P7_TC1-COD(2010)0095

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/…/ES, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. , 337. un 43. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)	Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šā iemesla dēļ kvantitatīvu preču kustības ierobežojumu un līdzīgas sekas radošu pasākumu aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem.

(3)	Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, jānodrošina caurskatāmība attiecībā uz valstu ierosmēm tehnisko noteikumu veidošanā.

(4)	Tirdzniecības barjeras, ko rada tehniskie noteikumi attiecībā uz precēm, var tikt atļautas tikai tad, ja tās nepieciešamas, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir sabiedrības interesēs, kam tās piešķir galvenās garantijas.

(5)	Ir svarīgi, lai Komisijai būtu nepieciešamā informācija pirms tehnisku noteikumu pieņemšanas. Sekojoši dalībvalstis, kam jāpalīdz tās uzdevuma izpildē, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, jāinformē tā par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.

(6)	Visām dalībvalstīm būtu jābūt informētām par citu dalībvalstu plānotajiem tehniskajiem noteikumiem.

(7)

Iekšējā tirgus mērķis ir radīt vidi, kas regulē uzņēmumu konkurētspēju, tā kā paplašināta informācijas sniegšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt uzņēmumiem izmantot šā tirgus priekšrocības. Šā iemesla dēļ nepieciešams dot iespēju tirgus dalībniekiem sniegt savu novērtējumu par citu dalībvalstu ierosināto tehnisko noteikumu ietekmi, paredzot regulāru izsludināto projektu virsrakstu publicēšanu un ar noteikumiem par šādu projektu konfidencialitāti.

(8)	Juridiskas precizitātes interesēs dalībvalstis var publiski paziņot, ka valsts pieņēmusi tehniskus noteikumus saskaņā ar šajā direktīvā ietvertajām formalitātēm.

(9)	Ciktāl tas attiecas uz preču tehniskajiem noteikumiem, pasākumi, kas paredzēti tirgus pareizai darbībai vai ilgstošai attīstībai, ietver lielāku valsts nodomu caurskatāmību un kritēriju un nosacījumu paplašināšanu, lai novērtētu ierosināto noteikumu iespējamo ietekmi uz tirgu.

(10)	Šā iemesla dēļ nepieciešams novērtēt visas prasības, kas izvirzītas precēm, un jāņem vērā valstu prakses attīstību preču regulēšanā.

(11)	Prasības, kas nav tehniskas specifikācijas, attiecībā uz preces dzīves ciklu pēc tās laišanas tirgū var ietekmēt šīs preces brīvu kustību vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai.

(12)

Nepieciešams noskaidrot de facto tehnisku noteikumu koncepciju. Jo īpaši, noteikumi, ar ko valsts iestāde norāda uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai veicina to ievērošanu, un noteikumi attiecībā uz precēm, ar ko valsts iestāde saistīta, sabiedrības interesēs piešķir šīm prasībām vai parametriem saistošāku raksturu nekā tiem būtu privātas izcelsmes gadījumā.

(13)	Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams laiks grozījumu ierosināšanai iecerētajiem pasākumiem, lai likvidētu vai samazinātu šķēršļus, ko tie varētu radīt preču brīvai kustībai.

(14)	Attiecīgajām dalībvalstīm jāņem vērā šie grozījumi, formulējot plānoto pasākumu galīgo tekstu.

(15)

Iekšējam tirgum ir raksturīgi, ka, ja dalībvalstis nevar īstenot savstarpējas atzīšanas principu, Komisija pieņem vai ierosina saistošu aktu pieņemšanu. Noteikts īpašs pagaidu bezdarbības periods, lai izvairītos no valsts pasākumu ieviešanas kā kompromisa saistošu aktu pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē vai Komisijā tajā pašā jomā.

(16)	Attiecīgajai dalībvalstij, ievērojot TES 4. panta 3. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus, būtu jāatliek iecerēto pasākumu īstenošana uz laiku, kas ir pietiekams ierosināto grozījumu kopīgai pārbaudei vai priekšlikumu sagatavošanai tiesību aktam vai saistoša Komisijas tiesību akta pieņemšanai.

(17)	Lai veicinātu pasākumu pieņemšanu Eiropas Parlamentā un Padomē, dalībvalstīm būtu jāatturas no tehnisku noteikumu pieņemšanas, ja Padome pirmajā lasījumā pieņēmusi nostāju par Komisijas priekšlikumu šajā sektorā.

