28.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/37

1.

pauž gandarījumu par to, ka Komisija izstrādājusi pasākumu kopumu virzībai uz aprites ekonomiku (1), tādējādi Eiropas Savienībā izveidojot vienotu un saskaņotu sistēmu efektīvai resursu izmantošanai. Reģionu komiteja norāda: lai minētās ieceres varētu īstenot, ir vajadzīga politiska griba veikt pārmaiņas, ieguldījumu ilgtermiņa politika un plānošana, kā arī izmaiņas iedzīvotāju izpratnes un iesaistes līmenī un viņu attieksmē pret resursiem. Komiteja vēlreiz uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu šādu politikas pasākumu pielāgošanā reālajai situācijai, kā arī to īstenošanā un novērtēšanā (2);

2.

pilnībā atzīst pārejas uz aprites ekonomiku nepieciešamību un priekšrocības, kuras uzsvēra Eiropas Resursu efektīvas izmantošanas platforma (EREP) (3). Reģionu komiteja atgādina, ka runa ir par loģisku turpinājumu saistībām, kuras Ceļveža par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā ietvaros tika īstenotas ES Septītajā vides rīcības programmā. Komiteja uzsver: ja resursu izmantošanā vēlamies sasniegt visus efektivitātes mērķus, ir jārada funkcionējoša aprites ekonomika, tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un mazinot atkarību no primārajiem resursiem. Šī pieeja sekmētu efektīvāku vides aizsardzību;

3.

tāpēc ir dziļi nobažījusies par decembrī paziņoto Komisijas nodomu atsaukt priekšlikumu tiesību aktam, ar ko aprites ekonomikas sekmēšanas nolūkā groza vairākas atkritumu jomas direktīvas; uzskata, ka priekšlikums, kura izstrādē dažādas ES iestādes un ieinteresētās personas jau ieguldījušas ievērojamu darbu, uzskatāms par kopumā līdzsvarotu kompromisu; šajā saistībā atgādina, ka gan Eiropas Parlaments, gan Ministru padome, tāpat kā daudzas ieinteresētās personas, skaidri atbalstīja likumdošanas procesa turpināšanu;

4.

rosina Eiropas Komisiju pieņemt visaptverošāku un holistiskāku pieeju attiecībā uz aprites ekonomiku. Pārejā uz aprites ekonomiku uzmanība jāvelta ne vien atkritumu rašanās novēršanas mērķim un atkārtotai izmantošanai, bet arī pieejai, kas aptver visu ķēdi, un labākai saskaņotībai starp dažādām politikas jomām un tādām iniciatīvām kā Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, Septītā vides rīcības programma, klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums saistībā ar vides pēdas nospiedumu (LCA un oglekļa dioksīda pēda) un ES stratēģija bioloģiskās ražošanas jomā “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”;

5.

šajā saistībā pieņem zināšanai Eiropas Komisijas nodomu līdz 2015. gada beigām nākt klajā ar uzlabotu un vērienīgāku priekšlikumu kopumu; tomēr pauž nopietnas šaubas, vai salīdzinoši tik īsā laikā ir iespējams rast būtiski uzlabotu kompromisu vairākos sarežģītos jautājumos; šajā sakarā atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām steidzami nepieciešamas skaidras un drošas tiesiskās vadlīnijas un ka aprites ekonomika var dot lielu labumu ekonomikas izaugsmei; tāpēc iesaka nešķiest laiku, bet censties uzlabot Komisijas priekšlikumus jau uzsāktās likumdošanas procedūras ietvaros, un līdz ar to aicina Komisiju un likumdevējus savā turpmākajā darbā ņemt vērā šeit izklāstītās atziņas un ierosinājumus, tostarp par aprites ekonomikas stiprināšanu agrīnās produktu izstrādes un ražošanas stadijās;

6.

uzsver, ka ES aprites ekonomikas koncepcijā visaptveroši jāņem vērā bioekonomika. Tā kā bioekonomikas gada apgrozījums ir 22 miljardi euro, tā būtiski veicina videi draudzīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī paver jaunas iespējas nodarbinātības un tirdzniecības jomā. Lielākā daļa ieguldījumu bioekonomikā tiek veikti vietējā un reģionālajā līmenī, kur augšupējas iniciatīvas ļauj radīt jaunas vērtību ķēdes un nodarbinātības iespējas;

7.

