52013SC0472

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTEJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

1.           Ievads un apspriešanās

Komisija 2010. gada 3. martā pieņēma stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ("Eiropa 2020"), kas pieprasa stiprināt zināšanas un inovāciju kā Savienības ekonomikas izaugsmes virzītājspēkus. Saskaņā ar pamatiniciatīvu "Inovācijas savienība" Komisija apņēmās uzlabot pamatnosacījumus, lai veicinātu inovāciju uzņēmumos, cita starpā uzlabojot intelektuālā īpašuma tiesības.

Šajā saistībā Komisija 2011. gada 24. maijā pieņēma visaptverošu stratēģiju, lai panāktu vienmērīgi funkcionējošu iekšējo tirgu intelektuālā īpašuma jomā.

Katrs patents un katrs dizainparaugs vai preču zīme sākumā ir noslēpums (jauna produkta laišana apgrozībā, paredzama revolucionāra medicīna, jauna automobiļa dzinēja prototips, u.c.). Līdz brīdim, kad var iegūt intelektuālā īpašuma tiesības, uzņēmumi ir neaizsargāti pret vērtīgas pētniecības informācijas un zināšanu zādzību. Tiesību akti komercnoslēpuma jomā mazina riskus, ar kuriem saskaras novatoriski uzņēmumi un pētniecības iestādes, nodrošinot juridiskus tiesiskās aizsardzības mehānismus pret pētniecības un izstrādes rezultātu, zinātības un citu vērtīgu datu nelikumīgu piesavināšanos.

Komercnoslēpumi ir nozīmīgi sadarbībai pētniecības jomā un atklātai inovācijai iekšējā tirgū, kas daudziem partneriem liek dalīties ar vērtīgu informāciju visās dalībvalstīs. Tomēr komercnoslēpumi Savienībā nav pietiekami aizsargāti. Piesavināšanās aizvien vairāk apdraud novatoriskus uzņēmumus un pētniecības iestādes gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās, un kopīgas un stabilas tiesiskās vides trūkums vājina to spējas īstenot savu potenciālu kā ekonomikas izaugsmes un darbavietu radītāju virzītājspēkiem.

Ietekmes novērtējumā ir analizēts, kādi ir šīs problēmas pamatiemesli un kā tos varētu novērst.

Komisijas dienesti ir piesaistījuši ārējos ekspertus. Divos ārējos pētījumos ir novērtēta tiesiskā aizsardzība, kas piešķirta komercnoslēpumiem ES, un pārskatīta attiecīgā ekonomikas literatūra. Saistībā ar vienu no šiem pētījumiem apsekojumā (2012. gada apsekojums) piedalījās 537 uzņēmumi, un Komisijas dienesti veica sabiedrisku apspriešanos, kurā piedalījās 386 respondenti.

2.           Politikas konteksts, problēmas noteikšana un subsidiaritāte

Ir pierādījumi par to, ka uzņēmumi, neatkarīgi no to lieluma, vērtē komercnoslēpumus vismaz tik lielā mērā kā patentus un citus intelektuālā īpašuma tiesību veidus. Komercnoslēpumi ir jo īpaši svarīgi MVU un jaundibinātiem uzņēmumiem. Komercnoslēpumi ir arī svarīgi, lai aizsargātu ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju. Pakalpojumu nozare, kas veido vairāk nekā 70 % no ES IKP, pretstatā ražošanas nozarei balstās salīdzinoši vairāk uz komercnoslēpumiem un mazāk uz patentiem.

Ņemot vērā komercnoslēpuma ekonomisko vērtību, konkurenti var arī mēģināt to iegūt nelikumīgi, piemēram, veicot zādzību, neatļautu kopēšanu, pārkāpjot konfidencialitātes prasības, u.c., un tādējādi to ļaunprātīgi izmantot. Vairākas tendences (globalizācija, ārpakalpojumu izmantošana, garākas piegādes ķēdes, lielāka informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošana, u.c.) norāda uz to, ka laika gaitā palielinās komercnoslēpuma nelikumīgas piesavināšanās risks. Katrs piektais uzņēmums, kas piedalījās apsekojumā, norādīja, ka ir saskāries ar nelikumīgu piesavināšanos vai tās mēģinājumiem ES pēdējos 10 gados.

