28.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/16

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma par ES jauno stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. gada līdz 2020. gadam nolūku panākt atbilstību stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kas saistīti ar nodarbinātību, sekmējot augstus standartus attiecībā uz darba apstākļiem gan ES, gan starptautiskā līmenī; tomēr pauž neizpratni, kāpēc šajā stratēģiskajā satvarā Komisija neparedz īpašu likumdošanas darbību, jo īpaši attiecībā uz balsta un kustību aparāta saslimšanām (MSD) un kancerogēniem;

2.

šajā sakarā atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas Komisijai:

3.

norāda uz Eiropas Komisijas pašas pretrunu, cenšoties izveidot ES stratēģisko satvaru par veselības aizsardzību un drošību darbā 2014.–2020.. gadam, vienlaikus savā darba programmā 2015. gadam paziņojot par iespējamu atsaukumu attiecībā uz priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

4.

atzīst, ka ir svarīgi ES līmenī koordinēt pasākumus ar mērķi novērst riskus, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā (occupational safety and health: OSH), un panākt darba apstākļu turpmāku un pastāvīgu uzlabošanos;

5.

pieņem zināšanai, ka lielākā daļa no iniciatīvām, kas izklāstītas 2007.–2012. gada ES OSH stratēģijā, ir īstenotas, taču jāņem vērā, ka netika izvirzīti saistoši un izmērāmi mērķi ar noteiktu termiņu;

6.

uzsver būtisko un svarīgo lomu, kāda darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem jāuzņemas, izstrādājot veselības un drošības politiku Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, un aicina Komisiju stiprināt sociālo dialogu lēmumu pieņemšanas procesos;

7.

atbalsta Eiropas Komisijas izvēli par labu stratēģiskā satvara trim galvenajiem uzdevumiem, un tie ir šādi: i) spēkā esošo tiesību aktu īstenošana; ii) ar darbu saistītu slimību profilakses uzlabošana, tai skaitā jaunu un potenciālu risku profilakse; iii) reakcija uz demogrāfiskajām pārmaiņām;

8.

ir vienisprātis ar Eiropas Parlamentu, ka ekonomikas krīze nav attaisnojums preventīvo politiku apdraudēšanai, un uzsver darba drošības un veselības (OSH) kā vienas no darba ņēmēju pamattiesībām nozīmi (1);

9.

pauž nožēlu par vietējo un reģionālo pašvaldību nepietiekamo iesaistīšanu Eiropas Komisijas stratēģijā un aicina Komisiju garantēt to oficiālu līdzdalību saistību uzņemšanās procesos, atzīstot tās arī kā nozīmīgas darba devējas un kā būtiskus institucionālos subjektus;

10.

uzsver: tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izveidota partnerība un saiknes ar vietējiem uzņēmumiem, tām var būt svarīga nozīme tiesību aktu integrēšanā, “profilakses kultūras” veicināšanā, preventīvu standartu pareizā piemērošanā un ar kolektīvās pārstāvības un darba aizsardzības nodrošināšanu saistīto darbību atbalstīšanā;

11.

ierosina noteikt Eiropas centralizētu (vēlams, EU-OSHA koordinētu) vadības komiteju, kas nodrošinātu apzināšanu, koordināciju un izstrādi OSH jomā, lai efektīvāk uzņemtos arī proaktīvu atsauces, vadības un uzraudzības funkciju saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs. Šai vadības komitejai vajadzētu

12.

uzskata, ka ir steidzami jārisina darba ņēmēju tiesību samazināšanas problēma un efektīvi jārīkojas, lai mazinātu normatīvās, piemērošanas un modeļu atšķirības darba drošības un veselības aizsardzības jomā, jo tas ir viens no faktoriem, kas var izraisīt sociālo dempingu un negodīgu konkurenci ES tirgus teritorijās;

13.

piekrīt Komisijas iecerētajiem pasākumiem ar mērķi pārskatīt valstu stratēģijas, ņemot vērā jauno satvaru, un sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) izveidot datubāzi, kas ietvertu visus valstu OSH stratēģiskos satvarus. Šis darbs jāveic ciešā dialogā ar Eiropas sociālajiem partneriem;

14.

pauž pārliecību, ka ir nepieciešams veicināt “profilakses kultūru” (ar iniciatīvām tādās jomās kā skolas izglītība, māceklība, profesionālā izglītība un mūžizglītība) un mūsdienīgu “uzņēmējdarbības kultūru”, kuras pamatā ir apziņa, ka personības attīstības kvalitāte nosaka ražošanas procesu un rūpniecības produktu kvalitāti;

15.

