PASKAIDROJUMA RAKSTS

Libāna un Eiropas Kopiena nodibināja līgumattiecības 1965. gadā, parakstot tirdzniecības un tehniskās sadarbības nolīgumu. Divpusējo attiecību attīstībā būtisku ieguldījumu deva gan 2002. gada asociācijas nolīgums (kurš stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī), gan Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plāns, kuru pieņēma 2007. gadā uz piecu gadu laikposmu. Gadu gaitā sadarbība starp Libānu un Eiropas Savienību ir bijusi laba un kļuvusi ciešāka, iedibinot spēcīgu un konstruktīvu partnerību.

Šajā satvarā ES un Libānas attiecības pēdējā laikā ir kļuvušas intensīvākas, proti, notikušas vairākas apakškomiteju darba sanāksmes, atsākta Asociācijas komitejas darbība un nesen, 2012. gada oktobrī, notika Asociācijas padomes sanāksme. Ar aktīvu līdzdalību un auglīgiem kontaktiem Libāna ir apstiprinājusi savu apņēmību būt spēcīga partnere, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). ES no savas puses Ārlietu padomes 2012. gada jūlija secinājumos atkārtoti apliecināja, „ka ES piešķir lielu nozīmi tam, lai Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā tiktu nostiprinātas partnerattiecības ar Libānu”. Ārlietu padomes 2012. gada novembra secinājumos ES mudināja Libānu izvērst reformu procesu un apstiprināja, ka tā „cer uz pastiprinātu sadarbību ar Libānu, kā izklāstīts jaunajā EKP rīcības plānā, kurš pašreiz tiek pieņemts”.

Pirmā ES un Libānas EKP rīcības plāna darbības termiņš beidzās 2012. gada janvārī, un ar vēstuļu apmaiņu starp paplašināšanās un EKP komisāru Štefanu Fili (Štefan Füle) un Libānas ekonomikas un tirdzniecības ministru Nicolas Nahhas tas tika pagarināts uz vienu gadu vai līdz jauna rīcības plāna pieņemšanai.

Augstās pārstāves un Komisijas 2011. gada maijā sniegtajā kopīgajā paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs — Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” tika izklāstīta jauna pieeja, kuras mērķis ir lielāka diferencēšana, dodot iespēju katrai partnervalstij attīstīt saiknes ar ES, pamatojoties uz tās centieniem, vajadzībām un iespējām, uz savstarpēju pārskatatbildību un to, ciktāl tiek ievērotas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma universālās vērtības, kā arī uz spējām īstenot kopīgas vienošanās ceļā izvirzītās prioritātes. Kā norādīts minētajā paziņojumā, ES tieksies veidot vēl vienkāršotāku un saskaņotāku politikas un programmu satvaru, koncentrējot EKP rīcības plānus un ES palīdzību uz mazāku skaitu prioritāšu, kuru pamatā būs precīzāki kritēriji.

Šajā otrajā rīcības plānā ir skaidri izklāstīti ES un Libānas partnerattiecību prioritārie mērķi un norādīti konkrēti kritēriji, rādītāji, termiņi un iespējamās ES darbības attiecībā uz katru no tiem.

Eiropas Ārējās darbības dienests 2012. gada pavasarī iesaistījās izpētes pārrunās ar Libānu. Pēc šīm pārrunām notika jaunā rīcības plāna sagatavošana ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem un dalībvalstīm, veicot vairākas apspriežu kārtas, kā rezultātā tika sagatavots rīcības plāna projekts sarunām. Pēc sarunu kārtas, kas 2012. gada augustā notika Beirūtā, sadarbībā ar Komisiju un partnerdalībvalstīm projektā veica turpmākus grozījumus. Pēc 2012. gada oktobrī notikušās Asociācijas padomes sanāksmes ES un Libāna panāca politisku vienošanos par rīcības plāna projektu ar nosacījumu, ka tiek izpildītas attiecīgās procedūras.

Otrais ES un Libānas EKP rīcības plāns ir svarīgākais atsauces instruments, pēc kura turpmākajos gados tiks praktiski ievirzītas ES divpusējās attiecības ar Libānu. EKP joprojām būs veicinoša loma, un tā kalpos kā vienota politiskā stratēģija, kuras pamatā citastarp ir partnerība un kopīga atbildība, kā arī uz rezultātiem balstīta diferencēšana un īpaši pielāgota palīdzība.

Komisija un ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) šim dokumentam pievieno kopīgu priekšlikumu Padomes lēmumam par Savienības nostāju ES un Libānas Asociācijas padomē attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par otrā rīcības plāna īstenošanu, kā izklāstīts pielikumā.

Tādēļ Komisija un AP lūdz Padomi pieņemt pievienoto kopīgo priekšlikumu Padomes lēmumam.

2013/0149 (NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Savienības nostāju Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par otrā ES un Libānas EKP rīcības plāna īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 14. februāra Lēmumu 2006/356/EK, lai noslēgtu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, („Nolīgums”) tika parakstīts 2002. gada 17. jūnijā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

(2)       Puses ir vienojušās par otro ES un Libānas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānu, kas atbalstīs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma īstenošanu, izstrādājot un saskaņojot konkrētus soļus tā mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības nostāja Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, attiecībā uz otrā ES un Libānas EKP rīcības plāna īstenošanu pamatojas uz šim lēmumam pievienoto Asociācijas padomes ieteikuma projektu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

 

Projekts

IETEIKUMS

par ES un Libānas EKP rīcības plāna īstenošanu

ES UN LIBĀNAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, („Nolīgums”) un jo īpaši tā 76. panta 2. punktu,

tā kā:

· Saskaņā ar Nolīguma 86. pantu puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no Nolīguma, un cenšas sasniegt Nolīgumā izklāstītos mērķus.

· Nolīguma puses ir vienojušās par otrā ES un Libānas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plāna tekstu („ES un Libānas rīcības plāns”).

· ES un Libānas rīcības plāns atbalstīs Nolīguma īstenošanu, pusēm savstarpēji izstrādājot un saskaņojot konkrētus pasākumus, kas sniegs praktiskus ieteikumus šai īstenošanai.

· Rīcības plānam ir divi mērķi — noteikt konkrētus pasākumus Nolīgumā noteikto pušu saistību izpildei un nodrošināt plašāku regulējumu ES un Libānas attiecību tālākai nostiprināšanai, iekļaujot būtisku ekonomikas integrāciju un politiskās sadarbības padziļināšanu atbilstoši Nolīguma vispārīgajiem mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Vienīgais pants

Asociācijas padome iesaka pusēm īstenot pielikumā pievienoto ES un Libānas rīcības plānu, ciktāl šāda īstenošana ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses.

[..]

Asociācijas padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

ES un Libānas partnerattiecību un sadarbības rīcības plāns 2013.‑2015. gadam

I.            Ievads

Libānas un Eiropas Savienības savstarpējo saistību pamatā ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums, kas ir spēkā kopš 2006. gada. Tomēr to līgumattiecības ir ievērojami ilgākas, jo tās izveidotas ar 1965. gada tirdzniecības un tehniskās sadarbības nolīgumu. Visu šo laiku sadarbība starp Libānu un Eiropas Savienību ir bijusi laba un pakāpeniski kļuvusi arvien intensīvāka. Abas puses ir apņēmušās ievērot demokrātiju un cilvēktiesības, kā tas minēts asociācijas nolīgumā, un tām ir daudzas kopīgas politiskās un ekonomiskās intereses. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, tās vēlas turpmāk attīstīt un stiprināt savas partnerattiecības.

Nesenajā laikposmā secīgas Libānas valdības ir izteikušas savu apņemšanos īstenot politiskas un ekonomiskas reformas, pieņemot tiesību aktus, pielāgojot politikas virzienus un veicot valsts pārvaldes uzlabojumus. Tās ir uzsvērušas savu apņemšanos ievērot principus, kas ir nostiprināti Libānas Konstitūcijā un turpmākos nolīgumos, tostarp Libānas suverenitāti, neatkarību, demokrātisko iekārtu, pamatbrīvības, visu pilsoņu līdztiesību, un valsts teritoriālo, nācijas un iestāžu vienotību. Tās arī apliecinājušas, ka ievēro starptautiskās rezolūcijas. Eiropas Savienība pilnībā atbalsta un veicina šo principu ievērošanu, kā arī uz tiem balstītus reformu centienus.

Jauna kaimiņattiecību politika

Ņemot vērā vēsturiskās pārmaiņas dienvidu kaimiņreģionā, Eiropas Savienība ir izstrādājusi jaunu pieeju. Tās mērķis ir sniegt risinājumus, kas ir vislabāk piemēroti straujajai notikumu attīstībai kaimiņvalstīs, tostarp vajadzībai uzsākt vai turpināt dziļas un saturīgas reformas, izveidot un nostiprināt veselīgu demokrātiju, atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un risināt pārrobežu sekas. Libāna sniedza savu ieguldījumu analīzē, kuras rezultātā ES izstrādāja šo pieeju.

Šīs pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pamatā ir savstarpēja pārskatatbildība un kopīga apņemšanās ievērot cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma universālās vērtības. Tā paredz lielāku diferencēšanu un ES atbalstu, ņemot vērā partnervalstu centienus tuvināties ES, to īpašās vajadzības un pieejamo kapacitāti, virzību uz reformu īstenošanu un demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, un to, kā tās ievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības. Šī politika turklāt dod iespēju attiecību stiprināšanas rezultātā panākt dziļāku ekonomikas integrāciju, lielāku mobilitāti un ciešāku politisko sadarbību tādās jomās kā pārvaldība, drošība, konfliktu risināšana un koordinācija starptautiskos forumos kopēju interešu jautājumos.

Jaunā pieeja kaimiņattiecību politikai tiecas: a) nodrošināt lielāku palīdzību tiem partneriem, kuri iesaistās demokrātijas padziļināšanā un ievēro tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, b) atbalstīt tādas ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas attīstību, kura samazina sociālo un reģionu nevienlīdzību, rada darbavietas un uzlabo iedzīvotāju dzīves līmeni, un c) izveidot ciešāku partnerību ar partnervalstu iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību.

Jaunais rīcības plāns

Ņemot vērā vērienīgos abpusējos mērķus saistībā ar iepriekš minēto, pastāv atbilstīgi apstākļi, lai Libāna un ES pārietu uz nākamo posmu savās attiecībās. Šis otrais ES un Libānas EKP rīcības plāns ir politisks dokuments, kura pamatā ir asociācijas nolīguma noteikumi, kas paredz sadarbības jomas. Lai celtu šī rīcības plāna praktisko izmantojamību, puses vienojas koncentrēties uz ierobežotu skaitu kopīgi noteiktu prioritāro mērķu. Šie mērķi ir definēti turpmāk tekstā, izmantojot kritērijus un rādītājus, kuri ieskicē noteiktus robežpunktus katra prioritārā mērķa sasniegšanai, un datus vai konkrētus pasākumus, kuri attiecīgi ļauj novērtēt panākto. Laika grafikos norādīts īstenošanas periods. Definējot katru prioritāro mērķi, ir norādīti iespējamie ES pasākumi piedāvātās palīdzības vai mobilizēto resursu veidā (atsauces uz pastāvošiem instrumentiem attiecas arī uz nākamās paaudzes instrumentiem, t. i., pēc 2013. gada). Turpmākā ES un Libānas finanšu sadarbība un palīdzība tiks plānota atbilstīgi šim rīcības plānam. Turpmākie uzdevumi ir norādīti pielikumā, kas aptver asociācijas nolīgumā paredzētās sadarbības jomas un kalpo par atsauces dokumentu tā īstenošanai.

Rīcības plāna sākotnējais darbības ilgums ir trīs gadi.

Lai nodrošinātu labāko iespējamo īstenošanu un izveidotu saikni starp virzību uz iepriekš noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu un sniegto palīdzību, Asociācijas komiteja un apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar asociācijas nolīgumu, veiks regulāru uzraudzību un novērtējumu, izmantojot katras puses sagatavotos progresa ziņojumus. Ja puses to uzskata par vajadzīgu, tās, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu attiecīgi pielāgot rīcības plānu turpmākajam gadam vai vairākiem turpmākajiem gadiem. Tuvojoties rīcības plāna darbības termiņa beigām, puses novērtēs, kādā apmērā rīcības plāns ir īstenots. Pamatojoties uz šādu novērtējumu, tās var nolemt pagarināt plāna darbības ilgumu uz vienu gadu, un pēc šāda pagarinājuma beigām to ik reizi pagarināt vēl par vienu gadu. Par minēto lēmumu pieņemšanu atbild Asociācijas padome.

Rīcības plāna projekts tiks iesniegts ES un Libānas Asociācijas padomei apstiprināšanai.

II.          Rīcības prioritātes

Prioritāšu saraksts

A........... Tieslietu sistēmas reformas (tostarp ieslodzījuma vietu segmentā), lai panāktu tiesu iestāžu lielāku efektivitāti, lietderīgumu un neatkarību............................................................................................... 8

B........... Vēlēšanu reforma, lai panāktu atbilstību starptautiskiem standartiem un pastiprinātu Libānas Parlamenta efektivitāti...................................................................................................................................... 9

C........... Cilvēktiesību un neaizsargāto iedzīvotāju, tostarp palestīniešu bēgļu, aizsardzība, izmantojot tiesību aktus vai citus atbilstīgus pasākumus un mērķorientētas darbībasError! Bookmark not defined.