Neraugoties uz komercnoslēpumu nozīmi un draudiem, kas tos ietekmē, ES tiesiskajā regulējumā šim jautājumam pievērsts maz uzmanības. ES līmenī nav tiesību aktu, un valsts mēroga tiesību aktos piedāvātā aizsardzība pret nelikumīgu piesavināšanos ir nevienmērīga. Dažas dalībvalstis savos civiltiesību vai krimināltiesību aktos konkrēti risina jautājumu par nelikumīgu piesavināšanos, turpretim vairums no tām uzticas savām vispārējām deliktu tiesībām un tiesību aktiem par negodīgu konkurenci, kā arī dažiem krimināltiesību noteikumiem.

Atšķirības valstu tiesību aktos iekšējā tirgū rada komercnoslēpumu sadrumstalotu tiesisko aizsardzību pret to piesavināšanos. Tas ir atainots turpmāk tabulā, kurā salīdzināti dalībvalstu tiesību aktos noteiktie vairāki atsevišķi svarīgi pasākumi, ko, kā sagaidāms, šādai tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiedāvā:

Tiesiskās aizsardzības sadrumstalotība (atsevišķi pasākumi) Datu avots: Baker & McKenzie (2013.g.)

Atsevišķi pasākumi || AT || BE || BG || CY || CZ || DE || DK || EE || EL || ES || FI || FR || HU || IE || IT || LT || LU || LV || MT || NL || PL || PT || RO || SE || SI || SK || UK

Komercnoslēpuma definīcija civiltiesību aktos || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Iespēja panākt tiesas lēmumu pieņemšanu pret labticīgu trešo personu || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Tiesas lēmumi bez laika ierobežojuma || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rīkojumu par komercnoslēpumu/no tiem izrietošo preču iznīcināšanu pieejamība || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Zaudējumu atlīdzības aprēķināšana, pamatojoties uz taisnīgu autoratlīdzību || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Spēkā esošie noteikumi par slepenības ievērošanu (civilprocess) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Pietiekami krimināltiesību akti || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīme: tukšs laukums norāda uz to, ka attiecīgais pasākums valsts tiesību aktos nav paredzēts

– a) aizsardzības joma: dažas dalībvalsts definē komercnoslēpumus un piesavināšanos, bet dažām vispār nav konkrētu noteikumu par komercnoslēpumiem;

– b) tiesiskās aizsardzības līdzekļi: ne vienmēr ir pieejami pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai visām trešām pusēm liktu pārtraukt ļaunprātīgi izmantot komercnoslēpumu (piemēram, ja piesavinātais komercnoslēpums ir godprātīgi nodots trešajai pusei, ne vienmēr ir iespējams iegūt beztermiņa tiesas lēmumus; ne vienmēr ir pieejami rīkojumi par izrietošo preču un piesavinātās informācijas iznīcināšanu vai par tās atdošanu sākotnējam komercnoslēpuma turētājam; tradicionālie noteikumi par zaudējumu atlīdzības (faktisko zaudējumu/zaudētās peļņas) aprēķināšanu bieži ir nepiemēroti komercnoslēpumu piesavināšanās gadījumiem, un alternatīvas metodes (piemēram, autoratlīdzības summa, kas būtu maksājama saskaņā ar licences līgumu) nav pieejamas visās dalībvalstīs;

– c) komercnoslēpumu konfidencialitātes nodrošināšana civiltiesību procesā: valsts tiesību akti bieži ir nepietiekami, lai nodrošinātu šādu konfidencialitāti, kā rezultātā komercnoslēpumu var galīgi zaudēt, ja cietušais izvēlas sākt tiesas procesu. Šis risks kavē komercnoslēpuma piesavināšanā cietušos vērsties pēc tiesiskās aizsardzības; un

– d) komercnoslēpuma zādzība ir noziedzīgs nodarījums daudzās, bet ne visās dalībvalstīs, un sankcijas var ievērojami atšķirties.

