19.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/45

Ziņotāja

Kadri Tillemann (EE/PPE), Keila pašvaldības padomes priekšsēdētāja

Atsauces dokuments

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka 2013. gada 13. decembra vēstule

1.

atzīst, ka 2011. gada martā ES vadītāji apņēmās īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi “līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos ES un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības mazināšanos pasaulē”. Eiropas Komisijas 2011. gada maijā pieņemtajā (1) un Padomes apstiprinātajā (2) ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir noteikti 6 galvenie mērķi un 20 pasākumi, kam jāpalīdz ES sasniegt 2020. gadam izvirzīto bioloģiskās daudzveidības mērķi;

2.

atzīst, ka ES stratēģijai ir pasaules mēroga nozīme. Tajā ietverti pasaules mēroga mērķi un saistības, kuras ES uzņēmusies ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pušu 10. konferencē (COP 10) 2010. gadā, proti, stratēģiskais plāns bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam (Lēmums X/2), kas ietver 2020. gadam izvirzītos 20 Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķus (3);

3.

norāda, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir globāla problēma, kas būtiski ietekmē vidi, veselību un sociāli ekonomisko jomu, kā arī cilvēku dzīves kvalitāti. Minēto problēmu izraisa ne tikai cilvēku darbība, bet arī daudzi citi cēloņi;

4.

vērš uzmanību uz to, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP) (4) ir izšķirīga nozīme bioloģiskās daudzveidības jomā izvirzītos ES un starptautiskos mērķus īstenojot vietējā līmenī un tādējādi palīdzot valstu valdībām novērst lielāku bioloģiskās daudzveidības zudumu. Daudzās dalībvalstīs turpinās decentralizācija, un vietējo un reģionālo pašvaldību atbildība par bioloģiskās daudzveidības jomā īstenojamajiem politikas pasākumiem palielinās;

5.

uzsver, ka, īstenojot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un Aiči mērķus, ir svarīgi piemērot principus, kas izklāstīti RK Baltajā grāmatā par daudzlīmeņu pārvaldību un RK 2014. aprīlī pieņemtajā Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības (DLP) hartā (5). RK uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldība ir ES, dalībvalstu un VRP saskaņota rīcība, kuras pamatā ir partnerība politikas cikla visos posmos, sākot no ES politikas izstrādes līdz tās īstenošanai. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu pārvaldība nozīmē, ka visos pārvaldes līmeņos jāizmanto saskaņoti politikas instrumenti un saskaņotas pilnvaras;

6.

aicina Eiropas Komisiju sagatavot dalībvalstu novērtējumu par bioloģiskās daudzveidības daudzlīmeņu pārvaldību un reģionālo un vietējo pašvaldību aktīvo lomu minētajā pārvaldībā. Tajā pašā dokumentā būtu jāuzskaita apgabali, kuru bioloģiskā daudzveidība var tikt apdraudēta, ja netiks ieviests tāds pārvaldības modelis, kas apvienotu dalībvalstis, reģionālās un vietējās pašvaldības un attiecīgos ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, kā arī būtu jāiekļauj ierosinājumi minētā apdraudējuma novēršanai;

7.

tāpēc atzinīgi vērtē, ka ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam norādīts, ka “ES un KBD kopīgos mērķus jācenšas sasniegt, veicot darbības vietējā, valsts un ES līmenī” un ka Eiropas Komisija cenšas rosināt “efektīvu un ilgstošu partnerību” ar “ieinteresētajām pusēm, kuras iesaistītas telpiskajā plānošanā un zemes izmantošanas pārvaldībā, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju īstenošanā visos līmeņos”;

8.

uzsver KBD Lēmuma X/22 (6), kurā ietverts “Vietējā un reģionālā pārvaldes līmeņa, pilsētu un citu vietējo pašvaldību rīcības plāns bioloģiskās daudzveidības jomā (2011–2020)” un KBD Lēmuma XI/8(A) lielo nozīmi (7). RK uzskata, ka KBD Lēmums X/22 ir unikāls tādā ziņā, ka tas ir visprogresīvākais daudzpusēja vides nolīguma (MEA) “daudzlīmeņu pārvaldības” lēmums;

9.