šajā saistībā īpaši atgādina, ka aprites ekonomikai ir labas iespējas radīt ietaupījumus ES uzņēmumiem, valsts iestādēm un patērētājiem. Uzsver, ka šiem ietaupījumiem būtu jāatspoguļojas apjomīgos ilgtermiņa ieguldījumos ES ekonomikā, kas savukārt dotu iespēju Eiropas Savienībā radīt ilgtspējīgas darbvietas;

8.

uzsver, ka jāturpina izstrādāt politikas sistēma, kas aprites ekonomiku visos līmeņos (ES, valsts un reģionālajā) sekmētu, īstenojot pasākumus, kuri apvieno lietpratīgu regulējumu, tirgus ekonomikas instrumentus, kas īpaši veicina pārstrādātu materiālu izmantošanu, pētniecību un inovāciju, stimulus, informācijas apmaiņu un atbalstu brīvprātīgiem risinājumiem. Komiteja uzskata, ka produktu izstrāde un inovācija ir galvenie faktori, kas paātrinās pāreju uz aprites ekonomiku, un rosina Komisiju veicināt inovāciju, tostarp saskaņā ar ES Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, atvieglot centienus izstrādāt vairāk modeļu, kas nodrošina ražojumu un pakalpojumu apriti (tas būtu jādara, arī panākot ražojumu politikas lielāku saskaņotību), turpināt ekodizaina direktīvas pārskatīšanu un piemērošanu, ieviešot resursu izmantošanas efektivitātes kritērijus, un noteikt, kā ietekmes uz vidi novērtējums izmantojams ražojumu un procesu izstrādē;

9.

atbalsta Ekodizaina direktīvas piemērošanu, lai panāktu resursu izmantošanas efektivitāti saskaņā ar tādiem kritērijiem kā ilglaicīgums, modularitāte, atkārtota izmantošana un pārstrādājamība, vienlaikus sniedzot atbilstošus ieteikumus patērētājiem un 2015.–2017. gada darba plānā iekļaujot prioritārās produktu grupas. Komiteja ir rosinājusi veikt minētās direktīvas un tās īstenošanas pasākumu radikālu pārskatīšanu, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, kas būtu jāpanāk, paplašinot direktīvas darbības jomu un iekļaujot tajā ar enerģētiku nesaistītus ražojumus, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi (4);

10.

uzsver, ka svarīgi ir jau ražošanas procesu agrīnā posmā pievērst īpašu uzmanību iepakojumam, kas izgatavots no kompozītmateriāliem, lai samazinātu šādu materiālu, kas nav pārstrādājami vai ir pārstrādājami, izmantojot vienīgi sarežģītas un dārgas tehnoloģijas, atkritumus; ierosina, ka Ekomarķējuma regula būtu attiecināma uz aizvien lielāku skaitu pakalpojumu un produktu, lai nodrošinātu atkritumu samazināšanai paredzēto pasākumu vieglāku īstenošanu, kā arī sniegtu precīzākus un lietderīgākus norādījumus patērētājiem nolūkā samazināt produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi;

11.

atzinīgi vērtē gan Eiropas Komisijas izsludinātās iniciatīvas zaļā publiskā iepirkuma (GPP) veicināšanai, proti, pamatnostādnes par iespējām, ko paver jaunās publiskā iepirkuma direktīvas GPP jomā, gan arī ieteikumu pārraudzīt dalībvalstu darbības rādītājus orientējošā mērķa – 50 % no visiem iepirkumiem jābūt zaļajiem iepirkumiem – sasniegšanā un atbalstu centieniem veidot publisko iestāžu tīklus zaļā publiskā iepirkuma veikšanai. RK tomēr atkārtoti rosina izvirzīt obligātus zaļā publiskā iepirkuma mērķus, kas būtu jāsasniedz valstu valdībām un Eiropas iestādēm (5).

