5.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 356/68

—

atzīstot rīcības plāna nozīmi, uzsver: lai sekmīgi īstenotu plāna mērķus, būtiski ir koordinēt iestāžu darbību pārnacionālā, valstu un jo īpaši reģionālajā un vietējā līmenī;

—

norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto personu iesaistīšana rīcības plāna īstenošanā ir ļoti nozīmīga, jo pašvaldības pārstāv to pārvaldes līmeni, kurš atrodas vistuvāk MVU un uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām, turklāt lielākā MVU daļa ir iesaistīta un darbojas reģionālajos un vietējos tirgos;

—

uzsver, ka izcilības zīme “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER), ko Reģionu komiteja pasniedz kopš 2010. gada, var kalpot par Eiropas līmeņa kritēriju, kurš liecina par uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas izstrādi un īstenošanu, mērķtiecīgu atbalstu MVU, kā arī uz nākotni orientētām stratēģijām;

—

norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš pašnodarbinātībai un uzņēmumu attīstībai, kas būtu jāuztver kā reāla un atzinīgi vērtējama alternatīva; kā vērtīgu alternatīvu ierastajiem uzņēmējdarbības veidiem svarīgi ir arī turpmāk veicināt sociālo uzņēmējdarbību gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā;

—

uzsver, ka Eiropai ir jāspēj pārliecināt jauniešus, ka uzņēmējdarbība piedāvā ilgtspējīgu un daudzsološu profesionālo karjeru, tādējādi atdzīvinot uzņēmējdarbības garu; vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pilnvaras atbalstīt izglītību, tajā iekļaujot arī uzņēmējdarbības aspektus.

Ziņotājs:

Paweł ADAMOWICZ (PL/PPE), Gdaņskas pilsētas mērs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam. Uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā”

COM(2012) 795 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam”, kura mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūru Eiropā, uzlabot piekļuvi finansējumam, sniegt augstas kvalitātes uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus, attīstīt labākos paraugus un vērsties pie konkrētām grupām;

2.

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu pasākumiem, kas vērsti uz uzņēmējdarbības veicināšanu un MVU attīstībai traucējošo šķēršļu likvidēšanu, tādējādi atzīstot MVU nozīmīgo lomu ES konkurētspējas uzlabošanā;

3.

uzsver, ka visām iestādēm visos līmeņos ir jācenšas racionalizēt savas atļauju saņemšanas un kontroles procedūras, kā arī citus administratīvos pasākumus. Tām ir jātiecas vienkāršot informācijas apmaiņu un vienādot terminoloģiju un darbības sistēmas, kuras izmantojot, var automātiski nolasīt informāciju no citām sistēmām;

4.

uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties īstenot jau pieņemtos lēmumus. Teorētiskas diskusijas turpināšana neveicinās uzņēmējdarbības vides attīstību;

5.

uzsver, ka nesenā ekonomikas lejupslīde ir radījusi ievērojamas problēmas Eiropas maza un vidēja lieluma uzņēmējiem, it sevišķi nomaļos reģionos, kuros būtiski pieaudzis uzņēmumu bankrotu skaits;

6.

atzīst pienācīgas uzņēmējdarbības vides un pilnībā funkcionējoša iekšējā tirgus izšķirošo nozīmi Eiropas ekonomikas atveseļošanā un izaugsmē, kā arī sociālās kohēzijas palielināšanā;

7.

uzsver, ka vietējā un reģionālā uzņēmējdarbības vide ir ļoti svarīgs panākumu gūšanas faktors, tāpēc jāīsteno pasākumi, lai pilnveidotu inovācijas spēju un veidotu tādu attieksmi, kas ir pozitīva pret atvērtu inovāciju, proti, kuras stūrakmeņi ir no dažādiem avotiem iegūtu zināšanu efektīva izmantošana, motivējošs dialogs, sadarbība un radoša līdzdarbība;

8.

