PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatodamās uz attiecīgu Padomes pilnvarojumu[1], Komisija Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas ar Seišelu Republiku, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku. Šo sarunu rezultātā 2013. gada 10. maijā tika parafēts jauns protokols, kas aptver sešu gadu laikposmu, kurš sākas pēc tam, kad ir pieņemts attiecīgais Padomes lēmums par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu un 2014. gada 17. janvārī beidzies pašreizējā protokola termiņš.

Šī procedūra attiecībā uz Padomes lēmumu par zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma jaunā protokola noslēgšanu ir uzsākta vienlaikus ar procedūrām, kas attiecas uz Padomes lēmumu par protokola parakstīšanu Savienības vārdā un jaunā protokola provizorisku piemērošanu un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu dalībvalstīm saskaņā ar minēto protokolu.

Komisijas nostāja sarunās bija balstīta arī uz pašreizējā protokola retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru neatkarīgi eksperti veica 2013. gada janvārī.

Jaunais protokols ir saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma mērķiem stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un izveidot partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišelu zvejas zonā.

Puses ir vienojušās sadarboties Seišelu zivsaimniecības politikas īstenošanā un tālab turpināt politisko dialogu par vajadzīgo plānošanu.

Jaunajā protokolā paredzētais kopējais finansiālais ieguldījums ir EUR 30 700 000 visam periodam. Šo summu veido:

a) EUR 2 750 000 pirmajos divos protokola piemērošanas gados un EUR 2 500 000 atlikušajos gados; tas atbilst 50 000 tonnu lielam ikgadējam atsauces daudzumam;

b) EUR 2 600 000 pirmajos divos protokola piemērošanas gados un EUR 2 500 000 atlikušajos gados; tas ir papildu finansējums, kuru ES maksā, lai atbalstītu Seišelu zivsaimniecības un jūrlietu politiku.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par protokola noslēgšanu.

2013/0375 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 7. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[3],

tā kā:

(1)       Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 1562/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Salu Republiku[4].

(2)       Komisija Savienības vārdā un Seišelas ir risinājušas sarunas par jaunu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku.

(3)       Šo sarunu rezultātā 2013. gada 10. maijā ticis parafēts jauns zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokols.

(4)       Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. .../2013/ES[5] jaunais protokols tika parakstīts [datums], ņemot vērā tā noslēgšanu nākotnē.

(5)       ES ir ieinteresēta ar Seišelu Republiku noslēgtā zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanu nodrošināt, izmantojot protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu un paredz attiecīgus nosacījumus, lai veicinātu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējību Seišelu Republikas zvejas zonā. Tāpēc ir pienācīgi apstiprināt šo protokolu Savienības vārdā.

(6)       Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku ar tā 9. pantu izveido Apvienoto komiteju, kas atbild par nolīguma īstenošanas uzraudzību un attiecīgā gadījumā pieņem minētā protokola grozījumus. Lai šīs izmaiņas īstenotu, ir pienācīgi pilnvarot Komisiju minēto izmaiņu apstiprināšanā izmantot vienkāršotu procedūru.

(7)       Protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Šeišelu Republiku, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kura ir pilnvarota Savienības vārdā sniegt protokola 16. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[6].

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs                                                                       

PROTOKOLS

Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.           Sešus gadus ilgā laikposmā, sākot no šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, zvejas iespējas, kas piešķirtas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu, ir šādas:

a)      40 tunzivju seineri zvejai ar riņķvadiem un

b)      6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

2.           Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 5. un 6. pantu.

3.           Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 6. pantu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi Seišelu ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) zvejas apgabalos notiekošās zvejas darbībās drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja vai licence, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.           Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam un visā šā protokola darbības laikā ir kopā EUR 30 700 000.

2.           Šo kopējo finansiālo ieguldījumu veido:

a)      ikgadēja summa par piekļuvi Seišelu EEZ; tās apmērs ir EUR 2 750 000 pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un EUR 2 500 000 pārējos gados (t. i., trešajā līdz sestajā gadā), un tā atbilst 50 000 tonnu lielam ikgadējam atsauces daudzumam, un

b)      īpaša summa, kuras apmērs ir EUR 2 600 000 pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un EUR 2 500 000 pārējos gados (t. i., trešajā līdz sestajā gadā); to maksā, lai atbalstītu un īstenotu Seišelu zivsaimniecības un jūrlietu politiku.

3.           Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 3., 4., 5. un 6. pantu.

4.           Eiropas Savienība katru gadu šā protokola piemērošanas laikposmā veic maksājumu, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajai attiecīgajai kopsummai. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet maksājumus par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā šā protokola gadadienā.

5.           a)      Lai pienācīgi pārvaldītu 50 000 tonnu lielo ikgadējo atsauces daudzumu, Seišelu iestādes uzrauga ES kuģu īstenotās zvejniecības notikumu attīstību. Tiklīdz ES kuģu kopējā nozveja Seišelu zvejas apgabalā sasniedz 80 % no atsauces daudzuma, minētās uzraudzības satvarā Seišelas par to informē ES. Saņēmusi šo informāciju, ES nekavējoties par to paziņo dalībvalstīm.

b)      Pēc tam, kad ir sasniegti 80 % no atsauces daudzuma, ES flotes gūto nozveju apmēru Seišelas uzrauga katru dienu un, ja atsauces daudzums tiek pārsniegts, tūlīt informē par to ES. Savukārt ES tūlīt paziņo dalībvalstīm par minētās informācijas saņemšanu no Seišelām.

c)      No iepriekš b) punktā minētā un ES adresētā Šeišelu paziņojuma dienas līdz attiecīgo kuģu ikgadējās zvejas atļaujas termiņa beigām cena par katru papildu nozvejas vienību atbilst kopējai likmei par vienību, kas noteikta attiecīgajam gadam. No šīs summas kuģu īpašnieki maksā tādu daļu, kas ir līdzvērtīga summai, kura attiecīgajam gadam paredzēta pielikuma 2. iedaļā par zvejas atļaujas piešķiršanas nosacījumiem.

d)      ES maksā tādu daļu, kas ir līdzvērtīga attiecīgajā gadā par vienību maksājamās cenas un kuģu īpašnieku samaksātās summas starpībai. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divreiz lielāka par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja ES kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, kuru maksā ES, tad šim pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

6.           Seišelām ir tiesības brīvi lemt par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7.           Finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Seišelu Valsts kases kontā, kas atvērts Seišelu Centrālajā bankā. Seišelu iestādes paziņo šā konta numuru.

3. pants Atbildīgas zvejas un zvejniecību ilgtspējības veicināšana Seišelu ūdeņos

1.           Ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Eiropas Savienība un Seišelas ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas starpniecību vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem konkrēti šādos jautājumos:

a)      gada un daudzgadu programmas par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

b)      gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā zveja kļūtu atbildīga un zvejniecības — ilgtspējīgas, ņemot vērā prioritātes, ko Seišelas izvirzījušas valsts zivsaimniecības un jūrlietu politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un zvejniecību ilgtspējības veicināšanu vai ietekmē to, tostarp saistībā ar aizsargājamām jūras teritorijām;

c)      ikgadējo rezultātu vērtēšanas kritēriji un procedūras.

2.           Nozares daudzgadu programmā ierosinātos grozījumus Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3.           Ja kāda no Pusēm pieprasa sasaukt Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmi, kā paredzēts nolīguma 9. pantā, attiecīgā Puse vismaz 14 dienas pirms piedāvātā sanāksmes datuma nosūta rakstisku pieprasījumu.

4.           Papildus 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam finansiālajam ieguldījumam Seišelas vajadzības gadījumā drīkst ik gadu iedalīt papildu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Par šādu iedalīšanu paziņo Eiropas Savienībai.

4. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.           Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Seišelu ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.           Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Seišelas cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Seišelu EEZ.

3.           Dzīvo resursu pārvaldīšanas un saglabāšanas nolūkā Puses turklāt pēc vajadzības apmainās ar attiecīgo statistisko, bioloģisko, kā arī saglabāšanas un vides jomas informāciju.

4.           Puses cenšas ievērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijas un ieteikumus par zvejniecību saglabāšanu un atbildīgu pārvaldību.

5.           Pamatojoties uz IOTC ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un — attiecīgā gadījumā — uz zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantā paredzētās kopīgās zinātniskās sanāksmes rezultātiem, Puses var apspriesties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā, un vienoties par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Seišelu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants Zvejas iespēju pielāgošana un tehnisko noteikumu pārskatīšana, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komitejā

1.           Kā paredzēts zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā, Apvienotā komiteja var no jauna novērtēt 1. pantā minētās zvejas iespējas, un pēc savstarpējas vienošanās tās var tikt pielāgotas, ja IOTC ieteikumi un rezolūcijas liecina, ka šāda pielāgošana nodrošinās Indijas okeāna tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību.

2.           Šādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divreiz lielāka par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu.

3.           Apvienotā komiteja turklāt drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt šā protokola un tā pielikuma tehniskos noteikumus.

6. pants Jaunas zvejas iespējas

1.           Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi ieinteresējas par zvejniecībām, kas nav paredzētas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 1. pantā, pirms potenciālas šādu darbību atļaušanas Puses apspriežas un attiecīgā gadījumā vienojas par šādas zvejas nosacījumiem, tostarp par vajadzīgo grozījumu izdarīšanu šajā protokolā un tā pielikumā.

2.           Pusēm jāveicina izpētes zveja, jo īpaši attiecībā uz Seišelu ūdeņos sastopamām mazizmantotām dziļūdens sugām. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses ierosmes Puses apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par attiecīgajām sugām, zvejas nosacījumiem un citiem parametriem.

3.           Izpētes zveju Puses veic saskaņā ar parametriem, par kuriem — attiecīgā gadījumā administratīvi — vienojušās abas Puses. Izpētes zvejas atļaujas izdod ne ilgāk kā uz 6 mēnešiem.

4.           Ja Puses uzskata, ka izpētes zvejas rezultāti ir labvēlīgi, Seišelu valdība var Eiropas Savienības flotei iedalīt jauno sugu zvejas iespējas uz laiku līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

7. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.           Neatkarīgi no šā protokola 8. panta noteikumiem finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc abu Pušu apspriešanās pārskata vai tā maksājumus aptur turpmāk minētajos gadījumos un ja Eiropas Savienība ir pilnībā samaksājusi visas apturēšanas brīdī piekritīgās summas:

a)      sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Seišelu EEZ;

b)      vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē attiecīgos šā protokola noteikumus;

c)      Eiropas Savienība konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras. Šādā gadījumā visas ES kuģu zvejas darbības tiek apturētas.

2.           Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja pēc novērtējuma veikšanas un šā protokola 3. pantā paredzētās apspriešanās Apvienotajā komitejā tiek konstatēts, ka nozares politikas atbalstīšanas rezultāti pēc būtības neatbilst budžetā paredzētajam līdzekļu izlietojumam.

