PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā antidempinga procedūrā par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu piemēro Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”).

Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot divus Vispārējās tiesas spriedumus par pamatregulas īstenošanu un veicot divas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Galīgie pasākumi tika noteikti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1355/2008 (OV L 350, 30.12.2008., 35. lpp.).

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Neattiecas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav noteikumu par vispārēju ietekmes novērtējumu, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija 2011. gada 3. decembrī un vēlreiz 2012. gada 19. jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā (turpmāk “paziņojums par daļēju atsākšanu”) informēja par antidempinga izmeklēšanas daļēju atsākšanu attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu.

Pirmā procedūra tika atsākta, jo Vispārējā tiesa bija atcēlusi Padomes Regulu (EK) Nr. 1355/2008, ciktāl tā attiecas uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un Hubei Xinshiji Foods Co. Ltd., un otrā procedūra tika atsākta, jo Vispārējā tiesa bija atcēlusi to pašu Padomes regulu kopumā, bet citu iemeslu dēļ. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Eiropas Savienības iestādēm ir pienākums pildīt Vispārējās tiesas spriedumus. Tādēļ Eiropas Komisija daļēji atsāka antidempinga izmeklēšanu sākotnēji 2011. gada 3. decembrī, ciktāl tā attiecas uz diviem iepriekš minētajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un pēc tam 2012. gada 19. jūnijā attiecībā uz visām personām.

Pievienotais Komisijas priekšlikums Padomes regulai, ar kuru atkārtoti uzliek antidempinga maksājumu visam attiecīgajam importam, izstrādāts pēc tam, kad ieinteresētajām personām tika dots pietiekams laiks iesniegt piezīmes par 2012. gada 6. decembra galīgo informācijas dokumentu.

Tādēļ tiek ierosināts Padomei pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, kas iespējami drīz būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības veids ir aprakstīts iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Eiropas Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ:

citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

2013/0017 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA,

ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), un īpaši tās 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.           PROCEDŪRA

(1)       Komisija 2007. gada 20. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu Kopienā[2]. Komisija 2008. gada 4. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 642/2008[3] (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu importam.

(2)       Procedūru sāka pēc tam, kad 2007. gada 6. septembrī Spānijas Pārstrādātu augļu un dārzeņu apvienību valsts federācija (“FENAVAL”, iepriekšējais nosaukums “FNACV”) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no kopējā Kopienā saražotā dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) daudzuma. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā ražojuma dempingu un tā radīto būtisko kaitējumu, kuri tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)       Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. oktobra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)       Komisija 2007. gada 9. novembrī noteica, ka šā paša ĶTR izcelsmes ražojuma imports jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1295/2007[4].

(5)       Jāatgādina, ka aizsardzības pasākumi pret šo ražojumu bija spēkā līdz 2007. gada 8. novembrim. Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1964/2003[5] noteica pagaidu aizsardzības pasākumus pret dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu. Pēc tam ar Regulu (EK) Nr. 658/2004[6]. (“aizsardzības pasākumu regula”) tika noteikti galīgie aizsardzības pasākumi. Pagaidu un galīgie aizsardzības pasākumi bija tarifu likmes kvotas veidā, proti, nodokli vajadzēja maksāt tikai tad, ja importē vairāk nekā ar muitas nodokli neapliekamo importa apjomu.

(6)       Padome ar Regulu (EK) Nr. 1355/2008([7]) (“sākotnējā regula”) uzlika galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam.

(7)       Galīgā antidempinga maksājuma diapazons bija starp EUR 361,4 un EUR 531,2 par neto ražojuma tonnu.

1.1.        Xinshiji spriedums

(8)       Ar 2011. gada 17. februāra spriedumu lietā T-122/09 Zhejiang Xinshiji Foods Co. Ltd un Hubei Xinshiji Foods Co. Ltd/ Eiropas Savienības Padome, kuru atbalstīja Eiropas Komisija[8], (“Xinshiji spriedums”) Vispārējā tiesa atcēla sākotnējo regulu, ciktāl tā attiecās uz prasītājiem Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un Hubei Xinshiji Foods Co. Ltd.

(9)       Vispārējā tiesa spriedumu pamatoja ar to, ka Komisija bija pārkāpusi tiesības uz aizstāvību, nesniedzot prasītājiem vajadzīgo informāciju, lai tie konstatētu, vai, ņemot vērā tirgus struktūru, eksporta cenas korekcija līdz importētāja EXW līmenim bija piemērota un tādējādi nodrošināja iespēju salīdzināt eksporta cenu un Savienības ražošanas nozares cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka Komisija ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo pasākuma pamatojumam jābūt norādītam, faktiski pieņemot pasākumu, un to nedrīkst norādīt, rakstiski vai mutiski sniedzot paskaidrojumus pēc tam, kad par pasākumu jau ierosināta procedūra Eiropas Savienības tiesās.

(10)     Komisija 2011. gada aprīlī iesniedza apelācijas prasību (C-195/11P), prasot atcelt Xinshiji spriedumu. Pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) 2012. gada 22. martā bija paziņojusi par sākotnējās regulas spēkā neesamību (skatīt turpmāk 16. apsvērumu), Komisija atteicās no apelācijas prasības, jo tā kļuva nevajadzīga.

(11)     Komisija 2011. gada 3. decembrī publicēja paziņojumu[9], daļēji atsākot antidempinga izmeklēšanu (“pirmais paziņojums par atsākšanu), lai īstenotu Vispārējās tiesas Xinshiji spriedumu. Atsākšana bija paredzēta tikai, lai konstatētu, vai, ņemot vērā tirgus struktūru, eksporta cenas korekcija līdz importētāja EXW līmenim bija piemērota un tādējādi nodrošināja iespēju salīdzināt eksporta cenu un Savienības ražošanas nozares cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(12)     Vienlaicīgi visas ieinteresētās personas saņēma informācijas dokumentu un tā pielikumus, kuros bija skaidroti pēcimportēšanas izmaksu korekcijas iemesli, ko ņēma vērā, aprēķinot Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu cenas.

(13)     Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts minētajā paziņojumā.

(14)     Tika uzklausītas visas personas, kas to lūdza iepriekš minētajā laikposmā un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(15)     Divi eksportētāji, kas iesniedza pieteikumu, astoņi importētāji un divas importētāju asociācijas un viena ražotāju asociācija pieteicās kā ieinteresētās personas.

1.2.        Analogās valsts spriedums

(16)     Tiesa 2012. gada 22. martā pasludināja sākotnējo regulu par spēkā neesošu lietā C-338/10 Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/ Hauptzollamt Hamburg-Stadt (“analogās valsts spriedums”)[10].

(17)     Tiesa lēma, ka, tā kā Komisija un Padome attiecīgā ražojuma normālo vērtību bija noteikušas, pamatojoties uz cenām, kas maksātas vai maksājamas Eiropas Savienībā par līdzīgu ražojumu, neievērojot visu pienācīgo rūpību, lai noteiktu šo vērtību, pamatojoties uz šā paša ražojuma cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku, tās bija pārkāpušas pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā minētās prasības.

(18)     2012. gada 19. jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums[11] (“otrais paziņojums par atsākšanu”). Paziņojumā ieinteresētās personas tika informētas, ka, ņemot vērā iepriekš minēto Tiesas spriedumu, dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam Eiropas Savienībā vairs nepiemēro antidempinga pasākumus, kurus noteica ar sākotnējo regulu, un ka būtu jāatmaksā galīgie antidempinga maksājumi, kas saskaņā ar regulu samaksāti par attiecīgo ražojumu, vai no tiem jāatbrīvo.

(19)     Ar paziņojumu arī daļēji atsāka attiecīgo antidempinga izmeklēšanu par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu, lai īstenotu iepriekš minēto Tiesas spriedumu.

(20)     Paziņojumā noteica, ka atsākšana aprobežojas ar to, ka tiks izvēlēta analogā valsts, ja tāda ir, un atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam tiks noteikta normālā vērtība, kuru izmantos dempinga starpības noteikšanai.

(21)     Turklāt ar šo pašu paziņojumu ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus par tādu tirgus ekonomikas trešo valstu esamību, kuras varētu tikt izvēlētas, lai atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību, tostarp attiecībā uz Izraēlu, Svazilendu, Taizemi un Turciju.

(22)     Komisija tieši informēja Savienības ražošanas nozari un tās asociācijas, ražotājus eksportētājus, piegādātājus un importētājus un to zināmās attiecīgās asociācijas, kā arī attiecīgo trešo valstu iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts minētajā paziņojumā.

(23)     Tika uzklausītas visas personas, kas to lūdza iepriekš minētajā laikposmā un parādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(24)     Astoņi importētāji un viena importētāju asociācija pieteicās kā ieinteresētās personas.

2.           PROCEDŪRA PĒC INFORMĀCIJAS IZPAUŠANAS PAR PAGAIDU PASĀKUMIEM

(25)     Pēc pagaidu antidempinga maksājumu uzlikšanas ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Tika arī uzklausītas personas, kuras to lūdza.

(26)     Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem. Komisija pabeidza izmeklēšanu attiecībā uz Savienības (“Kopiena”) interešu aspektiem. Attiecībā uz to Savienībā tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos nesaistītos importētāju uzņēmumos:

– Wünsche Handelsgesellschaft International (GmbH & Co KG), Hamburga, Vācija,

– Hüpeden & Co (GmbH & Co), Hamburga, Vācija,

– I. Schroeder KG. (GmbH & Co), Hamburga, Vācija,

– Zumdieck GmbH, Pāderborna, Vācija,

– Gaston spol. s r.o., Zlīna, Čehija.

(27)     Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam uzlikt galīgu antidempinga maksājumu par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja izteikt iebildumus.

(28)     Daži importētāji ierosināja sasaukt visu ieinteresēto personu sanāksmi saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu; tomēr viena no personām šo pieprasījumu noraidīja.

(29)     Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

3.           ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(30)     Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas divi nesaistīti Savienības importētāji apgalvoja , ka dažiem mandarīnu veidiem nevajadzētu būt iekļautiem attiecīgā ražojuma definīcijā salduma pakāpes vai eksportēšanai paredzētā iepakojuma dēļ. Attiecībā uz to norādīts, ka šīm sūdzībām nebija pievienota pārbaudāma informācija un sniegti dati, kas liecinātu par to, ka minētajiem mandarīnu veidiem ir īpašības, kuras atšķiras no attiecīgā ražojuma. Turklāt tiek norādīts, ka atšķirības iepakojumā nevar uzskatīt par izšķirīgu elementu, definējot attiecīgo ražojumu, īpaši, ja iepakojuma izmēri jau tika ņemti vērā attiecīgā ražojuma noteikšanā, kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā. Tādēļ šie argumenti tiek noraidīti.

(31)     Pasākumi tika noteikti ražojumam, kas sākotnējā regulā tika definēts šādi: sagatavoti vai konservēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mandarīni (tostarp tandžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, kā minēts KN pozīcijā 2008, un patlaban atbilst KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (TARIC kodi 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67 un 2008 30 90 69).

(32)     Šajā saistībā Tiesa analogās valsts spriedumā interpretēja statistikas datus, kurus Komisija paziņoja Tiesai 2011. gada 27. jūlijā kā datus, kas attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu. Tomēr jānorāda, ka šo statistikas datu joma ir plašāka, jo tie ietver ne tikai ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi, bet arī pilnus KN kodus 2008 30 55, 2008 30 75 un 2008 30 90. Statistikas dati, kuros ietverts tikai attiecīgais ražojums vai līdzīgais ražojums, par KN kodiem 2008 30 55 un 2008 30 75 attiecībā uz iepriekš minētajām valstīm izmeklēšanas periodā ir šādi:

Valsts || Importa apjoms (tonnas)

Ķīnas Tautas Republika || 49 791,30

Taizeme || 666,10

Turcija || 151,20

Izraēla || 4,80

Svazilenda || 0

(33)     Statistikas dati ar KN kodu 2008 30 90 aptvēra ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums. Tādēļ attiecībā uz šo KN kodu nevar izdarīt nekādus secinājumus par līdzīgā ražojuma importu. Pretēji Tiesas lemtajam analogās valsts sprieduma 33. punktā no statistikas datiem tādējādi nevar secināt, ka izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ievērojamā daudzumā importēja no Izraēlas vai no Svazilendas.

