This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0072
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Internet Policy and Governance Europe's role in shaping the future of Internet Governance (Text with EEA relevance)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Interneta politika un pārvaldība Eiropas uzdevumi interneta pārvaldības nākotnes veidošanā (Dokuments attiecas uz EEZ)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Interneta politika un pārvaldība Eiropas uzdevumi interneta pārvaldības nākotnes veidošanā (Dokuments attiecas uz EEZ)
/* COM/2014/072 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Interneta politika un pārvaldība Eiropas uzdevumi interneta pārvaldības nākotnes veidošanā (Dokuments attiecas uz EEZ) /* COM/2014/072 final */
1. Ievads Pēdējos piecpadsmit gadus ES ir
palīdzējusi veidot un attīstīt internetu – internets
kā būtiska dzīves daļa un digitālā vienotā
tirgus stūrakmens ir atbalstījis inovācijas, izaugsmi,
tirdzniecību, demokrātiju un cilvēktiesības[1].
Prognozē, ka izaugsme, kas saistīta ar interneta ekonomiku, ES veidos
gandrīz 11 %, un paredzams, ka tās ieguldījums IKP
palielināsies no 3,8 % 2010. gadā līdz 5,7 %
2016. gadā[2]. Mazie un vidējie uzņēmumi,
kas intensīvi lieto internetu, aug gandrīz divreiz ātrāk
par citiem[3]. Šis ekonomikas potenciāls ir
jāizmanto arī turpmāk, nodrošinot fizisko personu piekļuvi
vēlamajam saturam, precēm un pakalpojumiem un iespēju
kontrolēt, kurus personas datus šīs personas vēlas koplietot un
kurus ne. Droši, stabili un elastīgi tīkli veido pamatu uzticamai un
plaukstošai interneta ekonomikai[4]. Atklāts un brīvs
internets, kurā visas tiesības un brīvības, kas
cilvēkiem pienākas bezsaistē, ir spēkā arī
tiešsaistē, veicina sociālo un demokrātijas progresu visā
pasaulē. Interneta ilgtspējīga pārvaldība,
iesaistot visas ieinteresētās personas[5], ir
būtiska šo priekšrocību saglabāšanai. Interneta
pārvaldībā ir iesaistītas dažādas organizācijas[6], un vispārīgi to izprot kā procesu,
kas attiecas uz “kopīgu principu, normu, noteikumu, lēmumu
pieņemšanas procedūru un programmu, kas veido interneta
attīstību un lietošanu, izstrādi un piemērošanu, ko savas
kompetences robežās īsteno valdības, privātais sektors un
pilsoniskā sabiedrība”[7]. Nesen aktualizējās pretrunīgi
redzējumi par interneta nākotni un to, kā
ilgtspējīgā veidā nostiprināt interneta
daudzpusējo pārvaldību. Turklāt interneta uzticamību
negatīvi ietekmēja atklājumi par liela apjoma uzraudzības
programmām un bailes no kibernoziegumiem. Vērtējot kopumā,
turpmāka uzticības zaudēšana internetam un tā
pašreizējai pārvaldībai varētu palēnināt
inovācijas un Eiropas interneta uzņēmumu izaugsmi. Tas varētu
arī radīt spiedienu uz jaunām reģionālām un
valsts pārvaldības struktūrām, izraisot interneta
fragmentāciju. Šis paziņojums piedāvā pamatu
kopīgam Eiropas redzējumam par interneta pārvaldību: l
lai aizsargātu un veicinātu
pamattiesības, demokrātiskās vērtības un daudzpusējas
(vairāku ieinteresēto personu) pārvaldības struktūras,
kas balstās uz skaidriem noteikumiem, kuros šīs tiesības un
vērtības respektētas[8]; l
kā vienotu, nesadalītu tīklu, uz
kuru attiecas tie paši tiesību akti un normas, ko piemēro citās
mūsu ikdienas dzīves jomās, un kurā fiziskas personas var
izmantot savas tiesības un iegūt tiesas aizsardzību šo
tiesību pārkāpšanas gadījumā; l
kurā pārvaldības
vispārējais modelis ir daudzpusējs, ·
kur nepieciešamās starpvaldību diskusijas
tiek balstītas uz daudzpusēju kontekstu, pilnībā izprotot,
ka internetu veido un uztur dažādas ieinteresētās personas,
kā arī valdības; ·
kur lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz
labas pārvaldības principiem, tostarp pārredzamību,
atbildīgumu un visu būtisko ieinteresēto personu iesaisti; l
ar nostiprinātu un reformētu Interneta
pārvaldības forumu; l
ar globalizētu Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporāciju (ICANN)
un Interneta
numurpiešķires institūciju
(IANA). Šis paziņojums ir balstīts uz
Eiropas Komisijas iepriekšējo paziņojumu par interneta
pārvaldību 2009. gadā, jo īpaši attiecībā uz
daudzpusējā modeļa nostiprināšanu. Tas neaicina pieņemt
nekādu jaunu starptautisko tiesību instrumentu interneta
pārvaldības problēmu risināšanai[9]. Šis paziņojums pievēršas
galvenajām politikas jomām, kas attiecas uz komplekso interneta
pārvaldības ekosistēmu. 2., 3. un 4. punkts apskata dažus
galvenos pašreizējo diskusiju jautājumus, proti, par interneta
pārvaldības principu izstrādi, sadarbības
