PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. ES politikas nesenās norises dzelzceļa jomā

Komisija baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, kas pieņemta 2011. gada 28. martā („2011. gada baltā grāmata”), izklāstīja savu redzējumu par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, t. i., iekšēju dzelzceļa tirgu, kurā Eiropas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi varētu nodrošināt pārvadājumus bez nevajadzīgiem tehniskiem un administratīviem šķēršļiem.

Eiropadomes 2012. gada janvāra secinājumos arī uzsvērts, ka ir svarīgi atraisīt pilnībā integrēta vienotā tirgus potenciālu izaugsmes veicināšanai attiecībā uz tīkla nozarēm un citām nozarēm[1]. Turklāt Komisijas paziņojumā par rīcību stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai, kas pieņemts 2012. gada 30. maijā[2], uzsvērts, ka ir svarīgi turpināt samazināt reglamentējuma slogu un šķēršļus ienākšanai tirgū dzelzceļa nozarē, šim nolūkam izstrādājot konkrētām valstīm sniegtus ieteikumus. Komisija 2012. gada 6. jūnijā pieņēma paziņojumu par vienotā tirgus labāku pārvaldību, kurā arī uzsvērta transporta nozares nozīmība[3].

Pēdējos desmit gados ES dzelzceļa tirgū ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas pakāpeniski ieviestas ar trim dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumiem (un dažiem pievienotiem tiesību aktiem), kas paredzēti, lai atvērtu valstu tirgus un padarītu dzelzceļu konkurētspējīgāku un savstarpēji izmantojamu ES līmenī, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Tomēr, neraugoties uz vērā ņemamajām izmaiņām ES tiesību aktos un citos pasākumos (“ES acquis”), ar kuriem izveido ES dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu iekšējo tirgu, dzelzceļa īpatsvars ES iekšējos pārvadājumos aizvien ir neliels. Tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar ceturto dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu, lai uzlabotu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, novēršot atlikušos tirgus šķēršļus.

Šī regula ir viens no ceturtā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma elementiem, kurā akcentēta atlikušo administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršana, jo īpaši izveidojot kopīgu pieeju drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumiem, lai palielinātu apjomradītus ietaupījumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas visā ES, ar Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras (EDzA) starpniecību, samazinot administratīvās izmaksas un paātrinot administratīvās procedūras, kā arī novēršot slēptu diskrimināciju. Tā ir paredzēta, lai aizstātu sākotnējo dibināšanas regulu un uzticētu jaunus svarīgus uzdevumus Aģentūrai, padarot to par patiesu Eiropas Dzelzceļa iestādi savstarpējas izmantojamības un drošības jomā.

1.2. Kāpēc pašreizējā Regula Nr. 881/2004 (ar grozījumiem) jāaizstāj ar jaunu tiesību aktu?

Kopš 2004. gada, kad tika izstrādāta sākotnējā dibināšanas regula, ir notikušas vairākas izmaiņas saistībā ar Eiropas dzelzceļu un Aģentūru. Ir aizvien vairāk pierādījumu par ES dzelzceļa iekšējā tirgus funkcionēšanu, arī attiecībā uz tā savstarpējās izmantojamības un drošības aspektiem. Tika izstrādāti jauni tiesību akti, kuru rezultātā tika grozīta Aģentūras regula (2008. gads) vai kuros tika sīkāk izstrādāti EDzA pašreizējie uzdevumi, nemainot tās regulu (piemēram, Lēmums 2011/155/ES).

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā ir noteikti vairāki pasākumi, kas sniegtu jaunas pilnvaras aģentūrai un racionalizētu pašreizējos procesus.

Turklāt ir jāievieš vairākas izmaiņas, lai uzlabotu Aģentūras darbību pēc EDzA dibināšanas regulas un pašas Aģentūras novērtējuma (2009.–2010. gads), kā arī pēc ieteikumiem Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām (2012. gads) un pēc Administratīvās padomes nostājas dokumenta par Aģentūras nākotni (2012. gads). Tas jo īpaši attiecas uz uzlabojumiem Aģentūras iekšējā struktūrā, pārvaldībā un lēmumu pieņemšanas procesā un uz tās attiecībām ar ieinteresētajām personām.

Jauna regula arī palīdzēs precizēt tiesību akta struktūru (piemēram, dzēšot pantus un mainot pantu numerāciju) un padarīt to loģiskāku (piemēram, pārvietojot dažus pantus uz atbilstošākām nodaļām, izveidojot jaunas nodaļas un svītrojot novecojušās nodaļas). Visbeidzot, ar šo tiesību aktu kopumu tiek grozīta arī Savstarpējas izmantojamības direktīva un Drošības direktīva, un tās ir cieši saistītas ar EDzA uzdevumiem, tāpēc šajā regulā tas ir pienācīgi jāņem vērā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā Juridiskā dienesta ieteikumus, Komisija gatavojas ierosināt jaunu EDzA regulu, ar kuru aizstās sākotnējo Regulu Nr. 881/2004. Ir vairākas izmaiņas saistībā ar Regulu Nr. 881/2004, un tās var sagrupēt trīs kategorijās.

· Jauni noteikumi: Aģentūras jaunie uzdevumi (izdot atļaujas ritekļu laišanai tirgū, atļaujas nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmas un drošības sertifikātus), pastiprināta kontrole pār valsts iestādēm, lielākas pilnvaras attiecībā uz valstu noteikumiem, jauns EDzA budžeta avots (nodevas un atlīdzība), Apelācijas padome; daži jauni noteikumi – jo īpaši attiecībā uz iekšējo organizāciju – veido daļu no kopīgās pieejas ES aģentūrām.

· Pašreizējo noteikumu precizēšana/vienkāršošana: īpaši attiecībā uz darba metodēm, ERTMS, dzelzceļa personālu, reģistriem, citiem uzdevumiem.

· Atjauninājumi, kas ir tiesību aktu un politiskās sistēmas attīstības rezultāts: noteikumi par iekšējo struktūru un darbību, kā arī atsauces uz komiteju procedūrām un deleģētiem aktiem.

· Redakcionālas izmaiņas sākotnējā regulā.

1.3. Saikne starp šo regulu un Savstarpējas izmantojamības direktīvu un Drošības direktīvu

Direktīva 2008/57/EK (Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīva) un Direktīva 2004/49/EK (Dzelzceļu drošības direktīva) ir cieši saistītas ar sākotnējo Regulu Nr. 881/2004. Ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā tiek ierosināts pārstrādāt minētās direktīvas; tomēr tās joprojām būs cieši saistītas ar šo regulu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka Aģentūra darbojas tādās jomās kā dzelzceļa savstarpēja izmantojamība un drošība, kurām minētās direktīvas nodrošina juridisko pamatu.

Šajā regulā saiknes jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:

– savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS; Savstarpējas izmantojamības direktīva), kopīgie drošības mērķi (CST; Drošības direktīva) un kopīgas drošības metodes (CSM; Drošības direktīva): Aģentūra ir atbildīga, lai par to tiktu izstrādāti ieteikumi, kurus pieņems Komisija, un par atzinumu sniegšanu Komisijai par SITS nepiemērošanu;

– drošības sertifikāti: Aģentūra ir atbildīga par to izdošanu, bet visa procedūra ir paredzēta Drošības direktīvā;

– reģistri: Aģentūra ir atbildīga par ieteikumu sniegšanu Komisijai par specifikācijām attiecībā uz reģistriem (kas minēti Savstarpējas izmantojamības direktīvā) un to pārskatīšanu, kā arī par to publiskas pieejamības nodrošināšanu;

– atļaujas dzelzceļa ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū un atļaujas nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmas: Aģentūra ir atbildīga par to izdošanu, bet pilna to pieprasīšanas procedūra ir izklāstīta Savstarpējas izmantojamības direktīvā;

– telemātikas lietojumi un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS): šīs ir specifiskas jomas, kuras reglamentē attiecīgās SITS, kas pieņemtas saskaņā ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu un kuru izstrādē Aģentūrai kā sistēmas iestādei ir būtiska nozīme;

– pilnvarotās atbilstības novērtēšanas struktūras: Aģentūra ir atbildīga par to darbības atbalstīšanu un uzraudzīšanu, bet tās izveido un to pienākumus nosaka ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu;

– valstu drošības iestādes (VDI): Aģentūra ir atbildīga par to darbības atbalstīšanu un uzraudzīšanu, bet tās izveido un to pienākumus nosaka ar Drošības direktīvu;

– valstu dzelzceļa noteikumi: Aģentūra ir atbildīga par to izpēti, lai samazinātu to skaitu, bet to paziņošanas procedūra ir paredzēta Drošības direktīvā un Savstarpējas izmantojamības direktīvā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Komisijas dienesti ir pastāvīgi apsprieduši vienotas Eiropas dzelzceļa telpas attīstību ar nozares pārstāvjiem. 2010.–2011. gadā Komisija veica pēcnovērtējumu par Regulu Nr. 881/2004 un Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras darbību[4]. Šajā novērtējumā, kā arī ES aģentūru vispārējā novērtējumā 2009. gadā tika konstatēta Aģentūras pievienotā vērtība un tika sniegts kopumā pozitīvs ieinteresēto personu atzinums attiecībā uz EDzA un tās darbības rezultātiem. Novērtējuma rezultāti bija svarīgs ieguldījums un sagatavošanas darbs ietekmes novērtējuma turpmākajā procesā, kas saistīts ar regulas grozījumiem.

Eiropas Komisija veica rūpīgu ietekmes novērtējumu, lai to pievienotu likumdošanas priekšlikumiem par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanu savstarpējas izmantojamības un drošības jomā. Ietekmes novērtējuma vadības grupa (INVG) tika izveidota 2011. gada jūnijā, un MOVE ĢD uzaicināja piedalīties visus ĢD.

Ārējs konsultants izstrādāja ietekmes novērtējuma atbalsta pētījumu un veica mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Mērķtiecīga apspriešanās tika sākta 2011. gada 18. novembrī ar internetaptauju, kas tika pabeigta 2011. gada 30. decembrī. Pēc tam tika veiktas pārrunas ar galvenajām ieinteresētajām personām un 2012. gada februāra beigās organizēts ieinteresēto personu darbseminārs.

Kopš tā laika MOVE ĢD ir piedalījies divpusējās sanāksmēs ar nozares pārstāvjiem, lai izprastu to viedokli par to, kas būtu jāiekļauj ceturtajā tiesību aktu kopumā savstarpējas izmantojamības un drošības jomā.

Ņemot vērā iniciatīvas tehnisko raksturu, netika veikta sabiedriskā apspriešana. Tomēr Komisija nodrošināja, lai notiktu savlaicīga apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām un lai diskusijās tiktu apspriesti visi iniciatīvas galvenie elementi.

Ietekmes novērtējuma padome

Ietekmes novērtējuma padome tikās 2012. gada 5. septembrī un pēc tam sniedza pozitīvu atzinumu. Padomes galvenie ieteikumi tika iekļauti ietekmes novērtējuma ziņojumā:

– tika pievienots vairāk statistikas datu un informācijas par apspriešanos ar ieinteresētajām personām;

– tika pievienota informācija par paredzamo sinerģiju ar citiem ceturtā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma elementiem un precizēta netiešā ietekme;

– tika sīkāk izklāstīti pamata pasākumi, kas kopīgi 2.–5. risinājumam, un ieviesti precizējumi attiecībā uz to diferenciāciju;

– tika precizētas un labāk izskaidrotas metodes, kas izmantotas, lai novērtētu ietekmi; tika parādītas saiknes, labāk izstrādājot savstarpējas atsauces;

– tika skaidrāk nošķirtas administratīvās izmaksas ekonomikas dalībniekiem (dzelzceļa operatori) un izmaksas publiskā sektora administrācijām (valsts iestādēm, EDzA un Komisijai).

Iespējamie risinājumi

Izvētījot atsevišķos pasākumus, Komisija līdztekus bāzes scenārijam ir noteikusi piecus politikas risinājumus (2.–6. risinājums). Pēc ieceres 2.–5. risinājums galvenokārt attiecas uz mijiedarbību starp Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru („EDzA” vai „Aģentūra”) un valsts iestādēm, un tie visi var veicināt trīs darbības mērķu sasniegšanu. 6. risinājums ir horizontālu pasākumu kopums, kuri lielākoties ir neatkarīgi no mijiedarbības starp EDzA un valstu iestādēm un kurus var piemērot papildus 2.–5. risinājumam, prognozējot, ka kopējā galīgā ietekme pastiprināsies.

1. risinājums. Bāzes scenārijs (neko nemainīt) – turpināt to, kas šobrīd noteikts nozarē.

2. risinājums. Lielāka koordinācijas loma Aģentūrai, nodrošinot konsekventu pieeju dzelzceļa uzņēmumu sertifikācijai un ritekļu atļauju izdošanai.

3. risinājums. EDzA kā vienas pieturas aģentūra, kur galīgais lēmums par sertifikāciju un atļaujas izdošanu paliek VDI ziņā, bet EDzA veic pieprasījumu un lēmumu ienākšanas un iziešanas pārbaudes.

4. risinājums. EDzA un VDI ir kopīga kompetence, bet galīgo lēmumu par sertifikāciju un atļauju pieņem Aģentūra.

5. risinājums. EDzA pārņem VDI funkcijas attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sertifikāciju un ritekļu atļaujām.

6. risinājums. Horizontālie pasākumi, kuros ietverti citi likumdošanas un ieteikuma tiesību pasākumi (ne tikai pienākumu sadalīšana starp valstu iestādēm un EDzA), ko varētu īstenot, lai uzlabotu dzelzceļa nozares konkurētspēju, piemēram,            palielināt EDzA lomu ar dzelzceļiem saistītas informācijas izplatīšanā un apmācībā vai pārejā no valstu tehniskajiem un drošības noteikumiem uz ES noteikumu sistēmu (konstatējot nevajadzīgus noteikumus, ko veic EDzA un VDI, un tad prasot valstu iestādēm likvidēt šos noteikumus, kā arī ierobežojot iespējas pieņemt jaunus noteikumus).

Risinājumu ietekme. Visu risinājumu ietekme uz vidi tika novērtēta kā pozitīva, taču neliela. Visu risinājumu sociālā ietekme tika novērtēta kā neliela/ minimāla.

Turpmāk tabulā ir parādīti ekonomiskie ieguvumi (efektivitāte) un sasniegto mērķu skaits (rezultativitāte) apvienotiem risinājumiem.

Risinājums || Efektivitāte (kopējais neto ieguvums miljonos euro) || Rezultativitāte (sasniegto darbības mērķu skaits)

Risinājumi 2+6: tālāka EDzA „koordinācija” + horizontālie pasākumi || 411 || 1

Risinājumi 3+6: EDzA kā vienas pieturas aģentūra + horizontālie pasākumi || 461 || 2

Risinājumi 4+6: EDzA un VDI kopīga kompetence + horizontālie pasākumi || 497 || 3

Risinājumi 5+6: EDzA pārņem VDI funkcijas saistībā ar atļauju izdošanu un sertifikāciju + horizontālie pasākumi || 476 || 3

Tika secināts, ka 4. risinājums (apvienots ar 6. risinājumu) ir vēlamais risinājums, jo tas dod vislīdzsvarotākos rezultātus attiecībā uz:

– nozari, jo tiek samazinātas drošības sertifikācijas un ritekļu un citu apakšsistēmu atļauju izdošanas izmaksas un termiņi;

– izmaksu ietekmi uz ES budžetu;

– izmaksu ietekmi uz valstu iestādēm;

– subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu;

– konstatēto problēmu risināšanu; un

– izklāstīto mērķu sasniegšanu.

Plašāka informācija par ietekmes novērtējumu un apspriešanās rezultātiem ar ieinteresētajām personām ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots tiesību aktu priekšlikumiem atlikušo administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršanai savstarpējas izmantojamības un drošības jomā ES dzelzceļa transporta tirgū. Tas tiks publicēts Komisijas Ģenerālsekretariāta tīmekļa vietnē pēc šā tiesību akta pieņemšanas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šajā iedaļā ir sniegtas piezīmes un skaidrojums galvenajiem jaunās EDzA regulas noteikumiem, ja tas ir nepieciešams saistībā ar Regulas Nr. 881/2004 sākotnējā teksta grozījumiem.

1. NODAĻA. PRINCIPI

1. pants: mērķi ir pārstrādāti, lai atspoguļotu jaunos Aģentūras uzdevumus, un pārcelti uz apsvērumiem; tā vietā skaidrības labad ir izklāstīts priekšmets un darbības joma.

2. pants: juridiskais statuss ir pārcelts uz šo pantu, kur tam ir atbilstošāka vieta (iepriekš 22. pants).

3. pants: grozīts, lai pienācīgi atspoguļotu Aģentūras jaunos darbības veidus.

2. NODAĻA. DARBA METODES

Jauna nodaļa ir pievienota, lai apkopotu jautājumus, kuri sākotnēji bija citās nodaļās, bet kuri patiesībā attiecas uz metodēm, ar kurām EDzA sasniedz savus mērķus.

4. pants: pants par darba grupām ir pārrakstīts juridiskās skaidrības labad, jo īpaši: atsauce uz AEIF tagad ir novecojusi un to var svītrot; sākotnēji 24. panta 4. punkts no nodaļas par EDzA personālu tika pārvietots šeit; reglamentu pieņem padome.

7. pants: „Ietekmes novērtēšana”; oriģinālajā tekstā izmaksu un labumu analīze tika attiecināta tikai uz drošību (6. panta 4. punkts); šim uzdevumam nevajadzētu būt daļai no kādas konkrētas Aģentūras darbības, tāpēc šie punkti bija jāpārceļ uz vispārīgu iedaļu, jāpadara par vispārīgi piemērojamiem un jāparedz skaidri uzdevumi; tas ir saskaņā ar padomes nostājas dokumentu par EDzA nākotni un budžeta līdzekļu sadales principiem pēc darbības jomām un pārvaldības.

8. pants: „Pētījumi”; iepriekš 20. pants. – pārvietots, jo pētījumi ir līdzeklis mērķu sasniegšanai, nevis uzdevumi paši par sevi.

9. pants: „Atzinumi”; bijušais 10. pants „Tehniskie atzinumi”; vārdu “tehniskie” svītro saskaņā ar direktīvām; 2.a punkta b) apakšpunktu svītro, jo tas ir novecojis; 3. punkts (sākotnēji 2.b punkts) ir grozīts, lai paplašinātu tā darbības jomu (iepriekš attiecās tikai uz SITS bez skaidra pamatojuma).

10. pants: „Dalībvalstu apmeklējumi”; iepriekš 33. pants – pārcelts uz šo iedaļu, jo apmeklējumi ir līdzeklis Aģentūras mērķu sasniegšanai.

3. NODAĻA. UZDEVUMI, KAS SAISTĪTI AR DZELZCEĻU DROŠĪBU

11. pants: „Tehniskais atbalsts – ieteikumi par dzelzceļu drošību”; nelielas izmaiņas, ar kurām precizē Aģentūras uzdevumus.

12. pants: „Drošības sertifikāti”; jaunais EDzA uzdevums (izsniegt drošības sertifikātus), kā ierosināts ietekmes novērtējuma (IN) ziņojumā, saskaņā ar pārskatīto Drošības direktīvu.

13. pants: „Ritekļu tehniskā apkope”; jauns pants – no 3.a nodaļas atlikušais, kas ir vienkāršots un pārcelts uz drošības daļu kā tam visatbilstošāko.