uzskata, ka rīcības plāns ir nepieciešams solis, lai vienotajā tirgū sekmētu atbalstošas vides radīšanu uzņēmējiem, tādējādi veicinot ekonomikas atveseļošanu visā Eiropas Savienībā;

9.

atbalsta rīcības plāna prioritāšu izvēli, kā atspoguļots trijos plāna pīlāros (proti, uzņēmējdarbības izglītības un mācību attīstība, pareizas uzņēmējdarbības vides izveidošana un rādītāji, konkrētu grupu sasniegšana), un atzinīgi vērtē rīcības plāna gaidāmos rezultātus;

10.

uzsver, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš pašnodarbinātībai un uzņēmumu attīstībai, kas būtu jāuztver kā reāla un atzinīgi vērtējama alternatīva. Pašnodarbinātība un uzņēmumu attīstība ir būtisks faktors, kas veicina Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un tāpēc ir vajadzīgs integrēts daudzlīmeņu atbalsts, proti, pārvaldes iestādēm visos līmeņos jāveic pasākumi, lai krasi samazinātu birokrātiju, kas attiecas uz pašnodarbinātajiem, uzlabotu viņu sociālo aizsardzību un tiesības uz pensiju, kā arī samazinātu nodokļu slogu;

11.

norāda uz sieviešu nelielajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, kurā tikai 30 % no uzņēmējiem ir sievietes; atzīst, ka liela nozīme ir speciāli sievietēm paredzētām apmācībām, kā arī atbalstam, ko sniedz sieviešu-uzņēmēju skaita palielināšanai, un aicina izveidot īpaši sievietēm paredzētus uzņēmējdarbības centrus;

12.

atkārto Komisijai savu nesenajos atzinumos par rūpniecības politiku (1) un valsts reģionālā atbalsta nostādnēm (2) pausto aicinājumu risināt ar uzņēmumu kategoriju definējumu saistīto robežlīmeņu efekta problemātiku un pārskatīt MVU definīciju. Proti, Komisijai vajadzētu “padziļināt analīzi, kā arī pilnveidot uzņēmumiem paredzētos atbalsta instrumentus un izskatīt iespēju izveidot jaunu kategoriju, kādu tā piekrita izveidot pārtikas un lauksaimniecības nozarē un kurā ietilptu vidēji lieli uzņēmumi (starp MVU un lieliem uzņēmumiem), kas nodarbinātu no 250 līdz 750 darbinieku un kuru apgrozījums būtu mazāks par EUR 200 miljoniem. Reģionu komiteja aicina arī apsvērt iespēju ņemt vērā vidēja lieluma (250 – 5 000 darbinieku) uzņēmumus, kuri izveidoti uz straujas izaugsmes MVU bāzes un kuri veicinās turpmāku labklājību Eiropā. Šīs jaunās uzņēmumu kategorijas varētu saņemt piemērotu atbalsta apmēru, kas būtu lielāks par lielajiem uzņēmumiem paredzēto un mazāks par MVU uzņēmumiem paredzēto atbalstu”;

13.

uzsver, ka amatniecībai – kā MVU sektora daļai – ir bijusi un joprojām ir nozīmīga loma Eiropas ekonomikas izaugsmes radīšanā, jo tā ir rūpnieciskās attīstības pamats, un tās īpašās vajadzības būtu jāņem vērā lielākā mērā; tas jo īpaši attiecas uz arodizglītības centru attīstīšanu un izvēršanu;

14.

vēlas arī uzsvērt, ka īpaša nozīme ir uzņēmumiem, kas darbojas sociālās un solidārās ekonomikas jomā. Tie sekmē saimniecisko darbību, palīdz veidot sociālo saikni nelabvēlīgos reģionos un pilda vispārējas nozīmes uzdevumus, kas pamato diferencētu attieksmi, tostarp publiskās intervences likmes regulējuma jomā;

15.

norāda, ka deindustrializācijas turpināšana var ietekmēt nodarbinātību un labklājību Eiropā. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu jāveic strukturālas reformas, lai uzlabotu savu starptautisko konkurētspēju un jo īpaši rūpniecības veiktspēju;

