52013PC0470

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] 28. punktā ir atļauts ar elastīguma mehānisma starpniecību izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus ne vairāk kā EUR 500 miljonu apmērā gadā papildus finanšu shēmas attiecīgajām izdevumu kategorijām.

Noteikumi, kas piemērojami finansējuma saņemšanai no EGF, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[2].

Itālija 2011. gada 30. decembrī iesniedza pieteikumu EGF/2011/025 IT/Lombardia finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF pēc tam, kad tika veikta darbinieku atlaišana divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. red. 26. nodaļā noteiktajā jomā (Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana)[3] NUTS II līmeņa reģionā, Lombardijā (ITC4), Itālijā.

Pēc pieteikuma rūpīgas izskatīšanas Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantu ir secinājusi, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai atbilstoši minētajai regulai ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE

Pamatdati: ||

EGF atsauces Nr. || EGF/2011/025

Dalībvalsts || Itālija

2. pants || b)

Attiecīgie uzņēmumi || 2

NUTS II līmeņa reģions || Lombardija (ITC4)

NACE 2. red. nodaļa || 26. (Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana)

Pārskata periods || 20.3.2011.–20.12.2011.

Datums, kad sāk sniegt individualizētos pakalpojumus || 1.3.2012.

Pieteikuma iesniegšanas datums || 30.12.2011.

Atlaisto darbinieku skaits pārskata periodā || 529

To atlaisto darbinieku skaits, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu || 480

Izdevumi par individualizētajiem pakalpojumiem (EUR) || 1 687 200

Izdevumi par EGF īstenošanu[4] (EUR) || 105 000

Izdevumi par EGF īstenošanu (%) || 5,9

Kopējais budžets (EUR) || 1 792 200

EGF ieguldījums (65 %) (EUR) || 1 164 930

1.           Pieteikums Komisijai tika iesniegts 2011. gada 30. decembrī, un līdz 2013. gada 12. martam tika iesniegta papildu informācija.

2.           Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem par EGF izmantošanu, un tas tika iesniegts minētās regulas 5. pantā paredzēto 10 nedēļu laikā.

Saistība starp atlaišanas gadījumiem un globalizācijas vai pasaules finanšu un ekonomikas krīzes izraisītām būtiskām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos

3.           Lai pierādītu saistību starp atlaišanas gadījumiem un pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, Itālija apgalvo, ka IKT pieprasījuma un ieguldījuma samazināšanās gan no patērētāju, gan uzņēmumu puses, ko izraisīja krīze, ir būtiski veicinājusi lejupslīdi Itālijas IKT un elektronisko komponentu nozarē (NACE 26. nodaļa)[5], sākot no 2009. gada[6].

4.           Kā norādījušas Itālijas iestādes, laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam IKT nozarei Itālijā bija veicies samērā labi, sasniedzot pamatotu saimnieciskās darbības līmeni, jo īpaši, ja salīdzina ar citām Itālijas tautsaimniecības nozarēm, pat neraugoties uz spēcīgo konkurenci, ko pēdējos desmit gados radīja IKT uzņēmumi valstīs ar zemām ražošanas izmaksām (sk. nākamo punktu). Tomēr krīzes dēļ pozitīvā tendence, kas bija vērojama līdz 2008. gadam, sāka kristies un dažādās IKT nozarēs izaugsmes rādītāji bija negatīvi, piemēram, IT nozarē: -9 % 2009. gadā, -2,5 % 2010. gadā, -4,1 % 2011. gadā (negatīvi izaugsmes rādītāji salīdzinājumā ar attiecīgajiem iepriekšējiem gadiem).

5.           Kā norādīja Assinform, Itālijas IKT nozarei ir kaitējusi spēcīgā konkurence, ko pēdējo desmit gadu laikā radījušas zemo izmaksu valstis, un vajadzība reorganizēt nozari, jo strauji parādījās jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākoņdatošana, dažādu veidu e-pakalpojumi, sociālie tīkli u. c., dažus gadus tika atzīta par sarežģītu uzdevumu. Digitālā plaisa starp Itāliju un vadošajām Eiropas valstīm un citām pasaules valstīm ir palielinājusies vēl vairāk krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes dēļ. Visu šo norišu dēļ sākot no 2009. gada tika samazināts IKT jomā strādājošo skaits Itālijas uzņēmumos.