4.           ATLASE

4.1.        Ražotāju eksportētāju ĶTR izlases veida pārbaude

(34)     Divi nesaistīti ES importētāji apstrīdēja to, ka atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji veica 60 % no kopējā eksporta uz Savienību. Tomēr šīs personas nevarēja sniegt pārbaudāmu informāciju, ar ko varētu pierādīt, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, iesniegtās ziņas par atlasi nav precīzas, un to precizitāte lielā mērā apstiprinājās turpmākās izmeklēšanas gaitā. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(35)     Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, iesniedza iebildumus, kuros apgalvots, ka saistītie uzņēmumi bija attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji un tāpēc iekļaujami pielikumā, kurā uzskaitīti Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Šis apgalvojums tika uzskatīts par pamatotu, un tika nolemts pienācīgi pārskatīt attiecīgo pielikumu. Viens nesaistīts ES importētājs apgalvoja, ka eksportam, kas, izmantojot tirgotājus, veikts uz Savienību, būtu automātiski jādod iespēja gūt labumu no pasākumiem, ko piemēro Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Šajā saistībā jānorāda, ka antidempinga pasākumus piemēro ražojumiem, kurus ražotājs eksportētājs izgatavojis izmeklējamā valstī un eksportē uz Savienību (neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums tos tirgo), nevis saimnieciskām vienībām, kuras ir iesaistītas tikai tirdzniecības darbībās. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

5.           DEMPINGS

5.1.        Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(36)     Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, neiesniedza piezīmes attiecībā uz secinājumiem par TER. Attiecīgu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 29.–33. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

5.2.        Individuālais režīms

(37)     Citu attiecīgu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 34.–37. apsvērums par individuāliem noteikumiem ar šo tiek apstiprināts.

5.3.        Normālā vērtība

5.3.1.     Ieinteresēto personu piezīmes pēc otrā paziņojuma par atsākšanu

(38)     Daži importētāji apgalvoja, ka Ķīnas imports ir vajadzīgs, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu, bet viens importētājs norādīja, ka pietiktu ar Spānijas un Turcijas produkciju, lai apmierinātu Savienības vajadzības. Viens importētājs norādīja, ka, uzliekot antidempinga maksājumus, ievērojami palielinātos attiecīgā ražojuma cena. Arī citi importētāji pieminēja cenas pieaugumu. Kā šāda pieauguma sekas tika norādīti dažādi faktori, piemēram, Ķīnas mandarīnu pieejamības samazināšanās Savienībā iekšējā pieprasījuma un pieprasījuma no citiem tirgiem, ražas samazinājuma un Ķīnā esošā darbaspēka trūkuma dēļ. Citi minētie faktori bija konkurences samazināšanās Savienībā (tiek lēsts, ka pašlaik Savienībā ir tikai trīs ražotāji, bet 2000. gadā bija astoņi). Viens importētājs sūdzējās, ka antidempinga pasākumi paredzēti lieliem tirdzniecības uzņēmumiem, nevis tradicionālajiem, kuri tirgo attiecīgo ražojumu no Ķīnas vairākas desmitgades. Šis importētājs atbalsta licenču sistēmu, kuras pamatā ir pirms 2001. gada savāktie dati.

(39)     Importētāju grupa pieprasīja, lai Savienības iestādes uzsāktu pilnīgi jaunu izmeklēšanu tā vietā, lai daļēji atsāktu antidempinga izmeklēšanu, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, kuri bija spēkā līdz analogās valsts spriedumam. Šā pieprasījuma pamatā bija fakts, ka importētāji uzskata, ka esošajā tirgus situācijā nav pietiekamu dempinga vai kaitējuma pierādījumu.

(40)     Citi importētāji pauda, ka nepiekrīt iespējamai IP datu izmantošanai gadījumā, ja būtu jāaprēķina jauna dempinga starpība. Šie importētāji uzskata, ka būtu jāizmanto jaunākie dati, un īpaši ieteica datus par laikposmu no 2010. gada līdz 2011. gadam un no 2011. gada līdz 2012. gadam.

(41)     Importētāju grupa uzskatīja, ka daļēja izmeklēšanas atsākšana ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. panta pārkāpums. Šie importētāji uzskata, ka judikatūra[12], kas minēta otrajā paziņojumā par atsākšanu, būtu jāatsauc tikai tajā gadījumā, ja pasākumi tiek atcelti vai pasludināti par spēkā neesošiem kļūdaini novērtēta kaitējuma dēļ. Saskaņā ar šo importētāju teikto “Kopienas iestādes pieļāva rupju kļūdu, novērtējot, vai attiecīgais ražojums vispār ticis tirgots par dempinga cenām, nevis nosakot kaitējumu”. Tā kā šajā lietā tika paziņots, ka sākotnējā regula nav spēkā normālās vērtības noteikšanas dēļ, importētāji uzskatīja, ka šāda judikatūra šeit nav piemērojama.

(42)     Visbeidzot, daži importētāji ieteica izmantot Turciju kā analogo valsti. Uzklausīšanas laikā viens importētājs ieteica sazināties ar Japānas un Korejas iestādēm, jo arī šajās valstīs varētu būt uzņēmumi, kuri ražoja līdzīgo ražojumu IP laikā.

5.3.2.     Piezīmju analīze pēc otrā paziņojuma par atsākšanu

(43)     Attiecībā uz daudzajiem pieprasījumiem, kas apkopoti iepriekš 38. apsvērumā, jāuzsver, ka Komisija nolēma atsākt sākotnējo izmeklēšanu ierobežotā veidā, t. i., tikai attiecībā uz iespējamo analogās valsts noteikšanu. Tā nenoteica jaunu izmeklēšanas periodu pretēji pieejai, kuru izmantoja lietā, kas bija pamatā spriedumam Industrie des poudres sphériques pret Eiropas Savienības Padomi (Lieta C-458/98 P. Eiropas Tiesas ziņojumi 2000, lappuse I-8147). To pamatoja ar apsvērumu, ka, ņemot vērā noteiktos antidempinga pasākumus, visus jaunā izmeklēšanas periodā savāktos datus būtu izkropļojuši esošie antidempinga maksājumi, jo īpaši attiecībā uz kaitējuma noteikšanu. Komisija uzskata, ka personu izvirzītos argumentus par iespējamo dempinga neesamību pašreizējā brīdī atbilstošāk var apspriest, izmantojot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Tā kā sākotnējā izmeklēšanā kaitējuma esamības analīze tiek veikta ex post par izmeklēšanas periodu, starpposma pārskatīšanā kaitējumu analizē perspektīvā, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novēroto kaitējumu, iespējams, ietekmēs fakts, ka tiek piemērots antidempinga maksājums.

(44)     Attiecīgajām personām tiek atgādināts, ka, ja importētājs vai cita persona vēlas, ka pasākumi tiek pilnībā pārskatīti, tai ir iespēja pieprasīt starpposma pārskatīšanas sākšanu, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 3. punktā. Tā kā 11. panta 3. punktā minētais viens gads kopš galīgo pasākumu noteikšanas ir pagājis, attiecīgajām personām ir iespēja iesniegt šo pieprasījumu jebkurā laikā. Komisijas dienesti pirms analogās valsts sprieduma sazināsies ar visām personām, kuras bija iesniegušas pieprasījumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu, lai noskaidrotu, vai tās joprojām vēlas virzīt šo pieprasījumu.

(45)     Attiecībā uz iespējamo daļējas atsākšanas nelikumību jānorāda, ka minētajā judikatūrā nav paredzēts, ka daļēja atsākšana varētu notikt tikai tad, ja tā attiecas uz Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma noteikšanu. Lietā T-2/95 un lietā C-458/98 P tiek skaidrots, ka “akta atcelšana, kas izbeidz administratīvo procesu ar dažādiem posmiem, ne vienmēr rada visas procedūras pirms apstrīdētā akta atcelšanas anulēšanu neatkarīgi no atceļošā sprieduma motīviem, kas saistīti ar lietas būtību vai procesu”[13]. Tāpēc nav svarīgi, vai atcelšana vai regulas spēkā neesamības atzīšana attiecas uz kaitējuma noteikšanu vai normālās vērtības noteikšanu.

(46)     Attiecībā uz IP datu izmantošanu jāatgādina, ka otrais paziņojums par atsākšanu attiecās uz daļēju sākotnējās izmeklēšanas atsākšanu un nevis uz jaunu izmeklēšanu. Tāpēc tikai IP dati varētu būt svarīgi, un tie būtu jāpārbauda, īpaši tāpēc, ka salīdzinājumā izmantotās eksporta cenas arī attiecas uz šo periodu. Tāpēc pieprasījumi izmantot jaunākus datus ir jānoraida.

5.3.3.     Izmeklēšana pēc otrā paziņojuma par atsākšanu

(47)     Spriedumā, kas minēts iepriekš 16. apsvērumā, Tiesa īpaši atsaucas uz četrām valstīm, no kurām saskaņā ar Eurostat datiem varētu būt noticis ievērojams imports uz Savienību, kas klasificēts ar KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90. Tās ir Izraēla, Svazilenda, Taizeme un Turcija. Ņemot to vērā, Komisija sazinājās ar šo valstu iestādēm, izmantojot to pārstāvniecības Eiropas Savienībā. Ar visām iestādēm sazinājās pirms daļējas izmeklēšanas atsākšanas un vēlreiz atsākšanas laikā. Attiecīgās pārstāvniecības, kā arī Eiropas Savienības delegācijas šajās četrās valstīs tika aicinātas noteikt iespējamos līdzīgā ražojuma vietējos ražotājus un, ja tādi ir, palīdzēt uzsākt ar tiem sadarbību.

(48)     Lai gan ar Svazilendas un Taizemes pārstāvniecību Eiropas Savienībā sazinājās divas reizes, tomēr atbildi no tām nesaņēma. Atbildes tika saņemtas no Izraēlas un Turcijas pārstāvniecības. Turcijas pārstāvniecība iesniedza sešu iespējamo ražotāju adreses, bet Izraēlas pārstāvniecība informēja Komisijas dienestus, ka līdzīgā ražojuma ražošana Izraēlā IP laikā nav notikusi (un ka arī pašlaik šādas produkcijas nebūtu).

(49)     Komisija sazinājās ar visiem sešiem Turcijas ražotājiem, un ar pieciem no tiem sazinājās divas reizes. Trīs ražotāji vispār neatbildēja, un pārējie trīs informēja izmeklēšanā iesaistītos pārstāvjus, ka tie IP laikā līdzīgo ražojumu neražoja. Tāpēc, lai arī šie uzņēmumi piedāvāja sadarboties, tie nevarēja sniegt Komisijai vajadzīgos datus. Šim secinājumam papildu apstiprinājumu sniedza no Vācijas importētāja saņemtais iesniegums par ražošanas interesēm Turcijā, kurā tika apgalvots, ka izmeklēšanas periodā Turcijā līdzīgo ražojumu neražoja.

(50)     Neraugoties uz to, ka no Taizemes pārstāvniecības netika saņemta atbilde, Komisija divas reizes sazinājās ar diviem Taizemes uzņēmumiem, kuru adreses ieguva no Eiropas Savienības delegācijas Bangkokā. Ar šiem diviem uzņēmumiem jau sazinājās sākotnējās izmeklēšanas laikā, tomēr toreiz sadarbība ar tiem neizveidojās. Arī šoreiz viens no ražotājiem vispār neatbildēja uz abiem pieprasījumiem, bet otrs atbildēja, ka nevēlas sadarboties izmeklēšanā.

