19.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/54

Ziņotāja:

Isabel Caño Aguilar

1.1.

EESK uzsver m-veselības nozīmi, jo tai ir virkne ar veselības aprūpi saistītu funkciju un tā ir nākotnes tehnoloģija, kuru izmanto arvien vairāk cilvēku visā pasaulē.

1.2.

EESK zaļo grāmatu vērtē atzinīgi, jo m-veselība var palīdzēt Eiropas veselības aprūpes sistēmām risināt arvien grūtākos uzdevumus, ar kuriem tās saskaras, piemēram, demogrāfisko pārmaiņu ietekmē.

1.3.

EESK uzskata, ka prioritātei jābūt labākai veselības aprūpei, nevis izdevumu samazināšanai. Lai m-veselības pasākumi būtu sekmīgi, ir nepieciešama veselības aprūpes speciālistu līdzdalība, dialogs ar pacientu organizācijām, kā arī jāsekmē pacientu un profesijas pārstāvju savstarpējā uzticēšanās un jāparedz stimuli un apmācības plāni veselības aprūpes jomas darbiniekiem. Jāizveido arī dialogs ar nozares rūpniecību.

1.4.

EESK iesaka rīkot informācijas kampaņas par visiem aspektiem, kas saistīti ar m-veselību.

1.5.

Jaunais tiesiskais regulējums būtiski pilnveido personas datu aizsardzību atbilstoši ES Pamattiesību hartā noteiktajam, bet šobrīd nav tehnisku iespēju novērst neatļautu piekļuvi mobilajiem komunikācijas līdzekļiem.

1.6.

Medicīniskajā izmeklēšanā būtiski svarīgi ir lielie dati. EESK uzskata, ka: a) vienmēr jāievēro pacienta anonimitāte, b) jāsekmē datizraces programmu izmantošana, c) jāapsver lielo datu patentēšanas un komercializācijas aizliegšana un d) jāievieš tehnoloģijas un jāpieņem noteikumi attiecībā uz metadatiem.

1.7.

Ar regulu jāreglamentē: a) “veselības aprūpe” saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES, b) drošības un labjutības lietotnes, c) pārrobežu veselības aprūpe, kas nav regulēta spēkā esošajos tiesību aktos.

1.8.

Jāizstrādā noteikumi par m-veselības un labjutības sistēmu standartiem, sertificēšanu un apstiprināšanu, ko veic attiecīgās iestādes.

1.9.

Komisijai vajadzētu apsvērt saistošu valsts līmeņa stratēģiju īstenošanu, lai garantētu vienlīdzīgu piekļuvi mobilajai veselības aprūpei.

1.10.

Lai m-veselība būtu plaši izmantojama, liela nozīme ir tehniskajai un semantiskajai sadarbspējai Eiropas sadarbspējas stratēģijas ietvaros.

1.11.

Regulējuma pienācīga pārzināšana un sertificēta aprīkojuma izmantošana palīdzēs samazināt ražotāju un medicīnas profesionāļu atbildību.

1.12.

Veselības jomā īstenotajā starptautiskajā sadarbībā ar PVO līdzdalību būtu jānosaka šādas prioritātes: medicīnā izmantojamo ierīču saraksta izveide, ētikas principu noteikšana, datu aizsardzība un sadarbspēja. Jāapsver arī mobilās veselības iekļaušana ES un ASV transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības sarunu programmā.

1.13.

Jādomā arī par to, kā izskaust regulatīvos, ekonomiskos, strukturālos un tehnoloģiskos šķēršļus, kas kaitē ES rūpniecībai. Svarīga loma mobilajā veselībā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

2.1.

Saskaņā ar PVO definīciju mobilā veselība (turpmāk – “m-veselība”) aptver “medicīnas un sabiedrības veselības aprūpes praksi, kurā izmanto mobilas ierīces, piemēram, mobilos tālruņus, pacientu novērošanas ierīces, personālos digitālos asistentus (PDA) un citas bezvadu ierīces”.

2.2.

M-veselībai veselības aprūpē ir liels potenciāls, ja tiek izmantota pieeja, kuras pamatā ir labāka profilakse un dzīves kvalitāte, efektīvāka un ilgtspējīgāka veselības aprūpe un kompetentāki un aktīvāki pacienti.

2.3.

Tā kā mobilo ierīču izmantotāju skaits strauji pieaug (pasaulē kopā aptuveni 6 miljardi cilvēku), tirgus potenciāls ir arī m-veselībai (pēc aplēsēm – 23 miljardi ASV dolāru 2017. gadā).

2.4.

Ar m-veselības palīdzību 2017. gadā veselības aprūpē ES varētu ietaupīt EUR 99 miljardus.

