52013SC0482

1 Problēmas definīcija 1.1 Problēmas ievads

Rīcība pret muitas tiesību aktu pārkāpumiem ir Savienības finansiālo interešu aizsardzības un muitas sadarbības attīstības neatņemama sastāvdaļa. ES tiesību akti šajā jomā ietver Regulu 515/97, kas regulē savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu, un Padomes Lēmumu 917/2009, ar kuru risina jautājumus saistībā ar valstu likumu pārkāpumiem muitas jomā. Muitas tiesību aktus var pārkāpt vairākos veidos, tostarp ļaunprātīgi izmantojot tranzīta sistēmu tādējādi, ka preces, kas faktiski tiek importētas, tiek deklarētas kā tranzītā vestas, lai izvairītos no piemērojamām muitas nodevām; sniedzot nepatiesu importēto preču aprakstu, lai gūtu labumu no mazākam nodevām; nepatiesi deklarējot preču izcelsmi, lai apietu antidempinga maksājumus un izvairītos no importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem vai kvotām.

1.2 Problēmas apraksts

Lai verificētu deklarētās preču izcelsmes autentiskumu, muitas dienesti veic uz dokumentiem balstītu pārbaudi, kas neietver sīku informāciju par konteinera, ar kuru preces ved, transporta loģistikas posmiem, tāpēc muitas ierēdņiem nav iespēju verificēt, vai deklarētā preču izcelsme saskan ar maršrutu, kādā faktiski vests konkrētais konteiners. Tādējādi konstatēt potenciālos izcelsmes nepatiesas deklarēšanas gadījumus ir ļoti grūti.

Verificējot preču deklarētā apraksta autentiskumu, muitas dienestiem jābalstās uz riska novērtējumu, lai konstatētu aizdomīgus gadījumus. Komisija veido attiecīgus profilus, bet, to darot, Komisijas dienesti vairākkārtīgi pieprasa līdzīgus datus, kas rada nevajadzīgu slogu dalībvalstīm.

Lai verificētu preču tranzītu, muitas dienesti veic uz dokumentiem balstītas un vizuālas pārbaudes. Šīs metodes ierobežo ne vien pieejamie cilvēkresursi, bet tajās arī nav iespējams izmantot tehniskos jauninājumus, kas ļauj veikt automātisku analīzi, piemēram, tādus Komisijas ieviestus rīkus kā ConTraffic, lai konstatētu aizdomīgus sūtījumus, un ATIS, lai atklātu neparastus tranzīta veidus.

Īpašs jautājums saistībā ar cīņu pret krāpšanu muitas jomā ir tas, ka OLAF izmeklētājiem ir jāgaida 3 līdz 7 mēneši, lai saņemtu no dalībvalstīm pavaddokumentus. Turklāt ir gadījumi, kad dalībvalstis bieži nespēj un reizēm pat nevēlas (jo tās var nebūt tieši iesaistītas attiecīgajā izmeklēšanā) palīdzēt OLAF iegūt pavaddokumentus no uzņēmējiem OLAF izmeklēšanas nolūkos. Tas ir īpaši problemātiski, ņemot vērā trīs gadu noilguma termiņu muitas parāda piedziņai.

1.3 Problēmas apmērs

Krāpšana, nepatiesi deklarējot izcelsmi, vien ES-27 var gadā radīt zaudējumus pat 100 miljonu euro apmērā. 2011. gadā dalībvalstis ziņoja par 1905 gadījumiem, kuros tika atklāta krāpšana un citi pārkāpumi saistībā ar preču nepatiesu aprakstu, kuru radītais kaitējums sasniedza 107,7 miljonus euro. Tomēr tas ir tikai dalībvalstu un Komisijas atklātais kaitējums. Problēmas patiesais apmērs ir krietni lielāks. Ar tranzītu saistītie pārkāpumi gada laikā rada zaudējumus aptuveni 12 miljonu euro apmērā, bet par aplēstajiem 30 000 atklātajiem potenciālās krāpšanas gadījumiem informācija nav pieejama.

Attiecībā uz kavējumiem OLAF izmeklēšanās pieredze liecina, ka 3-7 mēneši, kas paiet, iekams tiek iegūti importa un eksporta pavaddokumenti, rada būtiskus zaudējumus. Eiropas Revīzijas palāta 2010. gada revīzijā secināja, ka "pārbaudītajās 274 deklarācijās atrada 49 kļūdas, kuru rezultātā bija zaudēti nodokļi EUR 55 8000 vērtībā. Par šīm summām ir iestājies noilgums, un tāpēc tās vairs nav iespējams piedzīt un ES budžetam šīs summas ir galīgi zaudētas".