atgādina, ka gan RK atzinumā, ko izstrādāja, gatavojoties KBD līgumslēdzējpušu konferences 10. sanāksmei (8), gan arī RK delegācija, kura devās uz minēto sanāksmi, visnotaļ atbalstīja KBD Lēmuma X/22 pieņemšanu; turklāt RK 2012. gadā ar UNEP parakstītajā saprašanās memorandā piekrita atbalstīt minētā KBD lēmuma īstenošanu;

10.

aicina dalībvalstis pildīt saistības, ko tās uzņēmušās KBD Lēmumā X/22, proti, pilnveidot savus pārvaldības mehānismus un juridiskos un brīvprātīgos instrumentus, kuru mērķis ir iesaistīt un atbalstīt VRP, tām īstenojot vietējos un reģionālos pasākumus bioloģiskās daudzveidības jomā, vienlaikus ņemot vērā Lēmumā X/22 paredzētos uzdevumus, mērķus un pasākumu indikatīvo sarakstu, kā arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam mērķus un pasākumus;

11.

atzinīgi vērtē Padomes 2014. gada 12. jūnija secinājumos par KBD pušu 2014. gada oktobra (9) konferences divpadsmito sanāksmi iekļauto norādi par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu KBD stratēģiskā plāna līdz 2020. gadam īstenošanas veicināšanā un Aiči mērķu bioloģiskās daudzveidības jomā sasniegšanā, un aicina Padomi tās turpmākajos secinājumos par KBD pušu konferenci atspoguļot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju, spēcīgāk atzīstot vietējās un reģionālās pašvaldības kā valstiskas ieinteresētās puses atšķirībā no nevalstiskajām ieinteresētajām pusēm KBD procesā;

12.

vēlas savu pieredzi daudzlīmeņu pārvaldības jomā un Lēmuma X/22 īstenošanā nodot vietējām un reģionālajām pašvaldībām citos pasaules reģionos, novērotāja statusā piedaloties ES delegācijā KBD pušu 12. konferencē (COP 12) 2014. gada oktobrī un pamatojoties uz RK dalību COP 10 un tajā pieņemto saprašanās memorandu ar ANO Vides programmu (UNEP); tādējādi RK nodrošinātu ES vietējo un reģionālo pašvaldību nostājas pienācīgu pārstāvību;

13.

vērš uzmanību uz to, ka Komiteja ir pasūtījusi pētījumu “Mūsu dabas kapitāla daudzlīmeņu pārvaldība” (10), lai sagatavotu šo atzinumu un analizētu dalībvalstu un to VRP sadarbību, vietējo un reģionālo pašvaldību inovatīvos pasākumus un jaunākos labas prakses piemērus, kā arī sniegtu sīkākus praktiskus ierosinājumus par daudzlīmeņu pārvaldības pilnveidošanu;

14.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības rādīt piemēru un visnotaļ atbalsta stratēģijas, pasākumus un inovatīvās pieejas, ko vairākas VRP ieviesušas, lai ilgtspējīgā veidā aizsargātu un pārvaldītu savu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas; atzinīgi vērtē labās iniciatīvas, ko dažas dalībvalstis jau sākušas īstenot, lai atbalstītu savas vietējās un reģionālās pašvaldības. Tas viss mudina sniegt turpmāk izklāstītos ieteikumus politikas jomā;

15.

aicina dalībvalstis nodrošināt VRP iesaisti valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un rīcības plānu izstrādāšanā, pārskatīšanā un īstenošanā, piemēram, valstu VRP apvienības iesaistot valstu bioloģiskās daudzveidības komisijās vai koordinācijas komitejās;

16.

mudina dalībvalstis sadarbībā ar to VRP apvienībām izstrādāt vadlīnijas, spēju veidošanas iniciatīvas un konsultāciju pakalpojumus saistībā ar reģionālajām un vietējām bioloģiskās daudzveidības stratēģijām, rīcības plāniem un pasākumiem;

17.

pārliecinoši aicina reģionālās pārvaldes iestādes izstrādāt reģionālās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plānus, bet pilsētas un pašvaldības – vietējās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plānus, un atzīmē, ka šajā jomā jau ir uzsāktas iniciatīvas; Minētie pasākumi var nodrošināt visaptverošu redzējumu un praktisku pamatu bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgai pārvaldībai vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā valsts, Eiropas un KBD līmenī izvirzītos mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā;