3.1.

EESK uzsver m-veselības nozīmi, jo tai ir virkne ar veselības aprūpi saistītu funkciju un tā ir nākotnes tehnoloģija, kuru izmanto arvien vairāk cilvēku visā pasaulē.

3.2.

Zaļo grāmatu EESK vērtē pozitīvi, jo mobilā veselība var ļaut uzlabot ES veselības aprūpes sistēmas, kur jārisina grūti uzdevumi, ko rada demogrāfiskās pārmaiņas, vajadzība ārstēt hroniskas slimības, liekā svara problēma (kas ES kļūst arvien lielāka), smēķēšana utt.

3.3.

EESK atgādina: lai gan ES veiks svarīgus koordinēšanas un atbalsta uzdevumus, par veselības aprūpes sistēmu izveidi un pārvaldību atbild dalībvalstis, un daudzas no tām saskaras ar nopietniem budžeta ierobežojumiem.

3.4.

Attīstītajās valstīs mobilo veselību plaši ieviest liek “obligātā vajadzība” samazināt veselības aprūpes izmaksas. EESK tomēr uzskata, ka prioritātei jābūt labākai iedzīvotāju veselības aprūpei.

3.5.

EESK ieteikumi m-veselības sekmīgai izmantošanai:

3.6.

EESK iesaka rīkot iedzīvotājiem informācijas kampaņas par m-veselību, uzsverot arī, ka tās sniegtās iespējas ir ierobežotas, kā arī to, ka veselības un labjutības ierīces jālieto pareizi. Iedzīvotājiem jāzina gan par jaunajām iespējām, gan par riskiem.

3.7.

EESK pauž bažas par taupības pasākumu ietekmi un veselības aprūpes personāla skaita ierobežošanu nolūkā samazināt slimnīcu izdevumus. Komiteja norāda arī, ka ir svarīgi neapdraudēt publiskās kolektīvā atbalsta sistēmas.

4.1.2.

Drošības trūkums ir šķērslis m-veselības plašākai izmantošanai.

4.1.3.

Nav tādu risinājumu, kas ļautu “novērst” neatļautu piekļuvi veselības datiem, lai gan kodēšanas un autentifikācijas mehānismi apdraudējumu var zināmā mērā samazināt. Tirgū piedāvā datu aizsardzības tehnoloģijas, bet to uzticamība nav garantēta.

4.1.4.

Spēkā esošais ES regulējums (2), kas attiecas uz datu aizsardzību, patlaban tiek pārskatīts (3). Jaunā regula, kas varētu stāties spēkā 2015. gadā, nozīmē ievērojamu progresu saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā (8. pants) un LESD (16. panta 2. punkts) (4).

4.1.5.

EESK uzskata:

4.1.7.

Minētie principi ir pienācīgi paredzēti turpmākajos tiesību aktos, bet būtiski ir nodrošināt stingru to ievērošanu. Attiecībā uz datu minimizēšanu lietotņu izstrādātājiem jāievēro pārredzamība savos piedāvātajos produktos.

4.2.2.

Lielajiem datiem, kuru apjoms pastāvīgi palielinās, ir būtiska nozīme pētniecībā un medicīniskajā praksē.

4.2.3.

EESK uzskata:

4.3.2.

Spēkā esošais regulējums par medicīnas ierīcēm (5) patlaban tiek pārskatīts. Komisija programmatūru izstrādātājiem un ierīču ražotājiem ir noteikusi vadlīnijas par to, kas ir un kas nav ietverts spēkā esošajos tiesību aktos.

4.3.3.

Nav definīcijas tam, kas ir “sistēma”, bet tirgū laistiem produktiem ir konkrētas prasības, kas attiecas gan uz noteikumos minētām, gan tajos neminētām ierīcēm.

4.3.4.

Nav arī skaidras atšķirības starp “tikai labjutības” lietotnēm (Mobile Wellness Apps) un tikai medicīnā izmantojamām lietotnēm (Mobile Medical Apps).

4.3.5.

Tāpēc nepieciešams

4.3.7.

Jā – lai nodrošinātu, ka m-veselību izmanto efektīvi. Tiesību aktos noteikto prasību ievērošanas uzraudzība ir sarežģīts uzdevums, jo ir pieejamas vairāk nekā 40  000 veselības un labjutības ierīces. Tāpēc būtiska nozīme ir tam, lai Komisijas un dalībvalstu pienākumi tiktu koordinēti un savstarpēji sadalīti.

4.4.2.

Jābūt šādiem obligātiem, lietotnēm piemērojamiem noteikumiem:

4.4.4.