1.4 Konstatēto problēmu iemesli Pašreizējās atklāšanas sistēmas trūkumi 1.4.1 Nepatiesa izcelsmes deklarēšana

Pašlaik ir ierobežotas iespējas pārbaudīt importēto preču patieso izcelsmi. Konkrēti, muitas darbiniekiem nav iespējams verificēt, vai preču deklarētā izcelsme atbilst importētas preces transportējušā konteinera maršrutam. Šāda informācija tiek atzīta par būtisku nepatiesas izcelsmes deklarēšanas gadījumu atklāšanā.

1.4.2 Nepatiess preču apraksts

Muitas iestādes aizdomīgus gadījumus konstatē, pamatojoties uz ziņojumiem, kurus var saņemt no dažādiem avotiem (piemēram, citiem muitas dienestiem vai uzņēmējiem), un uz analīzi, kas balstās uz ierobežotiem pieejamiem datiem. Pašreizējās procedūras galvenais trūkums ir tas, ka kontrole aizvien nav pietiekami mērķtiecīga, jo tā balstās uz datu nesistemātisku analīzi.

1.4.3 Tranzīta sistēmas ļaunprātīga izmantošana

Pašreizējās procedūras tranzītā vestu preču verificēšanai ietver uz dokumentiem balstītas un vizuālas pārbaudes, taču šādu metožu efektivitāte un lietderība ir ierobežota, jo tās nebalstās uz pietiekamu analīzi. Savukārt plašāka apmēra kontrole varētu radīt būtiskus tirdzniecības plūsmu traucējumus. Papildus uz dokumentiem balstītām un vizuālām pārbaudēm dalībvalstis un OLAF var izmantot arī ATIS, tomēr tam trūkst stabila juridiskā pamata, kā arī tajā trūkst svarīgas informācijas, jo nav iekļauti dati par valsts mēroga pārvietošanu, bet vienīgi sniegta sākotnējā tranzīta informācija.

Nav tiesiska regulējuma, lai novērstu kavējumus OLAF izmeklēšanās

1.4.4 Kavējumi OLAF izmeklēšanās

E-muitas nesenās ieviešanas rezultātā importa pavaddokumentus (rēķinu, izcelsmes sertifikātu, utt.) glabā uzņēmēji, ne vairs muitas pārvaldes. Tā rezultātā tiek zaudēts laiks, jo prasītie dokumenti jāiesniedz vai uz tiem jāatbild dažādām procesā iesaistītām personām, iekams minētie dokumenti nonāk OLAF rīcībā. Pašlaik tiesiskajā regulējumā nav noteikumu, kurus varētu izmantot procedūru paātrināšanai saistībā ar OLAF izmeklēšanām.

1.5 Pamatscenārijs: kā problēma attīstītos

Ja netiks veiktas izmaiņas politikā, tiesību aktu pārkāpumi muitas jomā arī turpmāk daļēji netiks atklāti, un ES tādējādi arī turpmāk tiks nodarīti finansiāli zaudējumi, kā arī tiks pieļauts, ka saistītie tiesību akti tiek īstenoti zemākā līmenī.

Pieaugs krāpšana saistībā ar nepatiesu izcelsmes deklarēšanu. ConTraffic ir apliecinājis ar konteineriem saistītas informācijas (ziņojumu par konteinera statusu – CSM) lietderīgumu, un kā pētniecības projekts tas tuvojas noslēgumam. Kamēr netiks pieņemta jauna metode, kas palīdzēs atklāt nepatiesu izcelsmes deklarēšanu, krāpšana turpināsies un pat pieaugs, jo krāpnieki gūst pieredzi. Tādējādi zaudējumi saistībā ar izcelsmes nepatiesu deklarēšanu arī turpmāk saglabāsies 17,6 miljonu euro apmērā vai pat pieaugs vēl vairāk. Līdzīgi nav paredzami uzlabojumi cīņā pret preču nepatiesu aprakstu sniegšanu. Pašlaik nekas neliecina, ka būtu plānotas izmaiņas, ko varētu ieviest muitas procedūrās, lai veicinātu cīņu pret preču nepatiesu aprakstu sniegšanu. Paredzams, ka pieaugs krāpšana saistība ar tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Kaut arī pašreizējais risinājums – ATIS – ir izrādījies ļoti noderīgs, tajā ir konstatēti trūkumi. Dati par precēm tranzītā, kurus pašlaik vāc, pamatojoties uz šo administratīvo vienošanos, var vairs nebūt pieejami, jo vairākas dalībvalstis apšauba to vākšanas juridiskā pamata likumību. Šādā gadījumā neatklāto krāpšanas gadījumu apmērs, visticamāk, pieaugs.