sistēmām un interneta pamatfunkcijām. 5. punktā ir
iekļauti konkrēti priekšlikumi par to, kā nostiprināt
pašreizējo daudzpusējo modeli. 6., 7. un 8. punkts raugās
nākotnē, pievēršoties dažiem pamatjautājumiem, kas
jāizskata saistībā ar turpmāko interneta
pārvaldību, proti, spēcīgajai mijiedarbībai starp
tehniskajām normām un interneta politiku, galvenajām
problēmām uzticības atjaunošanā un pretrunām starp
dažādām jurisdikcijām un tiesību aktiem. Vairāki
apskatītie jautājumi turpmāk tiks īpaši apspriesti ar
ieinteresētajām personām. 2. Uz
principiem balstīta pieeja Interneta spēka avots ir tā
atklātais, izkliedētais raksturs, kas pamatojas uz nepatentētiem
standartiem, nodrošinot zemas ieejas barjeras. Eiropas Savienība
vienmēr ir atbalstījusi internetu kā vienu vienotu un
nesadalītu telpu, kurā visiem resursiem jābūt pieejamiem
vienādā veidā, neatkarīgi no lietotāja un pakalpojumu
sniedzēja atrašanās vietas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem,
kas saistīti ar cilvēktiesībām, un dažas valstis,
atsaucoties uz drošības apsvērumiem, mēģina ierobežot savu
iedzīvotāju globālo pieslēgumu, ieviešot cenzūru un
citus ierobežojumus. Satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu
bloķēšana, palēnināšana vai diskriminācija ir
pretrunā interneta atklātajam raksturam[10].
Pat sakaroties ar kompleksām regulatīvām vai politiskām
problēmām, datplūsmas filtrēšana uz robežas vai citas
izteikti valsts līmeņa metodes var izraisīt interneta
fragmentāciju un apdraudēt ekonomikas izaugsmi un brīvu
informācijas plūsmu. Tas neizslēdz pastiprinātus centienus
diversificēt bāzes infrastruktūru, piemēram, vietējos
interneta apmaiņas punktus un pārraides jaudu, kas var
nostiprināt noturību un stabilitāti internetā, kā
arī pasākumus, kas nepieciešami pamattiesību aizsardzībai
un saistībā ar bažām, ko raisa atklājušies plaša
mēroga uzraudzības un izlūkošanas pasākumi. Pēdējo divu gadu laikā Komisija
ir veicinājusi metodi, ko var apkopot, izmantojot akronīmu COMPACT[11]
– internets kā pilsoniskās atbildības telpa (C),
viens nesadalīts resurss (O), ko pārvalda, izmantojot
daudzpusējo metodi (M), lai veicinātu (P)
demokrātiju un cilvēktiesības, pamatojoties uz progresīvu
tehnoloģisko arhitektūru (A), kas vairo uzticību (C)
un sekmē pārredzamu (T) pārvaldību
attiecībā uz interneta bāzes infrastruktūru un
pakalpojumiem, ko sniedz ar tās palīdzību. COMPACT
pamatā bija 2005. gada Tūnisas programma. Pēc tās ir
notikusi interneta pārvaldības principu izplatīšanās
dažādos forumos, taču galvenokārt katru no tiem atbalstīja
ierobežots skaits ieinteresēto personu vai arī tie bija ierobežoti
ģeogrāfiski[12]. Process, kas ļautu
izstrādāt plašāk atbalstītu un saskanīgāku
principu kopumu interneta pārvaldībai, palīdzētu vienoties
par kopīgu pamatu. Komisija
atbalsta saskanīga globālu interneta pārvaldības principu
kopuma izstrādi, kas būtu atbilstīgs pamattiesībām un
demokrātiskām vērtībām, kuras ievērotu visas
ieinteresētās personas. Komisija veicinās ieinteresēto
personu diskusijas, tostarp daudzpusējās platformās un Interneta
pārvaldības augsta līmeņa darba grupā[13].
Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu visos piemērotajos saietos pilnveidot
Eiropas kopīgo nostāju. 3. Sadarbības
sistēma pārvaldības jomā Visu ieinteresēto personu uz
savstarpēju cieņu balstīti dialogi par globālās
interneta pārvaldības turpmāko attīstību ir
būtiski, ņemot vērā interneta globālo ekonomisko un
sabiedrisko nozīmi. Interneta pārvaldības forums (IGF)
tika izveidots pēc Pasaules sanāksmes augstākajā
līmenī par informācijas sabiedrību (WSIS), lai
veicinātu uz nākotni vērstas diskusijas starp visām
ieinteresētajām personām, no kurām daudzām iepriekš
nebija ciešas sadarbības. Tomēr ir svarīgi uzlabot IGF
rezultātu kvalitāti un formātu, lai palielinātu tā
ietekmi uz globālo interneta pārvaldību un politiku. Ciešāka mijiedarbība starp
ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas interneta
pārvaldībā, būtu jāveicina, izmantojot
problēmdialogus, nevis veidojot jaunas struktūras. Tas ļautu attiecīgajām
ieinteresētajām personām risināt konkrētas
problēmas, pārsniedzot strukturālās un
organizatoriskās robežas. Šādus mehānismus varētu iedvesmot
interneta izkliedētā arhitektūra, kas būtu jāizmanto
kā paraugs visu personu uzlabotai mijiedarbībai. Turklāt ilgtspējīgā
modelī ir nepārprotami jādefinē dalībnieku funkcijas
pārvaldības procesā, tostarp valsts iestāžu funkcijas,
pildot valsts politikā paredzētos pienākumus saskanīgi ar
cilvēktiesībām tiešsaistē[14].