3.           Finansiālā ieguldījuma maksājumus un zvejas darbības var atsākt, tiklīdz ir atjaunots stāvoklis, kas bija pirms iepriekš minēto apstākļu rašanās, un ja pēc apspriešanās Puses vienojas par atsākšanu.

8. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1.           Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

a)      sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Seišelu EEZ;

b)      Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šā protokola 7. pantā;

c)      Pušu starpā rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola un tā pielikuma interpretēšanu un īstenošanu;

d)      viena no Pusēm neievēro šā protokola un tā pielikuma noteikumus;

e)      vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē attiecīgos šā protokola noteikumus;

f)       viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

g)      netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 3. panta 5. punktā.

2.           Lai apturētu šā protokola īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.           Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izlīgumu izdodas panākt, protokola īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā protokola īstenošana bija apturēta.

9. pants Piemērojamie tiesību akti

1.           Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Seišelu EEZ regulē Seišelu normatīvie akti, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2.           Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā un tiesību aktos.

10. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar atbilstošo IOTC rezolūciju Puses nodrošina, ka atklātībai pieejami ir tikai agregēti dati par zvejas darbībām Seišelu ūdeņos. Datus, ko citādi uzskatītu par konfidenciāliem, izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un zvejniecību pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

11. pants Datu elektroniska apmaiņa

1.           Seišelas un Eiropas Savienība apņemas ieviest vajadzīgās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma un šā protokola īstenošanu. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

2.           Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar nolīguma un šā protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

12. pants

Vidusposma pārskats

Puses vienojas, ka tālab, lai novērtētu protokola darbību un efektivitāti, trīs gadus pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas tiks veikts vidusposma pārskats.

13. pants Protokola piemērošanas izbeigšana

1.           Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2.           Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās.

14. pants

Pienākums protokola termiņa beigās vai īstenošanas izbeigšanas gadījumā

1.           Protokola termiņa beigās vai tā īstenošanas izbeigšanas gadījumā, kā paredzēts 12. pantā, ES kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par nolīguma vai protokola noteikumu pārkāpumu vai par tādu Seišelu tiesību aktu pārkāpumu, kas bijuši spēkā pirms protokola termiņa beigām vai tā īstenošanas izbeigšanas, vai par protokola termiņa beigu vai īstenošanas izbeigšanas laikā nenokārtotajiem maksājumiem.

2.           Ja nepieciešams, Puses turpina uzraudzīt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā nozares atbalsta īstenošanu.

15. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no 2014. gada 18. janvāra.

16. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM SEIŠELU ŪDEŅOS

I nodaļa – Pārvaldības pasākumi

1. iedaļa Zvejas atļauju pieprasīšana un izdošana

1.           Tikai zvejottiesīgi Eiropas Savienības kuģi var saņemt atļauju zvejot Seišelu ūdeņos saskaņā ar protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku.

2.           "Zvejas atļauja" ir derīgs pilnvarojums vai licence zvejas darbību veikšanai saskaņā ar minēto zvejas atļauju, kas savukārt izdota saskaņā ar šo protokolu.

3.           Eiropas Savienības kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Seišelās. Tiem ir jābūt izpildījušiem Seišelu tiesību aktu prasības un visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām Seišelās saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008.

4.           Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir Seišelu rezidents. Atļaujas pieprasījumā norāda šā aģenta vārdu un adresi.

5.           Eiropas Savienības attiecīgās iestādes vismaz 20 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. pantā definētajai Seišelu kompetentajai iestādei zvejas atļaujas pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

6.           Ja zvejas atļaujas pieprasījums nav iesniegts pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma, kā noteikts 5. punktā, kuģa īpašnieks to var izdarīt ar ES starpniecību atļaujas derīguma termiņa laikā, bet ne vēlāk kā 20 dienas pirms zvejas darbību sākuma. Šādos gadījumos kuģa īpašnieki avansā samaksā par visu zvejas atļaujas derīguma termiņu.

7.           Visus zvejas atļaujas pieprasījumus Seišelu kompetentajai iestādei iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodams 1. papildinājumā, un tiem pievieno šādus dokumentus:

a)      pierādījumu par to, ka ir nokārtots avansa maksājums par zvejas atļaujas derīguma termiņu;

b)      visus citus dokumentus vai sertifikātus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro atbilstīgi šim protokolam.

8.           Maksu ieskaita Seišelu iestāžu norādītajā kontā.

9.           Maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

10.         Visu kuģu gadījumā zvejas atļaujas izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kurā Seišelu kompetentā iestāde ir saņēmusi visus 7. punktā minētos dokumentus.

Šo zvejas atļauju kopijas nosūta par Seišelām atbildīgajai Eiropas Savienības delegācijai.

11.         Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kā izklāstīts 12. punktā.

12.         Ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, pēc Eiropas Savienības pieprasījuma kuģa zvejas atļauju līdz tās derīguma termiņa beigām bez papildu maksas var nodot citam zvejottiesīgam kuģim ar līdzīgiem parametriem. Tomēr attiecībā uz kuģiem zvejai ar āķu jedām ir spēkā šāds noteikums: ja aizstājējkuģa reģistrētā bruto tilpība (GRT) ir lielāka, maksas starpību sedz proporcionāli laikam.

13.         Nododošā kuģa īpašnieks vai viņa aģents anulēto zvejas atļauju nogādā Seišelu kompetentajai iestādei, izmantojot par Seišelām atbildīgās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību.

14.         Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto zvejas atļauju Seišelu kompetentajai iestādei. Par Seišelām atbildīgā Eiropas Savienības delegācija tiek informēta par zvejas atļaujas nodošanu.

15.         Neatkarīgi no šā pielikuma VII nodaļas "Kontrole" 1. punkta noteikumiem zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2. iedaļa Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi — maksas un avansa maksājumi

1.           Zvejas atļauja ir derīga vienu gadu no dienas, kurā sākas šā protokola provizoriskā piemērošana, un to atjauno, ja ir izpildīti 1. iedaļā izklāstītie pieprasījuma iesniegšanas nosacījumi.

2.           Kuģu īpašniekiem piekritīgās maksas aprēķina, pamatojoties uz šādu likmi par tonnu nozvejoto zivju:

pirmajā protokola piemērošanas gadā EUR 55 par tonnu;

otrajā protokola piemērošanas gadā EUR 60 par tonnu;

trešajā protokola piemērošanas gadā EUR 65 par tonnu;

ceturtajā un piektajā protokola piemērošanas gadā EUR 70 par tonnu;

sestajā protokola piemērošanas gadā EUR 75 par tonnu.

3.           Ikgadējā maksa, kas kuģu īpašniekiem avansā jānokārto Seišelu iestāžu izdotas zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā, ir šāda:

a) tunzivju seineri

Pirmajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 38 500 jeb 55 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Otrajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 42 000 jeb 60 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Trešajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 45 500 jeb 65 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Ceturtajā un piektajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 49 000 jeb 70 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Sestajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 52 500 jeb 75 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

b) kuģi zvejai ar āķu jedām (vairāk nekā 250 GRT)

Pirmajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 6600 jeb 55 EUR/t par 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Otrajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 7200 jeb 60 EUR/t par 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Trešajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 7800 jeb 65 EUR/t par 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Ceturtajā un piektajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 8400 jeb 70 EUR/t par 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Sestajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 9000 jeb 75 EUR/t par 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

c) kuģi zvejai ar āķu jedām (mazāk nekā 250 GRT)

Pirmajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 4950 jeb 55 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Otrajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 5400 jeb 60 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Trešajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 5850 jeb 65 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Ceturtajā un piektajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 6300 jeb 70 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

Sestajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 6750 jeb 75 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonās.

4.           Ar pirātismu saistītos ārkārtējos apstākļos, kuri rada nopietnu drošības apdraudējumu kuģiem, kas darbojas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, un spiež tos atstāt Indijas okeānu, pēc kuģu īpašnieku individuāliem lūgumiem, kas nosūtīti ar Eiropas Komisijas starpniecību, Puses, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, analizē iespēju piemērot proporcionāli laikam samazinātu maksājumu.

5.           Seišelu iestādes, pamatojoties uz Eiropas Savienības kuģu iesniegtajām nozvejas deklarācijām un citu informāciju, kas ir Seišelu iestāžu rīcībā, sagatavo paziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā piekritīgajām maksām.

6.           Paziņojumu par maksām nosūta Komisijai līdz kārtējā gada 31. martam. Komisija līdz 15. aprīlim to nosūta vienlaikus kuģu īpašniekiem un attiecīgo dalībvalstu iestādēm.

7.           Ja kuģu īpašnieki nepiekrīt Seišelu iestāžu nosūtītajam paziņojumam par maksām, viņi var lūgt konsultāciju zinātniskajos institūtos, kuru kompetencē ir nozvejas statistikas verificēšana, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto de Investigação das Pescas e do Mar), un pēc tam apspriesties ar Seišelu kompetentajām iestādēm (kuras par to informē Komisiju), lai līdz kārtējā gada 31. maijam sagatavotu galīgo paziņojumu par maksām. Ja kuģu īpašnieki līdz minētajai dienai neiesniedz nekādus apsvērumus, Seišelu iestāžu sagatavoto paziņojumu par maksām uzskata par galīgo paziņojumu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 2. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

3. iedaļa Apgādes kuģi

1.           Apgādes kuģiem, kuri palīdz ES zvejas kuģiem, kas darbojas saskaņā ar šo protokolu, piemēro tos pašus noteikumus, maksas un nosacījumus, kas piemērojami citiem šādiem kuģiem saskaņā ar Seišelu rakstītajām tiesībām. Ja notiek noteikumu, maksu vai nosacījumu izmaiņas, Seišelas par to informē Eiropas Komisiju, pirms izmaiņas stājas spēkā.

2.           Apgādes kuģiem, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, piemēro to pašu 1. iedaļā aprakstīto procedūru, kas reglamentē zvejas atļauju pieprasījumu iesniegšanu, ciktāl tā ir piemērojama šādiem kuģiem.

II nodaļa – Zvejas apgabali

1.           Zvejas apgabalus definē kā Seišelu EEZ, izņemot apgabalus, kuros zveja ir ierobežota vai aizliegta. Seišelu EEZ un zvejas ierobežojumu vai aizlieguma zonu ģeogrāfiskās koordinātas ir norādītas 2. papildinājumā.

2.           Lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz mazapjoma zvejniecībām Seišelu ūdeņos, Eiropas Savienības kuģiem nav atļauts zvejot zonās, kuras Seišelu tiesību aktos definētas kā zvejas ierobežojumu vai aizlieguma zonas un kuru ģeogrāfisko atrašanās vietu paziņo kuģu īpašnieku pārstāvjiem vai aģentiem.