D........... Valsts finanšu pārvaldības stiprināšana un valsts līdzekļu efektīva sadale Error! Bookmark not defined.2

E........... Valsts pārvaldes efektivitātes, labas pārvaldības un pārredzamības uzlabošana................ 13

F........... Labāka drošības nozares pārvaldība un tiesībaizsardzība, tostarp sadarbības, pārskatatbildības un uzraudzības mehānismi, un pilnveidota integrētā robežu pārvaldība.................................................... 15

G........... Lielāka tirdzniecības konkurētspēja un tālāka tirdzniecības integrācija ES un starptautiskos tirgos, pievienošanās PTO............................................................................................................................. 16

H........... Labāka uzņēmējdarbības vide, īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), un iekšzemes tirgus nosacījumu attīstīšana galvenajās nozarēs.............................................................. 17

I............ Lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšana atbilstīgi starptautiskiem standartiem, liberalizācijas virzīšana, konkurētspējas palielināšana un lauku ekonomikas attīstība......... 18

J............ Vides aizsardzības pastiprināšana un ilgtspējīgas reģionālās attīstības virzīšana, izmantojot lielāku decentralizāciju un pašvaldību un vietējo varas iestāžu pilnvaru stiprināšana................................................. 20

K.......... Valsts izglītības stratēģijas īstenošana, labāka tehniskā un arodapmācība......................... 21

L........... Spēcīgāka sociālā aizsardzība un veselības aprūpe......................................................... 23

M.......... Tādas enerģijas stratēģijas īstenošana, kuras mērķis ir paplašināt enerģijas piegādi, sākt strukturālās reformas un veicināt atjaunojamu un zema oglekļa emisiju līmeņa energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti    23

Prioritāšu definīcijas

A.           Tieslietu sistēmas reformas (tostarp ieslodzījuma vietu segmentā), lai panāktu tiesu iestāžu lielāku efektivitāti, lietderīgumu un neatkarību

Kritēriji || Rādītāji

- lielāka Tieslietu ministrijas un saistīto iestāžu kapacitāte; nozares automatizācijas procesa pabeigšana; - ievērojams progress tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšanā; - Libānas iedzīvotāju, tostarp neaizsargāto iedzīvotāju labāka piekļuve tiesām; - militāro tiesu jurisdikcijas ierobežošana, lai tā attiektos tikai uz militārām lietām; sabiedriskā apspriešana par reliģisko tiesu sistēmas reformām; arbitrāžas procedūras ieviešana; - kriminālizmeklēšanas procesos izmantojamo pierādījumu pārvaldība; plašāka lietisku pierādījumu, nevis vainas atzīšanas izmantošana spriedumu pamatojumā; - Tieslietu ministrija pārņem ieslodzījuma vietas no Iekšlietu ministrijas; ieslodzījuma vietu regulējuma un fizisko apstākļu salāgošana ar starptautiskajiem standartiem; ieslodzījuma vietu darbinieku darbības atbilstība starptautiskiem standartiem un cilvēktiesību principiem; pārblīvētības samazināšana ieslodzījuma vietās, ņemot vērā sieviešu īpašās vajadzības; tiesiskā regulējuma ievērošana, likumīgā laika ierobežojuma ievērošana un tiesu iestādes iesaistīšana apcietinājuma procedūrās; - tiesību aktu pilnīga salāgošana ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanas veidiem (UNCAT); spīdzināšanas noteikšana par krimināli sodāmu darbību un tās izdarītāju saukšana pie atbildības; efektīva pārkāpumu novēršana || - turpinās administratīvā reorganizācija Tieslietu ministrijā, tostarp stiprinot IT struktūrvienību; personāls ir apmācīts, ir pilnveidotas darbinieku spējas un iemaņas; ieviesti automatizācijas procesi un IT risinājumi, īpaši tiesās; ir mainījies vidējais gadā izskatīto tiesas lietu skaits; ir mainījies vidējais tiesas procedūru ilgums; - ir novērsta Augstākās tiesu iestāžu padomes un tieslietu inspekcijas administratīvā atkarība no Tieslietu ministrijas; ir ieviesti pārredzami mehānismi tiesu iestāžu pārstāvju amata pilnvaru termiņa noteikšanai, iecelšanai amatā un atlaišanai no amata; - apkopoti dati par tiesu jurisdikciju/pieejamību un tiesas procedūras dalībniekiem; - pieņemts likums par arbitrāžu, un īstenoti tā mehānismi; samazinās militārajās tiesās izskatīto nemilitāro lietu skaits; ir pabeigts un publicēts pētījums par reliģiskajām tiesām (ko veikusi Tieslietu ministrija), notiek publiskās diskusijas; - tiesas atbilstīgi kārto un glabā kriminālizmeklēšanas laikā savāktos pierādījumus; statistika par notiesājošiem spriedumiem; - ir pabeigti administratīvie pasākumi ieslodzījuma vietu pārņemšanai; ir dokumentēti ieslodzījuma un brīvības atņemšanas vietu fiziskās infrastruktūras uzlabojumi; darbinieki tiek atbilstīgi apmācīti un uzraudzīti; ir samazināts tādu personu skaits, kuras ir apcietinātas bez atbilstīgas apsūdzības, un ieslodzīto skaits, kuri izcieš brīvības atņemšanas sodu pēc spriedumā noteiktā termiņa beigām; ir sākta ieslodzījuma vietu izbūve papildu kapacitātes nodrošināšanai; tiek izstrādātas īpašas programmas par Libānas ieslodzījuma vietās ievietoto sieviešu un vīriešu sociālajām un ekonomiskajām tiesībām; ieslodzījuma vietu pārvaldība tiek oficiāli nodota tiesu sistēmai piederīgas iestādes pārvaldībā; ziņojumi par ieslodzījuma vietu apmeklējumiem; - grozīti ieslodzījuma vietām piemērojamie tiesību akti un regulējums, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību UNCAT; paredzēta kriminālatbildība par spīdzināšanu; ir pieņemti likumi un īstenošanas dekrēti valsts mehānisma izveidei spīdzināšanas novēršanai (atbilstīgi Libānas ratificētajam Konvencijas pret spīdzināšanu Fakultatīvajam protokolam (OPCAT))

Laika grafiks

Īsā līdz vidējā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: automatizācijas procesi, ieslodzījuma vietu pārņemšana, Augstākās tiesu iestāžu padomes neatkarība.

ES pasākumi

Turpinās ES atbalsts reformām tieslietu nozarē, lai panāktu tiesu iestāžu lielāku neatkarību un salāgošanu ar starptautiskiem standartiem (tostarp saistībā ar ieslodzījuma vietām); turpinās atbalsts tiesu automatizācijas procesam; pēc iespējas turpinās kapacitātes veidošana un apmācība, ko veic tiesu iestāžu pētījumu institūts un citas attiecīgās iestādes.

B.           Vēlēšanu reforma, lai panāktu atbilstību starptautiskiem standartiem un pastiprinātu Libānas Parlamenta efektivitāti

Kritēriji || Rādītāji

- vēlēšanu likuma salāgošana ar starptautiskiem standartiem saistībā ar iepriekšējo vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem; - nākamo vēlēšanu rīkošana atbilstīgi starptautiskiem standartiem, ievērojot iepriekšējās ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus; neatkarīgu starptautisko un vietējo novērotāju klātbūtne; - parlamenta darbības izvēršana, lielāka tiesību aktu (tostarp prioritāru tiesību aktu) efektivitāte, parlamenta iekšējo procedūru pilnveidošana || - pieņemti tiesību akti par vēlēšanu likuma grozījumiem, tiesību aktu grozījumu darbības joma; pilnībā neatkarīgas vēlēšanu komisijas izveide, iepriekš izdrukāti vēlēšanu biļeteni, pazemināts vecuma slieksnis vēlēšanu tiesību iegūšanai, noteikta kārtība, saskaņā ar kuru vēlēšanās piedalās emigranti, nodrošināts tiesību aktu grozījumu savlaicīgums (lai grozījumus varētu īstenot pirms vēlēšanām); - vēlēšanu norises novērtējumu veic neatkarīgi vietējie vai starptautiskie novērotāji; apkopoti dati par dalību vēlēšanās (vispārējais apmeklējums, sieviešu dalība (tostarp kandidātu statusā), dažādu konfesiju vai citu iedzīvotāju grupu un emigrantu dalība); apkopoti dati par iespējamām sūdzībām par vēlēšanu norisi; - parlamenta sēžu regularitāte (sasaukto sesiju skaits); apkopoti dati par parlamenta locekļu apmeklējumu/ prombūtni, dati tiek publicēti; tiesību aktu priekšlikumu (apspriestie/pieņemtie/noraidītie) skaits; vidējais likumdošanas procesa ilgums parlamentā un tiesību aktu „caurplūde” parlamentā; parlamenta mehānismu efektīva izmantošana prioritāro tiesību aktu pieņemšanā; tiek apkopoti dati par jaunās tiesību aktu izsekošanas sistēmas izmantošanu; īpaši uzlabojumi parlamenta kārtības rullī (piem., ieviešot klātesošo un/vai prombūtnē esošo sarakstus); profesionālu darbinieku pieejamība likumdevēju atbalstam

Laika grafiks

Īstermiņā: veikt vēlēšanu reformu līdz parlamenta vēlēšanām 2013. gadā un vēlāk plānotajām pašvaldību vēlēšanām. Vidējā termiņā: uzlabot parlamenta efektivitāti visā rīcības plāna laikā, pastāvīgi uzlabot vēlēšanu sistēmu.

ES pasākumi

Atbalsts vēlēšanu reformas īstenošanai (tostarp loģistikai un automatizācijai) atbilstīgi starptautiskiem vēlēšanu standartiem, Eiropas vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem un paraugpraksei. Atbalsts parlamentam, tostarp veicot personāla apmācību, lai uzlabotu tiesību aktu kvalitāti, likumdošanas procesu un tā uzraudzības funkciju, pastiprinātu parlamenta spēju veikt pētniecību un politikas analīzi, uzlabotu parlamenta institucionālo lomu.

C.           Cilvēktiesību un neaizsargāto iedzīvotāju, tostarp palestīniešu bēgļu, aizsardzība, izmantojot tiesību aktus vai citus atbilstīgus pasākumus un mērķorientētas darbības

Kritēriji || Rādītāji

- turpmāks darbs saistībā ar pieņemtajām vispārējā periodiskā pārskata (UPR) ieteikumiem un to īstenošana; - valsts cilvēktiesību stratēģijas pabeigšana un valsts cilvēktiesību iestādes izveide; - neaizsargāto iedzīvotāju, tostarp bēgļu, pārvietoto personu, patvēruma meklētāju, bezvalstnieku, mājstrādnieku, migrējošu darba ņēmēju, invalīdu statusa un dzīves apstākļu uzlabošana atkarībā no personas statusa; apņemšanās ievērot bēgļu un patvēruma meklētāju neizraidīšanas principu saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanas veidiem un starptautiskām paražām; neizraidīšanas īstenošanas uzraudzība; - panāktais sieviešu un bērnu tiesību aizsardzībā, sieviešu un jauniešu plašāka līdzdalība sabiedrības dzīvē gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē, tostarp lēmumu pieņemšanā un politikas nostājās; - cilvēktiesību stiprināšana tiesībaizsardzības jomā, īpaši iekšējo drošības spēku ietvaros; - palestīniešu bēgļu statusa, humanitāro un sociālo tiesību un dzīves apstākļu uzlabošana Libānā, tostarp izmantojot projektus ar Libānas valdības iesaistīšanos; institucionāla sistēma palestīniešu nometņu pārvaldībai un sarunu mehānismi ar ANO Palīdzības un darba aģentūru Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un Libānas valsts iestādēm; - palestīniešu bēgļu nodarbinātības iespēju, veselības aprūpes un izglītības standartu paplašināšana || - ir īstenoti vairāki nozīmīgi UPR ieteikumi un turpmākā darba novērtējums; - ir pieņemta valsts cilvēktiesību stratēģija un pabeigta attiecīgas valsts iestādes izveide; valsts cilvēktiesību iestāde ir sākusi darbu, tostarp dialogu ar pilsonisko sabiedrību; - ir veikti likumdošanas, regulējoši vai citi pasākumi un mērķorientētas darbības: uzlaboti patvēruma meklētāju un bēgļu/ pārvietoto personu apstākļi un aizsardzība atbilstīgi starptautiskiem standartiem, tostarp saprašanās memorandam, par kuru notiek pārrunas ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju (UNHCR); apkopoti dati par patvēruma pieteikumu apstrādi un turpmāko darbu saistībā ar šo; atkārtoti pārbaudīta bezvalstnieku situācija; - ir ratificēta un Libānas tiesību aktos ieviesta Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) 189. Konvencija par mājstrādniekiem; migrējošiem darba ņēmējiem tiek nodrošināta aizsardzība valsts tiesību aktos, un tā tiek īstenota to tiesību nodrošināšanai; ir ratificēta Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām; - apkopoti dati par to, kā tiek īstenota Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW); kā virzās CEDAW īstenošana; ir pieņemti un tiek īstenoti tiesību akti par sieviešu un bērnu aizsardzību pret vardarbību ģimenē; citu sieviešu un bērnu aizsardzībai paredzētu likumdošanas pasākumu skaits un darbības joma; īstenotas starptautiskās konvencijas par bērniem bruņotos konfliktos; sieviešu skaits svarīgos amatos valsts un vietējā mērogā, tostarp politikā; valdības rīcība saistībā ar bērniem bez pajumtes; - apkopoti dati par Libānas iekšējo drošības spēku (ISF) cilvēktiesību struktūrvienību (papildu darbinieki, darbības rezultāti, darbību spektrs); tieslietu sistēmas režīms attiecībā pret visiem iedzīvotājiem un jo īpaši neaizsargātiem iedzīvotājiem (tiesā izskatīto lietu skaits, nolēmumu veidi); apkopoti dati par patvēruma meklētājiem, bēgļiem un migrējošiem darba ņēmējiem piemēroto režīmu/apstākļiem (tostarp attiecīgo iestāžu apmeklējumi); - labāki dzīves apstākļi, humanitārās un sociālās tiesības un vispārējā situācija; spēkā esošo projektu rezultātu apmērs; jaunu projektu skaits un raksturs; kādā mērā ir atjaunotas nometņu infrastruktūras; izstrādātas iniciatīvas un politika nometņu mijiedarbības uzlabošanai un sadarbībai ar UNRWA, Libānas valsts iestādēm un Libānas un Palestīnas dialoga komiteju; - īstenots darba likums (tas tika grozīts, lai dotu iespēju palestīniešiem strādāt dažās profesijās); UNWRA un citu ticamu avotu statistika un ziņojumi par palestīniešu nodarbinātību; veikti pasākumi palestīniešu bēgļu veselības aprūpes un izglītības standartu uzlabošanai

Laika grafiks

Īsā līdz ilgā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: veikt turpmāku darbu saistībā ar vispārējā periodiskā pārskata (UPR) ieteikumiem līdz nākamajam pārskatam (2014. gadā); pieņemt īstenošanas dekrētus par grozījumiem Darba likumā, saskaņā ar kuriem palestīniešu bēgļi var strādāt; pieņemt un īstenot tiesību aktus par vardarbību ģimenē un migrējošiem darba ņēmējiem.

ES intervence (intervences)

Atbalsts Libānas kapacitātes veidošanai cilvēktiesību jomā un saistībā ar vispārējā periodiskā pārskata (UPR) īstenošanu (ieteikumi, kuriem Libāna piekritusi, gatavošanās nākamajam posmam); atbalsts civildienesta kapacitātes palielināšanai saistībā ar institucionālajiem mehānismiem cilvēktiesību aizsardzības un atbildības jomā; turpmāks atbalsts un finanšu sadarbība UNHCR pieejamo resursu ietvaros; atbalsts, risinot neaizsargāto grupu vajadzības, tostarp spēcīgas juridiskās palīdzības sistēmas izveidošana; turpmāka finanšu sadarbība ar UNRWA un citiem dalībniekiem palestīniešu tiesību un ekonomikas un sociālo apstākļu uzlabošanai.

