52013PC0857

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pēdējo divdesmit gadu laikā stažēšanās ir kļuvusi par svarīgu atspēriena punktu jauniešu ienākšanai darba tirgū. Galvenais veids, kā iesaistīt jauniešus darba tirgū, ir sekmēt to nodarbinātību un produktivitāti.  Lai gan stažēšanos darba tirgū izmanto arvien biežāk, tās popularitāte palielina arī bažas par mācību saturu un darba apstākļiem. Lai stažēšanās tiešām atvieglotu piekļuvi nodarbinātībai, ir jānodrošina kvalitatīvs tās mācību saturs un pienācīgi darba apstākļi, turklāt stažierus nedrīkstētu izmantot esošo darbavietu aizvietošanai par zemām izmaksām.

Pēc atkārtotiem Eiropas Parlamenta[1] un Eiropadomes[2] aicinājumiem Komisija 2012. gada decembrī iepazīstināja ar Jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu kopumu[3], kā arī sāka otrā posma apspriešanos ar sociālajiem partneriem par Stažēšanās kvalitātes sistēmu[4] (SKS). Komisijas apspriedēs[5] par šo tēmu, kā arī citos pētījumos un aptaujās tika konstatēts, ka ir vairākas problēmas, kas pašreiz ietekmē stažēšanos ES. Tās var iedalīt divās galvenajās jomās:

· nepietiekami kvalitatīvs mācību saturs (t. i., stažieriem liek darīt “melnos darbus”);

· nepiemēroti darba apstākļi (ilgs darbalaiks, nav pietiekami nodrošināta veselības aizsardzība un aizsardzība pret drošības riskiem vai arodriskiem, atalgojums/kompensācija ir nelieli vai tos nemaksā vispār, neskaidra juridiskā situācija, pagarināts stažēšanās ilgums u. c.).

Turklāt ieinteresētās personas uzsver, ka, tā kā liela daļa stažieru nesaņem atalgojumu vai tas ir neliels, var rasties problēmas saistībā ar vienlīdzīgu piekļuvi[6], kā arī ieviesties tendence aizstāt algotus darbiniekus ar stažieriem[7]. Dažkārt stažieriem skaidri nepaziņo, vai tiks maksāts atalgojums vai kompensācija, un viņus neinformē par galvenajiem darba apstākļiem, piemēram, veselības apdrošināšanu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un tiesībām uz brīvdienām.

Jo pārredzamāks būs stažēšanās mācību saturs un darba apstākļi, jo efektīvāk darbosies darba tirgus. Saskaņā ar 2013. gada Eirobarometru par stažēšanos būtu ieteicams paziņojumos par stažieru vakancēm un sludinājumos precīzāk norādīt darba apstākļus.

Tiesiskā regulējuma vispārējais saturs un tā stingrība ievērojami atšķiras gan dalībvalstīs, gan dažādās stažēšanās jomās. Dažās dalībvalstīs stažēšanās nemaz nav juridiski definēta. Lai gan regulējums šobrīd ir ļoti sadrumstalots un nav vispārēju kvalitātes kritēriju, kopēja izpratne par to, kas ir stažēšanās un kāds ir tās standartu minimums, var palīdzēt veidot dalībvalstu politiku un regulatīvo pieeju. Visbeidzot pierādījumi liecina, ka, lai gan studenti ir ļoti mobili, piemēram, izmantojot programmu Erasmus, starptautiskas stažēšanās gadījumu skaits ir ļoti mazs[8]. Šķiet, nav izmantota svarīga iespēja samazināt jauniešu bezdarbu ar mobilitātes palīdzību — starptautiska stažēšanās varētu būt izšķirošs faktors, kas palīdzētu jauniešiem iegūt darbu citā dalībvalstī. Eiropas līmeņa stažēšanās kvalitātes sistēma veicinātu nelielā starptautiskās stažēšanās gadījumu skaita pieaugumu. Tā arī palīdzētu novērst būtisku pārrobežu mobilitātes šķērsli — informācijas trūkumu jomā, kuras regulējums ir ļoti sadrumstalots. SKS attīstība ir būtiska arī tāpēc, lai stažēšanos varētu iekļaut EURES darbības jomā, kā 2012. gada jūnija secinājumos pieprasīja Eiropadome[9].

Reaģējot uz ļoti augsto jauniešu bezdarba līmeni vairākās dalībvalstīs un ņemot vērā iepriekš izteiktus solījumus, Komisija ierosināja Ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu[10], ko Padome pieņēma 2013. gada 22. aprīlī[11]. Ieteikumā dalībvalstis aicinātas nodrošināt, ka visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Lai efektīvi īstenotu ieteikumu, ir būtiski noteikt prasības stažēšanās kvalitātei.