(51)     Neraugoties uz Komisijas centieniem, ko tā īstenoja, sazinoties ar Svazilendas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības delegāciju Svazilendā, nebija iespējams noteikt vienu vai vairākus ražotājus Svazilendā.

(52)     Ņemot vērā iepriekš 42. apsvērumā minēto ieteikumu, arī Japānas un Korejas Republikas iestādes tika aicinātas sadarboties, un vienlaicīgi Eiropas Savienības delegācijas šajās valstīs aicināja noteikt vietējos līdzīgā ražojuma ražotājus, ja tādi ir. Korejas iestādes neatbildēja, bet Komisijai izdevās ar Eiropas Savienības delegācijas Korejas Republikā starpniecību iegūt līdzīgā ražojuma iespējamā ražotāja Korejas Republikā nosaukumu un adresi. Ar šo ražotāju sazinājās vienu reizi, bet tas neatbildēja uz aicinājumu sadarboties.

(53)     Japānas iestādes sazinājās ar iespējamiem Japānas ražotājiem, tomēr saskaņā ar Japānas iestāžu sniegto informāciju šie uzņēmumi nevēlējās sadarboties izmeklēšanā un atklāt savu identitāti Komisijai.

5.3.4.     Secinājums par izmeklēšanu pēc otrā paziņojuma par atsākšanu

(54)     Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes un to analīzi un neraugoties uz ievērojamiem Komisijas dienestu centieniem un potenciālās sadarbības ar trešās valsts ražotājiem trūkumu, tika secināts, ka normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā.

5.3.5.     Ieinteresēto personu piezīmes pēc pagaidu pasākumu piemērošanas

(55)     Tiek atgādināts, ka normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem. Šos datus pārbaudīja to Savienības ražotāju uzņēmumos, kuri sadarbojās.

(56)     Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, visi trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, un divi nesaistīti Savienības importētāji apšaubīja Savienības ražošanas nozares cenas izmantošanu normālās vērtības aprēķināšanā. Tika ieteikts normālo vērtību aprēķināt, pamatojoties uz ražošanas izmaksām ĶTR, ņemot vērā visas atbilstīgās korekcijas saistībā ar atšķirībām starp ES un ĶTR tirgiem.

5.3.6.     Piezīmju analīze pēc pagaidu pasākumu piemērošanas

(57)     Attiecībā uz šo jānorāda, ka tādas informācijas izmantošana, ko sniedz valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, un jo īpaši uzņēmumi, kuriem nav piešķirts TER, būs pretrunā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Iebildums bija arī pret to, ka dati par visu pārējo importētājvalstu cenām vai attiecīgā publicētā informācija varēja būt izmantoti kā saprātīgs risinājums, ņemot vērā to, ka analoga valsts nesadarbojās. Tomēr šādu vispārīgu informāciju pretēji Komisijas izmantotajiem datiem nebija iespējams apstiprināt, un tās precizitāte nebija pārbaudīta ar dažādām metodēm atbilstīgi pamatregulas 6. panta 8. punktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Citi argumenti netika iesniegti, lai varētu apšaubīt to, ka Komisijas izmantotā metode atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, un jo īpaši to, ka šajā konkrētajā gadījumā tā joprojām ir vienīgā pamatotā bāze normālās vērtības aprēķināšanai.

5.3.7.     Secinājums par normālo vērtību

(58)     Tā kā citas piezīmes netika saņemtas un tā kā, neraugoties uz ievērojamiem Komisijas dienestu centieniem atrast analogā valstī ražotāju, kurš sadarbojas, nav bijis iespējams iegūt datus no analogās valsts ražotāja par izmeklēšanas periodu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 38.–45. apsvērums.

5.4.        Eksporta cena

(59)     Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un bija atlasīts, pieprasīja koriģēt eksporta cenu, lai ņemtu vērā dažus izmaksu elementus (īpaši pārvadāšanas ar jūras transportu izmaksas). Šeit jānorāda, ka, veicot pārbaudi uz vietas, minēto jautājumu aplūkoja gan attiecībā uz šo uzņēmumu, gan attiecībā uz citiem atlasītajiem uzņēmumiem. Minētajā gadījumā katrs uzņēmums iesniedza informāciju par attiecīgajām izmaksām. Patlaban uzņēmums pieprasa ievērojami lielāku summu, nekā sākotnēji ziņots. Jānorāda, ka šā jaunā pieprasījuma pamatā ir tieši kravu pārvadātāja deklarācija un tā neatspoguļo datus par faktisko darījumu. Neviens cits no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem neapstrīdēja attiecībā uz pārvadāšanas ar jūras transportu izmaksām izmantotos rādītājus. Turklāt šo pieprasījumu nav iespējams pārbaudīt, jo tas netika iesniegts savlaicīgi. Pieprasītā korekcija jo īpaši neattiecas uz datiem, kuri jau ir iekļauti lietā. Pēc tam, kad bija saņemts šis pieprasījums, Komisija tomēr pārskatīja attiecīgo izmaksu summu, ņemot vērā to, ka šīm konkrētajām izmaksām ir liela nozīme ES eksporta darījumos, par kuriem uzņēmums bija ziņojis. Tā rezultātā Komisija secināja, ka lietderīgāk ir izmantot pārvadāšanas ar jūras transportu vidējās izmaksas, kuras attiecībā uz visiem atlasītajiem Ķīnas uzņēmumiem ir pārbaudītas uz vietas. Pēc tam attiecīgi tika koriģēta uzņēmuma eksporta cena.

(60)     Kāds cits Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un bija atlasīts, vērsa uzmanību uz divām kļūdām šā uzņēmuma eksporta cenas aprēķinā saistībā ar iesniegtajiem eksporta sarakstiem. Pieprasījums tika uzskatīts par pamatotu, un attiecīgi tika pārskatīta saistītā ražotāja eksporta cena.

(61)     Tā kā citas piezīmes par šo jautājumu nav saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 46. apsvērumu.

5.5.        Salīdzinājums

(62)     Tā kā citas piezīmes par šo jautājumu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 47. un 48. apsvērums.

5.6.        Dempinga starpības

(63)     Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

– Yichang Rosen Foods Co., Ltd, Yichang, Zhejiang: 139,4 %,

– Huangyan No. 1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang: 86,5 %,

– Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang un ar to saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Dangyang City, Hubei Province: 136,3 %,

– ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuri nebija izraudzīti pārbaudei: 131 %,

visi pārējie uzņēmumi: 139,4 %.

6.           XINSHIJI SPRIEDUMA ĪSTENOŠANA

6.1.        Ieinteresēto personu piezīmes

6.1.1.     Priekšlaicīga atsākšana

(64)     Attiecīgie eksportētāji un importētāju grupa iebilda pret daļēju atsākšanu pirms sprieduma nolasīšanas lietā C-338/10. Tie apgalvoja, ka izmeklēšanas atsākšana laikā, kad tiek apšaubīta sākotnējās regulas spēkā esamība un, kā uzskatīja attiecīgās personas, tiek paziņots par šā tiesību akta atcelšanu, ir proporcionalitātes un labas pārvaldības principa pārkāpums saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, jo tādējādi nevajadzīgi uzliek attiecīgajām personām pārmērīgu slogu, kas saistīts ar ievērojamu finanšu un darbaspēka resursu piešķiršanu atsāktajai procedūrai.

(65)     Turklāt tās pašas personas arī iebilda, ka izmeklēšanas atsākšana pirms sprieduma apelācijas lietā C-195/11P bija priekšlaicīga un pretrunā ar LESD 264. un 266. pantu un Tiesas statūtu 60. panta 2. punktu, apgalvojot, ka Komisija jau paredzēja uzvaru savā apelācijas lietā. Šāda procedūras sākšana bija pretrunā ar attiecībām starp Komisiju un Padomi, no vienas puses, un Tiesu, no otras puses, un vājināja tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību. Attiecīgie importētāji pieprasīja, lai vispirms Komisija sagaida galīgo Tiesas lēmumu un tad atsāk antidempinga procedūru attiecīgā sprieduma īstenošanai.

(66)     Attiecīgie eksportētāji un importētāju grupa apgalvoja, ka ar atsākšanu tika pārkāpts pamatregulas 3. pants, jo tās pamatā bija izmeklēšanas periodā (t. i., no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim), nevis pēdējā laikā savāktie dati.

(67)     Importētāju grupa apšaubīja Komisijas rīcības taisnīgumu un objektivitāti saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktu, pamatojoties uz to, ka Komisija iespējami noraidīja Savienības importētāju pieteikumu par pilnu starpposma pārskatīšanas sākšanu, lai gan oficiālie Eurostat dati jau liecināja par noturīgu un paliekošu importa cenas pamata pieaugumu.

6.1.2.     Atpakaļejošs spēks

(68)     Attiecīgie eksportētāji un importētāju grupa apgalvoja, ka atsākšana bija lemta neveiksmei, jo aizstāvības tiesību pārkāpumu un galīgās antidempinga regulas pamatojuma trūkumu lietā nevar labot nošķirtībā un ar atpakaļejošu datumu. Tika izteikts iebildums, ka ieinteresēto personu aizstāvības tiesības bija jāaizsargā notiekošās antidempinga procedūras laikā, t. i., pirms pasākumu pieņemšanas, un, ne vēlāk kā pieņemot sākotnējo regulu, bija jāsniedz pienācīgs galīgās antidempinga regulas pamatojums.

(69)     Tika arī apgalvots, ka tiesību akts, kuram nav pienācīga pamatojuma, ir un paliek spēkā neesošs no sākuma un paredzētais pasākums var stāties spēkā tikai, pieņemot jaunu tiesību aktu ar pienācīgu pamatojumu.

6.1.3.     Neatbilstīga informācijas izpaušana

(70)     Attiecīgie eksportētāji un importētāju grupa apgalvoja, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ ar informācijas izpaušanu nepietiek, lai labotu Vispārējās tiesas atklātās juridiskās kļūdas.

(71)     Attiecīgie eksportētāji kopā ar importētāju grupu apgalvoja, ka Vispārējās tiesas konstatētais ES tiesību aktu pārkāpums ietekmēja visus secinājumus un kaitējuma starpības aprēķina rezultātu, tāpēc jāuzsāk jauns process, ņemot vērā jaunākos kaitējuma datus.

(72)     Turklāt tās pašas personas apgalvoja, ka Komisija nav pareizi atzinusi sava pārkāpuma jomu un ietekmi. Tika izteikts iebildums, ka pretēji Komisijas interpretācijai Vispārējās tiesas konstatētie juridiskie pārkāpumi neattiecas tikai uz Ķīnas ražojumu importa izmaksu pieauguma aprēķināšanu 2 % apmērā (pēcimportēšanas izmaksas) un Savienības ražotāju ražojumu transporta izmaksām. Attiecīgie importētāji apgalvoja, ka šie pārkāpumi attiecās vismaz uz visu kaitējuma starpības noteikšanu.

(73)     Šajā kontekstā tika apgalvots, ka ar atsākšanas laikā izpausto informāciju nevarēja risināt tirdzniecības līmeņa salīdzināmības jautājumu un to, kā Komisijas izvēlēto metodi importa un Savienības cenu salīdzināšanai varēja pamatot, ņemot vērā attiecīgo tirgus vidi, t. i., vai Savienības ražotāju ražojumi un importētās preces faktiski konkurēja savā starpā “Hamburgas importētāju noliktavā”. Attiecīgie eksportētāji un importētāju grupa apgalvoja, ka atsākšanas laikā sniegtā informācija par tirdzniecības līmeņa noteikšanu joprojām ir pārāk vispārīga, lai dotu iespēju personām saprast, kāpēc importa cenas un Savienības ražošanas nozares cenas salīdzinājums tika veikts vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, un lielā mērā nav skaidri tie faktori, kuri tika konstatēti izmeklēšanā un kuri ir šā aprēķina pamatā. Tajā nebija aplūkots jautājums, kāpēc attiecīgais 2 % pieaugums, kurš neietvēra ne pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (SG&A), ne importētāju peļņas normu, ļāva nodrošināt salīdzināmību starp Savienības ražotāju pārdošanas cenām un Ķīnas ražotāju eksportētāju importa cenām.

