52013DC0935

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada progresa ziņojums par kopīgo tehnoloģiju ierosmju kopuzņēmumu darbībām 2012. gadā

1.           Ievads

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes (turpmāk "KTI") ir publiskā un privātā sektora partnerības Eiropas līmeņa rūpniecisko pētījumu jomā, un šīs ierosmes patlaban ir jau sekmīgi iedibinātas un uzņēmušas paredzēto tempu. Tās izveidoja 2007.–2008. gadā saskaņā ar 7. pamatprogrammu[1], un tās attiecas uz piecām stratēģiskām jomām: aeronautika un gaisa transports, sabiedrības veselība, kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas, iegultās datorsistēmas un nanoelektronika.

KTI apvieno rūpniecības nozari, pētniekus, dažos gadījumos regulatorus un ES nolūkā noteikt kopīgas pētniecības programmas un ieguldīt liela mēroga starptautiskās pētniecības darbībās un tādējādi ir Eiropas Savienības konkrēti veikumi, kuru mērķis ir nostiprināt tās konkurētspēju, realizējot zinātnisko izcilību, atvērtību un inovāciju. Turklāt pirmie darbības gadi parāda, ka KTI ir pozitīva atbildes reakcija uz nepieciešamību "defragmentēt" pētniecības un inovācijas vidi. Šim ziņojumam pievienotie fakti un dati parāda, ka KTI sasniedz savus mērķus pētniecības jomā. Relatīvā izteiksmē mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk "MVU") sekmīga rezultāta īpatsvars 2012. gada kopuzņēmumu (turpmāk "KU") uzaicinājumos ir ievērojami augstāks nekā MVU dalībnieku attiecīgais īpatsvars 7. pamatprogrammas īpašajā programmā "Sadarbība". No visas Eiropas iesaistījās ievērojams dalībnieku skaits, un augstie dalības rādītāji uzaicinājumos kopā ar augstajiem sekmīgu rezultātu rādītājiem parāda, ka gan zinātnieki, gan rūpnieciskie ražotāji KTI procesu vērtē atzinīgi, kā arī augsti vērtē šo ierosmju atvērtību un nepārtrauktību, ko KU piedāvā finansēto darbību pārvaldībā.

Gada ziņojums par kopīgās tehnoloģiju ierosmes kopuzņēmumu (turpmāk "KTI KU") sasniegumiem ir paredzēts 11. panta 1. punktā Padomes regulās, ar kurām izveido atsevišķas KTI. Visos gadījumos šajās regulās ir noteikts, ka "Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par [KTI nosaukums] kopuzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem. Minētajā ziņojumā ietver plašu informāciju par īstenošanu, tostarp ziņas par iesniegto priekšlikumu skaitu, finansēšanai izraudzīto priekšlikumu skaitu, dalībnieku veidu, tostarp MVU, un valstu statistikas datus".

Šajā ziņojumā analizēti KU sasniegumi, jo īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā par 2011. gadu norādītajiem rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir informēt Eiropas Parlamentu un Padomi, un tajā ir sniegts kopsavilkums par sasniegumiem kopš KTI KU izveides.

Pēc KTI KU īsa apraksta šajā ziņojumā ir sniegts kopsavilkums par to sasniegumiem 2012. gadā, kas ir sīkāk aprakstīts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā. Ziņojuma noslēgumā sniegts skatījums uz turpmākajām problēmām.

Šim ziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā un pielikumos ir sīki aprakstītas attiecīgo KTI KU darbības 2012. gadā, kā arī sniegti rezultāti un aprakstīti sasniegumi, kas attiecināmi uz iepriekšējos gados publicētajiem uzaicinājumiem. Ir ietverts arī kopsavilkums par Komisijas īstenotajām darbībām saistībā ar KTI KU (KTI KU izmaksu un ieguvumu analīze, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un otrā starpposma novērtējuma sagatavošana).

