5.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 45/2

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. panta 1. punktu un 260. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 22. decembra pamatnostādnes par Padomes Direktīvas 2004/113/EK piemērošanu apdrošināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-236/09 (Test-Achats) (2),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 1. marta spriedumu lietā C-236/09 (Test-Achats)  (3),

—

ņemot vērā Eiropas Juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības jomā 2010. gada decembra ziņojumu “ES noteikumi par dzimumu līdztiesību: kā tie transponēti dalībvalstu tiesību aktos?”,

—

ņemot vērā Eiropas Juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības jomā 2009. gada jūlija ziņojumu “Diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu un Direktīvas 2004/113/EK transponēšana”,

—

ņemot vērā Eiropas juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības jomā 2011. gada jūnija ziņojumu “Transpersonas un starpdzimuma personas – diskriminācija dzimuma, dzimumidentitātes un dzimuma izpausmes dēļ”,

—

ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 30. marta nostāja par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par Ceļveža sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam īstenošanas rezultātu novērtējumu un ieteikumiem turpmākai rīcībai (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0044/2013),

A.

tā kā šī direktīva aizliedz gan tiešu, gan arī netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri pieejami publiski gan valsts, gan privātajā sektorā;

B.

tā kā šī direktīva reglamentē aspektus, kas saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ ārpus darba tirgus;

C.

tā kā ir aizliegta arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievietēm saistībā ar grūtniecību un maternitāti, kā arī uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās, un norādījums diskriminēt gadījumos, kad tiek piedāvātas vai piegādātas preces vai piedāvāti vai sniegti pakalpojumi;

D.

tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā attiecīgi pasākumi cīņai pret diskrimināciju dzimuma dēļ tiks veikti, izmantojot īpašu likumdošanas procedūru, ar kuru saskaņā Padome pieņem vienprātīgu lēmumu un saņem Parlamenta piekrišanu (LESD 19. panta 1. punkts);

E.

tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju šī direktīva ir transponēta lielākajā daļā dalībvalstu, pieņemot jaunus tiesību aktus vai grozot spēkā esošus tiesību aktus šajā jomā;

F.

tā kā dažās dalībvalstīs transponēšana nebija pabeigta vai bija nokavēts transponēšanas termiņš;

G.

tā kā dažu valstu tiesību akti ir plašāki, nekā prasīts šajā direktīvā, un aptver arī izglītības jomu vai diskrimināciju attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem un reklāmu;

H.

tā kā atkāpe, kas norādīta šīs direktīvas 5. panta 2. punktā, radīja juridisko nenoteiktību un iespējamas tiesiskas problēmas ilgtermiņā;

I.

tā kā Komisijas ziņojums par direktīvas piemērošanu saskaņā ar šo direktīvu bija jāiesniedz 2010. gadā, bet tā iesniegšana ir atlikta vēlākais līdz 2014. gadam;

J.

tā kā Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 1. marta spriedumā lietā C-236/09 (Test-Achats) bija noteikts, ka šīs direktīvas 5. panta 1. punktā norādītā atkāpe attiecībā uz apdrošināšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem neļauj sasniegt mērķi – panākt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm – un ir pretrunā ES Pamattiesību hartai;

K.

tā kā attiecīgais noteikums pēc atbilstīga pārejas perioda beigām, šajā gadījumā no 2012. gada 21. decembra, zaudē spēku;

L.

tā kā Komisija 2011. gada 22. decembrī publicēja nesaistošas pamatnostādnes, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām un saistītajiem finanšu pakalpojumiem;

M.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi diskriminācija pret transpersonām un diskriminācija dzimumidentitātes dēļ var pāraugt diskriminācijā dzimuma dēļ (6) politikā un tiesību aktos sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā,

1.

pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ne iesniegusi ziņojumu par Padomes Direktīvas 2004/113/EK piemērošanu, ne publicējusi jaunākos datus par pašreizējiem īstenošanas procesiem valstīs;

2.

atzīst, ka spriedums Test-Achats lietā varētu būt ietekmējis īstenošanas procesus dalībvalstīs, bet norāda, ka tikai ar šo spriedumu vien nevar attaisnot to, ka šajā direktīvā norādītais ziņojums nav ticis laikus publicēts;

3.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz publicēt ziņojumu un visus pieejamos datus;

4.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus šīs direktīvas un tās ietekmes skaidrošanai, izmantojot konkrētus piemērus, lai nodrošinātu, ka gan sievietes, gan vīrieši var pilnīgi un atbilstīgi izmantot šo direktīvu kā efektīvu līdzekli, ar ko nodrošināt savas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi visām precēm un pakalpojumiem;

5.

atzinīgi vērtē spriedumu Test-Achats lietā, taču uzskata, ka tas ir radījis nenoteiktības palielināšanos apdrošināšanas tirgū; sagaida, ka abiem dzimumiem paredzētu kritēriju izstrāde ļaus noteikt tādas cenas, pamatojoties uz vairākiem riska faktoriem, kuras taisnīgi atspoguļos personu riska līmeni neatkarīgi no to dzimuma, kā arī ļaus konstatēt jebkādu iespējamu diskrimināciju dzimuma dēļ;

6.