6.           Krīzes izraisītā IKT nozares straujā lejupslīde Itālijā smagi ietekmēja arī abus uzņēmumus, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, proti, Anovo Italia S.p.A. (Varēzes province) un Jabil CM S.r.l. (Milānas province). To jau tā sliktais stāvoklis sarežģījās vēl vairāk, un to iepriekšējo gadu pārstrukturēšanās un reorganizācijas centieni cieta neveiksmi, kā dēļ galu galā uzņēmumus nācās slēgt, atlaižot darbiniekus.

7.           Savā novērtējumā par pieteikumiem EGF/2011/016 IT Agile (NACE 62. nodaļa)[7] un EGF/2010/012 NL Noord Holland ICT (NACE 46. nodaļa)[8] Komisija jau bija norādījusi uz ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz uzņēmumiem, kas darbojas IKT nozarē. Šie argumenti joprojām ir spēkā.[9]

Atlaisto darbinieku skaita pierādīšana un atbilstība 2. panta b) apakšpunkta kritērijiem

8.           Itālija iesniedza šo pieteikumu atbilstoši intervences kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) apakšpunktā, kurā paredzēta vismaz 500 darbinieku atlaišana deviņu mēnešu laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā un tajā pašā NACE 2. red. jomā vienā dalībvalsts reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī.

9.           Pieteikumā ir minēti 529 atlaišanas gadījumi, kas notikuši deviņu mēnešu pārskata periodā no 2011. gada 20. marta līdz 2011. gada 20. decembrim divos uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. red. 26. nodaļā noteiktajā jomā (Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana) NUTS II līmeņa Lombardijas reģionā (ITC4). Uzņēmumā Jabil CM S.r.l. notikušie 322 atlaišanas gadījumi tika aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta otrās daļas pirmo ievilkumu (darba devējs 2011. gada 28. septembrī nosūtīja faksa vēstules darbiniekiem par darba attiecību pārtraukšanu). Uzņēmumā Anovo Italia S.p.A. notikušie 207 atlaišanas gadījumi tika aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta otrās daļas trešo ievilkumu. Komisija 2013. gada 29. janvārī saņēma EGF regulas 2. panta 2. punktā noteikto apstiprinājumu, ka 207 personas, par kurām ziņots atbilstoši trešajam ievilkumam, ir faktiski atlaistas no darba.

Paskaidrojums par minēto atlaišanas gadījumu neparedzamību

10.         Kā norādīja Itālijas iestādes, darbinieku atlaišana abos uzņēmumos, uz kuriem attiecas šis pieteikums, proti, Anovo Italia S.p.A. un Jabil CM S.r.l., nebija paredzama — finanšu un ekonomikas krīze smagi ietekmēja abus uzņēmumus, kā dēļ cieta neveiksmi to iepriekšējos gados uzsāktie pārstrukturēšanās un reorganizācijas centieni un galu galā bija jāatlaiž visi darbinieki, proti, Anovo Italia S.p.A bankrotēja (2011. gada 15. decembrī), bet Jabil CM S.r.l. tika slēgts pēc visu darbību pārtraukšanas (paziņojums par slēgšanu un darbinieku atlaišanu: 2011. gada 28. septembrī; sarunu ar sociālajiem partneriem izbeigšana bez vienošanās panākšanas: 2011. gada 13. decembrī, pēc tam atlaižot Jabil telpās nodarbinātos darbiniekus).

Uzņēmumu, kas atlaiduši darbiniekus, un darbinieku, kuriem paredzēta palīdzība, noteikšana

11.         Pieteikums attiecas uz 529 atlaistiem darbiniekiem (no kuriem 480 ir paredzēta palīdzība) divos uzņēmumos:

Jabil CM S.r.l. (Cassina de Pecchi, Milānas province)                         322

Anovo Italia S.p.A. (Saranno, Varēzes province)                                 207

Jabil CM S.r.l. tika izveidots 2007. gadā no bijušās Nokia Siemens uzņēmuma struktūrvienības, un tā specializācija bija telekomunikācijas ierīcēm paredzētu shēmas plašu ražošana, montāža un remonts (NACE 26.1. nodaļa). Pēdējos gados šā uzņēmuma īpašnieki tika vairākkārt mainījušies; pēdējais īpašnieks bija ASV koncerns Competence Mercatech (kopš 2010. gada).