Attiecībā uz kavējumiem OLAF izmeklēšanās, ja netiks veiktas izmaiņas pašreizējā procedūrā, tuvākajā nākotnē nekādi uzlabojumi nav paredzami. Situācija nevar mainīties, neveicot nekādu rīcību.

2 Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

ES līmeņa darbības nepieciešamību pamato tas, ka dalībvalstis atsevišķi nevar efektīvi konstatēt un mazināt muitas tiesību aktu pārkāpumu riskus, nedz arī pienācīgi veikt izmeklēšanas, ja ir iesaistīta preču pārrobežu pārvietošana. Tādēļ cīņai pret krāpšanu muitas jomā ir nepieciešama plašāka Eiropas mēroga pieeja. Svarīgi ir tas, ka ES ir ekskluzīva kompetence krāpšanas apkarošanā un tās finanšu resursu aizsardzībā muitas jomā. ES neapšaubāmi var vislabāk kalpot par šīs iniciatīvas virzītāju, jo tai jau ir nepieciešamā pieredze un sistēmas.

Pievienotā vērtība ES līmeņa rīcība būtiski uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā, skaitliski palielinot pieejamo pierādījumu apjomu, uzlabojot iespējas atklāt un izskaust krāpšanu un uzlabojot rīcības efektivitāti un lietderīgumu.

3 Mērķi

Šīs iniciatīvas vispārējie mērķi ir šādi: i) stiprināt Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību (krāpšanas atklāšanu un izmeklēšanu) un ii) stiprināt muitas sadarbību dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Komisiju, nodrošinot muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu.

Konkrētie mērķi ir šādi: uzlabot krāpšanas atklāšanas iespējas, novēršanu un saukšanu pie atbildības par krāpšanu muitas jomā, stiprinot sadarbību gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm un Komisiju cīņā pret krāpšanu muitas jomā, un uzlabot procesu saistībā ar OLAF veiktajām izmeklēšanām.

Veicamās rīcības darbības mērķi atbilst konstatētajām problēmām un konkrētajiem mērķiem. Lai uzlabotu krāpšanas atklāšanas iespējas, novēršanu un saukšanu pie atbildības par krāpšanu muitas jomā, ir nepieciešams radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā. Lai risinātu kavējumu problēmu saistībā ar OLAF izmeklēšanām, ir nepieciešams veikt pasākumus šā procesa paātrināšanai.

Turpmākajā tabulā konstatētās problēmas ir sasaistītas ar mērķiem.

Problēma || Konkrētais mērķis || Darbības mērķis ||

Izcelsmes nepatiesa deklarēšana un ar to saistītie finansiālie zaudējumi || Uzlabot krāpšanas atklāšanas iespējas, novēršanu un saukšanu pie atbildības par krāpšanu muitas jomā, stiprinot sadarbību gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm un Komisiju (cīņā pret krāpšanu saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, preču nepatiesu aprakstu un tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu) || 1. Radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu

Preču nepatiess apraksts un ar to saistītie finansiālie zaudējumi || 2. Radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču nepatiesu aprakstu

Tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošana un ar to saistītie finansiālie zaudējumi || 3. Radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu

Kavējumi OLAF izmeklēšanās un noilgums || Uzlabot procesu saistībā ar OLAF izmeklēšanām || 4. Paātrināt OLAF izmeklēšanas

4 Politikas risinājumi 4.1 Risinājumi, pievēršoties galvenajai problēmai (1., 2. un 3. darbības mērķis)

· 0. risinājums. Saglabāt status quo.

Šis risinājums atbilst pamatscenārija aprakstam.

· 1. risinājums. Ieteikuma tiesības – ar atbilstīgiem ieteikumiem uzlabot krāpšanas atklāšanas iespējas muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, preču nepatiesu aprakstu un tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

Attiecībā uz 1. mērķi ieteikumā dalībvalstis tiktu aicinātas sniegt atbalstu Komisijai tās centienos iegūt CSM no uzņēmējiem.