uzskata, ka būtiska nozīme ir apmācībai par darba drošības apdraudējumu novēršanu, kas ir lietderīga gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem;

16.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka izpratnes par OSH veidošana sākas skolā, un atbalsta ieteikumu vairāk ņemt to vērā skolu izglītības programmās;

17.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas veltīto uzmanību sabiedrības informētības veicināšanai un uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāuzņemas svarīga loma šajā jomā;

18.

jo īpaši atbalsta finansējuma piešķiršanu pasākumiem no 2014. gada un aicina paredzēt ad hoc atbalstu projektiem, ko iesniegušas vietējās un reģionālās pašvaldības, sevišķi tās, kuras pārstāv reģionus ar neefektīvu sabiedrības veselības aprūpes sistēmu vai reģionus ar demogrāfiskām problēmām;

19.

ņemot vērā horizontālās subsidiaritātes principu, atbalsta darbības, kas paredzētas, lai palīdzētu uzņēmumiem ieviest tehniskus un organizatoriskus risinājumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā;

20.

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim attiecībā uz nepieciešamību sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu tiešsaistes interaktīvajam riska novērtēšanas rīkam OiRA  (2) un citiem zinātniski tehniskiem un informātikas instrumentiem dalībvalstīs, jo īpaši prioritārajām nozarēm, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem;

21.

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt paraugprakses apmaiņu ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas saņems lielo uzņēmumu atbalstu uzņēmēja-piegādātāja-pircēja ķēdē, lai uzlabotu OSH;

22.

rosina īstenot vairāk integrētu politikas pasākumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (finansiāli atvieglojumi, labāka piekļuve ESF un ERAF līdzekļiem, praktiski instrumenti risku novērtēšanai, kas būtu precīzi gan no tehniskā, gan zinātniskā viedokļa, kā arī partnerības);

23.

aicina veicināt politiku, kas vērsta uz nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem un ikgadējās uzturēšanas izmaksām uzņēmumiem, kas atbilstoši kompetento publisko regulatoru izdotajām vadlīnijām un modeļiem ievieš OSH pārvaldības instrumentus un sistēmas;

24.

tādēļ aicina izstrādāt Eiropas līmeņa plānu, kas paredz stimulus uzņēmumiem saistībā ar projektiem, kuru mērķis ir OSH pārvaldības sistēmu ieviešana un uzturēšana; šajā nolūkā būtu jāizmanto garantiju fondi, lai atvieglotu piekļuvi banku aizdevumiem un nodrošinātu lielāku tehnisko palīdzību uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tostarp ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) līdzdalību;

25.

atbalsta pasākumus un politiskos ieteikumus, kas sniegti Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropas Savienībā;

26.

atzinīgi vērtē Vecāko darba inspektoru komitejas (Senior Labour Inspectors Committee – SLIC) darbības, kas paredzētas, lai vadītu un koordinētu atsevišķu valstu darba inspekcijas, un uzskata, ka tās rīcībā jābūt atbilstīgiem instrumentiem un resursiem;

27.

norāda, ka ir svarīgi, lai par drošību un veselību darba vietā atbildīgās amatpersonas arī palīdzētu ievērot normatīvos aktus, un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lomu viņu apmācības veicināšanā. Vienlaikus RK vēlas, lai mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem tiktu paredzēti īpaši inspekciju modeļi, lai tos pasargātu no neizturama birokrātiskā un finanšu sloga;

28.

uzskata, ka izpildes nodrošināšanas pasākumu pamatā jābūt pierādījumiem par efektivitāti un īpaša uzmanība ir jāpievērš ražošanas nozarēm, kurās pastāv reāls veselības un drošības noteikumu neievērošanas risks, un jānodrošina, ka minētie pasākumi ir orientēti uz spēkā esošajiem noteikumiem par pakļaušanu kancerogēnu, piemēram, azbesta, iedarbībai un uz tām saslimšanām, kas visvairāk izplatītas darba vietā, piemēram, balsta un kustību aparāta saslimšanām (MSD), stresa izraisītām saslimšanām un elpošanas orgānu slimībām, piemēram, hroniskajai obstruktīvajai plaušu slimībai (HOPS);

29.

aicina palielināt, pakāpeniski nostiprinot to kompetenci, vietējo un reģionālo pašvaldību veiktās kontroles nozīmi konkrētajā teritorijā, jo īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem un apakšuzņēmuma līgumiem, kas ir viena no svarīgākajām uzraudzības jomām;

30.

iesaka veicināt paraugprakses apmaiņu starp reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, kas darbojas šajā jomā;

31.

