52013PC0732

2011/0194 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam, par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. .../2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2006 un Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000, pieņemšanu

1.           Priekšvēsture

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2011) 416 galīgā redakcija — 2011/0194 COD): || 2011. gada 13. jūlijs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: || 2012. gada 28. marts.

Reģionu komitejas atzinuma datums: || 2012. gada 4. maijs.

Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums): || 2012. gada 12. septembris.

Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums: || .

Padomes nostājas pieņemšanas datums: || 2013. gada 17. oktobris.

2.           Komisijas priekšlikuma mērķis

Minētā priekšlikuma mērķis ir palīdzēt sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas reformas mērķus un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības mērķus. Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas (TKO) mērķis ir vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus un samazināt administratīvo slogu, īstenot jaunu intervences loģiku, stiprināt ražotāju organizāciju (RO) lomu un labāk informēt patērētājus.

3.           Komentāri par Padomes nostāju

3.1.        Vispārīgas piezīmes par Padomes nostāju

Komisija piekrīt Padomes nostājai, jo kompromisa politiskā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi saglabā Komisijas priekšlikuma galvenos aspektus: 1) vienkāršot tiesību aktus, procedūras un ziņošanas pienākumus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un Komisijai, 2) nekavējoties likvidēt mehānismus, ar kuriem var izņemt zivis no tirgus, un ieviest vienotu uzglabāšanas atbalsta mehānismu attiecībā uz tādiem zvejas produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, 3) sniegt ražotāju organizācijām iespēju uzņemties lielāku lomu zvejniecības un akvakultūras darbību kolektīvajā plānošanā un pārvaldībā, lai panāktu ilgtspējīgu zvejniecības un akvakultūras politiku, tostarp izmetumu izskaušanu.

3.2.        Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi pirmajā lasījumā

Eiropas Parlaments Komisijas priekšlikumā ieviesa 146 grozījumus, grozot visas tā daļas. EP grozījumi tika pārskatīti un apspriesti trialogos. Daži no grozījumiem ir pilnībā integrēti Padomes nostājā pirmajā lasījumā. Tas attiecas uz 1., 7., 30., 89., 104., 130., 131. un 134. grozījumu, kā arī grozījumu, kas attiecas uz zvejas rīkiem.

Vairuma EP grozījumu gadījumā Padomes nostāja ir formulēta tā, ka tā atspoguļo Parlamenta nostājas būtību. Tas attiecas uz 2., 3., 23., 27., 29., 32., 36., 38., 39., 74., 97., 111., 113., 128., 133, 135. un 139. grozījumu. 123. grozījums rada Komisijai pienākumu iesniegt priekšizpētes ziņojumu par iespējām izveidot ekomarķēšanas sistēmu.

Ar 43. un 44. grozījumu tika svītrots pasākums par izkrauto produktu bezmaksas izplatīšanu filantropiskiem vai labdarības mērķiem, kuru veic RO.

3.3.        Jauni noteikumi, ko ieviesusi Padome, un Komisijas nostāja šajā sakarā

Padome ir ieviesusi jaunus noteikumus, kas attiecas uz RO un starpnozaru organizāciju darbību (jauns 18.a pants), obligāto informāciju (42. panta 2.–5. punkts) un komerciālo nosaukumu (43. panta 2. un 3. punkts).

Padome svītroja 38. pantu par kolektīvo fondu.

Komisija var pieņemt šīs izmaiņas, jo tās nemaina Komisijas priekšlikuma pamatmērķi. Tomēr Komisija pauž nožēlu, ka ir svītroti 4 panti, kas paredzēja iespēju pieņemt deleģētos aktus un būtu snieguši Komisijai iespēju elastīgi reaģēt uz strauji mainīgajām situācijām tirgū, kā arī būtu ļāvuši Komisijai pieņemamajos noteikumos iekļaut tehniskākus aspektus, lai sniegtu nozarei precīzāku informāciju par pienākumiem, kuri tai jāievēro (24. pants par RO atzīšanas nosacījumiem un noteikumiem, kas reglamentē pārbaudes, kuras jāveic dalībvalstīm, 33. pants par ražošanas un tirdzniecības plānu saturu, 41. pants par kopējo tirdzniecības standartu noteikšanu un 46. pants par patērētājiem obligāti sniedzamo informāciju un kritēriju minimuma noteikšanu brīvprātīgi sniegtajai informācijai).