12.

atkārtoti norāda, ka ļoti svarīgi ir uzraudzīt, kā norit stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” īstenošana ar šo pamatiniciatīvu saistītās stratēģijas “Eiropa 2020”, Eiropas semestra un gada izaugsmes pētījuma ietvaros. Resursu izmantošanas efektivitātei jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu valstu ziņojumos par stratēģijas “Eiropa 2020”, valstu reformu programmu un konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu; tādēļ Komiteja rosina Eiropadomi stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanā, ņemot vērā jau esošos mērķus valstu līmenī, izvirzīt jaunu resursu produktivitātes pamatmērķi, proti, līdz 2030. gadam vismaz par 30 % palielināt resursu produktivitāti, ko aprēķina, IKP dalot ar izejvielu patēriņu (6).

13.

norāda uz progresu, kāds panākts atkritumu apsaimniekošanā, izmantojot Eiropas tiesisko regulējumu, kura pamatā ir proaktīva politika. Reģionu komiteja uzsver, ka dažas dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības ir sasniegušas un pārsniegušas ES mērķus šajā jomā, un uzskata, ka turpmākajos tiesību aktos vajadzētu ņemt vērā atšķirīgās izejas pozīcijas un jo īpaši atbalstīt visnerezultatīvākos dalībniekus turpināt un palielināt centienus šajā virzienā;

14.

uzskata, ka atbildīgā un ilgtspējīgā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas politikā ir jāparedz mērķis maksimāli iespējami samazināt atkritumu radīšanu un samazināt atkritumu un to apsaimniekošanas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ierobežot materiālu patēriņu un no jauna iekļaut ekonomikas apritē materiālus, ko satur atkritumi. Reģionu komiteja uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošana ir visefektīvākais veids, kā ierobežot ekoloģiskās un finansiālās izmaksas, ko rada atkritumu apsaimniekošana. Tādēļ Komiteja pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā nav apsvērta doma attiecīgajā pamatdirektīvā iekļaut saistošu mērķi par atkritumu vispārēju samazināšanu;

15.

uzskata, ka būtu jāatvieglo to mehānismu piemērošana, kas paredzēti, lai paziņotu par to, vai attiecīgie produkti ir blakusprodukti vai arī tie ir stadijā, kad atkritumi vairs nav atkritumi, un tas būtu viens no vistiešākajiem pasākumiem, lai atvieglotu materiālu atkārtotu laišanu ražošanas ciklā un tādējādi virzītos uz aprites ekonomiku;

16.

uzsver: ņemot vērā ES reģionos un dalībvalstīs vērojamās atšķirības Eiropas Savienībā pašlaik spēkā esošajos atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos izvirzīto mērķu sasniegšanā (7), ļoti svarīgi šajā jomā ir veicināt sadarbību un labas prakses piemēru izplatīšanu, lai tādējādi palīdzētu tiem, kuri ir mazāk veiksmīgi, sasniegt galamērķus; tomēr jāņem vērā, ka reģionos vai teritorijās, kurās iedzīvotāji ir izkliedēti, kurās ir zems iedzīvotāju blīvums un lieli attālumi līdz atkritumu pārstrādes centriem, pieaug atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir ļoti grūti sasniegt bezatkritumu galamērķi.

17.

uzsver, ka svarīgi ir radīt noieta tirgus iespējas izejvielām, kas iegūtas no atkritumiem, un no tām ražotai produkcijai, izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem dalībniekiem, kuri pievieno vērtību šiem materiāliem un tos no jauna iekļauj saimnieciskajā apritē;

18.

uzsver būtisko nozīmi, kāda ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām šīs jomas tiesību aktu īstenošanā, atkritumu apstrādes un glabāšanas infrastruktūru izveidē un finansēšanā, kā arī atkritumu plūsmas pārvaldībā; šis pēdējais ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, kas pašvaldībām jāpaveic. Tāpat kā iepriekšējā atzinumā (8) Reģionu komiteja rosina pašvaldības vairāk iesaistīt to mērķu pārskatīšanā, kuri tām būs jāsasniedz. Tādēļ Komiteja rosina Eiropas Savienību nodrošināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām līdzdalības un sadarbības iespējas, kas pilnībā atbilst subsidiaritātes principam;

19.

pauž nožēlu par to, ka direktīvas priekšlikumā pietiekama uzmanība nav veltīta enerģijas ieguvei no atkritumiem, lai gan tā dotu iespēju pilnīgāk īstenot dalībvalstīm izvirzītos tālejošos mērķus, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības neatkarību enerģētikas jomā;