18.

mudina dalībvalstis atbalstīt, piemēram, sadarbībā ar vietējo un reģionālo pašvaldību valsts mēroga apvienībām, kontaktu veidošanu starp attiecīgās valsts pašvaldībām nolūkā stiprināt bioloģiskās daudzveidības pārvaldību un izveidot vai finansiāli atbalstīt valsts līmeņa apbalvojumu/atzinības paušanas shēmas, kas sekmē VRP īstenotos bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākumus;

19.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības bioloģiskās daudzveidības jomā pielietot visaptverošu pieeju, kas iekļautu visus administrācijas departamentus, un palielināt savu administrāciju rīcībspēju, vienlaikus cik vien iespējams labi izmantojot administratīvo spēju veidošanas projektus, kompleksās apmācības un konsultācijas, ko vietējām un reģionālajām pašvaldībām piedāvā valsts, Eiropas un starptautiskajā līmenī; mudina pašvaldības sadarbību bioloģiskās daudzveidības jomā nostiprināt pašvaldību apvienībās, sadarbības tīklos un forumos vietējā, ES un starptautiskajā līmenī, jo tā ir svarīgs instruments resursu un pieredzes kopīgai izmantošanai, lai risinātu kopīgus problēmjautājumus un sniegtu vienotus politikas ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij, Eiropas Savienībai un KBD;

20.

aicina dalībvalstis, tām sagatavojot savu nostāju un uzraudzību attiecībā uz ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas kopīgo īstenošanas sistēmu vai saistībā ar valstu (ziņojumu sagatavošanas) darbību KBD ietvaros, pilnveidot koordināciju ar savām VRP;

21.

rosina dalībvalstīs, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kopīgi izstrādāt saderīgus rādītājus, lai dažādajos darbības līmeņos varētu salīdzināt apstākļus un attīstības tendences attiecīgo bioloģiskās daudzveidības stratēģiju darbības jomās;

22.

atkārtoti uzsver, ka dalībvalstīm un VRP efektīvi un ātri jāsadarbojas, lai pabeigtu Natura 2000 pārvaldības plānu vai tiem līdzvērtīgu instrumentu izveidi, kuros būtu izklāstīti saglabāšanas un atjaunošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 1. mērķi;

23.

izsaka cerību, ka dalībvalstis un VRP veiks sabiedrības mobilizāciju nolūkā sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam otro mērķi, proti, līdz 2020. gadam atjaunot vismaz 15 % degradēto ekosistēmu, apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju, kā arī atjaunot ekosistēmas visā Eiropā, nevis tikai “Natura 2000” objektos;

24.

atkārtoti aicina (11) VRP pilsētu un reģionālajā plānošanā, būvniecības, rūpniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības, atpūtas, tūrisma, enerģētikas un transporta infrastruktūras atļauju izsniegšanā un finanšu atbalsta saistībā piemērot principu “nepieļaut bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu neto zudumu”, jebkādas nenovēršamas negatīvas ietekmes gadījumā paredzot kompensējošus pasākumus;

25.

atgādina, ka vissvarīgākais uzdevums ir ekosistēmu degradācijas novēršana un degradēto ekosistēmu funkcionalitātes atjaunošana, jo cilvēka darbības dēļ zaudēta ekoloģiskā līdzsvara seku pārvaldības pasākumi vienmēr izmaksā vairāk, prasa ilgāku laiku un, galvenais, to rezultāti nav droši paredzami;

26.

uzsver nozīmi, kāda ir valstu, reģionālās un vietējās ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas (The Economics of Ecosystems and Biodiversity, TEEB) pētījumiem par ekosistēmu pakalpojumu vērtību, kā arī vajadzību šo pieeju izmantot vietējos projektos, lai apliecinātu, ka valsts, reģionālā un vietējā līmenī aizsargātas teritorijas ir sociāli un saimnieciski izdevīgas, un arī nepieciešamību dabas kapitāla vērtību iekļaut valsts, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanā, grāmatvedībā/atskaitēs un budžeta procedūrās, lai tādējādi atbalstītu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 5. darbību;

27.