Padome arī ieviesa jaunu 53.a pantu par to, ka paliek spēkā pašreizējie noteikumi, kas nosaka kopējus tirdzniecības standartus. Ja nav paredzēti deleģētie akti standartu noteikšanai, šis noteikums ir piemērots, jo tas precizē, ka pašlaik spēkā esošie akti paliks spēkā arī turpmāk.

3.4.        Problēmas, kas radušās, pieņemot nostāju pirmajā lasījumā, un Komisijas nostāja šajā sakarā

Sarunu beigu posmā likumdevēji paplašināja īstenošanas pilnvaras, lai tās aptvertu attiecīgi RO atzīšanas pieteikumu veidlapas un ražošanas un tirdzniecības plānu formātu un struktūru. Komisija var pieņemt šo paplašinājumu, pamatojoties uz to, ka tas nepapildina nevienu koplēmuma akta noteikumu, bet gan veicina TKO vienveidīgu īstenošanu.

Komisija uzskata, ka ir palaista garām iespēja, īstenojot TKO reformu, vēl vairāk uzlabot patērētājiem sniegto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem, jo ir atcelti noteikumi par "nozvejas/ieguves datumu" un konservētu un sagatavotu produktu marķēšanas prasībām (komerciālais nosaukums un izcelsme).

4.           Secinājumi

Komisija var piekrist Padomes nostājai, kas radusies sarunās ar Eiropas Parlamentu. Tomēr Komisija sniedz turpmāko paziņojumu attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem par marķēšanu.

Komisija pauž nožēlu, ka, likumdevējiem vienojoties, no Komisijas priekšlikuma ir svītrots pienākums norādīt "nozvejas datumu" un "ieguves datumu" attiecīgi zvejas un akvakultūras produktiem. Komisija uzskata, ka šie datumi sniedz būtisku informāciju patērētājiem. Nozvejas un ieguves datuma norādīšana nepārprotami nāktu par labu Savienības mazapjoma zvejniekiem un audzētājiem un veicinātu īsus zvejas un akvakultūras produktu izplatīšanas kanālus. Komisija arī pauž nožēlu, ka likumdevēji no Komisijas priekšlikuma ir svītrojuši dažu marķēšanas prasību piemērošanu konservētiem un sagatavotiem produkti, t. i., prasību norādīt komerciālo nosaukumu, ražošanas metodi un izcelsmi. Komisija uzskata, ka šīs prasības atbilst sabiedrības aizvien pieaugošajam pieprasījumam pēc informācijas par konservētu un sagatavotu produktu saturu. Tas ir ļoti būtisks jautājums arī saistībā ar Savienības ražojumu uzticamību un vērtību.

Komisija vēlas atkārtoti uzsvērt, ka minētie Komisijas ierosinātie marķējuma uzlabojumi neradītu nesamērīgu slogu zvejniecības nozarei, jo to pamatā ir pašreiz spēkā esošās prasības attiecībā uz izsekojamību.

Komisija nepiekrīt izmaiņām, ko juristi lingvisti ieviesuši 42. panta 1. punkta e) apakšpunktā tekstā, par kuru tika panākta politiska vienošanās 2013. gada 8. maija neoficiālajā trialogā par Komisijas priekšlikumu regulai par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (jauns 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts dokumentā 12005/13). Komisijas nostāja ir šāda: kā iestādes jau vienojās neoficiālajā trialogā 2013. gada 8. maijā, ar pienācīgu etiķeti vai marķējumu būtu bez jebkādiem papildu nosacījumiem jānorāda minimālais derīguma termiņš visiem zvejas un akvakultūras produktiem, kas minēti 42. panta 1. punktā (jaunais 35. panta 1. punkts dokumentā 12005/13) un kas tiek piedāvāti pārdošanai galapatērētājiem. Vārdkopas "attiecīgā gadījumā" pievienošana 42. panta 1. punkta e) apakšpunkta (jaunais 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts dokumentā 12005/13) sākumā radīs juridisku nenoteiktību un apdraudēs izredzes sasniegt mērķi uzlabot pārredzamību patērētājiem.