(74)     Tās pašas personas apgalvoja, ka netika izdarīti nekādi secinājumi attiecībā uz pieņēmumu, ka Savienības ražotāji pārdeva preces tikai ar importētāju starpniecību. Iebildums tika izteikts arī pret to, ka tirdzniecības līmeņa izvēles pamatojumu atspēkoja ar pieņēmumu, ka Savienības ražotāji pārdeva ražojumus tikai importētājiem, jo saskaņā ar sniegto informāciju tikai 62 % no Savienības ražotāju pārdevumiem nonāca pie neatkarīgiem importētājiem. Personas iebilda pret to, ka Komisija šķietami ignorēja faktu, ka 38 % no Savienības ražošanas apjoma netika pārdoti ar importētāju starpniecību, tāpēc šie importa ražojumi konkurēja citā tirdzniecības līmenī. Attiecībā uz šo pārdevumu daļu tika apgalvots, ka Komisijas izmantotā metode, lai noteiktu kaitējuma starpību, nebija piemērota, jo importētāju cenas būtu bijis jākoriģē, pievienojot tām pēcimportēšanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administrēšanas izmaksas un attiecīgu neatkarīgā importētāja peļņas normu. Ņemot vērā šīs korekcijas, kaitējuma starpība būtu jāsamazina par 38 % no Savienības preču apjoma, un tas būtu novedis pie kaitējuma starpības vispārēja samazinājuma un arī ievērojama antidempinga maksājumu samazinājuma.

(75)     Tāpēc personas iebilda pret to, ka Komisija neizstrādāja piemērotu metodi, lai noteiktu visa importa kaitējuma starpību, ņemot vērā faktiskos tirgus apstākļus. Tika apgalvots, ka bija jāizvēlas diferencēta pieeja Savienības ražotāju ražojumu pārdevumiem, lai noteiktu kaitējuma starpību, ņemot vērā dažādus Savienības ražotāju izplatīšanas kanālus.

(76)     Personas aicināja Komisiju sniegt detalizētu aprakstu un pierādījumu analīzi, pārbaudot tirdzniecības plūsmas un ar tām saistītos apjomus, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu attiecīgo nekonfidenciālo informāciju.

(77)     Importētāju grupa apstrīdēja arī “stereotipa izmantošanu, atsaucoties uz datu konfidencialitāti” un tādējādi liedzot ražotājiem eksportētājiem un Savienības importētājiem piekļūt attiecīgajiem avotiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai, ņemot vērā tirgus struktūru, apstrīdētās korekcijas bija piemērotas un tādējādi nodrošināja iespēju salīdzināt eksporta cenu un Savienības ražošanas nozares cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Attiecīgie importētāji apgalvoja, ka šo pieprasījumu atbalstīja Vispārējā tiesa Xinshiji sprieduma 86. punktā.

6.1.4.     Transporta izmaksas

(78)     Attiecīgie eksportētāji iebilda pret Savienības ražošanas nozares EXW pārdošanas cenas palielināšanu, lai iekļautu izmaksas par piegādi uz importētāja noliktavu, pamatojot, ka tas ir pretrunā ar iekšējā tirgus koncepciju un ka tirdzniecības aizsardzības pasākumos nav paredzēta to Savienības ražošanas nozares izmaksu neizdevīgo apstākļu labošana, kuri rodas ražošanas iekārtu atrašanās vietas dēļ.

(79)     Attiecīgie eksportētāji un importētāju grupa apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā fakts, ka importētājiem bija augstākas pārkraušanas izmaksas, jo Ķīnas ražojumi tika piegādāti konteineros, bet Savienības ražotāju ražojumi tika sakrauti uz paletēm pārvadāšanai ar kravas automobili, un tāpēc tos varēja nekavējoties nosūtīt klientiem bez papildu darbībām, tādējādi samazinot apstrādes izmaksas par 50 % vai EUR 7 par tonnu.

(80)     Importētāju grupa iebilda, ka attiecībā uz to Savienības ražošanas nozares ražojumu procentuālo attiecību, kurus faktiski izplatīja ar importētāju starpniecību, Komisija nepievērsa uzmanību, ka Savienības ražošanas nozares preču transporta izmaksas uz importētāju noliktavām radās tikai tad, ja konservēti mandarīni tika “fiziski” nogādāti uz attiecīgā importētāja noliktavu. Tomēr faktiski Savienības ražotāju ražojumu lielāko daļu, kuru pārdeva ar importētāju starpniecību, Savienības ražotāji piegādāja tieši importētāja klientiem. Tika apgalvots, ka tas salīdzinājumā ar importētajiem ražojumiem rada ievērojamas izmaksu priekšrocības Savienības ražotājiem un, ja to atbilstoši ņemtu vērā, būtu noteikta mazāka kaitējuma starpība, nekā pamatojoties uz Komisijas aprēķina metodi.

(81)     Importētāju asociācija un daži importētāji iebilda pret skaitli (EUR 90), kuru izmantoja kā transporta izmaksu aprēķina pamatu. Personas apgalvoja, ka izvēlētās transporta izmaksas bija pārāk augstas un iespējami attiecas uz pārvadājumiem ar kravas automobili. Tomēr saskaņā ar personu iesniegto informāciju lielākā daļa preču tika pārvadātas ar kuģiem, kas ir daudz lētāks pārvadājumu veids.

(82)     Personas lūdza skaidrot apstrādes izmaksas terminālī un pārvadājumu izmaksas ar kravas automobili uz importētāja uzņēmumiem, kas iekļautas pēcimportēšanas izmaksās.

6.2.        Piezīmju analīze

(83)     Attiecībā uz argumentu, ka izmeklēšana nebija jāatsāk, kamēr bija apšaubīta sākotnējās regulas spēkā esamība lietā C-338/10 (64. apsvērums), Komisija skaidroja, ka tā rīkojusies saskaņā ar likumības prezumpciju.

(84)     Attiecībā uz pieprasījumiem par priekšlaicīgu atklāšanu, kas attiecas uz neizlemto apelācijas lietu C-195/11P (65. apsvērums), Komisija argumentu uzskata par nevajadzīgu, jo atsākšanas pamatā bija Vispārējās tiesas secinājumi. Turklāt apelācija tikmēr jau bija atsaukta.

(85)     Attiecībā uz pieprasījumiem veikt jaunu izmeklēšanu jāuzsver, ka daļējas atsākšanas mērķis ir tikai novērst aizstāvības tiesību pārkāpumus, kurus konstatēja Vispārējā tiesa, nevis atsākt visu procedūru. Tomēr Komisija norādīs attiecīgajām personām, ka tām ir iespēja pieprasīt starpposma pārskatīšanas sākšanu, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 3. punktā, ja tās vēlas, lai iestādes pārbauda viņu pieprasījumu par to, ka, izmantojot kā pamatojumu jaunākos datus, kaitējums netiktu konstatēts.

(86)     Attiecībā uz pieprasījumu par to, ka kaitējuma analīzes pamatojumam būtu jāizmanto jaunāki dati (66. apsvērums), tiek uzskatīts, ka visus jaunākos datus būs ietekmējis fakts, ka ir noteikts antidempinga maksājums. Tāpēc piemērots instruments jaunāko datu analīzei ir starpposma pārskats, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 3. punktā, un nevis jauna izmeklēšana (skatīt arī iepriekš 43. apsvērumu).

(87)     Šaubu par procedūras taisnīgumu un objektivitāti (67. apsvērums) pamatā ir pārpratums par to, ka Komisija noraidīja pieprasījumu veikt starpposma pārskatīšanu. Komisijas dienesti 2011. gada 6. septembra vēstulē informēja attiecīgās personas, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pirms šā datuma, lēmums par pārskatīšanas sākšanu vai nesākšanu nevarēja tikt pieņemts. Tajā tika uzsvērti argumenti, kuriem vajadzīgs turpmāks skaidrojums vai pierādījumi. Personas par to tika informētas 2012. gada 29. februāra uzklausīšanā, un tās tika aicinātas turpināt apspriedi ar attiecīgo Komisijas dienestu. Komisijas dienesti informēs personas, ka tās var iesniegt pieprasījumu, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās datuma. Pamatregulas 11. panta 3. punktā paredzētais viena gada periods neattiecas uz šo lietu, jo būtu pretrunā ar tā mērķi — noteikt minimālu laikposmu starp sākotnējās izmeklēšanas periodu un starpposma pārskatu. Šajā gadījumā šis minimālais laikposms ir ticis ievērots.

(88)     Attiecībā uz argumentu par aizstāvības tiesību pārkāpuma novēršanu ar atpakaļejošu datumu (68. apsvērums) Komisija uzskata, ka pēc Vispārējās tiesas sprieduma izmeklēšana ir atsākta tajā vietā, kur notika nelikumīgās darbības. Tagad personām ir iespēja īstenot savas tiesības tādā mērā, kādā tām bija liegts, un to noteica Vispārējā tiesa. Turklāt maksājumus piemēros tikai nākotnē. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka personu minētais arguments par pārkāpuma novēršanu ar atpakaļejošu datumu, kā to apgalvo personas, nav aktuāls un tāpēc tas ir jānoraida.

(89)     Attiecībā uz argumentu par pienācīga pamatojuma neesamību (69. apsvērums) izmeklēšanas atsākšanas galvenais mērķis ir novērst pamatojuma trūkumu un jauno tiesību aktu balstīt uz pienācīgu pamatojumu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šis personu minētais arguments ir atrisināts.

(90)     Attiecībā uz sprieduma darbības jomu (72. apsvērums) atsākšanas mērķis ir noteikt atbilstošu tirdzniecības līmeni un jo īpaši noskaidrot, kāpēc CIF eksporta cenas pēcimportēšanas izmaksu korekcija bija vajadzīga, lai nodrošinātu, ka eksporta cena un Savienības ražošanas nozares cena tiek salīdzināta vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tāpēc personu minētais arguments ir jānoraida.

(91)     Attiecībā uz pieprasījumiem, ka 2011. gada 5. decembra informācijas dokumentā nav skaidrots šajā lietā piemērotais tirdzniecības līmenis (jo īpaši 73.–76. apsvērums), personām tika sniegta papildu informācija un vairāku gadījumu skaidrojumi, proti, 2011. gada 5. decembra informācijas dokumenta 4. un 5. punktā, kā arī 2012. gada 29. februāra uzklausīšanas laikā.