20.

uzskata, ka ietekmes novērtējuma rezultāti (9), kas ietverti priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai pavaddokumentā, ir diezgan optimistiski, un iesaka Komisijai precizēt datus, pamatojoties uz kuriem šis ietekmes novērtējums tika veikts; jo sevišķi runa ir par zinātniskajiem argumentiem, kas ļāva Komisijai izvēlēties konkrētu pieeju, par šīs pieejas izmaksām, kā arī (un tas nav mazāk svarīgi) par to, cik pamatots ir lēmums kā kritēriju izvēlēties visrezultatīvāko dalībvalstu rādītājus;

21.

saistībā ar iepriekšējiem ieteikumiem (10) atbalsta to, ka dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības paātrināti un sistemātiski ievieš ekonomikas instrumentus atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, veicinot šādu instrumentu izmantošanu atkritumu apsaimniekošanā un atbilstības nodrošināšanas plānos (agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvaros) un veicinot ražotāju atbildības paplašināšanu; Komiteja uzsver, ka minētie instrumenti var vietējām un reģionālajām pašvaldībām radīt ieņēmumus, kurus var izmantot, lai (daļēji) kompensētu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atkritumu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu un tās panākšanu, un kuri nodrošinātu līdzekļus vides sakopšanas, atkritumu pārstrādes un citiem vides projektiem;

22.

rosina Padomi un Eiropas Parlamentu direktīvas priekšlikuma VI pielikumā saglabāt vienotu un nepārprotamu sadzīves atkritumu definīciju. Šī definīcija būtu jāprecizē, novirzot galveno uzmanību no atkritumu savācējiem uz to, kāda veida atkritumus savāc. Ir vajadzīga precizēta, vienota definīcija, lai nodrošinātu politikas saskaņotību un labu īstenošanu, kā arī salīdzinātu dažādu vietējo un reģionālo pašvaldību un dalībvalstu sasniegumus;

23.

pauž gandarījumu par priekšlikumu grozīt to atkritumu definīciju, kurus “sagatavo atkārtotai izmantošanai un pārstrādā”. Lai gan šis priekšlikums vēl nav pilnībā pamatots ar rezultātiem, tas atbilst Reģionu komitejas iepriekš izteiktajiem ieteikumiem izstrādāt vienotu metodi, ar ko aprēķināt pārstrādes efektivitāti un faktiski pārstrādāto apjomu (11);

24.

iesaka Komisijai pārskatīt jēdzienu “dalīta savākšana” un “savākšana” definīciju, jo dažādās dalībvalstīs tās tiek interpretētas atšķirīgi. Reģionu komiteja iesaka arī definēt jēdzienu “šķirošana”, jo tas būtu lietderīgs gan statistikas un ziņošanas, gan materiālu kvalitātes jomā, un tas būtu jādara, jo daudzas dalībvalstis apkopo un uzskaita šķirošanas iekārtās nonākušo atkritumu daudzumu, kas var saturēt līdz pat 30 % atliekvielu;

25.

uzsver un atbalsta viedokli, ka ir svarīgi izstrādāt vienotu metodi pārstrādes mērķu aprēķināšanai, un šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Vienkāršošana un uz rezultātiem vērstas metodes izvēle ļaus labāk salīdzināt dažādus rezultātus, kas sasniegti Eiropas Savienībā, un veicinās atkritumu pārstrādi lietderīgos resursos; Komiteja uzsver, ka joprojām nav pilnīgas skaidrības par ierosināto aprēķināšanas metodi. Tādējādi dažu atkritumu plūsmu gadījumā var izrādīties, ka sasniegt izvirzītos mērķus, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas, būs ļoti grūti. Komiteja aicina Eiropas Komisiju precizēt metodi un tajā izmantotās definīcijas un vajadzības gadījumā ierosināt, kā aprēķināšanas metode būtu pielāgojama;

26.