14. pants: „Bīstamu kravu pārvadāšana pa dzelzceļu”; jauns pants, kas formalizē to, ko EDzA pašlaik jau dara attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

4. NODAĻA. UZDEVUMI, KAS ATTIECAS UZ SAVSTARPĒJO IZMANTOJAMĪBU

15. pants: „Tehniskais atbalsts dzelzceļu savstarpējās izmantojamības jomā”; nedaudz grozīts, lai atspoguļotu izmaiņas Savstarpējas izmantojamības direktīvā (b) un c) apakšpunkts) un lai precizētu EDzA pašreizējos uzdevumus.

16. pants: par ritekļu atļaujām; jauns pants – par EDzA jauno lomu, izdodot atļaujas ritekļu laišanai tirgū, kā ierosināts IN ziņojumā saskaņā ar grozīto Savstarpējas izmantojamības direktīvu.

17. pants: par ritekļu tipu atļaujām; jauns pants – par EDzA jauno lomu, izsniedzot atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū saskaņā ar grozīto Savstarpējas izmantojamības direktīvu.

18. pants: „Ekspluatācijas atļaujas sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām”; jauns pants – par EDzA jauno lomu attiecībā uz atļaujām sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām; saistīts ar EDzA kā sistēmas iestādes lomu un sekām, kas izriet no jaunā uzdevuma izdot atļaujas ritekļu laišanai tirgū ERTMS (lai nodrošinātu to, ka atļaujas laišanai tirgū, kas izdotas ritekļiem ar ERTMS borta iekārtām, atbilst sliežu ceļa sistēmām).

19. pants: „Telemātikas lietojumi”; jauns pants, kas pievienots, lai formalizētu EDzA uzdevumus, ko tā jau veic, saskaņā ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumu (TAP) / kravu pārvadājumu (TAF) SITS un saskaņā ar IN ziņojumu.

20. pants: „Atbalsts pilnvarotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām”; grozīts – noteikumi par pilnvaroto iestāžu uzraudzību, ko veic Komisija, ir pārvietoti uz jaunu iedaļu par uzraudzību; pārējie noteikumi ir atbalsts pilnvarotajām iestādēm (Komisija uzticēja uzdevumus saistībā ar pilnvaroto iestāžu koordinācijas grupas tehnisko sekretariātu Aģentūrai no 2011. gada 20. aprīļa, un šī darbība jau notiek; tam ir jābūt pienācīgi atspoguļotam tiesību aktos).

5. NODAĻA. UZDEVUMI, KAS ATTIECAS UZ VALSTU NOTEIKUMIEM (pārcelts pēc nodaļas par savstarpēju izmantojamību)

21., 22. un 23. pants: par valsts noteikumiem; jauni panti, kuros iekļauti iepriekšējie 9.a un 9.b pants, kas grozīti, lai saskaņotu procedūras ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu un Drošības direktīvu un ņemtu vērā EDzA paplašinātās pilnvaras attiecībā uz valsts noteikumiem, kas izriet no IN ziņojuma un valsts drošības noteikumu darba grupas ziņojuma projekta; IT datubāzes pārvaldība tiek skaidri nodota EDzA, lai precizētu iepriekš kopīgos pienākumus (Komisijas un EDzA) un atrisinātu pašreizējās tehniskās, koordinācijas un īpašumtiesību problēmas.

6. NODAĻA. AR EIROPAS DZELZCEĻA SATIKSMES VADĪBAS SISTĒMU (ERTMS) SAISTĪTIE UZDEVUMI: iedaļai par ERTMS jākļūst par atsevišķu jaunu nodaļu.

24.–28. pants: par ERTMS uzdevumiem; šie panti iekļauj sākotnējo 21.a pantu, kas ir grozīts, lai precizētu Aģentūras un citu dalībnieku pienākumus saistībā ar ERTMS, lai uzlabotu ERTMS ieviešanu un atspoguļotu to, ko EDzA jau pašlaik dara šajā jomā; 13.e pantu, kas grozīts saskaņā ar Komisijas sākotnējo novērtējumu par četriem tehnisko papildpasākumu gadiem.

7. NODAĻA. UZDEVUMI, KAS SAISTĪTI AR EIROPAS VIENOTĀS DZELZCEĻA TELPAS UZRAUDZĪBU: jauna nodaļa – dažādi uzdevumi saistībā ar uzraudzību tagad apvienoti vienā nodaļā labākai pārskatāmībai un skaidrībai.

29. pants: „Valstu drošības iestāžu uzraudzība”; jauns pants – jauns EDzA uzdevums: VDI kontrole, kā ierosināts IN ziņojumā (un EDzA regulas novērtējumā).

30. pants: „Pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu uzraudzība”; jauns pants – jauns EDzA uzdevums: pilnvaroto iestāžu kontrole, kā ierosināts IN ziņojumā.

31. pants: „Savstarpējās izmantojamības un drošības progresa uzraudzība”; daļēji balstīts uz sākotnējo 9. pantu (jauns 1. un 2. punkts, kuros precizēti EDzA pienākumi attiecībā uz drošības uzraudzību), sākotnējo 14. pantu (jauns 3. un 4. punkts, kuros divi atsevišķi ziņojumi par savstarpēju izmantojamību un drošību tagad apvienoti vienā); 5. punkts – balstās uz 21.b panta 2.a punktu saskaņā ar IN ziņojumu un EDzA regulas novērtējumu.

8. NODAĻA. CITI UZDEVUMI – jauna nodaļa, kurā apvienotas iepriekšējās nodaļas par reģistriem, dzelzceļa personālu un citiem uzdevumiem.

32. pants: „Dzelzceļa personāls”; apvieno sākotnējo 16.b, 16.c un 17. pantu ar mērķi tos vienkāršot: daži uzdevumi ir novecojuši, savukārt citi ir aprakstīti Direktīvā 2007/59; grozīts, lai novērstu juridisko neskaidrību un atkārtošanos.

33. pants: par reģistriem; šis pants apvieno sākotnējo 18. un 19. pantu, kas atjaunināti un saskaņoti ar tiesību aktiem.

34. pants: „Valstu drošības iestāžu, izmeklēšanas iestāžu un pārstāvības struktūru tīkli”; iepriekš daļēji iekļauts oriģinālajā 6. panta 5. punktā un 9. pantā; ir pievienots pārstāvības struktūru tīkls (2. punkts), lai uzlabotu un strukturētu ieinteresēto personu koordināciju Aģentūras līmenī; ir pievienots 3. punkts, lai uzlabotu un strukturētu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām un lai galu galā no Aģentūras iegūtu labākas kvalitātes rezultātus (saskaņā ar EDzA regulas novērtējumu un nostājas dokumentu par EDzA nākotni).

35. pants: „Komunikācija un izplatīšana”; jauns pants, ar ko daļēji formalizē EDzA pašreizējās darbības un kas izriet no IN ziņojuma, EDzA regulas novērtējuma un nostājas dokumenta par Aģentūras nākotni.

36. pants: „Pētniecība un inovācijas sekmēšana”; oriģinālais pants, kurā pievienota pētniecība, formalizējot to, ko EDzA jau lielā mērā dara; saskaņā ar padomes nostājas dokumentu par EDzA nākotni.

37. pants: „Palīdzība Komisijai”; nedaudz grozīts.

38. pants: „Palīdzība dzelzceļa projektu novērtēšanā”; sākotnēji 15. pants, darbības joma tika paplašināta, iekļaujot drošību.

39. pants: par palīdzību dalībvalstīm un ieinteresētajām personām; jauns pants saskaņā ar IN ziņojumu (pasākums no 6. risinājuma) un EDzA regulas novērtēšanas rezultātiem.

40. pants: „Starptautiskās attiecības”; jauns pants, ar ko formalizē to, ko EDzA jau lielā mērā dara; saskaņā ar IN ziņojumu un padomes nostājas dokumentu par EDzA nākotni.

41. pants: par rezerves daļām; jauns pants – jauns uzdevums saskaņā ar IN ziņojumu.

9. NODAĻA. AĢENTŪRAS ORGANIZĀCIJA: izstrādāts galvenokārt, lai ievērotu Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām un kopīgo pieeju (2012. gads), jo īpaši attiecībā uz Vadības padomes (iepriekš „Administratīvā”) paplašināto kompetenci, Valdes izveidi, daudzgadu darba programmu, citiem standarta noteikumiem par cilvēkresursu un budžeta jautājumiem.

Citas nozīmīgas izmaiņas:

48. pants: „Gada un daudzgadu darba programmas”; jauns, atsevišķs pants par darba programmām, ko uzskata par lietderīgu skaidrībai; saskaņā ar kopīgo paziņojumu un Revīzijas palātas un EP ieteikumiem, EDzA regulas novērtējumu un EDzA padomes nostājas dokumentu par Aģentūras nākotni (daudzgadu perspektīva, budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām un budžeta vadība pa darbības jomām, attiecības ar ieinteresētajām personām).

51.–57. pants: par Apelācijas padomi; jauni panti – Apelācijas padome ir nepieciešama EDzA kompetences paplašināšanas dēļ (atļauju izdošana ritekļu laišanai tirgū un drošības sertifikātu izdošana); IN ziņojumā ir paredzēts izveidot neatkarīgu apelācijas struktūru ārpus Aģentūras, tomēr šķiet, ka esošais Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) risinājums ir piemērotāks; balstīts uz attiecīgajiem noteikumiem EASA regulā.

10. NODAĻA. FINANŠU NOTEIKUMI

58. panta 2. punkts: jauns c) apakšpunkts – pievienoti jauni EDzA ienākumu avoti (ārējās nodevas un atlīdzības par atļaujas izdošanu ritekļu laišanai tirgū un drošības sertifikātu izdošanu (jauni uzdevumi)); jauns e) punkts – lai saskaņotu to ar EASA regulu.

11. NODAĻA. PERSONĀLS: jauna nodaļa lielā mērā saskaņā ar standarta noteikumiem, kas izriet no kopīgās pieejas attiecībā uz aģentūrām (62. un 63. pants).

61. pants: vispārīgi noteikumi par personālu; sākotnēji 24. pants, kas grozīts saskaņā ar kopīgo paziņojumu par aģentūrām, EDzA regulas novērtējumu un EDzA nostājas dokumentu par Aģentūras nākotni; iepriekšējie ierobežojumi attiecībā uz maksimālo līguma laiku ir svītroti.

12. NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

64., 66.–68., 70.–72. pants: pārcelti no sākotnējās regulas citām daļām, vajadzības gadījumā grozīti saskaņā ar kopīgo paziņojumu par aģentūrām.

65. pants: „Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi”; jauns pants saskaņā ar kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām (2012. gads).

69. pants: „Sadarbība ar dalībvalstu iestādēm un struktūrām”; jauns pants, kas izriet no jaunajām EDzA pilnvarām izdot sertifikātus un atļaujas; sadarbība ar valstu iestādēm un organizācijām dažos gadījumos uzskatīta par nepieciešamu, ņemot vērā to pieredzi; iespējamība veikt daļu EDzA pienākumu, noslēdzot (apakš)līgumus.

13. NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI: jauna nodaļa.

73. un 74. pants: par deleģētiem aktiem; jauni panti – ņemot vērā EDzA jaunās pilnvaras (izsniegt drošības sertifikātus un atļaujas ritekļu laišanai tirgū, pašu resursi), ir jāpieņem deleģēti pasākumi; tas ir līdzīgi kā EASA gadījumā.

75. pants: „Komitejas procedūra”; jauns pants, kas izveidots, lai nebūtu jāatsaucas uz citiem tiesību aktiem (Savstarpējas izmantojamības direktīva).

76. pants: „Izvērtēšana un pārskatīšana”; sākotnējais pants grozīts saskaņā ar kopīgo paziņojumu par aģentūrām.

PANTI, KAS PALIKUŠI TĀDI PAŠI KĀ REGULĀ NR. 881/2004: 5., 6., 58., 59., 60.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šī jaunā regula sniedz tiesisku pamatu budžeta un personāla saistībām attiecībā uz Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru. Precīzi aprēķini ir sniegti pielikumā, tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka attiecībā uz EDzA personālu šis tiesību akts ietver:

1. resursu aprēķinus no diviem iepriekšējiem tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatiem, kas pievienoti sākotnējai Regulai Nr. 881/2004 un tās 2008. gada grozījumiem (Regula Nr. 1335/2008), kas nodrošināja 104 pagaidu darbiniekus EDzA;

2. budžeta procedūras 2005.–2013. gadam, ar kurām budžeta lēmējinstitūcija piešķīra EDzA papildu 39 amatus, lai varētu izpildīt papildu uzdevumus, kas nav atspoguļoti dibināšanas regulā, kā rezultātā 2013. gadā kopā ir 143 pagaidu darbinieku amata vietas;

3. Pašreizējā jaunajā regulā paredzēto EDzA jauno uzdevumu un paplašināto pilnvaru paredzamā ietekme uz resursiem, kas noteikta 43 darbinieku apmērā.

Attiecībā uz 2. punktu jāņem vērā, ka kopš EDzA izveidošanas 2005. gadā amata vietu skaits ir pakāpeniski pieaudzis. Šīs izmaiņas katru gadu tika pakļautas detalizētai pārbaudei, un tās katru gadu pieņēma budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar Komisijas ierosināto amata vietu skaitu. Galvenais izskaidrojums atšķirībai starp 1. un 2. punktu ir tāds, ka vairākas funkcijas un darbības – piemēram, juridiskie jautājumi, datu aizsardzības inspektors, Administratīvās padomes sekretariāts, iekšējā revīzija, kvalitāte un darbības plānošana, ekonomiskais novērtējums (ietekmes novērtējums), iepirkums, iekārtu vadība un administrācijas vadītājs – netika paredzētas dibināšanas regulā vai vismaz tās netika plānots īstenot ar specializēta personāla palīdzību. Dažās darbības jomās, tostarp cilvēkresursu, IT un finanšu jomā, resursu vajadzības tika novērtētas stipri par zemu.

Ekonomikas novērtējuma veikšana izriet no fakta, ka EDzA tika izveidota, lai veicinātu integrētas un konkurētspējīgas dzelzceļa telpas izveidi. Tā ir neatņemama Aģentūras darbības daļa jau no paša sākuma – pat ja finanšu pārskatā netika paredzēts nekāds specializēts personāls. Šīs darbības nepieciešamība nav apšaubāma, un tā nesen ir pastiprināta saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pieeju pēc darbības jomām; tāpēc ir ierosināts iekļaut jaunu pantu jaunajā Aģentūras regulā.

Papildus šīm izmaiņām dažādos Komisijas tiesību aktos Aģentūrai ir doti papildu uzdevumi, kuriem ir ietekme uz resursiem, to pienācīgi neatspoguļojot finanšu pārskatā. Piemēram, Komisijas Lēmumā 2011/155/ES par Direktīvas 2008/57/EK 27. panta 4. punktā minētā atsauces dokumenta publicēšanu un pārvaldību Aģentūrai tika uzticēti papildu uzdevumi saistībā ar procesu un noteikumu, ko izmanto dzelzceļa ritekļu un apakšsistēmu atļauju piešķiršanai, pārredzamības uzlabošanu un vienkāršošanu. Konkrētāk, EDzA loma attiecas uz atļauju piešķiršanas dokumentācijas procesiem dalībvalstīs, tādu valstu noteikumu dokumentāciju, kurus piemēro dzelzceļa ritekļu atļauju piešķiršanai un datu saskaņotības pārbaudei, atbalstu valstu drošības iestādēm un datu pārvaldību un uzturēšanu.

Attiecībā uz 3. punktu jauno un paplašināto uzdevumu ietekme uz budžetu un cilvēkresursiem izriet galvenokārt no ietekmes novērtējuma aprēķina, Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgā paziņojuma par decentralizētajām aģentūrām ieteikumu īstenošanas, Revīzijas palātas un Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem un EDzA regulas novērtējuma. Visas izmaiņas tiesību aktos būtībā ir izskaidrotas šā paskaidrojuma raksta 3. daļā. Ir aprēķināts, ka, lai izpildītu jaunos un paplašinātos uzdevumus, kopumā ir vajadzīgas 70 personas, tostarp 43 darbinieki papildus esošajam Aģentūras darbinieku skaitam. Šie 43 jaunie darbinieki nodarbosies ar atļauju un sertifikātu izdošanu, un viņu atalgojums tiks segts no ārējām nodevām un atlīdzības, bet pārējās nepieciešamās 27 personas tiks nodrošinātas, iekšēji pārvietojot pašreizējos Aģentūras darbiniekus uz citām amata vietām. Tāpēc papildu ietekmes uz ES budžetu nebūs (izņemot 2015. un 2016. gadā, kad ārējās nodevas un atlīdzība vēl nebūs pieejamas).

Plānotie 43 papildu darbinieki tiktu nodarbināti šādās kategorijās:

· tehniskie eksperti (41 persona), kas nodarbojas ar atļauju izdošanu ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū (30), vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļauju izdošanu (6) un drošības sertifikātu izdošanu (5);

· saistītais administratīvais personāls (2), tostarp grāmatvedis, kas nodarbojas ar plānotās ārējo nodevu un atlīdzības sistēmas pārvaldību, tostarp sadarbojoties ar valstu iestādēm.

Ārējās nodevas un atlīdzība segtu arī pieskaitāmās izmaksas, galvenokārt:

· EDzA izdoto lēmumu tulkošana valstu valodās;

· IT sistēma, kas nepieciešama uzskaites vajadzībām (ārējās nodevas un atlīdzība).

Pārējās 27 personas, kas tiks nodrošinātas, iekšēji pārceļot pašreizējos Aģentūras darbiniekus citos amatos, nodarbosies ar:

· valstu drošības iestāžu un pilnvaroto iestāžu uzraudzību un valstu drošības un savstarpējas izmantojamības tiesību aktu īstenošanu;

· valstu noteikumu skaita samazināšanu;

· konsultācijām un atbalstu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, ar dzelzceļu saistītas informācijas izplatīšanu un apmācību, un koordināciju saistībā ar potenciāli standartizējamajām dzelzceļa rezerves daļām.

Ir aplēsts, ka EDzA kopējā budžeta ietekme uz ES budžetu 2015.–2020. gadā būs 157,113 miljoni euro. Jauno uzdevumu izmaksas ES budžetā veidos 0,4113 miljonus euro; no 2017. gada tos segs ar nodevām un atlīdzību, ko maksā nozare.

Tiek ietekmēti arī Komisijas resursi (MOVE ĢD). Attiecībā uz to šajā regulā ir ietverti:

4. resursu aprēķini no diviem iepriekšējiem tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatiem, kas pievienoti sākotnējai Regulai Nr. 881/2004 un tās 2008. gada grozījumiem (Regula Nr. 1335/2008), kas Komisijai paredzēja divas amatpersonas/pagaidu darbiniekus;

5. izmaiņas attiecībā uz 2005.–2013. gadu, kas ietver trīs papildu Komisijas darbiniekus, kuri nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar EDzA, lai veiktu dibināšanas regulā neatspoguļotus papildu uzdevumus;

Kopējais Komisijas darbinieku skaits, kas saistīti ar pašreizējo iniciatīvu, būs 5 personas, un jaunas amata vietas netiks pieprasītas.

2013/0014 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru

un Regulas (EK) Nr. 881/2004 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām pakāpeniskai izveidei nepieciešama Savienības rīcība tehnisko noteikumu jomā, kas piemērojami dzelzceļiem tehniskajā aspektā (savstarpējā izmantojamība) un drošības aspektā, kuri abi ir cieši saistīti un kuriem abiem nepieciešama stiprāka harmonizācija Savienības līmenī. Pēdējos divos gadu desmitos ir pieņemti attiecīgi tiesību akti dzelzceļa nozarē, it īpaši trīs dzelzceļa nozares tiesību aktu paketes, no kuriem būtiskākie ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību uz Kopienas dzelzceļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā.