D.          Valsts finanšu pārvaldības stiprināšana un valsts līdzekļu efektīva sadale

Kritēriji || Rādītāji

- valsts finanšu pārvaldības racionalizēšana; budžeta procedūru uzlabošana (budžeta pieņemšana parlamentā, iepriekšējo periodu finanšu pārskatu slēgšana, Finanšu ministrijas koordinācija ar nozaru ministrijām un citām iestādēm); - valsts sektora grāmatvedības atbilstība starptautiskiem standartiem no efektivitātes, pārskatatbildības, pārredzamības un paredzamības viedokļa; salāgošana ar SVF un Valsts izdevumu un finanšu pārskatatbildības programmas (PEFA) ieteikumiem; valsts un donoru (tostarp ES) līdzekļu droša pārvaldība; - labāka mērķu noteikšana un izdevumu un ieņēmumu kontrole; - nodokļu sistēmas pārskatīšana, tostarp nodokļu roba samazināšana un efektivitātes uzlabošana; - tiesību akti par atvērtu un pārredzamu publisko iepirkumu; korupcijas novēršanas integrēšana valsts finanšu pārvaldībā un publiskajā iepirkumā; statistikas un ārējās revīzijas pastiprināšana || - apstiprināts valsts budžets; noslēgti iepriekšējo gadu finanšu pārskati; savlaicīgi sākta gatavošanās nākamā gada budžeta veidošanai; pastiprināta starpministriju koordinācija; - SVF Finanšu nozares novērtēšanas programmas (FSAP) un PEFA ieteikumu īstenošanas apmērs; tiek ievēroti augsti efektivitātes un pārredzamības standarti; tiek ievēroti izdevumu uzraudzības mehānismi saistībā ar donoru līdzekļiem (tostarp sadarbība ar attiecīgajām ES struktūrām par ES finansējumu); - valsts izdevumu dati; ir izpildīti budžeta atbalsta kritēriji: skaidri definēta valsts vai nozares reformu politika un stratēģija, uz stabilitāti orientēta makroekonomikas sistēma, ticama un atbilstīga programma pastāvīgai valsts finanšu pārvaldībai, budžeta pārredzamība un uzraudzīšana; - nodokļu politika ir mainīta, lai īstenotu vispārēju un taisnīgu nodokļu sistēmu; valsts ieņēmumi un soda naudas tiek atbilstīgi iekasēti (tostarp soda naudas par publiskās vides nelikumīgu aizņemšanu, Libānas elektrības uzņēmuma (Electricité du Liban, EDL) rēķini, naudas sodi par satiksmes pārkāpumiem); valsts ieņēmumu un izdevumu statistikas savlaicīga un detalizēta publicēšana; - pieņemts publiskā iepirkuma likums; veikti pasākumi korupcijas novēršanas tiesību aktu īstenošanai; izveidoti efektīvi uzraudzības mehānismi: pastiprināta Finanšu pārskatu tiesas neatkarība (tā sniedz ziņojumus parlamentam, parlaments apstiprina tās budžetu), un tās darbs ir koncentrēts vienīgi uz ārējo revīziju; tiek veikta izmeklēšana un tiesvedība par korupciju publiskā iepirkuma jomā; Libānas rezultāti 2014. gada veiktajā pārbaudē saistībā ar ANO Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC); ieviestas striktas revīzijas un statistikas metodes

Laika grafiks

Īstermiņā: budžeta pieņemšana, publiskā iepirkuma likums. Īsā līdz vidējā termiņā.

ES pasākumi

Atbalsts reformu stratēģijas definēšanai valsts finanšu pārvaldības un Finanšu ministrijas kapacitātes stiprināšanas jomā. Atbalsts labākai budžeta sagatavošanai un ieņēmumu prognozēšanai. Atbalsts institucionālās sistēmas uzlabošanai, Finanšu pārskatu tiesas izveidei un darbībai; palīdzība saistībā ar aktīvu pārvaldības sistēmu attiecībā uz valsts īpašumu; informācijas apmaiņa par finanšu regulējumu un praksi.

E.           Valsts pārvaldes efektivitātes, labas pārvaldības un pārredzamības uzlabošana

Kritēriji || Rādītāji

- progress pārvaldības uzlabošanas jomā, īpaši apkarojot korupciju; - lielāka pārredzamība valsts pārvaldē, tostarp atklātu konsultāciju procesa izveide pirms tiesību aktu un regulējuma pieņemšanas, izmantojot lēmumu un ziņojumu publicēšanu; - ombuda iestādes darbība; - personāla reforma, kuras mērķis ir integrēt visus civildienesta ierēdņus vienā struktūrā; projekti valsts ierēdņu efektivitātes un produktivitātes uzlabošanai; vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm; brīvo darbavietu aizpildīšana; - ieviest modeļus valdības darba rezultātu novērtēšanai; - procedūru vienkāršošana un t. s. „vienas pieturas punktu” izveide; - valsts pārvaldes IT infrastruktūras pilnveidošana datu aizsardzības un efektivitātes un produktivitātes palielināšanai; - e-pārvaldes un e-pakalpojumu sākšana; - ticamas, savlaicīgas un regulāras statistikas sagatavošana un publicēšana atbilstīgi ES un starptautiskiem standartiem visās nozīmīgajās jomās, tostarp par ekonomiku (nacionālajiem kontiem, maksājumu bilanci, ārējo tirdzniecību, cenām, uzņēmējdarbības nozarēm, rūpniecību, pakalpojumiem un lauksaimniecību), sabiedrību (demogrāfiju, migrāciju, dzīves līmeni, bezdarbu/nodarbinātību, izglītību), infrastruktūru (enerģiju, transportu) un valsts pārvaldi (pēc iespējas par pašvaldībām un reģionālām valdībām, tieslietām un veselības aprūpi) || - pieņemts tiesību aktu kopums korupcijas novēršanas jomā atbilstīgi ANO Pretkorupcijas konvencijai (tostarp par piekļuvi informācijai, nelikumīgām bagātībām, interešu konfliktiem, korupcijas gadījumu atklājēju aizsardzību); mazāks iedzīvotāju sūdzību skaits par administratīviem pārkāpumiem; Transparency International korupcijas uztveres indekss; pilsoniskās sabiedrības loma korupcijas atklāšanā; - ieviests atklātu konsultāciju process; notikušo konsultāciju skaits; publicēto ziņojumu/lēmumu skaits; - iecelts ombuds un pieņemts attiecīgs regulējums; - pārskatīta civildienesta struktūra; civildienesta ierēdņu darba apstākļi ir koriģēti, lai civildienesta ierēdņus integrētu vienā struktūrā; apmācību saņēmušo civildienesta ierēdņu skaits; sieviešu vienlīdzīga līdzdalība visos valsts pārvaldes līmeņos noteikta kā mērķis; brīvo amata vietu skaits ministrijās; izstrādāta sistēma cilvēkresursu vadībai un attīstībai; - izveidota sistēma valsts pārvaldes darba rezultātu uzraudzīšanai un novērtēšanai, valsts iestāžu pienākums sniegt ziņojumus; atvērti kanāli iedzīvotājiem atgriezeniskās saiknes nodrošināšanai; - pārskatītas pastāvošās procedūras; noteiktas iespējas veikt vienkāršošanu un integrāciju t. s. „vienas pieturas punktos”; apstiprināta un sākta „vienas pieturas punktu” izmēģinājuma programma; - izveidota moderna informācijas un saziņas sistēma, tostarp droši datu centri; ieviestas lēmumu atbalsta sistēmas un uzņēmumu resursu plānošanas sistēmas; - izveidots e-pārvaldes portāls, izstrādāti e-pakalpojumi un sākta to sākotnēja sniegšana; - pieņemts valsts ģenerālplāns par statistiku (ieviestas mūsdienīgas statistikas metodes, nodrošināta atbilstība standartiem, tostarp ANO pamatprincipiem par oficiālo statistiku); koriģēta Libānas institūciju struktūra, lai veicinātu statistikas sagatavošanu; izveidotas svarīgas datubāzes (piem., uzņēmumu reģistri, pakalpojumu datubāzes un citi); statistika pieejama visās valdības tīmekļa vietnēs

Laika grafiks

Vidējā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: pieņemts valsts ģenerālplāns par statistiku, pieņemti tiesību akti korupcijas novēršanai; īstenota IT infrastruktūra un e-pārvalde.

ES pasākumi

Tehniskā palīdzība, tostarp mērķsadarbības programmas, lai veicinātu kritēriju sasniegšanu.

F.           Labāka drošības nozares pārvaldība un tiesībaizsardzība, tostarp sadarbības, pārskatatbildības un uzraudzības mehānismi, pilnveidota integrētā robežu pārvaldība

Kritēriji || Rādītāji

- tādas pieejas pieņemšana, kura ir vērsta uz iedzīvotāju vajadzību un vēlmju apmierināšanu saistībā ar drošības spēku profesionālismu, pārskatatbildību, objektivitāti un pārredzamību; - valsts politikas pieņemšana un īstenošana krīžu un katastrofu risku pārvaldībai, lai veicinātu mehānismus, ar kuru palīdzību novērst, sagatavoties un reaģēt uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām; - - drošības aģentūru organizatoriskās kompetences uzlabošana; - lielāka sistemātiska sadarbība un informācijas apmaiņa starp Libānas drošības aģentūrām un drošības aģentūrām un tiesu iestādēm; drošības aģentūru efektīvas uzraudzības nodrošināšana; - integrētas robežu pārvaldības (IBM) stratēģijas formulēšana un īstenošana; - - likumīgo robežšķērsošanas punktu un vispārējo robežu pārvaldības procedūru modernizācija un stiprināšana; efektīva uzraudzība visā robežu garumā; pamiera un demarkācijas līnijas; valsts un reģionu sadarbības pastiprināšana cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību (tostarp naudas, narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecību); - turpmāki centieni tādos jautājumos kā robežu noteikšana, ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju (UNSCR) 1701 un Libānas jūras robežas || - institūciju attīstība, pamatojoties uz drošu iekšējo stratēģisko plānošanu aģentūrās; sabiedriskās domas aptaujas par iedzīvotāju apmierinātību ar sniegtajiem drošības un tiesiskuma pakalpojumiem; rīcības kodeksa pieeja, kuru īsteno ISF un kuru ievēro arī citas drošības aģentūras; cilvēktiesību ievērošanas integrēšana tiesībaizsardzības praksē; ziņojumi par drošības aģentūru praksi aizturēšanas un nopratināšanas laikā; nesodāmības gadījumu skaita samazināšana; - civilās aizsardzības jautājumu integrēšana drošības nozares pārvaldībā; izstrādāti mehānismi un organizatoriskas struktūras efektīvai reaģēšanai uz civilām krīzēm un dabas/cilvēku radītām katastrofām; - tiesībsargājošo aģentūru darbības novērtēšana; izstrādāti iekšējās apmācības mehānismi; iekšējs pašnovērtējums, pamatojoties uz stratēģiskās plānošanas mērķiem; procedūru automatizācija; apkopoti dati par veiktajām operācijām; statistika; - starpaģentūru sadarbības procedūras, to īstenošana; statistika par mijiedarbību starp drošības un tiesu iestādēm kriminālizmeklēšanas procesos; drošības aģentūru uzraudzības institucionālo mehānismu analīze; pilsoniskās sabiedrības loma šādu gadījumu atklāšanā; - pabeigta un pieņemta stratēģija integrētai robežu pārvaldībai (IBM); iecelts valsts robežu koordinators un veikti attiecīgi administratīvie pasākumi stratēģijas īstenošanai; - robežu infrastruktūras fiziskie un IT uzlabojumi gan robežšķērsošanas punktos, gan centrālajā pārvaldē; veikti pasākumi biometrisko tehnoloģiju ieviešanai pasēm un vīzām; uz visām valsts robežām izveidota un īstenota efektīva kontrole; personāls ir atbilstīgi aprīkots un apmācīts rīkoties saskaņā ar starptautiskiem standartiem; ziņojumi par kontrabandas vai nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem un Libānas valsts iestāžu atbildes darbību, tiesai nodotām lietām, neatkarīgiem datiem (piem., no Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)); - panākta virzība robežu demarkācijas jomā; turpmāka apņemšanās sadarboties ar ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL) UNSCR 1701 īstenošanā un saistībā ar jūras robežām

Laika grafiks

Īsā līdz vidējā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: ISF stratēģiskās plānošanas procesi; ISF rīcības kodeksa pilnīga piemērošana; valsts politika katastrofu riska pārvaldībai; IBM stratēģijas formulēšana un tūlītēja pasākumu/plānu īstenošana.

ES pasākumi

Turpmāka palīdzība, veicinot drošības aģentūru profesionālismu; atbalsts labai neatliekamās palīdzības dienestu darbībai, dialogs ar pilsonisko sabiedrību par sistēmas reformēšanu. Atbalsts stratēģijas izstrādei un likumīgo robežšķērsošanas punktu darbībai, lai uzlabotu aģentūrām raksturīgās un starpaģentūru koordinācijas procedūras un praksi; kapacitātes veidošana un atbalsts IBM aparāta izveidei un salāgošanai ar starptautiskiem standartiem (tostarp, iespējams, biometrisko tehnoloģiju jomā); virzība uz operacionālo un tehnisko sadarbību starp Libānas valsts iestādēm un FRONTEX.

G.          Lielāka tirdzniecības konkurētspēja un tālāka tirdzniecības integrācija ES un starptautiskos tirgos, pievienošanās PTO

Kritēriji || Rādītāji

- pievienošanās PTO, PTO noteikumu un saistību īstenošana, tostarp ar PTO saistīto tiesību aktu pieņemšana un īstenošana; - jaunas sistēmas pieņemšana saistībā ar izcelsmes noteikumiem (jauns ES un Vidusjūras reģiona valstu protokols par izcelsmes noteikumiem, reģionāla konvencija) un aktīva dalība ES un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes noteikumu pārskatīšanas īstenošanā; - stratēģija eksporta veicināšanai; - virzība, sagatavojot Nolīgumu par rūpniecības produktu atbilstības novērtējumu un pieņemšanu (ACAA) trijās prioritārās nozarēs (elektropreces, spiediena iekārtas, būvmateriāli); sarunu sākšana nozarēs, kurās sagatavošanas darbs ir pabeigts; - valsts pārtikas izsekojamības sistēma un labāka sadales kanālu (konkrēti — vairumtirdzniecības tirgu) pārvaldība; kvalitatīvas lauksaimniecības pārtikas preču apstrādes zonas || - pieņemti un īstenoti ar PTO saistītie tiesību akti, tostarp likums par starptautisko tirdzniecību un atļauju izsniegšanu, par standartiem, par tehnisko regulējumu un atbilstības novērtējuma procedūrām, par pārtikas nekaitīgumu, par dzīvnieku karantīnu, par prečzīmēm, par negodīgu konkurenci, par rūpniecisko izstrādi, grozījumi likumā par autortiesībām, likuma par augu karantīnu īstenošana; - ir īstenotas saistības, kurām Libāna piekritusi, lai pievienotos PTO; - ir pieņemts jauns ES un Vidusjūras reģiona valstu protokols par izcelsmes noteikumiem; ir parakstīta, ratificēta un īstenota reģionālā konvencija; Libānas dalība pārskatīšanas īstenošanā un šajā sakarā veiktie pasākumi; - ir pabeigta un īstenota stratēģija eksporta veicināšanai; pieņemts likumprojekts par eksporta veicināšanu; - ir salāgoti attiecīgie horizontālie un nozaru tiesību akti, konkurences stiprināšanas nolūkā ir piešķirta lielāka nozīme iestādēm, kuras atbild par standartizāciju, akreditāciju, tehnisko regulējumu, atbilstības novērtējumu, metroloģiju un tirgus uzraudzību (piem., Libānas Standartu iestāde LIBNOR, akreditācijas iestāde COLIBAC, atbilstības novērtējuma iestādes, tostarp Rūpniecības pētījumu institūts); sāktas sarunas nozarēs, kurās ir pabeigts sagatavošanas darbs; - ir izstrādāta un ieviesta pārtikas izsekojamības sistēma; tiek uzraudzīti un uzlaboti sadales kanāli (vairumtirdzniecības tirgus tiek efektīvi reglamentēts, ražotājiem ir piekļuve tirgus datiem); ir definētas kvalitātes zonas

Laika grafiks

Īstermiņā: virzība uz pievienošanos PTO un izcelsmes noteikumi. Vidējā termiņā: pārējie kritēriji, vispārējā konkurētspēja.