piekrīt nepieciešamībai sadarbībā ar dalībvalstīm, Vecāko darba inspektoru komiteju (SLIC) un Padomdevēju komiteju OSH jautājumos (CCSS) izvērtēt piemērojamo sankciju un administratīvo sodu, kā arī netradicionālo kontroles veidu efektivitāti, ja publiskajam sektoram ir dota šāda līdzdarbības iespēja;

32.

uzskata, ka Eiropas migrējošo darba ņēmēju veselības aizsardzības platformas izveide ir aktuāls un stratēģisks lēmums, jo arvien vairāk samazinās valstu spēja reaģēt uz globalizācijas ietekmi un galvenokārt migrācijas radītajām sociāli demogrāfiskajām pārmaiņām;

33.

atzinīgi vērtē Pamatdirektīvas 89/391/EEK (3), kas Eiropas Komisijas 2011. gadā pieprasītajā pētījumā ietverta starp desmit tiesību aktiem, kuri visvairāk apgrūtina MVU (4), iekļaušanu REFIT programmā;

34.

uzskata, ka līdztekus noteikumiem par sankcijām ir vajadzīgs mērķtiecīgs regulējums ar skaidriem noteikumiem, kā arī efektīvām un vienkāršām procedūrām, un lielāku nozīmi vajadzētu piešķirt arī divpusējām struktūrām, kurās ir pārstāvēti sociālie partneri, kas, pienācīgā veidā iesaistīti, pildot attiecīgās funkcijas, preventīvu darbību īstenošanā var sniegt lietderīgu atbalstu ar valsts tiesību aktiem pilnvarotajām iestādēm;

35.

atbalsta ierosinātos pasākumus saistībā ar OSH tiesību aktu analīzi, riska novērtējuma vienkāršošanu un/vai administratīvā sloga un dokumentācijas samazināšanu, taču vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka netiek samazināts nodarbināto aizsardzības līmenis;

36.

uzskata, ka noteiktās nozarēs, it īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem, varētu noteikt un veicināt instrumentus, piemēram, tiešsaistes interaktīvo riska novērtējumu (OiRA), kas atvieglotu riska analīzi. Objektīvajiem kritērijiem un parametriem jābūt balstītiem uz rūpīgu riska novērtējumu un riska pārvaldību, un būtu, cik vien iespējams, vienkāršoti un definēti, vienojoties ar attiecīgajām institucionālajām struktūrām, lai izstrādātu vienkāršotus instrumentus riska novērtēšanai un pārvaldībai, tostarp izmantojot brīvprātīgu sertificēšanu;

37.

uzskata, ka OSH pārvaldības sistēmu sarežģītā piemērošana ir saistīta arī ar birokrātisko slogu, kurš ne vienmēr ir attiecināms uz publisko regulējumu, bet gan uz atbilstību starptautiskajiem standartiem. Atzīstot ar darba aizsardzības jomu saistīto dalībnieku profesionalitāti, Komiteja tomēr uzskata, ka šī joma nedrīkst radīt papildu sarežģījumus uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem. Šajā sakarā Komiteja sagaida OSH kvalitātes sertifikācijas salīdzinājumu Eiropas mērogā, lai varētu definēt ES brīvprātīgo standartu, kas noteiktu ilgtspējīgus minimālos priekšnoteikumus;

38.

ir pārliecināta, ka pasākumi, kuru mērķis ir OSH aizsardzība, būtu jāīsteno, izmantojot piesardzīgu un holistisku pieeju un ņemot vērā ciešo saikni starp ražošanu, nodarbinātību un vidi, kā arī balstoties uz vislabākajām medicīnas un zinātnes atziņām, kādas vien ir pieejamas;

39.

vērš uzmanību uz azbesta izraisītām plaušu un ādas slimībām, vēzi, astmu, obstruktīvajām slimībām, MSD, stresa izraisītām saslimšanām un citām hroniskām patoloģijām un uzsver, ka rūpīgi jāanalizē esošie riski un jauni riski, kas rodas saistībā ar pārstrukturēšanu, jaunām tehnoloģijām, materiāliem un produktiem;

40.

uzskata, ka, ņemot vērā zinātnisko nenoteiktību, veselības risku pārvaldības jomā ir jāpiemēro “piesardzības pieeja” attiecībā uz jaunu tehnoloģiju, materiālu un produktu rūpniecisko izmantošanu;

41.

uzskata, ka:

42.

norāda, ka palielinās nodarbināto sieviešu skaits un pastāv būtiskas atšķirības starp sieviešu un vīriešu darba dzīvi (darba veids, atšķirīgi pakļautības riskam apstākļi), kas attiecīgi ietekmē viņu veselību un drošību;

43.

