1.6.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/3

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 155/03

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“ISTARSKI PRŠUT”

EK Nr.: HR-PDO-0005-01041-04.10.2012

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

“Istarski pršut”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Istarski pršut” ir vītināts gaļas produkts, kas izgatavots no cūkas pakaļējā šķiņķa, no kura atdalīta āda un zemādas taukaudi, bet nav izņemti gūžu kauli. Svaigos šķiņķus vispirms iesāla ar sauso paņēmienu, izmantojot jūras sāli un garšvielas, tad žāvē gaisā, bet nekūpina, un to kopējais nogatavināšanas process ilgst vismaz 12 mēnešus.

“Istarski pršut” vecumu skaita no iesālīšanas pirmās dienas. Ja svaigs šķiņķis sver līdz 16 kg, ražošanas process ilgst vismaz 12 mēnešus, un ja tas sver vairāk nekā 16 kg, ražošanas process ilgst vismaz 15 mēnešus.

Šķiņķis “Istarski pršut” ir iegarens, jo tas satur arī gūžu kaulus. Pēdu atdala tarsālās locītavas vietā, un šķiņķim novelk ādu, izņemot to daļu, kas atrodas zem tarsālās locītavas (10–15 cm). Šķiņķim ir pareizi noapaļotas malas, gludas virsmas, kas ir tīras vai klātas ar plānu pelējuma slānīti, kurš paildzina šķiņķa glabāšanas laiku. Muskuļaudi šķērsgriezumā ir vienmērīgi sārtā krāsā bez izteiktām krāsas izmaiņām, taukaudiem jābūt baltiem. “Istarski pršut” raksturīga iezīme ir vītinātas nobriedušas cūkgaļas un garšaugu smarža. Šķiņķim piemīt piesātināta intensīva garša, un tas ir mēreni sāļš.

Kad produkts ir gatavs pārdošanai, tam ir šādas fizikāli ķīmiskās īpašības: ūdens saturs mazāks par 55 %, nātrija hlorīda saturs – mazāks par 8 %, ūdens aktivitāte (aw) – mazāka par 0,93.

Kad šķiņķis “Istarski pršut” tiek laists tirgū, tam jāsver vismaz 7 kg.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Istarski pršut” gatavo no svaiga cūkas šķiņķa, ko iegūst no:

Zviedrijas Landrases, Vācijas Landrases un Lielās baltās tīršķirnes mājas cūku pēcnācējiem,

divu minēto šķirņu krustojumcūkām,

minēto šķirņu atgriezeniskā krustošanā iegūtiem pēcnācējiem,

pēcnācējiem, kas iegūti trīsšķirņu krustošanā starp pirmo (F1) paaudzi (Landrases un Lielās baltās šķirnes) un Djuroka šķirnes cūkām.

Cūkas vidējai ķermeņa masai grupā kaušanas laikā jābūt 180 kg ± 10 %, un cūkai jābūt vismaz 9 mēnešus vecai. Svaigus šķiņķus pārstrādā, atstājot gūžu kaulus (zarnkaulu, sēžas kaulu un kaunuma kaulu), bet izņemot krustu kaulu un astes skriemeļus. Krustu kaulu atdala, pārgriežot krustu kaula un zarnkaula locītavu, un pēdu atdala tarsālās locītavas vietā. Ādu un zemādas taukus atdala no šķiņķa, tos atstāj tikai 10–15 cm attālumā no tarsālās locītavas. Pārstrādātam svaigam šķiņķim jāsver vismaz 13 kg.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Cūkas, kuras izmanto “Istarski pršut” ražošanā, baro ar kombinēto lopbarību. Visām kombinētās lopbarības sastāvdaļām, izņemot minerālus, vitamīnus un citas piedevas, jābūt no 4. iedaļā norādītā apgabala, kurā atļauts audzēt cūkas. Visu sastāvdaļu izcelsmei jābūt izsekojamai no ražošanas vietas līdz kūtij un pilnvarotas sertifikācijas iestādes pārbaudītai.