Anovo Italia S.p.A piederēja Francijas starptautiskajam koncernam Anovo S.A[10] un darbojās Itālijas tirgū no 1998. gada līdz bankrotam 2011. gada 15. decembrī. Anovo Italia S.p.A. bija specializējies integrētu ar IT saistītu darbību izstrādē un piegādē, jo īpaši elektronisko komponentu ražošanā (NACE 26.1. nodaļa).

12.         To darbinieku sadalījums, kuriem paredzēta palīdzība, ir šāds.

Kategorija || Skaits || Īpatsvars procentos

Vīrieši || 290 || 60,4

Sievietes || 190 || 39,6

ES pilsoņi || 473 || 98,5

Personas, kas nav ES pilsoņi || 7 || 1,5

No 15 līdz 24 gadiem || 0 || 0,0

No 25 līdz 54 gadiem || 450 || 93,8

No 55 līdz 64 gadiem || 22 || 4,6

Vairāk par 64 gadiem || 8 || 1,6

13.         Nevienam no darbiniekiem nav ilgstošu veselības problēmu vai invaliditātes.

14.         Sadalījums pa profesiju kategorijām ir šāds.

Kategorija || Skaits || Īpatsvars procentos

Tehniskie darbinieki un saistītie speciālisti (ISCO 3) || 37 || 7,7

Atbalsta personāls/darbinieki (ISCO 4) || 57 || 11,9

Amatnieki un saistītu amatu speciālisti (ISCO 7) || 153 || 31,9

Iekārtu/mašīnu operatori un montētāji (ISCO 8) || 233 || 48,5

15.         Itālija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 7. pantu ir apliecinājusi, ka tā ir piemērojusi sieviešu un vīriešu līdztiesības un nediskriminēšanas politiku un ka piemēros to arī turpmāk dažādajos EGF īstenošanas un jo īpaši tā pieejamības nodrošināšanas posmos.

Attiecīgās teritorijas, tās iestāžu un ieinteresēto personu apraksts

16.         Attiecīgā teritorija ir Lombardija[11], kas ar gandrīz 10 miljoniem iedzīvotāju ir visapdzīvotākais no Itālijas 20 reģioniem, un konkrētāk — Varēzes un Milānas provinces.

17.         Atbildīgās iestādes ir: valsts līmenī — Darba un sociālo lietu ministrija, bet reģionālā līmenī — Lombardijas reģions (Direzione Generale Istruzione, Formazione e Lavoro), Milāna. Ieinteresētās personas no darba devēja puses ir šādas asociācijas: CLAAI (Federazione Regionale Lombarda delle Associazioni Artigiane), CNA Lombardia (Confederazione Nazionale dell’Artigianato e delle piccole e medie imprese), Confapindustria Lombardia, Confartigianato Lombardia, Confcommercio Lombardia-Imprese per l’Italia, Confcooperative Lombardia. Darbiniekus pārstāvošās ieinteresētās personas ir šādas: CGIL (Confederazione generale italiana del lavoro), CISL (Confederazione italiana sindacati lavoratori), UIL (Unione italiana del lavoro), CISAL (Confederazione Italiana Sindacati Autonomi Lavoratori).

Paredzamā atlaišanas gadījumu ietekme uz nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts mērogā

18.         Lombardija ir visturīgākais Itālijas reģions ar lielu ekonomisko daudzveidību[12], ko nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu lielais skaits, kā arī daži lieli rūpnieciski koncerni. Aptuveni piektdaļu Itālijas IKP nodrošina šis reģions. Tomēr, tā kā ražošanas nozaru skaits samazinās, reģionam ir jāpārvar būtiskas strukturālas problēmas, un tajā tāpat kā citur pasaules finanšu un ekonomikas krīze ir pasliktinājusi ekonomikas un darba tirgus stāvokli. Itālijas iestādes ir norādījušas, ka 2009. gadā Lombardijas rūpnieciskās ražošanas apjomi samazinājās par 9,4 % un ka tas radīja tiešas sekas darba tirgū, proti, kopējā nodarbinātība samazinājās par 1,2 % 2009. gadā un par 0,7 % 2010. gadā (kad tika novērota pavisam neliela atlabšana). Pēc Istat datiem, bezdarba līmenis Lombardijā kopš 2008. gada ir palielinājies — 3,7 % 2008. gadā, 5,4 % 2009. gadā, 5,6 % 2010. gadā, 5,8 % 2011. gadā un 7,5 % 2012. gadā.[13]