16.

piekrīt, ka uzņēmēju lomai sabiedrībā jāvelta lielāka atzinība un tā ievērojami jāstiprina;

17.

atzinīgi vērtē rīcības plānā izmantoto atklāto un iekļaujošo pieeju, kas vērsta uz plašu ieinteresēto personu loku nolūkā iesaistīt virkni dažādu jau izveidotu MVU, topošos uzņēmējus un potenciālos jaunos uzņēmējus;

18.

ir apņēmības pilna Eiropā stiprināt uzņēmējdarbības garu un palīdzēt vietējā un reģionālajā līmenī pilnībā īstenot rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam, kā arī Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu;

19.

pauž vilšanos par to, ka rīcības plānā nav pienācīgi atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma, lai gan pašvaldībām ir ļoti liela nozīme visu triju rīcības plāna pīlāru galveno mērķu īstenošanā;

20.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo lomu rīcības plāna uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam galvenajās jomās, proti, izglītībā un apmācībā, pārskatāmas administratīvās prakses nodrošināšanā, atbalstošas vides radīšanā uzņēmējiem un uzņēmējdarbības veicināšanā;

21.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs jau ir īstenojušas daudzus nozīmīgus pasākumus un iniciatīvas rīcības plāna jomās;

22.

pauž vilšanos par to, ka pietiekami netiek ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību loma rīcības plāna īstenošanā un ka reģionālā dimensija minēta tikai kā daļa no horizontālā tīkla uzņēmumu atbalstam;

23.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto personu iesaistīšana rīcības plāna īstenošanā ir ļoti nozīmīga, jo pašvaldības pārstāv to pārvaldes līmeni, kurš atrodas vistuvāk MVU un uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām, turklāt lielākā MVU daļa ir iesaistīta un darbojas reģionālajos un vietējos tirgos;

24.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību centrālo lomu institucionālās un politiskās dinamikas nodrošināšanā, kas ļauj veidot sadarbības sinerģijas starp reģionālā līmeņa dalībniekiem, piemēram, tirdzniecības vai amatniecības kamerām, profesionālajām organizācijām, tehnoloģiju centriem, tehnoloģiju parkiem, uzņēmējdarbības inkubatoriem, universitātēm, klasteru iniciatīvām un citiem piemērotiem partneriem, kas var sniegt atbalstu MVU, topošajiem uzņēmējiem, ātras attīstības jaunizveidotiem uzņēmumiem utt. viņu projektu īstenošanā;

25.

uzsver, ka vietējie un reģionālie dalībnieki ir atbildīgi par reģionālo uzņēmējdarbības stratēģiju izstrādi, kurām nākamā ES finanšu plāna ietvaros (proti, no struktūrfondiem) var tikt sniegts lielāks atbalsts nekā jebkad iepriekš;

26.

uzsver, ka vispārēja labuma preču un pakalpojumu, informācijas, speciālo zināšanu un finansējuma nodrošināšanā inovatīviem MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem nepieciešama lielāka valsts iejaukšanās un atbalsts, tostarp vadības pilnveidošana un apmācības, it sevišķi tādās jomās kā finanšu plānošana, stratēģija un tirgvedība progresīviem uzņēmējiem;

27.

uzskata, ka daudzām bankām būtu jāuzlabo pieeja un procedūras, pēc kurām izvērtē uzņēmējdarbības risku un finansē jaunizveidotus uzņēmumus un MVU; tas būtu jāizvirza par prioritāti gadījumos, kad valsts iestādes turpina bankām piešķirt atbalstu;

28.

uzsver, ka izcilības zīme “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER), ko Reģionu komiteja pasniedz kopš 2010. gada, var kalpot par Eiropas līmeņa kritēriju, kurš liecina par uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas izstrādi un īstenošanu, mērķtiecīgu atbalstu MVU, kā arī uz nākotni orientētām stratēģijām. Šī izcilības zīme var arī veicināt vietējā un reģionālā līmeņa Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta partnerību attīstīšanu un tādējādi palīdzēt īstenot mērķus, kas izvirzīti rīcības plānā un MVU konkurētspējas nodrošināšanas programmā (COSME);