III nodaļa — Uzraudzība

1. iedaļa Nozvejas reģistrēšana

1.           Visiem kuģiem, kam atļauts zvejot Seišelu ūdeņos saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ir pienākums turpmāk norādītajā kārtībā ziņot par savām nozvejām Seišelu kompetentajai iestādei tik ilgi, līdz abas Puses ir ieviesušas nozvejas datu deklarēšanas elektronisko sistēmu (ERS).

1.1         Eiropas Savienības kuģi, kam ir licence zvejai Seišelu ūdeņos, katru dienu aizpilda 3. un 4. papildinājumā pievienoto nozvejas deklarācijas veidlapu par katru zvejas reisu, ko tie veic Seišelu ūdeņos. Veidlapu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis.

1.2         Kamēr ES kuģi atrodas Seišelu ūdeņos, tie ik pēc trim (3) dienām paziņo Seišelu kompetentajai iestādei prasīto informāciju formātā, kas norādīts 5. papildinājumā.

1.3         Attiecībā uz 1.1. un 1.3. punktā minētās nozvejas deklarācijas nosūtīšanu Eiropas Savienības kuģi rīkojas šādi:

– ja tie ierodas Viktorijas ostā, aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm iesniedz piecu (5) dienu laikā pēc ierašanās ostā un katrā ziņā pirms iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu);

– visos pārējos gadījumos aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm nosūta četrpadsmit (14) dienu laikā pēc ierašanās ostā, kas nav Viktorijas osta.

1.4         Vienlaikus un tādā pašā termiņā, kā noteikts 1.2. punktā, šo nozvejas deklarāciju kopijas jānosūta I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā minētajiem zinātniskajiem institūtiem.

2.           Laikposmus, kuros kuģis neatrodas Seišelu EEZ, iepriekš minētajā nozvejas deklarācijā apzīmē ar norādi "Ārpus Seišelu ūdeņiem".

3.           Puses cenšas no 2014. gada 1. jūnija ieviest nozvejas deklarēšanas datu elektroniskas apmaiņas sistēmu, kas ir saistīta ar ES kuģu zvejas darbībām Seišelu ūdeņos un ir saskanīga ar 6. papildinājuma vadlīnijām.

4.           Ja pēc tam, kad ir ieviesta nozvejas deklarēšanas elektroniskā sistēma, tajā rodas tehniskas problēmas vai darbības traucējumi, nozvejas deklarācijas iesniedz saskaņā ar 1. punktu.

2. iedaļa Nozvejas paziņošana: ieiešana Seišelu ūdeņos un iziešana no tiem

1.           Šajā pielikumā Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

–       vai nu laikposms starp kuģa ieiešanu Seišelu ūdeņos un iziešanu no tiem,

–       vai laikposms starp kuģa ieiešanu Seišelu ūdeņos un nozvejas pārkraušanu citā kuģī,

–       vai laikposms starp kuģa ieiešanu Seišelu ūdeņos un nozvejas izkraušanu Seišelās.

2.           Eiropas Savienības kuģi vismaz sešas (6) stundas iepriekš paziņo Seišelu iestādēm par plānotu ieiešanu Seišelu ūdeņos vai iziešanu no tiem un ik pēc trim dienām laikā, kamēr tie veic zvejas darbības Seišelu ūdeņos,— par šajā laikā gūto nozveju.

3.           Paziņojot par ieiešanu / iziešanu, kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu. Šos ziņojumus sniedz 5. papildinājumā norādītajā formātā un izmantojot turpat minētos faksa numurus vai elektroniskā pasta adreses.

4.           Kuģus zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuri nav aprīkoti ar attiecīgām sakaru iekārtām, Seišelu iestādes var atbrīvot no pienākuma ziņot iepriekšējā punktā minētajā 4. papildinājuma formātā un atļaut ziņojumu sniegt ar radiosakaru starpniecību, izmantojot 7. papildinājuma 3. punktā norādītās radiofrekvences.

5.           Ja Eiropas Savienības zvejas kuģus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas Seišelu kompetentajām iestādēm, tos uzskata par kuģiem, kas zvejo bez zvejas atļaujas. Šādos gadījumos piemēro VIII nodaļas 1.1. punktā minētās sankcijas.

3. iedaļa Izkraušana

1.           Izkraušanas darbībām apstiprinātā Seišelu osta ir Viktorija, kas atrodas Mae salā.

2.           Visi kuģi, kuri vēlas izkraut nozveju apstiprinātās Seišelu ostās, vismaz 24 stundas iepriekš paziņo Seišelu kompetentajai iestādei šādu informāciju:

(a) izkraušanas osta;

(b) izkraujošo zvejas kuģu vārds un IRCS (starptautiskais radio izsaukuma signāls);

(c) izkraušanas datums un laiks;

(d) paredzētais izkrāvums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg un pa sugām;

(e) produkcijas sagatavošanas veids.

3.           Izkraušanu uzskata par iziešanu no Seišelu ūdeņiem, kā noteikts 2.1. iedaļā. Tāpēc kuģiem izkraušanas deklarācijas Seišelu kompetentajām iestādēm jāiesniedz ne vēlāk kā divdesmit četras (24) stundas pēc izkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu).

4.           Tunzivju seineri cenšas piegādāt Seišelu salu konservu fabrikai un/vai vietējiem uzņēmumiem tunzivis par starptautiskā tirgus cenu.

5.           Tunzivju seineri, kas izkrauj nozveju Viktorijas ostā, gūto piezveju cenšas darīt pieejamu uz vietas un par vietējā tirgus cenu.

4. iedaļa Pārkraušana citā kuģī

1.           Visi kuģi, kuri vēlas Seišelu ūdeņos pārkraut nozveju citā kuģī, to dara tikai Seišelu ostās. Jūrā pārkraut nozveju citā kuģī ir aizliegts, un personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro Seišelu tiesību aktos paredzētos sodus.

2.           Kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo Seišelu kompetentajai iestādei šāda informācija:

(a) pārkraušanas osta vai teritorija, kur šī darbība notiks;

(b) pārkraujošo zvejas kuģu vārds un IRCS;

(c) saņemošo zvejas kuģu un/vai saldētājkuģu vārds un IRCS;

(d) pārkraušanas datums un laiks;

(e) paredzētais pārkrāvums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg un pa sugām;

(f) produkcijas sagatavošanas veids.

3.           Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Seišelu ūdeņiem, kā noteikts 2.1. iedaļā. Kuģi nozvejas deklarācijas Seišelu kompetentajām iestādēm iesniedz ne vēlāk kā divdesmit četras (24) stundas pēc citā kuģī pārkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu).

5. iedaļa Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Visi ES zvejas kuģi, kas zvejo vai gatavojas zvejot Seišelu EEZ zvejas zonās saskaņā ar šo nolīgumu, ievēro visus 8. papildinājuma noteikumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

IV nodaļa — Jūrnieku nodarbināšana

1.           Uz katra tunzivju seinera tā zvejas reisā Seišelu ūdeņos nodarbina vismaz divus kvalificētus Seišelu jūrniekus, kurus no Seišelu kompetentās iestādes iesniegta saraksta ar kuģa īpašnieka piekrišanu izvēlas kuģa aģents. Vadlīnijas par Seišelu jūrnieku nodarbināšanu uz ES kuģiem ir pievienotas 9. papildinājumā.

2.           Kompetentā iestāde šā protokola spēkā stāšanās dienā un pēc tam ik gadu kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem iesniedz Seišelu izraudzīto kvalificēto jūrnieku sarakstu. Ja šajā sarakstā notiek izmaiņas, kompetentā iestāde nekavējoties un ne vēlāk kā 48 stundas pēc notikuma par to informē kuģu īpašniekus vai viņu pārstāvjus. Ja kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis nav varējis nodarbināt kvalificētus jūrniekus, kuģi atbrīvo no šā pienākuma un ar to saistītajiem pienākumiem saskaņā ar šo nodaļu, konkrēti tās 10. punktu.

3.           Ja iespējams, kuģu īpašniekiem minēto 2 Seišelu jūrnieku vietā jācenšas uzņemt uz kuģa 2 praktikantus. Šos divus kvalificētos praktikantus kuģa aģents ar kuģa īpašnieka piekrišanu varētu izvēlēties no Seišelu kompetentās iestādes iesniegta saraksta.

4.           Kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Seišelu jūrnieku nodarbināšanai.

5.           Kuģa īpašnieks vai aģents Seišelu kompetentajai iestādei dara zināmus uz attiecīgā kuģa potenciāli nodarbināmo Seišelu jūrnieku vārdus un citus datus un norāda viņu statusu apkalpē.

6.           Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības regulē Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

7.           Ja Seišelu jūrnieki tiek nodarbināti, tiek sagatavoti darba līgumi, kurus noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu vai aģentiem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, konsultējoties ar Seišelu kompetentajām iestādēm. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un ar pensiju saistītos maksājumus, kā arī pamatalgu, kas maksājama saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

8.           Ja Seišelu jūrnieki tiek nodarbināti, jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Seišelu jūrnieku pamatalgu, t. i., minimālo algu bez piemaksām, nosaka, pamatojoties vai nu uz Seišelu tiesību aktos paredzēto minimālo algu, vai uz ILO noteikto obligāto standartu. Minimālā pamatalga nav zemāka par algām, ko maksā Seišelu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tā nekādā gadījumā nav zemāka par ILO standartiem.

9.           Seišelu darba likumdošanā paredzēto noteikumu izpildes un piemērošanas vajadzībām kuģa īpašnieka aģentu uzskata par kuģa īpašnieka vietējo pārstāvi. Starp aģentu un jūrniekiem noslēgtā līguma noteikumos ietilpst arī jūrniekiem piemērojamie repatriācijas un ar pensiju saistīto maksājumu nosacījumi.

10.         Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, attiecīgā kuģa kapteinim piesakās iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

11.         Ja uz tunzivju seineriem nodarbināto kvalificēto Seišelu jūrnieku vai praktikantu skaits 1. punktā paredzēto minimumu nesasniedz 9. punktā neminētu iemeslu dēļ, katram kuģu īpašniekam ir pienākums samaksāt vienotas likmes summu, ko aprēķina, pamatojoties uz dienu skaitu, kad viņa flote darbojusies Seišelu ūdeņos (skaitot no pirmā kuģa ieiešanas šajos ūdeņos līdz pēdējā kuģa iziešanai no tiem), kas reizināts ar noteiktu dienas summu EUR 20 apmērā. Vienotās likmes summu Seišelu iestādēm samaksā vēlākais 90 dienas pirms zvejas atļaujas derīguma termiņa beigām.

V nodaļa — Novērotāji

1.           Puses atzīst, ka ir svarīgi ievērot IOTC Rezolūcijā 11/04 noteiktos pienākumus, kas saistīti ar zinātnisko novērotāju programmu.

2.           Lai ievērotu minētos pienākumus, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus par novērotājiem, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ar vietas trūkumu saistītu drošības apsvērumu dēļ.