19.         Lai ierobežotu ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz Lombardijas IKT nozarē nodarbinātajiem, tika plaši izmantotas sociālās drošības sistēmas, piemēram, algu kompensācijas fonds (CIG) — sen iedibināts instruments atbilstoši Itālijas tiesību aktiem, kurš gadījumos, kad tas ir vajadzīgs nelabvēlīgu apstākļu dēļ, var nodrošināt finansiālus pabalstus darbiniekiem kā algu kompensāciju. Itālija iesniedza turpmāk norādīto tabulu, lai apliecinātu šīs “amortizācijas” shēmas izmantošanas palielināšanos kopš krīzes sākuma — iestāžu apstiprināto stundu skaits 2009. gadā bija gandrīz astoņas reizes lielāks nekā 2008. gadā apstiprinātais, un tas liecina par grūtībām šajā nozarē.

Kopējās CIG stundas, kas apstiprinātas Lombardijas IKT nozarē (NACE 26. nodaļa) INPS (Istituto Nazionale della Previdenza Sociale)

Kopējais stundu skaits || 2005 || 2006 || 2007 || 2008 || 2009 || 2010

3 025 840 || 2 261 676 || 2 541 117 || 2 049 268 || 16 003 158 || 15 145 734

20.         Kā norādījušas Itālijas iestādes, krīze ir jo īpaši skārusi rūpniecisko reģionu Distretto Technologico di Milano (Vimercatese), kur tika atlaisti 322 Jabil CM S.r.l. darbinieki. Valsts, reģionālā un vietējā līmenī Itālija cenšas atjaunot un saglabāt šā reģiona attīstību ekonomikas un darbaspēka apjoma ziņā. Šie Itālijas iestāžu īstenotie attīstības un pārstrukturēšanas centieni tiks atbalstīti ar EGF līdzfinansētajiem pasākumiem.

21.         NUTS II līmenī Lombardiju ietekmēja arī vēl cita darbinieku masveida atlaišana, par kuru Komisijai tika iesniegts EGF pieteikums, proti, 1816 atlaišanas gadījumi 190 uzņēmumos tekstilrūpniecības nozarē 2006./2007. gadā[14].

Saskaņota individualizēto pakalpojumu pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu sadalījums, tostarp tās papildināmība ar struktūrfondu finansētiem pasākumiem

22.         Ir ierosināti turpmāk minētie pasākumi, kas visi kopā veido saskaņotu individualizēto pakalpojumu paketi un ir paredzēti, lai 480 darbiniekus, kuriem paredzēts sniegt palīdzību, no jauna integrētu darba tirgū. Itālijas iestādes precizēja, ka visa apmācība un prasmju atjaunošana, kas var būt nepieciešama darbiniekiem, lai sagatavotos veiksmīgai atpakaļintegrācijai darba tirgū, tiks finansēta ar reģionālo avotu starpniecību (tāpēc apmācības un prasmju atjaunošanas izdevumi nav finansējami no EGF).

– Palīdzības pakešu atzīšana un pieejamība (accoglienza e accesso al servizio di assistenza) — informācijas un administratīvi pakalpojumi atlaistajiem darbiniekiem, tostarp pakalpojumu līgumu parakstīšana.

– Intervēšanas metodes (colloquio specialistico) — padziļinātas intervijas ar darbiniekiem, lai noskaidrotu viņu pašreizējos profilus, iespējamo atpakaļintegrācijas veidu apzināšana un palīdzība darba pieteikumu iesniegšanā (CV atjaunināšana).

– Prasmju profilēšana (bilancio di competenze) — mērķtiecīgu instrumentu kopums, kas paredzēts, lai analizētu katra darbinieka profesionālo un sociālo pieredzi un apzinātu jebkādas noderīgas prasmes un zināšanas, ņemot vērā arī pašu darbinieku ambīcijas un vēlmes.

– Attīstības virziena noteikšana (definizione del percorso) — tāda individualizēta profesionālās attīstības virziena plāna izstrāde, kurā nosaka katra darbinieka individuālās apmācības un attīstības vajadzības. Plānu paraksta darbinieks un palīdzības sniedzējs, tādējādi vienojoties par attiecīgajām saistībām.

– Personīgās intervences plāna uzraudzība, koordinēšana un pārvaldība (monitoraggio, coordinamento e gestione del piano di intervento personalizzato) — process, kas ietver individualizētā atbalsta pēckontroli un uzraudzību atbilstoši saskaņotajam attīstības virziena plānam. Saskaņotos pasākumus vajadzības gadījumā var pielāgot.