Ņemot to vērā, šā priekšlikuma Padomes ieteikumam mērķis ir nodrošināt, lai stažēšanās efektīvi atvieglotu pāreju no mācībām uz darbu un tādējādi palielinātu jauniešu nodarbinātības līmeni. Priekšlikumā ir noteiktas pamatnostādnes, ar kurām var nodrošināt kvalitatīvu mācību saturu un pienācīgus darba apstākļus. Tajā arī izklāstīts, kā Komisija atbalstīs dalībvalstu rīcību, izmantojot ES finansējuma sistēmu, nodrošinot paraugprakses apmaiņu un veicot uzraudzību. Priekšlikums attiecas uz tā dēvēto “atvērtā tirgus” stažēšanos, t. i., stažēšanos, par ko bez trešās personas līdzdalības vienojies stažieris un stažēšanās nodrošinātājs (uzņēmums, bezpeļņas organizācija vai valdība) un ko parasti veic pēc mācību beigšanas un/vai darba meklējumu ietvaros. Ieteikuma priekšlikums neattiecas uz stažēšanos, kas ir akadēmisko studiju un/vai arodizglītības mācību programmas vai obligāto profesionālo mācību (piemēram, medicīnas, arhitektūras u. c. nozarēs) daļa.

Priekšlikumam pievienots ietekmes novērtējums, kurā izklāstīti apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultāti, dziļāk aplūkotas problēmas stažēšanās jomā, izskatīti juridiski un ar subsidiaritāti saistīti jautājumi, kā arī analizēti iespējamie problēmas risinājumi.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Sabiedriskā apspriešana

Komisija par problēmām stažēšanās jomā un iespējamiem risinājumiem apspriedās ar plašu ieinteresēto personu loku.

Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika laikposmā no 2012. gada aprīļa līdz jūlijam, arodbiedrības, NVO, jauniešu organizācijas, izglītības iestādes un vairums pavisam neatkarīgu respondentu kopumā atbalstīja Komisijas iniciatīvu. Lai gan darba devēju organizācijas, tirdzniecības palātas un dalībvalstis kopumā atbalstīja iniciatīvu, tās bieži norādīja, ka sistēmai jābūt pietiekami elastīgai, lai varētu ņemt vērā valstu atšķirīgo praksi.

Respondentu vairākums atbalstīja Komisijas analīzi (rakstisks stažēšanās līgums, skaidri mērķi un mācību saturs[12], ierobežots stažēšanās ilgums, atbilstīgs sociālais nodrošinājums u. c.). Uzņēmumi un vairākas darba devēju organizācijas apgalvoja, ka lēmumi par atalgojumu un sociālo aizsardzību nav ES kompetencē.

Apspriešanās ar sociālajiem partneriem

Laikposmā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada februārim notika divu posmu apspriešanās ar sociālajiem partneriem par SKS iniciatīvu. Sociālie partneri atkārtoti pauda sabiedriskajā apspriešanā izteikto viedokli — arodbiedrības pieprasīja stingrāku iniciatīvu, savukārt darba devējus uztrauca elastība un uzņēmumiem radītais slogs. Tomēr tie nesāka sarunas par iespējamu līgumu saskaņā ar LESD 154. pantu.

ETUC, BUSINESSEUROPE, UEAPME un CEEP 2013. gada 11. jūnijā iepazīstināja ar Jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu programmu (FoA), kas izstrādāta, ņemot vērā sociālā dialoga sarunas un Komisijas nodomu ierosināt Padomes ieteikumu par Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēmu. Sociālie partneri plāno īstenot turpmākus, kopējus pasākumus attiecībā uz Padomi un Eiropas Parlamentu, pamatojoties uz gaidāmo Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas SKS.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

Laikposmā no 2013. gada marta līdz jūnijam tika veikta MVU aptauja, lai no darba devēju skatupunkta noskaidrotu MVU nodrošinātās stažēšanās kvalitāti un noteiktu, ar kādām izmaksām jārēķinās, lai īstenotu iespējamos, SKS paredzētos pasākumus. Aptaujā piedalījās pavisam 914 MVU. Aptaujā tika uzsvērts, ka stažēšanās ir būtisks faktors, kas veicina darbavietu izveidi MVU, un dalībnieku vairākums (71,9 %) uzskatīja, ka stažēšanās sniedz iespēju izvēlēties un mācīt turpmākos darbiniekus. Tika arī apstiprināts, ka lielākajai daļai MVU (9 no 10) ierosinātie kvalitātes elementi neradītu problēmas.

Eirobarometra aptauja par stažēšanos

Lai skaitliski izteiktu bažas par stažēšanās kvalitāti, 2013. gada maijā 27 ES dalībvalstīs un Horvātijā tika veikta Eirobarometra aptauja. Tā bija pirmā ES līmeņa reprezentatīvā aptauja par šo tematu, un tās rezultāti bija šādi:

· stažēšanās izplatības apstiprinājums: 46 % aptaujāto vecuma grupā no 18 līdz 35 gadiem bija stažējušies vismaz vienu reizi;

· katru trešo stažēšanās gadījumu uzskatīja par neapmierinošu vai nu darba apstākļu (25 % no visiem stažēšanās gadījumiem), vai mācību satura (18 %), vai arī abu iemeslu dēļ;

· galvenais starptautiskās stažēšanās mazās izplatības (9 % no visiem stažēšanās gadījumiem) iemesls ir informācijas trūkums — 38 % to personu, kuras interesētu starptautiskā stažēšanās, norādīja uz nepietiekamu informāciju par stažēšanās noteikumiem citās dalībvalstīs.