Šis ziņojums iesniegts pēc tam, kad Komisija uzņēmās iniciatīvu, ierosinot pagarināt KTI KU darbību periodu arī nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2014.–2020. gadam)[2]. Šajā saistībā jānorāda, ka brīdī, kad šo priekšlikumu apspriež Padomē un Eiropas Parlamentā, Padomes regulā, ar kuru izveido KTI KU, paredzētie fakti un dati ir galvenais informācijas avots ieinteresētajām personām un pusēm, kas iesaistītas lēmumu pieņemšanā. Otrais starpposma novērtējums, ko veic KTI eksperti, tiks ietverts atsevišķā ziņojumā.

2.           KTI KU

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes izveidoja kā kopuzņēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "LESD") 187. pantu, kurā noteikts, ka "Savienība var izveidot kopuzņēmumus vai kādas citas struktūras, kas vajadzīgas, lai efektīvi īstenotu Savienības pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programmas". Saskaņā ar ES Finanšu regulas 185. pantu kopuzņēmumi ir "Savienības struktūras". Tie bija svarīgi jauni elementi 7. pamatprogrammā, kurus ieviesa, lai atbalstītu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes būtiskākās jomas, kas var sekmēt Eiropas konkurētspēju un dzīves kvalitāti, bet kam 7. pamatprogrammas esošie instrumenti nebija optimāli.

Saskaņā ar 7. pamatprogrammas īpašo programmu "Sadarbība" laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam izveidoja piecus KTI KU uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim.

(1) Aeronautikas un gaisa transporta (turpmāk "Clean Sky") kopuzņēmums, kura mērķis ir palielināt Eiropas aeronautikas nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot emisijas un troksni, un kurš izveidots ar Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 71/2008.

(2) Novatorisku zāļu ierosmes (turpmāk "IMI") kopuzņēmums, kura mērķis ir veicināt labāku un drošāku zāļu izstrādi pacientiem un kurš izveidots ar Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 73/2008.

(3) Kurināmā elementu un ūdeņraža (turpmāk "FCH") kopuzņēmums, kura mērķis ir paātrināt ūdeņraža nodrošināšanas un kurināmā elementu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu un kurš izveidots ar Padomes 2008. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 521/2008 un grozīts ar Padomes 2011. gada 14. novembra Regulu (ES) Nr. 1183/2011.

(4) Iegulto datorsistēmu (turpmāk "ARTEMIS") kopuzņēmums, kura mērķis ir palīdzēt Eiropas rūpniecības nozarei nostiprināt un paplašināt savas līderpozīcijas pasaulē iegulto datortehnoloģiju jomā un kurš izveidots ar Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 74/2008.

(5) Nanoelektronikas (turpmāk "ENIAC") kopuzņēmums, kura mērķis ir panākt ļoti augstu miniaturizācijas līmeni, kas nepieciešams nākamās paaudzes nanoelektronikas komponentiem, un kurš izveidots ar Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 72/2008.

Būtu jāmin arī SESAR[3] iniciatīva (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte), jo to finansē saskaņā ar 7. pamatprogrammu un tās ietvaros īsteno darbības, kas papildina tās, uz kurām attiecas Clean Sky stratēģiskā pētniecības programma.

Eiropas Komisija kā līdzdibinātāja bija atbildīga par KTI KU darbības uzsākšanu. Kad kopuzņēmumi bija izveidojuši savu tiesisko un finanšu sistēmu un apliecinājuši spēju pārvaldīt savu budžetu, tiem piešķīra autonomiju.

Kopuzņēmumi izraugās projektus, izmantojot ikgadējus atklātus konkursa uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pēc tam, kad veikts vienposma vai divposmu iesniegšanas un novērtēšanas process. Kopuzņēmumi nodrošina finansējumu sadarbības projektiem, kā arī koordinēšanas un atbalsta darbības.

3.           2012. gadā gūtie sasniegumi

3.1.        Pirmie rezultāti un daudzsološs iesākums

Apvienojot analīzi attiecībā uz lidostām un gaisa satiksmes sistēmām, iegūtie rezultāti norādīja, ka Clean Sky sekmīgi virzās uz trokšņa samazināšanu, CO2 emisiju samazināšanu par 50 % un NOX samazināšanu par 80 %, kā arī uz to, lai līdz 2020. gadam pēc iespējas vairāk samazinātu gaisa kuģu aprites cikla ietekmi uz vidi. Tehnoloģiju novērtētāja[4] veiktais novērtējums atklāja ieguvumus, ko nodrošina darba programmu cieša sasaiste ar integrēto tehnoloģiju demonstratoru svarīgākajiem tehniskajiem un demonstrējumu starpmērķiem.