– Konsultēšana un profesionālā orientācija (tutoring e counselling orientativo) — konsultēšana par darba tirgus mehānismiem, palīdzība darba pieteikumu sagatavošanā un pavadīšana uz darba intervijām.

– Darba iespēju izvērtēšana attiecībā uz jauniem darba devējiem (scouting aziendale) — vietējo un reģionālo darba iespēju izpēte, saziņa ar iespējamajiem darba devējiem, palīdzība darba piedāvājumu izvērtēšanā, atbalsts atlases procesā.

– Prasmju un darba saskaņošana (preselezione e incontro domanda offerta) — tās mērķis ir saskaņot darba tirgus pieprasījumu un darbinieku prasmes, izmantojot specializētas datubāzes. Darbinieki saņem individualizētas konsultācijas par darba vakancēm un palīdzību, piesakoties jaunam darbam. Konsultanti arī veicina darbinieku saziņu ar iespējamajiem darba devējiem un sniedz atbalstu, līdz tiek parakstīts darba līgums.

– Padomdošana jauna darba uzsākšanas sākotnējā posmā (accompagnamento al lavoro) — šā pasākuma mērķis ir atbalstīt jauna darba ilgtspēju, proti, darbinieks un jaunais darba devējs saņem atbalstu padomdošanas veidā darbā iekārtošanas sākotnējā posmā. Lai palīdzētu nodrošināt veiksmīgu atpakaļintegrāciju, darbinieks paraksta darbā iekārtošanas ziņojumu. Itālijas iestādes ir nodrošinājušas šā pasākuma budžetu visiem darbiniekiem, kam paredzēts piešķirt palīdzību; tas liecina, cik lielu nozīmi tās piešķir jaunu darba līgumu ilgtspējai.

– Konsultēšana un atbalsts pašnodarbinātībai (consulenza e supporto all'autoimprenditorialità) — tas ietver mērķtiecīgu darbību kopumu, kuru mērķis ir analizēt darbinieku ilgtspēju/attieksmi pret pašnodarbinātību un uzņēmumu izveidi, komercdarbības plāna izstrādi, konsultēšanu saistībā ar praktiskajiem uzņēmējdarbības uzsākšanas aspektiem, finansējuma iespēju apzināšanu.

– Konsultēšana un atbalsts stažēšanās laikā (tutoring e accompagnamento al tirocinio) — atbalsts darbiniekiem un iespējamajiem jaunajiem darba devējiem darbinieku stažēšanās laikā.

23.         EGF īstenošanas izdevumi, kas norādīti pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantu, ietver sagatavošanas, pārvaldības un kontroles pasākumu izdevumus, kā arī informēšanas un publicitātes izdevumus.

24.         Itālijas iestāžu sniegtie individualizētie pakalpojumi ir aktīvā darba tirgus pasākumi, kas ir daļa no Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā definētajām piemērotajām darbībām. Itālijas iestādes lēš, ka šo pakalpojumu kopējās izmaksas ir EUR 1 687 200 un izdevumi par EGF īstenošanu ir EUR 105 000 (5,9 % no kopējās summas). Kopējais no EGF pieprasītais ieguldījums ir EUR 1 164 930 (65 % no kopējām izmaksām).

Darbības || Aprēķinātais to darbinieku skaits, kuriem paredzēts sniegt palīdzību || Aprēķinātās izmaksas uz vienu darbinieku, kuram paredzēts sniegt palīdzību (EUR) || Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR)

Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmā daļa)

Palīdzības pakešu atzīšana un pieejamība (Accoglienza e accesso al servizio di assistenza) || 480 || 33 || 15 840

Intervēšanas metodes (Colloquio specialistico) || 480 || 66 || 31 680

Prasmju profilēšana (bilancio di competenze) || 480 || 330 || 158 400

Attīstības virziena noteikšana (definizione del percorso) || 480 || 78 || 37 440

Personīgās intervences plāna uzraudzība, koordinēšana un pārvaldība (Monitoraggio, coordinamento e gestione del piano di intervento personalizzato) || 480 || 216 || 103 680

Konsultēšana un profesionālā orientācija (tutoring e counselling orientativo) || 480 || 155 || 74 400