Ekonometriskā analīzē, kuras pamatā bija Eirobarometra rezultāti, tika konstatēta būtiska saikne starp stažēšanās kvalitāti un “nodarbinātības iznākumu”. Citiem vārdiem sakot, tiem cilvēkiem, kuru stažēšanās bija neatbilstoša, bija ievērojami mazākas iespējas pēc tās atrast darbu.

Ietekmes novērtējums

Apspriešanās ar sociālajiem partneriem otro posmu papildināja analītisks dokuments[13] par problēmām saistībā ar stažēšanās kvalitāti, kurā izklāstīti iespējamie politiskie risinājumi.

Šo dokumentu 2013. gadā paplašināja, izstrādājot pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu (IN)[14], kurā iekļauti iepriekš nepieejami dati par stažēšanās gadījumu skaitu un kvalitāti, kā arī jauni pierādījumi par kvalitātes un nodarbinātības izredžu savstarpējo saistību. IN ir noteiktas un analizētas politiskās iespējas palielināt stažēšanās kvalitāti, proti, nosakot paraugprakses standartus un atturot darba devējus no neatbilstīgas stažēšanās piedāvāšanas. Tajā arī analizēti jauni priekšlikumi par pārredzamību, lai palīdzētu jauniešiem izvērtēt stažēšanās kvalitāti.

IN ir aplūkoti četri risinājumi, ar ko papildināt pamatscenāriju:

· informācijas tīmekļa vietnes izveide;

· brīvprātīgas kvalitātes zīmes izveide;

· priekšlikums Padomes ieteikumam;

· priekšlikums direktīvai.

Novērtējumā secināts, ka reālākais, efektīvākais un samērīgākais risinājums būtu Komisijas priekšlikums Padomes Ieteikumam par SKS, kas dalībvalstīm būtu jātransponē valsts praksē un/vai tiesību sistēmā.

Priekšlikumā dalībvalstis tiktu aicinātas noteikt, ka obligāti jānoslēdz rakstisks stažēšanās līgums. Šajā dokumentā būtu iekļauta informācija par stažēšanās mācību mērķiem, darba apstākļiem, to, vai tiks maksāts atalgojums/kompensācija, piemērojamos ES un valsts tiesību aktos paredzētajām tiesībām un pienākumiem, kā arī stažēšanās ilgumu.

Stažēšanās kvalitāti veicinātu arī papildu prasības par pārredzamību, kas vienlaikus atturētu no neatbilstīgas stažēšanās piedāvāšanas.

Saskaņā ar vēlamo risinājumu paziņojumos par stažēšanās vakancēm būtu jāinformē, vai par stažēšanos tiks maksāts, un attiecīgā gadījumā jānorāda atalgojuma/kompensācijas apmērs. Stažēšanās nodrošinātājiem arī prasītu atklāt, cik stažieriem stažēšanās beigās piedāvāts noslēgt darba līgumu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir LESD 153., 166. un 292. pants. Saskaņā ar LESD 292. pantu Padome var pieņemt ieteikumus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu ES kompetences jomās.

Saskaņā ar LESD 153. pantu Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību inter alia tādās jomās kā darba apstākļi, darba ņēmēju sociālais nodrošinājums un sociālā aizsardzība, kā arī no darba tirgus atstumtu personu integrācija un sociālās atstumtības izskaušana. Saskaņā ar Tiesas judikatūru uz algotu stažēšanos attiecas 153. pants.

Lai ieteikumu varētu attiecināt arī uz neatalgotu stažēšanos, kā papildu juridisko pamatu piemēro LESD 166. pantu. Saskaņā ar šo noteikumu Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

Tāpēc atkarībā no tā, vai stažēšanās ir algota vai neatalgota, tai piemēro attiecīgi LESD 153. vai 166. pantu.

Saskaņā ar LESD 153. panta 5. punktu LESD 153. panta noteikumi neattiecas uz darba samaksu. Taču šis noteikums neliedz risināt problēmas saistībā ar darba samaksas pārredzamību, iesakot rakstiskā stažēšanās līgumā precizēt, vai stažieris saņems vai nesaņems atalgojumu.

Var ievērot analoģiju ar citiem ES instrumentiem, piemēram, Direktīvu 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem. Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu:

“1. Darba devējam jāpaziņo darbiniekam .. darba līguma vai darba attiecību galvenie elementi.

2. (..) minētā informācija attiecas vismaz uz:

h) darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, citām sastāvdaļām un izmaksas biežumu (..)[15].”

Arī priekšlikumā Direktīvai par uzņēmuma ietvaros pārceltu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem[16] ir noteikts, ka atalgojums jānorāda darba devēja norīkojuma vēstulē vai līgumā.

Mācības ir ES nodarbinātības un izglītības politikas galvenais mērķis. Tās ir arī LESD 45. pantā paredzētās personu pārvietošanās brīvības — ar Līgumu aizsargātas pamatbrīvības — neatņemama daļa. Ņemot vērā stažēšanās starptautisko dimensiju, ar atsevišķu dalībvalstu rīcību vien neizdosies īstenot ierosinātās iniciatīvas mērķus, t. i., vispusīgi uzlabot ES īstenotās stažēšanās kvalitāti.