(18)	Nepieciešams paredzēt Pastāvīgo komiteju, kuras locekļus ieceļ dalībvalstis, lai atbalstītu Komisiju tās centienos samazināt attiecīgo negatīvo ietekmi uz preču brīvu kustību.

(19)	Šī direktīva nedrīkst ietekmēt dalībvalstu pienākumus attiecībā uz IIIpielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valstu tiesībās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šajā direktīvā piemēro šādus terminus:

a)	“prece” – jebkura rūpnieciski ražota prece un jebkurš lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkcija;

b)

“pakalpojums” – jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma; šajā definīcijā: i) “no attāluma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes, ii) “ar elektroniskiem līdzekļiem” nozīmē, ka pakalpojumus nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas apstrādes (ieskaitot digitālu kompresiju) un informācijas uzglabāšanas aparatūras palīdzību, un ka tos pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, iii) “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz, pārraidot informāciju pēc individuāla pieprasījuma; norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts I pielikumā;

c)

“tehniski parametri” – parametri, kas ietverti dokumentā, kurš nosaka preces nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, ieskaitot prasības, kas piemērojamas precei saskaņā ar nosaukumu, ar kuru preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām; termins “tehniski parametri” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā minēts LESD 38. panta 1. punkta otrajā daļā, preces, kas paredzētas patēriņam cilvēkiem un dzīvniekiem, un medicīnas preces, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (5) 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citām precēm, ja tie ietekmē to īpašības;

d)

“citas prasības” – prasība, kas nav tehniski parametri, kas izvirzītas precei, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas izmantošanas, atkārtotas izlietošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt preces sastāvu vai īpašības, vai tās realizāciju;

e)

“noteikumi par pakalpojumiem” – vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu b) punkta nozīmē, jo īpaši, noteikumi, kas skar pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumus un pakalpojumu saņēmēju, izņemot noteikumus, kas nav paredzēti šajā punktā noteiktajiem pakalpojumiem; šajā definīcijā: i) noteikumi uzskatāmi par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tās iemeslu pamatojumu un operatīvo daļu, īpašais mērķis un visu vai daļas individuālo noteikumu priekšmets ir šādu pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā, ii) noteikumus neuzskata par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tie ietekmē šādus pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā;

f)

“tehniskie noteikumi” – tehniski parametri un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz preces ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu, vai uzņēmumu kā pakalpojumu sniedzēju; De facto tehniski noteikumi ietver: i) dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas vai nu uz tehniskiem parametriem, vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas savukārt attiecas uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, atbilstība kuriem tiek pielīdzināta atbilstības prezumpcijai iepriekšminēto normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem, ii) brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse, un kas vispārīgās interesēs paredz atbilstību tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, izņemot valsts sagādes konkursu noteikumus, iii) tehniskus parametrus vai citas prasības, vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē preču vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šādiem tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem; tehniskie parametri vai citas prasības, vai noteikumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, nav ietverti. Tas ietver tehniskos noteikumus, ko nosaka dalībvalstu izraudzītas iestādes, kuras ietvertas sarakstā, kuru izveido un vajadzības gadījumā atjaunina Komisija , 2. pantā minētās Komitejas ietvaros . Šo pašu kārtību izmanto šī saraksta grozīšanai;

g)

“tehnisko noteikumu projekts” – teksts par tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)	radio translāciju pakalpojumiem;

b)	televīzijas translāciju pakalpojumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (6) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

3.   Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu sfērā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (7).

4.   Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu sfērā, kā nepilnīgi uzskaitīts šīs direktīvas II pielikumā.

5.   Izņemot 5. panta 3. punktu, šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, ko pieņēmuši vai kas pieņemti regulētiem tirgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (8) nozīmē, vai ko pieņēmuši vai kas pieņemti citiem tirgiem vai institūcijām, kuras veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos.

6.   Šī direktīva neattiecas uz tiem pasākumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši strādnieku aizsardzībai, preču izmantošanā ar nosacījumu, ka šie pasākumi neietekmē preces.

2. pants

Pastāvīgo komiteju izveido no dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri var lūgt ekspertu vai padomdevēju palīdzību; tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Komiteja pieņem savas darbības noteikumus.

3. pants

1.   Komiteja tiekas vismaz divas reizes gadā.

Komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai izskatītu jautājumus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem.

2.   Komisija Komitejai iesniedz ziņojumu par šajā direktīvā minēto kārtību īstenošanu un piemērošanu un iesniedz priekšlikumus pastāvošo vai paredzamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai.