(92)     Pilnīgas šā jautājuma skaidrības labad ir apkopoti secinājumi par tirdzniecības līmeni. i) Izmeklēšanā atklāja, ka konservētie mandarīni tika ražoti tikai vienā Spānijas reģionā (Valensija) un tika pārdoti galvenokārt Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Tika noteikts, ka Savienības pārdevumu daļa Vācijā un Apvienotajā Karalistē bija 62 % no kopējiem Savienības pārdevumiem. ii) Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem tika noteikts, ka IP laikā Savienības ražotāji un Ķīnas eksportētāji pārdeva ražojumus būtībā vieniem un tiem pašiem klientiem, t. i., tirgotājiem vai izplatītājiem. (ii) Tāpēc tika salīdzinātas ražotāju eksportētāju importa cenas un Savienības ražotāju pārdošanas cenas, nosakot ražotāju eksportētāju CIF cenu līdz robežai un Savienības ražotāju cenu ražotnes līmenī (EXW), kas koriģēta līdz importētāja noliktavas līmenim. iv) Lai izmantotu šo metodi, bija jāveic šādas korekcijas: no vienas puses, Ķīnas CIF eksporta cenu tādu pēcimportēšanas izmaksu korekcija, kuras saistītas ar preču nogādāšanu no ostas līdz importētāja noliktavām; šīs korekcijas pamatā, kas ir fiksēta 2 % apmērā, bija apkopotie un pārbaudītie rēķini, un ieinteresētās personas tika informētas par šo aprēķinu 2011. gada 5. decembra informācijas dokumenta pielikumā. No otras puses, Savienības EXW cenas tika palielinātas, lai tajās ietvertu kravu pārvadājuma izmaksas, kuras saistītas ar preču nogādāšanu no ražotājiem (Valensija) līdz importētāju uzņēmumiem (Vācija un Apvienotajā Karaliste). Šo kravu pārvadājuma izmaksu korekcijas pamatā bija noteiktās transporta izmaksas no Valensijas līdz Hamburgai. Ņemot vērā, ka ne visi Savienības ražotāju pārdevumi tika nogādāti uz Vāciju un Apvienoto Karalisti, šo vidējo rādītāju samazināja proporcionāli uz Vāciju un Apvienoto Karalisti veikto pārdevumu daļai (62 %) un tiešo pārdevumu daļai.

(93)     Savienības ražotāju tiešo pārdevumu daļa IP laikā svārstījās starp 2 % un 12 %. Precīzu procentuālo attiecību nedrīkst izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(94)     Turklāt tiek apgalvots, ka būtu jāizstrādā diferencēta pieeja piemērota tirdzniecības līmeņa noteikšanai attiecībā uz Savienības ražotāju tiešo pārdevumu daļu (72. apsvērums). Šajā saistībā jānorāda, ka, pamatojoties uz pārbaudītiem secinājumiem, nebija tāda importa no Ķīnas, kurš IP laikā būtu pārdots tieši. Tā kā no Ķīnas eksporta puses nebija atbilstošu tiešo pārdevumu, nevarēja izstrādāt diferencētu pieeju tirdzniecības līmeņa noteikšanai attiecībā uz Savienības ražotāju tiešo pārdevumu daļu. Tā vietā, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, Savienības ražotāju tiešos pārdevumus koriģēja līdz EXW līmenim un uz tiem attiecināja kravu pārvadājuma izmaksu korekciju, kas aprakstīta iepriekš 92. apsvēruma iv) punktā. Ņemot to vērā, attiecīgais personu pieprasījums ir jānoraida.

(95)     Attiecībā uz personu pieprasījumu CIF eksporta cenas korekcijā iekļaut pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un pamatotu peļņas normu (73. apsvērums) tiek norādīts, ka, ja Komisija būtu koriģējusi CIF eksporta cenu, pievienojot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņas normu, tā importēto preču pārdošanas cenas būtu pielīdzinājusi mazumtirdzniecības līmenim. Šādā gadījumā Ķīnas eksporta cenas un Savienības pārdošanas cenas būtu jāsalīdzina dažādos tirdzniecības līmeņos. Tāpēc personu pieprasījums ir jānoraida.

(96)     Attiecībā uz personu argumentu, ka 2011. gada 5. decembra informācijas dokumentā norādīts, ka 38 % no Savienības ražotāju pārdevumiem IP laikā bija tiešie pārdevumi (74. apsvērums), personām 2012. gada 29. februāra uzklausīšanā tika skaidrots, ka šis secinājums ir kļūdains. Savienības ražošanas nozares pārdevumi 62 % apmērā ir skaitlis, kas radies Vācijā un Apvienotajā Karalistē un attiecas uz pārdevumu ģeogrāfisko izplatību, un tam nav nekāda sakara ar klienta veida noteikšanu un tādējādi ar tiešo pārdevumu noteikšanu. No šā fakta var tikai secināt un apstiprināt, ka pārējie 38 % no Savienības ražotāju pārdevumiem veidojās ārpus Vācijas un Apvienotās Karalistes. Tā kā personu izdarītais pieņēmums par tirdzniecības līmeni, ko piemēroja 38 % no Savienības ražotāju pārdevumiem, nav pareizs, ir jānoraida arī turpmākais uz šo pieņēmumu balstītais pieprasījums par vajadzību pārrēķināt kaitējuma starpību.

(97)     Attiecībā uz pieprasījumu atklāt detalizētu informāciju par tirdzniecības plūsmu un ar to saistītajiem apjomiem (76. apsvērums) tiek atgādināts, ka fakti un skaitļi, kurus izmantoja kā pamatojumu, lai izvēlētos tirdzniecības līmeņa noteikšanas metodi, tika aplūkoti 2011. gada 5. decembra informācijas dokumenta 3.–7. punktā. Personu uzmanība tiek pievērsta šai informācijai, kā arī 2012. gada 29. februāra uzklausīšanā sniegtajam skaidrojumam. Skaidrības labad sīks skaidrojums par attiecīgajām tirdzniecības plūsmām iekļauts 92. apsvērumā.

(98)     Attiecībā uz argumentu par “stereotipa izmantošanu, atsaucoties uz datu konfidencialitāti” (77. apsvērums), Komisija uzskata, ka informācija, kuras konfidencialitāte tika ievērota, attiecās uz i) tiešo pārdevumu procentuālo attiecību un ii) informāciju, ko izmantoja 2 % pieauguma aprēķinā, pamatojoties uz pārbaudes apmeklējuma laikā apkopotajiem rēķiniem un datiem. Šajā saistībā tiek norādīts, ka rēķini pēc savas būtības ir konfidenciāla informācija. To nekonfidenciāls kopsavilkums ir sniegts 2011. gada 5. decembra informācijas dokumenta pielikumā. Attiecībā uz tiešās pārdošanas apjomiem uzklausīšanas amatpersona 2012. gada 29. februāra kopīgajā uzklausīšanā apstiprināja, ka faktiskie skaitļi par tiešiem pārdevumiem ir konfidenciāla informācija, un piedāvāja pēc ieinteresēto personu pieprasījuma pārbaudīt, kā par izmeklēšanu atbildīgie Komisijas dienesti izmantoja konfidenciālajos dokumentos ietvertos faktiskos datus, un informēt personas, vai dati tika pareizi atspoguļoti secinājumos. Personas to nepieprasīja. Tāpēc Komisija uzskata, ka prasība atklāt visu, izņemot konfidenciālo informāciju, tika izpildīta. Turklāt, ņemot vērā, ka novērtējumā ietvertie dati ir vairāk nekā 5 gadus veci, Komisija uzskata, ka tā var šajā posmā informēt, ka tiešo pārdevumu procentuālā attiecība bija starp 2 % un 12 %.

(99)     Attiecībā uz personu iebildumu pret Savienības EXW pārdošanas cenas kravu pārvadājuma izmaksu korekciju (78. apsvērums) Komisija uzskata, ka attiecīgā korekcija tika veikta, lai ietvertu izmaksas par preču nogādāšanu uz importētāja noliktavu, t. i., vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī kā Ķīnas eksports. Šīs korekcijas pamatā bija attiecīgā tirgus īpašie apstākļi, jo konservētos mandarīnus ražo tikai Spānijas reģionā (Valensija) un tos pārdod galvenokārt Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Korekciju veica, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un Savienības cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, nevis lai kompensētu Savienības ražotājiem izmaksu neizdevīgos apstākļus, kas radušies ražošanas iekārtu atrašanās vietas dēļ. Tāpēc personu arguments tiek noraidīts.

(100)   Attiecībā uz argumentu, ka Komisijai būtu jāņem vērā importētāju augstākās izmaksas, jo Ķīnas ražojumus piegādāja konteineros, bet Savienības ražošanas nozares ražojumus sakrāva uz paletēm, un tāpēc Savienības ražotāju apstrādes izmaksas bija mazākas (79. apsvērums), tiek norādīts, ka veiktās korekcijas ietvēra tikai izmaksas par preču nogādāšanu uz importētāja noliktavu. Turpmākās izmaksas, kuras radās par preču nosūtīšanu mazumtirgotājiem, jāsedz ārpus noteiktā tirdzniecības līmeņa, un tādējādi tās nevar tikt ņemtas vērā. Tāpēc personu arguments tiek noraidīts.

(101)   Attiecībā uz argumentu, ka Savienības ražotāju transporta izmaksas būtu jāsamazina, lai ņemtu vērā gadījumus, kad ražojumi tika piegādāti tieši importētāja klientiem, kā to ir norādījuši importētāji (80. apsvērums), tiek atgādināts, ka Savienības EXW pārdošanas cenas kravu pārvadājuma izmaksu korekcijas pamatā bija par fizisko piegādi noteiktās izmaksas uz noliktavu Hamburgā (EUR 90), kas minētas apkopotajos rēķinos, jo noliktava Hamburgā ir piemērots tirdzniecības līmenis, lai salīdzinātu eksporta cenas un Savienības ražojuma cenas. Kravu pārvadājuma izmaksu korekcijas pamatojumā ir ietvertas nevis kopējās transporta izmaksas no Savienības ražotāja līdz mazumtirgotājam (kuras būtu augstākas nekā piegādes izmaksas uz noliktavu), bet gan tas, ka attiecīgā ražojuma specifikas dēļ noliktava Hamburgā ir piemērots tirdzniecības līmenis. Šajā kontekstā personu minētais arguments nav būtisks.

(102)   Personas apgalvoja, ka piemērotā kravu pārvadājuma izmaksu korekcija bija par augstu, jo to aprēķināja, pamatojoties uz transporta izmaksām, pārvadājot ar kravas automobili (81. apsvērums). Šajā kontekstā tiek atgādināts, ka kravu pārvadājuma izmaksu korekcijas pamatā bija par fizisko piegādi noteiktās izmaksas uz Hamburgu, kas ietvēra pārvadājumus gan ar kravas automobili, gan ar kuģi. Tāpēc personu pieprasītā korekcija jau bija ietverta kravu pārvadājuma izmaksu aprēķinā uz Hamburgu. Tāpēc personu uzklausīšanas laikā iesniegtie dati nebija jāpārbauda, jo sākotnējās izmeklēšanas laikā piegādes izmaksas uz Hamburgu bija noteiktas, pamatojoties uz ES ražotāju pārbaudītajiem datiem.

(103)   Attiecībā uz prasītāja piezīmi par pēcimportēšanas izmaksu aprēķinu (82. apsvērums) tika konstatēts, ka, kā skaidrots 2011. gada 5. decembra informācijas dokumenta 9. punktā, aprēķinā tika ietvertas gan apstrādes izmaksas terminālī, gan pārvadājumu izmaksas ar kravas automobili uz importētāja uzņēmumu. Jūras transporta vai apdrošināšanas izmaksas netika iekļautas apstrādes izmaksās terminālī, jo tās jau bija iekļautas CIF cenā, kuru apkopoja un pārbaudīja pārbaudēs uz vietas eksportētāja uzņēmumā. Tādējādi, ja Komisija būtu iekļāvusi šīs izmaksas pēcimportēšanas izmaksu aprēķinā, tās tiktu uzskaitītas divas reizes.

6.3.        Procedūra

(104)   Komisija 2011. gada 5. decembrī iesniedza informācijas dokumentu ar faktiem un skaitļiem, kurus Vispārējā tiesa izmantoja, lai pamatotu pasākumu atcelšanu. Visas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes.

(105)   Komisija 2012. gada 29. februārī noorganizēja uzklausīšanu visām personām, kuras to lūdza, tostarp attiecīgo eksportētāju un importētāju grupas kopīgu uzklausīšanu ar uzklausīšanas amatpersonu.

(106)   Viena no ieinteresētajām personām 2012. gada 26. martā informēja Komisiju, ka, ņemot vērā spriedumu lietā C-338/10, tā daļēju atsākšanu par pēcimportēšanas izmaksām uzskata par nevajadzīgu.