Šī sadrumstalotā aizsardzība tiesvedības izmantošanu, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret trešo pušu veiktu piesavināšanos pārrobežu vidē, padara par neuzticamu instrumentu intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Tā arī samazina ES inovāciju veicinātājiem sniegto aizsardzību pret precēm, kas ir izgatavotas, izmantojot zagtus komercnoslēpumus, un pret trešo valstu izcelsmes precēm. Prakse apstiprina, ka valsts tiesību akti komercnoslēpuma turētājiem šķiet nepievilcīgi, jo uzņēmumi parasti nespēj tiesā aizstāvēt savus komercnoslēpumus, ko kāds ir piesavinājis.

Tika konstatētas divas galvenās problēmas:

1) Neoptimāli stimuli pārrobežu novatoriskām darbībām. Ja komercnoslēpumus apdraud piesavināšanās risks un pastāv neefektīva tiesiskā aizsardzība, ir ietekmēti stimuli sākt novatoriskas darbības (tostarp pārrobežu mērogā) tāpēc, ka:

– i) inovācijas sagaidāmā vērtība ir zemāka, jo tā balstās uz komercnoslēpumiem un lielākām izmaksām to aizsardzībai. No vienas puses, jo lielāka iespēja, ka komercnoslēpumu kādu dienu piesavināsies un tā īpašniekam nav cerību, ka varētu atgūt šādas rīcības radīto zaudējumu atlīdzību, jo mazāku peļņu tas var gaidīt. No otras puses, jo vājāka tiesiskā aizsardzība, jo vairāk katram novatoram ir jāiegulda savos aizsardzības pasākumos. 2012. gada apsekojumā 35 % respondentu norādīja uz "lielākiem izdevumiem aizsardzības pasākumu jomā" kā tiešas sekas piesavināšanās mēģinājumu (vai darbību) rezultātā; un

– ii) uzņēmējdarbības risks ir lielāks, ja notiek apmaiņa ar komercnoslēpumiem. Piemēram, saskaņā ar 2012. gada apsekojumu 40 % no ES uzņēmumiem atturētos no dalīšanās ar komercnoslēpumiem ar citām pusēm, jo tie baidās zaudēt attiecīgās informācijas konfidencialitāti, ko varētu radīt ļaunprātīga izmantošana vai neatļauta izpaušana.

2) Uz komercnoslēpumu balstītas konkurētspējas priekšrocības ir apdraudētas (vājāka konkurētspēja): sadrumstalota tiesiskā aizsardzība ES negarantē salīdzināmu aizsardzības jomu un tiesiskās aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, tādējādi apdraudot uz komercnoslēpumu balstītas konkurētspējas priekšrocības, neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar inovācijām, un apdraudot komercnoslēpuma īpašnieku konkurētspēju. Piemēram, Eiropas ķīmiskā rūpniecība, kas lielā mērā balstās uz procesu inovāciju, ko nodrošina komercnoslēpumi, lēš, ka komercnoslēpuma piesavināšanās bieži varētu samazināt apgrozījumu līdz pat 30 %. Tas arī apdraud novatoru spējas gūt pienācīgu peļņu no sava komercnoslēpuma izmantošanas.

Novatoriski uzņēmumi, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tiek nelabvēlīgi ietekmēti, un sadarbība inovācijas jomā iekšējā tirgū ir apdraudēta. Atšķirīgo aizsardzības līmeņu dēļ daži uzņēmumi ir labākā pozīcijā par citiem, lai saskartos ar izaicinājumu, ko rada uz informāciju balstīta ekonomika, un lai izmantotu efektīvu intelektuālā īpašuma infrastruktūru. Tiesiskā regulējuma sadrumstalotība kavē novatorus izmantot visu savu potenciālu pārrobežu mērogā iekšējā tirgū. Tas negatīvi ietekmē ieguldījumu, darbavietas un ekonomikas izaugsmi.

Ja ES nerīkosies (pamatscenārijs), negatīvās sekas, ko rada komercnoslēpumu piesavināšanās gadījumi, netiks pietiekamā mērā novērstas ar juridiskajiem līdzekļiem, kurus dalībvalstis dara pieejamus komercnoslēpumu īpašniekiem to aizstāvībai.