Attiecībā uz 2. un 3. mērķi ieteikumā dalībvalstis tiktu aicinātas atļaut Komisijai piekļūt datiem / kopēt datus, kuri pašlaik ir pieejami Komisijas platformā, un arī sniegt papildu tranzīta datus[1].

· 2. risinājums. Atbildība par krāpšanas atklāšanas iespēju uzlabošanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, preču nepatiesu aprakstu un tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu tiek piešķirta Komisijai.

Šis risinājums ietver ES centrālās datubāzes izveidi, kurā tiek iekļauti CSM un dati saistībā ar importu, eksportu un tranzītu. Šīs datubāzes veidošanā izmantotu ConTraffic un ATIS pieredzi. ES centrālajā datubāzē tiks iekļauta arī informācija par valsts tranzītu un cita sekojoša tranzīta informācija, piemēram, izmaiņas maršruta grafikā vai kontroles rezultāti.

· 3. risinājums. Atbildība par krāpšanas atklāšanas iespēju uzlabošanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, preču nepatiesu aprakstu un tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu tiek piešķirta dalībvalstīm.

Atšķirībā no iepriekšējā risinājuma šis risinājums paredz, ka par attiecīgo datu vākšanu un analīzi atbildīgas ir dalībvalstis. Tādēļ katra dalībvalsts izveidos savu valsts datubāzi, kurā iekļaus CSM un datus saistībā ar importu, eksportu un tranzītu. Pateicoties regulārai apmaiņai un atklātai piekļuvei, dalībvalstīm vajadzētu spēt paziņot datus un veikt to apmaiņu un regulāri sagatavot izvērtējumus.

· 4. risinājums. Komisijas un dalībvalstu kopīga atbildība par krāpšanas atklāšanas iespēju uzlabošanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, preču nepatiesu aprakstu un tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

Šajā risinājumā CSM un tranzīta datus vāktu ES līmenī, bet dalībvalstis būtu atbildīgas par datiem saistībā ar importu un eksportu. Iespējams, ka šis ir vispieņemamākais apvienojums, jo tajā ir ņemta vērā pašreizējā situācija (Komisija nodrošina ConTraffic un ATIS darbību), tādējādi tajā tiek attiecīgi sadalīti pienākumi.

· 5. risinājums. Pamatscenārijs plus.

Šajā risinājumā tiktu palielināti cilvēkresursi, kas piešķirti attiecīgās krāpšanas atklāšanai un novēršanai muitas jomā. Paredzēts, ka, pateicoties lielākam kontroles darbinieku un izmeklētāju skaitam, tiktu atklāts – un, iespējams, arī novērsts – vairāk krāpšanas gadījumu. Ierosinātā resursu divkāršošana varētu attiekties gan uz dalībvalstīm, gan Komisiju (OLAF). Pēc rūpīgas izvērtēšanas šajā posmā šis risinājums nav īstenojams.

4.2 Risinājumi, lai novērstu kavējumus OLAF izmeklēšanās un saistītos finansiālos zaudējumus (4. mērķis)

· 0. risinājums. Saglabāt status quo.

Šis risinājums paredz saglabāt status quo. Šajā risinājumā netiktu veikti nekādi papildu pasākumi, lai veicinātu OLAF izmeklēšanu paātrināšanos.

· 1. risinājums. Ieteikuma tiesības – sniegt ieteikumu nolūkā paātrināt procedūru.

Šajā risinājumā tiktu sniegts ieteikums, aicinot dalībvalstis veicināt ātrāku procedūru. Ieteikums ir nesaistošs instruments, ko var uzskatīt par aicinājumu dalībvalstīm uzlabot pašreizējo praksi un dot ieguldījumu izmeklēšanu un krāpšanas atklāšanas paātrināšanas procesā.

· 2. risinājums. Paātrināt izmeklēšanas procedūru, piešķirot Komisijai tiesības pavaddokumentus pieprasīt tieši no uzņēmējiem.

Komisijai tiktu piešķirtas tiesības pavaddokumentus pieprasīt tieši no uzņēmējiem. Šajā risinājumā dalībvalstis tiktu informētas, bet tām nebūtu aktīvas lomas.