3.   Komiteja izsaka savu viedokli par 2. punktā minētajiem paziņojumiem un priekšlikumiem un var sakarā ar to ierosināt, lai Komisija:

a)	vajadzības gadījumā, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai, nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojas par atbilstīgiem pasākumiem;

b)	veic visus nepieciešamos pasākumus;

c)	nosaka sfēras, kurās vajadzīga saskaņošana, un, ja rodas tāda vajadzība, veic attiecīgu saskaņošanu noteiktajā sektorā.

4.   Komitejai jākonsultējas ar Komisiju:

a)	lemjot par faktisko sistēmu, ar ko realizē šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un izmaiņām tajā;

b)	pārbaudot šajā direktīvā paredzētās sistēmas darbību.

5.   Komisija var konsultēt Komiteju par jebkuru tehnisko noteikumu provizorisko projektu, ko tā saņēmusi.

6.   Jebkādus jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu var iesniegt Komitejai pēc tās priekšsēdētāja vai dalībvalsts pieprasījuma.

7.   Komitejas sēdes un tai iesniedzamā informācija ir konfidenciāla.

Tomēr Komiteja un valsts iestādes var, ievērojot nepieciešamo piesardzību, eksperta viedokļa iegūšanai konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām, to skaitā ar personām privātajā sektorā.

8.   Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, Komisija un Komiteja var konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām rūpniecībā vai izglītībā un, ja iespējams, ar pārstāvju organizācijām, kas var sniegt ekspertu atzinumu jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projektu sociāliem un sabiedriskiem mērķiem un sekām, un ņemt vērā to padomu, ja tai izvirzīta šāda prasība.

4. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu institūcijām sagatavot tehniskos parametrus vai standartu konkrētām precēm, lai par šādām precēm pieņemtu tehniskos noteikumus, kā tehnisku noteikumu projektus, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.

5. pants

1.   Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu. Šajā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja tas jau nav paskaidrots projektā.

Vajadzības gadījumā un ja tas jau nav iesniegts ar iepriekšējo paziņojumu, dalībvalstis vienlaicīgi dara zināmu principiāli un tieši saistīto normatīvo un regulatīvo noteikumu tekstu, ja šāda teksta zināšana nepieciešama tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.

Dalībvalstis atkārtoti dara zināmu projektu saskaņā ar šī punkta pirmajā un otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja tās izdara izmaiņas projektā, kas būtiski izmaina tā darbības sfēru, saīsinot īstenošanai paredzētos termiņus, pievienojot parametrus vai prasības, vai padarot pēdējās ierobežojošākas.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (9) VIII Sadaļas noteikumus, ja jo īpaši projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai preces tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību, patērētāju vai vides aizsardzību, dalībvalstis nosūta kopsavilkumu vai norādes par visu informāciju, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai preci un tās zināmajiem vai pieejamajiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par paredzamo pasākumu ietekmi uz veselības aizsardzību un patērētāju un vides aizsardzību kopā ar iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma II.3. iedaļas attiecīgo daļu .

Komisija nekavējoties informē citas dalībvalstis par projektu un visiem dokumentiem, kas tai iesniegti, un tā var nosūtīt projektu 2. pantā minētajai Komitejai tās atzinuma saņemšanai un, vajadzības gadījumā, komitejai, kas atbildīga par attiecīgo sfēru.

Attiecībā uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, Komisijas vai dalībvalstu komentāri vai sīki izstrādāti atzinumi var attiekties vienīgi uz aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, pakalpojumu brīvu kustību vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un nevis uz pasākumu fiskālo vai finansiālo būtību.

2.   Komisija un dalībvalstis var izteikt komentārus dalībvalstij, kas iesniegusi tehnisko noteikumu projektu, un šī dalībvalsts iespēju robežās ņem šos komentārus vērā tālākā tehnisko noteikumu sagatavošanā.

3.   Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu galīgo tekstu.

4.   Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu nav konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts izteikusi tādu prasību. Šāda prasība jāpamato.

Šādos gadījumos, ja ievērota vajadzīgā piesardzība, 2. pantā minētā Komiteja un valsts iestādes var lūgt ekspertu padomu no fiziskām vai juridiskām personām privātajā sektorā.

5.   Ja tehnisko noteikumu projekts veido pasākumu daļu, par kuriem projektu līmenī jāziņo Komisijai saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var paziņot 1. punkta nozīmē saskaņā ar šo citu tiesību aktu ar nosacījumu, ka tās formāli norāda, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī šīs direktīvas nozīmē.