3.           Subsidiaritāte

ES rīcību varētu balstīt uz Līguma par ES darbību 114. pantu, jo iniciatīvas pamatā ir apstākļu uzlabošana inovācijai un intelektuālā īpašuma efektivitātes sekmēšana iekšējā tirgū. Subsidiaritātes princips tiktu ievērots, jo rīcība vienīgi dalībvalstu līmenī nevarētu sasniegt konkrētās iniciatīvas mērķus. ES rīcība ir īpaši nepieciešama, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas varētu aizsargāt un līdz ar to sekmēt ar inovāciju saistītu komercnoslēpumu pārrobežu plūsmu starp pētniecības un uzņēmējdarbības partneriem, nodrošinot, ka šādas informācijas jebkāda veida piesavināšanās labumi tiek samazināti, ja ne pilnībā iznīcināti. Informācijas plūsma ir ļoti būtiska inovācijas izmantošanai ES un pētniecībai un izstrādei.

4.           Mērķi

Vispārējais mērķis: nodrošināt, ka Eiropas uzņēmumu un pētniecības iestāžu konkurētspēja, kas ir balstīta uz neizpaužamu zinātību un uzņēmējdarbības informāciju (komercnoslēpumiem), ir pienācīgi aizsargāta, un uzlabot apstākļus/pamatnosacījumus inovācijas attīstībai un izmantošanai un zināšanu nodošanai iekšējā tirgū.

Konkrētais mērķis: uzlabot komercnoslēpumu tiesiskās aizsardzības pret piesavināšanos efektivitāti iekšējā tirgū.

Šis konkrētais mērķis ir integrēts plašākā ES stratēģijā, lai veicinātu un uzlabotu intelektuālā īpašuma infrastruktūras efektivitāti, ņemot vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus attiecībā uz inovāciju (skat. "Inovācijas Savienība").

Tas ir saskaņā ar ES un tās dalībvalstu starptautiskajām saistībām šajā jomā (skat. Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem).

5.           Politikas risinājumu salīdzinājums

Risinājumu salīdzinājuma kopsavilkums || Efektivitāte* [pēc darbības mērķa] || Efektivitāte & izmaksas

Politikas risinājumi || Salīdzināma aizsardzības joma || Pietiekams un salīdzināms tiesiskās aizsardzības līmenis || Konfidencialitātes ievērošana tiesvedībā || Atturēšana || Izmaksas || Efektivitāte

1. Saglabāt līdzšinējo situāciju || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

2. Informācija/ izpratne par esošajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem komercnoslēpumu piesavināšanās gadījumā || 0 || 0/+ || 0 || 0/+ || A || Z

3. Komercnoslēpumu piesavināšanās darbību prettiesiskums || ++ || + || + || + || V || V

4. Valstu civiltiesisko līdzekļu konverģence || ++ || ++ || ++ || ++ || V || A

5. Valstu civiltiesisko un krimināltiesisko līdzekļu pret komercnoslēpumu piesavināšanos konverģence || +++ || ++ || ++ || +++ || A || V

* Salīdzinājums ar pamatscenāriju: --- ļoti būtiska situācijas pasliktināšanās; -- būtiska situācijas pasliktināšanās; - neliela pasliktināšanās; 0 nav būtisku izmaiņu; + neliels uzlabojums; ++ būtisks uzlabojums; +++ ļoti būtisks uzlabojums.

** Risinājuma vispārējs novērtējums attiecībā uz mērķu sasniegšanu. Z: zemas; V: vidējas; A: augstas.

Atbilstīgi pirmajam risinājumam izdevumi par aizsardzības pasākumiem saglabātos augsti un uzņēmumiem būtu atturīga nostāja pret sadarbību pārrobežu inovāciju tīklos. Pārmērīga koncentrēšanās uz novēršanu arī radītu stingrākus ierobežojumus darba ņēmējiem un mazāku darbavietu mobilitāti. Ierobežoti stimuli veikt inovāciju kavētu darbavietu radīšanu. MVU saskaras ar proporcionāli augstākām izmaksām. ES ekonomika atpaliktu darbavietu radīšanas, inovācijas un izaugsmes jomā, un patērētājiem būtu ierobežota piekļuve novatoriskiem produktiem vai pakalpojumiem.