· 3. risinājums. Palielināt izmeklētāju skaitu Komisijā/OLAF.

Šajā risinājumā tiktu uzlabota darba plūsma OLAF, palielinot OLAF nodarbināto izmeklētāju skaitu Tādējādi tiktu saīsināts izmeklēšanā pavadītais laiks, kam savukārt būtu jāsamazina ilgo izmeklēšanu problēma.

· 4. risinājums. Ar nepieciešamu noteikumu attiecīgajos ES tiesību aktos prasīt uzņēmējiem papildus sniegt informāciju valsts līmenī.

Šis risinājums nozīmētu atgriešanos pie situācijas, kāda bija pirms 2010. gada (pirms tika ieviesta e-muita). Uzņēmējiem būtu pienākums informāciju par visiem pavaddokumentiem sniegt attiecīgajām valsts iestādēm, kuras tad varētu nekavējoties sniegt pieprasīto informāciju.

· 5. risinājums. Noteikt termiņu pavaddokumentu sniegšanai.

Šajā risinājumā tiktu noteikts konkrēts termiņš, kādā dalībvalstīm jāsniedz Komisijai attiecīgie dokumenti. Tomēr tiek atzīts, ka šis risinājums ietver pārāk lielu iejaukšanos un ir pārāk nepraktisks, jo, piemērojot vienotu termiņu visiem gadījumiem, netiek ņemtas vērā atšķirības izmeklēšanas sarežģītībā.

5 Ietekmes analīze 5.1 Ietekmes kopsavilkums

Ar 1., 2. un 3. mērķi saistīto risinājumu ietekme

Kritēriji Izvēles tiesības || Efektivitāte || Efektivitāte (visi mērķi) || Ekonomiskā ietekme (visi mērķi) || Vienkāršošana || Saskaņotība (visi mērķi) || Kopvērtējums

1. mērķis || 2. mērķis || 3. mērķis || 1. mērķis || 2. mērķis || 3. mērķis

0. risinājums. || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || -- || 0

1. risinājums || + || + || + || + (Kopējās izmaksas: niecīgas) || + || + || + || + || + || +

2. risinājums || +++ || +++ || +++ || ++ (Komisijas kopējās izmaksas EUR 850 000– izveide; EUR 200 000–ikgadējā uzturēšana Ja tiek izmantota global dump metode – uzņēmējiem izmaksu nav, ja selektīvā atlase – EUR 3000 līdz 200 000) || +++ || +++ || +++ || +++ || +++ || +++

3. risinājums || ++ || ++ || ++ || --- (Dalībvalstu kopējās izmaksas: EUR 850 000 – uzstādīšana EUR 200 000 – ikgadējā uzturēšana Uzņēmēju kopējās izmaksas kā 2. risinājumā || +++ || ++ || ++ || ++ || _ || +

4. risinājums || +++ || ++ || +++ || - Dalībvalstu kopējās izmaksas: EUR 320 000 – uzstādīšana EUR 80 000 – ikgadējā uzturēšana Komisijas kopējās izmaksas: EUR 530 000 – uzstādīšana ; EUR 120 000 – ikgadējā uzturēšana Uzņēmēju kopējās izmaksas kā 2. risinājumā || ++ || +++ || ++ || +++ || + || +

Ar 4. mērķi saistīto risinājumu ietekme

Kritēriji || Efektivitāte mērķa sasniegšanā || Efektivitāte || Ekonomiskā ietekme || Saskaņotība || Vienkāršošana

0. risinājums || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

1. risinājums || + || + || +- || + || ++

2. risinājums || +++ || ++ || +++ || + || ++

3. risinājums || ++ || -- || + || - || 0

4. risinājums || +++ || --- || - || - || --

6 Risinājumu salīdzinājums 6.1 Risinājumi 1., 2.un 3. mērķa sasniegšanai

Kā redzams no pamatscenārija, ar 0. risinājumu ne vien netiktu sasniegti mērķi, bet arī vēl pasliktinātos pašreizējā situācija.

