5.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 45/80

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (1) (daļa no sešu tiesību aktu kopuma, turpmāk “MIP regula”).

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par rādītāju kopsavilkumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai – sākotnēji plānotā struktūra (2),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 14. novembra darba dokumentu “MNNP rādītāju kopsavilkuma aizpildīšana: finanšu sektora rādītājs” (SWD(2012)0389),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai par brīdināšanas mehānisma ziņojumu 2013 (COM(2012)0751),

—

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 2011. gada 9. decembrī paustos uzskatus par plānotajiem datu apkopojuma rādītājiem, kas attiecas uz finanšu tirgus stabilitāti,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. decembra vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ar kuru Parlamentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un dokumenti par pielāgoto makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā izmantoto rādītāju kopsavilkumu,

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā izmantotā rādītāju kopsavilkuma pabeigšanu (O-000039/2013 – B7–0117/2013),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir politikas instruments, kas ieviests ar sešu tiesību aktu kopumu un kas ir svarīgs eurozonas ekonomikas pārvaldības balsts, kura mērķis ir novērst un koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tādiem makroekonomikas nelīdzsvarotības gadījumiem, kuri var negatīvi ietekmēt citas dalībvalstis;

B.

tā kā šo rādītāju kopsavilkumu, kas izstrādāts saskaņā ar MIP regulas 4. pantu, sākotnēji veidoja desmit rādītāji, kuri aptvēra plašu uzraudzības jautājumu loku nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros;

C.

tā kā Komisija 2012. gada novembrī to papildināja ar vēl vienu rādītāju – finanšu sektora saistību pieauguma tempu, par to paziņojot Parlamentam 2012. gada 19. novembra vēstulē un 2012. gada 28. novembrī publicējot attiecīgo analīzi brīdināšanas mehānisma ziņojumā;

D.

tā kā MIP regulas 12. apsvērumā norādīts, ka “Komisijai ieteikumi par rādītāju un robežvērtību noteikšanu un pielāgošanu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām un Padomei komentāru izteikšanai”,

1.

pauž dziļu nožēlu, ka Komisija nav ievērojusi MIP regulā ietverto sadarbības garu, atjauninot rādītāju kopsavilkumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai;

2.

turklāt pauž lielu nožēlu, ka Parlaments attiecīgo paziņojumu saņēma tikai dažas dienas pirms Komisijas rādītāju kopsavilkuma publicēšanas 2012. gada novembrī;

3.

prasa Komisijai laikus ziņot Parlamentam un Padomei par to, vai tā vēl grasās atjaunināt rādītāju kopsavilkumu līdz 2015. gadam;

4.

ar dziļu nožēlu konstatē, ka šajā procesā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret likumdevējām iestādēm, jo Komisija vairākkārt ir apspriedusies ar attiecīgo Padomes darba grupu;

5.

uzsver, ka 2011. gada 15. decembra rezolūcija par rādītāju kopsavilkumu, kurā Parlaments pieprasa iekļaut jaunu rādītāju finanšu nozarei, neliecina par apmierinošu apspriešanos ar Parlamentu, kā tas paredzēts MIP regulas 12. apsvērumā, jo minētā rezolūcija tika pieņemta gadu iepriekš un tā nebija atbilde uz Komisijas priekšlikumu; turklāt norāda, ka rādītāja rūpīga izraudzīšanās un izstrādāšana prasa augstu piesardzības pakāpi, par ko liecina Komisijas dienestu 2012. gada 14. novembra darba dokuments;

6.

norāda, ka ESRK 2011. gada 9. decembra paziņojumā ir ietvertas atrunas attiecībā uz finanšu rādītāju, uzsverot, ka rādītāju kopsavilkumā vajadzētu iekļaut nekonsolidēta finanšu sektora īstermiņa saistības (kopējās saistības, kuru termiņš ir viens gads), atskaitot banku noguldījumus, kas raksturo kopējo saistību īpatsvaru, un šim rādītājam būtu jādod priekšroka salīdzinājumā ar rādītājiem, kuru pamatā ir aktīvi, kas piesaistīti no līdzekļu plūsmas, piemēram, aizņemto līdzekļu īpatsvars vai klāt nākušu saistību īpatsvars, jo, tā kā aktīvus aprēķina pēc tirgus vērtības, tie ir lielā mērā atkarīgi no vērtspapīru tirgus procesiem; atgādina Komisijai, ka MIP regulas 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka “sagatavojot rādītājus attiecībā uz finanšu tirgus stabilitāti, pienācīgi ņem vērā ESRK darbu”;

7.

negrasās samierināties ar to, ka Komisijas dienestos joprojām nav notikusi vajadzīgā attieksmes maiņa, lai pilnībā atzītu Parlamenta lomu ekonomikas pārvaldības jomā; uzsver, ka Komisijai nepārprotami jārespektē Parlamenta kā vienas no likumdevējām iestādēm loma daudzpusējā uzraudzībā, kā tas cita starpā paredzēts LESD 121. panta 6. punktā un 136. pantā, un jāattiecas pret Parlamentu tāpat kā pret Padomi saistībā ar visiem Savienības aktiem šajā jomā; atgādina Komisijai, ka apspriešanās ar Parlamentu par izmaiņām rādītāju kopsavilkumā ir arī daļa no paraugprakses, kas liecinātu par iestāžu savstarpēju cieņu;

8.

atgādina Komisijai, ka saskaņā ar LES 17. panta 8. punktu tā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.