IMI atbalsta projektu, kuram pašlaik norit patentēšanas posms un kura ietveros sekmīgi izstrādāja ierīci un protokolu, kas saistīts ar iespēju ātri diagnosticēt (mazāk nekā pusstundā) infekcijas veidu un pacientiem vajadzīgo ārstēšanu.

Kurināmā elementu un ūdeņraža nozarē ir panākta dažu agrīnu lietojumu, piemēram, autokrāvēju un nelielu rezerves barošanas bloku, ieviešana tirgū. Gan attiecībā uz enerģētikas, gan transporta lietojumiem ir panākts progress veiktspējas, ilgizturības un izmaksu samazināšanas jomā saistībā ar transporta komponentiem un sistēmām, kā arī stacionāriem barošanas lietojumiem. FCH ietvaros kāds Dānijas MVU ir izstrādājis divus inovatīvus produktus un sekmējis to komercializēšanu, proti, H2Station (ūdeņraža uzpildes stacijas automobiļiem, autobusiem un materiālu pārvadāšanas lietojumiem) un H2Drive (kurināmā elementu sistēmas materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļiem, piemēram, autokrāvējiem un lidostu vilcējtraktoriem). Pašlaik FCH ir iesniedzis 13 patentus.

Iegulto sistēmu nozarē ir izveidotas jaunas partnerības un pieaug ieinteresēto personu tīklos iesaistīto MVU skaits. Palielinās interese par prototipu un demonstratoru izstrādi, tostarp izmēģinājumiem un lauka testiem. Galvenā ietekme uz uzņēmējdarbību ir bijusi saistīta ar izstrādes izmaksu un laikposma, kas vajadzīgs līdz nonākšanai tirgū, samazināšanu, vienlaikus paaugstinot atkārtotas izmantojamības līmeni.

Nanoelektronikas komponentu nozarē liels darbs tika ieguldīts 5 ražošanas izmēģinājuma līniju palaišanā, novērtēšanā un atlasē. Šie projekti ietvēra progresīvas pētniecības un izstrādes vides, lai būtu iespējama jaunu tehnoloģiju testēšana un demonstrēšana ražošanas apstākļiem līdzīgā vidē. Tas ievērojami uzlabo Eiropas spēju aizpildīt plaisu starp tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Izmēģinājuma līnijas nodrošina dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi progresīvām tehnoloģijām.

3.2.        Dalība un ģeogrāfiskais tvērums

Pēdējos divos gados dalības rādītāji finansēšanai izraudzīto projektu skaita izteiksmē saglabāja stabilitāti, savukārt kopējais sekmīgo rezultātu rādītājs paaugstinājās no 35,8 % 2011. gadā līdz 45 % 2012. gadā. Tas apstiprina, ka KU spēj sekmīgi finansēt ļoti specifiskus rūpniecības virzītus pētījumus un ka ieinteresētās personas aizvien labāk iepazīst šo jauno instrumentu darbības veidu. Attiecībā uz rūpniecības nozares dalību 2012. gadā jānorāda, ka lieli uzņēmumi veidoja 31,1 % no kopējiem dalības rādītājiem, savukārt MVU — 30 %.

Pēdējo divu gadu laikā (2011. un 2012. gadā) MVU dalības rādītāji palielinājās no 28 % līdz 30 %. Salīdzinājumam var norādīt, ka MVU dalība 7. pamatprogrammas īpašajā programmā "Sadarbība" 2012. gadā veidoja 19 %. Uzlabojās arī MVU sekmīgo pieteikumu rādītājs — no 35 % līdz 44 %.

Runājot par dalības rādītājiem no dalībvalstīm un asociētajām valstīm, jānorāda, ka 2012. gadā tāpat kā iepriekšējā gadā piecu KTI KU pētniecības programmu īstenošanā iesaistījās dalībnieki no vidēji 20 dažādām valstīm. Ir palielinājusies ES 12 dalībvalstu piekļuve KTI KU pētniecības darbībām. Kopumā finansēšanai izraudzītajos projektos bija pārstāvētas 11 no ES 12 dalībvalstīm.