Šāda ilgtspēja ir arī iespējama tikai tad, ja visām
ieinteresētajām personām ir kopīgas saistības
attiecībā uz saskanīgu interneta pārvaldības principu
kopumu. Dalībniekiem interneta telpā
būtiski ir atbildīguma mehānismi, arī
organizācijām, kas atbild par interneta pamatuzdevumiem. Tādi
mehānismi kā pašnovērtējums un neatkarīga (savstarpēja)
pārskatīšana var sekmēt īstenošanu un ieteikt uzlabojumus. Piešķirto
nosaukumu un numuru interneta korporācijas (ICANN) saistību uzņemšanās
apstiprināšana un to izmantošana daudzpusējās
pārskatīšanas darba grupās var būt viens no iedvesmas
avotiem citām organizācijām un procesiem. Komisija
kopā ar ieinteresētajām personām apņemsies: -
nostiprināt Interneta pārvaldības forumu, ņemot
vērā ieteikumus, ko sniegusi Darba grupa par IGF darbības
uzlabošanu[15]; -
nepārprotami definēt valsts iestāžu funkcijas daudzpusējā
kontekstā saskaņā ar atklātu un brīvu internetu; -
veicināt daudzpusējus problēmdialogus un lēmumu
pieņemšanu, pārsniedzot vienas organizācijas robežas. 4. Interneta
pamatlēmumu globalizācija Internets ir kļuvis par būtisku
infrastruktūru ar globālu nozīmi. Tas labi darbojas arī bez
starptautisku starpvaldību iestāžu strukturālas
pārraudzības. Vienlaikus plašāks starptautiskais līdzsvars
esošo struktūru ietvaros var paaugstināt pašreizējo
pārvaldības mehānismu leģitimitāti. ASV valdība 2005. gadā
apņēmās sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai
risinātu sabiedriskās politikas problēmas attiecībā uz
valsts koda augstākā līmeņa domēnu (ccTLD)
pārvaldīšanu[16]. Tomēr šis process
vēl nav pilnībā pabeigts. Eiropas Komisija 2009. gada
paziņojumā[17] norādīja uz interneta
pamatfunkciju un galveno organizāciju nepilnīgo
internacionalizāciju. No 2009. gada ICANN ir veikusi
vairākus pasākumus šajā jomā, un būtiskākie no
tiem ir operatīvo centru izveide Stambulā un Singapūrā
2013. gadā. Šie pasākumi ir atzinīgi vērtējami.
Tomēr ICANN statuss, ko nosaka Kalifornijas tiesiskais
regulējums ar līgumsaistībām vienas valsts ietvaros, nav
mainījies. ICANN ekskluzīvās attiecības ar vienu
valdību – kā to ilustrē šīs organizācijas
Saistību apstiprinājums – attiecībā uz internetu ir
veidojušās vēsturiski, un interneta laikmetā tām ir
jākļūst globālākām, jo tās nodrošina
dzīvotspējīgu atbalsta funkciju uzņēmumiem un
ekonomikai visā pasaulē. Par interneta tehniskās
infrastruktūras koordināciju atbildīgo organizāciju
vadītāji 2013. gada oktobrī aicināja
paātrināt ICANN un IANA funkciju globalizāciju,
pieņemot Montevideo deklarāciju[18] par sadarbības
internetā nākotni. Pasaules daudzpusējai sanāksmei par
interneta pārvaldības nākotni, kas notiks Brazīlijā
2014. gada aprīlī, būtu jādefinē konkrēti un
īstenojami pasākumi, lai risinātu ICANN un IANA
funkciju globalizācijas problēmu[19]. Komisija
sadarbosies ar visām ieinteresētajām personām, lai: -
apzinātu, kā globalizēt IANA funkcijas, vienlaikus
saglabājot domēnu nosaukumu sistēmas nepārtrauktu
stabilitāti un drošību; - noteiktu
skaidrus termiņus ICANN globalizācijai, tostarp
attiecībā uz Saistību apstiprinājumu. 5. Daudzpusējais
process Daudzpusējie procesi saistībā
ar internetu ir noritējuši dažādos veidos – no vienkāršas
tīklu veidošanas līdz lēmumiem ar globālu ietekmi,
piemēram, tiem, ko pieņēmusi ICANN, un kā
specifikāciju izstrādes procesi, ko vada Interneta
inženiertehniskā darba grupa (IETF)[20].