2.1    Uz kuģiem, kuriem saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ir atļauts zvejot Seišelu ūdeņos, uzņem Seišelu iestāžu izraudzītus novērotājus un ievēro šādus nosacījumus.

2.1.1  Eiropas Savienības zvejas kuģi pēc Seišelu iestāžu pieprasījuma uzņem vienu novērotāju, ja iespējams, saistībā ar reģionālo novērošanas programmu.

2.1.2  Seišelu iestādes sagatavo to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotājs, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Sarakstus nosūta Eiropas Komisijai, tiklīdz tie ir sagatavoti un turpmāk ik pēc trim mēnešiem, ja tie šajā laikā tikuši atjaunināti.

2.1.3  Seišelu iestādes ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja ierašanās attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo tā izraudzītā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

3.           To, cik ilgu laiku novērotājs pavada uz kuģa, nosaka Seišelu iestādes, bet parasti tam nav jābūt ilgākam par laiku, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu veikšanai, izņemot ja novērotājs ir norīkots saistībā ar reģionālo novērotāju programmu, un tad viņš/viņa var palikt uz kuģa ilgāk, lai veiktu savus pienākumus saistībā ar programmu. Seišelu iestādes šo informāciju kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo reizē ar tā novērotāja vārdu, kurš izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

4.           Pēc apstiprināto kuģu saraksta paziņošanas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Seišelu iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

5.           Divu nedēļu laikā, brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo kuģu īpašnieki dara zināmu, kurā Seišelu ostā un kurā dienā tie plāno novērotājus uzņemt uz kuģa.

6.           Ja novērotājus uzņem uz kuģa ārvalstu ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Seišelu novērotājs (vai divi novērotāji), iziet no Seišelu ūdeņiem, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos Seišelās, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7.           Ja novērotājs nav ieradies norunātajā laikā un vietā un neierodas turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

8.           Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāja uzdevumi ir šādi:

8.1    novērot kuģu zvejas darbības;

8.2    verificēt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3    atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti;

8.4    verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par Seišelu ūdeņos gūto nozveju;

8.5    verificēt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt izmetumu apjomu;

8.6    reizi nedēļā pa faksu vai e-pastu vai ar citiem sakaru līdzekļiem nosūtīt zvejas datus, tostarp par Seišelu ūdeņos gūtās nozvejas un piezvejas apjomu, kas paturēts uz kuģa.

9.           Kuģa kapteinis dara visu praktiski iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību uz kuģa.

10.         Iespēju robežās novērotājam ļauj izmantot visus viņa pienākumu veikšanai vajadzīgos līdzekļus. Kapteinis novērotājam dod piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa zvejas darbībām, konkrēti zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu veikšanu.

11.         Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

11.1  veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

11.2  saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12.         Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo un paraksta atskaiti par savu darbu, kura jānosūta Seišelu kompetentajām iestādēm, un papildu eksemplārs jānosūta Eiropas Komisijai. Kad novērotājs nokāpj no kuģa, vēl vienu eksemplāru saņem kuģa kapteinis.

13.         Kuģu īpašnieki sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos kā kuģa virsniekiem.

14.         Novērotāja algu un ar to saistītos nodokļus maksā Seišelu kompetentās iestādes.

VI nodaļa – Ostu iekārtas un kuģu apgādes un ostas pakalpojumu izmantošana

Eiropas Savienības kuģi cenšas visus savām darbībām vajadzīgos krājumus un pakalpojumus iegādāties Seišelās. Seišelu iestādes pēc vienošanās ar kuģu īpašniekiem apstiprina ostu iekārtu un, vajadzības gadījumā, kuģu apgādes un ostas pakalpojumu izmantošanas nosacījumus.

VII nodaļa — Kontrole

Kuģi ievēro Seišelu rakstītās tiesības attiecībā uz zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami šo kuģu zvejas darbībām, kā arī ievēro Indijas okeāna tunzivju komisijas pieņemtos saglabāšanas, pārvaldības un citus pasākumus.

1.           Kuģu saraksts

Eiropas Savienība kārto un pastāvīgi atjaunina to kuģu sarakstu, kuriem ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar šo protokolu. Tūlīt pēc saraksta sagatavošanas un ikreiz pēc tā atjaunināšanas to nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām Seišelu iestādēm.

2.           Kontroles procedūras

2.1    To Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās Seišelu ūdeņos, sadarbojas ar visām Seišelu pilnvarotajām un pienācīgi identificētajām amatpersonām, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

2.2    Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras un neskarot Seišelu rakstīto tiesību noteikumus, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai inspekcijas platformu un inspektorus varētu identificēt kā Seišelu pilnvarotas amatpersonas.

2.3    Seišelas dara pieejamu Eiropas Savienībai visu to inspekcijas platformu sarakstu, kuras izmanto jūrā veiktām inspekcijām saskaņā ar FAO UNFSA ieteikumiem. Šajā sarakstā inter alia norāda:

· zvejas patruļkuģu (FPV) vārdu;

· FPV kuģa datus;

· FPV fotoattēlu.

2.4    Seišelas pēc Eiropas Savienības vai tās izraudzītas struktūras pieprasījuma var atļaut ES inspektoriem krastā veiktās kontroles laikā novērot ES kuģu darbības, tostarp pārkraušanu citā kuģī.

2.5    Kad inspekcija ir pabeigta un inspektors parakstījis inspekcijas ziņojumu, to dara pieejamu kapteinim, kurš ziņojumu paraksta un attiecīgā gadījumā pievieno komentārus un piezīmes. Šī parakstīšana neierobežo Pušu tiesības saistībā ar iespējamām pārkāpumu procedūrām. Pirms inspicējošās personas nokāpj no kuģa, kapteinis saņem vienu inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.6    Šādas pilnvarotas amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

3.           To Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri iesaistījušies izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbībās Seišelu ostā, atļauj un atvieglo šo darbību inspicēšanu, kuru veic Seišelu pilnvarotas amatpersonas.

4.           Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, Seišelu valdība patur tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot sodu, kas paredzēts spēkā esošajos Seišelu tiesību aktos. Par to informē karoga dalībvalsti un Eiropas Komisiju.

VIII nodaļa — Noteikumu izpildes nodrošināšana

1.           Sankcijas

(1) Ja netiek ievēroti iepriekšējo nodaļu noteikumi, jūras dzīvo resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Seišelu rakstītās tiesības, piemēro Seišelu rakstītajās tiesībās paredzētos sodus.

(2) Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem attiecīgajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē karoga dalībvalsti un Eiropas Komisiju.

(3) Ja sankcijas izpaužas kā zvejas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, Eiropas Komisija var prasīt, lai uz apturētās vai atsauktās zvejas atļaujas derīguma termiņa atlikušo periodu tiktu izdota cita zvejas atļauja cita kuģu īpašnieka kuģim, un šī cita atļauja aizstātu apturēto vai atsaukto zvejas atļauju.

2.           Zvejas kuģu arests un aizturēšana

3.           Seišelu iestādes tūlīt informē par Seišelām atbildīgo Eiropas Savienības delegāciju un ES karoga valsti par jebkura tāda zvejas kuģa arestu un/vai aizturēšanu, kas darbojas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, un 48 stundu laikā nosūta aresta un/vai aizturēšanas apstākļus un iemeslus sīki izklāstoša inspekcijas ziņojuma kopiju.

4.           Aresta un/vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra

(1) Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Seišelu kompetentās iestādes, ievērodamas tiesvedības termiņus un procedūras, kas attiecībā uz arestu un/vai aizturēšanu paredzētas Seišelu rakstītajās tiesībās, tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

(2) Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par sanāksmes rezultātiem un par visiem pasākumiem, kuri saistīti ar arestu un/vai aizturēšanu.

5.           Noregulējums aresta un/vai aizturēšanas gadījumā

(1) Potenciālā pārkāpuma situāciju risina, mēģinot panākt izlīgumu. Šo procedūru saskaņā ar Seišelu rakstītajām tiesībām pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc aresta un/vai aizturēšanas.

(2) Izlīguma gadījumā naudassoda lielumu nosaka saskaņā ar Seišelu rakstītajām tiesībām. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību.

(3) Tiklīdz ir izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi un pabeigta tiesvedība, kuģi un tā kapteini atbrīvo.

6.           Eiropas Komisiju ar Eiropas Savienības delegācijas starpniecību informē par visiem ierosinātajiem tiesas procesiem un piemērotajiem sodiem.

Papildinājumi

1. papildinājums – Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. papildinājums – Ģeogrāfiskās koordinātas

(1) Seišelu EEZ

(2) Zvejas ierobežojumu vai aizlieguma apgabali

3. papildinājums – Zvejas žurnāla lapa (tunzivju seineriem)

4. papildinājums – Zvejas žurnāla lapa (kuģiem zvejai ar āķu jedām)

5. papildinājums – Paziņojamo datu formāts

6. papildinājums – Vispārīgas vadlīnijas par ERS

7. papildinājums – Seišelu kontaktinformācija

(1) Seišelu iestāde, kas atbild par zveju

(2) Seišelu iestāde, kas atbild par licencēšanu

(3) Seišelu FMC

8. papildinājums – Vispārīgs apraksts par VMS

9. papildinājums – Vadlīnijas par Seišelu jūrnieku nodarbināšanu uz ES kuģiem zvejai ar riņķvadiem

1. papildinājums

SEIŠELU LICENČU IZDEVĒJA IESTĀDE

Ārvalstu kuģa zvejas atļaujas pieprasījums

I – IESNIEDZĒJS

1.             Iesniedzēja vārds vai nosaukums: ...............................................................................................................................................................................

2.             Ražotāju organizācija (RO) vai kuģa īpašnieka pārstāvis: .........................................................................................

3.             RO vai kuģa īpašnieka pārstāvja adrese: ...............................................................................................................................

...........................................................................................................................................................................................................

4.             Tālr.:....................................................      Fakss: ................................... e-pasts: …………………………………………………….……………………………

5.             Kapteinis: .............................................. Valstspiederība: ................................... e-pasts: ……………………………..…..………………………………

6.             Kuģa īpašnieks vai fraktētājs, ja iepriekš nav minēts:………………………………………………………….………………………………………………………

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

1.             Kuģa vārds: .......................................................................................................................................................................................

2.             Karoga valsts:………………………………………….…….……………....… Reģistrācijas osta:.......................................................................................

3.             Ārējais marķējums: ............................. MMSI: ………….………....……….……. IMO Nr.:…………………..……….……… RZPO Nr.:…………….……………

5.             Pašreizējā karoga reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG): ......./......./......... Iepriekšējais karogs (attiecīgā gadījumā):.……………………………………………

6.             Kuģa būves vieta: ..................................................................... Datums (DD/MM/GGGG): …...../…..../…….….. IRCS: ..................................