29.

atzīstot būtisko nozīmi, kāda ir MVU kā galvenajam dzenulim jaunu darbvietu un ekonomikas izaugsmes radīšanā Eiropā (laika posmā no 2002. līdz 2010. gadam MVU radīja 85 % jauno darbvietu Eiropas Savienībā), uzsver grūtības, ar kādām saskarsies vietējās un reģionālās pašvaldības, lai iesaistītu MVU, paredzētu piemērotu atbalstu dažādajiem MVU veidiem – it sevišķi mikrouzņēmumiem – un nodrošinātu visaugstākās kvalitātes atbalsta pasākumus;

30.

atzīst: lai gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības šķēršļu likvidēšanā, ievērojama loma šajā procesā piekrīt Eiropas Savienībai, jo tā var nodrošināt pienācīgu vienotā tirgus darbību un uzlabot uzņēmējdarbības vidi;

31.

atzīstot rīcības plāna nozīmi, uzsver: lai sekmīgi īstenotu plāna mērķus, būtiski ir koordinēt iestāžu darbību pārnacionālā, valstu un jo īpaši reģionālajā un vietējā līmenī;

32.

ņemot vērā uzņēmējdarbības veicināšanas projektu horizontālo un transversālo raksturu, uzsver, ka jāstiprina sadarbība starp dažādajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem;

33.

ņemot vērā iepriekš minēto, aicina Eiropas Komisiju nodrošināt pilnīgu papildināmību starp dažādajām ES programmām uzņēmumu finansēšanai, it īpaši COSME, struktūrfondiem un programmu “Apvārsnis 2020”, lai maksimāli izmantotu sinerģiju potenciālu un izvairītos no neefektīvas pārklāšanās;

34.

uzsver, ka iespējamā pasākumu dublēšanās varētu būt neefektīva un nelietderīga, un tāpēc aicina koordinēt un saskaņot pasākumus, ko īsteno dažādos pārvaldes līmeņos;

35.

ņemot vērā problēmas nopietnību, aicina sniegt precīzāku informāciju par konkrētu finansējumu, kas piešķirts dažādu ierosināto pasākumu īstenošanai;

36.

pauž vilšanos par to, ka paziņojumā nav ņemtas vērā Eiropas reģionos pastāvošo dažādo uzņēmējdarbības kultūru un ekosistēmu īpatnības, un it sevišķi ievērojamās atšķirības starp “vecajām” un “jaunajām” dalībvalstīm, reģioniem ar un bez lielpilsētu teritorijām, kā arī centrāliem un perifēriem reģioniem;

37.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības dinamikas veicināšanai un stimulēt izaugsmi, sekmējot inovatīvu uzņēmumu darbību savos reģionos;

38.

uzsver praktiskus pasākumus uzņēmējdarbības gara attīstīšanai, kas uzskatāma par vienu no struktūrfondu izmantošanas un lietpratīgas specializācijas stūrakmeņiem;

39.

aicina reģionālo un vietējo līmeni savas darbības programmas izstrādāt tā, lai būtu iespējams atbilstoši prognozēt pasākumus rīcības plāna mērķu sekmēšanai un lai nodrošinātu, ka struktūrfondu partnerībās atspoguļojas daudzveidība un dzimumu vienlīdzība;

40.

uzsver, ka Reģionu komitejas izcilības zīme “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER) ir labs piemērs, kas parāda, ka reģioni var izstrādāt uz nākotni vērstas stratēģijas, kurās īpaša uzmanība pievērsta uzņēmējdarbībai un mērķtiecīgam MVU atbalstam, lai spētu labāk risināt kopīgās un reģioniem specifiskās problēmas;

41.