uzskata, ka ekosistēmu pakalpojumu saimnieciskais novērtējums varētu palīdzēt izšķirties par kādu no savstarpēji pretrunīgiem mērķiem, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, tomēr tas ietver metodoloģiska un ētiska rakstura grūtības. Tāpēc RK atbalsta alternatīvus un elastīgus veidus bioloģiskās daudzveidības mazināšanās izmaksu novērtēšanai, tostarp tādus veidus, kas norādīti Komitejas atzinumā CdR 4577/2013 fin;

28.

uzskata, ka ir jāatbalsta VRP centieni uzlabot zināšanas par bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām, to pakalpojumiem un to kartografēšanu ģeogrāfiskās informācijas sistēmās (ĢIS), izmantojot mērogus, kas ir piemēroti vietējai/reģionālajai plānošanai un ekosistēmu stāvokļa uzraudzībai, vienlaikus minētās vajadzības ņemot vērā kartēšanas un ekosistēmu pakalpojumu un ieguvumu, kādu tās sniedz Eiropā, novērtēšanas darbā (Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services in Europe, MAES); uzskata, ka būtu jāatbalsta arī vietējo un reģionālo pašvaldību centieni pārvaldīt telpiskos vides datus tā, lai tie būtu saskaņoti ar INSPIRE prasībām un tādējādi gan atvieglotu datu apmaiņu, gan veidotu zaļās infrastruktūras pārrobežu savienojumus;

29.

uzsver, ka jāveido tiešsaistes portāli aktualizētai informācijai bioloģiskās daudzveidības jomā, kas būtu galvenais atsauces punkts VRP un ieinteresētajām sabiedrības grupām, regulāri pārskatot un uzturot informāciju, un atzinīgi vērtē ES mēroga MAES Digitālā atlanta izveidi;

30.

uzsver, ka urbanizācija ir gan problēma, gan iespēja saglabāt un pārvaldīt ekosistēmu pakalpojumus. Neapšaubāmi ir nepieciešams ņemt vērā savstarpējo saistību, kāda ir stimuliem un ietekmei, kā arī tām plūsmām uz pilsētām un no tām, kuras pilsētas saista ar ekosistēmām to teritorijās ārpus tām. Pilsētu reģioni būtu jāaicina uzņemties lielāku atbildību par dabiskās vides un cilvēka vajadzību un labklājības integrācijas metožu sekmēšanu un izstrādāšanu. Uzsver arī ainavas nozīmīgumu kā apliecinājumu cilvēka un vides attiecībām un cilvēka rūpēm par ainavu, kas būtiski ietekmēs bioloģisko daudzveidību. Uzsver Eiropas Ainavu konvencijas (2000. gads) nozīmīgumu un to, cik svarīgi ir veidot sinerģiju ar bioloģiskās daudzveidības stratēģiju;

31.

vērš uzmanību uz saimnieciskajām iespējām, ko sniedz ekosistēmu pakalpojumu attīstība – dzīvojot veselīgās ekosistēmās un nostiprinot to vērtību, dabiski tiks uzsvērti svarīgākie zaļās ekonomikas aspekti: ilgtspējīga saimnieciskā attīstība, mazāks piesārņojums un resursu izmantošanas efektivitāte. Lai izmantotu ieguvumus no ekosistēmu pārvaldības zaļajā ekonomikā, tās procesi jāiekļauj lēmumu pieņemšanas procesos visos pārvaldības līmeņos (vietējā, reģionālajā, valsts un pasaules līmenī), lai tādējādi atbalstītu resursu racionālāku izmantošanu;

32.

uzsver zaļās infrastruktūras potenciālu kalpot par integrētu un daudzfunkcionālu vietējā un reģionālā līmeņa instrumentu, ar kuru daudzlīmeņu pārvaldības principus izmantot bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā un aizsardzībā, kā arī uzlabot ekosistēmu pakalpojumus reģionos, kas, nostiprinot teritoriālo kohēziju un identitāti, sekmētu stratēģijas “Eiropa 2020” teritoriālās attīstības programmas īstenošanu;

33.