Visbeidzot, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir paredzētas vairākas tiesības un brīvības, kas var attiekties uz turpmākiem pasākumiem stažēšanās jomā, jo īpaši 21. pantā (Diskriminācijas aizliegums), 29. pantā (Tiesības izmantot darbā iekārtošanas pakalpojumus), 31. pantā (Godīgi un taisnīgi darba apstākļi) un 32. pantā (Bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība).

Subsidiaritāte

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē.

ES līmeņa risinājums stažēšanās jomā rada vairākas priekšrocības.

(1) Dažādu dalībvalstu iestāžu pieņemtajās vai ierosinātajās kvalitātes pamatnostādnes ir plaši norādīts uz līdzīgiem elementiem, kas uzskatāmi par stažēšanās kvalitātes uzlabošanas priekšnosacījumiem. Tas nozīmē, ka izstrādātajiem stažēšanās kvalitātes standartiem nevajadzētu būtiski atšķirties atkarībā no valstu prakses vai vietējiem apstākļiem.

(2) ES līmeņa risinājums palīdzētu palielināt stažieru mobilitāti. Jaunieši labprātāk piekristu stažēties citā valstī, ja standarta prakse vai noteikumi tiem sniegtu skaidru priekšstatu par gaidāmo.

(3) Gūtā pieredze liecina, ka koordinēšanas problēmu dēļ starptautiski apstiprinātus kvalitātes standartus izdotos sagatavot ātrāk, ja koordinēšanas un atbalstīšanas pienākumus uzņemtos pārvalstiskas iestādes.

Dalībvalstis varētu neatkarīgi pieņemt pasākumus stažēšanās kvalitātes uzlabošanai. Tomēr tās ir atkārtoti aicinājušas Komisiju pieņemt SKS (skatīt inter alia trīs pēdējo Eiropadomes sanāksmju — 2012. gada decembra, 2013. gada februāra un 2013. gada jūnija — secinājumus).

Ja valstu tiesiskie regulējumi atšķiras, ir noderīgi panākt kopēju izpratni par to, kas ir stažēšanās un kāds ir tās standartu minimums. Tā palīdzēs dalībvalstīm veidot regulatīvo pieeju, jo ierosinātie standarti jāievieš praksē, īstenojot īpašu dalībvalstu regulatīvo pieeju. Šādi ES reāli palīdzētu dalībvalstīm īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības politikas 8. pamatnostādni, konkrētāk, “īstenot programmas, lai palīdzētu jauniešiem un īpaši tiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā vai apmācībā, atrast pirmo darbu, darba pieredzi vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī būtu strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem”. Šis risinājums arī novērstu būtisku pārrobežu mobilitātes šķērsli, t. i., informācijas trūkumu jomā, kuras regulējums ir ļoti sadrumstalots, turklāt ieteikums palīdzētu arī nostiprināt programmas Erasmus+[17] nodrošināto atbalstu un pilnveidot EURES[18].

Proporcionalitāte

Padomes ieteikumā atļauts stingri ievērot proporcionalitātes principu: dalībvalstīm, kas savos tiesību aktos vai praksē jau ir ieviesušas ierosinātās garantijas un kvalitātes elementus, pasākumi nebūs jāīsteno. Dalībvalstis arī varēs brīvi novērtēt, vai tām ir izdevīgi pārsniegt šajā dokumentā ierosinātās SKS darbības jomu, konkrētāk, iekļaut tiesību aktos arī noteikumus par minimālo atalgojumu, kas nav paredzēti SKS.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Neattiecas.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Neattiecas.

2013/0431 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par stažēšanās kvalitātes sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 153., 166. un 292. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Krīze sevišķi smagi skāra jauniešus. Pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs ir kļuvis nepieredzēti augsts, un nekas neliecina, ka tas tuvākajā laikā mazināsies. Galvenais veids, kā iesaistīt jauniešus darba tirgū, ir sekmēt to nodarbinātību un produktivitāti.

(2)       Lai uzlabotu jauniešu iespējas darba tirgū, ir būtiski nodrošināt vienmērīgu pāreju no mācībām uz darbu. Lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, t. i., līdz 2020. gadam panāktu, ka nodarbinātības rādītājs iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ir 75 %, jāuzlabo jauniešu izglītība un jāveicina to iesaistīšanās darba tirgū. Dalībvalstu nodarbinātības politikas 8. pamatnostādnē dalībvalstis tiek aicinātas īstenot “programmas, lai palīdzētu jauniešiem un īpaši tiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā vai apmācībā, atrast pirmo darbu, darba pieredzi vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī būtu strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem[19]”.

(3)       Pēdējo divdesmit gadu laikā stažēšanās ir kļuvusi par svarīgu atspēriena punktu jauniešu ienākšanai darba tirgū.

(4)       Rodas sociālekonomiskas izmaksas, ja ar stažieriem, jo īpaši atkārtotiem, aizstāj pastāvīgus darbiniekus, piemēram, vienkāršos amatos, ko parasti piedāvā jauniešiem. Turklāt nepietiekami kvalitatīva stažēšanās, jo īpaši ar minimālu mācību saturu, nerada būtiskus produktivitātes uzlabojumus un pozitīvu vēstījumu. Sociālās izmaksas attiecas arī uz neatalgotu stažēšanos, kas var ierobežot karjeras iespējas cilvēkiem, kuriem ir nelabvēlīgi apstākļi.