ES pasākumi

Atbilstīga tehniskā palīdzība un atbalsts minēto kritēriju izpildei, tostarp gatavošanās sarunām trijās prioritārajās nozarēs ACAA ietvaros (elektropreces, spiediena iekārtas, būvmateriāli), tirdzniecības attīstība un eksporta veicināšana, Ekonomikas ministrijas, tirdzniecības kvalitātes iestādes un Valsts metroloģijas padomes kapacitātes veidošana, arī saistībā ar izsekojamības sistēmu.

H.          Labāka uzņēmējdarbības vide, īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), un iekšzemes tirgus nosacījumu attīstīšana galvenajās nozarēs

Kritēriji || Rādītāji

- dalība ES un Vidusjūras reģiona valstu rūpniecības sadarbības procesā (veicot gan starpnozaru, gan nozarei raksturīgas darbības), ES un Vidusjūras reģiona valstu Uzņēmējdarbības hartas un ES un Vidusjūras reģiona valstu darba programmas rūpnieciskajai sadarbībai īstenošana; - labāka vide, kas veicina uzņēmējdarbību un ir labvēlīga mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), ir ieviesti attiecīgi nodrošinātājfaktori un saiknes starp MMVU un reģionālām/ES uzņēmējdarbības platformām, tīkliem un programmām; - uzsvars uz inovācijām; - labāki tiesību akti uzņēmējdarbības veicināšanai: jauns likums par uzņēmumiem (Code de Commerce) un konkurences likums atbilstīgi ES un starptautiskiem standartiem, regulējums par drošu kreditēšanu un maksātnespēju; - administratīvo procedūru vienkāršošana jaunu uzņēmumu dibināšanai, tostarp pārredzami un objektīvi kritēriji, vienots kontaktpunkts, elektroniskas procedūras; - ieguldījumu politikas un stimulu pārskatīšana nolūkā piesaistīt ĀTI || - Libāna aktīvi piedalās starpnozaru un nozarēm raksturīgās darbībās, tostarp kā izriet no hartas pakāpeniskas pārveidošanas; rādītāji izmantoti 2008. gada novērtējumā par ES un Vidusjūras reģiona valstu Uzņēmējdarbības hartas īstenošanu; - vide ir pielāgota „uzņēmējdarbības ekosistēmas” paplašināšanai; tiek aktīvi sekmēti nodrošinātājfaktori: piekļuve zinātībai un finansējumam, kapacitātes veidošanai, plašsaziņas līdzekļiem, kultūrai, norādēm un atbalstam; dati par Libānas MMVU iesaistīšanos pārvalstu uzņēmējdarbības platformās; šādas iesaistīšanās rezultāti; - MMVU skaita pieaugums: uzņēmumu reģistrācija, statistika par uzņēmumu dibināšanu, jaundibinātu uzņēmumu skaits, iekšzemes un ārvalstu ieguldījumu palielināšanās; veiksmes stāsti saistībā ar jaundibinātiem uzņēmumiem un/vai uzņēmumiem, kuri izstājas no tirgus; - tiek veicināta ciešāka sadarbība starp pētniecību un rūpniecību; valdības atbalsts inovācijām; - pieņemti un efektīvi īstenoti tiesību akti; īstenotas attiecīgās administratīvās un organizatoriskās pārmaiņas: izveidota konkurences iestāde, tiešsaistē izveidots uzņēmumu reģistrs; pārstrukturēts un nostiprināts maksātnespējas režīms; - ievērojami samazināts uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešamais laiks un izmaksas; uzņēmumu atbalsta pakalpojumu skaits un dažādība; - pārskatīti tiesību aktu, politikas un administratīvie noteikumi, uzlabota tiesiskā noteiktība un ieguldījumu aizsardzība; veikti pasākumi finanšu iekļaušanas veicināšanai (pašu kapitāla finansējums, riska kapitāls, neoficiālie ieguldījumu veicēji jeb „komerceņģeļi”)

Laika grafiks

Vidējā līdz ilgā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: (tiks noteikts sarunās ar Libānu) Inovācijas, uzņēmējdarbība un ES un Vidusjūras reģiona valstu rūpnieciskās sadarbības īstenošana.

ES pasākumi

Atbilstīga tehniskā palīdzība noteikto kritēriju sasniegšanai, tostarp uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošana, kvalitatīvas infrastruktūras uzlabošana, inovāciju un MMVU atbalsts.

I.            Lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšana atbilstīgi starptautiskiem standartiem, liberalizācijas virzīšana, konkurētspējas palielināšana un lauku ekonomikas attīstība

Kritēriji || Rādītāji

- ilgtermiņa valsts stratēģiskās sistēmas formulēšana lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un lauku apgabaliem, kura ir orientēta uz nabadzības novēršanu un darbavietu radīšanu un kuras mērķis ir dažādot laukos veicamās darbības un nodarbinātības iespējas; pastāvošo tiesību aktu īstenošana un ievērošana; efektīva valsts un vietējā pārvalde, privāto ieinteresēto personu pilnvaru paplašināšana; labāka lauksaimniecības nozares pārraudzība; - mežu aizsardzības stiprināšana un meža atjaunošanas darbības; - politikas sistēmas izstrāde kvalitatīvai ražošanai, īpaši ģeogrāfisko norāžu aizsardzībai un organiskās/bioloģiskās ražošanas atbalstam; - ieguldījumi pārtikas nekaitīguma un kvalitātes uzlabošanai atbilstīgi starptautiskām prasībām; t. s. „no lauka līdz galdam” sanitāro un fitosanitāro standartu (SFS) pastiprināšana un salāgošana ar starptautiskiem un ES standartiem; - atbalsts produktīvās infrastruktūras pastiprināšanai; ražošanas un lauku ekonomikas dažādošana; vietējās kapacitātes stiprināšana (ražotāju grupas, kopienas) nolūkā radīt darbavietas; - kreditēšanas instrumenta izveide lauksaimniekiem un lauku attīstības iniciatīvām; - tirdzniecības procesu uzlabošana, tostarp ārzemju tirgos, cita starpā veicinot sertifikātu piešķiršanas mehānismus organiskiem produktiem, tostarp līdzvērtīguma shēmām; - - virzība uz tirdzniecības liberalizāciju saistībā ar lauksaimniecības, apstrādātiem lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem atbilstīgi t. s. „Rabat ceļakartei” eksporta iespēju uzlabošanai; virzība uz nolīgumu par ģeogrāfisko norāžu aizsardzību || - ir formulēta un valdībā ir apstiprināta stratēģiska sistēma lauku attīstībai; lauksaimniecības iestāžu salāgošana ar tiesību aktiem; regulējuma uzlabojumu raksturs un apmērs; nostiprināta valsts pārvaldes administratīvā kapacitāte; atbalsts privātā sektora ieinteresētajām personām (ražotāju apvienībām, paplašināšanas pakalpojumiem u. c.), lai tie kļūtu par neatkarīgiem dalībniekiem; zemes klasifikācija atbilstīgi zemes izmantošanas ģenerālplānam; izveidots lauksaimniecības reģistrs par ražotājiem, zemi un lauksaimniecības kultūrām; lauksaimnieku pilnvaru paplašināšana pastāvošo tirdzniecības palātu struktūru ietvaros; - īstenots valsts meža atjaunošanas plāns; meža teritoriju aizsardzība uz visām zemēm (valsts un privātās) tiek atspoguļota tiesību aktos atbilstīgi valsts zemes izmantošanas pārvaldības plānam; veiktas meža atjaunošanas darbības; īstenoti plāni nacionālo un reģionālo dabas parku izveidei; - izstrādāta politika, ņemot vērā situāciju Libānā; - izveidota pārtikas nekaitīguma valsts iestāde; lielāki resursi nodrošināti pārvaldei un mehānismiem nekaitīguma un kvalitātes standartu nodrošināšanai; SFS salāgoti ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas, Pārtikas kodeksa komisijas (Codex Alimentarius) regulējumu, Starptautisko augu aizsardzības konvenciju un ES acquis; paaugstināti standarti un veiktas pārbaudes, nodrošinot datus par neatbilstību/atbilstību standartiem; - statistika par infrastruktūras uzlabojumiem; ražošanas dati; nodarbinātības dati nozarē; - izveidots kreditēšanas instruments, dati par tā darbību; - labāka tirdzniecības prakse (iepakojuma un marķējuma standarti, eksporta procedūras); pēc vajadzības pārskatītas un izveidotas /uzlabotas sertifikātu piešķiršanas procedūras; - sāktas sarunas par tālāku tirdzniecības liberalizāciju; sāktas diskusijas par nolīgumu par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu aizsardzību

Laika grafiks

Īsā līdz ilgā termiņā. Īstermiņā: pārtikas izsekojamības sistēma, sadales kanālu pārvaldība.

ES pasākumi

Pamatojoties uz paraugpraksi un atbalstu no Eiropas Kaimiņattiecību programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (ENPARD); tehniskā palīdzība, institucionālā mērķsadarbība un kapacitātes veidošana Lauksaimniecības ministrijā un attiecīgajās veterinārajās un pārtikas nekaitīguma valsts iestādēs sanitāro un fitosanitāro prasību jomā (juridiska atjaunināšana, administratīva reorganizācija, personāla apmācība); atbalsts meža atjaunošanas politikai; atbalsts dažādošanas nodrošināšanai saistībā ar produktiem ar lielāku pievienoto vērtību un lauksaimniecības mehānismu/infrastruktūras uzlabošanai, tostarp kvalitātes nodrošināšanai; tirdzniecības zinātība; atbalsts ES noteikumu īstenošanai SFS jomā.

J.           Vides aizsardzības pastiprināšana un ilgtspējīgas reģionālās attīstības virzīšana, izmantojot lielāku decentralizāciju un pašvaldību un vietējo varas iestāžu pilnvaras

Kritēriji || Rādītāji

- valsts atbalsta nodrošināšana pašvaldībām un vietējām varas iestādēm infrastruktūras darbībai, pārvaldībai un uzturēšanai un būtisku pašvaldības pakalpojumu sniegšanai izaugsmes veicināšanai; - pašvaldību institucionālās, finanšu un administratīvās autonomijas stiprināšana; lēmumu pieņemšanas pilnvaru nodošana vietējām varas iestādēm; - pašvaldību vērtības palielināšana iedzīvotājiem, pastiprinot to iesaistīšanos kopienās, izmantojot partnerības ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ņemot vērā dzimumu vienlīdzīgās iespējas un efektivitāti; - - ir atzīta nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā, vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām, tostarp ratificējot nozīmīgus starptautiskus tiesību aktus; labāka plānošana un politikas veidošana saistībā ar vidi un klimata pārmaiņām valsts mērogā; sistemātiskas vides uzraudzības ieviešana un datu publicēšana; - aktīvi centieni tādās jomās kā piesārņojuma samazināšana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība atbilstīgi valsts plāniem un izmantojot reģionālos plānus un ES iniciatīvas || - valsts atbalsta mērogs un veids; vietējo varas iestāžu maksāto un saņemto finanšu plūsmu racionalizēšana (tostarp telekomunikāciju ieņēmumu racionalizēšana un neatkarīga pašvaldību fonda darbības atsākšana); aktivizēts mehānisms, kas dod vietējām varas iestādēm efektīvu un pārredzamu piekļuvi attīstības fondiem; stiprināta Iekšlietu ministrijas un pašvaldību administratīvā kapacitāte; - ir pieņemta sistēma vietējo pārvaldes iestāžu pilnvarošanai; veikti attiecīgie tiesību aktu/ reglamentējoši pasākumi vietējo pārvaldes iestāžu stiprināšanai; pieņemti vairāki plāni par vietējo zemes īpašumu izmantošanu; atjaunināti tiesību akti par vietējiem ieņēmumiem un nodokļiem; - dati par sniegto pakalpojumu kvalitāti/apmēru un efektivitāti; izveidotas partnerības ar vietējām centrālajām statistikas pārvaldēm (CSP), rezultāti tiek novērtēti atbilstīgi paraugpraksei; - ilgtspējīga attīstība ir integrēta valdības un vietējo varas iestāžu politikā un rīcībā; ratificētas konvencijas (CITES konvencija, MARPOL konvencijas VI pielikums, Barselonas konvencijas protokoli, īpaši par kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību (ICZM) un ārzonām); administratīva reorganizācija valsts koordinācijas un plānošanas nodrošināšanai vides jautājumos; definēti valsts vides rādītāji; veikti pasākumi cīņā ar klimata pārmaiņām un izveidots valsts tīkls vides uzraudzībai; turpinās gaisa kvalitātes uzraudzība lielās pilsētās; - sākta dalība iniciatīvā piesārņojuma novēršanai „Apvārsnis 2020” Vidusjūras reģiona valstīm un stratēģiskajā rīcības programmā par sauszemes darbību radītu piesārņojumu atbilstīgi valsts rīcības plānam; veiktas īpašas darbības piesārņojuma novēršanai Vidusjūras reģiona valstīs (tostarp reģionālo plānu ietvaros); īstenota valsts bioloģiskās daudzveidības stratēģija un rīcības plāns un sākta dalība stratēģiskā rīcības programmā bioloģiskās dažādības saglabāšanai (SAP BIO) Barselonas konvencijas ietvaros

Laika grafiks

Īsā līdz vidējā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: virzība uz vienotu jēdzienu par pašvaldību pilnvarošanu; vides plānošana un valsts koordinācija; CITES konvencijas ratificēšana.