(2)       Vienlaicīgai dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības mērķu realizēšanai nepieciešams būtisks tehnisks darbs, kas jāvada specializētai iestādei. Tādēļ bija nepieciešams 2004. gada 2. dzelzceļa tiesību aktu paketes ietvaros, esošajā iestāžu sistēmā un ievērojot spēka līdzsvaru Savienībā izveidot Eiropas aģentūru, kas atbild par dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību (turpmāk "Aģentūra").

(3)       Eiropas Dzelzceļa aģentūra sākotnēji tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 881/2004[7], lai veicinātu Eiropas dzelzceļa telpas izveidi bez robežām un lai palīdzētu palielināt dzelzceļa nozares dzīvīgumu, vienlaikus pastiprinot tās priekšrocības drošības ziņā. Regula Nr. 881/2004 ir jāaizstāj ar jaunu tiesību aktu sakarā ar būtiskām izmaiņām Aģentūras uzdevumos un iekšējā organizācijā.

(4)       4. dzelzceļa tiesību aktu pakete ierosina svarīgas izmaiņas, lai uzlabotu Eiropas vienotās dzelzceļa telpas darbību, pārstrādājot Direktīvas 2004/49/EK un 2008/57/EK, kas abas ir tieši saistītas ar Aģentūras uzdevumiem. Minētās direktīvas kopā ar šo regulu it īpaši paredz tādu uzdevumu pildīšanu, kas saistīti ar dzelzceļa ritekļu atļauju un drošības sertifikātu izsniegšanu Savienības līmenī. Tas nozīmē lielāku Aģentūras lomu.

(5)       Aģentūrai būtu jāveicina Eiropas vienotās dzelzceļa telpas izveide un efektīva darbība bez robežām un jānodrošina augsts drošības līmenis, vienlaikus uzlabojot dzelzceļa nozares konkurētspēju. Tas būtu jāsasniedz, tehniskos jautājumos palīdzot īstenot Eiropas Savienības tiesību aktus, veicinot dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un izstrādājot kopīgu pieeju drošībai Eiropas dzelzceļu sistēmā. Aģentūrai būtu arī jābūt Eiropas iestādei, kas atbild par atļauju izsniegšanu dzelzceļa ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū, drošības sertifikātu izsniegšanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un ekspluatācijas atļauju izsniegšanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām. Turklāt tai būtu jāuzrauga valstu dzelzceļa noteikumi un to valsts iestāžu darbība, kas darbojas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jomā.

(6)       Īstenojot šos mērķus, Aģentūrai būtu pilnībā jāņem vērā Savienības paplašināšanās process un īpašie ierobežojumi, kas saistīti ar dzelzceļa satiksmi ar trešām valstīm. Aģentūrai būtu jābūt pilnībā atbildīgai par tai uzticētajām funkcijām un pilnvarām.

(7)       Aģentūrai, pildot savus uzdevumus, it īpaši saistībā ar ieteikumu izstrādi, būtu visnotaļ jāņem vērā ārējo dzelzceļa ekspertu atzinumi. Šiem ekspertiem būtu galvenokārt jābūt dzelzceļa nozares un attiecīgo valsts iestāžu speciālistiem. Tiem būtu jāveido kompetentas un reprezentatīvas Aģentūras darba grupas.

(8)       Lai sniegtu ieskatu par ekonomisko ietekmi uz dzelzceļa nozari un tās ietekmi uz sabiedrību, lai ļautu citiem pieņemt pamatotus lēmumus un efektīvāk pārvaldītu darba prioritātes un resursu piešķiršanu Aģentūrā, Aģentūrai vajadzētu turpināt attīstīt iesaisti ietekmes novērtēšanas darbībā.

(9)       Aģentūrai būtu jānodrošina neatkarīgs un objektīvs tehniskais atbalsts, galvenokārt Komisijai. Direktīva …. [Dzelzceļu savstarpējā izmantojamība] rada pamatu savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) izstrādei un pārskatīšanai, savukārt Direktīva … [Dzelzceļu drošības direktīva] rada pamatu kopīgu drošības metožu (CSM) un kopīgu drošības mērķu (CST) izstrādei un pārskatīšanai. Darba nepārtrauktība un SITS, CSM un CST izstrāde laika gaitā prasa pastāvīgu tehnisko satvaru un specializētu īpaši izveidotas iestādes personālu. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāatbild par ieteikumu sniegšanu Komisijai attiecībā uz SITS, CSM un CST izstrādi un pārskatīšanu. Arī valstu drošības organizācijām un regulatīvajām iestādēm būtu jābūt iespējai pieprasīt no Aģentūras neatkarīgu tehnisku atzinumu.

(10)     Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir nācies saskarties ar dažādām problēmām, piesakoties uz drošības sertifikātiem kompetentās valsts iestādēs, sākot no ieilgušām procedūrām un pārmērīgām izmaksām līdz netaisnīgai attieksmei, īpaši pret tirgus jaunienācējiem. Sertifikāti, kas izdoti vienā dalībvalstī, nav tikuši bez nosacījumiem atzīti citās dalībvalstīs, tā kaitējot Eiropas vienotajai dzelzceļa telpai. Lai drošības sertifikātu izsniegšanas procedūru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem padarītu efektīvāku un objektīvāku, ir svarīgi pāriet uz vienotu drošības sertifikātu, kas ir derīgs visā Savienībā un kuru izdevusi Aģentūra. Pārskatītajā Direktīvā … [Dzelzceļu drošības direktīva] tam ir izveidots pamats.

(11)     Patlaban Direktīvā 2008/57/EK ir noteikta atļaujas izsniegšana dzelzceļa ritekļa nodošanai ekspluatācijā katrā dalībvalstī, izņemot īpašus gadījumus. Ritekļu atļauju darba grupa, ko Komisija izveidoja 2011. gadā, apsprieda vairākus gadījumus, kad ražotāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir cietuši no atļaujas saņemšanas procesa pārmērīga ilguma un izmaksām, un ierosināja vairākus uzlabojumus. Tā kā dažas problēmas izraisa pašreizējā ritekļu apstiprināšanas procesa sarežģītība, tas būtu jāvienkāršo. Katram riteklim būtu jāsaņem tikai viena atļauja, un šī atļauja ritekļu laišanai tirgū un ritekļu tipiem būtu jāizdod Aģentūrai. Tas varētu sniegt taustāmu ieguvumu nozarei, samazinot procedūras izmaksas un laiku, un samazinātu iespējamo diskriminācijas risku, jo īpaši jauniem uzņēmumiem, kuri vēlas ienākt dzelzceļa tirgū. Pārskatītajā Direktīvā … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] tam ir izveidots pamats.

(12)     Lai turpinātu pilnveidot Eiropas vienoto dzelzceļa telpu, it īpaši attiecībā uz atbilstošas informācijas sniegšanu kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem, ņemot vērā pašreizējo Aģentūras iesaisti, jānodrošina tai lielāka loma telemātikas lietojumu jomā. Tas nodrošinātu to konsekventu attīstību un ātru ieviešanu.

(13)     Ņemot vērā to, cik svarīga Eiropas vienotās dzelzceļa telpas saskaņotā izstrādē un tās drošībā ir Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS), un ņemot vērā tās līdzšinējo neviengabalaino attīstību, ir jāpastiprina tās vispārējā koordinācija Savienības līmenī. Tādēļ Aģentūrai, kas ir kompetentākā Savienības struktūra, būtu jāpiešķir redzamāka loma šajā jomā, lai nodrošinātu ERTMS pastāvīgu attīstību, palīdzētu nodrošināt, ka ERTMS aprīkojums atbilst spēkā esošajām specifikācijām, un nodrošinātu, ka ar ERTMS saistītās Eiropas pētniecības programmas tiek saskaņotas ar ERTMS tehnisko specifikāciju izstrādi. Turklāt, lai sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļauju izsniegšanas procedūras padarītu efektīvākas un objektīvākas, ir svarīgi pāriet uz vienotu atļauju, kas ir derīga Savienībā un ko izdevusi Aģentūra. Pārskatītajā Direktīvā … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] tam ir izveidots pamats.

(14)     Kompetentās valstu iestādes parasti uzliek maksu par ritekļu atļauju un drošības sertifikātu izsniegšanu. Līdz ar kompetences pāreju uz Savienības līmeni Aģentūrai būtu jābūt tiesīgai uzlikt pieteikuma iesniedzējiem nodevas par iepriekšējos apsvērumos minēto sertifikātu un atļauju izdošanu. Šo nodevu līmenim būtu jābūt vienādam ar pašreizējo vidējo Savienībā vai zemākam par to, un tas būtu jānosaka deleģētā aktā, ko pieņem Komisija.

(15)     Vispārīgs mērķis ir efektīvi veikt funkciju un uzdevumu pārnešanu no dalībvalstīm uz Aģentūru, nepazeminot pašreizējo augsto drošības līmeni. Aģentūrai būtu jābūt pietiekamiem resursiem tās jaunajiem uzdevumiem, un šo resursu piešķiršanas laika plānojums būtu jābalsta uz skaidri definētām vajadzībām. Ņemot vērā valstu iestāžu, it īpaši valstu drošības iestāžu, pieredzi, būtu jāļauj Aģentūrai šo pieredzi pareizi izmantot, piešķirot attiecīgās atļaujas un sertifikātus. Tālab būtu jāstimulē valstu ekspertu norīkošana darbā Aģentūrā.

(16)     Direktīva … [Dzelzceļu drošības direktīva] un Direktīva … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] paredz pārbaudīt valstu pasākumus no drošības un savstarpējās izmantojamības viedokļa un saderību ar konkurences noteikumiem. Tās arī ierobežo dalībvalstu iespēju pieņemt jaunus valsts noteikumus. Pašreizējā sistēma, kurā turpina pastāvēt liels skaits valstu noteikumu, rada iespējamas pretrunas Savienības noteikumiem un nepietiekamas pārredzamības un slēptas diskriminācijas risku ārvalstu uzņēmumiem, it īpaši maziem un jauniem uzņēmumiem. Lai pārietu uz patiesi pārredzamu un objektīvu dzelzceļa noteikumu sistēmu Savienības līmenī, ir jāpastiprina valstu noteikumu pakāpeniska samazināšana. Atzinums, kura pamatā ir neatkarīgu un neitrālu ekspertu zināšanas, ir svarīgs Savienības līmenī. Tālab Aģentūras loma ir jāpastiprina.

(17)     Darbības, organizācijas un lēmumu pieņemšanas procedūras dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jomā būtiski atšķiras dažādās valstu drošības iestādēs un pilnvarotajās atbilstības novērtēšanas iestādēs, un tas kaitīgi ietekmē Eiropas vienotās dzelzceļa telpas sekmīgu funkcionēšanu. It īpaši nelabvēlīgi var tikt ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi, kuri vēlas ienākt dzelzceļa tirgū citā dalībvalstī. Tādēļ būtiska ir pastiprināta koordinācija ar nolūku panākt labāku saskaņotību Savienības līmenī. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāuzrauga valstu drošības iestādes un pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes, izmantojot revīzijas un inspekcijas.

(18)     Drošības jomā ir svarīgi nodrošināt vislabāko iespējamo pārredzamību un efektīvu informācijas plūsmu. Svarīga ir veikto darbību analīze, kuras pamatā ir kopīgi rādītāji un visu nozarē iesaistīto sasaiste, un tā būtu jāveic. Attiecībā uz statistiku ir nepieciešama cieša sadarbība ar Eurostat.

(19)     Lai uzraudzītu progresu dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jautājumos, Aģentūrai būtu jābūt atbildīgai par attiecīga ziņojuma publicēšanu ik pēc diviem gadiem. Ņemot vērā Aģentūras tehniskās zināšanas un objektivitāti, tai būtu arī jāpalīdz Komisijai uzraudzīt to, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti dzelzceļu drošības un savstarpējās izmantojamības jomā.

(20)     Eiropas tīklā savstarpējā izmantojamība būtu jāuzlabo, un jauniem investīciju projektiem, kurus Savienība ir izvēlējusies atbalstīt, būtu jāatbilst savstarpējās izmantojamības mērķim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas satiksmes tīkla attīstībai[8]. Aģentūra ir iestāde, kas var dot krietnu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

(21)     Ritošā sastāva tehniskā apkope ir būtiska drošības sistēmas daļa. Reāls dzelzceļa aprīkojuma tehniskās apkopes Eiropas tirgus nav pastāvējis tāpēc, ka nav tehniskās apkopes darbnīcu sertifikācijas sistēmas. Šī situācija ir palielinājusi izmaksas nozarei, un tās rezultātā tiek veikti braucieni bez kravas. Būtu pakāpeniski jāizstrādā un jāatjaunina Eiropas tehniskās apkopes darbnīcu sertificēšanas sistēma, un Aģentūra ir organizācija, kas ir vislabāk piemērota, lai liktu priekšā atbilstīgus risinājumus Komisijai.

(22)     Profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama vilcienu vadītājiem, ir galvenais faktors gan drošības, gan savstarpējās izmantojamības jomā Savienībā. Tā ir arī priekšnosacījums darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai dzelzceļa nozarē. Šis jautājums jārisina saistībā ar spēkā esošo sociālā dialoga satvaru. Aģentūrai būtu pienākums sniegt tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams, lai šo aspektu ņemtu vērā Savienības līmenī.

(23)     Aģentūrai būtu jāorganizē un jāveicina sadarbība starp valstu drošības iestādēm, valstu izmeklēšanas iestādēm un dzelzceļu nozares pārstāvjiem, kuri darbojas Eiropas līmenī, lai veicinātu labu praksi, atbilstīgas informācijas apmaiņu, ar dzelzceļiem saistītu datu vākšanu un uzraudzītu dzelzceļu sistēmas drošības īstenošanu.

(24)     Lai nodrošinātu visām personām vislielāko iespējamo pārredzamību un vienlīdzīgu pieeju būtiskajai informācijai, dokumentiem, kas paredzēti dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības procesiem, būtu jābūt pieejamiem atklātībā. Tas pats attiecas uz licencēm, drošības sertifikātiem un citiem attiecīgiem dzelzceļa dokumentiem. Aģentūrai jānodrošina efektīvi līdzekļi apmaiņai ar šo informāciju un tās publicēšanai.

(25)     Novatorisma un pētniecības veicināšana dzelzceļa jomā ir svarīgs uzdevums, kas Aģentūrai būtu jāveicina, ņemot vērā tās reputāciju un stāvokli. Finansiālā palīdzība, kas šajā sakarā sniegta Aģentūras darbību ietvaros, nedrīkstētu radīt kropļojumus attiecīgajā tirgū.

(26)     Lai paaugstinātu Savienības finansiālā atbalsta efektivitāti, kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, Aģentūrai kā vienīgajai Savienības struktūrai ar atzītu kompetenci dzelzceļa jomā būtu aktīvi jāīsteno dzelzceļa projektu novērtēšana.

(27)     Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību akti, Aģentūras norādījumi par īstenošanu vai ieteikumi dažreiz var ieinteresētajām personām radīt interpretācijas problēmas un citādas problēmas. Pienācīga un vienota izpratne par šiem aktiem ir priekšnoteikums dzelzceļa tiesību aktu kopuma efektīvai īstenošanai un dzelzceļa tirgus darbībai. Tāpēc Aģentūrai būtu aktīvi jāiesaistās apmācības un skaidrošanas darbībās minētajā jomā.

(28)     Lai Aģentūra varētu pienācīgi izpildīt savus uzdevumus, tai būtu jābūt juridiskas personas statusam un autonomam budžetam, ko finansē galvenokārt ar Savienības ieguldījumu un ar nodevām un atlīdzību, ko maksā pieteikumu iesniedzēji. Lai nodrošinātu neatkarību Aģentūras ikdienas pārvaldībā un izdotajos atzinumos, ieteikumos un lēmumus, tās organizācijai būtu jābūt pārredzamai, izpilddirektoram būtu jābūt pilnībā atbildīgam. Aģentūras personālam būtu jābūt neatkarīgam, un būtu jāveido atbilstīgs līdzsvars starp īstermiņa un ilgtermiņa līgumiem, lai saglabātu tā organizatoriskās zināšanas un darbības nepārtrauktību, vienlaikus uzturot nepieciešamu un nemitīgu pieredzes apmaiņu ar dzelzceļa nozari.

(29)     Lai efektīvi nodrošinātu Aģentūras funkciju izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Vadības padomē, kam piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras izstrādāt budžetu un apstiprināt gada un daudzgadu darba programmas.

(30)     Lai garantētu Vadības padomes lēmumu pārredzamību, attiecīgo nozaru pārstāvjiem būtu jāapmeklē tās sanāksmes, bet bez tiesībām balsot, jo balsstiesībām jābūt rezervētām valsts varas iestāžu pārstāvjiem, kuri atbild demokrātiskas kontroles institūciju priekšā. Nozares pārstāvji būtu jāieceļ Komisijai, pamatojoties uz to, kā viņi Savienības līmenī pārstāv dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājus, dzelzceļa rūpniecību, darba ņēmēju arodbiedrības, pasažierus un preču pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējus.

(31)     Lai pienācīgi sagatavotu Vadības padomes sanāksmes un konsultētu to par lēmumiem, kas jāpieņem, būtu jāizveido konsultatīva Valde.

(32)     Jānodrošina, lai personām, uz ko attiecas Aģentūras pieņemtie lēmumi, neatkarīgā un objektīvā veidā būtu pieejami nepieciešamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Būtu jānosaka attiecīgs pārsūdzības mehānisms, lai izpilddirektora lēmumus varētu pārsūdzēt specializētā Apelācijas padomē, par kuras lēmumiem savukārt var iesniegt sūdzību Tiesā.

(33)     Plašāka stratēģiskā perspektīva attiecībā uz Aģentūras darbību palīdzētu efektīvāk plānot un pārvaldīt tās resursus un veicinātu tās rezultātu kvalitātes paaugstināšanos. Tādēļ Vadības padomei pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāpieņem un regulāri jāatjaunina daudzgadu darba programma.

(34)     Aģentūras darbam ir jābūt pārredzamam. Būtu jānodrošina, lai Eiropas Parlaments to efektīvi kontrolē, un tālab vajadzētu dot iespēju Eiropas Parlamentam uzklausīt Aģentūras izpilddirektoru un konsultēt viņu par daudzgadu darba programmu. Aģentūrai būtu arī jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par dokumentu publisko pieejamību.

(35)     Pēdējos gados sakarā ar vairāku decentralizētu aģentūru izveidošanu budžeta lēmējinstitūcija ir mēģinājusi uzlabot tām piešķirtā Savienības finansējuma izlietojuma pārskatāmību un pārvaldības kontroli, jo īpaši attiecībā uz nodevu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, pilnvaru apjomu, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[9], bez ierobežojumiem jāattiecina uz Aģentūru, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[10].