7.             Radio izsaukuma signāls: HF: ……………………………… VHF: …………………............ Kuģa satelīttālruņa Nr.:........................................................

III – KUĢA TEHNISKIE DATI

1.             Kuģa LOA (mts): .................................... BOA (mts): ................................... Bruto tilpība: …………………….……….…… Neto tilpība:…..……...…..……………..

2.             Korpusa materiāls:           Tērauds ¨        Koks ¨            Poliesteris ¨                 Cits ¨ …………………………………………………………………

3.             Dzinēja tips:………………………………………………. Dzinēja jauda (ZS): ..................... Dzinēja ražotājs: ........................................

4.             Maksimālais apkalpes locekļu skaits: ........................ Saskaņā ar ZPN nodarbināto jūrnieku skaits: ………................................................................................

5.             Nozvejas saglabāšanas metode uz kuģa:                      Uz ledus ¨                   Dzesēšana ¨       Dažādas ¨       Saldēšana¨

6.             Apstrādes jauda dienā (24h) tonnās: ................... Zivju tilpņu skaits:................ Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3): .................. ....

7.             Kuģa tips: ¨ ar riņķvadiem ¨ ar āķu jedām ¨ apgādes kuģis (*)

8.             VMS. Automātiskā dislocēšanas ierīce:

                Ražotājs: ……………………..…………..…………………Modelis: ………………..………………………………… Sērijas Nr.:……………………. …………………..

                Programmatūra: ...................................................... Satelītoperators (MCSP): ……………………….…………………………..…………..………….

IV – ZVEJAS DARBĪBAS

1.             Atļautie zvejas rīki: ...............................................................................................................................................

2.             Atļautās zvejas zonas: ………………………………………………….. Mērķsugas: …………………………………………..……………..

3.             Pieprasītās licences termiņš no (DD/MM/GGGG): ……..… / ………. / ………..……. līdz: …….…./ …….. / ……..……

4.             Prasības par piezvejas izmantošanu: SASKAŅĀ AR ZIVSAIMNIECĪBAS LIKUMU UN NOTEIKUMIEM

5.             Prasības par ziņošanu: SASKAŅĀ AR ZIVSAIMNIECĪBAS LIKUMU UN NOTEIKUMIEM

6.             Apstiprinātā izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas osta: VIKTORIJAS OSTA, MAE, SEIŠELAS

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šā pieprasījuma informācija ir patiesa un pareiza, un godprātīgi sniegta.

                Vieta, datums: ________________________________________, _____ _______________________ 20__ ___

Iesniedzēja paraksts: _______________________________________________________________

TIKAI DIENESTA LIETOŠANAI

Licences maksa EUR: _________________________________________ Izskatīšanas maksa EUR: _________________________________________

¨ Skaidrā naudā ¨ Ar čeku Nr.: _________________________ ¨ Ar pārskaitījumu bankāª: __________________________Kvīts Nr.: ______________

Kasiera paraksts: ____________________________________________________ Datums (DD/MM/GGGG): ____ / _____ / ___________

(*) Ja iespējams, pievienot to zvejas kuģu sarakstu, kurus apkalpo šis apgādes kuģis. Sarakstā jānorāda attiecīgo kuģu vārds un RZPO (IOTC) numurs.

2.1. papildinājums

Ģeogrāfiskās koordinātas

1. Seišelu EEZ

Punkts Nr. || Ģeogrāfiskais platums || Ģeogrāfiskais garums

1 || 07° 46' S || 43° 15' E

2 || 06° 04' S || 46° 41'E

3 || 06° 19' S || 47° 49'E

4 || 06° 30' S || 48° 40'E

5 || 05° 41' S || 49° 57'E

6 || 04° 32' S || 50° 04'E

7 || 01° 38' S || 52° 36'E

8 || 00° 29' S || 56° 03'E

9 || 02° 39' S || 58° 48'E

10 || 04° 01' S || 59° 15'E

11 || 05° 34' S || 59° 09'E

12 || 07° 10' S || 59° 30'E

13 || 08° 27' S || 59° 22'E

14 || 08° 33' S || 58° 23'E

15 || 08° 45' S || 56° 25'E

16 || 08° 56' S || 54° 30'E

17 || 09° 39' S || 53° 53'E

18 || 12° 17' S || 53° 49'E

19 || 12° 47' S || 53° 14'E

20 || 11° 31' S || 50° 29'E

21 || 11° 05' S || 50° 42'E

22 || 10° 17' S || 49° 26'E

23 || 11° 01' S || 48° 30'E

24 || 10° 47' S || 47° 33'E

25 || 10° 37' S || 46° 56'E

26 || 11° 12' S || 45° 47'E

27 || 10° 55' S || 45° 31'E

28 || 10° 27' S || 44° 51'E

29 || 08° 05' S || 43° 10'E

2.2. papildinājums

Ģeogrāfiskās koordinātas

2. Zvejas aizlieguma un zvejas ierobežojumu zonas Seišelu EEZ

(kā definēts Seišelu tiesību aktos: Zivsaimniecības likuma 82. nodaļā pārskatītajā, 2010. gada redakcijā)

1. zona – Mae sala un Seišelu sēklis     

                                    Ģeogr. platums Ģeogr. garums

Punkts '01.       5°         22.0'    S          57°       23.04'  E

Punkts '02.       3°         40.0'    S          56°       06.9'    E

Punkts '03.       3°         30.0'    S          55°       11.0'    E

Punkts '04.       3°         55.0'    S          54°       23.0'    E

Punkts '05.       4°         44.0'    S          56°       08.0'    E

Punkts '06.       5°         38.0'    S          56°       08.0'    E

Punkts '07.       6°         34.04'  S          56°       02.0'    E

Punkts '08.       6°         34.0'    S          56°       23.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

2. zona – Pleitas sala

                                    Ģeogr. platums Ģeogr. garums

Punkts '01.       6°         06.3'    S          55°       35.6'    E

Punkts '02.       5°         39.0'    S          55°       35.6'    E

Punkts '03.       5°         39.0'    S          55°       10.0'    E

Punkts '04.       5°         39.0'    S          55°       10.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

3. zona – Koetivī sala

                                    Ģeogr. platums Ģeogr. garums

Punkts '01.       7°         23.0'    S          56°       25.0'    E

Punkts '02.       6°         53.0'    S          56°       35.0'    E

Punkts '03.       6°         53.0'    S          56°       06.0'    E

Punkts '04.       6°         06.3'    S          55°       10.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

4. zona – Fortūnas sēklis

                                    Ģeogr. platums Ģeogr. garums

Punkts '01.       7°         35.0'    S          57°       13.0'    E

Punkts '02.       7°         01.0'    S          56°       56.0'    E

Punkts '03.       7°         01.0'    S          56°       45.0'    E

Punkts '04.       7°         16.0'    S          56°       40.0'    E

Punkts '05.       7°         35.0'    S          56°       49.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

5. zona – Amirantu salas

                                    Ģeogr. platums Ģeogr. garums

Punkts '01.       5°         45.0'    S          53°       55.0'    E

Punkts '02.       4°         41.0'    S          53°       35.6'    E

Punkts '03.       4°         41.0'    S          53°       13.0'    E

Punkts '04.       6°         09.O'   S          52°       36.0'    E

Punkts '05.       6°         33.0'    S          53°       06.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

6. zona – Alfonsa salas

                                    Ģeogr. platums             Ģeogr. garums

Punkts '01.       7°         21.5'    S          52°       56.5'    E

Punkts '02.       6°         48.0'    S          52°       56.5'    E

Punkts '03.       6°         48.0'    S          52°       32.0'    E

Punkts '04.       7°         21.5'    S          52°       32.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

7. zona – Providensas atols, Farkuara atols, Senpjēra un Vizardbreikersa

 

                                    Ģeogr. platums             Ģeogr. garums

Punkts '01.       10°       20.0'    S          51°       29.0'    E

Punkts '02.       8°         39.0'    S          51°       12.0'    E

Punkts '03.       9°         04.0'    S          50°       28.0'    E

Punkts '04.       10°       30.0'    S          50°       46.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

8. zona – Kosmoledo atols un Astovas sala

           

                                    Ģeogr. platums             Ģeogr. garums

Punkts '01.       10°       18.0'    S          48°       02.0'    E

Punkts '02.       9°         34.0'    S          47°       49.0'    E

Punkts '03.       9°         23.0'    S          47°       34.0'    E

Punkts '04.       9°         39.0'    S          47°       14.0'    E

Punkts '05.       10°       18.0'    S          47°       36.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

9. zona – Aldabras salas un Asampšenas sala

                                    Ģeogr. platums             Ģeogr. garums

Punkts '01.       9°         54.0'    S          46°       44.0'    E

Punkts '02.       9°         10.0'    S          46°       44.0'    E

Punkts '03.       9°         10.0'    S          46°       01.0'    E

Punkts '04.       9°         59.0'    S          46°       01.0'    E, un atpakaļ uz sākuma punktu.

3. papildinājums

Statement of catch form for tuna seiners / Fiche de déclaration de captures pour thoniers senneurs

DEPART / SALIDA / DEPARTURE || ARRIVEE / LLEGADA / ARRIVAL || NAVIRE / BARCO / VESSEL || PATRON / PATRON / MASTER || FEUILLE

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || || || HOJA / SHEET N°

DATE FECHA DATE || POSITION (chaque calée ou midi) POSICION (cada lance o mediadia) POSITION (each set or midday) || CALEE LANCE SET || CAPTURE ESTIMEE ESTIMACION DE LA CAPTURA ESTIMATED CATCH || ASSOCIATION ASSOCIACION ASSOCIATION || COMMENTAIRES OBSERVATIONES COMMENTS || || COURANT CORRIENTE CURRENT

|| || || || 1 ALBACORE RABIL YELLOWFIN || 2 LISTAO LISTADO SKIPJACK || 3 PATUDO PATUDO BIGEYE || AUTRE ESPECE préciser le/les nom(s) OTRA ESPECIE dar el/los nombre(s) OTHER SPECIES give name(s) || REJETS préciser le/les nom(s) DESCARTES dar el/los nombre(s) DISCARDS give name(s) || || || || || || || Route/Recherche, problèmes divers, type d'épave (naturelle/artificielle, balisée, bateau), prise accessoire,  taille du banc,  autres associations, … Ruta/Busca, problemas varios, tipo de objeto (natural/artificial, con baliza, barco), captura accesoria, talla del banco, otras asociaciones, … Steaming/Searching, miscellaneous problems, log type (natural/artificial, with radio beacon, vessel), by catch, school size, other associations, … || ||

Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch

Une calée par ligne / Uno lance cada línea / One set by line

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

SIGNATURE                                                                                       DATE

4. papildinājums

5. papildinājums

PAZIŅOJAMO DATU FORMĀTS

Ziņojums "Nozveja, ieejot apgabalā" (COE)[7]