3.3.        Īss apraksts par galvenajiem sasniegumiem 2012. gadā

Clean Sky

Stratēģiskā pētniecības programma || Tika no jauna izvērtēti Clean Sky stratēģiskās pētniecības programmas mērķi, kā arī faktiskie sasniegumi un pieņēmumi par derīgumu. Rezultātā tika iegūts atjaunināts attīstības plāns un atjauninātas prognozes par vides ieguvumiem, kas sasniedzami līdz programmas beigām. Pirmo iekšējo novērtējumu publicēja 2012. gadā. Tika īstenots pirmais tehnoloģiju novērtētāja novērtējums, un rezultāti ir pieejami tiešsaistē. (http://www.cleansky.eu/sites/default/files/documents/cs-te-assessment-special-edition-2012.pdf)

Uzaicinājumu īstenošana || 2012. gadā sākto uzaicinājumu skaits: 3 Iesniegto priekšlikumu skaits: 344 Atbilstīgo priekšlikumu skaits: 317 Finansēto priekšlikumu skaits: 120 Vispārējais projektu portfelis: 347

Veiksmes stāsti Vēja tuneļa testēšanas kampaņas — 2012. gadā veica vairākas vēja tuneļa testēšanas kampaņas ar trim dažādām tehnoloģijām. BLADE demonstratora (progresīvo lamināro gaisa kuģu demonstrators Eiropā) pamatā būs A340 lidojuma izmēģinājuma gaisa kuģis, kam ir modificēti ārējie spārni ar divām dabiskās laminārās plūsmas spārnu daļām — svarīgāko tehnoloģiju integrēšana Clean Sky viedajos fiksēto spārnu gaisa kuģos, lai samazinātu gaisa kuģa pretestību. Clean Sky ietvaros ir izmantots ETW (Eiropas transskaņas vēja tunelis), lai atbalstītu spārnu konstrukcijas metodiku, kuras mērķis ir panākt stabilu lamināro veiktspēju, ņemot vērā dažādas virsmas nepilnības. Rolls-Royce un SNECMA ir veikuši neatkarīgus testus savās pārbaužu iekārtās, lai novērtētu savas atvērto rotoru konstrukcijas (it sevišķi lāpstiņu) neuzstādītos raksturlielumus, un pēc tam piedalījās veiktspējas un aeroakustikas testos DNW uz pilnīga modeļa kopā ar Airbus. Visbeidzot, tika izpētītas trīs spārnu pretapledošanas un atledošanas sistēmas, kas vairs neizmanto novirzīto gaisu no dzinēja, un tika veikti īpaši apledojuma testi vēja tunelī; šīs sistēmas ietvēra divas elektrotermiskas sistēmas, ko izstrādājuši Liebherr un Zodiac, un vienu elektromehānisko sistēmu, kuru izstrādājis SAAB. Kombinētā remonttehnoloģija gaisa kuģu apkopei — nesen pabeigts projekts ADVANCED (progresīva apsildes sistēma un regulēšanas režīms vienādi augstas temperatūras uzturēšanai kombinēto remontdarbu laikā). Tas saistīts ar inovatīvu risinājumu izstrādi ļoti apjomīgu kombinēto remontdarbu vajadzībām, kuri jāveic ārpus autoklāviem. Ir paredzami būtiski ieguvumi, jo autoklāvu izmantošanas samazināšana gan tieši pazemina attiecīgās remonta izmaksas, gan tieši samazina remontdarbu radīto CO2. Aprīkojums ir ticis sekmīgi testēts un apstiprināts rūpnieciskai videi ārkārtīgi sarežģītos lietojumos.