Darba iespēju izvērtēšana attiecībā uz jauniem darba devējiem (scouting aziendale) || 480 || 648 || 311 040

Prasmju un darba saskaņošana (Preselezione e incontro domanda offerta) || 480 || 693 || 332 640

Padomdošana jauna darba uzsākšanas sākotnējā posmā (accompagnamento al lavoro) || 480 || 528 || 253 440

Konsultēšana un atbalsts pašnodarbinātībai (Consulenza e supporto all'autoimprenditorialità) || 273 || 768 || 209 664

Konsultēšana un atbalsts stažēšanās laikā (Tutoring e accompagnamento al tirocinio) || 207 || 768 || 158 976

Individualizēto pakalpojumu starpsumma || || 1 687 200

Izdevumi par EGF īstenošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešā daļa)

Sagatavošanās darbības || || 15 000

Pārvaldība || || 40 000

Informācija un publicitāte || || 15 000

Kontroles darbības || || 35 000

Izdevumu par EGF īstenošanu starpsumma || || 105 000

Kopējās aprēķinātās izmaksas || || 1 792 200

EGF ieguldījums (65 % no kopējām izmaksām) || || 1 164 930

25.         Itālija apstiprina, ka iepriekš izklāstītie pasākumi papildina struktūrfondu finansētās darbības un ka tiks novērsta jebkāda divkārša finansējuma iespējamība. Dažus no EGF līdzfinansētajiem pasākumiem, piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, nevarēja finansēt no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Datums(-i), kad tika sākta individualizēto pakalpojumu sniegšana atlaistajiem darbiniekiem vai kad to plānots sākt

26.         EGF līdzfinansējumam ierosinātos saskaņotajā paketē ietvertos individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem Itālija sāka sniegt 2012. gada 1. martā. Tāpēc minētajā dienā sākas atbilstīguma periods jebkurai palīdzībai, kuru varētu piešķirt no EGF.

Procedūras apspriedēm ar sociālajiem partneriem

27.         Kā norādījušas Itālijas iestādes, apspriedes ar sociālajiem partneriem reģionālā līmenī notika vairākkārt, tostarp šādos gadījumos: 2012. gada 3. februārī — Agenzia Regionale Istruzione, Formazione e Lavoro (ARIFEL) tikās ar darba devēju un darbinieku pārstāvjiem, lai apspriestu iespēju izveidot “sociālā uzņēmuma” darba grupu Anovo Italia S.p.A darbiniekiem (vienošanās netika panākta); 2012. gada 15. februārī — tikšanās ar reģiona krīzes “pamatgrupu” (Note Verbale[15]); 2012. gada 17. februārī — reģionālā IKT apaļā galda tikšanās ar darba devēju un darbinieku pārstāvjiem un Regione Lombardia (Note Verbale[16]).

28.         Itālijas iestādes apliecināja, ka ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos noteiktās prasības par kolektīvo atlaišanu.

Informācija par darbībām, kas ir obligātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai atbilstoši koplīgumiem

29.         Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem kritērijiem Itālijas iestādes savā pieteikumā

· apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstāj pasākumus, par ko atbild uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

· pierādīja, ka ar darbībām atbalsta individuālus darbiniekus un ka tās neizmanto uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;

· apstiprināja, ka iepriekš minētās piemērotās darbības netiek finansētas no citiem ES finanšu instrumentiem.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

30.         Itālija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu valsts līmenī pārvaldīs Ministerio del Lavoro e delle Politiche Sociali/Direzione Generale per le Politiche Attive e Passive del Lavoro (MLPS – DG PAPL). MLPS – DG PAPL Ufficio A darbojas kā vadošā iestāde, MLPS – DG PAPL Ufficio B — kā sertificējošā iestāde un MLPS – DG PAPL Ufficio C — kā revīzijas iestāde. Regione Lombardia būs vadošās iestādes starpniekstruktūra reģionālā līmenī. Itālija savā EGF pieteikumā (I daļā) ir aprakstījusi detalizētu pārvaldības un kontroles sistēmu, norādot valsts un reģionālā līmenī iesaistīto dalībnieku attiecīgās atbildības jomas.

Finansējums

31.         Pamatojoties uz Itālijas pieteikumu, ierosinātais EGF ieguldījums saskaņotajai individualizēto pakalpojumu paketei (ieskaitot izdevumus EGF īstenošanai) ir EUR 1 164 930, kas ir 65 % no kopējām izmaksām. Komisijas ierosinātais piešķīrums no fonda ir noteikts, pamatojoties uz Itālijas sniegto informāciju.