uzsver, ka visi izcilības zīmi ieguvušie reģioni (2011.–2013. gadā) ir uzsākuši jaunu, interesantu pasākumu īstenošanu vai arī izvērsuši jau esošos pasākumus, lai veidotu sava reģiona ekonomisko politiku;

42.

aicina attīstīt “EER tīklu”, kā vienu no piemērotiem ietvariem izmantojot Eiropas Komisijas pamatprogrammu COSME (2014.–2020. gadam);

43.

aicina īstenot COSME programmā izklāstītos mērķus; šī programma ir izstrādāta, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam, radītu uzņēmumu izveidei un izaugsmei labvēlīgu vidi, rosinātu uzņēmējdarbības kultūru Eiropā, palielinātu ES uzņēmumu ilgtspējīgu konkurētspēju, palīdzētu maziem uzņēmumiem darboties ārpus savas valsts un uzlabotu viņu piekļuvi tirgiem;

44.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas vēlmi vienkāršot COSME programmas pārvaldību salīdzinājumā ar tās priekšgājējām, piemēram, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu (CIP, no 2007. līdz 2013. gadam), lai samazinātu administratīvās izmaksas un drīzāk pievērstos labāku atbalsta pasākumu sniegšanai uzņēmumiem;

45.

stingri uzskata, ka Reģionu komiteja jāuzaicina uz nākamajām COSME pārvaldības komitejas sanāksmēm;

46.

uzsver, ka rīcības plānā galvenā uzmanība būtu jāpievērš vispārējam politikas ietvaram, un pauž vilšanos par to, ka Eiropas Komisija, šķiet, uzņēmējdarbības dilemmu uztver galvenokārt kā kvantitatīvu problēmu (uzņēmumu skaita palielināšana);

47.

uzsver pasākumus, kas būtiski veicina jaunu uzņēmumu izveidi sadarbībā ar universitātēm un citām izglītības iestādēm. Svarīgs instruments šeit ir izcilības piemēru modelēšana tā, lai šādus modeļus varētu izmantot visā ES;

48.

uzsver, ka izšķirošs ekonomikas izaugsmes faktors ir inovatīvi un konkurētspējīgi uzņēmumi, turklāt īpaši būtu jāstimulē to centieni izvērst darbību pasaules mēroga tirgos un būt tajos konkurētspējīgiem. Lai mazāk attīstītie reģioni samazinātu plaisu, kas tos šķir no labāk attīstītiem reģioniem (panāktu konverģenci), un pārējie reģioni saglabātu starptautisku konkurētspēju, obligāti jāsekmē efektīvu uzņēmumu izaugsme;

49.

bažījas, ka demogrāfisko pārmaiņu dēļ daudzi ģimenes uzņēmumu vadītāji tuvākajos gados sasniegs pensijas vecumu, taču viņi ne vienmēr spēj atrast piemērotu cilvēku, kas uzņēmumu pārņemtu; tas var apdraudēt uzņēmuma nākotni un darbvietas;

50.

uzskata: lai veicinātu uzņēmumu internacionalizāciju, jāuzlabo svešvalodu zināšanas gan uzņēmēju, gan studentu un skolēnu vidū, kā arī jāpaplašina zināšanas par Eiropas Savienības kopējā tirgus iespējām un darbības nosacījumiem starptautiskajā tirgū;

51.

atgādina, ka ES līdzekļi būtu jāizmanto arī, lai atbalstītu meistara-mācekļa modeļa ieviešanu uzņēmējdarbībā. Zināšanu nodošana starp paaudzēm rada nozīmīgu pievienoto vērtību, jo vecāka gadagājuma darbinieki var iemācīt domāšanas veidu un zināšanas, bet jaunajiem darbiniekiem ir svaigas idejas un entuziasms. Tādējādi meistara-mācekļa modelis nāk par labu abām pusēm (3);

52.

uzsver, ka vietējā un reģionālā līmeņa uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām jāstrādā intensīvāk, lai MVU varētu pilnībā izmantot ES vienotā tirgus potenciālu; šai sakarā uzsver, ka jāturpina Eiropas Biznesa atbalsta tīkla darbs;