atkārtoti aicina (12) VRP izvērst, uzturēt un uzraudzīt lauku un pilsētu zaļo infrastruktūru, veicot teritoriālās, pilsētplānošanas un telpiskās plānošanas pienākumus, piemērojot noteikumus par zemes izmantošanu, izsniedzot plānošanas atļaujas, nosakot būvniecības standartus, noteikumus un kodeksus;

34.

aicina dalībvalstis atbalstīt zaļās infrastruktūras vietējās un reģionālās pārvaldības un plānošanas iniciatīvas, nodrošinot nepieciešamos resursus, skaidras pamatnostādnes un vadību, tostarp paredzot valsts līmeņa zaļās infrastruktūras/ekoloģiskos tīklus, un nosacījumus valsts tiesību aktos par telpisko plānošanu/politikā, lai VRP savā telpiskās, teritoriālās un pilsētplānošanas sistēmā ņemtu vērā zaļo infrastruktūru;

35.

uzsver: lai efektīvi ieviestu zaļo infrastruktūru (GI), ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstis un VRP saglabā un izvērš jau esošās, kā arī veido jaunas sadarbības shēmas VRP pārrobežu sadarbībai makroreģionālā un Eiropas mērogā, un decentralizētai sadarbībai attīstības jomā ir jāstiprina un jāizmanto kopīgi un integrēti pasākumi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un pārvaldībai;

36.

vērš uzmanību uz to, ka vietējā līmenī bieži ir zināšanas, kuru pamatā ir pārmantotā vai personīgā pieredze par dabas resursu spēju attiecīgajai kopienai nodrošināt pastāvēšanu un iztiku. Ja minēto spēju pareizi atbalsta un efektīvi integrē bioloģiskās daudzveidības politikas izstrādē un plānošanā, tā var palīdzēt uzturēt un atjaunot ekosistēmu pakalpojumus; mudina dalībvalstis izstrādāt valsts līmeņa iniciatīvas, kuru mērķis būtu atbalstīt tādas vietējo kopienu partnerības, kas spēj darboties patstāvīgi un palīdz sasniegt valsts bioloģiskās daudzveidības mērķus;

37.

uzsver VRP nozīmīgo lomu komunikācijā, sabiedrības izglītošanā un tās informētības palielināšanā (CEPA darbības). Plašāka sabiedrība par bioloģiskās daudzveidības politikas mērķiem zina samēra maz. Tomēr tam, lai iedzīvotāji un ieinteresēto personu grupas apzinātos attiecīgās problēmas, ir būtiska nozīme. RK uzskata, ka “iedzīvotāju zinātnes” sekmēšana ir svarīga cilvēku iesaistīšanas un izglītošanas metode, kas ļauj efektīvi izmantot vietējās zināšanas; arī mudina dalībvalstis atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos CEPA darbībās, piemēram, izveidojot adekvātu nacionālo informācijas centralizācijas mehānismu (Clearing House Mechanism);

38.

uzsver, ka VRP jāturpina un jāpastiprina to centieni ieinteresēto pušu un sabiedrības izpratnes veicināšanai par mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā un, lai to paveiktu, jāīsteno un jāvirza mērķtiecīgas izpratnes veidošanas programmas;

39.

mudina VRP atbalstīt un oficiāli nostiprināt jaunas dažādu ieinteresēto pušu partnerattiecības ar privātajiem uzņēmumiem, pilsonisko sabiedrību, tostarp vides NVO, un pētniecības aprindām, veidojot vietējā/reģionālā līmeņa sadarbību ar šiem partneriem. Mērķis ir valsts vai ES finansējuma (piemēram, no programmas “Apvārsnis 2020” piešķirtā finansējuma) efektīva izlietošana un apvienību un uzņēmumu tādās svarīgās nozarēs kā lauksaimniecība, tūrisms un sports brīvā dabā brīvprātīgu saistību stimulēšana;

40.

uzsver nepieciešamību visos iesaistītajos pārvaldības līmeņos nodrošināt ieinteresēto personu sekmīgu un vispārēju iesaistīšanu bioloģiskās daudzveidības politikas plānošanā un īstenošanā, jo, domājams, tam būs labi sociāli rezultāti, piemēram, labāka vispārējā izpratne par ieinteresēto personu ieguvumiem, lielāka uzticēšanās un zināšanas; tas ietver arī efektīvu līdzdalību, piemēram, aizsargājamu dabas teritoriju noteikšanā;