Tas, ka Komisija neveic nekādus pasākumus attiecībā uz tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo direktīvu, nekavē lēmumu pieņemšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

6. pants

1.   Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu.

2.   Dalībvalstis atliek:

—	uz četriem mēnešiem tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu brīvprātīga nolīguma formā 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punkta nozīmē,

—	neskarot 3., 4. un 5. punktu, uz sešiem mēnešiem jebkuru citu tehnisko noteikumu projektu pieņemšanu (izņemot projektus noteikumiem par pakalpojumiem),

no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus preču brīvai kustībai iekšējā tirgū,

—

neskarot 4. un 5. punktu, uz četriem mēnešiem jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projekta pieņemšanu no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus pakalpojumu brīvai kustībai vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

Attiecībā uz noteikumu par pakalpojumiem projektu, Komisijas vai dalībvalstu sīki pamatoti atzinumi neietekmē kultūras politikas pasākumus, jo īpaši audiovizuālajā sfērā, ko dalībvalstis varētu pieņemt saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā to lingvistisko dažādību, īpašās nacionālās un reģionālās pazīmes un to kultūras mantojumu.

Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, ko tā paredz veikt saskaņā ar šiem sīki izstrādātajiem atzinumiem. Komisija izsaka savu viedokli par šo reakciju.

Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, attiecīgā dalībvalsts nepieciešamības gadījumā norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ņemt vērā sīki izstrādātos atzinumus.

3.   Neattiecinot to uz projektu noteikumiem par pakalpojumiem, dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šī brīža Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu šajā jomā saskaņā ar LESD 288. pantu.

4.   Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šā brīža Komisija paziņo viedokli, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, ko aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam vai Padomei saskaņā ar LESD 288. pantu.

5.   Ja Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā 3. un 4. punktā minētajā bezdarbības periodā, šo periodu saskaņā ar 6. punktu pagarina līdz 18 mēnešiem.

6.   Minētās saistības 3., 4. un 5. punktā izbeidzas:

a)	ja Komisija informē dalībvalstis, ka tā vairs negrasās ierosināt vai pieņemt saistošu aktu;

b)	ja Komisija informē dalībvalstis par tās projekta vai priekšlikuma atsaukšanu, vai

c)	ja Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija pieņem saistošu tiesību aktu.

7.   Līdz 5. punktu piemēro, ja:

a)

neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību un noteikumiem par pakalpojumiem arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši, nepilngadīgo aizsardzību, dalībvalstij jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laika posmā, lai pieņemtu un ieviestu tos nekavējoties bez konsultēšanās iespējām, vai

b)

neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz veselības vai drošības aizsardzību un finansiālās sistēmas stabilitāti, jo īpaši, noguldītāju, investoru un apdrošināto personu, aizsardzību, dalībvalsts ir spiesta nekavējoties pieņemt un īstenot noteikumus par finansiālajiem pakalpojumiem.

Dalībvalsts 5. pantā minētajā paziņojumā informē par iemesliem, kas rada pasākumu steidzamību. Komisija cik ātri iespējams sniedz atzinumu par paziņojumu. Tā veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad šī kārtība izmantota nepareizi. Komisija informē Eiropas Parlamentu.

7. pants

1.   5. un 6. pants neattiecas uz tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību dalībvalstis:

a)	panāk atbilstību saistošiem Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā pieņem tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;

b)	izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Savienībā pieņem kopējus tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;

c)	izmanto saistošos Savienības tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas;

d)	piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 1. punktu (10);

e)	nosaka sev ierobežojumus Eiropas Savienības Tiesas sprieduma īstenošanai;

f)	ierobežo sevi tehnisko noteikumu grozīšanai 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai, vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

2.   6. pants neattiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus preču brīvai apritei.

3.   6. panta 3. līdz 6. punkts neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punktā minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem.

4.   6. pants neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem.

8. pants

Komisija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņo par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.

Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Ja dalībvalstis pieņem tehniskus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

10. pants

Direktīvu 98/34/EK, kā tā grozīta ar tiesību aktiem, kā izklāstīts III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts atceltās direktīvas III pielikuma B daļā un šīs direktīvas III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IVpielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  2010. gada 14. jūlija atzinums (OV C 44, 11.2.2011., 142. lpp.) un 2014. gada 26. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. aprīļa nostāja.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).

(4)  Skat. III pielikuma A daļu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.)..

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).