Tomēr fakts, ka procesu nosauc par daudzpusēju, vēl nenodrošina
rezultātus, kas tiek vispāratzīti par leģitīmiem.
Komisija turpina atbalstīt interneta pārvaldības
vispārējo daudzpusējo metodi, kas spēj nodrošināt
šādu leģitimitāti. Lai turpmāk nostiprinātu
daudzpusējo modeli, Eiropas Komisija ierosina, ka daudzpusējiem
procesiem saistībā ar interneta politiku ir jāatbilst – papildus
pamattiesību ievērošanai – vismaz šādām prasībām: ·
pārredzamība. Visām
ieinteresētajām personām ir nepieciešama būtiska
piekļuve organizatoriskajiem procesiem un procedūrām,
saskaņā ar kurām struktūra darbojas, un informācija
par tām. Tai jo īpaši būtu jānovērš jebkādas
pārstāvības darbības klusējošo ieinteresēto
personu vārdā; · iesaiste un līdzsvars. Tiem, kuri atbild par iesaistes procesu, ir jāizdara viss
pamatoti iespējamais, lai sasniegtu visas personas, kuras ietekmē
konkrētā tematika, un jāpiedāvā tām
taisnīgas un pieejamas iespējas piedalīties un
līdzdarboties visos galvenajos lēmumu pieņemšanas posmos,
vienlaikus nepieļaujot, ka šo procesu pārņem kāda
dominējoša persona vai interešu grupa; · atbildīgums. Ir nepieciešamas nepārprotamas publiskas saistības sniegt
regulārus pārskatus ieinteresētajām personām vai
neatkarīgām uzraudzības iestādēm un nodrošināt
jebkurai personai pārsūdzības iespējas, izmantojot
efektīvus strīdu risināšanas mehānismus. Turklāt daudzpusējām
metodēm ir pietiekami lielā mērā jāņem
vērā būtiskās atšķirības dažādu
ieinteresēto personu līdzdalības spējās, lai
varētu nodrošināt pilnīgāku pārstāvību,
piemēram, noklusējumā pieļaujot attālinātu
līdzdalību. Jāatzīst arī, ka lēmumu pieņemšanas
procesu dažādiem posmiem katram ir savas prasības, un tie var
attiekties uz dažādām ieinteresēto personu grupām. Komisija
atzinīgi vērtē to, ka dažas ieinteresēto personu grupas
darbojas, lai izstrādātu daudzpusējas nostādnes, un
atbalstīs šādas darbības arī turpmāk. Pareizi
daudzpusējie procesi arī turpmāk būs būtiski interneta
pārvaldībai nākotnē. Vienlaikus, šie procesi nedrīkst
ietekmēt to valsts iestāžu, kuru pilnvaras un leģitimitāte
izriet no demokrātiskiem procesiem, spējas pildīt savus valsts politikā
noteiktos pienākumus, ja tie ir saderīgi ar vispārējām
cilvēktiesībām. Tas attiecas arī uz tiesībām
nepieciešamības gadījumā pieņemt regulējumu. Eiropas
Komisija pilnībā atbalsta interneta pārvaldības
daudzpusējo modeli. Komisija aicina ieinteresētās personas
papildus nostiprināt šā modeļa ilgtspēju, padarot
dalībniekus un procesus iekļaujošākus, pārredzamākus
un atbildīgākus. Komisija
sadarbosies ar ieinteresētajām personām, apmainoties ar labo
praksi. Iekļaujošas līdzdalības
nodrošināšana Ar internetu saistīto politikas jomu
plašais klāsts, kā arī tā kompleksā
institucionālā sistēma rada šķēršļus, kas
neļauj daudzām ieinteresētām personām efektīvi
piedalīties interneta politikas izstrādē. Tas var sekmēt
vispārēju iespaidu par neiekļaušanu un marģinalizēšanu.
Saistībā ar minēto ir jāņem vērā arī
personu ar invaliditāti vajadzības[21].