iesaka dažādot aizsardzības pasākumus darba vidē, lai nodrošinātu to efektivitāti gan attiecībā uz sievietēm, gan uz vīriešiem, ņemot vērā veicamā darba veidu un subjektīvās un objektīvās atšķirības pakļautības riskam ziņā;

44.

uzskata, ka OSH politika var sekmēt diskriminācijas apkarošanu un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu ES politikā, veicinot to, ka Direktīva 2000/78/EK saistībā ar invalīdu drošības un veselības aizsardzību darbā un Direktīva 2006/54/EK, ar kuru aizliedz mazāk labvēlīgu attieksmi grūtniecības vai maternitātes dēļ pret sievietēm darba vietā, tiek precīzi īstenota (5)  (6);

45.

atkārtoti uzsver, ka “pamata faktori, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas, ir arī mūžizglītība un brīvprātīgais darbs. ES, valsts un vietējā līmenī būtu jāatbalsta pieaugušo izglītība un vecāka gadagājuma cilvēku pilsoniskās iesaistīšanās aktivitātes, lai palīdzētu paildzināt darba dzīvi, veicinātu aktīvu pensijas laiku un atbalstītu neatkarīgu dzīvi” (7). Tādēļ Eiropas Savienībai jāsekmē Eiropas rokasgrāmatas izstrāde par labu praksi aktīvu vecumdienu jomā;

46.

tāpēc uzskata, ka, lai palīdzētu risināt darbaspēka novecošanās jautājumu, ir būtiski nodrošināt informācijas un labās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un uzņēmumiem un veicināt atbilstošus iekļaušanas pasākumus;

47.

pauž pārliecību, ka “ES rīcība aktīvu un veselīgu vecumdienu un paaudžu solidaritātes atbalstam veicinās inovācijas un izaugsmes potenciālu visā ES teritorijā, kā arī nesīs ekonomisku labumu gan publiskajiem, gan privātajiem dalībniekiem vietējā, valsts un ES līmenī” (8);

48.

norāda, ka datu vākšanas uzlabošanai ir īpaši svarīga nozīme, lai varētu salīdzināt OSH nodrošināšanu Eiropas Savienībā, turklāt salīdzinošajai datu analīzei jābūt vērstai uz pastāvīgu uzlabošanu, atzīmējot labāko paraugpraksi, nevis vienkārši klasificējot sniegumu. Tas sekmētu datu par faktiskajiem riskiem apmaiņu starp dalībvalstīm;

49.

atbalsta Komisijas aicinājumu vākt un apkopot statistikas datus, tostarp vietējā un reģionālajā līmenī, kuri izsmeļošāk raksturotu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, pakļautību profesionālajam riskam un ar darbu saistītām slimībām;

50.

norāda, ka OSH informācijas sistēmas pārvaldības jomā pārāk ierobežota ir sociālo partneru loma; sociālie partneri varētu efektīvi sekmēt sistēmas arhitektūras izveidi, nozares datu palielināšanu, informācijas plūsmu pārvaldību, kā arī to izmantošanu;

51.

uzsver, ka uzticami statistikas dati ļauj gūt pārskatu par riskiem darba ņēmēju veselībai, labāk izprast to cēloņus un izdarīt secinājumus rīcībai;

52.

aicina izveidot Eiropas informācijas sistēmu profilaksei darba vietā (zināt, lai novērstu) kā dinamisku darbības instrumentu ar mērķi integrēt pašreizējās valstu sistēmās pieejamo informāciju un izveidot datu lasīšanas modeli ar vienotu datubāzi;

53.

atbalsta Komisijas viedokli, ka skaidri ES normatīvi OSH likumdošanas jomā varētu palīdzēt sasniegt līdzvērtīgus nodarbinātības standartus pasaules mērogā, izmantojot divpusējus un daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm;

54.

uzskata, ka jaunajā, globalizētajā starptautiskajā kontekstā ir jānodrošina, ka starptautiskās konvencijas un nolīgumus OSH jomā pieņem un efektīvi īsteno visas iesaistītās puses, lai saglabātu ES konkurētspēju un novērstu uzņēmumu pārcelšanu uz trešām valstīm nolūkā meklēt pieļāvīgāku tiesisko vidi;

55.

atgādina, ka Komisijai vajadzētu mudināt dalībvalstis ratificēt visas SDO un citas starptautiskās konvencijas un līgumus par veselību un drošību un ciešāk pievērsties OSH normatīviem un ar tiem saistītiem jautājumiem sarunās par visām partnerībām, kas tiek veidotas pasaules mērogā, jo īpaši pašreizējās sarunās par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) ar ASV.