Dalība, tostarp MVU || Dalībnieku kopskaits: 483 Dalībnieku skaits finansētos projektos: 245 MVU skaits finansētos projektos: 94 — 38 % no dalībnieku skaita finansētos projektos ar 50 % sekmīgu rezultātu rādītāju. Finansēto projektu dalībnieku kategorijas: 53 pētniecības organizācijas; 54 augstākās vai vidējās izglītības iestādes; 44 privāti peļņas guvēji. Dalība finansētajos projektos ar sadalījumu pa valstīm: iesaistījās dalībnieki no 17 valstīm. Tabulā norādītas valstis, kam 2012. gadā bija labākie rezultāti, proti, 178 dalībnieki no 245. Finansēšanai izraudzīto projektu ģeogrāfiskais sadalījums — galvenie dalībnieki ||

ES || 47 ||

UK || 36 ||

IT || 33 ||

FR || 33 ||

DE || 29 ||

|| 178 ||

IMI

Stratēģiskā pētniecības programma || Pēc stratēģiskās pētniecības programmas atjaunināšanas 2012. gadā uzmanību sāka koncentrēt uz projektiem ar devīzi "Domā plaši!". It sevišķi 5. un 6. uzaicinājumā uzmanība ir koncentrēta uz platformu "Vadošā Eiropas ražotne" (European Lead Factory) un rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem programmu "Jaunas zāles sliktām baktērijām" (New Drugs for Bad Bugs).

Uzaicinājumu īstenošana || 2012. gadā sākto uzaicinājumu skaits: 5; tika īstenoti trešā un ceturtā uzaicinājuma noslēguma posmi. Iesniegto priekšlikumu skaits (ieinteresētības apliecinājumi, pirmā posma priekšlikumi): 37 Atbilstīgo priekšlikumu skaits: 33 Finansēto priekšlikumu skaits: 5 Vispārējais projektu portfelis: 40

Veiksmes stāsti Projekta EUROPAIN ietvaros ir izdarīti svarīgi konstatējumi, kas palīdz labāk izprast hronisku sāpju mehānismus. Piemēram, projekta gaitā atklāja līdzību starp ķīmijterapijas radītām sāpēm un saaukstēšanās radītām sāpēm, kuras izraisa koncentrēts mentols, un identificēja molekulu, kas izraisa saules apdeguma radītās sāpes, ļaujot cerēt, ka būs iespējams izstrādāt jaunas, efektīvākas pretsāpju zāles. Šis jaunatklātais sāpju mehānisms saules apdeguma gadījumā palīdz labāk izprast sāpes arī citu iekaisumu, piemēram, artrīta un cistīta, gadījumā. Izpētot smadzeņu attēlus (skenējumus), pētnieki ir atklājuši, ka smadzeņu funkciju izmaiņas, kas novērotas pacientiem ar hroniskām sāpēm, ir vērojamas arī veselīgiem brīvprātīgajiem pēc nelielām sāpēm. Projekta SUMMIT ietvaros tiek izstrādātas metodes diabēta slimnieku hronisko komplikāciju riska faktoru noteikšanai, kas noved pie insulta vai sirds, nieru vai acu problēmām, ārkārtīgi apgrūtina pacientu dzīves kvalitāti un veido vairāk nekā 10 % no veselības aprūpes izmaksām Eiropā. Kopā ar citām iniciatīvām SUMMIT ir izveidojis lielāko datu apkopojumu par līdzšinējiem genoma pētījumiem (pilna genoma asociācijas pētījumi). SUMMIT apvieno ģenētiskos, biomarķieru un attēldiagnostikas datus, lai identificētu miega artērijas (liela artērija kaklā un krūškurvī) izmeklējumu radītu asinsvadu komplikāciju neinvazīvus attēldiagnostikas marķierus. SUMMIT ir izveidojis datormodeļus, kas palīdzēs prognozēt komplikācijas un reakciju uz ārstēšanu, pamatojoties uz izmaiņām organismā. Projekta MARCAR ietvaros ir izstrādātas metodes, kas palīdz identificēt ar vēzi (negenotoksisku kanceroģenēzi) saistītas ķīmiskās izmaiņas ģenētiskajā materiālā (hromosomās), un ir pierādīta šo metožu efektivitāte. Šo tā saucamo epiģenētisko izmaiņu noteikšanu var izmantot kā agrīnus bioloģiskos rādītājus (biomarķierus), lai prognozētu, vai izstrādē esošās zāles, visticamāk, nevēlami ietekmēs pacientus (izraisīs vēzi). Tādējādi šie konstatējumi palīdzēs labāk novērtēt kandidējošo zāļu drošumu. Turklāt MARCAR ir parādījis, ka magnētiskās rezonanses attēldiagnostiku var izmantot, lai ticami noteiktu aknu vēzi pelēm, ja audzēja šķērsgriezuma izmērs ir tikai 1 mm (iepriekš šādu audzēju konstatēšanai bija vajadzīgi invazīvāki paņēmieni), un lai noteiktu audzējus agrīnā posmā, kā arī lai uzraudzītu to atgriezeniskumu. Tādējādi šīs metodes ir ārkārtīgi vērtīgs instruments iespējamu zāļu radītā vēža riska novērtēšanā.