Arī personīgās labjutības ierīces satur informāciju par personas veselību, tāpēc tām jāpiemēro tādas pašas prasības kā medicīnā izmantojamajām ierīcēm.

4.5.2.

Komisijas minētajā PricewaterhouseCoopers ziņojumā norādīta vajadzība iegūt “vairāk pierādījumu” par mobilās veselības sniegtajiem ilgtermiņa ekonomiskiem un klīniskiem ieguvumiem (21. lpp).

4.5.4.

Saskaņā ar līgumiem un ES kopīgajām vērtībām Komisijai būtu jāizstrādā politikas pasākumi, kas virzīti uz m-veselības vienlīdzīgu pieejamību un kas dalībvalstīm uzliktu pienākumu sagatavot tālveselības pakalpojumu stratēģijas, risinot arī vienlīdzīgas piekļuves jautājumu.

4.5.5.

Mobilajai veselībai jābūt veselības aprūpes sistēmas neatņemamai daļai un pieejamai visiem iedzīvotājiem – ne tikai tiem, kam ir augstāks izglītības līmenis vai vairāk finanšu līdzekļu.

4.5.6.

EESK pauž satraukumu, ka m-veselības ieviešana var palielināt nevienlīdzību, kas saistīta ar veselības aprūpes pieejamību, arī šādu iemeslu dēļ:

4.5.7.

Lai m-veselība būtu vispārēji pieejama, jāveic pasākumi, kas sekmē iekļaušanu digitālajā sabiedrībā un kas virzīti uz cilvēkiem, kuriem vairāk nepieciešama veselības aprūpe par pieejamu cenu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un cilvēkiem ar invaliditāti.

4.6.2.

Izveidot uzticamus un drošus mehānismus veselības datu pārsūtīšanai ar medicīnisko ierīču palīdzību.

4.6.4.

Jā. Datu apjoms ik pa 18 mēnešiem divkāršojas, un tāds izaugsmes temps nozīmē, ka ir nepieciešami standarti. Dažādās veselības aprūpes jomās standartiem ir dažādas funkcijas, bet sadarbspējas standarti ir stūrakmens, lai varētu izveidot lietojamas saskarnes starp atšķirīgām sistēmām.

4.6.5.

Svarīgi SNOMED CT (Systematized Nomenclature of Medicine – Clinical Terms) ietvaros turpināt risināt semantikas jautājumu.

4.6.7.

Piemērots satvars būtu Eiropas sadarbspējas stratēģija, kuru īstenotu Komisija un dalībvalstis (dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas attiecīgus standartus).

4.7.2.

Piemērojamais tiesiskais regulējums. Atbildība (līgumiskā vai ārpuslīgumiskā) pārrobežu medicīniskās palīdzības sniegšanā: ārstniecības dalībvalsts tiesību akti (Direktīva 2011/24/ES, 4. panta 1. punkts). Produkti ar trūkumiem: Direktīva 85/374/EEK, atbilstīgi principam “atbildība neatkarīgi no vainas”.

4.7.3.

Veselības aprūpes speciālistiem: ievērot pieņemtos protokolus un izmantot sertificētas ierīces un procedūras. Ražotājiem: atbilstoši pārzināt juridiskās prasības. Abos gadījumos jānosaka, kas segs apdrošināšanas izmaksas.

4.8.2.

Tehniskā ziņā galvenās pētniecības jomas ietvertas pašreizējās “Apvāršņa 2020” programmās.

4.8.3.

EESK iesaka izpētīt arī mobilās veselības sociālo ietekmi, īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, imigrantiem un personām ar mazākiem ienākumiem.

4.8.5.

Bez šaubām, progress ģeopozicionēšanas jomā un pilnveidotas komunikācijas ļaus uzlabot m-veselības efektivitāti.

4.9.2.

M-veselības temats būtu jāiekļauj 2013. gada jūlijā sāktajās ES un ASV sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību.

4.9.3.

Galvenie jautājumi starptautiskajā sadarbībā ar PTO līdzdalību:

4.10.2.

Nozare saskaras ar šķēršļiem, kas ir

4.10.3.

Problēmas jārisina atbilstošā kompetences līmenī:

4.10.4.

EESK uzsver, ka jāatbalsta Eiropas MVU, jo tiem m-veselības tirgū var būt īpaša loma.

4.10.5.

Jaundibinātajiem uzņēmumiem Eiropā nepieciešami labāki finansējuma avoti – gan to tradicionālie veidi (bankas), gan jaunās iespējas (piemēram, kolektīvā finansēšana). Riska finansēšanai (kas paredzēta programmā “Apvārsnis 2020”) un publisko un privāto partnerattiecību sistēmām būtu jāpalīdz nostiprināt Eiropas Savienības rūpniecību.