1. risinājuma brīvprātīgais raksturs neizbēgami radītu risku, ka dati būs nepilnīgi, un, kaut arī situācija varētu uzlaboties salīdzinājumā ar status quo, ar to nepārprotami nepietiek, tādēļ šis risinājums tiek atzīts par negatīvu. Savukārt 2. risinājums tiek atzīts par ļoti pozitīvu, jo Komisijai jau ir nepieciešamās sistēmas un pieredze, lai sekmīgi nodrošinātu attiecīgo datubāzu darbību. Turklāt 2. risinājums ir vēlams ne vien dalībvalstīm, bet arī uzņēmējiem, jo tas sniedz izmaksu ziņā lietderīgu un efektīvu risinājumu problēmai, ko rada krāpšana muitas jomā. 3. risinājums tiek atzīts par pozitīvu, taču atšķirībā no otrā risinājuma atsevišķu valstu datubāzu izveide novedīs pie pārklāšanās un vairos sarežģītību, jo vienus un tos pašus datus vāks, apstrādās un interpretēs vairākas dalībvalstis. Svarīgi ir arī tas, ka ar to tiktu radīts papildu finansiālais slogs dalībvalstīm. Šajā ziņā 4. risinājums šķiet labāks par 3. risinājumu, jo ar to netiek radīts pārmērīgs finansiālais slogs dalībvalstīm, jo saistītās izmaksas, kā arī pienākumus paredzēts dalīt ar Komisiju. Tomēr, salīdzinot ar 2. risinājumu, 3. risinājumā pastāv risks pazaudēt no redzesloka pārrobežu elementa nozīmīgumu importa un eksporta datu vākšanas un izmantošanas kontekstā. Turklāt, līdzīgi kā 3. risinājums, arī 4. risinājums noved pie importa un eksporta datu duplicēšanās vairākās valstu datubāzēs. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto salīdzinājumu, vēlamais risinājums ir 2. risinājums.

6.2 Risinājumi 4. mērķa sasniegšanai

1. risinājums tiek atzīts par diezgan negatīvu, jo ļoti maz ticams, ka ar to varētu sasniegt izvirzīto mērķi. 2. risinājums tiek atzīts par efektīvāku nekā 1. risinājums, jo tajā paredzēts, ka vienīgais laiks, kas tiek patērēts attiecīgo dokumentu iegūšanai, ir laiks, kas nepieciešams uzņēmējiem, lai sniegtu minēto informāciju OLAF. Tas sniedz reālu iespēju būtiski saīsināt laiku, kas nepieciešams attiecīgo dokumentu iegūšanai. Turklāt, pieprasījumu iesniedzot tieši tiem, kuru rīcībā ir attiecīgie dokumenti, tiktu novērsta problēma, ar ko pašlaik saskaras OLAF, proti, gadījumi, kad dalībvalstis nespēj palīdzēt OLAF iegūt minētos dokumentus. Šo iemeslu dēļ 2. risinājums ir atzīts par ļoti pozitīvu. 3. risinājums tiek atzīts par diezgan pozitīvu, jo tam piemīt potenciāls risināt problēmu. Tomēr, tā kā tas ietver ievērojamu finansiālo slogu, tas nav tik izdevīgs kā 2. risinājums. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto salīdzinājumu, vēlamais risinājums ir 2. risinājums.

7 Uzraudzība un novērtēšana 7.1 Uzraudzība

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par rādītājiem.

Mērķis || Rādītājs

1., 2. un 3. mērķis || – Eksporta/importa/tranzīta dati/CSM – atklāto tiesību aktu pārkāpumu skaits, – to izmeklēšanu skaits, kas sāktas, pamatojoties uz šiem datiem, – izmeklētāju iesniegto datu izmantošanas pieprasījumu skaits, – uz šādas informācijas pamata atgūtās summas

4. mērķis || Saistīto OLAF izmeklēšanu ilgums (vai izmaiņu rezultātā procedūras paātrinājās, vai pieauga izmeklēšanu skaits un atgūtās summas)

7.2 Novērtēšana

Attiecībā uz darbības mērķiem Komisijas atbildīgie dienesti nodrošinās, ka novērtēšanu veic ik pēc pieciem gadiem. Tajā tiks ietverti rezultāti un ietekme saistībā ar krāpšanas atklāšanas iespēju uzlabošanos, pateicoties datubāzei un analīzei, kas veikta, pamatojoties uz pieejamiem datiem un informāciju, kā arī ieviesto pasākumu efektivitāti un būtiskumu. Novērtēšana notiks kā Komisijas / OLAF sniegts rezultātu izklāsts Savstarpējās palīdzības komitejā.

[1]     Dati par valsts tranzītu un cita sekojoša tranzīta informācija, piemēram, izmaiņas maršruta grafikā vai kontroles rezultāti.