Jāveic arī papildu pasākumi, lai paplašinātu
daudzpusējās struktūras valstīs, kurās
ieinteresētās personas pašlaik nav pietiekami plaši
pārstāvētas. Labs piemērs ir Eiropas un Ziemeļamerikas
reģionālo interneta reģistru atbalsts Āfrikas
reģionālā interneta reģistra izveidei. Viens no veidiem, kā risināt šo
problēmu, ir atvieglot piekļuvi forumiem un informācijai,
paredzot attālinātu līdzdalību sanāksmēs un
padarot to par normu. Tālākā nākotnē datu ieguves un
datu vizualizācijas rīki, kurus piemēro atklāti pieejamiem
datiem un informācijai par interneta politiku un pārvaldību, var
nodrošināt plašāku ieinteresēto personu līdzdalību. Komisija plāno izveidot tiešsaistes platformu
— Globālo interneta politikas novērošanas centru (GIPO)[22], ar kura
palīdzību šādu informāciju būs iespējams
ievirzīt un darīt plaši pieejamu. GIPO tiecas kļūt
par globālu tiešsaistes resursu interneta politikas, noteikumu un
tehnoloģiju izstrādes uzraudzībai, lai palīdzētu
apzināt saistību starp dažādiem forumiem un diskusijām un
pārvarētu „politikas fragmentāciju”, kā arī rastu
informācijai īsto kontekstu. Tas ļautu ieinteresētajām
personām ar ierobežotiem resursiem vieglāk sekot līdzi, izprast
un iesaistīties interneta pārvaldībā un politikā[23]. Komisija
ierosina sākt Globālā interneta politikas novērošanas
centra (GIPO) tehnisko izveidi 2014. gadā, veidojot to par
visas pasaules sabiedrisko resursu. Komisija
aicina ieinteresētās personas iesaistīties spēju
attīstīšanā, lai izveidotu un veicinātu daudzpusējos
procesus valstīs un reģionos, kur šādi procesi nav
attīstīti vai ir nepietiekami attīstīti. Komisija
kopā ar saņēmējiem 2014. gadā turpinās
nostiprināt savas attīstības palīdzības programmas,
lai atbalstītu plašsaziņas līdzekļu attīstību un
vārda brīvību, kā arī tehnoloģisko, politisko un
regulatīvo spēju attīstīšanu saistībā ar
internetu. Ir uzkrāta noteikta pieredze
daudzpusējā modeļa izmantošanā ar internetu saistītu
politikas jomu izstrādei valsts līmenī. ES var minēt
tādus piemērus kā Francijas Valsts digitālā padome (Conseil
national du numérique) un Apvienotās Karalistes Interneta
pārvaldības daudzpusējā konsultatīvā grupa.
Ārpus Savienības Brazīlijas Interneta pārvaldības
komiteja (Comitê Gestor da Internet) ir lielisks piemērs, kā
daudzpusējo procesu izmanto ar internetu saistītas politikas
konsultatīvā izstrādē[24]. Līdzīgas pieejas
var sekmīgi izmantot Eiropas līmenī, lai samazinātu ar
interneta pārvaldību saistītās politikas turpmāku
fragmentāciju, iespējams – balstoties uz esošo tīklu sniegto
pieredzi[25]. Tie īstenotu vajadzību
iepriekšējā posmā izveidot agrīnas apspriešanās
mehānismu, kas būtu pielāgots tehnoloģisko izmaiņu
straujajam tempam un ļautu izstrādāt ar interneta pārvaldību
saistītu politiku pastāvīgā dialogā ar plašu un
daudzveidīgu ieinteresēto personu grupu klāstu. Cita
svarīga funkcija būtu atbalsts esošo konsultatīvo struktūru
darbības koordinēšanai ES līmenī visos attiecīgos
gadījumos. Komisijai ir jāvar plaši sadarboties ar visdažādākajām
internetā ieinteresētajām personām Eiropā, tostarp
arī iesaistīties iedzīvotāju iniciatīvās, kas
veido neatņemamu interneta ekosistēmas daļu. Komisija sarīkos
plašu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, tehniskajiem un akadēmiskajiem
speciālistiem un Eiropas uzņēmumiem, kā arī Eiropas
Parlamentu un dalībvalstīm par to, kā nodrošināt
adekvātu un pārredzamu visdažādāko ieinteresēto
personu iesaisti nākotnes Eiropas interneta pārvaldības politikas
formulēšanā. 6. Tehniskie
standarti, kas ir interneta pamatā Tehniskā informācija par interneta
protokoliem un citas informācijas tehnoloģiju specifikācijas var
radīt būtisku ietekmi uz sabiedrisko kārtību. Tās
veidols var ietekmēt cilvēktiesības, piemēram,
lietotāju tiesības uz datu aizsardzību un drošību,
viņu spēju piekļūt dažādām zināšanām un
informācijai un viņu vārda brīvību tiešsaistē.