(5)       Ir pierādījumi par stažēšanās kvalitātes un nodarbinātības iznākuma savstarpēju saistību. Tas, cik lielā mērā stažēšanās atvieglos pāreju uz darba tirgu, atkarīgs no tās kvalitātes, t. i., mācību satura un darba apstākļiem. Kvalitatīva stažēšanās nodrošina tiešus produktivitātes uzlabojumus, palielina atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī sekmē mobilitāti, jo īpaši samazina gan uzņēmumu, gan jauniešu meklēšanas un pielāgošanas izmaksas.

(6)       Padomes Ieteikumā par Jaunatnes garantijas izveidošanu[20] dalībvalstīm prasīts nodrošināt, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņemtu kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu.

(7)       Dažādos pētījumos un aptaujās secināts, ka stažēšanos ļoti bieži ietekmē ar kvalitāti saistītas problēmas, jo īpaši tādos gadījumos, kad par stažēšanās mācību saturu un darba apstākļiem nav tieši atbildīga kāda izglītības vai mācību iestāde (tā dēvētā “atvērtā tirgus” stažēšanās).

(8)       Pierādījumi liecina, ka ļoti daudziem stažieriem tiek uzticēti “melnie darbi”, kas neietver pietiekamu mācību saturu. Ar kvalitatīvu stažēšanos jānodrošina pamatots un noderīgs mācību saturs, proti, norādot konkrētas apgūstamās prasmes, nodrošinot stažiera uzraudzību un darbaudzināšanu, kā arī viņa/viņas panākumu pārraudzību.

(9)       Ir konstatētas arī problēmas, kas saistītas ar darba apstākļiem, piemēram, ilgu darbalaiku, sociālā nodrošinājuma segumu, veselības apdrošināšanu un drošības risku vai arodrisku apdrošināšanu, nelielu atalgojumu un/vai kompensāciju vai to nemaksāšanu, neskaidrību par piemērojamām tiesību sistēmām, kā arī pagarinātu stažēšanās ilgumu.

(10)     Pašreiz stažēšanos Savienībā reglamentē ļoti atšķirīgi. Ja regulējums pastāv, tajā paredzēti dažādi kvalitātes elementi vai atšķirīga īstenošanas prakse, turklāt vairākās dalībvalstīs un nozarēs stažēšanās lielākoties nav reglamentēta. Liela daļa stažēšanās nodrošinātāju izmanto stažierus kā lētu un dažkārt pat neatalgotu darbaspēku. Bieži tas ir iespējams tāpēc, ka nav attiecīga tiesiskā regulējuma vai instrumenta, vai arī pārredzamas informācijas par stažēšanās darba apstākļiem un mācību saturu.

(11)     Stažēšanās kvalitātes sistēma veicinās stažēšanās darba apstākļu un mācību satura uzlabošanu. Galvenais stažēšanās kvalitātes sistēmas elements ir tāda rakstiska stažēšanās līguma noslēgšana, kurā norādīti izglītības mērķi, pienācīgi darba apstākļi, tiesības un pienākumi, kā arī pamatots stažēšanās ilgums.

(12)     Viens no nepietiekamas stažēšanās kvalitātes cēloņiem ir informācijas trūkums, un stažēšanās jomā šī problēma ir ievērojami izplatītāka nekā pastāvīgas nodarbinātības jomā. Piemērojot stingrākas pārredzamības prasības paziņojumiem vai sludinājumiem par stažēšanās iespējām, būtu iespējams uzlabot darba apstākļus un veicināt pārrobežu mobilitāti.

(13)     Izšķiroša nozīme mācību politikas un programmu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā ir sociālajiem partneriem. Sociālie partneri un attiecīgās iestādes varētu censties kopīgi sniegt jauniešiem mērķvirzītu informāciju par pieejamām karjeras iespējām un darba tirgos vajadzīgajām prasmēm, kā arī par stažieru tiesībām un pienākumiem. Turklāt sociālie partneri var palīdzēt īstenot stažēšanās kvalitātes sistēmu, izstrādājot un darot pieejamus vienkāršus un lakoniskus stažēšanās līgumu paraugus, jo īpaši mikrouzņēmumiem, kuru īpašajām vajadzībām tie pielāgoti. Eiropas sociālie partneri 2013. gada jūlija Jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu programmā ņēma vērā Komisijas nodomu ierosināt Padomei Ieteikumu par Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēmu un paziņoja, ka atbalstīs dalībvalstu darbības stažēšanās kvalitātes uzlabošanai.

(14)     Viens no grūtākajiem uzdevumiem ir palielināt stažieru pārrobežu mobilitāti Savienībā, lai veicinātu Eiropas līmeņa darba tirgu. Stažieru pārrobežu mobilitātes attīstību ierobežo dalībvalstu regulējumu atšķirības. Turklāt vairākos gadījumos ir konstatēts, ka stažieru pārrobežu mobilitātes administratīvie un juridiskie šķēršļi ietekmē vairākas uzņēmējas dalībvalstis. Stažēšanās kvalitātes sistēmā noteiktie standarti un pamatnostādnes, kas būtu jāizmanto kā atsauces materiāls, veicinās starptautiskās stažēšanās iespējas.