Pēdējā nobarošanas posmā (virs 110 kg) līdz 50 % kukurūzas drīkst aizstāt ar miežiem. Cūku barošanā var izmantot arī kviešus vai kviešu klijas, svaigu āboliņu un sējas lucernu, ķirbjus, galviņkāpostus, lopbarības bietes, cukurbiešu mīkstumu, sūkalas un vārītus kartupeļus. Cūku nobarošanā ir aizliegts izmantot drabiņas un pārtikas atkritumus.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Istarski pršut” ražošanas posmiem – no sālīšanas un presēšanas līdz gatavā produkta žāvēšanai un nogatavināšanai – jānotiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts 4. iedaļā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

“Istarski pršut” var laist tirgū vienā gabalā (nesagrieztā veidā, ar kauliem) vai iepakojumos, kuros var būt atkaulots šķiņķis, lielāki vai mazāki vītinātā šķiņķa gabali vai šķēles. Šādiem vītinātā šķiņķa veidiem jābūt iesaiņotiem vakuumā vai aizsargatmosfērā.

Vītinātā šķiņķa atkaulošanas procesam, sagriešanai gabalos vai šķēlēs, lai to sadalītu porcijās un iepakotu tālākai pārdošanai, ir jānotiek tikai “Istarski pršut” ražošanas apgabalā. Atļaujot vītināto šķiņķi sadalīt porcijās un iepakot tikai tā ražošanas apgabalā, tiek ievērojami vienkāršota procesa kontrole, atvieglota izsekojamība un samazināta etiķešu viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas iespēja. Turklāt, ja sagriešanu šķēlēs un iepakošanu veic tikai ražošanas apgabalā, ražotāji šīs darbības var veikt paši vai uzticēt tās pieredzējušiem darbiniekiem, kuri prot prasmīgi apieties ar “Istarski pršut”, ievērojot tā specifiku un kvalitāti, tādējādi saglabājot sākotnējā produkta kvalitāti pat pēc sagriešanas un iepakošanas.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Pēc nogatavināšanas posma beigām visiem vītinātajiem šķiņķiem, kas atbilst specifikācijas prasībām, uzliek zīmolu. Tas sastāv no kolektīvās preču zīmes un “Istarski pršut” ražotāja koda, kas ir vienāds ar ražotnes veterinārās kontroles numuru. Kolektīvā preču zīme ir šāda.

Kad veselu produktu vai jebkāda veida iepakojumu (nesadalīts vītinātais šķiņķis, tā gabali vai šķēles) laiž tirgū, papildus informācijai, kas prasīta tiesību aktos, produkts jāmarķē ar nosaukumu “Istarski pršut” un produkta kolektīvo preču zīmi. Nosaukumam “Istarski pršut” jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam, un burtu lieluma, veida un krāsas (iespieduma) ziņā tam jābūt skaidri izceltam salīdzinājumā ar visiem citiem marķējumiem, tostarp kolektīvo preču zīmi, ražošanas partijas (sērijas) numuru un ražotāja preču zīmēm, attēliem un uzrakstiem.

Kopā ar cilmes vietas nosaukumu “Istarski pršut” nav atļauts minēt citus apzīmējumus, piemēram, īpašības vārdus “īsts”, “tradicionāls”, “izgatavots ar rokām”, “tipisks”, “vietējais”, “pašgatavots” utt., vai Istras pussalas toponīmus, neatkarīgi no tā, kādā valodā tie izrunāti vai rakstīti.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

To izejvielu ražošanas apgabalā, ko paredzēts izmantot “Istarski pršut” ražošanā, ietilpst tikai šādas Horvātijas Republikas županijas: Istras, Piejūras-Kalnu (tikai kontinentālā teritorija, izņemot salas), Karlovacas, Sisakas-Moslavinas, Zagrebas, Bjelovaras-Bilogoras, Koprivnicas-Križevcu, Medžimurjes, Viroviticas-Podravinas, Požegas-Slavonijas, Brodas-Posavinas, Osijekas-Baraņas un Vukovaras-Srijemas županija. Cilmes vietas nosaukums “Istarski pršut” pirmo reizi reģistrēts 2002. gadā, un šā iemesla dēļ izejvielu ražošanas apgabals drīkst būt plašāks nekā galaprodukta ražošanas apgabals.