Saturs || Pārraidāmais elements

Galamērķis || SFA

Darbības kods || COE

Kuģa vārds ||

IRCS ||

Atrašanās vieta ieejot || LT/LG

Ienākšanas datums un laiks (UTC) || DD/MM/YYYY – HH:MM

Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt) ||

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) || (Mt)

Lielacu tunzivs (BET) || (Mt)

Svītrainā tunzivs (SKJ) || (Mt)

Citas (precizēt) || (Mt)

Ziņojums "Nozveja, izejot no apgabala" (COX)[8]

Saturs || Pārraidāmais elements

Galamērķis || SFA

Darbības kods || COX

Kuģa vārds ||

IRCS ||

Atrašanās vieta ieejot || LT/LG

Iziešanas datums un laiks (UTC) || DD/MM/YYYY – HH:MM

Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt) ||

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) || (Mt)

Lielacu tunzivs (BET) || (Mt)

Svītrainā tunzivs (SKJ) || (Mt)

Citas (precizēt) || (Mt)

Ziņojums "Nozveja" (CAT) par Seišelu EEZ zvejas zonās gūto nozveju[9]

Saturs || Pārraidāmais elements

Galamērķis || SFA

Darbības kods || CAT

Kuģa vārds ||

IRCS ||

Ziņošanas datums un laiks (UTC) || DD/MM/YYYY – HH:MM

Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt) ||

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) || (Mt)

Lielacu tunzivs (BET) || (Mt)

Svītrainā tunzivs (SKJ) || (Mt)

Citas (precizēt) || (Mt)

Iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma ||

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta pa šādiem sakaru kanāliem:

E-pasts: fmcsc@sfa.sc

Fakss: +248 4225 957

Pasta adrese: Seychelles Fishing Authority, P.O. Box 449, Fishing Port, Mahé, Seychelles

6. papildinājums

Vispārīgas vadlīnijas par to, kā ieviest un pārvaldīt elektronisku sistēmu, lai reģistrētu un paziņotu datus par zvejas darbībām (ERS)

Vispārīgi noteikumi

1.           Visiem ES zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk "ERS sistēma"), kas spēj reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītos datus (turpmāk "ERS dati") visu to laiku, kamēr kuģis darbojas Seišelu ūdeņos.

2.           ES kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai uz kura uzstādītā ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Seišelu ūdeņos, lai tajos veiktu zvejas darbības.

3.           ERS datus pārraida saskaņā ar šīm vadlīnijām, un tos adresē karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk "FMC"), kas nodrošina datu automātisku pārsūtīšanu Seišelu FMC.

4.           Karoga valsts un Seišelas nodrošina, ka to FMC ir aprīkoti ar aparatūru un programmatūru, kas vajadzīga ERS datu automātiskai pārraidīšanai XML formātā, kurš pieejams [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm], un nodrošina dublējumprocedūras, kas spēj reģistrēt un saglabāt ERS datus datorlasāmā formā vismaz 3 gadus.

5.           Iepriekš 3. punktā minētā formāta modifikācijas un atjauninājumus identificē un datē, un tie ir operacionāli sešus mēnešus pēc implementēšanas.

6.           ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

7.           Karoga valsts un Seišelas katra norīko vienotu kontaktpunktu ERS jautājumos:

(a) attiecīgos vienotos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem;

(b) karoga valsts FMC un Seišelas līdz 01/04/2014 paziņo viena otrai datus par attiecīgo vienoto ERS kontaktpunktu (nosaukums, adrese, tālrunis, telekss, e-pasts);

(c) ja šajā kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

Ziņošana un ERS datu pārraidīšana

1.           ES zvejas kuģi:

(a) ERS datus pārraida ik dienas un par katru dienu, ko tie pavadījuši Seišelu ūdeņos;

(b) par katru zvejas rīku iemetienu reģistrē, kādi daudzumi no katras sugas nozvejoti un paturēti uz kuģa kā mērķsuga vai kā piezveja un/vai izmesti;

(c) par katru sugu, kas norādīta Seišelu izdotajā zvejas atļaujā, obligāti paziņo arī nulles apjoma nozveju;

(d) katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

(e) daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

(f) par katru sugu, kas norādīta Seišelu izdotajā zvejas atļaujā, ERS datos reģistrē daudzumus, kas pārkrauti citā kuģī un/vai izkrauti;

(g) par katru sugu, kas norādīta Seišelu izdotajā zvejas atļaujā, ar ERS datiem ieiešanas ziņojumā (COE) un iziešanas ziņojumā (COX), kuri attiecas uz Seišelu ūdeņiem, reģistrē nozvejas daudzumus, kas atrodas uz kuģa laikā, kad tas ieiet Seišelu ūdeņos vai iziet no tiem;

(h) katru dienu ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) pārraida ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

2.           Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

3.           Karoga valsts FMC automātiski un bez kavēšanās pārsūta ERS datus Seišelu FMC.

4.           Seišelu FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

1.           Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa pārstāvi par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

2.           Karoga valsts paziņo Seišelām par problēmu un pasākumiem, kas veikti tās novēršanai.

3.           Ja ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks 10 dienu laikā salabo sistēmu vai nomaina bojāto aprīkojumu. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, tas atsāk zvejas darbības Seišelu ūdeņos tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Seišelas atsākšanu ir īpaši atļāvušas.

4.           Zvejas kuģis nedrīkst atstāt ostu, ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, izņemot:

(a) kad sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina karoga valsts un Seišelas, vai

(b) ja kuģim nav nodoma atsākt zvejas darbības Seišelu ūdeņos, un tas saņem karoga valsts atļauju iziet no ostas. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Seišelas.

5.           ES kuģis, kas darbojas Seišelu ūdeņos un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā pl. 23.59 UTC nosūta visus ERS datus kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami Seišelām un kuriem tās var piekļūt, un to dara tik ilgi, kamēr ERS sistēma 14. punktā minētajā termiņā ir salabota.

6.           ERS datus, ko 12. punktā minēto darbības traucējumu dēļ, nav bijis iespējams darīt Seišelām pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Seišelu FMC, izmantojot alternatīvu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šī alternatīvā pārraidīšana tiek uzskatīta par prioritāru, ņemot vērā to, ka tai nevar dot parastās datu pārraidīšanas kavēšanās pielaides.

7.           Ja Seišelu FMC 3 dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Seišelas var likt šim kuģim tūlīt doties uz Seišelu norādītu ostu.

FMC darbības traucējumi — ERS datu nesaņemšana Seišelu FMC

1.           Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā vienotais ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC vienoto ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

2.           Karoga valsts FMC un Seišelu FMC līdz 01/06/2014 vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

3.           Ja Seišelu FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC informē Seišelu FMC un ES par rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

4.           Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, karoga valsts FMC pārsūta trūkstošos ERS datus Seišelu FMC, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

5.           Seišelas attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Seišelu FMC.

FMC uzturēšana

1.           Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi otram FMC paziņo pēc iespējas drīzāk.

2.           Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

3.           Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus otram FMC pārraida, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.

4.           Seišelas attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC apkopes dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

7. papildinājums

Seišelu kontaktinformācija

1. Seišelu iestāde, kas atbild par zveju

Adrese:

E-pasts:           

Tālrunis:

Fakss:

2. Seišelu iestāde, kas atbild par licencēšanu

Adrese:

E-pasts:

Tālrunis:

Fakss:

3. Seišelu Zvejas uzraudzības centrs (FMC)

Adrese:

E-pasts:

Tālrunis:

Fakss:

Kontaktpunkts

Vārds/Nosaukums:

E-pasts:

Mobilais tālrunis:

8. papildinājums

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Vispārējie principi

1.           Attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmu, kas minēta protokola pielikuma 3. nodaļas 5. iedaļā, zvejas kuģi, kas zvejo vai plāno zvejot Seišelu zvejas zonās, ievēro visus turpmāk minētos noteikumus.

2.           ES kuģim, kurš nav aprīkots ar VMS kuģu dislocēšanas ierīci (VLD) vai uz kura uzstādītā VLD nedarbojas, nav atļauts ieiet Seišelu ūdeņos, lai tajos veiktu zvejas darbības.

3.           Kuģu atrašanās vietu un pārvietošanos uzrauga arī ar VMS, ievērojot nediskriminēšanas principu un saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

4.           VMS vajadzībām Seišelu iestādes paziņo karoga valstu zvejas uzraudzības centriem (FMC) Seišelu zvejas ūdeņu koordinātas (ģeogrāfisko platumu un garumu).

5.           Seišelu iestādes nosūta Eiropas Savienībai šo informāciju elektroniskā formātā, izteiktu decimālgrādos WGS-84 koordinātu sistēmā. Minētās koordinātas ir norādītas šā pielikuma 2.1. papildinājumā.

6.           Seišelu iestādes un valstu FMC apmainās ar kontaktinformāciju, proti, ar elektroniskajām adresēm, kas izveidotas https formātā vai, attiecīgā gadījumā, atbilstoši citam drošu sakaru protokolam, un specifikācijām, kas jāizmanto to attiecīgajiem FMC, kā arī norāda alternatīvus sakaru līdzekļus, kas izmantojami darbības traucējumu gadījumā. Visa šī informācija tiks iekļauta 7.2. papildinājumā.

7.           Visiem kuģiem, kam ir zvejas atļauja, jābūt aprīkotiem ar pilnībā funkcionējošu kuģu dislocēšanas ierīci (VLD), kas uzstādīta uz kuģa, lai varētu automātiski un pastāvīgi pārraidīt kuģa ģeogrāfiskās koordinātas šā kuģa karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Datu pārraidīšana notiek reizi stundā.

8.           Šo noteikumu īstenošanas nolūkā Puses vienojas pēc vienas Puses pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto VMS aprīkojumu, lai nodrošinātu to, ka minētais aprīkojums pilnībā atbilst otras Puses prasībām.

9.           Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, tostarp izvērtēt visus uz individuāliem kuģiem reģistrētos darbības traucējumu un anomāliju gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem Seišelu iestādēm vismaz 15 dienas pirms plānotās pārskatīšanas, kas norisinās Apvienotās komitejas satvarā, jāpaziņo ES karoga dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.

10.         Visas domstarpības saistībā ar šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

VMS integritāte

1.           Laikā, kad kuģis darbojas Seišelu ūdeņos, kuģa kapteinim vai jebkurai viņa pilnvarotai personai ir aizliegts izslēgt kuģa VLD vai traucēt tās darbību, vai jebkādā veidā pārmainīt datus, kas pārraidāmi karoga valsts FMC.

2.           Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto VMS datu pareizību.

3.           Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

(a) dati netiek sagrozīti;

(b) satelītnovērošanas iekārtu antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu;

(c) nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām;

(d) kuģu dislocēšanas ierīce nav aizvākta no kuģa vai no vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta;

(e) par kuģa satelītnovērošanas iekārtas nomaiņu tūlīt paziņo Seišelu kompetentajai iestādei;

(f) par iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar Seišelu rakstītajām tiesībām.

