Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 361/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“TØRRFISK FRA LOFOTEN”

EK Nr.: NO-PGI-0005-01054-09.11.2012

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

“Tørrfisk fra Lofoten”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Norvēģija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Tørrfisk fra Lofoten” ir dabiskos apstākļos kaltētas mencas (Gadus morhua) no Lofotu salām. Nosaukums attiecas uz kaltētām zivīm, kas atbilst šķirošanas prasībām, kuras noteiktas Norvēģijas Rūpniecības standartā par kaltētu zivju klasificēšanu (NBS 30-01).

Produkta “Tørrfisk fra Lofoten” mitruma saturs ir 16–27 %, olbaltumvielu saturs 68–78 % un tauku saturs aptuveni 1 %. “Tørrfisk fra Lofoten” piemīt izteikta zivju garša un aromāts, āda ir zeltainā krāsā, garums sasniedz 40–90 cm.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produktu “Tørrfisk fra Lofoten” ražo no mencām, kuras laikposmā no janvāra līdz aprīlim ir nozvejotas pie Lofotu un Vesterolu salām. Tas ir laiks, kad pieaugušās mencas pamet Barenca jūras aukstos polāros ūdeņus, lai dotos nārstot Lofotu un Vesterolu salām piegulošajos ūdeņos. Zvejas apgabals sniedzas no 010°00′ līdz 016°08′ austrumu garuma un no 67°00′ līdz 69°30′ ziemeļu platuma un aptver šādas ICES zonas: 05. apgabala 02., 07., 08., 09., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. zonu un daļu 25. zonas, 04. apgabala 03., 04., 10., 46., 47., 48. zonu. Šajā apgabalā nozvejotām zivīm ir citādāka konsistence nekā dziļūdens zivīm, proti, pēc tālās migrācijas to gaļā ir vairāk muskuļu šķiedru, un šīs īpašības dēļ tās labāk iztur kaltēšanas procesu. Zvejas vietas atrodas netālu, tāpēc piekrastes zvejnieki nozvejotās zivis var piegādāt tajā pašā dienā, un tas ir svarīgs zivju kvalitātes faktors.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“Tørrfisk fra Lofoten” kaltēšana dabiskos apstākļos un šķirošana notiek Lofotu salās.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Zivīm, ko izmanto “Tørrfisk fra Lofoten” ražošanai, jābūt nozvejotām pie Lofotu un Vesterolu salām starp 010°00′ un 016°08′ austrumu garuma un 67°00′ un 69°30′ ziemeļu platuma šādās ICES zonās: 05. apgabala 02., 07., 08., 09., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. zonā un daļā 25. zonas, 04. apgabala 03., 04., 10., 46., 47., 48. zonā, nogādātām izkraušanas vietā Lofotu salās, dabiski izkaltētām un tad sašķirotām Lofotu salās. Lofotu salās ietilpst Flakstad, Moskenes, Røst, Vestvågøy, Værøy un Vågan pašvaldība.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Jūra ap Lofotu un Vesterolu salām ir viena no bagātākajām zvejas vietām pasaulē, un zveja Lofotu salās ir nozīmīgākā sezonālā mencu zveja Norvēģijā.

Mencas lielāko daļu dzīves pavada Barenca jūrā, taču laikā no janvāra līdz aprīlim tās migrē uz Lofotu un Vesterolu salām piegulošajiem ūdeņiem, lai tur nārstotu. Šajā periodā raksturīgā ūdens temperatūra un pieejamais barības daudzums nodrošina ļoti labvēlīgus šķilšanās apstākļus šajā apgabalā.

Jūra pie Lofotu un Vesterolu salām jau kopš seniem laikiem ir bijusi svarīgākā mencu nārstošanas vieta Atlantijas okeānā. Kontinentālais šelfs šeit ir šaurs, un barības vielām bagātais ūdens plūst ne pārāk tālu no krasta. Tas nodrošina optimālus augšanas un izdzīvošanas apstākļus.

Lielais mencu pieplūdums šajā ģeogrāfiskajā apgabalā notiek laikā, kad klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti dabiskai kaltēšanai.