uzsver: lai ievērotu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kurā atkritumu rašanās novēršana ir vissvarīgākā, un tā kā šie principi ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa, atkritumu rašanās novēršanai vajadzētu būt svarīgākai nekā visiem citiem apsvērumiem. Tādēļ Komisijai vispirms vajadzētu ierosināt saistošus mērķus atkritumu rašanās novēršanai, kurus papildinātu ne vien finanšu stimuli, bet arī principa “piesārņotājs maksā” pilnīga piemērošana;

27.

atkārtoti rosina izvirzīt saistošu mērķi, kas paredz novērst vai samazināt sadzīves atkritumu rašanos Eiropas Savienībā, lai 2020. gadā sadzīves atkritumu daudzums, ko rada viens cilvēks, būtu par 10 % mazāks par 2010. gadā reģistrēto līmeni (12);

28.

iesaka ieviest papildu pasākumus, lai uzlabotu šķiroto atkritumu savākšanu un pārstrādi, piemēram, veicināt mājsaimniecības atkritumu izvešanu uz šķiroto atkritumu konteineriem ar autotransportu, izvietot būvlaukumos konteinerus ar vairākiem nodalījumiem, kas sekmētu dažāda veida būvgružu un nojaukšanas atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu, izstrādāt apsaimniekošanas modeļus un iekārtas, lai pārstrādātu saules enerģijas paneļu radītos atkritumus, jo nākotnē šādu atkritumu apjoms varētu pieaugt, izveidot nolietotu transportlīdzekļu dekontaminācijas un reģenerācijas infrastruktūru.

29.

uzsver, ka pārejā uz aprites ekonomiku uzmanība jāvelta ne tikai atkritumu apsaimniekošanas nozarei, bet arī citām nozarēm, kas saistītas ar produktu izstrādi un ražošanu. Lai produktus varētu viegli pārstrādāt un izgatavot, ir jāveicina videi nekaitīgu produktu izstrāde un tādu tehnoloģiju izplatīšana, kas nerada atkritumus vai tos rada tikai mazos daudzumos;

30.

saistībā ar ražotāju atbildības paplašināšanu rosina Padomi un Eiropas Parlamentu paturēt spēkā priekšlikumu grozīt atkritumu pamatdirektīvas 8. pantu, kas paredz, ka dalībvalstis turpmāk vairs netiks aicinātas, bet tām būs pienākums veicināt ražojumu ekoefektivitātes paaugstināšanu un ekodizainu, tostarp ražojumu tehnisko izturību un pārstrādājamību, kā arī ņemt vērā šo ražojumu ietekmi visā to aprites ciklā;

31.

atzīmē, ka direktīvas priekšlikumā nav iekļauts neviens kvantitatīvs mērķis produktu ekodizaina jomā, un tāpēc rosina palielināt ekonomikas dalībnieku atbildību un vēlētos saņemt konkrētus ieteikumus attiecībā uz to pārstrādāto materiālu procentuālo īpatsvaru, kas jāizmanto tirgošanai paredzēto produktu ražošanā; šajā saistībā uzsver arī Ekomarķējuma regulas nozīmīgumu;

32.

norāda, ka paplašināta ražotāju – gan izgatavotāju, gan importētāju – atbildība ir efektīva svira, lai veicinātu pasākumus, kuru mērķis ir atkritumu rašanās novēršana. Reģionu komiteja tomēr rosina īstenot atbalsta pasākumus, lai novērstu radušos izmaksu pārnešanu uz galalietotājiem un patērētājiem un nodrošinātu, ka iegūtā peļņa tiek no jauna ieguldīta atkritumu apsaimniekošanā;

33.

joprojām atbalsta paplašinātās ražotāju atbildības principa nostiprināšanu ES tiesību aktos (13) un tādēļ atbalsta priekšlikumu ieviest minimālās prasības (savākšanas izmaksu segšana, atkritumu plūsmas apsaimniekošana un apstrāde, izmaksas saistībā ar iedzīvotāju informēšanu un produktu izstrādes pielāgošanu ekodizaina prasībām);

34.

rosina Eiropas Parlamentu un Padomi joprojām saglabāt vērienīgu pieeju Komisijas ierosinātajiem mērķiem sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes jomā. Reģionu komiteja atzinīgi vērtē arī jauno noteikumu, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm savās atkritumu apsaimniekošanas programmās jāiekļauj pasākumi to atkritumu pārstrādes jomā, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu;