53.

uzsver, ka citiem reģionālā līmeņa dalībniekiem, piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām, universitātēm, tehnoloģiju nodošanas centriem, klasteriem utt., būtu jāpārskata sava līdzdalība reģionālās attīstības ietvarā, lai apzinātu labākos sadarbības veidus, kas ļautu attiecīgā reģiona uzņēmumiem saņemt profesionālu un visaptverošu atbalstu jaunu tirgu apgūšanai;

54.

piekrīt viedoklim, ka neatkarīgi no ciešas sadarbības un partnerībām ES reģioniem jāspēj pašiem definēt savu izaugsmes potenciālu un raisīt inovāciju gan augsto tehnoloģiju jomās, gan sektoros ar zemāka līmeņa tehnoloģijām, piemēram, izstrādājot viedas specializācijas stratēģijas atbilstīgi konkrētajiem apstākļiem starpreģionu līmenī;

55.

atzīst, ka svarīgākās pamattehnoloģijas (uzlabotie materiāli, nanotehnoloģija, mikroelektronika un nanoelektronika, biotehnoloģija un fotonika) dažos Eiropas reģionos varētu būt ļoti nozīmīgi faktori izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanai. Šīs nozares veido būtisku daļu no pārejas procesa uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kura balstīta uz zināšanām. Uzņēmēji, kuri aktīvi darbojas minēto tehnoloģiju nozarē, varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu, lai palīdzētu risināt mūsdienu sabiedrības problēmas un modernizēt ES rūpniecību;

56.

uzsver, ka līdzās tradicionālajai uzņēmējdarbībai ir svarīgi ar motivējošiem pasākumiem visās dalībvalstīs būtiski veicināt zinātņu doktoru un doktorantūras studentu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā;

57.

uzsver, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu Eiropas Savienības kompetencē ir sniegt atbalstu rīcības plānā iekļautajās jomās. Atzīmē, ka rīcības plānā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir paredzētas brīvas izvēles tiesības;

58.

atzīst, ka ierosinātie pasākumi konkrēti vērsti uz to politikas trūkumu un tirgus nepilnību (piemēram, informācijas asimetrijas) novēršanu, ar kurām var cīnīties vienīgi ES līmenī, un līdz ar to šie pasākumi ir saskaņā ar Lisabonas līgumu;

59.

atzīst, ka rīcības plānā ir ievērots proporcionalitātes princips. Sagaidāms, ka plānoto pasākumu apjoms un mērogs, pateicoties ieplūšanas un multiplikatora efektiem, palīdzēs mazināt konkrētas tirgus nepilnības;

60.

uzsver, ka Eiropai ir jāspēj pārliecināt jauniešus, ka uzņēmējdarbība piedāvā ilgtspējīgu un daudzsološu profesionālo karjeru, tādējādi atdzīvinot uzņēmējdarbības garu;

61.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pilnvaras atbalstīt izglītību, tajā iekļaujot arī uzņēmējdarbības aspektus;

62.

uzsver, ka ir jāatzīst vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas sekmēt uzņēmējdarbību;

63.

aicina vietējā un reģionālā līmeņa mācību organizācijas un izglītības sistēmas konkrētai mērķauditorijai piedāvāt precīzāk izstrādātas formālās un neformālās izglītības iespējas uzņēmējdarbības un uzņēmumu attīstības jomā;

64.

uzsver Eiropas pamatprasmju sistēmas nozīmi, kurā izglītība uzņēmējdarbības jomā noteikta par ļoti svarīgu prasmi līdzās matemātikai, problēmu risināšanas tehnikām, komunikācijas, svešvalodu un citām prasmēm;

65.

aicina Komisiju veicināt uzņēmējdarbības apmācības programmu ieviešanu vispārējās un augstākās izglītības iestādēs, galveno uzsvaru liekot uz praktisku prasmju apgūšanu un uzņēmēju, audzēkņu un studentu savstarpēju ikdienēju mācīšanos;