41.

pauž cerību, ka gaidāmā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (13) palīdzēs vietējām un reģionālajām pašvaldībām risināt problēmu, ko rada šis nopietnais apdraudējums vietējai bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmas pakalpojumiem un cilvēku veselībai un ekonomikai. Ņemot vērā ES tiesisko regulējumu attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām un valsts tiesību aktu un programmu norādes, kā arī pārrobežu iniciatīvas, reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir vislielākās iespējas efektīvi rīkoties, lai uzraudzītu, novērstu, izskaustu, apturētu izplatību un kontrolētu šādas sugas un sniegtu atbalstu un vietējās zināšanas ar mērķi izveidot vajadzīgo līdzsvaru starp attiecīgajām sociālekonomiskajām un vides interesēm un palielināt sabiedrības izpratni par šo problēmu;

42.

atzīmē, ka bioloģiskā daudzveidība ir starpnozaru jautājums. Lai politiku īstenotu efektīvi, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana būtu jāiekļauj valsts, reģionālās un vietējās pārvaldības dažādajās jomās (telpiskajā plānošanā, pilsētplānošanā, ainavā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, enerģētikā, klimata pārmaiņās, veselības aizsardzībā, pārvadājumos, mājokļu programmā, zemes izmantošanā u. c.) atbilstīgi ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam izvirzītajiem ierosinājumiem un Aiči mērķiem;

43.

vērš uzmanību uz īpašo vajadzību pārvaldes iestādēm visos līmeņos atzīt un risināt lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības problēmu, tā kā lauksaimniecībā izmantojamo sugu, šķirņu un ģenētisko resursu bioloģiskās daudzveidības potenciāls un lauksaimniecības ekosistēmu potenciāls kopumā ir ievērojams;

44.

aicina VRP un dalībvalstis ELFLA finansējumu mērķtiecīgāk izmantot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā noteikts bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, tostarp kvantitatīvu mērķu iekļaušanai reģionālajās lauku attīstības programmās un agrovides pasākumu saskaņotai teritoriālai īstenošanai, kā arī budžeta piešķiršanai šādiem pasākumiem. Tādēļ būtu īpaši lietderīgi atbalstīt ar bioloģisko daudzveidību saistītas un sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvas (piemēram, lauksaimnieki un mežsaimnieki, kas vēlas saglabāt ainavas, aizsargāt ģenētiskos resursus);

45.

mudina dalībvalstis un VRP nodrošināt, ka ERAF piedāvātās finansēšanas iespējas tiek izmantotas optimāli, jo šī ir pirmā reize, kad bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas ir iekļautas mērķos, tādējādi paverot papildu finansēšanas avotus zaļās infrastruktūras izvēršanai;

46.

uzsver, ka programma “LIFE” ir ļoti svarīga VRP bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras projektiem, un mudina programmas “LIFE” valstu kontaktpunktus cieši sadarboties ar VRP un “LIFE” reģionālajiem kontaktpunktiem, sagatavojot pieteikumus “LIFE” programmai; cer, ka ar “LIFE” jaunās finansēšanas kategorijas – integrētie projekti – palīdzību tiks palielināts atbalsts reģionālā mēroga projektiem un piesaistīts atbalsts no citiem ES, valstu vai privātajiem fondiem (14);

47.

mudina VRP ar savu dalībvalstu atbalstu meklēt inovatīvus finansēšanas līdzekļus, kas var būt, piemēram, privāti/uzņēmējdarbības fondi vai publisko tiesību reglamentēti fondi, reģionālās/valsts loterijas, publiskā un privātā sektora partnerības, mežsaimniecība oglekļa dioksīda piesaistīšanai/kūdrāju atjaunošanas projekti, nodokļu atvieglojumi, maksājumi par ekosistēmu pakalpojumu, brīvprātīga marķēšana/sertificēšana un vietējo uzņēmumu partnerattiecības; ieņēmumi, kas gūti par pilsētplānošanas atļauju un būvatļauju izsniegšanu būtu tieši novirzāmi uz vietējā un reģionālā līmeņa ierosmēm bioloģiskās daudzveidības jomā;

48.

aicina vietējās pašvaldības jebkādā finansēšanas mērogā efektīvi atcelt subsīdijas un ar nodokļiem saistītos noteikumus, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību;