uzskata, ka Komisijas publicētās pamatnostādnes, kam nav saistoša spēka vai tiesību akta nozīmes, nav pilnībā izkliedējušas šo nenoteiktību;

7.

aicina Komisiju praktiski risināt problēmu, ierosinot jaunu, pamatnostādnēm pilnībā atbilstošu tiesību aktu;

8.

norāda, ka apdrošināšanas nozarei būtu jāturpina centieni pārveidot prēmiju aprēķināšanu tā, lai tā atbilstu kritērijiem, kas attiecas uz abiem dzimumiem, piemērojot uz citiem faktoriem pamatotus aktuāros aprēķinus;

9.

aicina Komisiju sākt neformālu dialogu ar apdrošināšanas nozares pārstāvjiem par riska novērtējumu;

10.

aicina Komisiju informēt par metodiku, ko tā izmantos, lai novērtētu sprieduma Test-Achat lietā ietekmi uz apdrošināšanas cenu noteikšanu;

11.

aicina Komisiju analizēt jautājumu, īpašu uzmanību pievēršot arī patērētāju aizsardzības politikai;

12.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzmanīgi vērot norises apdrošināšanas tirgū un de facto netiešas diskriminācijas pazīmju gadījumā veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai risinātu problēmu un nepieļaut augstāku cenu nepamatotu noteikšanu;

13.

uzsver, ka šī direktīva attiecas ne tikai uz apdrošināšanas jomu un ka ir sīki jāskaidro šīs direktīvas plašākais tvērums un attīstības iespējas attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem publiskajā, kā arī privātajā jomā, lai sievietes un vīrieši varētu pilnībā saprast šīs direktīvas tvērumu un mērķi un tādējādi atbilstīgi izmantot tās noteikumus un sniegtās iespējas;

14.

norāda, ka lielākā daļa dalībvalstu tiesību aktos ir ieviesušas noteikumu par pierādīšanas pienākuma maiņu; aicina Komisiju uzraudzīt šā noteikuma piemērošanu visās dalībvalstīs;

15.

aicina Komisiju ņemt vērā diskriminācijas gadījumus, kas saistīti ar grūtniecību, ģimenes plānošanu un maternitāti, piemēram, attiecībā uz mājokļu nozari (mājokļa īri) vai grūtībām saņemt aizdevumu, kā arī uz piekļuvi medicīnas precēm un pakalpojumiem, jo īpaši uz piekļuvi likumā paredzētajai reproduktīvās veselības aprūpei un dzimuma maiņas procedūrām;

16.

aicina Komisiju īpaši vērīgi uzraudzīt jebkādu diskrimināciju saistībā ar bērna barošanu ar krūti, tostarp iespējamu diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem sabiedriskās vietās un jomās;

17.

aicina Komisiju pārraudzīt šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu attiecībā uz grūtniecēm, kas meklē patvērumu un kas gaida atbildi uz patvēruma pieteikumu, t. i., lai nodrošinātu, ka šīs sievietes var slēgt atbilstošus līgumus un izmantot attiecīgos produktus;

18.

aicina Komisiju turpmāk politikā un tiesību aktos pilnībā iekļaut diskrimināciju dzimumidentitātes dēļ sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi;

19.

ar vilšanos konstatē, ka dažās dalībvalstīs sievietes uzņēmējas, jo īpaši vientuļās mātes, bieži tiek diskriminētas, ja tās cenšas saņemt aizdevumus vai kredītu saviem uzņēmumiem, un vēl joprojām bieži sastopas ar šķēršļiem, kas pamatoti uz dzimumu stereotipiem;

20.

aicina Komisiju uzkrāt labāko praksi un darīt to pieejamu dalībvalstīm, lai nodrošinātu resursus, kas nepieciešami pozitīvas darbības atbalstam un attiecīgo noteikumu labākas īstenošanas nodrošināšanai valsts līmenī;

21.

vērš uzmanību uz dažu līdztiesības struktūru neefektivitāti, ko rada faktiskas rīcībspējas trūkums, personāla trūkums un finanšu resursu nepietiekamība;

22.

aicina Komisiju pienācīgi un rūpīgi uzraudzīt to “vienlīdzības struktūru” stāvokli, kas dibinātas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un pārbaudīt, vai ir izpildīti visi ES tiesību aktu noteikumi; īpaši uzsver to, ka ar pašreizējo ekonomikas krīzi nevar attaisnot nepilnības vienlīdzības struktūru darbībā;

23.

uzsver, ka Komisijai jānodrošina dati par pašreizējām pārkāpuma procedūrām un darbībām un to lielāka pārredzamība;

24.

aicina Komisiju izveidot tiesību aktu publisku datubāzi un judikatūru attiecībā uz diskrimināciju dzimuma dēļ; uzstāj, ka jāuzlabo to personu aizsardzība, kas cietušas no diskriminācijas dzimuma dēļ;

25.

norāda, ka, ņemot vērā valstu tiesu nozīmi, ir nepieciešams finansiāls atbalsts un turpmāko mācību koordinēšana ES līmenī tiem praktizējošiem juristiem, kuri darbojas uz dzimumu pamatotas diskriminācijas jomā;

26.

norāda, ka visām dalībvalstīm laikus jātransponē šī direktīva;

27.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.