35.

iesaka ES tiesību aktos paredzēt tālejošus un īstenojamus pasākumus. Reģionu komiteja norāda, ka priekšlikumi grozīt mērķus kopā ar vienotas aprēķināšanas metodes priekšlikumu var izrādīties grūts uzdevums daudzām dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo sevišķi tām, kurām bija grūtības spēkā esošo tiesību aktu īstenošanā. Pirms jauno mērķu izvirzīšanas vajadzētu sīki analizēt iemeslus, kāpēc pašreizējie mērķi netika sasniegti, un šo mērķu ietekmi, tai skaitā reģionālajā līmenī, ņemot vērā demogrāfiskās īpatnības atsevišķos reģionos ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu. Komiteja iesaka, ka tālejoši un sasniedzami pārstrādes mērķi būtu jāizvirza pēc tam, kad ar dalībvalstīm un to vietējām un reģionālām pašvaldībām plaši apspriesti pasākumi, kuri nepieciešami efektīvas pārraudzības un veiksmīgas īstenošanas nodrošināšanai;

36.

norāda, ka pašreizējo mērķu sasniegšana dažādās dalībvalstīs un reģionos ievērojami atšķiras; Komiteja tomēr uzsver, ka dažās dalībvalstīs gūti pozitīvi rezultāti, kas liecina arī, ka ir iespējams sasniegt augstus mērķus vai vismaz tiem pietuvoties, ja ir radīti pamatnosacījumi un ja tiek attīstīta nepieciešamā administratīvā veiktspēja tur, kur tās pašlaik vēl trūkst (14);

37.

stingri uzsver, ka jaunajā direktīvā izvirzītie mērķi ir jāsaista ar pārstrādāto vai reģenerēto materiālu kvalitāti, tādējādi nodrošinot, ka pārstrādātie materiāli nekaitē videi un cilvēku veselībai un ka tirgū, kur valda vienādi nosacījumi, šie materiāli var konkurēt ar primārajiem resursiem; Komiteja arī uzskata, ka būtu jānosaka vienoti un skaidri īstu pārstrādes kvotu aprēķināšanas principi;

38.

iesaka saglabāt izlietotā iepakojuma atkritumu pārstrādes 2020., 2025. un 2030. gada mērķu vērienīgumu un atbalsta priekšlikumu izmantot vienotu pārstrādes efektivitātes aprēķina metodi, ko attiecinātu nevis uz reģenerāciju un pārstrādi, kā tas ir pašlaik, bet tikai uz pārstrādi. Kvantitatīvi pārstrādes mērķi būtu jānosaka tikai pēc tam, kad ir novērtēta ietekme, ko radīs aprēķina metodes maiņa. Aprēķina metodēs un mērķu noteikšanā būtu jāņem vērā arī iepakojuma tieša atkārtota izmantošana. RK jau iepriekš lūdza apsvērt iespēju līdz 2020. gadam paaugstināt plastmasas iesaiņojuma pārstrādes līmeni līdz 70 %, bet stikla, metāla, papīra, kartona un koka pārstrādes līmeni – līdz 80 %;

39.

atkārtoti aicina pārskatītajā ES atkritumu direktīvā iekļaut jaunu mērķi par bioatkritumu pārstrādi, lai veicinātu šīs nozares attīstību un izvirzītu kvantitatīvus mērķus (15). Turklāt Komisija varētu arī noteikt obligātus kritērijus komposta kvalitātei ar mērķi veicināt šo bioatkritumu pārstrādes tirgu un vides aizsardzību (16). Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi noteikt vadlīnijas izplatīšanai iedzīvotāju vidū, ar mērķi uzlabot bioloģisko atkritumu vākšanas un kompostēšanas kvalitāti;

40.

vēlreiz iesaka izvirzīt papildu mērķus attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Šiem mērķiem jābūt saistošiem, konkrētiem un pielāgotiem katrai atkritumu plūsmai, jo īpaši mēbelēm, tekstilizstrādājumiem, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, jo vairāk tāpēc, ka šāda veida mērķi dažās valstīs jau ir izvirzīti valsts vai reģionālajā līmenī (17);

41.