49.

uzsver, ka liela nozīme ir valstu līdzfinansējumam ES projektos, lai VRP varētu pieteikties līdzfinansētiem ES projektiem bioloģiskās daudzveidības jomā un palielināt savas spējas izmantot konkrētai vietai pielāgotu bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras risinājumu finansēšanas iespējas tādu darbības programmu ietvaros, kas finansētas ar ES līdzekļiem, kā arī investēt nepieciešamajā starpnozaru spēju veidošanā, līdzfinansēšanā un sakaru veidošanā; turklāt atzīst tādu valsts finansēšanas programmu nozīmi, no kurām finansē VRP (izmēģinājuma) pasākumus, kas sekmē valsts bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu;

C.

50.

uzskata, ka Eiropas Komisijai starpposma pārskatīšanā jāņem vērā visas izmaiņas, kas notikušas no stratēģijas īstenošanas sākuma 2011. gadā līdz tās starpposma pārskatīšanai 2015. gadā, īpaši jaunā finanšu shēma un 2014.–2020. gada ES fondi, un ka daudzi no stratēģijas pasākumiem ir īstenojami līdz starpposma pārskatīšanai. Tāpēc RK pārliecinoši atbalsta Padomes nostāju, ka Eiropas Komisijai būtu jāiesaka turpmāki pasākumi (15), kas palīdz palielināt stratēģijas īstenošanas otrā posma efektivitāti, lai nodrošinātu stratēģijas pamatmērķa sasniegšanu līdz 2020. gadam;

51.

piekrīt Eiropas Parlamentam, ka izšķirīgs pārbaudījums ES apņēmībai sasniegt bioloģiskās daudzveidības mērķus būs reālais šim mērķim veltītais jaunais ES finansējums 2014.–2020. gadam. Neatbilstošais līmenis, kādā bioloģiskā daudzveidība bija ņemta vērā citās ES politikas jomās, bija iemesls pirmās ES stratēģijas neveiksmei 2010. gadā (16). Izvirzītā mērķa īstenošanai nepieciešama metodoloģija ar bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu apzināšanai visa ES budžetā; šādu metodoloģiju patlaban izstrādā attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu;

52.

uzsver ekoloģizācijas, kas ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) galvenais pīlārs, nozīmīgumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā. Tāpēc ir būtiski, ka KLP starpposma pārskatīšanā tiek veikti nepārprotami pasākumi, lai nodrošinātu, ka ekoloģizācija patiešām uzlabo vidi, tostarp palielina bioloģisko daudzveidību lauku apgabalos visā Eiropā;

53.

uzskata, ka zaļā infrastruktūra var būt ļoti iedarbīgs līdzeklis, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un nepieļautu dzīvotņu fragmentāciju, un tāpēc pauž cerību, ka, stratēģiju pārskatot, tiks norādīti galvenie aspekti, kas jāapsver progresa ziņojumā par zaļo infrastruktūru, kurš Eiropas Komisijai jāizstrādā līdz 2017. gada beigām; pārskatot stratēģiju jo īpaši būtu jāparedz 2018. gadā izvirzīt ES tiesību akta priekšlikumu par Eiropas zaļo infrastruktūru (Trans-European Green Infrastructure, TEN–G) kā daļu no ES budžeta laikposmam pēc 2020. gada; RK atkārtoti norāda uz saviem iepriekšējiem ieteikumiem par šo tematu;

54.

ņemot vērā Eiropas Komisijas darbu saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam 7.b) darbību, atkārto savu aicinājumu (17) Eiropas (CdR 4577/2013 fin) Komisijai iestrādāt ES tiesību aktos mērķi nepieļaut bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu neto zudumu;

55.

aicina Eiropas Komisiju izveidot programmu ES atzinības/balvas piešķiršanai pilsētām un reģioniem par sasniegumiem bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī apmaiņas platformu, lai tādējādi atzītu Eiropas VRP veiksmīgo un nozīmīgo ieguldījumu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanā. Šajā ziņā RK atzinīgi vērtē jauno Natura 2000 balvu, kas tomēr paredzēta plašam ieinteresēto personu lokam;

56.