(36)     Piedāvātās rīcības mērķus, tas ir, izveidot specializētu struktūru, lai formulētu kopīgus risinājumus problēmām, kas attiecas uz dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt veicamā darba vienotības dēļ, bet šos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(37)     Lai pienācīgi noteiktu nodevas un atlīdzību, ko Aģentūra ir tiesīga iekasēt, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz pantiem, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atjaunošanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijai, atļaujām laist tirgū ritekļus un ritekļu tipus un drošības sertifikātiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.       Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(38)     Lai nodrošinātu šās regulas 21. un 22. panta īstenošanu attiecībā uz valstu noteikumu projektu un spēkā esošo noteikumu izskatīšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(39)     Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šās regulas 29., 30., 31. un 51. panta īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(40)     Ir vajadzīgs īstenot zināmus principus attiecībā uz Aģentūras pārvaldību, lai izpildītu kopīgo paziņojumu un kopīgo pieeju, par kuriem 2012. gada jūlijā vienojās ES Decentralizēto aģentūru iestāžu darba grupa, kuras mērķis ir racionalizēt aģentūru darbību un paaugstināt to veiktspēju.

(41)     Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas it īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

PRINCIPI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ("Aģentūra").

2. Šī regula nosaka:

(a) Aģentūras izveidi un uzdevumus;

(b) dalībvalstu uzdevumus.

3. Šī regula attiecas uz:

(a) Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, ko nosaka Direktīva../../ES [Savstarpējās izmantojamības direktīva];

(b) dzelzceļu sistēmas drošību Savienībā, ko nosaka Direktīva ../../ES [Dzelzceļa drošības direktīva];

(c) vilcienu vadītāju sertifikāciju, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā [Vilcienu vadītāju direktīva].

2. pants

Juridiskais statuss

1. Aģentūra ir Savienības struktūra juridiskas personas statusā.

2. Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

3. Aģentūru pārstāv tās direktors.

3. pants

Aģentūras darbības veidi

Aģentūra var:

a)           adresēt ieteikumus Komisijai par 11., 13., 14., 15., 23., 24., 26., 30., 31., 32., 33. un 41. panta piemērošanu;

b)           adresēt ieteikumus dalībvalstīm par 21., 22. un 30. panta piemērošanu;

c)           sniegt atzinumus Komisijai saskaņā ar 9., 21., 22. un 38. pantu un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm saskaņā ar 9. pantu;

d)           izdot lēmumus saskaņā ar 12., 16, 17., 18. pantu;

e)           sniegt atzinumus, kas veido pieņemamus atbilstības līdzekļus, saskaņā ar 15. pantu;

f)            izdot tehniskus dokumentus saskaņā ar 15. pantu;

g)           izdot revīzijas ziņojumus saskaņā ar 29. un 30. pantu;

h)           izdot vadlīnijas un citus nesaistošus dokumentus, kas veicina dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktu piemērošanu atbilstoši 11., 15. un 24. pantam.

2. NODAĻA

DARBA METODES

4. pants

Darba grupu izveide un sastāvs

1. Aģentūra izveido ierobežotu skaitu darba grupu, lai izstrādātu ieteikumus, it īpaši saistībā ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS), kopīgajiem drošības mērķiem (CST) un kopīgajām drošības metodēm (CSM).

Aģentūra var izveidot darba grupas citos pietiekami pamatotos gadījumos pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes pēc apspriešanās ar Komisiju.

2. Aģentūra ieceļ ekspertus darba grupās.

Aģentūra ieceļ darba grupās pārstāvjus, kurus nominējušas valstu kompetentās iestādes darba grupām, kurās tās vēlas piedalīties.

Aģentūra ieceļ šajās darba grupās dzelzceļa nozares speciālistus no 3. punktā minētā saraksta. Tā nodrošina pienācīgu pārstāvību dzelzceļa nozarēm un lietotājiem, kurus var skart pasākumi, ko Komisija var ierosināt, pamatojoties uz tai adresētajiem Aģentūras ieteikumiem.

Vajadzības gadījumā Aģentūra var iecelt darba grupās neatkarīgus ekspertus un starptautisko organizāciju pārstāvjus, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā. Aģentūras darbiniekus darba grupās nenorīko.

3. Katra 34. pantā minētā pārstāvības struktūra nosūta Aģentūrai viskvalificētāko ekspertu sarakstu, kuri pilnvaroti to pārstāvēt katrā darba grupā.

4. Ja šādu darba grupu darbam ir tieša ietekme uz šajā nozarē nodarbināto darba apstākļiem, veselību un drošību, attiecīgajās darba grupās kā pilntiesīgi locekļi piedalās darba ņēmēju organizāciju pārstāvji.

5. Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas darba grupas locekļiem, sedz Aģentūra, pamatojoties uz Vadības padomes pieņemtiem noteikumiem un apjomiem.

6. Darba grupu sanāksmes vada Aģentūras pārstāvis.

7. Darba grupu darbs ir pārredzams. Vadības padome izstrādā darba grupu reglamentu.

5. pants

Konsultēšanās ar sociālajiem partneriem

Ja 11., 12., 15. un 32. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz nozares darbinieku darba apstākļiem vai sociālo vidi, Aģentūra apspriežas ar sociālajiem partneriem nozaru dialogu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 98/500/EK[11].

Šīs apspriedes rīko pirms Aģentūras ieteikumu iesniegšanas izskatīšanai Komisijā. Aģentūra pienācīgi ņem vērā šīs apspriedes un jebkurā laikā ir gatava izskaidrot savus ieteikumus. Nozaru dialogu komitejas izteiktos atzinumus Aģentūra iesniedz Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai, kas minēta 75. pantā.

6. pants

Konsultēšanās ar kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem

Ja 11. un 15. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz dzelzceļa kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem, Aģentūra apspriežas ar organizācijām, kas tos pārstāv. To organizāciju sarakstu, ar kurām jāapspriežas, sastāda Komisija, un tai palīdz 75. pantā minētā komiteja.

Šīs apspriedes rīko pirms Aģentūras ieteikumu iesniegšanas izskatīšanai Komisijā. Aģentūra pienācīgi ņem vērā šīs apspriedes un jebkurā laikā ir gatava izskaidrot savus priekšlikumus. Attiecīgo organizāciju izteiktos atzinumus Aģentūra iesniedz Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai, kas minēta 75. pantā.

7. pants

Ietekmes novērtēšana

1. Aģentūra veic savu ieteikumu un atzinumu ietekmes novērtēšanu. Vadības padome pieņem ietekmes novērtēšanas metodiku, balstoties uz Komisijas izstrādāto metodiku. Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka attiecīgais darbs Komisijā tiek pienācīgi ņemts vērā.

2. Pirms kādas darba programmā iekļautas darbības sākuma Aģentūra veic agrīnu tās ietekmes novērtēšanu, kurā norāda:

(a) risināmo jautājumu un iespējamos risinājumus;

(b) cik lielā mērā būtu vajadzīgi īpaši pasākumi, tostarp Aģentūras ieteikuma vai atzinuma sniegšana;

(c) paredzamo Aģentūras ieguldījumu problēmas risinājumā.

Turklāt katru darba programmas pasākumu un projektu pakļauj efektivitātes analīzei atsevišķi un saistībā ar citiem, lai optimāli izmantotu Aģentūras budžetu un resursus.

3. Aģentūra var veikt pēcnovērtējumu tiesību aktiem, kas tapuši tās ieteikumu rezultātā.

4. Dalībvalstis sniedz Aģentūrai ietekmes novērtēšanai nepieciešamos datus.

8. pants

Pētījumi

Ja Aģentūras uzdevumu īstenošanai vajadzīgi pētījumi, tā tos pasūta un finansē no sava budžeta.

9. pants

Atzinumi

1. Aģentūra pēc Direktīvas 2012/34/ES [direktīva, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija)] 55. pantā norādīto valsts regulatīvo iestāžu pieprasījuma izdod atzinumus par drošības un savstarpējās izmantojamības aspektiem jautājumos, kuri nonākuši to redzeslokā.

2. Aģentūra izdod atzinumus pēc Komisijas pieprasījuma par ikkatru grozījumu aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] vai … [Dzelzceļa drošības direktīvas], it īpaši, ja tiek signalizēts par kādu iespējamu trūkumu.

3. Attiecībā uz iepriekšējos punktos un citos šās regulas pantos minētajiem atzinumiem aģentūra tos sniedz divos mēnešos, ja vien nav citādas vienošanās. Atzinumus Aģentūra divu mēnešu laikā dara publiski pieejamus redakcijā, no kuras ir svītrota visa komerciāli konfidenciālā informācija.

10. pants

Dalībvalstu apmeklējumi

1. Aģentūra var apmeklēt dalībvalstis, lai veiktu savus uzdevumus, it īpaši tos, kas minēti 12., 21., 22., 16., 17., 27., 29., 30., 31. un 38. pantā, saskaņā ar Vadības padomes noteikto politiku.

2. Aģentūra par plānoto apmeklējumu informē attiecīgo dalībvalsti, paziņojot deleģēto Aģentūras ierēdņu vārdus un apmeklējuma sākuma dienu. Aģentūras ierēdņiem tiek uzdots veikt pārbaudes apmeklējumu ar izpilddirektora lēmumu, kurā norādīti apmeklējuma mērķi un uzdevumi.

3. Dalībvalstu valsts iestādes atvieglina Aģentūras personāla darbu.

4. Aģentūra izstrādā ziņojumu par katru apmeklējumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5. Iepriekšējie punkti neskar 29. panta 6. punktā un 30. panta 6. punktā norādītās inspekcijas, kas tiek veiktas saskaņā ar minētajos pantos noteikto procedūru.

3. NODAĻA

Uzdevumi, kas saistīti ar dzelzceļu drošību

11. pants

Tehniskais atbalsts – ieteikumi par dzelzceļu drošību

1. Aģentūra sniedz ieteikumus Komisijai par kopīgajām drošības metodēm (CSM) un kopīgajiem drošības mērķiem (CST), kas paredzēti Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīvas] 6. un 7. pantā. Aģentūra arī sniedz Komisijai ieteikumus par kopīgo drošības metožu un kopīgo drošības mērķu regulāru pārskatīšanu.

2. Aģentūra sniedz ieteikumus Komisijai pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes par citiem pasākumiem drošības jomā.

3. Aģentūra var izdot vadlīnijas un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglinātu dzelzceļu drošības tiesību aktu īstenošanu.

12. pants

Drošības sertifikāti

Aģentūra izdod vienotus drošības sertifikātus saskaņā ar Direktīvas … [Drošības direktīva] 10. un 11. pantu.

13. pants

Ritekļu tehniskā apkope

1. Aģentūra palīdz Komisijai attiecībā uz sertifikācijas sistēmu par apkopi atbildīgajām struktūrām saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 14. panta 6. punktu.

2. Aģentūra izdod ieteikumu Komisijai, ņemot vērā Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 14. panta 7. punktu.

3. Aģentūra analizē arī alternatīvos pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 15. pantu, ziņojumā, kas minēts šās regulas 30. panta 2. punktā.

14. pants

Bīstamu kravu pārvadāšana pa dzelzceļu

Aģentūra seko pārmaiņām tiesību aktos, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK[12], un salīdzina tos ar tiesību aktiem par dzelzceļu savstarpējo izmantojamību un drošību, it īpaši pamatprasībām. Tādēļ Aģentūra palīdz Komisijai un var izdot ieteikumus pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes.

4. NODAĻA

Uzdevumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību

15. pants

Tehniskais atbalsts dzelzceļu savstarpējās izmantojamības jomā

1. Aģentūra:

(a) sniedz ieteikumus Komisijai par SITS un to pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 5. pantu;

(b) sniedz ieteikumus Komisijai par "ES" verificēšanas deklarācijas veidnēm un tehnisko dokumentāciju, kas tai jāpievieno, saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 15. pantu;

(c) sniedz ieteikumus Komisijai par specifikācijām attiecībā uz reģistriem un to pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 43., 44. un 45. pantu;

(d) sniedz atzinumus, kas veido pieņemamus līdzekļus atbilstības panākšanai attiecībā uz SITS nepilnībām, saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 6. panta 2. punktu, un iesniedz tos Komisijai;

(e) sniedz Komisijai atzinumus saistībā ar dalībvalstu lūgumiem nepiemērot SITS saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 7. pantu;

(f) izdod tehniskus dokumentus saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 4. panta 9. punktu;

(g) sniedz ieteikumus Komisijai attiecībā uz visu to darbinieku darba apstākļiem, kuri veic drošībai kritiski svarīgus uzdevumus.

2. Lai izstrādātu ieteikumus, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, Aģentūra:

(a) nodrošina, ka SITS un reģistru specifikācijas tiek pielāgotas tehnikas attīstībai un tirgus tendencēm, un sociālajām prasībām;

(b) nodrošina, ka tiek saskaņota, no vienas puses, SITS izstrāde un atjaunināšana, un, no otras puses, tādu Eiropas standartu izstrāde, kas var izrādīties nepieciešami savstarpējai izmantojamībai, un uztur attiecīgos kontaktus ar Eiropas standartizācijas struktūrām.

3. Aģentūra var izdot vadlīnijas un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglotu tiesību aktu par dzelzceļa savstarpējo izmantojamību īstenošanu.

16. pants

Atļaujas ritekļu laišanai tirgū

Aģentūra izsniedz atļaujas dzelzceļa ritekļu laišanai tirgū saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 20. pantu.

17. pants

Atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū

Aģentūra izsniedz atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 22. pantu.

18. pants

Ekspluatācijas atļaujas sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām

Aģentūra izsniedz atļaujas nodot ekspluatācijā sliežu ceļa kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas un tiek izmantotas visā Savienībā, saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 18. pantu.

19. pants

Telemātikas lietojumi

1. Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde, būdama atbildīga par telemātikas lietojumu tehnisko specifikāciju uzturēšanu saskaņā ar attiecīgajiem SITS.

2. Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus grozīt šīs specifikācijas. Šim nolūkam Aģentūra izveido un uztur reģistru ar lūgumiem grozīt telemātikas lietojumu specifikācijas un statusu.

3. Aģentūra izstrādā un uztur tehniskos līdzekļus telemātikas lietojumu specifikāciju dažādu redakciju pārvaldībai.

4. Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt telemātikas lietojumu ieviešanu saskaņā ar attiecīgajām SITS.

20. pants

Atbalsts pilnvarotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām

1. Aģentūra atbalsta Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. pantā minēto pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu darbības. Šis atbalsts it īpaši ietver vadlīniju izstrādi, lai varētu novērtēt Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību vai piemērotību lietošanai, un vadlīniju izstrādi EK verifikācijas procedūrai, kas minēta Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 10. pantā.

2. Aģentūra veicina pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu sadarbību, it īpaši, darbojoties par tehnisko sekretariātu to koordinācijas grupai.

5. NODAĻA

Uzdevumi, kas attiecas uz valstu noteikumiem

21. pants

Valsts noteikumu projektu pārbaude

1. Aģentūra divu mēnešu laikā pēc saņemšanas izskata valstu noteikumu projektus, kas tai iesniegti saskaņā ar:

(a) Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 8. panta 2. punktu,

(b) Direktīvas ... [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. pantu.

2. Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valstu noteikumi ļauj izpildīt savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot CSM un sasniegt CST un ka tie nerada patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu novērtējumu. Komisija var minēto noteikumu apstiprināt 23. pantā norādītajā IT sistēmā.

3. Ja 1. punktā minētā pārbaude dod negatīvu vērtējumu, Aģentūra:

(a) izdod attiecīgajai dalībvalstij adresētu ieteikumu, kurā norāda iemeslus, kuru dēļ attiecīgajam noteikumam nevajadzētu stāties spēkā un/vai tikt piemērotam;

(b) informē Komisiju par negatīvo vērtējumu.

4. Ja dalībvalsts nav rīkojusies 2 mēnešu laikā pēc 3. punkta a) apakšpunktā minētā Aģentūras ieteikuma saņemšanas, Komisija pēc tam, kad saņemta informācija, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā, un pēc tam, kad ir uzklausīti attiecīgās dalībvalsts iemesli, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt attiecīgo noteikumu projektu, atlikt tā pieņemšanu, spēkā stāšanos vai īstenošanu.

22. pants

Spēkā esošo valsts noteikumu pārbaude

1. Aģentūra divu mēnešu laikā pēc saņemšanas izskata valstu noteikumus, kas tai iesniegti saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. panta 3. punktu.

2. Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valstu noteikumi ļauj izpildīt savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot CSM un sasniegt CST un ka tie nerada patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu novērtējumu. Komisija var minēto noteikumu apstiprināt 23. pantā norādītajā IT sistēmā.

3. Ja 1. punktā minētā pārbaude dod negatīvu vērtējumu, Aģentūra:

(a) izdod attiecīgajai dalībvalstij adresētu ieteikumu, kur norāda iemeslus, kuru dēļ attiecīgie noteikumi būtu grozāmi vai atceļami;

(b) informē Komisiju par negatīvo vērtējumu.

4. Ja dalībvalsts nav rīkojusies 2 mēnešu laikā pēc 3. punkta a) apakšpunktā minētā Aģentūras ieteikuma saņemšanas, Komisija pēc tam, kad saņemta informācija, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā, un pēc tam, kad ir uzklausīti attiecīgās dalībvalsts iemesli, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt vai atcelt attiecīgo noteikumu.

5. Procedūru, kas aprakstīta 2. un 3. punktā, pēc analoģijas piemēro gadījumos, kad Aģentūrai kļūst zināms kādas valsts paziņots vai nepaziņots noteikums, kas ir lieks vai pretrunā SITS, CST, CSM vai kādam citam Savienības tiesību aktam dzelzceļa jomā.

23. pants

Paziņošanas vajadzībām un valstu noteikumu klasificēšanai izmantojamā IT sistēma

1. Aģentūra izveido un pārvalda specializētu IT sistēmu, kurā ir valstu noteikumi, kas minēti 21. panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā, un to dara pieejamu ieinteresētajām personām un atklātībai.

2. Dalībvalstis paziņo valstu noteikumus, kas minēti 21. panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā, Aģentūrai un Komisijai, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu. Aģentūra publicē noteikumus šajā sistēmā un izmanto to, lai informētu Komisiju saskaņā ar 21. un 22. pantu.

3. Aģentūra paziņotos valsts noteikumus klasificē saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. panta 8. punktu. Šim nolūkam tā izmanto sistēmu, kas minēta šā panta pirmajā daļā.

4. Aģentūra klasificē valstu noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 8. panta 2. punktu, ņemot vērā ES tiesību aktu attīstību. Šim nolūkam Aģentūra izstrādā noteikumu pārvaldības instrumentu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai vienkāršotu savu valsts noteikumu sistēmu. Aģentūra izmanto sistēmu, kas minēta šā panta pirmajā daļā, lai publicētu noteikumu pārvaldības instrumentu.

6. NODAĻA

Ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS) saistītie uzdevumi

24. pants

ERTMS sistēmas iestāde

1. Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde, būdama atbildīga par ERTMS tehnisko specifikāciju uzturēšanu.

2. Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus grozīt šīs specifikācijas. Šim nolūkam Aģentūra izveido un uztur reģistru ar lūgumiem grozīt ERTMS specifikācijas un to statusu.

3. Aģentūra sniedz ieteikumus par ERTMS specifikāciju jaunu redakciju. Tomēr tā to dara tikai tad, kad iepriekšējā redakcija ir ieviesta pietiekamā līmenī. Jaunu redakciju izstrāde nedrīkst negatīvi skart ERTMS ieviešanas līmeni, specifikāciju stabilitāti, kas ir nepieciešama, lai optimizētu ERTMS aprīkojuma ražošanu, dzelzceļa uzņēmumu peļņu atbilstīgi ieguldījumiem un ERTMS ieviešanas efektīvu plānošanu.

4. Aģentūra izstrādā un uztur dažādu ERTMS redakciju pārvaldības tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu tehnisko un darbības savietojamību starp dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar dažādām versijām, kā arī paredzētu stimulus esošo versiju un iespējamo jaunāko versiju ātrai īstenošanai.

5. Saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīva] 5. panta 10. punktu aģentūra nodrošina, ka ERTMS iekārtu turpmākas versijas ir tehniski saderīgas ar iepriekšējām versijām.

6. Aģentūra sagatavo un izplata attiecīgas piemērošanas vadlīnijas ieinteresētajām personām un paskaidrojuma dokumentus, kas saistīti ar ERTMS tehniskajām specifikācijām.

25. pants

ERTMS īpašā darba grupa, ko veido pilnvarotās atbilstības novērtēšanas struktūras

1. Aģentūra izveido un vada īpašu ERTMS darba grupu, ko veido pilnvarotās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas minētas Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. pantā.

Darba grupa pārbauda, cik konsekventi tiek piemērota Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanas kārtība un "EK" verifikācijas procedūras, kas minētas Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 10. pantā un ko veic pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes.

2. Aģentūra ik pēc diviem gadiem ziņo Komisijai par 1. punktā minētās darba grupas darbību, ietverot statistiku par pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu pārstāvju dalību darba grupā.

3. Aģentūra novērtē savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūras un ERTMS iekārtu "EK" verifikācijas procedūras piemērojumu un reizi divos gados iesniedz ziņojumu, iesakot Komisijai veikt uzlabojumus, ja tie vajadzīgi.

26. pants

Atbalsts tehniskajai un darbības savietojamībai starp ERTMS borta iekārtu un stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmām

1. Aģentūra var palīdzēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, pēc to pieprasījuma pārbaudot tehnisko un darbības savietojamību starp ERTMS borta iekārtu un stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmām pirms nodošanas ekspluatācijā.

2. Ja Aģentūra konstatē, ka pastāv risks, ka trūks tehniskas un darbības savietojamības starp tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS iekārtām saistībā ar konkrētiem ERTMS projektiem, tā var pieprasīt no attiecīgajām iesaistītajām personām, it īpaši ražotājiem, pilnvarotajām atbilstības novērtēšanas iestādēm, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un valstu drošības iestādēm informāciju, kas attiecas uz procedūrām, kuras izmantotas "EK" verifikācijā un nodošanā ekspluatācijā, kā arī uz ekspluatācijas apstākļiem. Aģentūra informē Komisiju par šādu risku, un, ja nepieciešams, iesaka Komisijai piemērotus pasākumus.

27. pants

Atbalsts ERTMS ieviešanai un ERTMS projektiem

1. Aģentūra uzrauga ERTMS ieviešanu saskaņā ar ieviešanas plānu, kas noteikts ar Lēmumu 2012/88/ES[13], un uzrauga ERTMS uzstādīšanas koordināciju visos Eiropas transporta koridoros un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 913/2010[14].

2. Aģentūra nodrošina tālāko tehnisko pārraudzību Savienības finansētajiem ERTMS ieviešanas projektiem, ieskaitot, ja vajadzīgs, konkursa dokumentu analīzi konkursa laikā. Ja nepieciešams, Aģentūra arī palīdz Savienības līdzekļu saņēmējiem nodrošināt, ka projektos īstenotie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz kontroles un vadības un signalizācijas iekārtām, un tāpēc ir pilnīgi savstarpēji izmantojami.

28. pants

Laboratoriju akreditācija

1. Aģentūra atbalsta ERTMS laboratoriju saskaņotu akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008[15], it īpaši, sniedzot piemērotas vadlīnijas akreditācijas iestādēm.

2. Aģentūra var kā novērotāja piedalīties salīdzinošajā pārskatīšanā, ko prasa Regula (EK) Nr. 765/2008.

7. NODAĻA

uzdevumi, kas saistīti ar Eiropas vienotās dzelzceļa telpas Uzraudzību

29. pants

Valstu drošības iestāžu uzraudzība

1. Aģentūra uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu, veicot revīzijas un inspekcijas.

2. Aģentūrai ir tiesības pārbaudīt:

(a) valstu drošības iestāžu spēju pildīt uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību;

(b) cik efektīvi valstu drošības iestādes uzrauga dalībnieku drošības vadības sistēmu, kā minēts Direktīvas […] [Dzelzceļu drošības direktīva] 16. pantā.

Revīziju veikšanas kārtību pieņem Vadības padome.

3. Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus un nosūta tos attiecīgajai valsts drošības iestādei un Komisijai. Katrā revīzijas ziņojumā galvenokārt iekļauj Aģentūras konstatēto trūkumu sarakstu, kā arī ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem.

4. Ja Aģentūra uzskata, ka 3. punktā minētie trūkumi neļauj attiecīgajai valsts drošības iestādei efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, Aģentūra iesaka valsts drošības iestādei veikt atbilstošus pasākumus termiņā, kas jānosaka, ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir trūkumi.

5. Ja valsts drošības iestāde nepiekrīt Aģentūras ieteikumam, kas minēts 4. punktā, vai ja valsts drošības iestāde neveic nekādus pasākumus saskaņā ar Aģentūras izstrādāto ieteikumu trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, Komisija var sešu mēnešu laikā pieņemt lēmumu saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 75. pantā.

6. Aģentūra ir arī tiesīga veikt izziņotas vai neizziņotas inspekcijas valstu drošības iestādēs, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, it īpaši pārskatīt dokumentus, procesus un reģistrus, kas attiecas uz to uzdevumiem, kuri minēti Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 16. pantā. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar plānu, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Dalībvalstu valsts iestādes atvieglina Aģentūras personāla darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai ziņojumu par katru inspekciju.

30. pants

Pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu uzraudzība

1. Aģentūra uzrauga pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes, izmantojot atbalstu akreditācijas struktūrām, revīzijas un inspekcijas, kā noteikts 2.–5. punktā.

2. Aģentūra sniedz atbalstu harmonizētai pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu akreditācijai, it īpaši, nodrošinot attiecīgus norādījumus par novērtēšanas kritērijiem un procedūrām, lai novērtētu, vai pilnvarotās struktūras atbilst Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. panta prasībām par akreditācijas struktūrām, izmantojot Eiropas akreditācijas infrastruktūru, kas atzīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, 14. pantu.

3. Ja pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes nav akreditētas saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 24. pantu, Aģentūra var veikt revīziju par to spējām apmierināt prasības, kas minētas minētās direktīvas 27. pantā. Revīziju veikšanas kārtību nosaka Vadības padome.

4. Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus par 3. punktā minētajām darbībām un nosūta tos attiecīgajai pilnvarotajai atbilstības novērtēšanas iestādei un Komisijai. Katrs revīzijas ziņojums it sevišķi aptver visus trūkumus, ko Aģentūra atklājusi, un ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ja Aģentūra uzskata, ka šie trūkumi neļauj attiecīgajai pilnvarotajai struktūrai efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, Aģentūra pieņem ieteikumu, aicinot dalībvalsti, kurā pilnvarotā iestāde ir reģistrēta, noteiktā termiņā veikt attiecīgus pasākumus.

5. Ja dalībvalsts nepiekrīt ieteikumam, kas minēts 4. punktā, vai ja pilnvarotā iestāde neveic nekādu darbību, pamatojoties uz Aģentūras izstrādāto ieteikumu, trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, Komisija var pieņemt atzinumu sešu mēnešu laikā saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 75. pantā.

6. Aģentūra var, arī sadarbībā ar attiecīgajām valsts akreditācijas struktūrām, veikt izziņotas un neizziņotas pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu inspekcijas, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, it īpaši pārskatīt dokumentus, sertifikātus un pierakstus, kas saistīti ar to uzdevumu izpildi, kas ir minēti Direktīvas […] [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. pantā. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar plānu, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes atvieglina Aģentūras darbinieku darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai ziņojumu par katru inspekciju.

31. pants

Savstarpējās izmantojamības un drošības progresa uzraudzība

1. Aģentūra kopā ar valstu izmeklēšanas struktūru tīklu vāc attiecīgus datus par avārijām un starpgadījumiem un uzrauga valsts izmeklēšanas iestāžu ieguldījumu dzelzceļa sistēmas drošībā kopumā.

2. Aģentūra uzrauga dzelzceļu sistēmas vispārējo darbību drošības jomā. Aģentūra it īpaši var vērsties pēc palīdzības pie tīkliem, kas minēti 34. pantā, ieskaitot datu vākšanu. Aģentūra arī izmanto datus, kurus ir savācis Eurostat, un sadarbojas ar Eurostat, lai izvairītos no darbu dublēšanās un nodrošinātu metodisku konsekvenci starp kopīgajiem drošības rādītājiem un rādītājiem, kurus lieto citos transporta veidos.

3. Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību, it īpaši, veicinot koordināciju starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem vai starp infrastruktūras pārvaldītājiem.

4. Aģentūra uzrauga dzelzceļu sistēmu savstarpējās izmantojamības un drošības progresu. Ik pēc diviem gadiem tā iesniedz Komisijai un publicē ziņojumu par progresu savstarpējās izmantojamības un drošības jomā Eiropas vienotajā dzelzceļa telpā.

5. Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz ziņojumus par Savienības drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas stāvokli konkrētā dalībvalstī.

8. NODAĻA

Citi uzdevumi

32. pants

Dzelzceļa personāls

1. Aģentūra pilda attiecīgos uzdevumus saistībā ar dzelzceļa personālu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/59/EK[16] 4., 20., 22., 23., 25., 28., 33., 34., 35. un 37. pantā.

2. Komisija var pieprasīt Aģentūrai pildīt citus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa personālu saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK.

3. Aģentūra apspriežas ar iestādēm, kas ir kompetentas dzelzceļa personāla jautājumos, par uzdevumiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Aģentūra var veicināt sadarbību starp šīm iestādēm, arī organizējot attiecīgas tikšanās ar to pārstāvjiem.

33. pants

Reģistri un to pieejamība

1. Aģentūra izveido un uztur Eiropas reģistrus, kas minēti Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 43., 44. un 45. pantā. Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde attiecībā uz visiem reģistriem un datubāzēm, kas minētas direktīvās par drošību, savstarpējo izmantojamību un vilcienu vadītājiem. Konkrēti tur ietilpst:

(a) reģistru specifikāciju izstrāde un uzturēšana;

(b) attīstības koordinācija dalībvalstīs saistībā ar reģistriem;

(c) ar reģistriem saistītu norādījumu sniegšana attiecīgajām ieinteresētajām personām;

(d) ieteikumi Komisijai par uzlabojumiem esošo reģistru specifikācijās un vajadzību ieviest jaunus.

2. Aģentūra dara publiski pieejamus šādus dokumentus un reģistrus, kas paredzēti Direktīvā … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] un Direktīvā … [Dzelzceļu drošības direktīva]:

(a) EK deklarācijas par apakšsistēmu verificēšanu;

(b) EK deklarācijas par savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību un EK deklarācijas par savstarpējās izmantojamības komponentu piemērotību lietošanai;

(c) licences, ko izdod saskaņā ar Direktīvu … [Direktīva par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi (pārstrādāta redakcija)];

(d) drošības sertifikātus, ko izdod saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 10. pantu;

(e) izmeklēšanas ziņojumus, kas Aģentūrai nosūtīti saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 24. pantu;

(f) valsts noteikumus, par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 8. pantu un Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. pantu;

(g) ritekļu reģistrus, arī izmantojot saites uz attiecīgiem dalībvalstu reģistriem;

(h) infrastruktūras reģistrus, arī izmantojot saites uz attiecīgiem dalībvalstu reģistriem;

(i) Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistru;

(j) reģistru, kurā saglabā lūgumus izdarīt grozījumus, kā arī plānotus grozījumus ERTMS specifikācijās;

(k) reģistru par lūgumiem izdarīt grozījumus un plānotajām izmaiņām pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumu (TAP) SITS / kravu pārvadājumu telemātikas lietojumu (TAF) SITS;

(l) reģistru par ritekļa identifikācijas marķējumiem, ko Aģentūra uztur saskaņā ar SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību;

(m) kvalitātes ziņojumus, ko izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1371/2007 28. panta 2. punktu.

3. Dalībvalstis un Komisija, balstoties uz Aģentūras izstrādāto projektu, apspriež 2. punktā minēto dokumentu pārsūtīšanas mehānismu un vienojas par to.

4. Pārsūtot 2. punktā minētos dokumentus, attiecīgās struktūras var norādīt, kurus dokumentus drošības apsvērumu dēļ nedrīkst darīt zināmus atklātībā.

5. Par 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto licenču un sertifikātu izdošanu atbildīgās valstu iestādes Aģentūrai viena mēneša laikā paziņo par katru konkrētu lēmumu minētās licences un sertifikātus izdot, atjaunināt, grozīt vai atcelt.

6. Jebkuru publisku dokumentu vai saiti, kas attiecas uz šās regulas mērķiem, Aģentūra var iekļaut publiskajā datubāzē, ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību.

34. pants

Valstu drošības iestāžu, izmeklēšanas iestāžu un pārstāvības struktūru tīkli

1. Aģentūra izveido valstu drošības iestāžu tīklu un izmeklēšanas iestāžu tīklu, kas minēti Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 21. pantā. Aģentūra tiem nodrošina sekretariātu. Tīklu uzdevumi ir it īpaši šādi:

(a) informācijas apmaiņa saistībā ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību;

(b) labas prakses veicināšana;

(c) datu sniegšana par dzelzceļa drošību Aģentūrai, it īpaši datu, kas attiecas uz kopīgiem drošības indikatoriem.

Aģentūra veicina sadarbību starp šiem tīkliem, konkrēti, tā var nolemt noturēt abu tīklu kopīgas sanāksmes.

2. Aģentūra izveido dzelzceļa nozares pārstāvniecības struktūru tīklu, kas darbojas Eiropas Savienības mērogā. Šo struktūru sarakstu definē īstenošanas aktā, kuru pieņem Komisija saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas norādīta 75. pantā. Aģentūra tīklam nodrošina sekretariātu. Tīkla uzdevumi ir it īpaši šādi:

(a) informācijas apmaiņa saistībā ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību;

(b) labas prakses veicināšana;

(c) datu sniegšana Aģentūrai par dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību.

3. Tīkli, kas minēti 1. un 2. punktā, var izdot nesaistošus atzinumus par ieteikumu projektiem, kas minēti 9. panta 2. punktā.

4. Aģentūra var nodibināt citus tīklus ar struktūrām vai iestādēm, kas atbild par kādu daļu no dzelzceļu sistēmas.

5. Komisija var piedalīties šajā pantā minēto tīklu sanāksmēs.

35. pants

Komunikācija un izplatīšana

Aģentūra izziņo un izplata attiecīgajām ieinteresētajām personām dzelzceļa tiesību aktu, standartu un norādījumu Eiropas satvaru saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem Vadības padome. Šos plānus, pamatojoties uz vajadzību analīzi, Vadības padome regulāri atjaunina.

36. pants

Pētniecība un inovācijas sekmēšana

1. Aģentūra pēc Komisijas lūguma veicina dzelzceļa pētniecības pasākumus Savienības līmenī, arī izmantojot atbalstu attiecīgiem Komisijas dienestiem un pārstāvības struktūrām. Šis ieguldījums neskar citas pētnieciskās darbības Savienības līmenī.

2. Komisija var uzticēt Aģentūrai uzdevumu veicināt inovāciju, kuras mērķis ir uzlabot dzelzceļu savstarpējo izmantojamību un drošību, it īpaši jaunu informācijas tehnoloģiju un uzraudzības un izsekošanas sistēmu izmantošanu.

37. pants

Palīdzība Komisijai

1. Aģentūra pēc Komisijas lūguma palīdz Komisijai īstenot Savienības tiesību aktus, kuru mērķis ir uzlabot dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un izstrādāt kopīgu pieeju drošībai Eiropas dzelzceļu sistēmā.

2. Šajā palīdzībā var ietilpt:

(a) tehnisku konsultāciju sniegšana jautājumos, kuros vajadzīgas īpašas zināšanas;

(b) informācijas vākšana, izmantojot tīklus, kas minēti 34. pantā.

38. pants

Palīdzība dzelzceļa projektu novērtēšanā

Neskarot Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 9. pantā paredzētās atkāpes, Aģentūra pēc Komisijas lūguma no savstarpējās izmantojamības un drošības viedokļa pārbauda katru projektu, kurā ietilpst apakšsistēmas projektēšana, būvniecība, atjaunošana vai pilnveidošana, par ko ir lūgts Savienības finansiālais atbalsts.

Aģentūra sniedz atzinumu par projekta atbilstību attiecīgajiem dzelzceļu savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktiem termiņā, par ko vienojas ar Komisiju, ņemot vērā projekta nozīmību un pieejamos resursus, un kas nepārsniedz divus mēnešus.

39. pants

Palīdzība dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ieinteresētajām personām

1. Pēc savas ierosmes vai pēc Komisijas, dalībvalstu, kandidātvalstu vai 34. pantā minēto tīklu pieprasījuma Aģentūra iesaistās apmācībā un citos atbilstošos pasākumos, kas attiecas uz dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktu un attiecīgo Aģentūras produktu, piemēram, reģistru, īstenošanas norādījumu vai ieteikumu piemērošanu un skaidrošanu.

2. Par 1. punktā minēto darbību raksturu un apmēriem lemj Vadības padome, un tās iekļauj darba programmā.

40. pants

Starptautiskās attiecības

1. Ciktāl vajadzīgs, lai īstenotu mērķus, kas noteikti šajā regulā, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu, tostarp Eiropas Ārējā dienesta, attiecīgo kompetenci, Aģentūra var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu administrācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības, lai neatpaliktu no zinātnes un tehnikas attīstības un nodrošinātu Eiropas Savienības dzelzceļa tiesību aktu un standartu veicināšanu.

2. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, un tie arī neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar šīm uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Nosacījums šiem pasākumiem un sadarbībai ir iepriekšēja apspriešanās ar Komisiju un regulāra ziņošana tai.

3. Vadības padome pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Aģentūras kompetencē. Šī stratēģija tiek ietverta Aģentūras ikgadējā un daudzgadu darba programmā, norādot ar tām saistītos resursus.

41. pants

Koordinācija attiecībā uz rezerves daļām

Aģentūra palīdz identificēt potenciāli standartizējamās dzelzceļa rezerves daļas. Šim nolūkam Aģentūra var izveidot darba grupu, lai koordinētu iesaistīto personu darbības, un var nodibināt kontaktus ar Eiropas standartizācijas organizācijām. Aģentūra sniedz Komisijai attiecīgus ieteikumus.

9. NODAĻA

Aģentūras organizācija

42. pants

Administratīvā un vadības struktūra

Aģentūras administratīvajā un vadības struktūrā ietilpst:

(a) Vadības padome, kas pilda 47. pantā izklāstītās funkcijas;

(b) Valde, kas pilda 49. pantā izklāstītās funkcijas;

(c) izpilddirektors, kas pilda 50. pantā izklāstītos pienākumus;

(d) Apelācijas padome, kas pilda 54.–56. pantā izklāstītos pienākumus.

43. pants

Vadības padomes sastāvs

1. Vadības padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir tiesības balsot.

Vadības padomē ir arī seši pārstāvji bez balsstiesībām, kuri Eiropas līmenī pārstāv šādās grupas:

(a) dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus;

(b) infrastruktūras pārvaldītājus;

(c) dzelzceļa rūpniecību;

(d) arodbiedrības;

(e) pasažierus;

(f) kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējus.

Katrai no šīm grupām Komisija ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju, pamatojoties uz attiecīgo Eiropas organizāciju iesniegtiem sarakstiem, no kuriem katrā ir četri uzvārdi.

2. Padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, balstoties uz viņu zināšanām Aģentūras pamatdarbībā, ņemot vērā attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Visas puses cenšas ierobežot savu Vadības padomes pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Vadības padomē.

3. Dalībvalstis un Komisija ieceļ savus Vadības padomes locekļus un viņu aizstājēju, kas pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

4. Locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var pagarināt.

5. Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un tās nosacījumus paredz noteikumos, kas minēti 68. pantā.

44. pants

Vadības padomes priekšsēdētājs

1. Vadības padome ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju no dalībvalstu pārstāvjiem un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus.

Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt. Tomēr, ja Vadības padomes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Vadības padomē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata pilnvaru termiņš.

45. pants

Sanāksmes

1. Vadības padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Sanāksmēs piedalās Aģentūras izpilddirektors.

2. Vadības padome sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas, tās locekļu vairākuma vai vienas trešdaļas dalībvalstu pārstāvju pieprasījuma.

46. pants

Balsošana

Ja nav noteikts citādi, Vadības padome pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

47. pants

Vadības padomes funkcijas

1. Lai nodrošinātu, ka Aģentūra veic savus uzdevumus, Vadības padome:

(a) pieņem gada pārskatu par Aģentūras darbībām iepriekšējā gadā un līdz 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodod atklātībai;

(b) katru gadu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un saskaņā ar 48. pantu pieņem Aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam un stratēģisku daudzgadu darba programmu;

(c) ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu vairākumu pieņem Aģentūras gada budžetu un veic citas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 10. nodaļu;

(d) nosaka kārtību, kādā lēmumus pieņem izpilddirektors;

(e) pieņem politiku par apmeklējumiem saskaņā ar 10. pantu;

(f) pieņem savu reglamentu;

(g) pieņem un atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, kas minēti 35. pantā;

(h) nosaka 29. un 30. pantā paredzēto revīziju veikšanas kārtību;

(i) saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi piešķir iestādei, kura ieceļ amatā, un ko pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu ("iecēlējinstitūcijas pilnvaras");

(j) pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā;

(k) ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt viņa pilnvaru termiņu vai viņu atcelt no amata ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 62. pantu;

(l) pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

(m) nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem;

(n) pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz Vadības padomes un Apelācijas padomes locekļiem.

2. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Vadības padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk.

Piemērojot iepriekšējo punkta daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors.

48. pants

Gada un daudzgadu darba programmas

1. Aģentūras Vadības padome pieņem darba programmu katru gadu līdz 30. novembrim, ievērojot Komisijas atzinumu, un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un tīkliem, kas minēti 34. pantā.

2. Darba programmas pieņemšana neietekmē Savienības ikgadējo budžeta procedūru. Ja Komisija 15 dienu laikā pēc darba programmas pieņemšanas izsaka neapmierinātību ar to, Vadības padome divu mēnešu laikā atkārtoti izskata programmu un to pieņem, vajadzības gadījumā ar grozījumiem, otrajā lasījumā vai nu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu, ieskaitot visu Komisijas pārstāvju balsis, vai ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu.

3. Aģentūras darba programmā nosaka katram pasākumam nosprausto mērķi. Pēc vispārīga noteikuma katrs pasākums un projekts ir skaidri saistīts ar resursiem, kas nepieciešami tā īstenošanai, saskaņā ar principiem budžeta līdzekļus sadalīt un pārvaldīt pa darbības jomām un laicīgu ietekmes novērtējuma procedūru, kas paredzēta 7. panta 2. punktā.

4. Vajadzības gadījumā Vadības padome groza pieņemto darba programmu, kad Aģentūrai tiek piešķirts jauns uzdevums. Tādu jaunu uzdevumu iekļaušanai ir vajadzīga analīze par cilvēku un budžeta resursiem un var būt vajadzīgs lēmums atlikt citus uzdevumus.

5. Katru gadu līdz 30. novembrim Vadības padome arī pieņem un atjaunina stratēģisku daudzgadu darba programmu. Tiek ņemts vērā Komisijas atzinums. Par projektu konsultējas ar Eiropas Parlamentu un 34. pantā minētajiem tīkliem. Pieņemto daudzgadu darba programmu nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un tīkliem, kas minēti 34. pantā.

49. pants

Valde

1. Vadības padomei palīdz Valde.

2. Valde sagatavo lēmumus, ko pieņem Vadības padome. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, tā Vadības padomes vārdā pieņem noteiktus pagaidu lēmumus, it īpaši administratīvos un budžeta jautājumos.

Kopā ar Vadības padomi tā nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no OLAF izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem.

Neskarot izpilddirektora pienākumus, kas izklāstīti 30. pantā, tā viņam palīdz un dod padomus Vadības padomes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3. Valdes sastāvā ir Vadības padomes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un [četri] citi Vadības padomes locekļi. Vadības padome ieceļ Valdes locekļus un tās priekšsēdētāju.

4. Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir tāds pats kā Vadības padomes locekļiem.

5. Valdes sanāksmes notiek vismaz reizi trijos mēnešos. Valdes priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc tās locekļu lūguma.

6. Vadības padome izstrādā Valdes reglamentu.

50. pants

Izpilddirektora pienākumi

1. Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Izpilddirektors par savu darbību atbild Vadības padomes priekšā.

2. Neskarot Komisijas, Vadības padomes vai Valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4. Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis. Viņš pieņem lēmumus, ieteikumus, atzinumus un citus oficiālus Aģentūras aktus.

5. Izpilddirektors atbild par administratīvu Aģentūras darba vadīšanu un par to Aģentūras uzdevumu īstenošanu, kas tai uzdoti ar šo regulu. It īpaši izpilddirektora atbildībā ir:

(a) Aģentūras darba ikdienas vadība;

(b) Vadības padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

(c) ikgadējās darba programmas un stratēģiskas daudzgadu darba programmas sagatavošana un iesniegšana Vadības padomei pēc apspriešanās ar Komisiju;

(d) ikgadējās darba programmas un stratēģiskās daudzgadu darba programmas īstenošana un, cik iespējams, atsaukšanās uz palīdzības lūgumiem, kas saņemti no Komisijas saistībā ar Aģentūras uzdevumiem saskaņā ar šo regulu;

(e) ziņošana Vadības padomei par stratēģiskās daudzgadu darba programmas īstenošanu;

(f) visi vajadzīgie pasākumi, tostarp iekšēju administratīvu norādījumu pieņemšana un rīkojumu publicēšana, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šās regulas noteikumiem;

(g) efektīvas uzraudzības sistēmas izveide, lai varētu salīdzināt Aģentūras veikumu ar tai noteiktajiem darbības mērķiem, un tādas regulāras novērtēšanas sistēmas izveide, kas atbilst atzītiem profesionālajiem standartiem;

(h) ikgadēja vispārīgā ziņojuma projekta sagatavošana, pamatojoties uz g) apakšpunktā minētajām uzraudzības un novērtēšanas sistēmām, un tā iesniegšana Vadības padomei;

(i) Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sastādīšana, ievērojot 58. pantu, un budžeta īstenošana, ievērojot 59. pantu;

(j) gada ziņojuma par Aģentūras darbību sagatavošana un iesniegšana Vadības padomei novērtēšanai;

(k) rīcības plāna sagatavošana, ievērojot retrospektīvu novērtējumu secinājumus, un ziņošana par paveikto divreiz gadā Komisijai;

(l) Savienības finansiālo interešu aizsargāšana, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citādām pretlikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un, vajadzības gadījumā, uzliekot efektīvus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus;

(m) Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošana un iesniegšana Vadības padomei apstiprināšanai;

(n) Aģentūras finanšu noteikumu projekta sagatavošana pieņemšanai Vadības padomē saskaņā ar 60. pantu, kā arī to īstenošanas kārtības sagatavošana.

51. pants

Apelācijas padomju izveide un sastāvs

1. Aģentūra izveido vienu vai vairākas Apelācijas padomes.

2. Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi locekļi. Viņiem ir aizstājēji, kas viņus pārstāv viņu prombūtnes laikā.

3. Priekšsēdētāju, pārējos locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Vadības padome no kvalificētiem kandidātiem, kas ir Komisijas pieņemtā sarakstā.

4. Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt Vadības padomi iecelt vēl divus locekļus un viņu aizstājējus no 3. punktā minētā saraksta.

5. Par Aģentūras priekšlikuma Komisija izstrādā Apelācijas padomes reglamentu, apspriedusies ar Valdi, saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 75. pantā.

52. pants

Apelācijas padomes locekļi

1. Apelācijas padomes locekļu un aizstājēju amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var pagarināt.

2. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un nedrīkst pildīt nekādus citus pienākumus Aģentūrā. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi.

3. Apelācijas padomes locekļus nevar atbrīvot no amata vai svītrot no kvalificētu kandidātu saraksta viņu pilnvaru laikā, ja vien šādai atbrīvošanai nav nopietna pamatojuma un Komisija, iepazinusies ar Vadības padomes atzinumu, nepieņem par to lēmumu.

53. pants

Izslēgšana un iebildumi

1. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties pārsūdzības procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai ja viņi ir piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2. Apelācijas padomes locekļi, kuri uzskata, ka viņiem nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā kāda 1. punktā minēta iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ, informē Apelācijas padomi, un tā attiecīgi lemj par izslēgšanu.

54. pants

Lēmumi, ko var pārsūdzēt

1. Apelācijas padomei var iesniegt apelāciju pret lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu.

2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Aģentūra tomēr var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu, ja uzskata, ka lietas apstākļi to atļauj.

55. pants

Personas, kas tiesīgas iesniegt apelāciju, termiņi un forma

1. Jebkura fiziska vai juridiska persona var pārsūdzēt lēmumu, ko Aģentūra tai adresējusi atbilstoši 12., 16., 17. un 18. pantam.

2. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Aģentūrā rakstveidā divu mēnešu laikā pēc pasākuma paziņošanas attiecīgajai personai vai, ja personai par pasākumu netiek paziņots, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā par to uzzinājusi.

56. pants

Apelāciju izskatīšana un lēmumi par tām

1. Pārbaudot apelāciju, Apelācijas padome rīkojas ātri. Tik bieži, cik vajadzīgs, tā uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt piezīmes par tās paziņojumiem vai par citu pārsūdzībā iesaistīto pušu ziņojumiem. Pārsūdzības procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

2. Apelācijas padome var īstenot attiecīgas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai struktūrai. Minētajai struktūrai Apelācijas padomes lēmums ir saistošs.

57. pants

Prasības Tiesā

1. Par darbībām tādu Aģentūras lēmumu anulēšanai, kas pieņemti saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu, var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā tikai pēc tam, kad ir beigušās visas pārsūdzības procedūras Aģentūrā.

2. Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

10. NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

58. pants

Budžets

1. Aģentūras budžetā katram finanšu gadam tiek sagatavota un uzrādīta visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme par attiecīgo kalendāra gadu. Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

2. Aģentūras ieņēmumus veido:

(a) Savienības iemaksas,

(b) iemaksas no trešām valstīm, kuras iesaistās Aģentūras darbā saskaņā ar 68. pantu,

(c) nodevas, ko maksā Aģentūras saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu izsniegto sertifikātu un atļauju pretendenti un turētāji;

(d) atlīdzība par publikācijām, apmācību un citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem;

(e) jebkura dalībvalsts, trešas valsts vai citas vienības brīvprātīgi veikta finansiāla iemaksa, ja vien šāda iemaksa negatīvi neietekmē Aģentūras neatkarību un objektivitāti.

3. Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas.

4. Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

5. Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, Vadības padome katru gadu sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam, veidojot budžetu atbilstīgi darbības jomām. Šo tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Vadības padome ne vēlāk kā 31. janvārī nosūta Komisijai.

6. Komisija tāmi kopā ar provizorisku Savienības kopbudžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta lēmējinstitūcija”).

7. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta aprēķinus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem štatu sarakstam, un subsīdijas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, un tos tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 314. pantu kopā ar aprakstu un pamatojumu par visām atšķirībām starp Aģentūras tāmi un subsīdijas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta.

8. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūras štatu sarakstu.

9. Budžetu pieņem Vadības padome ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Aģentūras budžets kļūst par galīgu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10. Vadības padome iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par saviem nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, it īpaši par projektiem, kas saistīti, piemēram, ar ēku nomu vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu par projektu, tā atzinumu Vadības padomei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.

59. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Izpilddirektors īsteno Aģentūras budžetu.

2. Ne vēlāk kā līdz 1. martam pēc finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis iesniedz Komisijas grāmatvedim provizorisku iepriekšējā finanšu gada pārskatu kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 (vispārīgā Finanšu regula) 147. pantu.

3. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai provizorisku Aģentūras iepriekšējā finanšu gada pārskatu kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu vadību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Revīzijas palāta šos pārskatus izskata saskaņā ar Līguma 287. pantu. Tā katru gadu publicē ziņojumu par Aģentūras darbību.

4. Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, izpilddirektors saskaņā ar vispārīgās Finanšu regulas 148. pantu uz savu atbildību sastāda galīgos pārskatus un iesniedz tos Vadības padomei atzinuma sniegšanai.

5. Vadības padome sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6. Pēc katra finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus kopā ar Vadības padomes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7. Galīgos pārskatus publicē.

8. Izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi par tās apsvērumiem ne vēlāk kā 30. septembrī pēc katra finanšu gada. Šo atbildi viņš nosūta arī Vadības padomei.

9. Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar vispārīgās Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10. Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N gada budžeta izpildi.

60. pants

Finanšu noteikumi

Pēc apspriešanās ar Komisiju Valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai. Tie nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002[17], ja vien šādu atkāpšanos īpaši neprasa Aģentūras darbība un Komisija nav devusi tai iepriekšēju piekrišanu.

11. NODAĻA

PERSONĀLS

61. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus.

2. Dienesta interesēs Aģentūra pieņem darbā:

(a) darbiniekus, kuri ir tiesīgi slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku, un

(b) darbiniekus, kuri nav tiesīgi slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku.

Atbilstīgus īstenošanas noteikumus šā punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Civildienesta noteikumu 110. pantā.

3. Aģentūra veic nepieciešamos administratīvos pasākumus, organizējot savus pakalpojumus nolūkā izvairīties no jebkāda interešu konflikta.

62. pants

Izpilddirektors

1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2. Izpilddirektoru ieceļ Vadības padome no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Lai noslēgtu izpilddirektora līgumu, Aģentūru pārstāv Vadības padomes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Vadības padomes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.

4. Vadības padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Vadības padome informē Eiropas Parlamentu par to, ka tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēnesī pirms pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja drīkst uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6. Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

7. Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Vadības padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

63. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

Aģentūra var arī izmantot valstu norīkotus ekspertus vai citus darbiniekus, ko Aģentūra nenodarbina saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Vadības padome pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru.

12. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

64. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

65. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1. Nepieciešamie pasākumi attiecībā uz Aģentūras izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jānodod Aģentūras rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, ko Aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Aģentūras Vadības padomes locekļiem, Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikti mītnes nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Aģentūras Vadības padomes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā 2015. gadā.

2. Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras labai darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

66. pants

Atbildība

1. Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2. Eiropas Savienības Tiesai piekrīt pieņemt nolēmumus, ievērojot šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visu kaitējumu, ko nodarījušas Aģentūras struktūrvienības vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minēto kaitējuma novēršanu, ir Eiropas Savienības Tiesas piekritībā.

67. pants

Valodu lietošana

1. Uz Aģentūru attiecas 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas[18].

2. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

68. pants

Trešu valstu dalība Aģentūras darbā

1. Neskarot 40. pantu, Aģentūra var piedalīties sadarbībā ar trešām valstīm, it īpaši valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, paplašināšanās politikas valstīm un EBTA valstīm, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, ar kuriem saskaņā tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus vai tiem līdzvērtīgus valsts pasākumus jomā, uz ko attiecas šī regula.

2. Saskaņā ar 1. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek noteikta Aģentūras un trešo valstu kopīga kārtība, kurā iekļauj detalizētus noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras darbā un it īpaši par tādas dalības raksturu un apmēriem. Šajos pasākumos iekļauj noteikumus par finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvību Vadības padomē bez balsstiesībām.

Aģentūra paraksta vienošanās, kad saņēmusi Komisijas piekrišanu un apspriedusies ar Vadības padomi.

69. pants

Sadarbība ar dalībvalstu iestādēm un struktūrām

1. Aģentūra var slēgt nolīgumus ar attiecīgajām valstu iestādēm, it īpaši valstu drošības iestādēm un citām kompetentām iestādēm, saistībā ar 12., 16., 17. un 18. panta īstenošanu.

2. Nolīgumos var ietvert dažu Aģentūras uzdevumu nodošanu valstu iestādēm, piemēram, dokumentācijas pārbaudi un sagatavošanu, tehniskās savietojamības pārbaudi, apmeklējumu veikšanu un tehnisko pētījumu projektu izveidi.

3. Aģentūra nodrošina, ka nolīgumos tiek ietverti vismaz sagatavojamo materiālu uzdevumu un nosacījumu konkrēts apraksts, termiņi, kas attiecas uz to sagatavošanu, un maksājumu līmenis un grafiks.

4. Nolīgumi, kas aprakstīti 1., 2. un 3. punktā, neskar Aģentūras vispārējo atbildību par tās uzdevumu izpildi, kā paredzēts 12., 16., 17. un 18. pantā.

70. pants

Pārredzamība

Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001[19].

Vadības padome pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai līdz […].

Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem atbilstoši 8. pantam Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā attiecīgi saskaņā ar Līguma 228. un 263. pantu.

Uz personiska rakstura datu apstrādi Aģentūrā attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001.

71. pants

Klasificētās informācijas aizsardzības drošības noteikumi

Aģentūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos, lai aizsargātu Eiropas Savienības klasificēto informāciju (EUCI) un sensitīvu neklasificētu informāciju, kā izklāstīts pielikumā Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu. Tas cita starpā aptver noteikumus par tādas informācijas apmaiņu, apstrādi un uzglabāšanu.

72. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Lai atvieglotu krāpšanas apkarošanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni.

2. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. OLAF var veikt pārbaudes, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999[20] un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[21], lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt tādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

13. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

73. pants

Deleģētie akti, kas attiecas uz 12., 16., 17. un 18. pantu

1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 74. pantu pieņemt deleģētos aktus par nodevām un atlīdzību 12., 16., 17. un 18. panta piemērošanā.

2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem it īpaši nosaka lietas, par kurām saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu pienākas nodevas un atlīdzība, nodevu un atlīdzības summas un to maksāšanas veidu.

3. Nodevas un atlīdzību iekasē par:

(a) atļauju izsniegšanu un atjaunošanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu nodošanai ekspluatācijā, atļaujām ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū, ieskaitot iespējamās norādes par saderību ar tīkliem vai līnijām;

(b) drošības sertifikātu izsniegšanu un atjaunošanu;

(c) pakalpojumu sniegšanu; tajās atspoguļo katra atsevišķa pakalpojuma faktiskās izmaksas;

(d) pārsūdzības lietu izskatīšanu.

Visas nodevas un atlīdzību izsaka un maksā euro.

4. Nodevu un atlīdzības summas nosaka tādā līmeni, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ienākumi no tām ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas pilnā apjomā. Šajās izmaksās it īpaši atspoguļo visus izdevumus, kas attiecināmi uz Aģentūras personālu, kas ir iesaistīts 3. punktā minētajās darbībās, tostarp darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Ja nodevu un atlīdzības segto pakalpojumu sniegšanas rezultātā atkārtojas ievērojama nelīdzsvarotība, obligāta kļūst nodevu un atlīdzības līmeņa pārskatīšana.

74. pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 73. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šās direktīvas spēkā stāšanās datuma.

3. Eiropas Parlaments vai Padome katrā laikā var atsaukt 73. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 73. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome [2 mēnešu] laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par [2 mēnešiem].

75. pants

Komitejas procedūra

Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 21. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

76. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt novērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu Aģentūras un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti. Novērtēšanā it īpaši pievēršas vajadzībai grozīt Aģentūras darba uzdevumu un jebkurām tādu grozījumu finansiālajām sekām.

2. Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Vadības padomei. Novērtējuma rezultātus publisko.

3. Katram otrajam novērtējumam pievieno arī novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras un uzdevumus.

77. pants

Pārejas noteikumi

1. Aģentūra aizstāj un pārņem visas ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 izveidotās Eiropas Dzelzceļa aģentūras īpašumtiesības, nolīgumus, tiesiskos pienākumus, darba līgumus, finansiālās saistības un pasīvus.

2. Atkāpjoties no 43. panta, Vadības padomes locekļi, kuri iecelti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula, paliek amatā līdz viņu Vadības padomes locekļu pilnvaru termiņa beigām.

Atkāpjoties no 49. panta, izpilddirektors, kurš ir iecelts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004, paliek amatā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

3. Atkāpjoties no 61. panta, visus darba līgumus, kas ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šī regula, patur spēkā līdz to beigu termiņam.

78. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 881/2004 tiek atcelta.

79. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru un Regulas (EK) Nr. 881/2004 atcelšanu

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[22]

06: Mobilitāte un transports

0602: Iekšzemes, gaisa un jūras transporta politika

060208: Eiropas Dzelzceļa aģentūra

06020801: Eiropas Dzelzceļa aģentūra – Iemaksa 1. un 2. sadaļā

06020802: Eiropas Dzelzceļa aģentūra – Iemaksa 3. sadaļā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[23]

ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Mērķi/ES pievienotā vērtība saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020"

Aģentūra veicina dzelzceļa transporta savstarpējo izmantojamību, drošību un ilgtspēju par labu ES ekonomikai un ES iedzīvotājiem. Tas pilnībā atbilst trijām stratēģijas "Eiropa 2020" prioritātēm:

– Gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība. Aģentūra veicina visaugstāko iespējamo tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz dzelzceļa ritekļiem un infrastruktūru, tādējādi atbalstot zināšanas un novatorismu.

– Ilgtspējīga izaugsme: resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana. Aģentūra palīdz padarīt ES transporta nozari ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, ierobežojot emisiju kopējo daudzumu un enerģijas patēriņu. Dzelzceļa transports dos ieguldījumu "20/20/20" klimata/enerģētikas mērķu un pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” īstenošanā. Aģentūra dos ieguldījumu stratēģijas īstenošanā dzelzceļa nozarē.

– Integrējoša izaugsme: tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju. Attiecībā uz perifēriju un tās savienošanu ar centru dzelzceļa transports ir būtisks elements, kas nodrošina teritoriālo kohēziju. Tas nodrošina pieejamu un ilgtspējīgu transporta līdzekli lielai iedzīvotāju daļai, tā veicinot sociālās mobilitātes un nodarbinātības iespēju pieaugumu, kā arī palīdz likvidēt plaisu starp nabadzīgākiem un bagātākiem reģioniem un ES dalībvalstīm.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Budžeta joma: 06 02

Attiecīgā ABM/ABB darbība: 060208 Eiropas Dzelzceļa aģentūra:

- Budžeta postenis 06 02 08 01 – Eiropas Dzelzceļa aģentūra – subsīdija I un II sadaļai (administratīvie izdevumi)

- Budžeta postenis 06 02 08 02 – Eiropas Dzelzceļa aģentūra – subsīdija III sadaļai (darbības izdevumi)

Konkrētie mērķi:

1. konkrētais mērķis. Uzlabot dzelzceļu drošības sertifikācijas un atļauju piešķiršanas procedūru efektivitāti, izsniedzot vienotus drošības sertifikātus, ritekļu atļaujas laišanai tirgū un sliežu ceļu kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļaujas, kas ir derīgas visā ES, un nodrošināt nediskriminēšanu.

2. konkrētais mērķis. Palielināt ES dzelzceļu sistēmu saskaņotību, uzraugot valstu dzelzceļa iestādes un samazinot valstu dzelzceļa noteikumu skaitu.

3. konkrētais mērķis. Uzlabot ES dzelzceļa tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, pastiprinot palīdzību Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

4. konkrētais mērķis. Palīdzēt Komisijai radīt un atjaunināt sekundāros dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktus, kā arī izstrādāt kopīgu pieeju drošībai.

5. konkrētais mērķis. Nodrošināt saskaņotu ERTMS attīstību Eiropas Savienībā un veicināt ERTMS ārpus ES.

6. konkrētais mērķis. Nodrošināt vilciena vadītāju pienācīgu sertifikāciju un citus saistītus uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK.

7. konkrētais mērķis. Uzturēt un atjaunināt publiskos reģistrus un datubāzes, kas attiecas uz dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību.

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Rezultāti, kas saistīti ar konkrētajiem mērķiem:

1. konkrētā mērķa rezultāts: samazinātas izmaksas pieteikumu iesniedzējiem un īsāki termiņi drošības sertifikātu izdošanai, ritekļu atļaujām laišanai tirgū un ekspluatācijas atļaujām sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām; vienādi nosacījumi visiem pieteikumu iesniedzējiem ES; nodrošināta operatoru nediskriminēšana.

2. konkrētā mērķa rezultāts: ES dzelzceļa tiesību aktu piemērošanas un valstu iestāžu prakses harmonizācija; lielāka tiesību aktu prasību un darbības nosacījumu skaidrība un pārredzamība ES, samazinot nevajadzīgus noteikumus, kā arī ierobežojot iespējas diskriminējoši izturēties pret operatoriem.

3. konkrētā mērķa rezultāts: ieinteresētās personas un dalībvalstis labāk izprot dzelzceļa nozares tiesību aktus, tā ļaujot sekmīgāk darboties Eiropas vienotajai dzelzceļa telpai; dažādo Komisijas dienestu darba lietderīguma un efektivitātes palielinājums.

4. konkrētā mērķa rezultāts: Eiropas vienotā dzelzceļa telpa ir padarīta savstarpēji labāk izmantojama, ar augstu drošības līmeni, ar ieguvumiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, klientiem un pasažieriem.

5. konkrētā mērķa rezultāts: ERTMS tiek īstenota saskaņoti Eiropas Savienībā, un tās aprīkojums atbilst spēkā esošajām specifikācijām; ERTMS standarti tiek veicināti ārpus ES.

6. konkrētā mērķa rezultāts: pret vilcienu vadītājiem izturas konsekventi visā ES.

7. konkrētā mērķa rezultāts: pārredzamība attiecībā uz dzelzceļa ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un sabiedrību kopumā saistībā ar svarīgiem dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības datiem.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1. konkrētā mērķa rādītāji:

- izdoto drošības sertifikātu skaits;

- izdoto atļauju laist ritekļus tirgū skaits;

- izdoto atļauju nodot ekspluatācijā sliežu ceļu kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas skaits.

2. konkrētā mērķa rādītāji:

- izdoto valsts iestāžu revīzijas ziņojumu skaits;

- atcelto valsts noteikumu skaits;

- to valsts noteikumu skaits, kas deklarēti kā savstarpēji akceptēti;

- citi rezultāti, kas attiecas uz kontroli un uzraudzību.

3. konkrētā mērķa rādītāji:

- to ziņojumu skaits, kuros novērtēta dzelzceļa tiesību aktu īstenošana;

- izvērtēto dzelzceļa projektu skaits;

- sarīkoto informācijas un apmācības pasākumu (semināru, konferenču) skaits;

- izdoto skaidrojošo dokumentu skaits;

- veikto palīdzības apmeklējumu skaits;

- citi ieguvumi, kas saistīti ar palīdzības pieaugumu.

4. konkrētā mērķa rādītāji:

- Komisijai nosūtīto ieteikumu par jaunām savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS) skaits;

- Komisijai nosūtīto ieteikumu par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) pārskatīšanu skaits;

- Komisijai nosūtīto ieteikumu par jaunām kopīgām drošības metodēm (CSM) skaits;

- Komisijai nosūtīto ieteikumu par kopīgo drošības metožu (CSM) pārskatīšanu skaits;

- Komisijai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām sniegto atzinumu skaits;

- izdoto ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīžu skaits;

- citi rezultāti, kas attiecas uz labāku savstarpējo izmantojamību un drošību.

5. konkrētā mērķa rādītāji:

- ieteikumu attiecībā uz izmaiņām ERTMS un jaunām redakcijām skaits;

- to Komisijai iesniegto ziņojumu skaits, kuros izvērtēta atbilstības novērtēšanas īstenošana un ERTMS iekārtu EK verificēšanas procedūra;

- Komisijai nosūtīto ieteikumu attiecībā uz ERTMS projektu tehnisko nesaderību skaits;

- citi rezultāti, kas saistīti ar ERTMS saskanīgu izstrādi un ieviešanu.

6. konkrētā mērķa rādītāji:

- to vilcienu vadītāju skaits, kas sertificēti saskaņā ar direktīvu par vilciena vadītājiem;

- citi rezultāti, kas attiecas uz vilcienu vadītāju nosacījumu saskaņošanu.

7. konkrētā mērķa rādītāji:

- izveidoto un pārvaldīto publisko datubāžu un reģistru skaits;

- citi rezultāti, kas attiecas uz dzelzceļa datu pārredzamību.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Atļaut EDzA sākt jaunas darbības un turpināt pietiekami pildīt esošos uzdevumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu pilnībā savietojamu un drošu iekšējo dzelzceļa tirgu (Eiropas vienoto dzelzceļa telpu).

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Pašreizējā ES iesaiste (Eiropas Dzelzceļa aģentūras uzdevumi) ir noteikta EDzA dibināšanas regulā Nr. 881/2004. Turklāt Direktīva 2004/49/EK, Direktīva 2008/57/EK un Direktīva 2007/59/EK Aģentūrai ir tieši un netieši uzticējušas citus uzdevumus. Līdzīgā veidā vairāki sekundārie tiesību akti, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar iepriekš minētajām direktīvām, it īpaši par kopīgiem drošības mērķiem (CST), kopīgām drošības metodēm (CSM) un SITS, ir ietekmējuši EDzA darbu un rīcību. Pašreizējās regulas mērķis ir apvienot visus Aģentūras esošos uzdevumus vienā tiesību aktā, un paplašināt EDzA nozīmi jomās, kur tam ir pamats.

Saskaņā ar 2011. gada Balto grāmatu par transportu (Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu) un pašreizējās iniciatīvas ietekmes novērtējuma rezultātiem šis priekšlikums nodrošinās turpmāku ES pievienoto vērtību, novēršot esošos tehniskos un administratīvos šķēršļus dzelzceļa nozarē, it īpaši:

- dzelzceļa ritekļu atļauju piešķiršanu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertifikāciju padarot efektīvāku (lētāku un ātrāku) un objektīvu, pārvietojot tās uz ES līmeni;

- palielinot ES dzelzceļa tiesību normu kopumu saskanību un piemērošanu, ļaujot Aģentūrai pārraudzīt to, kā funkcionē valstu iestādes, kas darbojas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jomās;

- sekmējot straujāku virzību uz patiesi kopīgiem ES dzelzceļa standartiem, paplašinot EDzA darbību, kas samazina valstu dzelzceļa pārvadājumu noteikumus;

- uzlabojot ES līdzekļu izlietošanu dzelzceļiem (TEN, Kohēzijas fonds, struktūrfondi, pētniecības programmas utt.).

ES iesaistīšanās caur EDzA ļauj iegūt augstu pievienoto vērtību, pateicoties tam, ka:

- tiek izmantota īpaši izveidota struktūra un kvalificēts personāls, kas daļēji jau ir pieejams;

- ir pozitīva pieredze, kas gūta ar izmēģinātām un pārbaudītām metodēm (piemēram, izmantojot izveidotu un funkcionējošu valstu drošības iestāžu tīklu);

- tās objektivitāti un neatkarību augsti vērtē ieinteresētās personas.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

EDzA regulas un aģentūras darbības izvērtēšana (2009–2010) un ES aģentūru vispārējā izvērtēšana 2009. gadā uzrādīja, ka Aģentūra rada pievienoto vērtību.

Šī iniciatīva tiecas piemērot (pārskatot EDzA regulu) ieteikumus no EDzA novērtēšanas kampaņas, ko snieguši Revīzijas palāta un Iekšējās revīzijas dienests un kas sniegts Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām, it īpaši attiecībā uz iekšējo struktūru, pārvaldību un funkcionēšanu.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šis priekšlikums saskan ar 2011. gada Balto grāmatu par transportu, it sevišķi tās 1. un 19. ierosmi:

- "Panākt vienotu ritekļa tipa apstiprināšanu un vienotu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošuma sertifikāciju, pastiprinot Eiropas Dzelzceļa aģentūras (EDzA) lomu";

- "Palielināt EDzA lomu dzelzceļa drošības jomā, jo īpaši tās veikto valstu drošības pasākumu uzraudzību, ko īsteno valstu drošības iestādes, un to pakāpenisku saskaņošanu".

Priekšlikums atbilst ES dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības politikai un tiesību aktiem, it īpaši Direktīvām 2004/49/EK (Dzelzceļa drošības direktīva) un 2008/57 (Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīva), kas arī tiks grozītas šās iniciatīvas ietvaros. Visi trīs pārskatītie tiesību akti ir savstarpēji saistīti, un to mērķis ir likvidēt atlikušos administratīvos un tehniskos šķēršļus, it īpaši, izveidojot kopīgu pieeju drošības un savstarpējās izmantojamības noteikumiem, lai palielinātu apjomradītus ietaupījumus attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri darbojas visā ES, samazinātu administratīvās izmaksas un paātrinātu administratīvās procedūras, kā arī novērstu slēptu diskrimināciju.

Turklāt šī iniciatīva ir daļa no plašākas ceturtās dzelzceļa paketes, kuras mērķis – līdzās iepriekš aprakstītajam mērķim — ir atvērt iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu un optimizēt infrastruktūras pārvaldības darbību vadīšanu; sagaidāmas sinerģijas, it īpaši attiecībā uz diskriminācijas samazināšanu saistībā ar piekļuvi infrastruktūrai, tādējādi pazeminot piekļuves šķēršļus jaunpienācējiem.

Svarīga nozīme ir arī sinerģijai starp pārskatītajiem EDzA uzdevumiem un TEN-T Izpildaģentūru saistībā ar dzelzceļa projektu novērtēšanu, saistībā ar lielāku izdevīgumu un par ES līdzekļiem finansēto projektu efektivitāti.

Turklāt šī iniciatīva atbilst Revīzijas palātas un Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem un Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām, kā arī EDzA novērtējumam, un tos īsteno.

Visbeidzot, šās iniciatīvas mērķis ir iekļaut EDzA regulā vairākus uzdevumus un darbības, kas Aģentūrai tika uzticēti ar citiem tiesību aktiem, it īpaši Direktīvu 2007/59/EK, Komisijas lēmumiem par savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS) un kopīgajām drošības metodēm (CSM).

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– īstenošana ar sākumperiodu no 2015. līdz 2020. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[24]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

x Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– x Kopienu izveidotām struktūrām[25]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Visas ES aģentūras darbojas saskaņā ar stingru uzraudzības sistēmu, ko veido iekšējās revīzijas resursi, Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, Administratīvā padome, Komisija, Revīzijas palāta un budžeta lēmējinstitūcija. Šo sistēmu, kas noteikta EDzA dibināšanas regulā, piemēros arī turpmāk.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Nav.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Neattiecas.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas apkarošanas pasākumi ir iekļauti EDzA dibināšanas regulā saskaņā ar 41. pantu, un tos turpinās piemērot.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…..] || Dif./nedif. ([26]) || no EBTA[27] valstīm || no kandidātvalstīm[28] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1.1 || 06.02.08 [EDzA budžeta pozīcija] || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Pirms iedziļināšanās aprēķinātajā šā priekšlikuma ietekmē ir svarīgi uzsvērt, ka šī aprēķinātā ietekme šajā posmā ir provizoriska, jo tā ir atkarīga no Daudzgadu finanšu shēmas 2014–2020 pieņemšanas budžeta lēmējinstitūcijā.

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (pašreizējās cenas, 3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

ĢD — MOVE || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2015−2020

Ÿ Administratīvās apropriācijas || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 06.02.08. [EDzA budžeta pozīcija] Pamatojums: - Sākumpunkts – DB 2013 EUR 25 milj., - 2 % nodokļi, ko piemēro personālam 2014.–2017. g., - gada budžeta palielinājums par 1 % ikgadējās korekcijas dēļ. No 2017. gada ienāk ārējie ieņēmumi no atlīdzības un nodevām, tādējādi neizmanto ES budžetu saistībā ar jauniem darbiniekiem. || Saistības || (1) || 25,613 (iesk. 0,113 jaunajiem uzdevumiem) || 26  (iesk. 0,3 jaunajiem uzdevumiem) || 26 (0 jaunajiem uzdevumiem) || 26,25 (0 jaunajiem uzdevumiem) || 26,5 (0 jaunajiem uzdevumiem) || 26,75 (0 jaunajiem uzdevumiem) || 157,113 (no kuriem 0,413 jauno uzdevumu segšanai 2015.–2016. g.)

Maksājumi || (2) || 25,613 || 26 || 26 || 26.25 || 26,5 || 26,75 || 157,113

KOPĀ — MOVE ĢD apropriācijas || Saistības || (5)=1+3 || 25,613 || 26 || 26 || 26,25 || 26,5 || 26,75 || 157,113 (no kuriem 0,413 jauno uzdevumu segšanai 2015.–2016. g.)

Maksājumi || (6)=2+4 || 25,613 || 26 || 26 || 26,25 || 26,5 || 26,75 || 157,113

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =5 || 25,613 || 26 || 26 || 26,25 || 26,5 || 26,75 || 157,113 (no kuriem 0,413 jauno uzdevumu segšanai 2015.–2016. g.)