atbalstot Eiropas Parlamenta ierosmi pakāpeniski ieviest aizliegumu apglabāt atkritumus poligonos (18), RK ir izvirzījusi ierosinājumu, ka līdz 2020. gadam jāaizliedz pārstrādājamu vai bioloģiski sadalāmu atkritumu apglabāšana poligonos (19). Šajā sakarā Reģionu komiteja atkārto Eiropas Parlamentam un Padomei izteikto aicinājumu vismaz saglabāt ierosināto termiņu 2025. gada 1. janvāri kā datumu, no kura vairs nepieļaut bioloģiski sadalāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, bet pārstrādājamus atkritumus savākt atsevišķi un faktiski pārstrādāt, ja vien tas ir tehniski un saimnieciski izdevīgi;

42.

aicina pārskatīt samazināšanas mērķu formulējumu, jo nekaitīgu atkritumu un sadzīves atkritumu koncepti tiek apvienoti aprēķinos un iesniegtajās proporcijās, lai gan sadzīves atkritumi nav vienīgais atkritumu veids, ko var apglabāt nekaitīgu atkritumu poligonos. RK arī ierosina, ka izvirzītais fakultatīvais mērķis, kas paredz līdz 2030. gadam sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos ierobežot līdz augstākais 5 %, varētu tikt formulēts elastīgāk, tomēr uzsver, ka tas būtu pārvēršams par saistošu mērķi samazināt šādu atkritumu apglabāšanu poligonos, kas labāk atbilst Septītajā vides rīcības programmā paredzētajām pilnvarām, kā arī līdz šim paustajiem Reģionu komitejas ieteikumiem (20);

43.

rosina Komisiju turpināt darbu pie būvniecības un nojaukšanas atkritumu pārstrādes iespējām un jo īpaši izvērtēt, vai vienots mērķis attiecībā uz šiem atkritumiem ir pietiekams vai nav, lai stimulētu dažādu būvniecības materiālu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, vai arī attiecībā uz minētajiem būvniecības materiāliem, kas veido tikai nelielu daļu no būvniecības un nojaukšanas atkritumiem, vajadzētu izvirzīt īpašus mērķus;

44.

atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot agrās brīdināšanas sistēmu, kas paredzēta, lai uzraudzītu jaunajā direktīvā ierosināto pārstrādes mērķu ievērošanu. Atbilstības nodrošināšanas plāni atbilst Reģionu komitejas ieteikumiem, kuros Komiteja prasīja izstrādāt īpašus ceļvežus katrai dalībvalstij; Komiteja tomēr aicina Komisiju piedāvāt dalībvalstīm metodoloģisku atbalstu minēto plānu izstrādāšanā;

45.

atbalsta arī ierosmi noteikt pienākumu sagatavot ikgadējus ziņojumus, kurus papildinātu kvalitātes pārbaudes ziņojums un verificētu neatkarīga trešā persona. Minētais noteikums varētu radīt apstākļus, kas vajadzīgi, lai labāk izvērtētu mērķu īstenošanu katrā dalībvalstī un dotu iespēju veikt pasākumus rādītāju uzlabošanai šajā jomā;

46.

iesaka, ka ikgadējo ziņojumu, ko vērtē neatkarīgas trešās personas, iesniegšanai vajadzētu būt obligātai tikai tad, ja ir šaubas par ziņojumos sniegto datu ticamību, un rosina Komisiju noteikt objektīvus kritērijus un sniegt metodoloģisku atbalstu šādu novērtējumu veikšanai;

47.

uzskata: ne jaunie mērķi sadzīves atkritumu, izlietotā iepakojuma un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes jomā, ne pārstrādājamu atkritumu apglabāšanas poligonos atcelšana sākotnēji līdz 2025. gadam, bet vēlāk – līdz 2030. gadam, ne agrīnās brīdināšanas sistēma vai grozījumi ziņošanas pienākumos nerada bažas par subsidiaritātes principa ievērošanu. Taču atšķirības pašreizējo mērķu sasniegšanas līmenī un Komisijas ierosinātais jauno mērķu grafiks rada dažas grūtības, kas saistītas ar proporcionalitātes principu (21);

48.

ar bažām norāda uz daudziem jaunās direktīvas noteikumiem, kas pilnvaros Komisiju pieņemt deleģētos aktus.