aicina panākt, lai Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā (BISE) būtu plašāk pieejami tādi dati par ekosistēmas pakalpojumiem un citi pārraudzības dati, kas precīzāk atspoguļo situāciju vietējā līmenī, iekļaujot arī reģionālajos bioloģiskās daudzveidības novērošanas centros savāktos datus (citstarp ES pilsētu novērtējumus, kas pamatojas, piemēram, uz Pilsētu bioloģiskās daudzveidības indeksu/Singapūras indeksu), lai veicinātu datu un informācijas apmaiņu starp pilsētām un reģioniem, ES politikas vadlīnijas labāk pielāgotu katra reģiona specifikai un lai atvieglotu ziņošanu par uzlabojumiem reģionālajā/vietējā līmenī visā Eiropā;

57.

uzsver vajadzību efektīvi turpināt ES dialogu un sadarbību ar galvenajiem partneriem kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, lai viņiem palīdzētu izstrādāt un pielāgot savu politiku saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības mērķiem līdz 2020. gadam. ES VRP varētu sniegt atbalstu, kas VRP ārpus ES nepieciešams, lai tās varētu palīdzēt sasniegt ES un pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības mērķus. Šāds atbalsts var būt zināšanu un paraugprakses nodošana un dalība attiecīgās RK apvienotajās konsultatīvajās komitejās un darba grupās, kā arī ARLEM un CORLEAP; tādēļ RK aicina Eiropas Komisiju jaunizveidotā instrumenta Biodiversity for Life (B4Life) ietvaros sekmēt ES VRP un jaunattīstības valstu VRP decentralizētu sadarbību attīstības jomā;

58.

aicina ES stratēģijā atzīt VRP un nodrošināt arī turpmāk atbalstu tām, jo pašvaldības ir svarīgas partneres “BEST” (brīvprātīgi piemērojama sistēma Savienības attālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai) iniciatīvā, kas veicina unikālās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu ES tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās;

D.

59.

aicina Eiropas Komisiju uzsvērt, ka tā KBD Lēmumu X/22 un tā izpildi Eiropā uzskata par ļoti svarīgu.

60.

aicina Eiropas Komisiju norādīt, ka ES ir panākta vienprātība par izteiktu vajadzību ES iestādēm, dalībvalstīm un VRP apliecināt daudzlīmeņu integrētu pieeju un sadarboties, lai sasniegtu Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķus un attiecīgos ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus. Lai gan minētajā virzībā jau panākts būtisks progress un dalībvalstīs tiek pielietoti vairāki labas prakses piemēri, rodas iespaids, ka daudzlīmeņu sadarbība un pārvaldība visā ES vēl nav pienācīgi ieviesta un ir jāpilnveido;

61.

aicina Eiropas Komisiju tās ziņojumos atzīt vairāku ES VRP aktīvo iesaisti pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības pasākumos un tīklos, tostarp KBD Lēmuma X/22 ietvaros izveidotajās konsultatīvajās komitejās, piemēram, reģionālajā valdību padomdevēju komitejā un pilsētu padomdevēju komitejā globālajā partnerībā vietējiem un reģionālajiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības jomā;

62.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieguldījumu KBD Lēmuma X/22 īstenošanā ar šā perspektīvas atzinuma starpniecību un sadarbojoties attiecīgā RK pētījuma izstrādē, kā arī RK iesaistot kopējā ES stratēģijas īstenošanas sistēmā, un vēl vairāk –, piemēram, LIFE un INTERREG programmu ietvaros atbalstot spēju veidošanu un labas prakses piemēru un pieredzes apmaiņu, kā arī paredzot jaunas iespējas jaunajā bioģeogrāfiskajā procesā un Natura 2000 platformas ietvaros;

63.

mudina Eiropas Komisiju ES ārējā darbībā un ziņojumos par Lēmumu X/22 ņemt vērā VRP īpašo lomu kā vienu no aspektiem, ko EK/ES turpmāk vēlas uzsvērt, lai kopā ar RK meklētu papildu iespējas atbalstīt Eiropas Savienības VRP un attīstības valstu un ES kaimiņvalstu VRP decentralizētu sadarbību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīgas pārvaldības jomā saistībā ar KBD Lēmuma X/22 g) pasākumu.