Tā ietekmē arī citas ieinteresētās personas, tostarp
uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību
tiešsaistē, un šo uzņēmumu drošības problēmas arī
ir jāņem vērā. Komisija atzinīgi vērtē
tehnisko speciālistu centienus izstrādāt metodes, kā
noteikt specifikācijas, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības
problēmām. Kā pozitīvus piemērus var minēt
tehniskās nostādnes privātās dzīves aizsardzībai
jaunajos protokolos[26], internacionalizēto domēnu
nosaukumu daudzvalodības atzīšanu un pieejamības standartus
personām ar invaliditāti. Šādi centieni ir īpaši
svarīgi tādēļ, ka IP tehnoloģijas arvien plašāk
izmanto tradicionālajās ekonomikas nozarēs, piemēram,
enerģētikā, transportā, finansēs un veselības
aizsardzībā. Tomēr, pat uzsākot atklātu
tehniskās apspriešanas procesu, galvenos lēmumus bieži vien
pieņem tehniskie eksperti, kuru vidū ieinteresētās personas
nav plaši pārstāvētas. Efektīva daudzpusējā
metode interneta specifikāciju izstrādei pamatosies uz noderīgu
savstarpēju mijiedarbību starp tehniskajiem un sabiedriskās
politikas apsvērumiem[27], lai tehniskajās
specifikācijās varētu sistemātiskāk ņemt
vērā sabiedriskās kārtības problēmas. Tas ir
īpaši svarīgi, kad nepārprotami tiek ietekmētas personu
juridiskās tiesības, it īpaši cilvēktiesības. Vienlaikus
interneta resursu dalīšana un administrēšana ievēro noteikumus,
kas radušies daudzpusējos procesos. Šādas normu noteikšanas attīstības
sekas saistībā ar internetu ir publiski jāapspriež ar visiem
iesaistītajiem. Svarīgi ir arī atbalstīt
atklāto standartu ieviešanu Eiropas interneta nozarē un šīs
nozares iesaistīšanos atklāto interneta standartu izstrādē. Komisija
kopā ar ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas interneta
nozari, piedāvā rīkot vairākus seminārus, kuros
piedalītos starptautiski eksperti tiesībās, ētikā[28], sociālajās
zinātnēs, ekonomikā, starptautiskajās attiecībās
un tehnoloģijās. Paredzamais rezultāts izpaudīsies kā
konkrēti un izpildāmi ieteikumi, kas nodrošinās saskanību
starp esošajām normatīvajām sistēmām un jaunajiem
normu noteikšanas veidiem, kas iespējami internetā. Komisija
aicina visas ieinteresētās personas nostiprināt (un
attiecīgos gadījumos izveidot) strukturētus mehānismus, kas
nodrošinās regulāru, agrīnu un patiesi iekļaujošu
līdzdalību iepriekšējā posmā, pārskatīšanu
un piezīmes par tehniskiem lēmumiem. Šiem strukturētajiem
mehānismiem būtu jātiecas tehniskos lēmumus saskaņot arī
ar cilvēktiesībām. 7. Uzticēšanās
veidošana Uzticēšanās internetam un tā
pārvaldībai ir priekšnoteikums interneta kā ekonomikas izaugsmes
un inovāciju dzinējspēka potenciāla realizācijai.
Interneta drošība, stabilitāte un noturība ir izšķiroši
svarīga, lai varētu saglabāt un attīstīt
digitālās ekosistēmas ekonomiskās un sabiedriskās
priekšrocības. Komisija
risina attiecīgās problēmas, sevišķi — reformējot ES
datu aizsardzības satvaru[29], efektīvi
cīnoties pret kibernoziedzību un ar vērienu risinot
kiberdrošības jautājumu, piemēram, nosakot ES kiberdrošības
stratēģiju[30]. Stratēģijas mērķis ir padarīt ES tiešsaistes
vidi par drošāko visā pasaulē, vienlaikus saglabājot un
papildus veicinot pamattiesības[31]. Tiešsaistes darbību augošais skaits
tiešā veidā kavē pamattiesību izmantošanu. Kibernoziegumi, tostarp bērnu izmantošana
tiešsaistē[32], identitātes
zādzības, kiberuzbrukumi un krāpšana bezskaidras naudas
norēķinos, kā arī citi personas datu nelikumīgas apstrādes
veidi rada nopietnus draudus interneta lietošanas uzticamībai. Komisija ir
apņēmusies krasi samazināt kibernoziedzību. Tehnisko speciālistu funkcijas ir būtiskas,
arī nodrošinot uzticēšanos sakaros, kas balstīti uz IP, un uzlabojot
šifrēšanas sistēmu elastību, lai varētu paaugstināt uz
IP balstītu sakaru uzticamību. Tas atbalstītu sekmīgu
cīņu pret kibernoziedzību un nodrošinātu lietotāju
privātumu. Arī liela apmēra uzraudzības un
izlūkošanas pasākumi ir mazinājuši uzticēšanos internetam
un pašreizējai tā pārvaldības kārtībai. Komisija
daļēji pievērsās šīm bažām paziņojumā par
uzticēšanās atjaunošanu personas datu starptautiskā pārsūtē[33]. Ir jāaplūko
arī globālās interneta pārvaldības sekas. Lai
stiprinātu uzticēšanos tiešsaistē, Komisija sadarbosies ar
Padomi un Parlamentu, lai panāktu galveno tiesību aktu strauju
pieņemšanu un īstenošanu, ieskaitot datu aizsardzības satvaru un
ierosināto direktīvu par tīklu un informācijas
drošību. Komisija ir
apņēmusies sadarboties ar partneriem, lai atjaunotu uzticēšanos
internetam, arī stiprinot tā globālo pārvaldību, kas