(15)     Izstrādājot stažēšanās kvalitātes sistēmu, tiks palielināta pārredzamība. Turklāt tā veicinās stažēšanās iekļaušanu EURES darbības jomā, tādējādi sekmējot mobilitāti, kā arī palīdzēs nostiprināt programmas Erasmus+ nodrošināto atbalstu stažieru mobilitātei.

(16)     Eiropas Savienības fondi var finansiāli atbalstīt dalībvalstu programmas, ar ko veicina jauniešu stažēšanos un stažēšanās iespēju piedāvāšanu. Turklāt ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu tiks atbalstīta stažēšanās saistībā ar Jaunatnes garantiju, pievēršoties jauniešiem no Savienības reģioniem, kuros ir vislielākais jauniešu bezdarbs. To 2014.–2020. gadā līdzfinansēs Eiropas Sociālais fonds (ESF). ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu var izmantot, lai palielinātu dalībvalstu stažēšanās programmu skaitu un kvalitāti. Tas attiecas arī uz iespējamu ieguldījumu stažēšanās izmaksu segšanā, tostarp konkrētos apstākļos nodrošinot daļu atalgojuma. Ar šiem instrumentiem var palīdzēt segt arī izmaksas par citiem mācību veidiem, kam jaunieši var pievērsties ārpus attiecīgās stažēšanās, piemēram, valodu kursiem.

(17)     Komisija ir izstrādājusi īpašu ESF Tehniskās palīdzības atbalsta programmu, ar ko palīdzēt dalībvalstīm izveidot stažēšanās programmas ar ESF atbalstu. ESF Tehniskās palīdzības atbalsta programmā ir sniegti stratēģiski, operatīvi un politiski ieteikumi valstu un reģionālajām iestādēm par jaunu stažēšanās programmu izveidi vai pašreizējo programmu modernizēšanu.

(18)     Padome 2011. gada maija Rezolūcijā par strukturālu dialogu par jauniešu nodarbinātību norādīja, ka "lai garantētu šādas pieredzes izglītojošu vērtību, ir vēlama stažēšanās kvalitātes sistēma".

(19)     Padome 2011. gada jūnija secinājumos par “Jaunatnes nodarbinātības veicināšanu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus” aicināja Komisiju “sniegt norādes par kvalitatīvas stažēšanās nosacījumiem, izmantojot stažēšanās kvalitātes sistēmu[21]”.

(20)     Eiropas Parlaments 2012. gada jūnija rezolūcijā “Virzība uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu”[22] aicināja Komisiju iespējami drīz iesniegt “priekšlikumu Padomes Ieteikumam par kvalitatīvu stažēšanās sistēmu” un noteikt “minimālos standartus kvalitatīvu prakses vietu piedāvāšanai un aizpildīšanai”.

(21)     Eiropadome 2012. gada jūnija sanāksmē aicināja Komisiju izskatīt iespēju attiecināt EURES portāla darbības jomu uz stažēšanos[23].

(22)     Eiropadomes 2012. gada decembra sanāksmes secinājumos Komisija aicināta “ātri pabeigt stažēšanās kvalitātes sistēmu”.

(23)     Īstenojot 2012. gada decembra Jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu kopumu, Komisija sāka apspriešanos par stažēšanās kvalitātes sistēmu ar sociālajiem partneriem. ES sociālie partneri atbildot informēja Komisiju, ka neplāno sākt sarunas par autonomu līgumu saskaņā ar LESD 154. pantu[24].

(24)     Eiropadome 2013. gada jūnijā no jauna apstiprināja, ka “stažēšanās kvalitātes sistēma būtu jāievieš 2014. gada sākumā”.

(25)     Kvalitātes sistēma ir būtisks atsauces punkts, ko izmantot, lai noteiktu kvalitatīvas stažēšanās piedāvājumus saskaņā ar Padomes Ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu.

(26)     Saskaņā ar 2014. gada izaugsmes pētījumu[25] ir būtiski “atvieglot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, jo īpaši palielinot kvalitatīvu prakšu un arodprakšu pieejamību”.

(27)     Šajā ieteikumā “stažēšanās” ir darba prakse, kurai ir ierobežots periods, par kuru vienojušies stažieris un stažēšanās nodrošinātājs, kurā nav iesaistīta trešā persona un kurā ietverta mācīšanās, lai gūtu praktisku pieredzi pirms pastāvīga darba sākšanas (“atvērtā tirgus” stažēšanās).

(28)     Šim ieteikumam būtu jāattiecas uz visiem “atvērtā tirgus” stažēšanās gadījumiem neatkarīgi no tā, vai par stažēšanos tiek saņemts atalgojums.