“Istarski pršut” ražošanas apgabals ir teritorija, kas atrodas Istras županijas administratīvajās robežās, izņemot Istras županijai piederošās salas, kurās ražošana nav atļauta. Istras županijā ietilpst šādas pilsētas un pašvaldības: Buje, Buzet, Labin, Novigrad, Pazin, Poreč, Pula, Rovinj, Umag, Vodnjan, Bale, Barban, Brtonigla, Cerovlje, Fažana, Funtana, Gračišće, Grožnjan, Kanfanar, Karojba, Kaštelir-Labinci, Kršan, Lanišće, Ližnjan, Lupoglav, Marčana, Medulin, Motovun, Oprtalj, Pićan, Raša, Sveta Nedjelja, Sveti Lovreč, Sveti Petar u Šumi, Svetvinčenat, Tar-Vabriga, Tinjan, Višnjan, Vižinada, Vrsar un Žminj.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Istras pussalas būtiskākā iezīme ir Vidusjūras klimats, kas virzienā no piekrastes uz iekšzemi pakāpeniski mainās un lēnām pāriet kontinentālajā klimatā, kuru ietekmē no kalniem plūstošais aukstais gaiss un Alpu tuvums. Istras klimatu raksturo bieži vēji ziemās, kas gandrīz 50 % gadījumu pūš no ziemeļiem un austrumiem. Šādi valdošie vēji ziemas periodā ir labvēlīgi šķiņķa ražošanai, kas sākas attiecīgajā sezonā (sālīšana un žāvēšana). Proti, specifiskie dabas apstākļi, kas ir piemēroti šķiņķa žāvēšanai ziemas periodā, ir izveidojušies, pateicoties vējiem, kuri pūš no ziemeļiem, ziemeļaustrumiem un austrumiem. Īpaši piemērota ir bura, spēcīgs ziemeļaustrumu vējš, kas pūš no Učkas kalna, proti, no sauszemes uz jūru. Tā kā Istras pussalā valda Vidusjūras klimats, proti, temperatūra ziemā nav ļoti zema, gaiss ir sauss un bieži pūš vēss vējš, dabas apstākļi apgabalā ir lieliski piemēroti šķiņķa “Istarski pršut” ražošanai. Klimata specifikas dēļ “Istarski pršut” iespējams izžāvēt tikai apkārtējā gaisā, to nekūpinot. Tas lielā mērā ietekmē “Istarski pršut” kvalitāti un padara to vienreizēju salīdzinājumā ar citiem vītinātajiem šķiņķiem.

“Istarski pršut” pazīstamā un izcilā garša ir radusies ne tikai klimata ietekmē, to veidojušas arī pieredzējušu un prasmīgu Istras lauksaimnieku paaudzes. Patiesībā viena no svarīgākajām saimnieciskajām darbībām ikvienā Istras lauku sētā bija cūku audzēšana un kaušana un vairāku tradicionālu produktu ražošana no žāvētas cūkgaļas, kuru vidū vītinātais šķiņķis izceļas ar kvalitāti un nozīmību.