ES pasākumi

Kapacitātes veidošana valsts mērogā reformu īstenošanai saistībā ar efektīvu decentralizācijas politiku un labākām attiecībām ar vietējām varas iestādēm; kapacitātes veidošana vietējā mērogā vietējo varas iestāžu tehniskās, administratīvās un finanšu kapacitātes stiprināšanai, īpaši vietējas nozīmes attīstības plānu un projektu formulēšanai un īstenošanai; finanšu atbalsts vietējām iniciatīvām un projektiem, kuru mērķis ir uzlabot pakalpojumu sniegšanu, ieņēmumu veidošanu un vietējās pārvaldības kapacitāti; finansējums pētījumiem stabila un īpaši izveidota instrumenta izstrādei pašvaldību infrastruktūru finansēšanai; valdības un pilsoniskās sabiedrības, pētnieku un plašsaziņas līdzekļu partnerību veicināšana izmēģinājuma projektu īstenošanai piesārņojuma mazināšanas un citās jomās; atbalsts valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādei un īstenošanai; kapacitātes veidošana klimata pārmaiņu un vides pārvaldības jomā.

K.          Valsts izglītības stratēģijas īstenošana, labāka tehniskā un arodapmācība

Kritēriji || Rādītāji

- labāka valsts nodrošinātā izglītība bērniem agrīnā vecumā un valsts nodrošinātā sākumskolas izglītība; labāki rādītāji par palikšanu skolā un sasniegumiem mācībās; pilsoniskās izglītības un sociālās kohēzijas elementu stiprināšana mācību programmās; lielāka skolu budžeta un organizatoriskā neatkarība; - atbalsts Libānas augstākās izglītības sistēmas brīvprātīgai konverģencei ar Boloņas procesa principiem; - jaunas tehniskās un arodizglītības stratēģijas izstrāde un pieņemšana atbilstīgi Turīnas procesam; stiprāka saikne starp prasmju attīstību un darba tirgus vajadzībām, izstrādājot integrētas līdzdalības programmas starp valsts, privāto un pilsonisko sektoru; - pastiprināta institucionālā kapacitāte un attiecīgu mehānismu un instrumentu izstrāde; - labāka izglītības kvalitāte visos līmeņos, ņemot vērā zināšanu ekonomikas prasības; kvalitātes nodrošināšanas procedūru ieviešana atbilstīgi Boloņas procesa principiem; - valsts kvalifikācijas sistēmas profesionālu sertifikātu piešķiršanai un sistēmu iepriekšējo mācību un pieredzes atzīšanai izstrāde; mācību programmas reforma || - rādītāji par skolēnu palikšanai skolā un sasniegumu līmeni mācībās; pārskatīta skolotāju apmācība; ieviestas aktīvas mācīšanas metodes un nesekmīgo skolēnu koriģējošā apmācība; īstenota sistēma sākumskolas izglītības efektivitātes noteikšanai; izveidotas skolu komitejas un vecāku padomes; pielāgota mācību programma; lielāka skolu autonomija; - pieņemta trīs ciklu sistēma, piemērota kredītpunktu sistēma, pastiprināta kvalitātes nodrošināšana, sociālā dimensija un studējošo līdzdalība, izveidota kvalifikācijas sistēma, pastiprināta mobilitāte, izstrādāti instrumenti atzīšanai un līdzvērtīgumam; - izstrādāta un pieņemta pārskatītā tehniskās un arodizglītības programma; izstrādāta kvalifikācijas noteikšanas sistēma; regulāri tiek analizētas darba tirgus vajadzības, izveidota informācijas sistēma; pabeigta amatu shēma; stiprākas sadarbības saiknes starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem; iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri; sadarbība ar citām ministrijām profesiju sertifikātu valsts sistēmas izveidei; - pārskatīts un papildināts ministrijas darba pienākumu apraksts; modernizētas pastāvošās un izveidotas jaunas struktūrvienības, attīstīta ministrijas struktūra; izstrādātas struktūrvienības un instrumenti uzraudzības un plānošanas veikšanai; palielināta IT izmantošana; ieviesta studentu informācijas sistēma; - ir izveidota izglītības sistēma ar novērtēšanu, un tā ir institucionalizēta visos līmeņos; pieņemti izglītības kvalitātes rādītāji un izveidota valsts iestāde augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai (pieņemti un īstenoti nepieciešamie tiesību akti); izstrādāta izglītības kvalitātes kontroles sistēma citos izglītības līmeņos; - definēta profesiju kvalifikācija apmācības rezultātu izteiksmē, un akreditāciju veic valsts regulators; izveidota un pabeigta valsts kvalifikācijas sistēma, ņemot vērā šīs definīcijas; pārskatīts valsts reģistrs par arodu sertifikātiem saistībā ar valsts kvalifikācijas sistēmu, izveidota sistēma kvalifikācijas pārbaudei, pamatojoties uz attiecīgiem dokumentiem; izstrādāta atbilstīga IT sistēma; veiktas novecojušo mācību programmu reformas, pamatā liekot kompetenci, ir skaidrāk noteikta iestāžu loma; atbalsts saitei ar darba tirgus vajadzībām

Laika grafiks

Vidējā līdz ilgā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: tehniskās un arodizglītības stratēģijas pieņemšana; sākt izglītības kvalitātes rādītāju noteikšanu un noteikt valsts iestādi augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai.

ES pasākumi

Kapacitātes veidošana augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras izveidei; programmas Tempus izmantošana augstākās izglītības sistēmas reorganizācijas atbalstam; atbalsts tehniskās un arodizglītības stratēģijai; lielāka mobilitāte atbilstīgi programmai Erasmus Mundus un Marijas Kirī vārdā nosauktām darbībām; palīdzība Libānas universitāšu dalībai Žana Monē programmā; atbalsts pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora partnerībām vispārējās izglītības un arodizglītības jomā; palīdzība tehniskās un arodizglītības programmu jautājumos; atbalsts uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai; turpmāks darbs, īstenojot programmu skolēnu palikšanai skolās un sasniegumiem mācībās un pilsoniskās izglītības programmu un uzlabojot arodizglītības spēju reaģēt uz darba tirgus vajadzībām.

L.           Spēcīgāka sociālā aizsardzība un veselības aprūpe

Kritēriji || Rādītāji

- visu iedzīvotāju segmentu piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei, kas ir par pieņemamu maksu; - veselības aprūpes sistēmas reforma ir balstīta uz dažādu veselības aprūpes seguma modeļu izpēti; - sociālā aizsardzība, tostarp veselības aprūpe un vecuma pensija, arī privātā sektora darba ņēmējiem; - dalība attiecīgās ES/starptautiskās programmās || - pārskatītas slimnīcu līgumiskās vienošanās, lai uzlabotu valsts slimnīcu sniegtos pakalpojumus; - definēta un ieviesta primārās veselības aprūpes pakete; - pieņemts jauns regulējums, kas izveido plašāku veselības aprūpes un pensiju sistēmu; - turpmāka dalība Episouth tīklā par lipīgām infekcijas slimībām (iniciatīva beidzas 2013. gadā);

Laika grafiks

Vidējā līdz ilgā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā.

ES pasākumi

Tehniskā palīdzība, pārskatot Libānas vispārējo nodarbinātības un sociālās aizsardzības politiku atbilstīgi ES paraugpraksei. Atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma fonda un valsts nodarbinātības dienesta reformām un Nodarbinātības ministrijas kapacitātes veidošanai.

M.         Tādas enerģijas stratēģijas īstenošana, kuras mērķis ir paplašināt enerģijas piegādi, sākt strukturālās reformas un veicināt atjaunojamu un zema oglekļa emisiju līmeņa energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti

Kritēriji || Rādītāji

- sākas pastāvošo nejaušību rīcībplānu īstenošana saistībā ar enerģiju un elektrību, vienlaikus tiek nodrošināts atbilstīgs finansējums; tiesību aktu un regulējuma sistēmas pastiprināšana; enerģijas regulatora izveide; - analīze par elektrības nozares ietekmi uz budžetu un turpmāka nozares plānošana; nozares pārstrukturēšana, palielinot efektivitāti un elektrības padevi (samazinot padeves pārrāvumus) un pieejamību visiem; - fiziskās infrastruktūras izbūve, atbilstīga uzturēšana un uzlabošana; - sākas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas plānu īstenošana visās nozarēs, tostarp projektu, kuru mērķis ir izmantot atjaunojamus un zema oglekļa emisiju līmeņa energoresursus; mērķis ir panākt, lai 12 % no kopējā elektrības patēriņa tiktu segti no atjaunojamiem avotiem (kā noteikts 2010. gada elektrības plānā) || - esošo plānu praktiskā izmantojamība/īstenošana; pieņemti trūkstošie tiesību akti; ierosināts izveidot speciālu regulatoru un tas attiecīgi izveidots; - pārmaiņas nozares finansējumā, lai samazinātu slogu valsts budžetam; labākas finanšu metodes (maksu iekasēšana; soda nauda par kavētiem maksājumiem; piedāvājuma/pieprasījuma aprēķināšana); ierobežots nelikumīgs patēriņš; uzņēmuma Électricité du Liban (EDL) restrukturizācija; virzīta tā korporatizācija; - lielāks elektrības ģenerēšanas apmērs; dati par elektropiegādi, tostarp padeves pārtraukumiem, un pieejamība visā Libānā; - fiziskās infrastruktūras remontdarbu vai atjauninājumu apmērs; teritoriju skaits, kurās veikta infrastruktūras uzlabošana; - visās nozarēs ir veicināta izpratne par atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātes mērķiem; pieņemti pasākumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamu un zema oglekļa emisiju līmeņa energoresursu attīstībai, tostarp sākti un attīstīti projekti zema oglekļa emisiju līmeņa sekmēšanai klimata noturīguma veicināšanai; - ievērojami ieguldījumi atbilstīgi valsts rīcības plānam energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā (NEEREA); šādu ieguldījumu apjoms; NEEREA pārveidots par ilgtspējīgu mehānismu

Laika grafiks

Vidējā termiņā visā rīcības plāna darbības laikā. Īstermiņā: (tiks noteikts sarunās ar Libānu).

ES pasākumi

Palīdzība, pastiprinot regulējuma sistēmu un veidojot nākotnes regulatora iespējamo kapacitāti; tehnisks un ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu projektiem; palīdzība, veicinot reģionālo sadarbību tādās jomās kā dabasgāze, elektrība, enerģijas tirgus, energoefektivitāte u. c.

Pielikums

ES un Libānas rīcības plāns: turpmākie uzdevumi

Vispārējs apskats

1. Politikas reforma un dialogs..................................................................................................... 26

2. Reformas un sadarbība tiesiskuma, brīvības un drošības jomā................................................... 28

3. Ekonomikas un sociālās reformas, ilgtspējīga attīstība............................................................... 29

3.1. Ekonomikas un finanšu reformas........................................................................................... 29

3.2........ Sociālie un migrācijas jautājumi, ilgtspējīga valsts un reģionālā sociāli ekonomiskā attīstība 30

4. Tirdzniecības jautājumi, tirgus un regulējuma reformas.............................................................. 32

4.1. Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi................................................................................ 32

4.2. Tirgus, konkurence un uzņēmējdarbības vide........................................................................ 33

4.3. Muita un nodokļi.................................................................................................................. 34

5. Izglītība, pētniecība, informācijas sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība un kultūra............................ 34

5.1. Izglītība, zinātne un tehnoloģija, pētniecība un izstrāde, inovācijas un informācijas sabiedrība... 35

5.2. Jaunatne un sports, pilsoniskā sabiedrība, kultūra, cilvēku kontakti........................................ 37

6. Lauksaimniecība un zivsaimniecība........................................................................................... 38

7. Transports, enerģija un vide..................................................................................................... 38

7.1. Transports........................................................................................................................... 38

7.2. Enerģija............................................................................................................................... 40

7.3. Vide, tostarp klimata pārmaiņas............................................................................................ 40

Nozares

1. Politikas reforma un dialogs

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja cilvēktiesību, demokrātijas un pārvaldības jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs nozares prioritātes ir šādas:

· vēlēšanu reforma, lai panāktu atbilstību starptautiskiem standartiem un pastiprinātu Libānas Parlamenta efektivitāti;

· cilvēktiesību un neaizsargāto iedzīvotāju, tostarp palestīniešu bēgļu, aizsardzība, izmantojot tiesību aktus vai citus atbilstīgus pasākumus un mērķorientētas darbības;

· labāka valsts pārvaldes efektivitāte, laba pārvaldība un pārredzamība.

Turpmākie uzdevumi

a) Padziļināt Libānas un ES partnerību, izmantojot regulāru politikas dialogu, informācijas apmaiņu dažādos formātos un forumos, kopīgu darbu kopīgu politikas mērķu sasniegšanai. Tas jo īpaši ietver šādus pasākumus:

– regulāras divpusējas diskusijas dažādos līmeņos, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu ES un Libānas asociācijas nolīguma un Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu Libānā;

– spēcīgāku sadarbību ārlietu un drošības politikas jomā;

– dialogu un sadarbību reģionālos jautājumos, ņemot vērā konfliktu novēršanu, krīžu pārvaldību un kopējās drošības apdraudējumu risināšanu. Kopīga apņemšanās virzīt Vidējo Austrumu miera procesu nolūkā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem, ANO rezolūcijām un Madrides principiem, ņemot vērā principu „zeme apmaiņā pret mieru”, Ceļvedi, pušu iepriekš noslēgtos nolīgumus un 2002. gadā Beirūtā pieņemto Arābu valstu miera ierosmi;

– kopīgu darbu daudzpusējās iestādēs, tostarp ar mērķi veicināt ANO centienus rast mierīgus risinājumus reģionāliem konfliktiem. Jo īpaši tas attiecas uz turpmākām saistībām un sadarbību ar UNIFIL miera saglabāšanai Libānas dienvidos;

– kopīgu darbu, efektīvi īstenojot attiecīgās ANO rezolūcijas un citas starptautiskās saistības, tostarp ņemot vērā īpašo tribunālu Libānai;

– pievienošanos Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem un nepieciešamo tiesību aktu grozījumu pieņemšanu statūtu īstenošanai;

– turpmāku iesākto dialogu starp Eiropas Parlamentu un Libānas parlamentu.

b) Stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, veicot strukturālas reformas, stiprinot valsts iestādes un uzlabojot pārvaldību atbilstīgi rīcības plāna prioritātēm.

c) Turpmāk stiprināt sistēmu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, pārsniedzot prioritāro mērķu apmēru, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– nodrošināt starptautisko saistību efektīvu īstenošanu saistībā ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

– ievērot de facto moratoriju par nāvessodu. Iesaistīties dialogā par nāvessoda atcelšanu, tostarp pievienoties Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otrajam fakultatīvajam protokolam;

– veikt pasākumus, lai garantētu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību;

– nodrošināt biedrošanās un pulcēšanās brīvību un konsolidēt tam piemērojamo tiesisko regulējumu un procedūru, jo īpaši ratificēt un īstenot ILO 87. Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību;

– turpmāk apsvērt likuma pieņemšanu par personas laicīgo statusu, saskaņā ar ko Libānas iedzīvotājiem paredzētas pilsoniskās tiesības un pienākumi neatkarīgi no reliģiskās piederības;