66.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības attiecīgi vai nu ieviest izglītību un apmācības programmas uzņēmējdarbības jomā, vai uzlabot jau esošo programmu kvalitāti;

67.

uzsver to programmu nozīmi, kuru mērķis ir veicināt izpratni par uzņēmējdarbības vērtībām un uzlabot uzņēmējdarbības prasmes jau no pamatskolas, lai rosinātu jaunās paaudzes inovatīvo potenciālu un izzinošo dabu;

68.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības spēj īstenot tādas izglītības programmas, kas stiprinātu jauniešu uzņēmējdarbības garu reģionam raksturīgajās tautsaimniecības nozarēs un sekmētu gan attiecīgo nozaru, gan visa reģiona attīstību;

69.

uzsver, ka svarīgs ir dialogs starp topošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, piemēram, tādā veidā, kā to veicina Eiropas programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”;

70.

uzsver, ka daži no EER izcilības zīmi saņēmušajiem reģioniem ir nopietni iesaistījušies minētajā programmā un to uzņēmēju sasniegtie rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Programma piedāvā nākamajiem uzņēmējiem apmācības jau izveidotos MVU; tādējādi pieredzējuši uzņēmēji vienlaikus gūst ierosmes no jauniem un motivētiem [topošajiem] uzņēmējiem, kuri viņiem sniedz svaigu skatījumu uz ikdienas problēmām (ražošanas vai citiem esošiem procesiem). Šādā veidā var ievērojami uzlabot apmaiņā iesaistīto uzņēmumu inovācijas spējas;

71.

uzsver: kā vērtīgu alternatīvu ierastajiem uzņēmējdarbības veidiem svarīgi ir arī turpmāk veicināt sociālo uzņēmējdarbību gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā. Sociālā uzņēmējdarbība var dot lielu gandarījumu, it sevišķi tāpēc, ka ilgstošās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ uzņēmējdarbībai ir jākļūst ilgtspējīgākai;

72.

atzīst, ka ir jāuzlabo uzņēmumu un nākamo uzņēmēju izpratne par iespējām, kuras tiem piedāvā vienotais tirgus;

73.

mudina Komisiju un dalībvalstis likvidēt vēl pastāvošos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību, kā norādīts rīcības plāna otrajā pīlārā; turklāt uzskata, ka sociālā nodrošinājuma sistēmas nedrīkst diskriminēt uzņēmējus un pašnodarbinātos;

74.

norāda: lai veidotu uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi, pašvaldībām jāiegulda līdzekļi kvalitatīvā transporta un digitālajā infrastruktūrā, tāpēc tām vajadzīgs Eiropas Savienības atbalsts;

75.

apzinās, ka it sevišķi nākamajos gados vairākiem simtiem tūkstošu vecāka gadagājuma uzņēmēju Eiropas Savienībā būs jānodod savi uzņēmumi nākamajai paaudzei vai arī tie jāslēdz; tāpēc būs nepieciešams īstenot uzņēmumu darbības turpināšanas stratēģijas, kā arī ir jāveicina izpratne par šo problēmu. Šajā sakarā Reģionu komiteja atkārto atzinumā par valsts reģionālo atbalstu (4) pausto aicinājumu darbības atjaunošanu noteikt par tiesīgu uz atbalstu saskaņā ar valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnēm;

76.

piekrīt viedoklim, ka ir jāvienkāršo bankrota procedūra, lai dotu uzņēmējiem otru iespēju;

77.

uzskata, ka ir būtiski pastāvīgi samazināt birokrātiskās procedūras, kas saistītas ar uzņēmumu dibināšanu, paplašināšanu un reģistrēšanu;

78.

atbalsta ierosmi veicināt uzņēmējdarbību konkrētās mērķgrupās, ievērojot īpašās problēmas, ar ko šīs grupas saskaras;

79.