Ar 2. risinājumu tiktu uzlabotas radītāju vai izgudrotāju spējas risināt problēmu, ko rada komercnoslēpuma piesavināšanās, tādējādi radot lielāku uzticēšanos. Tomēr šis risinājums nebūtu pilnībā efektīvs, lai sasniegtu mērķi, jo tas rada papildu izmaksas un resursus informācijas apkopošanai, prezentēšanai un regulārai atjaunināšanai visās valodās un regulāras informēšanas darbības; komercnoslēpumu īpašnieki aizvien būtu vājā pozīcijā attiecībā pret komercnoslēpumu piesavināšanos, tiktu piemērota nevienlīdzīga aizsardzība visā ES, un preces, kas ražotas dalībvalstīs ar zemu aizsardzības līmeni, cirkulētu iekšējā tirgū.

Īstenojot 3., 4. un 5. risinājumu, komercnoslēpumu aizsardzības saskaņotais tvērums nodrošinātu vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību un lielāku tiesisko noteiktību. Tas:

– i) stiprinās uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties labākai uzņēmumu konkurētspēju priekšrocību pārrobežu aizsardzībai, un uzlabos resursu sadali, jo tiek plānots ieguldīt mazāk aizsardzības pasākumos, tādējādi atbrīvojot līdzekļus produktīvākam ieguldījumam, un

– ii) nodrošinās lielākus stimulus (pārrobežu) novatoriskām darbībām saistībā ar sagaidāmo komercnoslēpumu lielāku vērtību un labāk aizsargātu zināšanu apmaiņu pārrobežu mērogā.

Šai ietekmei būtu jārada pozitīvas sekas uz inovāciju (lielāks ieguldījums inovācijā, pārrobežu zināšanu apmaiņa un pārnese) un iekšējo tirgu attiecībā uz pārrobežu kreativitāti un ar intelektuālo īpašumu saistītām darbībām. Šī ietekme laika gaitā sniegs labumu ekonomikas izaugsmei un patērētāju izvēlei un pieejai jauniem produktiem un pakalpojumiem. Šie risinājumi varētu arī veicināt to, ka (augsti) kvalificētiem darba ņēmējiem (kas rada komercnoslēpumus vai kas var tiem piekļūt) ir vieglāk mainīt darba devēju iekšējā tirgū vai izveidot savu uzņēmumu.

3. risinājums tikai aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvus un proporcionālus aizsardzības līdzekļus, tos neprecizējot, un tādējādi paredzētu tikai daļu no noteikumiem, kas vajadzīgi, lai izveidotu efektīvu tiesisko regulējumu komercnoslēpumu aizsardzībai pret piesavināšanos. Turklāt tas nenodrošinātu būtisku saskaņošanu attiecībā uz komercnoslēpumu konfidencialitāti tiesvedības laikā. Potenciālajiem prasītājiem aizvien būtu jāveic dažādi riska novērtējumi katrā dalībvalstī. Informācijas izmaksu samazinājums būtu ierobežots.

4. risinājumā arī būtu ietverti 3. risinājumā iepriekš aprakstītie kopīgie pozitīvie rezultāti, bet papildus arī saskaņoti pasākumi, lai apturētu trešās puses no piesavinātu komercnoslēpumu izmantošanas/lietošanas, tostarp, attiecīgā gadījumā, importu no trešām valstīm. Tas arī radītu lielāku noteiktību attiecībā uz konfidencialitātes ievērošanu tiesvedības laikā, izveidojot kopīgu tiesisko regulējumu, novēršot izmaksas un riskus, kas saistīti ar 3. risinājuma nepietiekamu konverģenci un trūkumiem. Labāki izpildes instrumenti un uzlabojumi zaudējumu atlīdzināšanā, kā arī labākas garantijas par komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu tiesvedības laikā sniedz investoriem lielāku pārliecību, tādējādi veicinot ieguldījumu inovācijā, īpaši pārrobežu kontekstā, līdz ar to sekmējot iekšējā tirgus vienmērīgu darbību.