(107)   Komisija 2012. gada 17. jūlijā atbildēja, ka, ņemot vērā atsākšanu 2012. gada 19. jūnijā, tika uzskatīts, ka lēmums par abu daļējo izmeklēšanu atsākšanu vēl nav pieņemts un abas izmeklēšanas nav kļuvušas nevajadzīgas.

6.4.        Secinājums

(108)   Vispārējās tiesas Xinshiji spriedums ir ticis izpildīts, sniedzot papildu pamatojumu, informāciju un skaidrojumus personām attiecībā uz sākotnējās izmeklēšanas atsākto daļu. Personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes un tikt uzklausītām. Visi minētie argumenti ir izskatīti un pienācīgi ņemti vērā.

(109)   Ņemot vērā personu piezīmes un to analīzi, tika secināts, ka ieinteresēto personu minētie argumenti un fakti nenorāda uz vajadzību grozīt apstrīdēto kaitējuma starpības aprēķinu.

(110)   Tāpēc ar šo tiek apstiprināta sākotnējā izmeklēšanā noteiktā kaitējuma starpība.

(111)   Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Xinshiji sprieduma izpildei jānotiek, atkārtoti uzliekot galīgo antidempinga maksājumu prasītājiem attiecīgajā lietā.

7.           KAITĒJUMS

7.1.        Savienības ražošanas apjoms un Savienības ražošanas nozare

(112)   Citu pamatotu piezīmju nav, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 52.–54. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

7.2.        Patēriņš Savienībā

(113)   Viens no eksportētājiem iebilda pret to, ka aizsardzības pasākumu Regulā Nr. 658/2004 noteiktais patēriņa līmenis neatbilst pagaidu regulā noteiktajam līmenim. Jāuzsver, ka patēriņa līmeņa atšķirība galvenokārt bija tādēļ, ka pašreizējā izmeklēšana skāra dažādu ražojumu klāstu un abās minētajās izmeklēšanās piedalījās atšķirīgs dalībvalstu skaits. Papildu un pamatota informācija par šo jautājumu netika saņemta. Pagaidu regulas 55.–57. apsvērumā izklāstītie secinājumi ar šo tiek apstiprināti. Līdz ar to attiecībā uz patēriņu veiktās analīzes turpmākās daļas arī tiek apstiprinātas.

7.3.        Imports no attiecīgās valsts

7.3.1.     Attiecīgā ražojuma importa apjoms un tirgus daļa

(114)   Attiecībā uz tirgus daļu dažas ieinteresētās personas iebilda pret pagaidu regulas 58. apsvērumā izklāstīto Komisijas paziņojumu, kurā norādīts, ka palielinās importa par dempinga cenām tirgus daļa. Minētās personas apgalvoja, ka no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa pretēji Komisijas secinājumiem samazinās. No ĶTR veiktā importa apjoma un tirgus daļas novērtējums tika pārbaudīts. Kā noteikts minētajā apsvērumā, no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa samazinājās tikai vienu gadu. Pārējā pārbaudītajā periodā no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa joprojām bija nemainīgi liela. Tāpēc pagaidu posmā iesniegtie secinājumi tiek apstiprināti.

(115)   Dažas puses argumentēja, ka pēc IP apjomi arī būtu jāpārbauda, lai novērtētu, vai Ķīnas imports palielinās. Jānorāda, ka no Ķīnas veiktā importa tendences tika izvērtētas par laikposmu no 2002./2003. gada līdz 2006./2007. gadam un tika novērots izteikts tā palielinājums. Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem notikumi, kas norisinās pēc IP, izņemot ārkārtas apstākļus, netiek ņemti vērā. Jebkurā gadījumā, kā noteikts turpmāk 136. apsvērumā, importa līmenis pēc IP tika pārbaudīts, un konstatēja, ka tas ir ievērojams.

7.3.2.     Cenu samazinājums

(116)   Trīs ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, apstrīdēja Komisijas secinājumus par samazinātu cenu. Viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja metodi, kas tika izmantota, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, un pieprasīja tās korekciju, lai atspoguļotu izmaksas, kuras ir seguši tirgotāji attiecībā uz netiešajiem pārdevumiem. Ja fakts apstiprinājās, aprēķini tika koriģēti. Pārskatītais salīdzinājums liecināja, ka IP laikā importētais attiecīgais ražojums Savienībā tika pārdots par cenām, kas bija par 18,4–35,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, pamatojoties uz datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei.

7.4.        Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

(117)   Divi importētāji un importētāju apvienība apstrīdēja pagaidu regulas 79. apsvērumā norādīto iepakošanas sezonas ilgumu. Šīs personas argumentēja, ka iepakošanas sezonas ilgums Spānijā ir tikai trīs mēneši, nevis četri līdz pieci mēneši, kā norādīts pagaidu regulā. Tomēr šis apgalvojums ir saistīts ar lauksaimniecības kultūru (mainīga atkarībā no veida) un ar saražoto daudzumu un jebkurā gadījumā neietekmē kaitējuma faktorus, ko analizējuši Komisijas dienesti.

(118)   Citas pamatotas informācijas vai argumentu par Savienības ražošanas nozares stāvokli nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 63.–86. apsvērums.

7.5.        Secinājums par kaitējumu

(119)   Pēc tam, kad pagaidu regula tika publiskota, daži importētāji un daži ražotāji eksportētāji, atsaucoties uz pagaidu regulas 83.–86. apsvērumu, apgalvoja, ka dati, ko Komisija bija izmantojusi kaitējuma līmeņa noteikšanai, bija neprecīzi vai izvērtēti neobjektīvi. Minētās personas iebilda pret to, ka gandrīz visi ar kaitējumu saistītie rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm un ka tāpēc nav iespējams rast pierādījumus par kaitējumu.

(120)   Šajā saistībā jānorāda, ka pat tad, ja dažiem rādītājiem bija nelieli uzlabojumi, Savienības ražošanas nozares stāvoklis bija jāvērtē kopumā un, ņemot vērā to, ka aizsardzības pasākumi tika veikti līdz izmeklēšanas perioda beigām. Šis jautājums jau ir sīki skaidrots pagaidu regulas 51.–86. apsvērumā. Pārstrukturēšanas process, kas bija paredzēts šajos pasākumos, kuru rezultātā ievērojami samazinātos ražošana un tās jauda, parastos apstākļos būtiski uzlabotu Savienības ražotāju vispārējo situāciju, ieskaitot ražošanu, jaudas izmantojumu, pārdošanu un cenas/izmaksu atšķirības. Taču apjoma rādītāji joprojām bija mazi, krājumi bija ievērojami palielinājušies un finanšu rādītāji joprojām liecināja par zaudējumiem, un daži no tiem pat pasliktinājās.

(121)   Pamatojoties uz iepriekš minēto, nav mainīti pagaidu regulā izklāstītie secinājumi, saskaņā ar kuriem Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Citas pamatotas informācijas vai argumentu nav, tāpēc šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

8.           CĒLOŅSAKARĪBA

8.1.        Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(122)   Dažas personas apgalvoja, ka Ķīnas importa apjoms kopš 1982. gada ir bijis stabils, un tāpēc tas nevarētu būt kaitējuma iemesls, kā skaidrots pagaidu regulā (skatīt 58. apsvērumu). Kā skaidrots iepriekš 114. apsvērumā, pārbaudītajā periodā no Ķīnas veiktais imports ir ievērojami palielinājies līdz tādam līmenim, ka tas kaitē ES ražošanas nozares tirgus daļai. Turklāt minētais arguments attiecas uz tendenci, ka imports ir pārsniedzis attiecīgajā periodā veikto importu, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(123)   Kā minēts iepriekš 116. apsvērumā, tiek galīgi secināts, ka IP laikā no pārbaudei izraudzītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem veiktā importa cenas bija par 18,4‑35,2 % zemākas nekā vidējās Savienības ražošanas nozares cenas. Cenu samazinājuma starpības pārskatīšana neietekmēja pagaidu regulas 100.‑101. apsvērumā izklāstītos secinājumus par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām.

8.2.        Valūtas kursa svārstības

(124)   Pēc tam, kad bija uzlikti pagaidu maksājumi, daži importētāji iebilda pret valūtas maiņas kursa negatīvo ietekmi uz cenu līmeni. Šīs personas apgalvoja, ka valūtas maiņas kursa līmenis ir galvenais faktors, kas radījis kaitējumu. Tomēr Komisijas novērtējums attiecas vienīgi uz cenu līmeņu starpību, un tas neparedz, ka jāanalizē faktori, kuri ietekmē minēto cenu līmeni. Tādējādi tika konstatēta skaidra cēloņsakarība starp augsta līmeņa dempingu un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, un tāpēc pagaidu regulas 95. apsvērumu var apstiprināt.

8.3.        Izejvielu piegāde un cena

(125)   Dažas ieinteresētās personas argumentēja, ka kaitējuma cēlonis ir svaigu augļu, t. i., konservētiem mandarīniem paredzēto izejmateriālu, nepietiekama piegāde, nevis imports par dempinga cenām.

(126)   Tomēr Spānijas Lauksaimniecības ministrijas oficiālie dati apstiprina, ka mandarīnu konservu ražošanas nozarei pieejamais daudzums ir vairāk nekā pietiekams, lai apmierinātu ražošanas jaudu, ko nodrošina visi Spānijas ražotāji.

(127)   Attiecībā uz svaigiem augļiem ražotāji zināmā mērā konkurē ar tiešu svaigu ražojumu patēriņa tirgu. Tomēr šī konkurence nemaina cēloņsakarību. Skaidrs pamatojums tam, kāpēc Savienības ražošanas nozarei ir relatīvi zems ražošanas apjoms, pārdevumi un tirgus daļa, ir drīzāk saistīts ar spiedienu, ko rada Ķīnas izcelsmes ražojumu masveida imports par ļoti zemām cenām. Šajā situācijā un ņemot vērā, ka tirgus cenu nosaka imports, kas aptver vairāk nekā 70 % no tirgus un rada cenas samazinājumu, cenas iesaldēšanu un cenu spiedienu, nebūtu ekonomiski ražot vairāk, nepamatoti cerot, ka būs iespējams pārdot ražojumu par cenām, par kādām var gūt normālu peļņu. Tāpēc Spānijas ražošanas nozare varētu pamatoti nodrošināt ievērojami lielākus daudzumus ar nosacījumu, ka tirgus cena nepasliktinās tās ekonomiskos rādītājus.

(128)   Šo analīzi apstiprina vēl viens fakts, proti, Savienības ražotāji pakāpeniski ir radījuši būtisku krājumu apjomu, norādot uz to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls ir produkcija, ko nevar pārdot Ķīnas importa spiediena dēļ, nevis nepietiekama ražošana.

(129)   Izejvielas ir lauksaimniecības ražojumi, un to cenu ietekmē sezonālas svārstības lauksaimniecisko īpatnību dēļ. Tomēr Komisija uzskata, ka analizētajā piecu gadu periodā, kura laikā ražai bija gan zemākas, gan augstākas cenas, kaitējums (t. i., finansiālu zaudējumu veidā) nodarīts neatkarīgi no minētajām cenu svārstībām, un tāpēc Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji nav tieši savstarpēji saistīti ar šādām sezonālām svārstībām.

8.4.        Kvalitātes atšķirības

(130)   Dažas personas apgalvoja, ka Ķīnas ražojumi bija kvalitatīvāki nekā Savienības ražojumi. Tomēr visas no tā izrietošās cenu atšķirības netika pietiekami pamatotas, un tādēļ nav pierādījumu, ka iespējamie patērētāji dotu priekšroku Ķīnas ražojumiem un ka šā apstākļa dēļ pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis. Jebkurā gadījumā šāda varbūtējā cenu starpība būtu labvēlīga Ķīnas ražojumiem, palielinot to samazinājuma/mērķa cenu samazinājuma līmeni. Jaunas un pamatotas papildu informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 99. apsvēruma secinājumi.