– garantēt, lai ne likumā, ne praksē nenotiktu diskriminācija uz jebkāda pamata, tostarp novērst diskrimināciju, kuras pamatā ir seksuālā orientācija;

– paplašināt izglītību par cilvēktiesībām visos izglītības līmeņos un skolu mācību programmās;

– uzturēt regulāras konsultācijas par politikas jautājumiem ar attiecīgajiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

d) Nodrošināt pilsonisko mieru un samierināšanu, cenšoties novērst potenciālās nestabilitātes cēloņus un atbalstot šādus pasākumus:

– plašu un pastāvīgu dialogu starp Libānas kopienām un to pārstāvjiem, tostarp atjaunojot nacionālo dialogu, dialogu starp reliģiskajiem līderiem un izmantojot citas iespējamās sistēmas;

– pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu par tādām pamattēmām kā Libānas nesenais vēsturiskais mantojums, sociālā kohēzija un kopīgas vērtības;

– reformu izstrādi un ieviešanu dažādās nozarēs tā, lai, tiecoties uz kopīgi interesējošiem mērķiem, palīdzētu apturēt sabiedrības šķelšanos;

– jautājuma par piespiedu pazušanu risināšanu, ratificējot un īstenojot Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un izveidojot valsts komisiju tiesību aktu sagatavošanai par pazudušām personām un piespiedu pazušanu.

e) Novērst masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatību, apkarot parasto ieroču un munīcijas nelikumīgu uzkrāšanu un izplatīšanu, vienlaikus uzlabojot vispārējo koordināciju un paplašinot sadarbības jomu saistībā ar šo, koncentrējoties uz šādiem aspektiem:

– ANO Drošības padomes 1540/04 Rezolūcijas un citu starptautisku saistību īstenošanu; efektīviem pasākumiem, lai pievienotos vēl citiem starptautiskiem instrumentiem, īpaši 1997. gada Otavas Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un pārvietošanas aizliegumu un iznīcināšanu; ieguldījumu ieroču tirdzniecības nolīgumu izstrādē un īstenošanā, izvirzot augstus standartus regulējumam par parasto ieroču likumīgu tirdzniecību;

– efektīvas valsts kontroles sistēmas izveidi ar masu iznīcināšanas ieročiem (WMD) saistītu materiālu eksportam un pārvietošanai un to nogādes līdzekļiem (tostarp ballistiskajām raķetēm), tostarp divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām; efektīvu sankciju nodrošināšanu pārkāpumu gadījumos;

– masu iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu, kā arī kājnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, īpaši izmantojot ANO rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visos tās aspektos;

– savstarpēji un efektīvi pārbaudāmas Tuvo Austrumu zonas bez masu iznīcināšanas ieročiem un to nogādes sistēmām izveides veicināšanu; atbalstu un dalību ES iniciatīvās turpmāk saistībā ar šo;

– grozījumiem Libānas tiesību aktos atbilstīgi ES kopējai nostājai par parasto ieroču eksportu.

2. Reformas un sadarbība tiesiskuma, brīvības un drošības jomā

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs nozares prioritātes ir šādas:

· tiesu sistēmas reformas (tostarp cietumu segmentā), lai panāktu tiesu iestāžu lielāku efektivitāti, lietderīgumu un neatkarību;

· labāka drošības nozares pārvaldība un tiesībaizsardzība, tostarp sadarbības, pārskatatbildības un uzraudzības mehānismi;

· virzība uz integrētu robežu pārvaldību.

Turpmākie uzdevumi

a) Cīņa pret narkotiskajām vielām un narkomāniju plašas valsts politikas sistēmas ietvaros, kurā paredzēta kriminālatbildība par narkotisko vielu kultivēšanu un šādas darbības novēršanu (tostarp saistībā ar narkotisko vielu prekursora novirzi), narkotisko vielu kultūru iznīcināšana, narkomānijas novēršana un tādi aspekti kā atkarība, informētība, ārstēšana un rehabilitācija. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami šādi pasākumi:

– koordinācija valsts mērogā, t. i., izveidojot starpaģentūru komiteju politikas formulēšanai un politikas īstenošanas uzraudzībai;

– kapacitātes stiprināšana narkomānijas novēršanai un ārstēšanai sociālā līmenī un ar medicīniskiem līdzekļiem;

– iesaistīšanās starptautiskā sadarbībā un informācijas apmaiņā par visiem narkomānijas apkarošanas visaptverošas politikas aspektiem un attiecīgo ANO konvenciju īstenošanu (īpaši 1988. gada ANO Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti).

b) Cīņa pret organizēto noziedzību, īpaši cilvēku tirdzniecību, šaujamieroču nelikumīgu izgatavošanu un kontrabandu, un kibernoziegumiem (tostarp bērnu pornogrāfiju) Tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– īstenot starptautiskos tiesību aktus (īpaši 2000. gada ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokolu);

– attīstīt valsts kapacitāti atbilstīgi starptautiskiem standartiem un regulējumam, tostarp cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības un atbalsta jomā (tiesiskā un sociālā palīdzība, psiholoģisks atbalsts, reintegrācija), īpaši attiecībā uz sievietēm un bērniem;

– iesaistīties reģionālā un starptautiskā sadarbībā starp tiesībsargājošām iestādēm uzraudzības, robežu aizsardzības un muitas jautājumos, veikt turpmāku tiesu iestāžu darbu, tostarp starp Libānu un ES dalībvalstīm, kuras mērķis ir: apmainīties ar zināšanām par paraugpraksi, apmācību, praksi un modus operandi, veicināt īpašu sadarbību cilvēku tirdzniecības jomā ar izcelsmes un tranzītvalstīm, tiesu iestāžu sadarbību liecinieku aizsardzībai un palīdzības programmas.

c) Turpināt cīņu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas noteiktajiem standartiem, apmainoties ar informāciju pa tiesiskiem kanāliem, pastiprinot sadarbību un atbalstu, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– apmainīties ar atjauninātu informāciju par sistēmām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai;

– stiprināt finanšu informācijas sistēmas, īpaši uzraugot naudas apriti un naudas pārvedumus uz ārvalstīm;

– uzturēt intensīvu sadarbību starp Libānas tiesībsargājošām aģentūrām un Libānu un starptautiskām organizācijām (MENAFATF) un atbilstīgām struktūrām ES dalībvalstīs.

d) Terorisma apkarošana attiecīgo ANO rezolūciju un konvenciju sistēmas ietvaros, pilnībā ievērojot cilvēktiesības atbilstīgi ANO ieteikumiem, īstenojot ES un Vidusjūras reģiona valstu rīcības kodeksa noteikumus terorisma apkarošanai un pastiprinot sadarbību starp Libānu un ES šādās jomās:

– cīņa pret terorisma finansēšanu atbilstīgi FATF ieteikumos noteiktajiem standartiem un īstenojot FATF ieteikumus;

– sadarbība starp Libānas un ES dalībvalstu aģentūrām terorisma apkarošanas un tiesībaizsardzības jomā, īpaši informācijas apmaiņai par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;

– viedokļu apmaiņa par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tostarp tehniskām jomām un apmācību, pieredzes apmaiņa par terorisma novēršanu nolūkā veidot valsts kapacitāti;

– cīņa pret interneta izmantošanu terorisma nolūkiem;

– tiesu iestāžu sadarbība terorisma apkarošanā;

– ja nepieciešams, visu attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošana un parakstīšana, visu attiecīgo ANO konvenciju ratificēšana un pilnīga īstenošana;

– centieni panākt plašu ANO konvenciju par terorisma apkarošanu.

e) Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās, kas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– apmainīties ar informāciju par attiecīgo starptautisko konvenciju ratificēšanu un īstenošanu;

– attīstīt sadarbību starp Libānas un ES dalībvalstu tiesām, īpaši ģimenes tiesību jomā;

– veicināt konkrētus risinājumus ģimenes strīdu gadījumos, lai nepieļautu un risinātu konfliktus saistībā ar aizgādību, apmeklēšanas tiesībām un bērnu nolaupīšanu attiecībā uz dažādu tautību pāru bērniem, tostarp izmantojot starpniecību, praktisku tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu darbinieku apmācību.

3. Ekonomikas un sociālās reformas, ilgtspējīga attīstība

3.1. Ekonomikas un finanšu reformas

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs apakšnozares jautājumus:

· Apakškomiteja ekonomikas un finanšu jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs apakšnozares prioritāte ir šāda:

· valsts finanšu pārvaldības stiprināšana un valsts līdzekļu efektīva sadale.

Turpmākie uzdevumi

a) Makroekonomikas un finanšu stabilitātes nodrošināšana, izmantojot fiskālo politiku, kuras mērķis ir konsolidācija, deficīta samazināšana un parāda ilgtspēja, un fiskālā disciplīna īstenošanas posmā, kas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– formulēt ilgtermiņa stratēģiju parāda samazināšanai;

– pastiprināt parāda pārvaldības struktūrvienības, īpaši atbildīgo biroju Finanšu ministrijā, nodrošinot tām atbilstīgus resursus un uzlabojot nosacījumus to efektīvai darbībai;

– risināt konkrētus jautājumus (piem., kvazifiskālo deficītu un ārpusbilances saistības, lai veicinātu valsts finanšu ilgtspēju);

– nodrošināt pilnīgu centrālās bankas neatkarību tiesiskajā regulējumā un praksē;

– apsvērt iespēju laika gaitā nodot centrālās bankas aktīvus, kuri nav pamatdarbības aktīvi.

b) Valsts iekšējā finanšu kontrole (papildina prioritāro mērķi stiprināt valsts finanšu pārvaldību), kas jo īpaši ietver šādus pasākumus:

– izstrādāt valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas plānu (par pārvaldības pārskatatbildību un decentralizētu iekšējo revīziju), tostarp pastiprinot tiesību aktu sistēmu;

– veikt pakāpenisku saskaņošanu ar starptautiski pieņemtiem standartiem (Starptautiskās grāmatvežu federācijas (IFAC), Iekšējo revidentu institūta (IIA), Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) standartiem) un ES paraugpraksi valsts ieņēmumu, izdevumu, aktīvu un saistību kontrolei un revīzijai);

– izveidot iekšējās revīzijas struktūrvienības visās budžeta iestādēs, tostarp centrālo revīzijas koordinēšanas struktūrvienību Finanšu ministrijā;

– veikt regulāras revīzijas un publicēt ziņojumus, īpaši saistībā ar Attīstības un atjaunotnes padomi (CDR), valsts sociālā nodrošinājuma fondu un pašvaldību attīstības fondu.

c) Virzība uz pilnīgi funkcionējošu tirgus ekonomiku, īpaši šādos aspektos:

– privatizācijas vai korporatizācijas īstenošana nozarēs ar valsts dominanci, īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā, nodrošinot lielu pārredzamību;

– atbalstošas ieguldījumu vides izveide, tostarp atbilstīgu ārvalstu ieguldījumu aizsardzību;

– finanšu tirgus likuma (Nr. 161/2011) īstenošana, tostarp nosakot Libānas tehniskā atbalsta vajadzības nolūkā izveidot finanšu tirgus iestādi un sagatavot to darbībai.

3.2.        Sociālie un migrācijas jautājumi, ilgtspējīga valsts un reģionālā sociāli ekonomiskā attīstība

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs apakšnozares jautājumus:

· Apakškomiteja sociālajos un migrācijas jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs apakšnozares prioritātes ir šādas:

· atbalstīt pašvaldību un vietējo pārvaldes iestāžu pilnvaru efektīvu paplašināšanu nolūkā panākt lielāku decentralizāciju un ilgtspējīgu sociāli ekonomisko attīstību reģionos;

· stiprināt sociālo aizsardzību un veselības aprūpi.

Turpmākie uzdevumi

a) Sadarbība migrācijas un saistītos jautājumos, izmantojot ciešāku dialogu, veicot informācijas apmaiņu un/vai veicot īpašus pasākumus:

– likumīgās migrācijas pārvaldību, tostarp uzņemšanas un uzturēšanās politiku, datu apkopošanu par pieejamajām iemaņām, nodarbinātības iespējām un saistītajām procedūrām, migrantu integrāciju (tostarp diskriminācijas aizliegumu, aizsardzību pret ksenofobiju), saiti starp migrāciju un attīstību (diasporu produktīvā loma);

– nelegālās migrācijas novēršanu un kontroli, tostarp apkopojot precīzus datus par šādas migrācijas apmēru un veicot šādu datu apmaiņu, migrācijas kustības uzraudzību (uz Libānu un ES, kā arī tranzīta migrāciju), sadarbību ar reģiona valstīm un izcelsmes valstīm, piemērojot atbilstīgu politiku, lai nelegālie migranti atgrieztos savā valstī, atbalsta pasākumus, lai novērstu un apkarotu nelegālo migrāciju (tostarp pa jūru) un palielinātu informētību par cilvēku tirdzniecības riskiem;

– Libānas valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu valstī, pastāvot vienoties par nolīgumu starp Libānu, ES un ES dalībvalstīm arī par bezvalstnieku un trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu;

– ceļošanas dokumentu un vīzu drošību atbilstīgi starptautiskiem standartiem, tostarp biometriskām tehnoloģijām;

– sinerģiju ar ES un Vidusjūras reģiona valstu vai citām starptautiskām iniciatīvām par migrācijas izpēti un iespēju Libānai piedalīties attiecīgās Kopienas programmās;

– dialogu par pastāvošiem ES un Libānas vīzu noteikumiem un procedūrām, kad abas puses to uzskata par nepieciešamu un iespējamu.

b) Iedzīvotāju veselības aprūpe, pārsniedzot rīcības plāna pamatdaļā norādītā prioritārā mērķa apmēru, nolūkā novērst un kontrolēt saslimšanu un uzlabot veselības drošību, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– veicināt lipīgu un nelipīgu infekcijas slimību novēršanu un kontroli, tostarp apmainoties ar veselības informāciju un pilnībā un savlaicīgi īstenojot starptautiskus nolīgumus veselības jomā, jo īpaši Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (IHR) un Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (FCTC);

– pastiprināt kapacitāti veselības draudu noteikšanai un reaģēšanai uz šādiem draudiem, izmantojot apmācību un stiprinot gatavību un uzraudzības sistēmas.

c) Nodarbinātības veicināšana, izveidojot atbalstošu vidi iemaņu attīstībai, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem un formulējot motivējošu sociālo politiku, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– formulēt plašu sociālās attīstības un nodarbinātības stratēģiju kā pamatdokumentu;

– turpināt sociālo dialogu, tostarp Ekonomikas un sociālo lietu padomē un trīspusējā dialoga ietvaros, lai attīstītu iespējas privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības partnerībai, īpaši koncentrējoties uz arodapmācību;

– veicināt sieviešu un jauniešu līdzdalību darba tirgū, samazinot šķēršļus iekļūšanai darba tirgū, ieviešot īpašas tehniskās un arodapmācības programmas un pieņemot tirgus virzītu pieeju sieviešu un jauniešu nodarbinātības veicināšanai;

– modernizēt valsts nodarbinātības iestādi;

– formulēt motivējošu pabalstu politiku, kas veicina aktīvāku darba meklēšanu un pārkvalificēšanos atbilstīgi darba tirgus vajadzībām.

d) Sociālā nodrošinājuma tīklu stiprināšana, lai samazinātu nabadzību, tajā pašā laikā palielinātu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas efektivitāti un lietderīgumu, un tostarp tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– formulēt plašu sociālās attīstības un nodarbinātības stratēģiju kā pamatdokumentu;

– novērtēt un uzlabot pastāvošo sistēmu efektivitāti, mērķus un segumu, piem., nepieļaujot divkāršas valdības subsīdijas;

– veikt reformas sociālā nodrošinājuma sistēmā, vienlaikus pārejot no vispārīgām budžeta subsīdijām un nodokļu atbrīvojumiem uz pabalstiem, kas ir atkarīgi no materiālā stāvokļa un ko piešķir mājsaimniecībām, kam ir spiedīgi materiālie apstākļi;

– atjaunot konstruktīvu sociālo dialogu (trīspusējo un divpusējo);

– īstenot programmas un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot diskrimināciju, īpaši pievēršoties sievietēm un atstumtām grupām.

e) Ilgtspējīga reģionālā attīstība, pārsniedzot rīcības plāna pamatdaļā noteikto prioritāro mērķu apmēru un īpaši pievēršot uzmanību sociāli ekonomiskās kohēzijas stiprināšanai Libānas reģionos, pateicoties darbavietu radīšanai un ilgtspējīgas attīstības principu veicināšanai ar šādiem pasākumiem:

– formulējot plašu ilgtermiņa programmu ilgtspējīgai Libānas reģionu attīstībai;

– stimulējot saimnieciskās darbības paplašināšanu ārpus Beirūtas;

– integrējot ilgtspējīgas attīstības jautājumus nozaru politikā un izveidojot tiešas procedūras ilgtspējīgu attīstības jautājumu koordinēšanai starp iesaistītajām nozarēm.