Cūkas tradicionāli turēja ilgāk nekā vienu gadu un baroja ar dažādu barību, kura lauku saimniecībā bija pieejama dažādos gada laikos: ar āboliņu un sējas lucernu, ķirbjiem, galviņkāpostiem, lopbarības bietēm, sūkalām, vārītiem kartupeļiem utt. Cūkas kāva tad, kad tās bija ļoti smagas – krietni virs 200 kg. Vītinātā šķiņķa ražošanas metode, kas reiz nedaudz atšķīrās katrā ciemā, jau 19. gadsimtā tika unificēta, īpaši veids, kā ražotāji sagatavoja un izmantoja sālījumu, presēja šķiņķi, kā arī šo darbību ilgums. Viena no īpatnībām, kas piemīt Istras metodei, kura izstrādāta jau krietni sen, ir sausais sāls maisījums, kura sastāvā ietilpst sāls un viena vai vairākas garšvielas (melnie pipari, ķiploki, lauru lapas, rozmarīns). Vēl viena īpatnība ir veids, kā pakaļkāja tiek atdalīta no pusliemeņa, un veids, kā šķiņķis tiek formēts un apstrādāts. Piemēram, tradicionālais un unikālais šķiņķa apstrādes veids ir saglabājies no laikiem, kad lauku sētās vēl bija nepieciešams pēc iespējas vairāk speķa izkausēt taukos un tādējādi saglabāt to vēlākai izmantošanai. Tāpēc saskaņā ar tradicionālo recepti pirmajā šķiņķa gatavošanas posmā visa āda un zemādas tauki tiek atdalīti no svaigā šķiņķa, un šāds paņēmiens ir retums un izņēmums salīdzinājumā ar to, kā vītināto šķiņķi ražo citos apgabalos. Vēl viena īpatnība formēšanas procesā ir tas, ka gūžu kauli netiek atdalīti, tāpēc saglabājas vairāk gaļas un šķiņķis ir lielāks.

Vēl pavisam nesen lielākajā daļā Istras lauku mājsaimniecību gatavoja vītinātos šķiņķus, tāpēc tradicionālo ražošanas veidu varēja viegli saglabāt. Nav pierādījumu, ka Istras vītinātā šķiņķa ražotāji jelkad būtu izmantojuši metodi, kas ir citāda nekā no senčiem mantotā metode. Šķiņķa ražošanas māka Istrā pastāv jau vairākus gadsimtus, kuru laikā tradicionālās ražošanas metodes ir pilnveidotas. Līdz šim atrastie senākie raksti, kuros skaidri minēts pršut, ir datēti ar 1580. gadu, kad Ročas pilsētas glagolicas rakstu avotos norādīts, ka līdzās citiem ēdieniem vītinātais šķiņķis tika pasūtīts prefekta kāzu ceremonijai (Dražen Vlahov“Knjiga računa općine Roč (1566–1628)”, Pazinas Valsts arhīvs (Državni arhiv u Pazinu), Pazina, 2009, 102.–103. lpp.). Arī Ročā, taču nedaudz vēlāk, 1594. gadā, vītinātais šķiņķis tika pasūtīts un pasniegts Rašporas kapteiņa (Ziemeļistras Venēcijas daļas gubernatora) un viņa svītas pusdienās, kas tika rīkotas sakarā ar svētkiem Sv. Marinas godam (turpat, 110.–111. lpp.). Rakstu avotā, kas datēts ar 1612. gadu, teikts, ka “četri simti uskoku šķērsoja Učkas upi. (..) Uskoki nolaupīja daudz liellopu, lielu daudzumu siera, vītinātā šķiņķa, vīna un citu pārtikas produktu” (Miroslav Bertoša“Istra: doba Venecije”, Zavičajna naklada Žakan Juri, Pula, 1995, 318. lpp.). Kādā 1810. gada dokumentā teikts, ka visdārgākā gaļa ir sālīta cūkgaļa – šķiņķis un speķis (Nevio Šettó“Napoleon u Istri”, IKK Grozd, Pula, 1989, 54., 100., 112., 116., 139., 141. lpp.).