uzsver vecāka gadagājuma uzņēmēju izšķirošo lomu ES ekonomikā un norāda: ņemot vērā pastāvošos demogrāfiskos procesus, domājams, ka viņu loma tikai pieaugs;

80.

atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā vecāka gadagājuma uzņēmēju loma atzīta par vērtīgu uzņēmējdarbības avotu Eiropas Savienībā, tādējādi ļaujot veidot sinerģijas ar sociālās politikas pasākumiem, kuru mērķis ir pastiprināt to iedzīvotāju saimniecisko darbību, kuri ir vecāki par 50 gadiem;

81.

uzsver: ņemot vērā vecāka gadagājuma darbinieku ilgo darba pieredzi, viņi ir bagātīgs zināšanu avots un viņu nozīme var būt izšķiroša, lai palīdzētu jaunajai uzņēmēju paaudzei dibināt vai nostabilizēt uzņēmumus;

82.

piekrīt viedoklim, ka uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām vietējā un reģionālajā līmenī jāturpina apzināt darba modeļi, kas ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem, balstoties uz brīvprātības principu, palikt darba tirgū; vienlaikus jāveicina iespējas darba tirgū nodarbināt iespējami lielāku skaitu studentu un topošo uzņēmēju (ar mentoru programmu starpniecību);

83.

šai sakarā iesaka sabiedrībā veicināt “aktīvu vecumdienu” attieksmi. Aktīvas vecumdienas labvēlīgi ietekmē ne tikai tieši iesaistītos cilvēkus, bet var būt arī izaugsmes un inovācijas avots. Lēmumu pieņēmēji vietējā un reģionālajā līmenī varētu turpināt izzināt un veicināt “zelta iespēju” jēdzienu, ko piedāvā senioru ekonomika; taču tas lielā mērā būs atkarīgs no sabiedrības attieksmes maiņas attiecībā uz politiku, kas vērsta uz vecāka gadagājuma cilvēkiem;

84.

uzsver, ka atsevišķos Eiropas reģionos jau ir īstenoti uz konkrētām grupām vērsti pasākumi, lai paaugstinātu to uzņēmējdarbības potenciālu, un aicina citus reģionus izmantot šo pieredzi; kā labs piemērs šai ziņā minama Principi Attivi programma, ko īsteno Apūlijas reģions;

85.

piekrīt viedoklim, ka zaļā ekonomika piedāvā ievērojamu inovāciju potenciālu un ka Eiropas MVU varētu to izmantot efektīvāk;

86.

norāda uz būtisko nozīmi, kāda uzņēmējdarbības inkubatoriem, klasteru iniciatīvām un klasteriem var būt zinātniskās pieredzes raitākā nodošanā reālajai tautsaimniecībai un praktisku zināšanu izplatīšanā, kā arī reģionālo ekonomiku konkurētspējas un interešu aizsardzības stiprināšanā; rosina zinātnisko atziņu komercializāciju;

87.

uzsver, ka vairākos ar EER izcilības zīmi apbalvotajos reģionos atrodami daudzsološi piemēri, kuros klasteru iniciatīvas un inkubatoru centri ir palīdzējuši jauniem uzņēmējiem radīt jaunus produktus un pakalpojumus ar izaugsmes potenciālu. Kā šādi sekmīgi piemēri minami Eco World Štīrijā (2013. gada EER reģions), Golmas tehnoloģiskais parks Brandenburgā (2011. gada EER reģions) un tehnoloģiskais parks ar inkubatoru Mursijas reģionā (2011. gada EER reģions);

88.

atzinīgi vērtē Biznesa atbalsta tīkla stiprināšanu un budžeta palielināšanu tīkla atbalstītajam konkrētajam mērķim “tirgus pieejamības uzlabošana”;

89.

aicina visus iesaistītos reģionālos dalībniekus līdzdarboties Biznesa atbalsta tīklā, lai būtu iespējams aptvert visus dažādos MVU veidus un veidot ciešākas saiknes.