32.         Ņemot vērā EGF finansiālā ieguldījuma maksimālo iespējamo apmēru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punktu, kā arī iespējas pārdalīt apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus visas iepriekš minētās summas apmērā, tos piešķirot atbilstoši finanšu shēmas 1.a pozīcijai.

33.         Ņemot vērā ierosināto finansiālā ieguldījuma apmēru, vairāk nekā 25 % no EGF rezervētā maksimālā gada apmēra būs pieejami piešķīrumiem pēdējos četros gada mēnešos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā.

34.         Nākot klajā ar šo priekšlikumu izmantot EGF, Komisija sāk vienkāršoto trīspusējo sarunu procedūru atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktam, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot EGF un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kas attiecīgā politiskā līmenī panāk vienošanos par izmantošanas priekšlikuma projektu, informēt otru iestādi un Komisiju par tās nodomiem. Domstarpību gadījumā tiks sasaukta oficiāla trīspusēja sanāksme ar abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm.

35.         Komisija atsevišķi iesniedz līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu, lai 2013. gada budžetā iekļautu atbilstošās saistību apropriācijas, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā.

Maksājumu apropriāciju avots

36.         Apropriācijas, kas 2013. gada budžetā piešķirtas EGF budžeta pozīcijai, tiks izmantotas, lai segtu šim pieteikumam vajadzīgo summu EUR 1 164 930 apmērā.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2011/025 IT/Lombardia)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[17] un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[18] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[19],

tā kā:

(1)       Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globalizācijas izraisītām būtiskām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū.

(2)       Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)       Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 500 miljoni gadā.

(4)       Itālija 2011. gada 30. decembrī iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. red. 26. nodaļā noteiktajā jomā (Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana) NUTS II līmeņa reģionā, Lombardijā (ITC4), un līdz 2013. gada 12. martam iesniedza papildu informāciju. Minētais pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām attiecībā uz finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tāpēc Komisija ierosina piešķirt līdzekļus EUR 1 164 930 apmērā.

(5)       Tādējādi EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Itālijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 1 164 930 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[2]               OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

[4]               Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešo daļu.

[5]               NACE 26. nodaļā ir ietvertas dažādas darbības, tostarp datoru un elektronisko iekārtu ražošana, optisko un elektrisko ierīču ražošana, mērinstrumentu un pulksteņu ražošana, kā arī pakalpojumu darbības, kas saistītas ar programmatūras ražošanu, konsultēšana un saistītās darbības.

[6]               Avoti, uz kuriem atsaucās Itālija: Itālijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija Assinform (www.assinform.it); Osservatorio ICT & PMI della School of Management del Politecnico di Milano 2009. gada ziņojums (www.osservatori.net); ISTAT (http://www.istat.it/).

[7]               COM(2013) 120 galīgā redakcija.

[8]               COM(2010) 685 galīgā redakcija.

[9]               Vairāk informācijas par EGF pieteikumiem sadalījumā pa nozarēm var atrast EGF statistikas apkopojumā par 2007.–2011. gadu un tā turpmākajos papildinājumos, kas pieejami vietnē http://ec.europa.eu/egf.

[10]             Anovo S.A., kas nodibināts 1987. gadā, darbojās aptuveni 20 birojos visā Eiropā, kā arī Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Francijas uzņēmums tika likvidēts 2011. gadā.

[11]             NUTS II līmeņa reģions Itālijas ziemeļos (reģiona galvaspilsēta ir Milāna).

[12]    Ietver ražošanas nozares, piemēram, mehānikas, elektronikas, metāla, ķīmijas, pārtikas rūpniecības nozares, un pakalpojumu nozares, piemēram, banku, transporta, sakaru pakalpojumu nozares.

[13]             http://www.bancaditalia.it/pubblicazioni/econo/ecore/2010/analisi_s_r/1046_lombardia/Lombardia_2009.pdf; http://www.istat.it/it/lombardia

[14]             EGF/2007/007 IT/Lombardia, OV L 330, 9.12.2008.

[15]             https://arifl.box.com/s/d9994b938ecb153700d7

[16]             https://arifl.box.com/s/ea34733bb72d514b5404

[17]             OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[18]             OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[19]             OV C […], […], […]. lpp.