(29)     Ieteikums neattiecas uz tādu profesionālo praksi, kas ir formālās izglītības  vai profesionālās izglītības mācību programmas daļa. Ieteikums neattiecas uz stažēšanos, kuras saturs ir reglamentēts valsts tiesību aktos un kura ir obligāts priekšnosacījums, lai saņemtu augstskolas diplomu vai iegūtu konkrētu profesiju (piemēram, medicīna, arhitektūra, u. tml.),

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

(1) Uzlabot “atvērtā tirgus” stažēšanās kvalitāti, konkrētāk, mācību saturu un darba apstākļus, lai atvieglotu jauniešiem pāreju no mācībām uz darbu, iekļaujot tiesību aktos vai valsts praksē turpmāk izklāstītos stažēšanās kvalitātes sistēmas principus.        

Rakstiska stažēšanās līguma noslēgšana

(2) Prasīt, lai stažēšanās notiktu saskaņā ar rakstisku līgumu, ko stažieris un stažēšanās nodrošinātājs noslēguši pirms stažēšanās.

(3) Nodrošināt, lai stažēšanās līgumos būtu norādīti izglītības mērķi, darba apstākļi, tas, vai stažēšanās nodrošinātājs maksās stažierim atalgojumu vai kompensāciju, iesaistīto personu tiesības un pienākumi saskaņā ar piemērojamiem ES un valstu tiesību aktiem, kā arī stažēšanās ilgums, kā minēts 4.–12. ieteikumā.

Mācību mērķi

(4) Veicināt paraugprakses īstenošanu attiecībā uz mācību mērķiem, lai palīdzētu jauniešiem gūt praktisku pieredzi un apgūt attiecīgās prasmes; ar stažieriem uzticētajiem uzdevumiem būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana.

(5) Mudināt stažēšanās nodrošinātājus norīkot stažieriem vadītāju, kam būtu jāsniedz norādījumi par uzticēto uzdevumu izpildi, kā arī jāpārrauga viņa/viņas panākumi.

Darba apstākļi

(6) Nodrošināt, ka tiek ievērotas piemērojamos ES un valstu tiesību aktos noteiktās stažieru tiesības, kā arī to darba apstākļi, tostarp piemērojamie maksimālā nedēļas darbalaika ierobežojumi, obligātais ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposms, kā arī obligātās brīvdienas.

(7) Prasīt stažēšanās nodrošinātājiem precizēt veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem segumu, kā arī noteikumus par slimības atvaļinājumu.

(8) Nodrošināt, lai stažēšanās līgumā būtu precizēts, vai tiks maksāts atalgojums un/vai kompensācija, un attiecīgā gadījumā būtu norādīta atalgojuma un/vai kompensācijas likme.

Tiesības un pienākumi

(9) Nodrošināt, lai stažēšanās līgumā būtu paredzētas stažiera un stažēšanās nodrošinātāja tiesības un pienākumi, tostarp, vajadzības gadījumā stažēšanās nodrošinātāja konfidencialitātes politika un intelektuālā īpašuma tiesības.

Saprātīgs ilgums

(10) Nodrošināt saprātīgu stažēšanās ilgumu, kam nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus, izņemot gadījumus, kad ir pamatota ilgāka stažēšanās, piemēram, ja tiek īstenota uzņēmējorganizācijas ietvaros organizēta mācību programma darbinieku pieņemšanai darbā vai stažēšanās notiek citā dalībvalstī.

(11) Precizēt apstākļus un noteikumus, kas jāņem vērā, pagarinot vai atjaunojot stažēšanās ilgumu pēc sākotnējā stažēšanās līguma termiņa beigām.

(12) Veicināt to, lai stažēšanās līgumā norādītu, ka gan stažieris, gan stažēšanās nodrošinātājs var pārtraukt stažēšanos, par to rakstiski paziņojot divas nedēļas iepriekš.

Pienācīga stažēšanās atzīšana

(13) Mudināt stažēšanās nodrošinātājus sertifikātā vai ieteikuma vēstulē apliecināt stažēšanās laikā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas.

Pārredzamības prasības

(14) Nodrošināt, lai stažēšanās nodrošinātāji paziņojumos par vakancēm un sludinājumos informētu par stažēšanās noteikumiem un nosacījumiem, jo īpaši par to, vai ir paredzēts atalgojums un/vai kompensācija un sociālā aizsardzība, kā arī lai nodarbinātības dienesti piemērotu prasības par pārredzamību un pienācīgu profesionālo orientāciju.

Sociālie partneri

(15) Veicināt sociālo partneru aktīvu līdzdalību stažēšanās kvalitātes sistēmas īstenošanā.

Pārrobežu stažēšanās

(16) Veicināt stažieru pārrobežu mobilitāti Eiropas Savienībā, inter alia precizējot valstu tiesisko regulējumu par atvērtā tirgus stažēšanos un paredzot skaidrus noteikumus par stažieru uzņemšanu no citām valstīm un stažieru nosūtīšanu uz tām, kā arī samazinot administratīvās formalitātes.

(17) Veicināt paplašinātā EURES tīkla izmantošanu un informācijas apmaiņu par stažēšanos EURES portālā, kā arī aicināt nodarbinātības dienestus augšupielādēt paziņojumus par stažēšanās vakancēm EURES portālā.