Apgabala novietojums attiecībā pret Golfa straumi rada īpaši labvēlīgus apstākļus zivju dabiskai kaltēšanai un būtiski ietekmē gatavā produkta “Tørrfisk fra Lofoten” kvalitāti. Golfa straumes dēļ Lofotu salās ir siltas ziemas, t. i., gaisa vidējā temperatūra no janvāra līdz aprīlim ir no – 0,8 līdz + 2,2 °C, un pavasari ir sausi, t. i., kopējais nokrišņu daudzums ir 108–132 mm. Šie klimatiskie apstākļi ir priekšnosacījums tam, lai zivis pareizi izžūtu un nesasaltu vai nesabojātos.

Zinātība šķirošanā ir svarīga, lai nodrošinātu gatavā produkta kvalitāti. Šķirošanai ir vajadzīgas pamatīgas zināšanas, un to veic tā sauktie “brāķeri”. No vēsturiskā aspekta raugoties, kvalitātes novērtēšana ir prasme, kas ģimenēs un/vai uzņēmumos ir nodota no paaudzes paaudzē. Kādreiz šķirotājus apmācīja uzņēmumā, ar kuru tie bija saistīti, taču nesen nozares vajadzībām ir noorganizēti šķirotāju teorētiskās apmācības kursi. Teorētiskā apmācība ir apvienota ar praktisko apmācību kaltēto zivju ražošanas uzņēmumā.

Arī zinātība par ražošanu un tirgus prasībām Lofotu salās tradicionāli tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Tā ir būtiska, lai panāktu labu produkta “Tørrfisk fra Lofoten” kvalitāti.

5.2.   Produkta specifika

“Tørrfisk fra Lofoten” ir ķidātas, dabiskos apstākļos kaltētas mencas (Gadus morhua) bez galvas, ražotas no pieaugušām zivīm. Tā kā dabiskās kaltēšanas rezultātā ievērojami samazinās mitruma saturs, zivis tiek iekonservētas un nogatavinātas. Tāpēc tās ir ilgi uzglabājamas un tām ir augsta uzturvērtība, piemēram, olbaltumvielu saturs ir 68–78 % salīdzinājumā ar 18 % svaigās mencās. Zivju kaltēšana ir beigusies, kad, pie tām pieklaudzinot, rodas pareizā “zivju skaņa”. Tai jābūt skaidrai un dobjai. Lai noteiktu pareizo “zivju skaņu”, ir vajadzīgas labas zināšanas un ilga pieredze.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Saikne balstās uz produkta īpašībām, kas ir saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

Tradīcijas

Zivju kaltēšana dabiskos apstākļos Lofotu salās ir notikusi jau kopš 12. gadsimta sākuma, un tā ir svarīga Norvēģijas kultūras mantojuma daļa. Zināšanas par zivju kaltēšanu un šķirošanu Lofotu salās ir nodotas no paaudzes paaudzē. Kaltētas zivis ir bijušas un joprojām ir nozīmīga Norvēģijas eksporta prece.

Īpašības, kas saistītas ar ģeogrāfisko izcelsmi

Tālajos migrācijas ceļos, kas pa aukstiem ūdeņiem ved no Barenca jūras līdz Lofotu un Vesterolu salām, zivis iegūst slaidu formu un stingru muskuļojumu. Tikai šādas kvalitātes izejvielas labi iztur kaltēšanas procesu.

Temperatūra, nokrišņi, vējš, saule un sniegs ir faktori, kas būtiski ietekmē kaltēšanas procesu un padara ģeogrāfisko apgabalu īpaši piemērotu zivju kaltēšanai. Faktiskā temperatūra ģeogrāfiskajā apgabalā nodrošina to, ka zivis izžūst, nevis sasalst vai sabojājas. Piemērots nokrišņu daudzums un piekrastes vēji rada labus apstākļus dabiskai kaltēšanai. Saule, ko atstaro sniegiem klātā zeme, piešķir zivīm zeltaino krāsu. Kaltēšanas procesā zivis iegūst īpašo konsistenci un izteikto zivju garšu un aromātu.

Līdztekus augstas kvalitātes izejvielām gatavā produkta “Tørrfisk fra Lofoten” kvalitāti būtiski ietekmē klimats. Lofotu salas ir vienīgā vieta pasaulē, kurā ir šāds klimats un ir pieejamas augstas kvalitātes pieaugušas mencas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.lovdata.no/for/sf/ld/xd-20071211-1814.html

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skat. 2. atsauci.