Atšķirībā no 4. risinājuma 5. risinājums turklāt ietvertu krimināltiesību konverģenci, stiprinot noteikumu preventīvo ietekmi un nodrošinot labāku pieeju pierādījumiem, īstenojot tiesībaizsardzības iestāžu izmeklēšanas pilnvaras. Tomēr 5. risinājuma tvērums būtu plašāks par krimināltiesībās paredzēto intelektuālā īpašuma tiesību pašreizējo aizsardzības līmeni, kas patlaban nav saskaņots ES mērogā. Turklāt, ievērojot proporcionalitātes principu, krimināltiesībām vienmēr jābūt pašam pēdējam līdzeklim, un jānoskaidro, vai ierosinātās civiltiesību izmaiņas ir pietiekamas mērķu sasniegšanai.

4. risinājums ir vēlamais variants.

Juridiskā instrumenta izvēle: tā kā nesaistošs juridiskais instruments negarantētu pozitīvus rezultātus, šis risinājums būtu jāīsteno ar direktīvu.

6.           Vēlamā risinājuma vispārējā ietekme

Civiltiesisko līdzekļu konverģence ļautu novatoriskiem uzņēmumiem efektīvāk aizstāvēt savus likumīgos komercnoslēpumus visā ES. Turklāt, ja komercnoslēpumu īpašnieki varētu paļauties uz konfidencialitāti tiesvedības laikā, tie būtu vairāk ieinteresēti izmantot juridisko aizsardzību, lai iegūtu iespējamo zaudējumu atlīdzību komercnoslēpumu piesavināšanās gadījumā. 4. risinājumā ierosinātā lielāka tiesiskā noteiktība un tiesību aktu konverģence veicinātu tādu inovāciju vērtības palielināšanu, ko uzņēmumi mēģina aizsargāt kā komercnoslēpumus, jo piesavināšanās risks tiktu samazināts.

Šis risinājums arī pozitīvi ietekmētu iekšējā tirgus darbību, tam būtu jāļauj uzņēmumiem, jo īpaši MVU un pētniekiem, labāk izmantot savas novatoriskās idejas, sadarbojoties ar labākajiem partneriem visā ES. Šis stimuls veikt inovāciju un darīt to efektīvāk, kā arī izmaksu, ko rada pašreizējie pārmērīgie aizsardzības pasākumi, ietaupījumi palīdzētu palielināt privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un izstrādē iekšējā tirgū.

Komercnoslēpumu aizsardzības salīdzināmais līmenis visā ES nodrošinātu, ka no trešām valstīm ievestās preces, ja tās ir ražotas, izmantojot piesavinātus komercnoslēpumus, varētu apturēt jebkur ES saskaņā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.

Tajā pašā laikā konkurencei nevajadzētu būt ierobežotai, jo nevienam netiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības un visiem konkurentiem ir izvēle neatkarīgi iegūt zināšanas, kuras aizsargā komercnoslēpums (arī izmantojot reverso inženieriju). Tam laika gaitā būtu pozitīvi jāietekmē ES ekonomikas konkurētspēja un izaugsme.

Ierosinātie risinājumi tieši neietekmēs sociālo jomu makroekonomikas līmenī, piemēram, valsts nodarbinātības līmeni. Tomēr netieši vajadzētu būt pozitīvām sekām uz augsti kvalificēta darbaspēka (kam ir pieeja komercnoslēpumiem) mobilitātes sekmēšanu iekšējā tirgū un ar inovāciju saistītu darbavietu līmeni (pateicoties lielākai novatoriskai darbībai), tādējādi veicinot nodarbinātības ilgtspējību ES.

Ierosinātajam risinājumam nevajadzētu tieši ietekmēt vidi.

Šai iniciatīvai nav negatīvas ietekmes uz pamattiesībām.

ES darbību, kas nodrošina efektīvu un vienlīdzīgu komercnoslēpumu aizsardzību visā ES, atbalsta nozares ieinteresētās personas, atbildot uz sabiedrisko apspriešanos un īpašo 2012. gada apsekojumu. Turpretim ar nozari nesaistītās ieinteresētās personas nesaskata vajadzību pēc iniciatīvas ES līmenī.

7.           Ierosināto politikas risinājumu uzraudzība un novērtēšana

Tiks veikti trīs pasākumi: 1) transponēšanas plāns, 2) Komisija regulāri uzraudzīs, vai transponēšanas pasākumi ir laikus pieņemti, piemēroti un vai tie ir atbilstīgi, un 3) politikas ietekmes novērtējums vidējā termiņā.