4. Tirdzniecības jautājumi, tirgus un regulējuma reformas

4.1. Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi

Kopīgas ES un Libānas struktūras, kuras galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs nozares prioritātes ir šādas:

· palielināt tirdzniecības konkurētspēju un tālāku tirdzniecības integrāciju ES un starptautiskos tirgos, pievienoties PTO (tas pats attiecas uz 4.2. apakšnozari);

· uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), un attīstīt iekšzemes tirgus nosacījumus galvenajās nozarēs

(tas pats attiecas uz 4.2. un 5.1. apakšnozari).

Turpmākie uzdevumi

a) Turpmāk padziļināt divpusējās un reģionālās tirdzniecības attiecības un veikt pasākumus šī mērķa sasniegšanai, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– pēc Libānas pievienošanās PTO kopīgi pētīt iespējas ES un Libānas divpusējo tirdzniecības attiecību turpmākai padziļināšanai, tostarp tādās jomās kā tirdzniecība ar pakalpojumiem un tirdzniecības regulējums;

– pievienoties Agadiras nolīgumam un to īstenot;

– piedalīties citās reģionālās un apakšreģionālās tirdzniecības iniciatīvās, piem., tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanas mehānismā, un nodrošināt ciešāku nozares sadarbību;

– padziļināt tirdzniecības attiecības ar kaimiņvalstīm, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus (FTA);

– pabeigt iekšējās procedūras, kuru rezultātā tiks pieņemts protokols par domstarpību atrisināšanas mehānismu tirdzniecības strīdu risināšanai saskaņā ar asociācijas nolīgumu;

– stiprināt Libānas valsts pārvaldes kapacitāti Starptautiskajā tirdzniecības datu apmaiņas un paziņošanas sistēmā.

4.2. Tirgus, konkurence un uzņēmējdarbības vide

Kopīgas ES un Libānas struktūras, kuras galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja iekšējā tirgus jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs nozares prioritātes galvenokārt ir šādas:

· uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), un attīstīt iekšzemes tirgus nosacījumus galvenajās nozarēs;

· palielināt tirdzniecības konkurētspēju un tālāku tirdzniecības integrāciju ES un starptautiskos tirgos, pievienoties PTO.

Turpmākie uzdevumi

a) Papildu likumdošanas un regulējuma pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Libānā, pārsniedzot noteikto prioritāro mērķu apmēru, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– pieņemt tiesību aktus un nodrošināt to īstenošanu tādās jomās kā konkurence, tehniskais regulējums un atbilstības novērtējuma procedūras, metroloģija, eksporta veicināšana, rūpnieciskās īpašumtiesības, autortiesības un saistītās intelektuālā īpašuma tiesības atbilstīgi ES un starptautiskiem standartiem;

– īstenot 2005. gada likumu par patērētāju aizsardzību un sākt valsts patērētāju aizsardzības padomes aktīvu darbību;

– pieņemt tiesību aktus par atvērtu un pārredzamu publisko iepirkumu;

– pieņemt tiesību aktus par valsts un privātām partnerībām;

– uzlabot tiesvedības sistēmu tirdzniecības strīdos;

– uzlabot korporatīvās pārvaldības norādes valsts un privātiem uzņēmumiem;

– pieņemt grāmatvedības noteikumus atbilstīgi starptautiskiem un ES standartiem un pieņemt kvalificētu revidenta profesiju.

b) Pastiprināt pakalpojumu nozares konkurētspēju, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– vienkāršot regulējošās un administratīvās prasības;

– īstenot regulējuma reformu finanšu pakalpojumu nozarē (banku, apdrošināšanas un vērtspapīru jomā), tostarp efektīvu un neatkarīgu uzraudzību atbilstīgi ES un starptautiskiem standartiem;

– izveidot konkurētspējas novērošanas iestādi;

– atbalstīt vienotas pakalpojumu statistikas datubāzes izveidi;

– atbalstīt pakalpojumu modernizēšanas programmas izstrādi un īstenošanu.

4.3. Muita un nodokļi

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja muitas un nodokļu jautājumos

Uzdevumi

a) Uzlabot muitas dienesta darbību, vienkāršot un modernizēt muitas procedūras, kas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– turpināt saskaņot un vienkāršot muitas tiesību aktus, kodeksus un procedūras atbilstīgi Palermo ieteikumiem, tostarp nodrošināt muitas procedūru turpmāku datorizāciju un automatizāciju;

– pastiprināt dialogu un sadarbību saistībā ar pastāvošajiem tiesību aktiem muitas kontroles jomā attiecībā uz pirātismu un viltotām precēm, īstenot šādus tiesību aktus un veikt attiecīgās statistikas apmaiņu;

– stiprināt ES un Libānas sadarbību cīņā ar pārkāpumiem un krāpniecību muitas un saistītos jautājumos, pieņemt un īstenot muitas ētikas politiku (atbilstīgi Muitas sadarbības padomes Arušas deklarācijai);

– integrētās robežu pārvaldības ietvaros turpināt stiprināt Libānas muitas dienesta sadarbību ar citām aģentūrām, kas strādā pie robežām;

– atbalstīt pasākumu izstrādi uz risku balstītas muitas kontroles izveidei, nodrošinot ievesto, izvesto vai tranzītā esošo preču drošību un nekaitīgumu;

– nodrošināt muitas administrācijai atbilstīgu iekšējo vai ārējo ekspertu zināšanas, jo īpaši laboratoriju kapacitāti.

b) Veikt uzlabojumus nodokļu jomā, kas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– turpināt modernizēt un vienkāršot nodokļu administrācijas struktūras un procedūras;

– turpināt dialogu, lai veicinātu rīcības kodeksa principu pieņemšanu uzņēmumu aplikšanai ar nodokli;

– turpināt centienus izstrādāt divpusēju nolīgumu tīklu starp Libānu un ES dalībvalstīm par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas, tostarp uzlabojot pārredzamību un informācijas apmaiņu atbilstīgi starptautiskiem standartiem.

5. Izglītība, pētniecība, informācijas sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība un kultūra

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja pētniecības, inovāciju, informācijas sabiedrības, izglītības un kultūras jautājumos

5.1. Izglītība, zinātne un tehnoloģija, pētniecība un izstrāde, inovācijas un informācijas sabiedrība

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs apakšnozares prioritātes ir šādas:

· īstenot valsts izglītības stratēģiju, uzlabot tehnisko un arodapmācību;

· uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), un attīstīt iekšzemes tirgus nosacījumus galvenajās nozarēs.

Turpmākie uzdevumi

a) Pārsniedzot noteikto prioritāro mērķu apmēru, uzlabot sākumskolas un vidusskolas izglītību, ņemot vērā augstākus standartus, uzlabojot kvalitāti un nodrošinot piekļuvi visiem, īpaši pievēršot uzmanību šādiem jautājumiem:

– kvalitātes celšana, nodrošinot atbilstīgus pieejamos cilvēkresursus (skolotājus, pasniedzējus un administratīvo personālu) un to profesionālo izaugsmi;

– piekļuve kvalitatīvai izglītībai visiem libāniešiem, tostarp nabadzīgajiem iedzīvotājiem, personām, kuras dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, un atstumtajām grupām.

b) Pārsniedzot noteikto prioritāro mērķu apmēru, attīstīt arodizglītību un tehnisko izglītību, ņemot vērā labāku kvalitāti, nodrošinot piekļuvi visiem, veicinot konkurētspēju un nodarbinātību un pievēršot īpašu uzmanību šādiem jautājumiem:

– kvalitātes pastiprināšana, nodrošinot atbilstīgus pieejamos cilvēkresursus (skolotājus, pasniedzējus un administratīvo personālu) un to profesionālo izaugsmi;

– pieejamo programmu un arodizglītības un tehniskās izglītības specialitāšu pārskatīšana un atjaunināšana;

– institucionālās kapacitātes veidošana izglītības politikas attīstībai un īstenošanai un jaunu mācību programmu atjaunināšana un izstrāde;

– ES atbalsta efektīva izmantošana arodizglītības un apmācības modernizācijai;

– partnerības un sadarbības stiprināšana arodizglītības un tehniskās izglītības jomā.

c) Pārsniedzot noteikto prioritāro mērķu apmēru, turpināt augstākās izglītības reformas un modernizāciju, lai veicinātu konkurētspēju, nodarbinātību un mobilitāti, stiprinātu konverģenci ar ES standartiem, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– veidot institucionālo kapacitāti izglītības politikas attīstībai un īstenošanai un izstrādāt jaunas mācību programmas, īpaši tehnisko zinātņu un informācija tehnoloģiju jomā;

– pilnībā izmantot TEMPUS programmu un tai sekojošās programmas, ņemot vērā tajās ietvertos sadarbības un reformu komponentus;

– veicināt studentu mobilitāti un aktīvu dalību pieejamajās programmās, tostarp Erasmus Mundus un tai sekojošā programmā.

d) Attīstīt Libānas kapacitāti zinātniskajā un tehnoloģiju pētniecībā un inovācijās, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– atbalstīt Libānas dalību struktūrās saistībā ar gaidāmo programmu „Apvārsnis 2020” un izmantot publiskās informācijas stratēģiju, lai veicinātu Libānas dalībnieku piedalīšanos;

– veicināt Libānas dalību Eiropas Pētniecības telpas starptautiskajā daļā;

– formulēt un palielināt finansējumu pētniecības un inovāciju politikai saistībā ar Libānas mērķiem panākt ilgtspējīgu un līdztiesīgu attīstību, tostarp veikt reformas pētniecības un izstrādes sistēmā un attiecīgajā regulējuma sistēmā;

– nodrošināt lielākus valsts un privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, tostarp pastiprināt cilvēkresursus, materiālos un institucionālos resursus;

– izveidot pētnieka statusu valsts sektorā;

– nodrošināt augsta līmeņa sadarbību zinātniskās apmaiņas jomā, tostarp pastiprinot dalību Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbībās;

– nodrošināt saistības īstenot STIP (zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas) prioritātes.

e) Sadarboties informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikas izveidē Libānā, kas cita starpā nozīmē veikt šādus pasākumus:

– apmainīties ar paraugpraksi par elektronisko saziņas tīklu stratēģisko pārvaldību, licencēšanu, intelektuālā īpašuma tiesībām, izstrādāt elektroniskos darījumus informācijas apmaiņas veicināšanai starp uzņēmumiem un e-pakalpojumus iedzīvotājiem un turpmāk attīstīt informācijas sabiedrību valsts, reģiona un globālā mērogā;

– veicināt uzticamu un stabilu tīklu un pakalpojumu darbību atklātības un savstarpējas izmantojamības gaisotnē, tostarp aktīvu Libānas dalību EMERG (Vidusjūras reģiona dienviddaļas valstu elektroniskās saziņas līdzekļu regulatoru tīkls);

– veicināt brīvu un atvērtu piekļuvi internetam, tostarp sadarbībā ar Vidusjūras reģiona dienviddaļas valstu elektroniskās saziņas līdzekļu regulatoru tīklu;

– sadarboties zinātnes un tehnoloģiju jomā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ietvaros, tostarp ES pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un sadarbībai ietvaros, saistībā ar pētniecības un izglītības tīkliem un EUMEDCONNECT tīkla ietvaros;

– audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā koncentrēties uz pārredzamas, efektīvas un paredzamas regulējuma sistēmas izstrādi un izveidot neatkarīgu regulējošu iestādi audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā;

– risināt dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu saturu, tostarp sadarbojoties cīņā pret rasismu, reliģisku neiecietību un ksenofobiju.

f) Pārstrukturēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari ar mērķi uzlabot tās efektivitāti un pārvaldību un veikt turpmāku liberalizāciju, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– pabeigt nozares korporatizāciju, lai atļautu privātstruktūru iesaisti un ārvalstu ieguldījumus, tādējādi veidojot efektīvu tirgu, kas veicina ekonomikas izaugsmi;

– attīstīt Libānas tiesību aktu un regulējuma sistēmu elektronisko saziņas līdzekļu jomā, nodrošinot konverģenci ar ES, lai risinātu tādus jautājumus kā atļauju piešķiršana, piekļuve un tīklu un pakalpojumu savienojamība, universālie pakalpojumi, lietotāju tiesības, patērētāju aizsardzība, datu privātums un datu aizsardzība elektroniskajos saziņas līdzekļos un radio spektra efektīva izmantošana;

– atbalstīt savstarpējas saites ar citām nozarēm, kuras var būt ieguvējas saistībā ar IKT.

