5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/319

—

ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2012. finanšu gada galīgos pārskatus,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2012. finanšu gada pārskatiem ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. februāra ieteikumu (05851/2014 – C7-0053/2014),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (3) un jo īpaši tās 208. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky  (4), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

—

ņemot vērā ar Kopuzņēmuma valdes 2008. gada 7. novembra lēmumu pieņemtos kopuzņēmuma Clean Sky finanšu noteikumus,

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (6), un jo īpaši tās 108. pantu,

—

ņemot vērā iepriekšējos lēmumus un rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0210/2014),

A.

tā kā kopuzņēmums Clean Sky (turpmāk “Kopuzņēmums”) tika izveidots 2007. gadā uz 10 gadu laikposmu ar mērķi Eiropas Savienībā paātrināt ekoloģiski tīru gaisa transporta tehnoloģiju izstrādi, pārbaudi un demonstrēšanu, lai tās varētu iespējami drīz izmantot;

B.

tā kā Kopuzņēmums patstāvīgu darbību sāka 2009. gadā;

C.

tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija, un nozares partneri, proti, integrētu tehnoloģiju demonstrācijas projektu (ITD) vadītāji kopā ar ITD asociētajiem dalībniekiem;

D.

tā kā Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmumā tā 10 gadu darbības laikā ir EUR 800 000 000, kas finansējams no Septītās pētniecības pamatprogrammas budžeta,

1.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas norādīto, ka Kopuzņēmuma 2012. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī un ka darbības rezultāti un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā atbilst Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem;

2.

atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir saņēmis pozitīvu Revīzijas palātas atzinumu par šajos pārskatos iekļauto pakārtoto darījumu likumību un pareizību pēc 2011. gadā saņemtā atzinuma ar piezīmēm, aicina Kopuzņēmumu arī turpmāk censties nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību;

3.

norāda, ka Kopuzņēmuma 2012. finanšu gada galīgais grozītais budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 205,4 miljonu apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 167,9 miljonu apmērā;

4.

no Kopuzņēmuma galīgajiem gada pārskatiem secina, ka, kaut arī saistību apropriāciju izlietojums kopumā bija 84 %, maksājumu apropriāciju izlietojums bija tikai 75 %; turklāt norāda, ka vienlaikus pamatdarbībai atvēlēto saistību apropriāciju izlietojums bija 97 %, bet maksājumu apropriāciju izlietojums – 84 %; joprojām pauž bažas, ka, neraugoties uz 2011. gadā panāktajiem uzlabojumiem, tas liecina par ievērojamiem kavējumiem pasākumu īstenošanā salīdzinājumā ar sākotnējo plānu; prasa Kopuzņēmumam vēl vairāk uzlabot darbplūsmas un procesus, lai saīsinātu laikposmu starp konkursa uzaicinājumu publicēšanu un dotāciju nolīgumu parakstīšanu;

5.

pauž bažas par Kopuzņēmuma budžeta izpildes atkārtoti zemo līmeni un pauž nožēlu par EUR 25,7 miljonu lielo skaidras naudas atlikumu gada beigās, kas veido 15 % no pieejamajām maksājumu apropriācijām; atzīmē, ka tas ir pretrunā budžeta līdzsvara principam; atgādina, ka Kopuzņēmumam ir jāīsteno konkrēti pasākumi, lai panāktu budžeta līdzsvaru;

6.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas izdarīto secinājumu, ka Kopuzņēmums 2012. gadā turpināja uzlabot savas vadības, administratīvās, finanšu un grāmatvedības procedūras; pieņem zināšanai, ka, neraugoties uz dažām nepilnībām ar darbību saistītas informācijas pārvaldībā, tas ieviesa “GMT instrumentu”, kas ir īpaša lietojumprogramma finanšu informācijas pārvaldībai saistībā ar dotāciju nolīgumu īstenošanu ar dalībniekiem;

7.

pauž bažas par to, ka revīzijas apliecinājumos, kas bija pievienoti divu saņēmēju izmaksu deklarācijām, bija ietvertas atrunas par projektā nodarbināto darbinieku līgumiem un vienā no gadījumiem revīzijas apliecinājumā bija arī atrunas par piemērotajām netiešo izmaksu likmēm, tomēr, neraugoties uz šiem nopietnajiem izņēmumiem, Kopuzņēmums veica maksājumus; norāda, ka Kopuzņēmums nodrošināja minēto gadījumu kontroli un galu galā neattiecināmas izmaksas netika ņemtas vērā; tāpēc aicina Kopuzņēmumu pirms izmaksu deklarāciju apstiprināšanas un tajās norādīto izmaksu segšanas pienācīgi ņemt vērā revīzijas apliecinājumos iekļautos izņēmumus;

8.

neraugoties uz kopumā pozitīviem secinājumiem, norāda, ka tika konstatētas šādas, zināmā mērā raksturīgas, nepilnības saistībā ar Clean Sky partneru iesniegto izmaksu deklarāciju ex ante pārbaudi:

9.

apliecina, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2012. gadā revidēja dotāciju pārvaldības ikgadējo plānošanas procesu; atzinīgi vērtē revīzijas gaitā izdarīto secinājumu, ka pastāvošā iekšējās kontroles sistēma sniedz pamatotu pārliecību par šim procesam noteikto uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanu, bet norāda uz diviem ļoti svarīgiem revidenta ieteikumiem saistībā ar programmas īstenošanas kavējumiem un ar sistēmu resursu izlietojuma novērtēšanai; aicina Kopuzņēmumu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par programmas īstenošanas gaitu un par sasniegtajiem rezultātiem;