Maksājumi || =6 || 25,613 || 26 || 26 || 26,25 || 26.5 || 26,75 || 157,113

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (pašreizējās cenas, 3 zīmes aiz komata)

|| || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2015−2020

ĢD — MOVE ||

Ÿ Cilvēkresursi Pamatojums: budžeta pašreizējais līmenis MOVE ĢD personālam, kas nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar EDzA (0,655 miljoni eiro – 5 darbinieki), ko piemēro ik gadu, + 1 % ikgadējā korekcija || 0,655 || 0,66 || 0,665 || 0,67 || 0,675 || 0,68 || 4,005

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ — MOVE ĢD || Apropriācijas || 0,655 || 0,66 || 0,665 || 0,67 || 0,675 || 0,68 || 4,005

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,655 || 0,66 || 0,665 || 0,67 || 0,675 || 0,68 || 4,005

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 26,268 || 26,66 || 26,665 || 26,92 || 27,175 || 27,43 || 161,118

Maksājumi || 26,268 || 26,66 || 26,665 || 26,92 || 27,175 || 27,43 || 161,118

3.2.2. Ierosinātais štatu saraksta projekts EDzA 2015.–2020. g.

Visi jaunie darbinieki no 2017. gada tiek finansēti no ārējām nodevām un atlīdzības:

Ierosinātais darbinieku skaits EDzA 2015.–2020. g [pamats: 143 štatu saraksta darbinieki 2013. gadā un 2 % nodokļi līdz 2017. gadam (2-3 cilvēku gadā)] || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

AD kategorijas || || 101 || 100 || 99 || 99 || 99 || 99

Jaunas AD kategorijas || || 0 || 0 || 12 || 14 || 14 || 14

Kopā AD || || 101 || 100 || 111 || 113 || 113 || 113

AST kategorijas || || 37 || 36 || 34 || 34 || 34 || 34

Jaunas AST kategorijas || || 0 || 0 || 4 || 4 || 4 || 4

Kopā AST || || 37 || 36 || 38 || 38 || 38 || 38

Štatu saraksta amatu starpsumma || || 138 || 136 || 149 || 151 || 151 || 151

SNE || || 6 || 6 || 6 || 6 || 6 || 6

Jauni SNE || || 2 || 5 || 12 || 13 || 13 || 13

Kopā SNE || || 8 || 11 || 18 || 19 || 19 || 19

Līgumdarbinieki || || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15

Jauni līgumdarbinieki || || 1 || 3 || 7 || 9 || 10 || 12

Līgumdarbinieki kopā || || 16 || 18 || 22 || 24 || 25 || 27

Jaunie amati kumulatīvi || || 5 || 10 || 35 || 40 || 41 || 43

Ietekme uz štatu saraksta amatiem || || 0 || 0 || 16 || 18 || 18 || 18

VISPĀRĒJĀ KOPSUMMA || || 162 || 165 || 189 || 194 || 195 || 197

|| || || || || || ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām un darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības un administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

– Lūdzam ņemt vērā, ka tālāk dotie rezultāti attiecas uz kopējo EDzA budžetu (1. + 2. + 3. sadaļu).

– Lūdzam ņemt vērā, ka pie 1. konkrētā mērķa rezultātu izmaksas uzskatāmas par EDzA ienākumiem: Aģentūra uzliks maksu ārējiem pretendentiem par šo dokumentu izdošanu. Tāpēc tie ir marķēti ar iekavām un netiek pievienoti visu rezultātu izmaksu kopsummai.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ ||

||

Rezultāta veids[29] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopā izmaksas ||

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS[30]: uzlabot dzelzceļu drošības sertifikācijas un atļauju piešķiršanas procedūru efektivitāti, izsniedzot vienotus drošības sertifikātus, ritekļu atļaujas laišanai tirgū un sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļaujas, kas ir derīgas visā ES, un nodrošināt nediskriminēšanu || || || || || || || || || || || || || ||

Vienoti drošības sertifikāti || Izdoto drošības sertifikātu skaits || (0.01) - segs no nodevām un atlīdzības || 0 || || 0 || || 110 || (1,1) || 110 || (1,1) || 110 || (1,1) || 110 || (1,1) || 440 || (4,4) segs no nodevām un atlīdzības

Ritekļu atļaujas laišanai tirgū || Izdoto ritekļu atļauju laišanai tirgū skaits || (0,017) - segs no nodevām un atlīdzības || 0 || || 0 || || 456 || (7,752) || 452 || (7,684) || 449 || (7,632) || 447 || (7,598) || 1804 || (30,67) segs no nodevām un atlīdzības

ERTMS sistēmas iestāde || Izdoto sliežu ceļu kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļauju skaits || (0.05) segs no nodevām un atlīdzības || 0 || || 0 || || 30 || (1,5) || 32 || (1,6) || 35 || (1,75) || 40 || (2) || 137 || (6,85) segs no nodevām un atlīdzības

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || (10.352) || || (10,384) || || (10,482) || || (10,698) || || (41,92)

2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: palielināt ES dzelzceļu sistēmu saskaņotību, uzraugot valstu dzelzceļa iestādes un samazinot valstu dzelzceļa noteikumu skaitu. || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Kopā izmaksas

Valstu iestāžu uzraudzība || Izdoto revīzijas ziņojumu skaits || 0,2 || 2 || 0,4 || 3 || 0,6 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 25 || 5

Atšķirīgu valsts noteikumu samazināšana un savstarpējas atzīšanas palielināšana || Atcelto valsts noteikumu skaits || 0,0015 || 1000 || 1,5 || 1500 || 2,25 || 1500 || 2,25 || 2000 || 3 || 1500 || 2,25 || 1500 || 2,25 || 9000 || 13,5

To valsts noteikumu skaits, kas deklarēti kā savstarpēji akceptēti || 0,001 || 1000 || 1,0 || 1000 || 1,0 || 1000 || 1,0 || 1000 || 1,0 || 1000 || 1,0 || 1000 || 1,0 || 8000 || 6,0

Pārējie || Citi rezultāti, kas attiecas uz kontroli un uzraudzību || 0,001 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 125 || 0,125 || 125 || 0,125 || 150 || 0,15 || 150 || 0,15 || 750 || 0,75

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || 25,25

3. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: uzlabot ES dzelzceļa tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, pastiprinot palīdzību Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, un citi uzdevumi || || || || || || || || || || || || || ||

Palīdzība Komisijai || To ziņojumu skaits, kuros novērtēta dzelzceļa tiesību aktu īstenošana || 0,1 || 3 || 0,3 || 5 || 0,5 || 7 || 0,7 || 10 || 1 || 14 || 1 || 18 || 1 || 57 || 5,7

Izvērtēto dzelzceļa projektu skaits || 0,05 || 5 || 0,25 || 7 || 0,35 || 10 || 0,5 || 15 || 0,75 || 20 || 1 || 25 || 1,25 || 82 || 4,1

Palīdzība dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām || Sarīkoto informācijas un apmācības pasākumu (semināru, konferenču) skaits || 0,1 || 5 || 0,5 || 7 || 0,7 || 10 || 1 || 12 || 1,2 || 14 || 1,4 || 16 || 1,6 || 64 || 6,4

Izdoto skaidrojošo dokumentu skaits || 0,1 || 2 || 0,2 || 2 || 0,2 || 4 || 0,4 || 8 || 0,8 || 10 || 1 || 10 || 1 || 36 || 3,6

Veikto palīdzības apmeklējumu skaits || 0,1 || 2 || 0,2 || 4 || 0,4 || 8 || 0,8 || 10 || 1 || 10 || 1 || 12 || 1,2 || 46 || 4,6

Citi uzdevumi || Citi ieguvumi, kas saistīti ar palīdzības pieaugumu || 0,001 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 600 || 0,6

Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || 25

4. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: palīdzēt Komisijai radīt un atjaunināt dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības sekundāros tiesību aktus, kā arī izstrādāt kopīgu pieeju drošībai || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Kopā izmaksas

Paplašināt savstarpējo izmantojamību || Komisijai nosūtīto jauno SITS skaits || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4

Komisijai nosūtīto pārskatīto SITS skaits || 0,6 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 24 || 14,4

Paaugstināt drošības līmeni || Komisijai nosūtīto jauno CSM skaits || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4

Komisijai nosūtīto pārskatīto CSM skaits || 0,6 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 4 || 2,4 || 24 || 14,4

Atvieglot Eiropas vienotās dzelzceļa telpas darbību || Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām sniegto atzinumu skaits || 0,2 || 6 || 1,2 || 6 || 1,2 || 8 || 1,6 || 8 || 1,6 || 8 || 1,6 || 8 || 1,6 || 44 || 8,8

Izdoto ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīžu skaits || 0,06 || 20 || 1,2 || 20 || 12 || 25 || 1,5 || 27 || 1,62 || 29 || 1,74 || 30 || 1,8 || 151 || 9,06

Pārējie || Citi rezultāti, kas attiecas uz labāku savstarpējo izmantojamību un drošību || 0,006 || 50 || 0,3 || 80 || 0,48 || 80 || 0,48 || 80 || 0,48 || 80 || 0,48 || 80 || 0,48 || 450 || 2,7

Starpsumma — 4. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || 57,36

5. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: nodrošināt saskaņotu ERTMS attīstību Eiropas Savienībā un veicināt ERTMS ārpus ES || || || || || || || || || || || || || ||

ERTMS sistēmas iestāde || Izdoto ieteikumu attiecībā uz izmaiņām ERTMS un jaunām redakcijām skaits || 0,7 || 2 || 1,4 || 2 || 1,4 || 4 || 2,8 || 5 || 3,5 || 6 || 4,2 || 8 || 5,6 || 27 || 18,9

ERTMS īstenošanas verifikācija || To ziņojumu skaits, kuros izvērtēta atbilstības novērtēšanas īstenošana un ERTMS iekārtu EK verificēšanas procedūra || 0,04 || 8 || 0,32 || 12 || 0,48 || 20 || 0,8           || 25 || 1 || 30 || 1,2 || 30 || 1,2 || 125 || 5

Ieteikumu attiecībā uz ERTMS projektu tehnisko nesaderību skaits || 0,1 || 3 || 0,3 || 3 || 0,3 || 5 || 0,5 || 8 || 0,8 || 10 || 1 || 12 || 1,2 || 41 || 4,1

Citi uzdevumi || Citi rezultāti, kas saistīti ar ERTMS saskanīgu izstrādi un ieviešanu || 0,001 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 100 || 0,1 || 600 || 0,6

Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || 28,6

6. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: Nodrošināt vilciena vadītāju pienācīgu sertifikāciju un citus saistītus uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK. || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Kopā izmaksas

Vilcienu vadītāju kritēriju harmonizācija || To pasākumu skaits, kas saskaņo vilciena vadītāju nosacījumus un kas ieviesti saskaņā ar direktīvu par vilciena vadītājiem || 0,6 || 2 || 1,2 || 2 || 1,2 || 2 || 1,2 || 2 || 1,2 || 2 || 1,2 || 2 || 1,2 || 12 || 7,2

Citi rezultāti || 0,001 || 10 || 0,01 || 10 || 0,01 || 10 || 0,01 || 10 || 0,01 || 10 || 0,01 || 10 || 0,01 || 60 || 0,6

Starpsumma — 6. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || 7,8

7. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: Uzturēt un atjaunināt publiskos reģistrus un datubāzes, kas attiecas uz dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību || || || || || || || || || || || || || ||

Pārredzamība ieinteresētajām personām un vispārībai par dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības datiem || Izveidoto un pārvaldīto publisko datubāžu un reģistru skaits || 0,1 || 15 || 1.5 || 17 || 1.7 || 20 || 2 || 20 || 2 || 25 || 2.5 || 25 || 2.5 || 122 || 12,2

Citi rezultāti || 0,001 || 10 || 0,01 || 10 || 0,01 || 15 || 0,015 || 15 || 0,015 || 15 || 0,015 || 15 || 0,015 || 80 || 0,8

Starpsumma — 7. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || 13

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || 157,01

3.2.4. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Aprēķina pamats: pašreizējais MOVE ĢD personāls, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar EDzA (5 personas, EUR 0,131 milj. uz cilvēku gadā un 1 % ikgadējā korekcija), ko piemēro katram gadam; nav palielinājuma sakarā ar EDzA pilnvaru paplašināšanu

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2015–2020

Ierēdņi (AD kategorijas) || 0,655 || 0,66 || 0,665 || 0,67 || 0,675 || 0,68 || 4,005

Ierēdņi (AST kategorijas) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Līgumdarbinieki || || || || || || ||

Pagaidu darbinieki || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Valstu norīkotie eksperti || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 0,655 || 0,66 || 0,665 || 0,67 || 0,675 || 0,68 || 4,005

3.2.4.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aprēķina pamats: pašreizējais MOVE ĢD personāls, kas nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar EDzA (5 personas, EUR 0,131 milj. uz cilvēku gadā), ko piemēro katram gadam; nav palielinājuma sakarā ar EDzA pilnvaru paplašināšanu.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[31]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 04 yy[32] || - galvenā mītne[33] || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

- delegācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pašreizējie MOVE ĢD darbinieki risina jautājumus, kas saistīti ar EDzA, tostarp šādus: - to īstenošanas pasākumu pārvaldība, kas pieņemti Aģentūras ieteikumu rezultātā (Komisijas lēmumi un regulas) dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības jomā; - administratīvā koordinācija un kontrole pār EDzA: darba programmas, daudzgadu personāla politikas plāni, Vadības padomes un tās apakškomitejas sanāksmes; - politikas koordinācija: dalība EDzA darba grupās, darba programmas saturs, Komisijas pilnvaras EDzA, darba līmeņa sanāksmes; - EDzA atzinumu pārvaldība; - finansiāli un grāmatvedības pienākumi attiecībā uz EDzA no Komisijas puses (budžets, atbrīvošana no atbildības par izpildi utt.).

Ārštata darbinieki ||

3.2.5. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– x Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

EDzA budžeta pozīcija (06.02.08) būs jākoriģē, ņemot vērā šajā finanšu pārskatā norādīto summu (EUR 157,113 miljoni laika posmam 2015–2020).

Pagaidām finanšu shēmā ir iekļautas tikai provizoriskas summas aģentūrām. Indikatīvā summa saistībā ar EDzA tika aprēķināta, kad vēl nebija zināmi ietekmes novērtējuma rezultāti un citi aprēķini, kas saistīti ar šo iniciatīvu.

2015.–2020. g. periodā EDzA statuss mainīsies no "aģentūra, kas darbojas normālā tempā" uz "aģentūra ar jauniem uzdevumiem".

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[34].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.6. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopā

EBTA iemaksas no Norvēģijas un Islandes, kas aprēķināts kā 2 % no budžeta || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 3

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 3

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– x pašu resursus

– ¨ dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[35]

2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

EDzA budžeta pozīcija 06.02.08 || || || || 10,352 || 10,384 || 10,482 || 10,698

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Daži jaunie uzdevumi, kas paredzēti EDzA (drošības sertifikāti, atļaujas laist ritekļus tirgū un sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļaujas) ļaus uzlikt ārējiem pieteikumu iesniedzējiem maksu par to izsniegšanu.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu jaunie uzdevumi sāksies 2017. gadā un EDzA ieņēmumi tika aprēķināti šādi:

          - drošības sertifikāta izdošanas izmaksas: EUR 0,01 milj.;

          - ritekļa atļaujas izdošanas izmaksas: EUR 0,017 milj.;

          - atļaujas nodot ekspluatācijā, sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu izsniegšanas izmaksas: EUR 0,05 milj.;

          - visu katru gadu izdoto lēmumu veidu attiecīgais skaits ir dots 3.2.3. tabulā.

Aprēķināšanas metodes kopsavilkums:

Ietekmes novērtējuma ziņojumā norādītās nodevas ir aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo nodevu, ko pašlaik maksā operatori, kuri vēlas iegūt drošības sertifikātu vai saņemt atļauju ritekļa nodošanai ekspluatācijā ES; līdzīga pieeja tika izmantota attiecībā uz ekspluatācijas atļauju piešķiršanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām. Pastāv lielas nodevu atšķirības, kā arī būtiska atšķirība starp samaksāto nodevu ES15 dalībvalstīs (aptuveni EUR 20 000 par drošības sertifikātiem un EUR 28 000 par atļaujām) un samaksāto nodevu ES12 dalībvalstīs (aptuveni EUR 3000 par drošības sertifikātiem un EUR 17 000 par atļaujām). Nosakot šās nodevas vērtību nākotnē, tika pieņemts, ka, ņemot vērā Aģentūras personāla izmaksas un racionalizētākus pieteikumu izskatīšanas procesus, turpmāk vispiemērotākā būtu vērtība, kas ir tuvu viduspunktam starp zemo vidējo un augsto vidējo vērtību.

Ir svarīgi atzīmēt, ka aprēķini, kas noteikti nodevai, ir vidējie visu veidu drošības sertifikātiem un ritekļu atļaujām; ietekmes novērtējuma atbalsta pētījumā tika identificēti 4 veidu drošības sertifikāti un 20 veidu ritekļu atļaujas. Kaut arī EDzA "centralizācijas" procesa rezultātā sertifikātu un atļauju veidu skaits mazināsies, vēl arvien būs vairākas to kategorijas. Piemēram, atšķirsies lokomotīvju un vagonu atļauju saņemšanas procesi. Tādēļ būs diferencēta maksa par šīm divām kategorijām. Konkrēti, nodeva par vagonu atļauju būs zemāka par vidējo, un nodevas par lokomotīvēm un motorvagoniem būs augstākas.

Skaitlis (cena par atļauju/sertifikātu), kas tika aprēķināts ietekmes novērtējuma ziņojumā, ir domāts kā vidējā vērtība, un Aģentūrai būtu jānosaka precīzas nodevas par dažādām kategorijām ar mērķi nodrošināt to, ka vidējā iekasēto nodevu vērtība ir vienāda ar šo vidējo vai lielāka. Tomēr aprēķina mērķis ir sniegt reālu, bet piesardzīgu novērtējumu par Aģentūras ieņēmumiem, un nav izslēgts, ka iekasējamās nodevas faktiski var izraisīt augstāku vidējo vērtību, ja tas būs nepieciešams un ja tam būs pamats.

Atļauju un sertifikātu skaits tika aprēķināts, sākot no pašreizējiem atļaujām un sertifikātiem. Turpmākajiem gadiem saistībā ar drošības sertifikātiem tika pieņemts, ka tirgus jaunpienācēju skaits ilgākā periodā palielinās izdoto drošības sertifikātu skaitu, bet tas apstāklis, ka ir iespējamas drošības sertifikātu veidu izmaiņas, varētu minēto skaitu samazināt. Tāpēc, piesardzīgi lēšot, tika pieņemts, ka drošības sertifikātu gada kopējā skaita izmaiņas nenotiks.

Ritekļu atļaujām pieeja bija mazliet atšķirīga: modelis sākas no ieinteresēto personu un dažādu pētījumu sniegtā pašreizējā atļauju skaita. Tomēr, lai gan ir iespējams, ka būs vairāk jaunpienācēju un tādēļ absolūtā izteiksmē vairāk atļaujamo ritekļu, jaunpienācēji, visticamāk, turēsies pie pārbaudītām tehnoloģijām un līdz ar to ritošā sastāva, kas jau ir sertificēts. Turklāt, tā kā ražošanas nozarē notiek standartizācija, nākotnē varētu būt mazāk atļaujamo ritekļu veidu, līdz ar to atļauju skaits mazliet samazināsies. Arī šeit modelī novērtēšana bija sadalīta ES15 un ES12 dalībvalstīs.

MOVE ĢD uzskata, ka aprēķini ir pamatoti un pienācīgi balstīti uz esošiem un pārbaudāmiem datiem, kas saņemti no ieinteresētajām personām un Eiropas Dzelzceļa aģentūras. Plašāka informācija par metodiku ir sniegta ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam, it īpaši tā VII pielikumā.      

[1]               http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/127599.pdf.

[2]               COM(2012) 299 final.

[3]               COM(2012) 259 final.

[4]               http://ec.europa.eu/transport/evaluations/doc/2011_era-evaluation-881-2004.pdf.

[5]               OV C […], […], […]. lpp.

[6]               OV C […], […], […]. lpp.

[7]               OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

[8]               OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

[9]               OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[10]               OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[11]               Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums 98/500/EK par Nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.).

[12]               OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

[13]               OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.

[14]             OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.

[15]             OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[16]             OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.

[17]             Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu pamatregulu, kas attiecas uz iestādām, kas minētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārīgajam budžetam 185. pantā (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.).

[18]             OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

[19]             OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[20]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[21]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[22]             ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām. ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[23]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[24]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[25]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[26]               Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[27]               EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[28]               Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[29]               Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[30]               Kā aprakstīts iedaļā 1.4.2. "Konkrētie mērķi".

[31]               CA – līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti. .

[32]               Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

[33]               Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[34]               Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[35]               Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.