5.2.   Produkta specifika

Šķiņķa “Istarski pršut” raksturīgās iezīmes, kas padara to ievērojami atšķirīgu no citiem vītinātajiem šķiņķiem, ir radušās, pateicoties Istras lauku ļaužu kultūras mantojumam un dabas dotajām iespējām Istras pussalā ražot un pārstrādāt lauksaimniecības un pārtikas produktus. “Istarski pršut” specifiku galvenokārt nosaka trīs faktori: izejvielas, ražošanas tehnoloģija, kas balstās uz tradīcijām, un galaprodukta organoleptiskās īpašības.

Izejvielu specifika ir radusies, kontrolēti selekcionējot konkrētu genotipu cūkas, kuras ilgā nobarošanas procesā tiek barotas saskaņā ar īpašām prasībām, lai to ķermeņa masa sasniegtu 180 kg. Ir jākauj smagas cūkas, lai svaigie šķiņķi būtu pamatīgi smagi, un tas vajadzīgs tāpēc, ka žāvēšanas un nogatavināšanas posmos šķiņķis zaudē ievērojamu daudzumu ūdens.

Saskaņā ar tradicionālo tehnoloģiju šķiņķis ir jāapstrādā tā, lai tajā paliktu gūžu kauli (os ilium, os pubis un os ischii), kas vītinātā šķiņķa ražošanā citos reģionos parasti netiek darīts. Jo īpaši pēc tam, kad šķiņķis ir apstrādāts un noapaļots, ciskas kaula galva (caput ossis femoris) nav redzama, savukārt citu veidu vītinātajiem šķiņķiem to var redzēt šķiņķa iekšējā – mediālajā malā, un tā ir viena no to galvenajām vizuālajām pazīmēm. Šķiņķim “Istarski pršut” šī kaula galva nav redzama, jo tā atrodas gūžas kaula locītavas iedobumā (acetabulum).

Pavisam neparasts paņēmiens, ko izmanto šķiņķa pārstrādē, ir arī ādas un zemādas tauku atdalīšana no visas virsmas, t. i., līdz gaļai. Pārstrādātos šķiņķus iesāla ar sausu jūras sāli, pievienojot piparus, ķiplokus, lauru lapas un rozmarīnu. Tik daudzu garšvielu pievienošana sālīšanas laikā ir vēl viena “Istarski pršut” raksturīga iezīme. Tā kā ir atdalīta āda un taukaudi, šķiņķis ne tikai izžūst nedaudz vairāk nekā citi, bet arī iegūst vēl vienu atšķirīgu iezīmi: uz šķiņķa ārējās virsmas aug pelējums. Virsmas pelējums žāvēšanas un nogatavināšanas posmos ir vēl viena “Istarski pršut” raksturīga ārējā pazīme.

“Istarski pršut” specifiskās organoleptiskās īpašības vispirms izpaužas šķiņķa ārējā izskatā, jo tam nav ādas un zemādas tauku, tajā ir arī gūžu kauli, kas piešķir neparasti gareno formu, un uz tā virsmas bieži vien ir lielāki vai mazāki pelējuma laukumi.

Gatavajam produktam piemīt īpašs aromāts, maiga, nedaudz iesāļa garša, viendabīga sārta krāsa un vēlamā muskuļaudu konsistence. Tas nesatur piedevas, jo tiek ražots tradicionālā veidā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Saikni starp “Istarski pršut” un Istras apgabalu var pamatot ar to, ka apgabalā ir labvēlīgi apstākļi vītinātu gaļas produktu ražošanai. Dabas apstākļus Istrā ietekmē Vidusjūras klimats, tāpēc ziemā temperatūra tajā nav īpaši zema un biežo vēju dēļ gaiss ir vēss un sauss. Vidējā gaisa temperatūra un relatīvais gaisa mitrums no decembra līdz martam optimāli veicina dabisku gaļas žūšanu. Sākotnējā zemā temperatūra un relatīvā mitruma pakāpeniska samazināšanās nodrošina vienmērīgu šķiņķa žūšanas procesu. Ņemot vērā minēto faktu un tiecoties nodrošināt dabas apstākļu būtisku ietekmi uz produktu, šķiņķu sālīšana (pirmais ražošanas posms) var notikt tikai no 15. oktobra līdz 20. martam. Ražošanas sezonalitāte, proti, pirmā ražošanas posma ierobežotais termiņš, ir viens no galvenajiem tradicionālā ražošanas veida stūrakmeņiem.