Eiropas strukturālo un ieguldījumu fondu izmantošana

(18) Nākamajā plānošanas periodā (2014.–2020. gadā) izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, t. i., Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī attiecīgā gadījumā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, lai palielinātu stažēšanās kvalitāti un skaitu, tostarp īstenojot efektīvu partnerību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Stažēšanās kvalitātes sistēmas īstenošana

(19) Iespējami ātri un ne vēlāk kā līdz 2014. gada beigām īstenot stažēšanās kvalitātes sistēmu.

(20) Noteikt par sistēmas īstenošanu atbildīgo publisko iestādi un ziņot Komisijai, kā tiek īstenota stažēšanās kvalitātes sistēma.

(21) Veicināt nodarbinātības dienestu, izglītības iestāžu un mācību struktūru aktīvu līdzdalību stažēšanās kvalitātes sistēmas īstenošanā.

NORĀDA, KA KOMISIJA IR PAREDZĒJUSI:   

(22) Veicināt ciešu sadarbību ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, lai ātri īstenotu šo ieteikumu.

(23) Uzraudzīt stažēšanās kvalitātes sistēmas īstenošanu saskaņā ar šo ieteikumu un analizēt ieviestās politikas radīto ietekmi.

(24) Ziņot par šī ieteikuma īstenošanas gaitu, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

(25) Strādāt kopā ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, nodarbinātības dienestiem, kā arī jauniešu un stažieru organizācijām, lai veicinātu šā ieteikuma īstenošanu.

(26) Aicināt un atbalstīt dalībvalstis, tostarp veicinot to paraugprakses apmaiņu, 2014.–2020. gada plānošanas periodā izmantot Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un citus Eiropas fondus, lai palielinātu stažēšanās kvalitāti un skaitu.

(27) Turpināt centienus palielināt programmas Erasmus+ starptautiskās stažēšanās piedāvājumu skaitu.

(28) Kopā ar dalībvalstīm strādāt, lai iekļautu stažēšanos EURES darbības jomā un izveidotu speciālu tīmekļa vietni par valstu tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz stažēšanos.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               EP 2009/2221(INI), 6.7.2010. un Rezolūcija 2012/2647(RSP).

[2]               Eiropadomes 2012. gada decembra, 2013. gada februāra un 2013. gada jūnija secinājumi.

[3]               COM(2012) 727 final, 5.12.2012.

[4]               COM(2012) 728 final, 5.12.2012.

[5]               SWD(2012) 407 final, 5.12.2012.

[6]               Apvienotās Karalistes Zema atalgojuma kontroles komisija ziņojumā par minimālo algu valstī (2011. g.) norāda, ka stažēšanās arvien biežāk de facto kļūst par priekšnoteikumu nodarbinātībai.

[7]               Apvienotās Karalistes Zema atalgojuma kontroles komisijas 2013. gada ziņojumā ir teikts, ka “bieži par darbu netiek maksāta minimālā atlīdzība.”

[8]               2013. gada Eirobarometra aptaujā konstatēts, ka tikai 9 % no visiem stažēšanās gadījumiem notika ārvalstīs.

[9]               www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/ec/131388.pdf.

[10]             COM(2012) 729 final, 5.12.2012.

[11]             Padomes Ieteikums par Jaunatnes garantijas izveidošanu, 2013/C 120/01, 22.4.2013.

[12]             Mācību saturā inter alia var iekļaut ievadmācības, skaidru aprakstu/skaidrojumu par organizācijas darbu un nozares pamatjautājumiem, kā arī norīkot darbaudzinātāju, kas pārrauga stažiera darbu un sniedz norādījumus.

[13]             SWD(2012) 407 final, 5.12.2012.

[14]             SWD(2013) 495 final, 4.12.2013.

[15]             Direktīvas 3. pantā noteikts, ka šo informāciju ne vēlāk kā divus mēnešus pēc darba sākšanas darbiniekam sniedz rakstiski.

[16]             COM(2010) 378 galīgā redakcija, 13.7.2010.

[17]             No 2014. gada 1. janvāra Erasmus+ kļūs par jauno ES finansējuma programmu izglītības, apmācību, jaunatnes un sporta jomā. Programmai Erasmus+ būs jauna racionāla struktūra, kas apvieno nozarē esošās finansējuma programmas, tostarp Mūžizglītības programma (Comenius, Leonardo, Erasmus, Grundtvig un transversālās programmas), "Jaunatne darbībā", Jean Monet, Tempus un Erasmus Mundus.

[18]             EURES ir sadarbības tīkls starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu publiskajiem nodarbinātības dienestiem. EURES portāls sniedz darba ņēmējiem, darba devējiem, topošajiem stažieriem un stažēšanās nodrošinātājiem informāciju par darbvietām, stažēšanās un apmācību iespējām visā Eiropā.

[19]             Padomes Lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, 2010/707/ES, 21.10.2010.

[20]             Padomes Ieteikums par Jaunatnes garantijas izveidošanu, 2013/C 120/01, 22.4.2013.

[21]             Padomes secinājumi 11838/11 “Jaunatnes nodarbinātības veicināšana, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus’, 17.6.2011.

[22]             Rezolūcija 2012/2647(RSP).

[23]             EUCO 76/12, 2012. gada 28. un 29. jūnijs.

[24]             COM(2012) 727 final, 11.12.2012.

[25]             COM(2013) 800 final, 13.11.2013.