8.5.        Izmaksu palielinājums

(131)   Dažas personas argumentēja, ka nodarītā kaitējuma iemesls bija dažu ražotāju ārkārtas izmaksu palielinājums. Šie apgalvojumi netika pietiekami pamatoti. Komisijas analīzē netika konstatēti šādi gadījumi, kas varētu būt pretēji cēloņsakarības novērtējumam vai ietekmētu kaitējuma mazināšanas līmeņa aprēķinu.

(132)   Dažas personas iesniedza piezīmes par palielinātām ražošanas izmaksām un Savienības ražošanas nozares nespēju tās samazināt. Daži izmaksu posteņi (piemēram, enerģija) ir palielinājušies, taču to ietekme nav tik liela, lai mainītu cēloņsakarību situācijā, kad ļoti liels Ķīnas eksporta daudzums par dempinga cenām mazina pārdevumus un ražošanu (turklāt palielinot Savienības ražošanas nozares vienības izmaksas) un pārmāc un pazemina Savienības ražošanas cenas.

8.6.        Atbalsta shēmas

(133)   Tika apgalvots, ka EK atbalsta shēmas EK ir izraisījušas mākslīgu pārstrādes pieaugumu un pēc tam ir veicinājušas, ka samazinās attiecīgajam ražojumam paredzēto izejvielu piegādes līmenis. Šis apgalvojums bija vispārīgs un nebija pietiekami pamatots. Jebkurā gadījumā attiecīgās shēmas tika grozītas 1996. gadā, kad tika atļauts atbalsts lauksaimniekiem, nevis attiecīgā ražojuma pārstrādātājiem. Komisijas analīzē netika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā būtu atklāti kādi nenoskaidroti faktori, kas varētu ietekmēt cēloņsakarības maiņu. Attiecībā uz piegādi tiek izdarīta atsauce uz 128. un 129. apsvērumu iepriekš tekstā.

8.7.        Secinājums par cēloņsakarību

(134)   Jaunas un pamatotas papildu informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 87.–101. apsvērums.

(135)   Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts pagaidu secinājums par to, ka pastāv cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām.

9.           SAVIENĪBAS INTERESES

9.1.        Pēc izmeklēšanas perioda notikušās izmaiņas

(136)   Sākot no 2007. gada 9. novembra tika noteikts, ka imports no ĶTR jāreģistrē saskaņā ar Komisijas 2007. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1295/2007, kurā paredzēts, ka jāreģistrē dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) imports (“reģistrēšanas regula”)[14]. Tas tika veikts, lai ar iespējami atpakaļejošu datumu uzliktu antidempinga maksājumus. Tādējādi un izņēmuma kārtā izmaiņas tika analizētas arī pēc IP. Eurostat dati apstiprina, ka joprojām ir ievērojams imports no Ķīnas, un daži importētāji to ir ar faktiem apstiprinājuši. Apjoms pēdējos desmit mēnešos pēc IP sasniedza 74 000 tonnas par stabili zemām cenām.

9.2.        Savienības ražotāju spēja apgādāt Savienības tirgu

(137)   Vairākas personas izteica piezīmes par Spānijas ražošanas zemo līmeni, un šīs personas apgalvoja, ka tāpēc nav iespējams veikt pilnīgas piegādes Savienības tirgum. Lai gan ir pareizi apgalvot, ka pašreizējā situācijā Savienības ražošanas nozare neapgādā visu ES tirgu, jānorāda, ka šis apstāklis ir saistīts ar kaitējumu radoša importa ietekmi, un tas ir skaidrots iepriekš. Jebkurā gadījumā ar pasākumiem ir paredzēts nevis panākt to, ka Ķīnas importam Savienības tirgus tiek slēgts, bet gan likvidēt kaitējumu radoša dempinga ietekmi. Cita starpā ņemot vērā to, ka pastāv tikai divi šo ražojumu piegādes avoti, tiek uzskatīts, ka galīgu pasākumu piemērošanas gadījumā Ķīnas ražojumi Savienībā joprojām būtu ļoti pieprasīti.

9.3.        Savienības ražošanas nozares un piegādātāju intereses

(138)   Viena importētāju asociācija apgalvoja, ka visi antidempinga pasākumi bez daudzumu ierobežojuma nepalīdzētu aizsargāt Spānijas ražošanas nozari, bet gan automātiski izraisītu nelikumīgas tirdzniecības darbības. Šis ir arguments, kas drīzāk norāda uz to, ka iestādēm jānodrošina pienācīga pasākumu ieviešanas uzraudzība, nevis uz labumu, ko no pasākumiem varētu gūt Savienības ražotāji.

(139)   Vēl viens importētājs iebilda pret to, ka antidempinga pasākumu piemērošana neuzlabos Spānijas ražotāju situāciju, jo importētāji ES ir izveidojuši lielus krājumus, ar ko tuvākajā nākotnē būs iespējams apmierināt tirgus pieprasījumu. Faktu par krājumu apjomu un uzkrāšanas parādību apstiprināja vēl viens importētājs. Šīs piezīmes apstiprina Komisijas analīzi, kas sniegta pagaidu regulā un šajā regulā. Tomēr jāatgādina, ka pasākumi ir paredzēti, lai sniegtu atbalstu, atgūstoties no kaitējumu radoša dempinga — nevis viena gada, bet vairāk nekā piecu gadu periodā.

(140)   Šajā ziņā jaunas un pamatotas informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 103.–106. apsvērumā un 115. apsvērumā izdarītie secinājumi par Savienības ražošanas nozares interesēm.

9.4.        Nesaistītu importētāju / tirgotāju intereses Savienībā

(141)   Importētāji, kas sadarbojās, pauda vispārīgu ieinteresētību par attiecīgā ražojuma divu piegādes avotu saglabāšanu, proti, Spāniju un Ķīnu, lai joprojām nodrošinātu stabilas piegādes par konkurētspējīgām cenām.

(142)   Tomēr, ja tiktu piemēroti galīgi pasākumi, lielākā daļa importētāju dotu priekšroku tādam pasākumam, kurā ir iekļauts arī kvantitatīvais elements. Šis viedoklis netika uzskatīts par atbilstīgu, kā skaidrots turpmāk 156. apsvērumā.

(143)   Tika pārbaudīti dati no izraudzītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un apstiprinājās, ka konservētu mandarīnu ražošanas nozare pārstāv mazāk par 6 % no kopējā apgrozījuma un ka izmeklēšanas periodā un laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam ir sasniegts peļņas līmenis, kas pārsniedz vidēji 10 %.

(144)   Ar iepriekšminēto uzsvērts, ka kopumā pasākumu potenciālā ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būs samērīga ar to radīto pozitīvo ietekmi.

9.5.        Lietotāju/mazumtirgotāju intereses

(145)   Viens lietotājs, kas pārstāv mazāk par 1 % no patēriņa, iesniedza vispārējas piezīmes par to, ka ES ir neliela mandarīnu pieejamība un ka Ķīnas ražojumam ir augstāka kvalitāte. Minētā persona tika aicināta turpmāk sadarboties, lai sniegtu atsevišķus datus, taču priekšlikums tika noraidīts, un minētie apgalvojumi netika pamatoti. Vēl viens mazumtirgotājs, galvenās importētāju asociācijas biedrs, vispār iebilda pret cenu palielinājumu. Cita informācija par lietotāju/mazumtirgotāju interesēm izmeklēšanas laikā netika iesniegta. Šajā situācijā pamatotas piezīmes no importētājiem/mazumtirgotājiem nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 109.–112. apsvērumā izdarītie secinājumi.

9.6.        Patērētāju intereses

(146)   Pretēji tam, ko apgalvoja viens importētājs, pagaidu posmā tika ņemtas vērā patērētāju intereses. Komisijas secinājumi tika izklāstīti pagaidu regulas 113. un 114. apsvērumā. Citas personas norādīja, ka ietekme uz patērētājiem būs ievērojama. Tomēr netika sniegta informācija, kas varētu radīt šaubas par iepriekš minētajos apsvērumos izklāstītajiem secinājumiem. Pat ja maksājumu rezultātā palielinātos patēriņa cenas, neviena persona neapstrīdēja faktu, ka šis ražojums mājsaimniecībām rada ļoti mazu izmaksu daļu. Patērētāju piezīmju un jaunas un pamatotas papildu informācijas nav, tāpēc šie apsvērumi tiek apstiprināti.

9.7.        Secinājums par Savienības interesēm

(147)   Ar iepriekš izklāstīto papildu analīzi par lietotāju interesēm netiek grozīti pagaidu secinājumi šajā jomā. Tika pārbaudīti to importētāju dati, kuri sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, un apstiprinājās, ka konservēto mandarīnu ražošanas nozare bija mazāka par 6 % no kopējā sasniegtā apgrozījuma, kas vidēji ir apmierinošs rezultāts gan izmeklēšanas periodā, gan pārbaudītajā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam un tāpēc pasākumu ietekme uz importētājiem būs neliela. Tika arī noskaidrots, ka, ņemot vērā to, ka patērētāju valstīs ražojums uz vienu pircēju tiek iegādāts ļoti nelielā daudzumā, finansiālā ietekme uz galapatērētāju nebūs nozīmīga. Tiek uzskatīts, ka pagaidu regulā iekļautie secinājumi par Savienības interesēm nav mainījušies. Piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulā izklāstītos secinājumus galīgi apstiprina.

10.         GALĪGIE PASĀKUMI

10.1.      Kaitējuma novēršanas līmenis

(148)   Viens importētājs apgalvoja, ka 6,8 % peļņas norma, ko pagaidu posmā izmantoja kā atsauci, ir novērtēta pārāk augstu. Šajā ziņā jānorāda, ka attiecībā uz aizsardzības pasākumiem tika izmantota un apstiprināta tā paša līmeņa faktiskā peļņa, kādu Savienības ražošanas nozare bija guvusi laikposmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam. Tas attiecas uz Savienības ražotāju peļņu parastā tirdzniecības situācijā, pirms palielinājās imports, kura rezultātā nozarei tika nodarīts kaitējums. Tāpēc arguments tiek noraidīts.

(149)   Savienības ražotāji apgalvoja, ka, nosakot pagaidu maksājumus, nav ņemta vērā neparastā situācija konservētu mandarīnu tirgū, kad ražošana ir koncentrēta tikai vienā valstī un lielākais daudzums pārdevumu un importa ir koncentrēts citā Eiropas valstī. Attiecībā uz to tika pieprasīts galīgajos aprēķinos ņemt vērā transporta izmaksas, veicot pārvadājumus no vienas ražotājvalsts uz patērētājvalsti. Apgalvojums tika pamatots un atzīts, un atbilstīgi tika koriģēti aprēķini, lai atspoguļotu pārdevumu koncentrāciju attiecīgajās Savienības teritorijās.

(150)   Viena persona izteica piezīmes par to, kā tiek aprēķinātas piedāvātās cenas, kas ir zemākas par esošajām, un mērķa cenas. Ja piezīmes tika atzītas par pamatotām, zināmā posmā tika izdarītas attiecīgas korekcijas.

(151)   Ņemot vērā pieprasījumus, ja pamatoti, no ieinteresētajām personām, radītā kaitējuma starpības, kas bija izteiktas procentos no katra atlasītā Ķīnas ražotāja eksportētāja kopējās CIF importa vērtības, bija mazākas nekā konstatētās dempinga starpības, proti:

– Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang: 100,1 %,

– Huangyan No. 1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang: 48,4 %,

– Zhejiang Xinshiji Food Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang un saistītais ražotājs Hubei Xinshji Foods Co., Ltd., Dangyang City, Hubei Province: 92,0 %,

– ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuri nebija izraudzīti pārbaudei: 90,6 %,

            visi pārējie uzņēmumi: 100,1 %.

10.2.      Atpakaļejošs spēks

(152)   Kā noteikts 4. apsvērumā, Komisija 2007. gada 9. novembrī noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pieprasījumu, ka ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē. Minētais pieprasījums tika atsaukts, un tāpēc minētā lieta turpmāk netika pārbaudīta.