4.           VMS aparatūras un programmatūras komponenti, ciktāl iespējams, ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

5.           Sistēma ir pilnībā automātiska un vienmēr darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi traucēt tās darbību.

6.           Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 100 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

VMS datu pārraidīšana

1.           Kad kuģis, kas zvejo saskaņā ar ES un Seišelu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ieiet Seišelu zvejas ūdeņos, karoga valsts FMC automātiski, reāllaikā un tik bieži, kā norādīts 7. punktā, nosūta Seišelu FMC turpmākos kuģa atrašanās vietas ziņojumus.

2.           VMS ziņojumus identificē ar šādiem trīsburtu kodiem:

(a) "ENT" – pirmais VMS datu ziņojums, ko ikviens kuģis pārraida, ieiedams Seišelu zvejas ūdeņos;

(b) "POS" – ikviens VMS datu ziņojums, ko kuģis pārraida, kamēr tas atrodas Seišelu zvejas ūdeņos;

(c) "EXI" – pirmais VMS datu ziņojums, ko ikviens kuģis pārraida, iziedams no Seišelu zvejas ūdeņiem.

3.           Ja ir pārliecinoši pierādījumi par to, ka kuģis izdara pārkāpumu, datu pārraidīšanas biežumu var mainīt, paredzot pārraidīšanu ik pēc 30 minūtēm.

(a) Seišelu FMC šos pierādījumus kopā ar pieprasījumu mainīt datu pārraidīšanas biežumu nosūta karoga valsts FMC un Eiropas Komisijai. Attiecīgais FMC tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas automātiski un reāllaikā sūta datus Seišelu FMC.

(b) Seišelu FMC tūlīt paziņo karoga valsts FMC un Eiropas Komisijai par uzraudzības procedūras pabeigšanu.

(c) Karoga valsts FMC un Eiropas Komisiju informē par turpmākajiem pasākumiem pēc ikvienas inspekcijas procedūras, kuras pamatā ir īpašais pieprasījums saskaņā ar 9. punktu.

4.           Ziņojumus, kas minēti 7. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu vai citu drošu sakaru protokolu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos attiecīgo FMC starpā.

Kuģa VMS aprīkojuma darbības traucējumi

1.           Ja uz zvejas kuģa uzstādītajā satelītnovērošanas iekārtā rodas tehniskas problēmas vai darbības traucējumi, minētā kuģa kapteinis, sākot no brīža, kad Seišelu kompetentā iestāde ir informējusi par šiem darbības traucējumiem, sūta 7. punktā norādīto informāciju attiecīgās karoga valsts FMC, izmantojot jebkuru no savstarpēji saskaņotajām saziņas formām, kā minēts 6. punktā.

2.           Kamēr kuģis atrodas Seišelu ūdeņos, ik pēc četrām stundām nosūta vismaz vienu kopēju atrašanās vietas ziņojumu. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo četru stundu laikā katru stundu ir reģistrējis kuģa kapteinis.

3.           Karoga valsts FMC vai pats kuģis nekavējoties pārsūta šos ziņojumus Seišelu FMC. Vajadzības vai šaubu gadījumā Seišelu kompetentā iestāde var konkrētam kuģim pieprasīt atrašanās vietas ziņojumu nosūtīt ik pēc stundas.

4.           Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis ir pabeidzis zvejas reisu. Nav atļauts sākt jaunu zvejas reisu, kamēr aprīkojums nav salabots vai nomainīts un kamēr nav saņemta pienācīga atļauja no karoga valsts, kura paziņo Seišelu iestādēm par savu lēmumu.

FMC darbības traucējumi — VMS datu nesaņemšana Seišelu FMC

1.           Ja viens no FMC nesaņem VMS datus, šis FMC nekavējoties informē otru FMC, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

2.           Karoga valsts FMC un Seišelu FMC līdz 2014. gada 18. janvārim vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami VMS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

3.           Ja Seišelu FMC ziņo par VMS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC informē Seišelu FMC par rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

4.           Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, karoga valsts FMC pārsūta trūkstošos VMS datus Seišelu FMC, izmantojot 6. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

5.           Seišelas attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC sistēmu darbības traucējumu dēļ notikušo VMS datu nesaņemšanu Seišelu FMC.

FMC uzturēšana

1.           Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt VMS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi otram FMC paziņo pēc iespējas drīzāk.

2.           Apkopes laikā VMS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos VMS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

3.           Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, VMS datus otram FMC pārraida, izmantojot 6. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.

4.           Seišelu iestādes attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC apkopes dēļ notikušo VMS datu nenosūtīšanu.

Papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA SEIŠELĀM

ZIŅOJUMS "ATRAŠANĀS VIETA" (POS)

A. Atrašanās vietas ziņojuma saturs un datu elementu definīcija

Datu elements || Lauka kods || Obligāti / fakultatīvi dati || Piezīmes

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Adrese || AD || O || Ziņojuma dati: saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods

Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips "POS"

Radio izsaukuma signāls || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs(1) || XR || F || Kuģa dati: kuģa borta numurs

Ģeogrāfiskais platums || LA || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)

Ģeogrāfiskais garums || LO || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84)

Ātrums || SP || O || Atrašanās vieta: kuģa ātrums decimālmezglos

Kurss || CO || O || Atrašanās vieta: kuģa kurss 360° skalā

Datums || DA || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

( 1 ) Obligāts Eiropas Savienības zvejas kuģiem.

( 2 ) (+) zīme nav jāpārraida, nulles pirms zīmīgajiem cipariem var nenorādīt.

B. Atrašanās vietas ziņojuma struktūra

Datus pārraida pēc šāda parauga:

– ieraksta sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu "SR",

– datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,

– lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/),

– datu pārus atdala ar tukšumzīmi,

– ieraksta beigas apzīmē ar kodu "ER" un divām slīpsvītrām (//).

9. papildinājums

Vadlīnijas par Seišelu jūrnieku nodarbināšanu uz ES kuģiem zvejai ar riņķvadiem

Seišelu iestādes nodrošina, ka personāls, kuru paredzēts nodarbināt uz ES kuģiem, atbilst šādām prasībām:

– jūrnieki ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu,

– jūrniekiem ir derīga medicīniskā izziņa, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu darba pienākumus jūrā. Šo izziņu izdod atbilstīgi kvalificēts praktizējošs ārsts,

– jūrnieki ir (re)vakcinēti atbilstoši veselības aizsardzības profilakses vajadzībām reģionā,

– jūrniekiem ir derīgi sertifikāti vismaz par šādu drošības pamatjautājumu apguvi:

– individuāli izdzīvošanas paņēmieni, tostarp glābšanas vestes lietošana,

– ugunsdzēsība un ugunsgrēku novēršana,

– elementāra pirmā palīdzība,

– personīgā drošība un sociālā atbildība un

– jūras piesārņošanas novēršana.

– Lielu zvejas kuģu gadījumā jūrniekiem vajadzētu:        

– zināt noteikumus un kārtību, kuru pieņemts ievērot jūrā uz zvejas kuģiem,

– apzināties zvejas darbību potenciālo bīstamību,

– būt izpratnei par darba apstākļiem uz zvejas kuģa un šo apstākļu iespējamo bīstamību,

– pazīt un prast lietot zvejas aprīkojumu, ko izmanto zvejā ar riņķvadiem,

– būt vispārīgai izpratnei un zināšanām par stabilitāti un tās saistību ar kuģa jūrasspēju un

– būt vispārīgām zināšanām par pietauvošanās darbībām un prast rīkoties ar pietauvošanās virvēm un pārzināt to izmantošanas veidus.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku noslēgtu zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts abu Pušu noslēgtajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[10]

11. Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Starptautiskās lietas un jūras tiesības

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[11]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eiropas Komisija apspriež, noslēdz un īsteno divpusējos zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus starp ES un trešām valstīm, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību trešo valstu ūdeņos un atbalstītu ES zvejas flotes konkurētspēju, un izveidotu ar šīm valstīm tādu partnerattiecību struktūru, kas nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu trešo valstu ūdeņos.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (ZPN) nodrošina saskanību ar KZP pamatprincipiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi citās attiecīgās ES politikas jomās (veicina trešo valstu attiecīgo zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu; uzlabo zinātnisko un tehnisko informāciju par attiecīgajām zvejniecībām; palīdz apkarot nelegālu, nepaziņotu un nereģistrētu zveju (NNN zveju); palīdz partnervalstīm integrēties globālajā ekonomikā; finansiālajā un politiskajā līmenī veicina labāku pasaules mēroga pārvaldību zvejniecībās).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus ES ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātesību tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (ZPN) ar piekrastes valstīm (trešām valstīm) saskaņā ar citām ES politikas jomām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība, starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības, starptautiskie nolīgumi zivsaimniecības nozarē (budžeta pozīcija 11.0301).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Protokola noslēgšana saglabās ES esošās zvejas iespējas Seišelu ūdeņos.

Protokols turklāt nodrošinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, jo īpaši izmantojot finansiālo atbalstu nozares atbalsta veidā, lai īstenotu īpašas programmas, kas Seišelās pieņemtas valsts līmenī, jo īpaši kontroles un pārraudzības darbības NNN zvejas apkarošanai.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Protokola noteikto zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (cik daudz zvejas atļauju ir izmantotas, salīdzinot ar pieejamo daudzumu).

Nozvejas datu vākšana un analīze un protokola noteikto zvejas iespēju komerciālā vērtība.

Nodarbinātības apjoms un pievienotā vērtība saistībā ar ES un tirgus stabilitāti ES (ņemot vērā arī pārējos partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē).