Iestājoties pavasarim un siltākam laikam, šķiņķus pārvieto uz nogatavināšanas pagrabiem vai citām līdzīgām telpām, kurās nav ievērojamu temperatūras un mitruma svārstību. Šie nosacījumi nodrošina ideālu vidi, kurā ražot tradicionālo “Istarski pršut”, kas netiek kūpināts, bet gan tikai žāvēts gaisā, tādējādi būtiski ietekmējot tā kvalitāti un nodrošinot vienreizīgumu salīdzinājumā ar citiem vītinātajiem šķiņķiem.

“Istarski pršut” raksturīgās īpašības, kas padara to ievērojami atšķirīgu no citiem vītinātajiem šķiņķiem, ne tikai ir radušās klimatisko apstākļu ietekmē, bet arī sakņojas Istras lauku ļaužu kultūras mantojumā, ko veidojusi daudzu Istras zemnieku paaudžu pieredze un prasmes. Zemnieki gatavoja vītinātos šķiņķus, izmantojot tikai ļoti smagas cūkas (smagākas par 180 kg), kuras baroja ar āboliņu, sējas lucernu, ķirbjiem, galviņkāpostiem, lopbarības bietēm, sūkalām, vārītiem kartupeļiem utt. Lai gan minēto barību mūsdienās cūku nobarošanā vairs neizmanto, to ir atļauts izmantot nobarošanas beigu posmā, lai saglabātu tās tradicionālās pazīmes un iegūtu īpašas kvalitātes gaļu.

Šķiņķa pārstrādes metode, ko izmanto “Istarski pršut” ražošanā, ir saglabājusies no laikiem, kad lauku sētās bija nepieciešams pēc iespējas vairāk speķa izkausēt taukos un tādējādi saglabāt to vēlākai izmantošanai. Tāpēc saskaņā ar tradicionālajām receptēm “Istarski pršut” gatavošanas pirmajā posmā āda un zemādas tauki tiek atdalīti līdz pat gaļai, un tas ir retums, gandrīz vai izņēmums, salīdzinājumā ar ražošanu citos reģionos, kuros šķiņķi parasti žāvē ar ādu. Vēl viena pazīme, kas “Istarski pršut” padara atšķirīgu no citiem šķiņķiem, ir saistīta ar tradicionālo ražošanas tehnoloģiju: šķiņķi apstrādā, neizņemot gūžu kaulus. Īpašās šķiņķa apstrādes dēļ “Istarski pršut” vienmēr ir nedaudz lielāks un smagāks nekā vītinātie šķiņķi, kas ražoti citos reģionos, lai gan tiem ir āda un zemādas tauki.

Žāvējot šķiņķi bez ādas un zemādas taukiem, visa muskuļaudu virsma nogatavināšanas posma laikā ir tiešā saskarē ar gaisu un virsma pārklājas ar pelējumu; tā rezultātā nogatavināšanas process norisinās nedaudz citādi un “Istarski pršut” veidojas atšķirīgas organoleptiskās īpašības.

“Istarski pršut” aromāta un garšas specifiku ietekmē dažādas garšvielas, ko pievieno sausajam sālim. Garšvielu ietekme uz “Istarski pršut” aromātu ir ļoti svarīga, jo – atšķirībā no citu veidu vītinātajiem šķiņķiem – visa šķiņķa virsma saskaras ar garšvielām, un tās var vieglāk un dziļāk iesūkties visās šķiņķa daļās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

Horvātijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas (valsts iestāde) tīmekļa vietne:

http://www.mps.hr/UserDocsImages/Specifikacija%20proizvoda.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skat. 2. atsauci.

---