5.2. Jaunatne un sports, pilsoniskā sabiedrība, kultūra, cilvēku kontakti

Turpmākie uzdevumi

a) Dialogs un sadarbība jaunatnes politikas un sporta jomā, īpaši pievēršot uzmanību mobilitātei un sabiedrības sašķeltībai valstī. Īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– veicināt jauniešu mobilitāti, sekmējot jauniešu apmaiņu, plašāk izmantojot ES atbalsta programmas un nodrošinot lielāku mobilitātes saglabāšanu;

– veicināt jauno speciālistu apmaiņu starp Eiropas un Libānas iestādēm un organizācijām;

– strādāt ar jauniešiem, lai risinātu tādus kompleksus jautājumus kā sabiedrības šķelšanās starp sektām un pēc citiem kritērijiem, šajā nolūkā izmantojot praktiskas un konstruktīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt vienotību, pilsoniskumu un mierīgu attīstību;

– veicināt ES un Libānas mijiedarbību jauniešu neformālās izglītības jomā, tostarp izmantojot starpkultūru dialogu;

– nodrošināt sekmīgu ES un Vidusjūras reģiona valstu jaunatnes programmas īstenošanu un attiecīgo struktūru darbību Libānā.

b) Atbalsts pilsoniskās sabiedrības turpmākai attīstībai, veicinot atbalstošu vidi un izmantojot pastāvošos Libānas pilsoniskās sabiedrības tīklus, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– turpmāk koriģēt tiesību aktu un administratīvo sistēmu pilsoniskās sabiedrības brīvai funkcionēšanai, darbībām un pastāvīgai attīstībai;

– veicināt kontaktus starp Libānas un ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvi nodrošinot informāciju par programmām un instrumentiem, kas ir pieejami šim mērķim;

– pilnībā nodrošināt iespēju Libānas pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā Libānas valdības partneriem dot efektīvu ieguldījumu ekonomikas, politikas un sociālās attīstības veicināšanā valstī atbilstīgi valsts tiesību aktiem;

– pilnvarot patērētājus aizstāvēt savas likumīgās intereses, izmantojot pilsoniskās sabiedrības struktūras.

c) Veicināt ES un Libānas sadarbību kultūras jomā un dialogu starp kultūrām starptautiskā, reģionālā, divpusējā un vietējā līmenī, kas cita starpā nozīmē veikt šādus pasākumus:

– sadarboties starptautiskos forumos un īpaši UNESCO kultūras dažādības veicināšanai un kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai. Libānai tas nozīmē parakstīt, ratificēt un īstenot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

– nodrošināt aktīvāku Libānas dalību ES atbalstītās kultūras programmās;

– piedalīties Annas Lindes EuroMed fondā starpkultūru dialogam;

– veicināt tiešu sadarbību kultūras jomā Libānas valsts teritoriālās pārvaldes līmenī;

– aizsargāt ēku mantojumu Libānā, tostarp UNESCO uzskaitītās pilsētas;

– veicināt Libānas un ES mūsdienu kultūru, atbalstot visdažādākās kultūras aktivitātes starp Libānas un Eiropas struktūrām, kontaktus starp cilvēkiem un iniciatīvas;

– atbalstīt kultūras centrus, kuri veicina kultūras dažādību.

6. Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs nozares prioritātes ir šādas:

· veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, virzīt liberalizāciju, palielināt konkurētspēju un attīstīt lauku ekonomiku.

Turpmākie uzdevumi

a) Stiprināt lauksaimniecības ražošanas kvalitāti un kapacitāti, īpaši uzsverot šādus pasākumus:

– stiprināt lauksaimniecības pētījumu centru lomu produktivitātes uzlabošanā, pārtikas nekaitīguma un lauksaimniecības un apstrādāto lauksaimniecības produktu kvalitātes nodrošināšanā; palielināt sadarbību ar Eiropas pētniecības centriem, īpaši tādās jomās kā gēnu inženierija un biotehnoloģija;

– plašāk izmantot tehnoloģijas lauksaimniecības nozarē un dažādos ražošanas posmos;

– veikt pasākumus privāto ieguldījumu veicināšanai;

– stiprināt zemes reģistra administratīvo kapacitāti.

b) Veikt intensīvākas darbības un sadarboties zivsaimniecības resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības jomā Vidusjūrā, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– palielināt zinātnisko, tehnisko un administratīvo kapacitāti, lai uzraudzītu, novērtētu un pārvaldītu izmantojamos zivsaimniecības resursus un jūras vidi, īpašu uzmanību pievēršot ilgtermiņa noturīguma aspektam;

– stiprināt sadarbību reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju ietvaros, īpaši Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ietvaros;

– sekmēt zvejnieku savienību nozīmi nolūkā īstenot atbildīgu zivsaimniecību un uzlabot savienību kapacitāti būt pārstāvētām starptautiskās un daudzpusējās organizācijās.

7. Transports, enerģija un vide

Kopīga ES un Libānas struktūra, kura galvenokārt aptver šīs nozares jautājumus:

· Apakškomiteja transporta, enerģijas un vides jautājumos

7.1. Transports

Uzdevumi

a) Turpināt sadarbību un integrāciju ES transporta jomā, aktīvi piedaloties reģionālās darbībās šī mērķa sasniegšanai, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– īstenot sarunas ar Libānu ES un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma ietvaros atbilstīgi mērķim izveidot kopēju ES un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas jomu un pievērst atbilstīgu uzmanību tādiem jautājumiem kā aviācijas drošība un drošums;

– noteikt un sākt īstenot prioritārus reģionālās infrastruktūras projektus Vidusjūras reģiona transporta tīkla ietvaros;

– veikt darbības Vidusjūras reģiona un Eiropas transporta tīklu savstarpējai savienošanai atbilstīgi Eiropas Komisijas 2011. gada jūlija paziņojumam („ES un tās blakusesošie reģioni: Atjaunota pieeja sadarbībai transporta jomā”);

– turpināt darbību GNSS (Galileo) attīstībai Vidusjūras reģiona valstīs un reģionālajā sadarbībā saistībā ar satelītu navigācijas sistēmām;

– sadarboties ar ES un Vidusjūras reģiona partneriem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ietvaros.

b) Attīstīt integrētu jūrniecības politiku, ņemot vērā visu dažādo jūras un jūrniecības interešu spektru, starptautiskos nolīgumus un ilgtermiņa noturīgumu, īpaši pievēršot uzmanību šādiem jautājumiem:

– nepieciešamība pēc vajadzības pastiprināt jūrniecības darbību vadību valsts līmenī un zemākā līmenī, tostarp pastiprinot administratīvo kapacitāti, lai koordinētu ietekmi, kāda saistībā ar jūru ir dažādām ekonomikas nozarēm (tostarp ietekmi piekrastes rajonos);

– attiecīgo starptautisko un reģionālo konvenciju ievērošana, tostarp pēc iespējas lielāka salāgošana ar ES tiesību aktiem, un dalība reģionālajā sadarbībā;

– jūrniecības drošības un drošuma nodrošināšana, pilnībā īstenojot SOLAS/ISPS kodeksa prasības, īstenojot Karoga valsts īstenošanas un Ostas valsts kontroles sistēmas;

– ostu nozares attīstība un reorganizācija, lai palielinātu efektivitāti un ieviestu neatkarīgu ostu iestādi, kas būtu atbildīga par regulējumu un kontroli;

– šīs politikas integrēšana nozaru politikās, tostarp valsts zivsaimniecības politikā;

– ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas nodrošināšana, vienlaikus attīstot jūrniecības nozari, palielinot konkurētspēju un veicinot privātā sektora dalību visos nozares aspektos, tostarp ostās un ostu darbībās;

– virzība uz aizsargātu zonu/ bioloģiskiem rezervātiem atbilstīgi ieteikumiem un darbībām starptautiskās un reģionālās sadarbības ietvaros (atbilstīgi Barselonas konvencijai un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas ieteikumiem).

c) Turpmāk īstenot valsts aviācijas politiku, veicot administratīvu reorganizāciju un turpinot liberalizāciju, tostarp lidostu segmentā. Tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– pastiprināt administratīvo kapacitāti, tostarp izveidojot autonomu civilās aviācijas iestādi, kura koncentrētos uz reglamentējošiem uzdevumiem;

– progresīvi liberalizēt čarterreisus un plānotos reisus un novērtēt iespējas liberalizēt lidlauka sniegtos pakalpojumus;

– īstenot Eiropas un starptautiskos aviācijas standartus (JAA, EASA), tostarp saistībā ar drošumu un drošību.

d) Attīstīt un īstenot valsts sauszemes transporta politiku, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu transportu, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– nodrošināt reglamentētu un labi funkcionējošu sabiedrisko transportu lielākajās pilsētās un starp pilsētām;

– atjaunot dzelzceļu tīklu;

– palielināt sabiedriskā transporta īpatsvaru vispārējā modālajā dalījumā.

e) Pieņemt valsts politiku par ceļu satiksmes drošību, tostarp par tādiem aspektiem kā cīņa pret ceļu satiksmes apdraudējumu, piem., par pārgalvīgu transportlīdzekļa vadīšanu un cita veida apdraudošu uzvedību, nodrošinot visu to institucionālo partneru iesaistīšanos, kuri aktīvi darbojas satiksmes pārvaldībā un ceļu satiksmes drošībā, un cita starpā tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– uzlabot ceļu infrastruktūru, apsverot iespēju savā labā izmantot priekšrocības, ko sniedz ES direktīva par ceļu infrastruktūras drošuma pārvaldību;

– pilnveidot tehniskās kontroles mehānismus un transportlīdzekļu tehnisko apskati;

– īstenot attiecīgās starptautiskās konvencijas, īpaši par bīstamu preču pārvadāšanu;

– nodrošināt konverģenci ar ES un starptautiskiem standartiem.

7.2. Enerģija

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs apakšnozares prioritāte ir šāda:

· īstenot enerģijas stratēģiju, kuras mērķis ir paplašināt enerģijas piegādi, sākt strukturālas reformas un veicināt atjaunojamu un zema oglekļa emisiju līmeņa energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti.

Turpmākie uzdevumi

a) Libānas konverģence ar ES saistībā ar enerģijas politikas mērķiem un tirgus principiem, tostarp reģionālās sadarbības kontekstā ar ES, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– pieņemt ilgtermiņa enerģijas stratēģiju, nosakot konverģenci ar ES mērķiem un aptverot visas apakšnozares, tostarp iestāžu un finansējuma pastiprināšanu;

– ieskicēt pakāpeniskas konverģences procesu ar ES principiem saistībā ar iekšējo elektrības un gāzes tirgu;

– pētīt Libānas iespējas piedalīties Eiropas programmā „Saprātīga enerģija”;

– veicināt reģionālo sadarbību ar citām Mašrikas grupas valstīm un valstīm, kas nav šajā grupā, lai paplašinātu reģiona un ES sadarbību.

7.3. Vide, tostarp klimata pārmaiņas

Saskaņā ar rīcības plāna pamatdaļu šīs apakšnozares prioritāte ir šāda:

· administratīvi/likumdošanas pasākumi vides pārvaldības uzlabošanai un panākumu gūšanai klimata pārmaiņu jomā.

Turpmākie uzdevumi

a) Darbības klimata pārmaiņu apkarošanai un tādas attīstības veicināšana, kam raksturīgs zems oglekļa emisijas līmenis un pret klimata pārmaiņām noturīga izaugsme, ko panāk, atbilstīgi formulējot politiku, apmainoties ar informāciju, modernizējot tehnoloģijas un veidojot kapacitāti, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– ieviest ar klimata pārmaiņām saistītu lēmumu pieņemšanu, izmantojot ES palīdzību, lai noteiktu un formulētu politiku klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai;

– stiprināt valsts un privātā sektora kapacitāti siltumnīcefekta (GHG) mazināšanas mērīšanai, ziņošanai un pārbaudīšanai, koncentrējoties uz prasībām, piemērošanas protokoliem un instrumentiem, īpaši enerģijas nozarē;

– izmantot klimata uzraudzības instrumentus un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanu;

– Libānas attīstības stratēģijā integrēt attīstību, kam raksturīgs zems oglekļa emisijas līmenis un pret klimata pārmaiņām noturīga izaugsme, veidojot attiecīgu kapacitāti, nodrošinot atbalstu reģionālai informācijas apmaiņai un sadarbībai, stratēģiski atbalstot energoresursus ar zemu oglekļa emisijas līmeni;

– aktīvi piedalīties Durbanas platformā, vienlaikus īstenojot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Kioto protokolu;

– sagatavot attiecīgās ieinteresētās personas starptautiskajā līmenī apspriesto jauno mehānismu izmantošanai, īpaši valstij atbilstīgu klimata pārmaiņu mazināšanas darbību (NAMA) un nozaru kreditēšanas mehānismu izmantošanai.

b) Īpaša Libānas un ES sadarbība, lai stiprinātu vides aizsardzību un pārvaldību esošo un nākotnes vides pasākumu, īpaši programmas „Apvārsnis 2020”, ietvaros, tostarp šādās jomās:

– sistemātiska vides informācijas apmaiņa;

– atbalsts infrastruktūras projektu attīstībai, lai tie būtu gatavi ārējam finansējumam, īpaši veicinot to atbilstību Barselonas konvencijas saistībām, piem., par jūras piesārņojuma novēršanu un organiskā piesārņojuma mazināšanu notekūdeņos;

– administratīvās kapacitātes trūkumu noteikšana un risināšana vides jomā;

– Barselonas konvencijā noteikto reģionālo saistību integrēšana, īpaši attiecībā uz piesārņojuma mazināšanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību dabas rezervātos, vides projektos un pārvaldībā.

c) Attīstīt praksi saistībā ar integrētu ūdens pārvaldību gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē, vienlaikus nodrošinot ūdens avotu aizsardzību un uzraudzību un iesaistoties starptautiskā sadarbībā, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– konsekventi piemērot integrētas ūdens pārvaldības metodiku un praksi;

– uzlabot ūdens apgādes kvalitāti un apmēru no virszemes un pazemes avotiem, izmantojot integrētus plānus un projektus, lai nodrošinātu atbilstīgu vides aizsardzību;

– pastiprināt pieprasījuma pārvaldību saistībā ar ūdeni visās nozarēs (pašvaldībās, tūrismā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un vidē);

– aizsargāt virszemes un pazemes ūdens resursus no visu veidu piesārņojuma avotiem;

– izveidot valsts mēroga virszemes un pazemes ūdeņu uzraudzības tīklu, lai precīzi kontrolētu virszemes un pazemes ūdeņu līmeni un kvalitāti;

– veikt darbu valsts un starptautiskā mērogā, lai risinātu reģionālus un pārrobežu ūdens resursu pārvaldības jautājumus un noteiktu iespējas produktīvai reģionālai sadarbībai, tostarp par pārtuksnešošanās jautājumiem.

d) Izpratnes veicināšana vides jautājumos un atbalsts darbībām un sadarbībai ar vietējām varas iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, un īpaši tas nozīmē veikt šādus pasākumus:

– īstenot plānu izglītības un izpratnes veicināšanai vides jautājumos;

– izveidot procedūras sabiedrības līdzdalībai un piekļuvei vides informācijai;

– publicēt regulārus ziņojumus par vides stāvokli;

– pastiprināt nepieciešamo kapacitāti un procedūras vides novērtējuma veikšanai. Izstrādāt izmēģinājuma projektus prioritārās jomās un vispārīgi informēt par rezultātiem;

– veicināt vides nozarē iesaistīto privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un vietējo varas iestāžu darbības.