10.3.      Galīgie pasākumi

(153)   Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jānosaka galīgs antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(154)   Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Oficiālā Vēstneša L sērijas 258. numurā publicēto labojumu[15] galīgajam maksājumam jābūt šādam:

– Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang: EUR 531,2 par tonnu,

– Huangyan No. 1 Canned Food Factory Huangyan, Zhejiang: EUR 361,4 par tonnu,

– Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang un tā saistītais ražotājs Hubei   Xinshiji Foods Co., Ltd., Dangyang City, Hubei Province: EUR 490,7 par tonnu,

– ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuri nebija izraudzīti pārbaudei: EUR 499,6 par tonnu,

            visi pārējie uzņēmumi: EUR 531,2 par tonnu.

10.4.      Pasākumu veids

(155)   Vairākas personas pieprasīja pasākumus, kuri apvienoja cenas un daudzuma elementus, turklāt neparedzot maksājumu par sākotnējā importa apjomu vai samazināta maksājuma veikšanu. Dažos gadījumos tas bija saistīts ar licenču sistēmu.

(156)   Šis variants tika izskatīts, taču noraidīts īpaši šādu iemeslu dēļ. Antidempinga maksājumi tiek uzlikti, ja eksporta cena ir zemāka par normālo vērtību. Uz Savienību eksportētie daudzumi ir atbilstīgi analīzei par to, vai imports par dempinga cenām rada kaitējumu. Tomēr parasti šie apjomi nav atbilstīgi tāda līmeņa maksājumam, kas būtu jāuzliek. Citiem vārdiem sakot, ja tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu, dempingu var neitralizēt ar maksājumu, kuru piemēro, importējot pirmo sūtījumu pēc tam, kad maksājums ir spēkā. Visbeidzot jānorāda, ka ražojumus var importēt, neuzliekot antidempinga maksājumus, tādā apjomā, kurš konkrētā periodā ir Savienības interesēs, un pamatregulas 14. panta 4. punktā tiek paredzēta iespēja zināmos apstākļos tos atlikt.

(157)   Dažas personas apgalvoja, ka, neparedzot daudzuma ierobežojumu, jebkurš pasākumu veids radīs izvairīšanos no maksājuma veikšanas. Personas atkal norādīja uz uzkrājumiem, kuri radās ES paplašināšanās vilnī 2004. gada 1. maijā. Komisijas dienestu analīze ir apstiprinājusi, ka tas bija acīm redzams mēģinājums izvairīties no maksājumu veikšanas. Ņemot vērā šos apgalvojumus un pagaidu regulas 123. un 125. apsvērumā aprakstītos faktus, Komisija uzraudzīs norises, lai veiktu visas nepieciešamās darbības, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pasākumu pienācīgu īstenošanu.

(158)   Citas personas argumentēja, ka pasākumos nebūtu jāiekļauj apjomi, kas jau ir atrunāti pašreizējos pārdošanas līgumos. Faktiski tas būtu no maksājumiem atbrīvots daudzums, kas mazinātu pasākumu koriģējošo ietekmi, un tāpēc minētais arguments tiek noraidīts. Tiek izdarīta atsauce arī uz 138. un 139. apsvērumu.

(159)   Ar pagaidu regulu katram uzņēmumam tika uzlikts antidempinga maksājums īpaša maksājuma veidā, un tas izrietēja no kaitējuma novēršanas starpības piemērošanas eksporta cenām, ko IP izmantoja dempinga aprēķināšanā. Šī metode tiek apstiprināta galīgo pasākumu līmenī.

10.5.      Saistības

(160)   Izmeklēšanas beigu posmā vairāki ĶTR ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības. Piedāvātās saistības uzskatīja par nepieņemamām, ņemot vērā šā ražojuma cenu lielo nestabilitāti, risku, ka attiecībā uz šo ražojumu notiks izvairīšanās no maksājumu veikšanas un to apiešana (skatīt pagaidu regulas 124. un 125. apsvērumu), kā arī tika ņemts vērā tas, ka piedāvājumos nebija iekļautas garantijas no Ķīnas iestāžu puses, lai būtu iespējama pienācīga to uzņēmumu uzraudzība, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms.

11.         REĢISTRĀCIJA

(161)   Saskaņā ar Regulu Nr. 572/2012 tika noteikts, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē. Šī reģistrēšana jāpārtrauc. Par iespēju iekasēt maksājumus ar atpakaļejošu datumu tiks lemts beigu posmā, kad būs pieejami visi statistikas dati.

12.         INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(162)   Visas personas tika informētas par svarīgajiem faktiem un apsvērumiem, uz kā pamata plānoja noteikt galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam. Tika noteikts arī termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja izteikt iebildumus. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Divas importētāju grupas pieprasīja uzklausīšanu Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē, un šī prasība tika apmierināta.

(163)   Attiecībā uz Xinshiji spriedumu, galīgajā informācijas dokumentā jau tika izanalizēti izvirzītie argumenti un uz tiem sniegta atbilde. Neviens no minētajiem argumentiem nemainīja tos svarīgos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata nolēma apstiprināt sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma starpību. Attiecībā uz analogās valsts spriedumu, importētāju grupa atkārtoja jau izmeklēšanā paustās piezīmes par daļēju atsākšanu, IP datu izmantošanu un normālās vērtības noteikšanu. Minētās piezīmes aplūkotas iepriekš attiecīgi 43., 46. un 54. apsvērumā. Šī pati importētāju grupa atbalstīja aizsardzības pasākumu sistēmu ar kvotu palīdzību, nevis antidempinga maksājumus. Iepriekš 156. apsvērumā paskaidrots, kāpēc kvotu sistēma tika noraidīta. Turklāt būtu jānorāda, ka saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu 260/2009 aizsargpasākumus var noteikt tikai konkrētos gadījumos, kad izpildīti ļoti specifiski nosacījumi. Uzskata, ka antidempinga maksājumi ir piemērotākie, lai novērstu dempingu, kas rada kaitējumu. Šī importētāju grupa arī norādīja, ka Komisija sakarā ar iepriekš 44. un 85. apsvērumā minētajiem jautājumiem nesāka starpposma pārskatīšanu, kad tika aicināta to darīt. Tiek uzsvērts, ka veikt starpposma pārskatīšanu vairs nebija iespējams no analogās valsts sprieduma dienas, jo nebija spēkā neviens maksājums. Šis iesniegtais pieprasījums par starpposma pārskatīšanu Komisijai būtu jāatsāk izvērtēt dienā, kad būs stājusies spēkā šī regula. Ja pieprasījuma izvērtēšanā atklāsies, ka pamatregulas 11. panta 3. punkta nosacījumi ir izpildīti, pēc iespējas ātrāk būtu jāsāk starpposma pārskatīšana.

(164)   Kopumā, apsverot visas piezīmes, kas tika saņemtas pēc izmeklēšanas secinājumu izpaušanas ieinteresētajām personām, uzskatīja, ka neviena no šīm piezīmēm nav tāda, lai mainītu izmeklēšanā gūtos secinājumus.

13.         PASĀKUMU ILGUMS

(165)   Atkāpjoties no pamatregulas 11. panta 2. punkta, šī regula ir spēkā piecus gadus pēc sākotnējās regulas spēkā stāšanās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.         Ar šo tiek atkārtoti noteikts galīgais antidempinga maksājums importētiem sagatavotiem vai konservētiem mandarīniem (arī tandžerīniem un sacumām), klementīniem, vilkingiem un citiem tamlīdzīgiem citrusaugļu hibrīdiem bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, kuri definēti KN pozīcijā 2008, kuri patlaban atbilst KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (TARIC kodi 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67 un 2008 30 90 69) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2.         Galīgā antidempinga maksājuma likme, kuru piemēro 1. punktā aprakstītajiem ražojumiem, kurus izgatavojuši turpmāk minētie ražotāji, ir šāda.

Uzņēmums || EUR/tonna neto ražojuma svars || TARIC papildu kods

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang || 531,2 || A886

Huangyan No. 1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang || 361,4 || A887

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang un tā saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Dangyang City, Hubei Province || 490,7 || A888

Ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuri iekļauti izlasē, kā noteikts pielikumā || 499,6 || A889

Visi pārējie uzņēmumi || 531,2 || A999

2. pants

1.         Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir tikušas bojātas, un tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek sadalīta, lai atbilstīgi 145. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93[16] varētu noteikt muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto 1. pantu, samazina atbilstīgi sadalītās samaksātās vai maksājamās cenas procentuālajai attiecībai.

2.         Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Muitas dienestiem ar šo ir uzdots pārtraukt importa reģistrāciju, kas tiek veikta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 572/2012 1. pantam.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Atkāpjoties no pamatregulas 11. panta 2. punkta, šī regula zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī.

6. pants

Atkāpjoties no pamatregulas 11. panta 3. punktu, pārskatīšanas pieprasījumi tiek pieņemti no dienas, kad stājusies spēkā šī regula.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet izlasē netika iekļauti (TARIC papildu kods A889):

Hunan Pointer Foods Co., Ltd., Jundžou, Hunaņa

Ningbo Pointer Canned Foods Co., Ltd., Sjanšaņa, Ninbo

Yichang Jiayuan Foodstuffs Co., Ltd., Ičana, Hubei

Ninghai Dongda Foodstuff Co., Ltd., Ninbo, Džedzjana

Huangyan No. 2 Canned Food Factory, Huanjaņa, Džedzjana

Zhejiang Xinchang Best Foods Co., Ltd., Sjiņčana, Džedzjana

Toyoshima Share Yidu Foods Co., Ltd., Idu, Hubei

Guangxi Guiguo Food Co., Ltd., Guiliņa, Guansji

Zhejiang Juda Industry Co., Ltd., Cjudžou, Džedzjana

Zhejiang Iceman Group Co., Ltd., Dzjiņhua, Džedzjana

Ningbo Guosheng Foods Co., Ltd., Ninhai

Yi Chang Yin He Food Co., Ltd., Idu, Hubei

Yongzhou Quanhui Canned Food Co., Ltd., Jundžou, Hunaņa

Ningbo Orient Jiuzhou Food Trade & Industry Co., Ltd., Indžou, Ninbo

Guangxi Guilin Huangguan Food Co., Ltd., Guiliņa, Guangsji

Ningbo Wuzhouxing Group Co., Ltd., Mindžou, Ninbo

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV C 246, 20.10.2007., 15. lpp.

[3]               OV L 178, 5.7.2008., 19. lpp.

[4]               OV L 288, 6.11.2007., 22. lpp.

[5]               OV L 290, 8.11.2003., 3. lpp.

[6]               OV L 104, 8.4.2004., 67. lpp.

[7]               OV L 350, 30.12.2008., 35. lpp.

[8]               OV C 103, 2.4.2011., 21. lpp.

[9]               OV C 353, 3.12.2011., 15. lpp.

[10]             Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums lietā C-338/10 GLS/ Hauptzollamt Hamburg-Stadt.

[11]             OV C 175, 19.6.2012., 19. lpp.

[12]             Lieta T-2/95 Industrie des poudres sphériques (IPS) pret Eiropas Savienības Padomi (1998), Eiropas Tiesas ziņojumi 1998, lappuse II-3939 un Lieta C-458/98 Industrie des poudres sphériques (IPS) pret Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Tiesas ziņojumi 2000, lappuse I-08147.

[13]             Lieta T-2/95 Industrie des poudres sphériques (IPS) pret Eiropas Savienības Padomi (1998), Eiropas Tiesas ziņojumi 1998, lappuse II-3941. lpp.

[14]             OV L 288, 6.11.2007., 22. lpp.

[15]             OV L 258, 26.9.2008., 74. lpp.

[16]             OV L 253, 1.11.1993., 3. lpp.