ir atklāta interneta ilgtspējīgas nākotnes priekšnoteikums. 8. Jurisdikciju
un tiesību aktu pretrunas Tāpat kā citas pārrobežu
darbības, internets rada vairākas problēmas saistībā
ar tiesību aktu piemērošanu. Lai gan šīs problēmas
mēdz būt raksturīgas ne tikai internetam, milzīgais
dažnedažādu pārrobežu darījumu skaits vien liek
pamatīgāk pārdomāt to, kā spēkā esošie
tiesību akti darbojas internetā. Valsts
tiesību aktu piemērošana ārpus tās teritorijas, kas bieži
vien tika balstīta uz domēnu nosaukumu sistēmas
ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir izraisījusi daudzus
pretrunīgus juridiskos lēmumus[34]. Piemēram, var
rasties gadījumi, kad vienā jurisdikcijā lietotie domēnu
nosaukumi tiek anulēti, pamatojoties uz citas jurisdikcijas noteikumiem,
atkarā no reģistrētāja vai reģistra
ģeogrāfiskā novietojuma. Daudzas darbības
internetā arvien biežāk regulē privātu uzņēmumu
un interneta lietotāju līgumsaistības. Saistībā ar
minēto svarīgi ir arī tirgotāju un starpnieku
nelīgumiskie pienākumi e-tirdzniecībā. Šo līgumu
sarežģītība un dažkārt nepārredzamība, arī
jautājumā par piemērojamo jurisdikciju un tiesību aktiem,
var radīt zināmu juridisku neskaidrību. No privāttiesību
viedokļa dažās jomās ir pieņemti vienoti Eiropas noteikumi
par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi un strīdu
risināšanas noteikumi, it īpaši attiecībā uz līgumiskajiem
un ārpuslīgumiskajiem pienākumiem. Šie noteikumi regulē šīs
problēmas Eiropas Savienībā. Starptautiskajā
līmenī noteikumi par pretrunu novēršanu ir nepietiekami
izstrādāti, tādēļ ārpus Savienības
šādas juridiskās pretrunas paliek neatrisinātas. Jo īpaši
ar internetu saistītos pakalpojumos, kas pēc to rakstura
neizbēgami sniedzas pāri valstu robežām, piemēram,
mākoņdatošanas pakalpojumos, šī sarežģītība
starptautiskā līmenī var kaitēt izaugsmei. Lai mazinātu spriedzi
starp starptautisko internetu un valstu jurisdikcijām, būtu
jāņem vērā arī to gadījumu daudzveidība,
kuros var rasties šādas pretrunas, un tās nav iespējams
atrisināt ar vienu vienotu mehānismu. Eiropas
Komisija uzsāks padziļinātu to risku pārskatīšanu
starptautiskā līmenī, kurus rada tiesību aktu un
jurisdikciju pretrunīgums attiecībā uz internetu, un
novērtēs visus mehānismus, procesus un rīkus, kas ir
pieejami un nepieciešami šādu pretrunu novēršanai. Pēc tam tiks
rūpīgi izvērtētas visas rīcības iespējas
Savienības vai starptautiskā līmenī, arī
iespējamās likumdošanas iniciatīvas vai – vajadzības
gadījumā – papildu nostādnes, veicot attiecīgus ietekmes
novērtējumus. Šis darbs pamatosies uz esošo politiku. 9. Secinājumi Eiropas Savienībai un pasaulei
kopumā ir jāizstrādā skaidra nostāja jautājumā
par interneta pārvaldības turpmāko veidolu un
attīstību. Komisija uzskata, ka ES iestādēm un
dalībvalstīm ir vajadzīgs kopīgs redzējums par
interneta pārvaldības nākotnes modeli. Komisija plāno 2015. gadā
sagatavot progresa ziņojumu par šajā paziņojumā
minētajiem pamatelementiem saistībā ar interneta
pārvaldības vispārējo attīstību. Internetam būtu jāpaliek kā vienotam,
atklātam, bezmaksas un nesadalītam tīklu tīklam,
uz ko attiecas tie paši tiesību akti un normas, ko piemēro citās
mūsu ikdienas dzīves jomās. Tā pārvaldība
būtu jābalsta uz iekļaujošu, pārredzamu un atbildīgu
pārvaldības daudzpusējo modeli, neierobežojot nekādu
regulatīvu iejaukšanos, kas nav notikt, vadoties pēc apzinātiem
sabiedriskas nozīmes mērķiem, piemēram, lai
nodrošinātu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības, pamatbrīvības
un demokrātiskās vērtības, kā arī valodu un
kultūras daudzveidība un rūpes par mazāk aizsargātām
personām. Droša, pareiza un noturīga arhitektūra ir
interneta lietotāju uzticēšanās un paļāvības
pamatā. Vienlaikus ir jāsaglabā interneta inovāciju
spēks, pilnībā iesaistot Eiropas interneta ekonomiku un
pamatojoties uz nostiprinātu digitālo vienoto tirgu, kas savienots ar
pārējo pasauli. Tam nepieciešama rūpīga, bet stingra
vadība. Eiropas Savienībai ir daudzas iespējas
aktīvi piedalīties labā interneta pārvaldībā, jo
tā turpina veidoties par modernu tīklā savienotu sabiedrību
ar izkliedētiem varas un lēmumu pieņemšanas centriem. Komisija
aicina Padomi un Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un
Reģionu komiteju, kā arī dalībvalstis vienoties par
kopīgu redzējumu, kā norādīts šajā
paziņojumā, un kopīgi to aizstāvēt
turpmākajās diskusijās starptautiskā līmenī. [1] Sk. COM(1998)111, COM(1998) 476,
COM(2000) 202, OV C 293, 14.10.2000, COM(2009) 277 un EP 15.6.2010.