10.

ar gandarījumu atzīmē – Revīzijas palāta uzskata, ka ir daudz paveikts saistībā ar Kopuzņēmuma uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāna un negadījuma seku novēršanas plāna IT aspektiem; tomēr uzsver, ka joprojām nav pabeigta politikas nostādņu un procedūru oficiāla dokumentēšana, un prasa Kopuzņēmumam nekavējoties novērst šos trūkumus;

11.

pauž nožēlu, ka nav publiski pieejams valdes locekļu un izpilddirektora dzīves apraksts (CV); aicina Kopuzņēmumu steidzami novērst šo trūkumu; mudina Kopuzņēmumu izstrādāt un apstiprināt visaptverošu politiku par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību;

12.

uzskata, ka augstai pārredzamības pakāpei ir būtiska nozīme interešu konfliktu riska mazināšanā; tādēļ aicina Kopuzņēmumu publiskot tā politiku un/vai pasākumus interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības jomā, kā arī attiecīgos īstenošanas noteikumus, tos kopā ar valdes locekļu sarakstu un viņu dzīves aprakstiem (CV) ievietojot Kopuzņēmuma tīmekļa vietnē;

13.

aicina Revīzijas palātu uzraudzīt Kopuzņēmuma interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politiku, līdz nākamajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai sagatavojot īpašo ziņojumu par šo jautājumu;

14.

pieņem zināšanai, ka Revīzijas palātas pieeja revīzijai ietver analītiskas revīzijas procedūras, pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu un darījumu pārbaudes Kopuzņēmuma līmenī, nevis Kopuzņēmuma dalībnieku vai galasaņēmēju līmenī;

15.

norāda, ka kontroltestēšanu dalībnieku vai galasaņēmēju līmenī veic Kopuzņēmums vai Kopuzņēmuma nolīgti un pārraudzīti ārējās revīzijas uzņēmumi;

16.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2013 “Vai Komisija ir nodrošinājusi Septītās pētniecības pamatprogrammas efektīvu īstenošanu?”, kurā tā mēģina noskaidrot, vai Komisija ir nodrošinājusi Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas efektīvu īstenošanu;

17.

pieņem zināšanai, ka revīzija veikta arī saistībā ar izveidotajām kopīgajām tehnoloģiju ierosmēm;

18.

piekrīt Revīzijas palātas secinājumam, ka kopīgās tehnoloģiju ierosmes ir izveidotas ilgtermiņa investīciju atbalstam rūpniecībā, jo īpaši pētniecības jomā; tomēr norāda, ka vidēji paiet divi gadi, lai kopīgai tehnoloģiju ierosmei nodrošinātu finansiālu patstāvību, jo Komisija parasti ir atbildīga par vienu trešdaļu no ierosmei paredzētā darbības laika;

19.

turklāt norāda, ka, pēc Revīzijas palātas ziņām, dažu kopīgu tehnoloģiju ierosmju projektos īpaši sekmīgi iesaistījušies mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un tiem ticis gandrīz 21 % ierosmju nodrošinātā finansējuma;

20.

pievērš uzmanību tam, ka resursu kopējais aptuvenais apjoms, kas vajadzīgs septiņiem Eiropas pētniecības kopuzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu – izņemot vienīgi kopuzņēmumu Galileo –, visā to pastāvēšanas laikā ir EUR 21 793 000 000;

21.

norāda, ka kopuzņēmumu 2012. gadā prognozētie ienākumi budžetā ir ap EUR 2,5 miljardiem jeb aptuveni 1,8 % no Savienības vispārējā budžeta 2012. finanšu gadā, tai pašā laikā tiem atvēlēti aptuveni EUR 618 miljoni no vispārējā budžeta (Eiropas Komisijas ieguldījums naudā) un aptuveni EUR 134 miljonu summu veidoja kopuzņēmumu nozaru partneru un dalībnieku iemaksas;

22.

norāda, ka kopuzņēmumi nodarbina 409 pastāvīgos un pagaidu darbiniekus jeb mazāk nekā 1 % no kopējā Savienības ierēdņu skaita saskaņā ar Savienības vispārējo budžetu (štatu saraksts);

23.

atzīmē, ka Savienības kopējais ieguldījums, kas, kā uzskata, ir vajadzīgs kopuzņēmumiem visā to pastāvēšanas laikā, ir EUR 11 489 000 000;

24.

aicina Revīzijas palātu atsevišķā ziņojumā sniegt kopīgo tehnoloģiju ierosmju un pārējo kopuzņēmumu vispusīgu analīzi, ņemot vērā prāvās ieguldījumu summas un iesaistīto risku, kas var kaitēt reputācijai; atgādina, ka Parlaments jau iepriekš prasījis Revīzijas palātai kopā ar privātajiem partneriem sagatavot īpašu ziņojumu par kopuzņēmumu jaudu, lai nodrošinātu Savienības pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu pievienoto vērtību un efektīvu izmantošanu; norāda, ka kopuzņēmumiem, kā uzskata, ir jānodrošina finansējums ilgtermiņa investīcijām rūpniecībā un jāveicina privātā sektora investīcijas pētniecībā.