To tehnisko sanāksmju un Apvienotās komiteju sanāksmju skaits, kas notikušas, lai pārskatītu un vadītu protokola īstenošanu un darbību.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

2011.–2013. gada protokola piemērošanas laikposms beidzas 2014. gada 17. janvārī. Paredzēts, ka jauno protokolu provizoriski piemēros no iepriekšējā protokola termiņa beigu dienas. Lai nodrošinātu zvejas darbību nepārtrauktību, vienlaikus ar šo procedūru tiek uzsākta īpaša likumdošanas procedūra, lai pieņemtu Padomes lēmumu par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols nodrošinās juridisko struktūru ES flotes zvejas darbībām Seišelu EEZ un ļaus Eiropas kuģu īpašniekiem pieprasīt zvejas atļaujas, lai zvejotu Seišelu EEZ, kas ir galvenā ES flotes zvejniecība Indijas okeānā. Turklāt jaunais protokols vēl vairāk nostiprinās ES un Seišelu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Tajā paredzēta arī VMS izmantošana un elektroniskās ziņošanas sistēmas (ERS) ieviešana, kas uzlabos nozvejas deklarēšanas pareizību un ticamību. Ir pastiprināts nozares atbalsts, lai Seišelu valsts zivsaimniecības politikas stratēģijā paredzētu labāku uzraudzību un kontroli, jo īpaši attiecībā uz NNN zveju.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nebūtu vienojusies par jauno protokolu, kuģu īpašnieki un Seišelu iestādes varētu noslēgt individuālus privātus līgumus, un šādi līgumi ne vienmēr spētu garantēt zvejniecības ilgtspējību. ES turklāt tiecas ne tikai uzlabot faktisko divpusējo sadarbību ar Seišelām, bet arī izvērst šo sadarbību reģionālā līmenī, darbojoties attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas satvarā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Neatkarīgā, ES finansētā novērtējuma ziņojumā secināts, ka, nosakot zvejas iespējas, būtu jāņem vērā to līdzšinējās izmantošanas apjomi, kā arī tādas situācijas varbūtība, ka ES kuģi atgriežas reģiona zvejas zonā pēc tam, kad pirātu uzbrukuma draudu dēļ tie kādu laiku uzturējušies citos apgabalos. Lai ņemtu vērā pastāvīgo ostas infrastruktūras attīstību, kas dos labumu ES flotei, un finansētu valsts zivsaimniecības politikas stratēģiskās prioritātes par Seišelu administratīvās spējas vairošanu, saglabāts un palielināts Šeišelu zvejniecības jomas attīstībai paredzētais atbalsts.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Saistībā ar ZPN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr daļa no līdzekļiem tiek novirzīta tādu darbību īstenošanai, kas paredzētas partnervalsts nozares atbalstam, un tas ir ZPN noslēgšanas un īstenošanas nosacījums. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar citiem finansējuma avotiem, kurus citi starptautiskie finansētāji dara pieejamus zivsaimniecības projektu un/vai programmu īstenošanai un pabeigšanai nacionālā līmenī.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: seši gadi no provizoriskās piemērošanas dienas jeb  18.01.2014.–17.01.2020.

– X  Finansiālā ietekme: 2014.–2019.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[12]

X Tieša pārvaldība, ko īsteno Komisija

– ¨ ar tās departamentu, tostarp Savienības delegāciju darbinieku palīdzību

– ¨  ar izpildaģentūru starpniecību

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, deleģējot īstenošanas uzdevumus

– ¨ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– ¨ EIB vai Eiropas Investīciju fondam

– ¨ Finanšu regulas 208. panta 209. punktā minētajām struktūrām

– ¨ publisko tiesību subjektiem

– ¨ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, un kuras sniedz pietiekamas finanšu garantijas

– ¨ struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pietiekamas finanšu garantijas

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Maurīcijas delegācijā) nodrošina regulāru protokola īstenošanas uzraudzību un paveiktā darba kontroli, jo īpaši attiecībā uz zvejas iespēju izmantojuma apjomu, kuru novērtē nozvejas datu izteiksmē un pēc sniegtajiem ziņojumiem.

Turklāt ZPN ir paredzēta Apvienotās komitejas ikgadēja sanāksme, kuras laikā Komisija tiekas ar trešo valsti, lai apspriestos par nolīguma īstenošanu, un, ja nepieciešams, veiktu grozījumus projekta plānojumā un – attiecīgā gadījumā – koriģētu finansiālo ieguldījumu.

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Vienošanās par jaunu protokolu ietver zināmus riskus, jo īpaši attiecībā uz nozares politikas atbalstam paredzēto finansējumu. Tomēr līdz šim nav radušās nekādas grūtības ar Seišelu iestādēm, kas ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem stingri uzrauga šā atbalsta izlietojumu un atskaitās par to.

2.2.2.     Informācija par iekšējās kontroles sistēmas struktūru

Šādu kontroli galvenokārt veic, cieši sadarbojoties un uzraugot nozares atbalsta politikas plānošanu un īstenošanu. Daļa no politikas kontroles mehānisma ir arī kopīgi veikta analīze, kurā vērtē nozares atbalsta īstenošanas rezultātus.

Turklāt protokolā ir īpaši noteikumi, kas zināmos apstākļos un ar konkrētiem nosacījumiem paredz nozares atbalsta maksājumu apturēšanu.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Komisija ir apņēmusies iedibināt politisko dialogu un regulāras sanāksmes ar Seišelu iestādēm, lai pārskatītu un vajadzības gadījumā uzlabotu nolīguma pārvaldību un lai stiprinātu ES ieguldījumu resursu ilgtspējīgā pārvaldībā. Jebkurā gadījumā uz visiem maksājumiem, kas Komisijai jāveic saistībā ar ZPN, attiecas Komisijas parastie finanšu un budžeta noteikumi un procedūras. Tas ļauj Komisijai skaidri identificēt trešās valsts bankas kontus, kuros tiek izdarīti finanšu maksājumi, ko paredz nolīgums. Attiecībā uz šo protokolu 2. pants paredz kopējās summas, kas jāiemaksā Seišelu Valsts kases kontā Seišelu Centrālajā bankā, kurā šie maksājumi tiek veikti.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums […]Izdevumu kategorija…………………………………...……….] || Dif./nedif. ([13]) || no EBTA valstīm[14] || no kandidātvalstīm[15] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2 || 11.0301 Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības nozarē || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums […]Izdevumu kategorija…………………………………...……….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| […][XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Nr. 2 || Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

MARE ĢD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.0301 || Saistības || (1) || 5.350 || 5.350 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 30.700

Maksājumi || (2) || 5.350 || 5.350 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 30.700

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[16] || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.010401 || || (3) || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.222

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 5.387 || 5.387 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 30.922

Maksājumi || =2+2a +3 || 5.387 || 5.387 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 30.922

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 5.350 || 5.350 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 30.700

Maksājumi || (5) || 5.350 || 5.350 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 5.000 || 30.700

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.222

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 5.387 || 5.387 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 30.922

Maksājumi || =5+ 6 || 5.387 || 5.387 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 5.037 || 30.922

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || "Administratīvie izdevumi"

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || KOPĀ

MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.354

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.060

KOPĀ MARE ĢD || || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.414

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.414

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 5.456 || 5.456 || 5.106 || 5.106 || 5.106 || 5.106 || 31.336

Maksājumi || 5.456 || 5.456 || 5.106 || 5.106 || 5.106 || 5.106 || 31.336

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || KOPĀ ||

||

Rezultāta veids[17] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izm. || Daudzums || Izm. || Daudzums || Izm. || Daudzums || Izm. || Daudzums || Izm. || Daudzums || Izm. || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[18] ... || || || || || || || || || || || || || || ||

Tunzivju nozveja || Atsauces daudz. || 51,67 EUR/t || 50 000t || 2.750 || 50 000t || 2.750 || 50 000t || 2.500 || 50 000t || 2.500 || 50 000t || 2.500 || 50 000t || 2.500 || 300 000t || 15 500 ||

Nozares atbalsts || || 2.533 || 1 || 2 600 || 1 || 2 600 || 1 || 2 500 || 1 || 2 500 || 1 || 2 500 || 1 || 2 500 || || 15 200 ||

Starpsumma ‒ konkrētais mērķis Nr. 1 || || 5.350 || || 5.350 || || 5.000 || || 5.000 || || 5.000 || || 5.000 || || 30.700 ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma ‒ konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 5.350 || || 5.350 || || 5.000 || || 5.000 || || 5.000 || || 5.000 || || 30.700 ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvās apropriācijas izmantot šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads[19] 2014 || N+1 gads 2015 || N+2 gads 2016 || N+3 gads 2017 || N+3 gads 2018 || N+3 gads 2019 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.059 || 0.354

Pārējie administratīvie izdevumi || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.060

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.069 || 0.414

|| || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[20]  || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0.031 || 0.031 || 0.031 || 0.031 || 0.031 || 0.031 || 0.186

Pārējie administratīvie izdevumi || 0.006 || 0.006 || 0.006 || 0.006 || 0.006 || 0.006 || 0.036

Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.037 || 0.222

KOPĀ || 0.106 || 0.106 || 0.106 || 0.106 || 0.106 || 0.106 || 0.636

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

11 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0.35 || 0.35 || 0.35 || 0.35 || 0.35 || 0.35

11 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || ||

11 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[21] ||

11 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1

11 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || ||

11 01 04 01[22] || – galvenajā mītnē || || || || || ||

– delegācijās || 0.25 || 0.25 || 0.25 || 0.25 || 0.25 || 0.25

11 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE ‒ tiešā pētniecība) || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || ||

KOPĀ || 0.7 || 0.7 || 0.7 || 0.7 || 0.7 || 0.7

"11" ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārvaldīt un uzraudzīt ar ZPN saistītu (atkārtotu) sarunu procesu un šo sarunu rezultātu apstiprināšanas procesu, kuru veic attiecīgās iestādes; pārvaldīt kārtējo ZPN, tostarp nodrošināt finanšu un darbības aspektu pastāvīgu uzraudzību; pārvaldīt zvejas atļaujas un nozvejas datus. Referents MARE ĢD + vadītājs/nodaļas vadītāja vietnieks + sekretariāta atbalsts. Kopumā aptuveni 0,45 cilvēkgadi. Izmaksu aprēķins: 0,45 cilvēkgadi x 131 000 EUR/gadā = 58 950 EUR => 0,058 milj. EUR

Ārštata darbinieki || Pārraudzīt nozares atbalsta izpildi — līgumdarbinieks ES delegācijā Maurīcijā: 0,25 cilvēkgadi x 125 000 EUR/gadā = 31 250 EUR => 0,031 milj. EUR

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[23]

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

(1) ¨       pašu resursus

(2) ¨       dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[24]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

..............pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir "piešķirtie ieņēmumi", norādīt attiecīgo izdevumu pozīciju vai pozīcijas.

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[1]               Padomes 2013. gada 15. februāra Lēmums Nr. 6497/2013.

[2]               OV C [..], [..]. lpp.

[3]               OV C [..], [..]. lpp.

[4]               OV L 290, 20.10.2006.

[5]               Padomes [datums] Lēmums Nr. …/2013/ES (OV L [..], [..]. lpp.).

[6]               Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[7]               Nosūtīt sešas (6) stundas pirms ieiešanas Seišelu EEZ zvejas zonā.

[8]               Nosūtīt sešas (6) stundas pirms ieiešanas Seišelu EEZ zvejas zonā.

[9]               Nosūtīt ik pēc trim (3) dienām pēc ieiešanas zvejas zonās Seišelu EEZ.

[10]             ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[11]             Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[12]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[13]             Dif. = diferencētās apropriācijas; nedif. = nediferencētās apropriācijas.

[14]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[15]             Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[16]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[17]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[18]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[19]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[20]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[21]             CA — līgumdarbinieki; LA — vietējie darbinieki; SNE —valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūru darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[22]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

[23]             Sk. Iestāžu nolīguma (laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam) 19. un 24. punktu.

[24]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.