rezolūcija (2009/2229(INI)). [2] Bostonas konsultāciju
grupa “4,2 triljonu ASV dolāru vērta iespēja – interneta
ekonomika G-20 valstīs”, 3/2012. [3] Makkinzija (McKinsey)
globālais institūts “Interneta jautājumi: tīkla būtiskā ietekme uz izaugsmi, darba vietām un
labklājību”, 2011. [4] Join(2013)1 “Eiropas
Savienības kiberdrošības stratēģija: atklāta un droša kibertelpa”, 7.2.2013. [5] Saskaņā ar Tūnisas
programmu interneta pārvaldībā ir jāiesaista valdības,
privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība (34. punkts),
kā arī starpvaldību un starptautiskās organizācijas
(35. punkta d) un e) apakšpunkts), un tai ir nepieciešams atbalsts no
akadēmiskajām un tehniskajām aprindām (36. punkts). [6] Sk., piemēram, “Ievadu
interneta pārvaldībā”: http://www.diplomacy.edu/IGBook;
projektu “Interneta pārvaldības kartēšana” vietnē: http://idgovmap.org/;
http://www.icann.org/sites/default/files/assets/governance-2500x1664-21mar13-en.png. [7] “Interneta pārvaldības darba definīcija, ko apstiprina WSIS
secinājumi”, sk.
http://www.itu.int/wsis. [8] Kā ierakstīts Vispārējā
cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā
par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas
Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā. [9] Turklāt šajā
paziņojumā paredzētajiem pasākumiem nav nepieciešami
nekādi papildu līdzekļi, kas pārsniegtu
pašreizējās apropriācijas, kuras jau paredzētas
esošajā daudzgadu finanšu shēmā. [10] COM(2013) 627. Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā
ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta
īstenošanu. [11] Iesniegts OECD augsta
līmeņa sanāksmē par interneta ekonomiku, 28.6.2011, http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/en/blog/i-propose-a-compact-for-the-internet. [12] Piemēram, OECD
Padomes ieteikums par interneta politikas izstrādes principiem
(2011. gadā); Dovilas (Deauville) G8 valstu deklarācija
(2011. gadā). [13] Komisijas ekspertu grupa, kas
nodrošina Eiropas līmeņa koordināciju kā turpinājumu WSIS
darbam. [14] Sk. Tūnisas programmas 35. un 36. punktu un COM(2009) 277
2. punktu. [15] Sk. http://unctad.org/meetings/en/SessionalDocuments/a67d65_en.pdf. [16] Sk. http://www.ntia.doc.gov/other-publication/2005/us-principles-internets-domain-name-and-addressing-system. [17] COM(2009) 277. [18] Sk. http://www.internetsociety.org/news/montevideo-statement-future-internet-cooperation. [19] IANA
funkcijas ir šādas: 1) tehnisko interneta protokolu parametru
piešķiršanas koordinācija; 2) vairāku pienākumu
administrēšana saistībā ar interneta DNS sakņu zonas
pārvaldību; 3) interneta numerācijas resursu piešķiršana;
un 4) citi pakalpojumi, kas saistīti ar ARPA un INT
augstākā līmeņa domēnu (TLD) pārvaldību. [20] Sk. http://www.ietf.org/about/. [21] Tas atspoguļos ES
saistības, ko tā uzņēmās, pievienojoties ANO
Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, sk. http://www.un.org/disabilities/convention/conventionfull.shtml. [22] Sk. http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/commission-plans-guide-through-global-internet-policy-labyrinth. [23] GIPO
tehniskajai izstrādei 2014.–2015. gadā Horizon 2020 darba
programmas ietvaros ir paredzēts indikatīvs Eiropas Savienības
finansējums EUR 500 000 apmērā. [24] Citi attiecīgi piemēri
ir OECD “interneta” konsultatīvās komitejas un Kenijas KICTAnet. [25] Piemēram, EuroDIG: http://www.eurodig.org/. [26] Sk. http://tools.ietf.org/html/rfc6973. [27] Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012
(2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju un Komisijas Lēmumu (2011. gada 28. novembris), ar ko
izveido Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par IKT
standartizāciju, vietnē https://ec.europa.eu/digital-agenda/en/european-multistakeholder-platform-ict-standardisation. [28] Sk. arī atzinumu, ko sniedza
Eiropas grupas par ētiku zinātnē un jaunajās
tehnoloģijās: http://ec.europa.eu/bepa/european-group-ethics/docs/publications/ict_final_22_february-adopted.pdf. [29] COM(2012) 11, 25.1.2012. priekšlikums "Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula par fizisku personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu
apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula)". [30] JOIN(2013) 1, "Eiropas
Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša
kibertelpa" 7.2.2013, un COM(2013) 48, priekšlikums
"Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par pasākumiem,
kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un
informācijas drošību visā Savienībā". [31] Kā paredzēts Vispārējā cilvēktiesību
deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām
un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību
konvencijā un ES Pamattiesību hartā. [32] Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par
seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas
izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru
aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI, un COM(2012) 196, Eiropas
stratēģija „Bērniem labāks internets”, 2.5.2012. [33] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un
Padomei: Uzticēšanās atjaunošana datu plūsmām starp ES un
ASV, COM(2013) 846. [34] Noderīgi piemēri ir
pieejami projektā "Internets un jurisdikcija". Sk. http://www.internetjurisdiction.net/.