Dalība, tostarp MVU || Dalībnieku kopskaits: 418 (5., 6. un 7. uzaicinājums) Dalībnieki finansētos projektos: 62 MVU skaits finansētos projektos: 16 — 26 % no dalībnieku kopskaita finansētos projektos ar 15,3% sekmīgu rezultātu rādītāju. Finansēto projektu dalībnieku kategorijas: 18 pētniecības organizācijas; 25 augstākās vai vidējās izglītības iestādes; 3 citu kategoriju dalībnieki. Dalība finansētajos projektos ar sadalījumu pa valstīm: iesaistījās dalībnieki no 26 valstīm. Tabulā norādītas valstis, kam 2012. gadā bija labākie rezultāti, ietverot trešo un ceturto uzaicinājumu (ko sāka 2011. gadā, bet kas netika analizēti 2011. gada progresa ziņojumā, jo tobrīd nebija pieejami). Finansēšanai izraudzīto projektu ģeogrāfiskais sadalījums — galvenie dalībnieki ||

DE || 18 ||

NL || 12 ||

FR || 10 ||

UK || 9 ||

ES || 3 ||

|| 52 ||

FCH

Stratēģiskā pētniecības programma || Daudzgadu īstenošanas plāns — ir jau panākta dažu agrīnu lietojumu, piemēram, autokrāvēju un nelielu rezerves barošanas bloku, ieviešana tirgū. Gan attiecībā uz enerģētikas, gan transporta lietojumiem ir panākts progress, jo īpaši veiktspējas, ilgizturības un izmaksu samazināšanas jomā saistībā ar transporta komponentiem un sistēmām, kā arī stacionāriem barošanas lietojumiem.

Uzaicinājumu īstenošana || 2012. gadā sākto uzaicinājumu skaits: 1 Iesniegto priekšlikumu skaits: 72 Atbilstīgo priekšlikumu skaits: 68 Finansēto priekšlikumu skaits: 28 Vispārējais projektu portfelis: 98

Veiksmes stāsti Rezerves barošanas "agrīno tirgus" lietojumu jomā FITUP ir demonstrējumu projekts, kura ietvaros galalietotāji Itālijā, Šveicē un Turcijā kā rezerves barošanas avotus ir uzstādījuši kopā 19 tirgum gatavas kurināmā elementu sistēmas no diviem dažādiem piegādātajiem. Reāli klienti no telesakaru nozares šīs uz kurināmā elementiem balstītās sistēmas izmanto savos objektos. Šie bloki tiek testēti, lai demonstrētu to tehniskās veiktspējas līmeni, kas nodrošina to atbilstību ienākšanai tirgū, tādējādi paātrinot to komercializēšanu pasaules mērogā, konkrēti: i) bloku uzticamība pārsniedz 95 %; un ii) bloku ilgizturība pārsniedz 1500 stundas un 1000 ciklus. Projekts ietver kritēriju noteikšanu un bloku sertificēšanu no abu kurināmā elementu piegādātāju puses saskaņā ar testa protokolu, ko izstrādājis konsorcijs, lai īstenotu plašus testus lauka izmēģinājumu ietvaros galalietotāju izvēlētajos objektos. Ir īstenoti aptuveni 50 % no plānotajiem testiem (kopā apmēram 1300 stundas), un līdz šim apkopoto datu analīze parāda, ka panāktais progress ļaus sasniegt projekta mērķus un ka izstrādātās sistēmas spēj konkurēt ar pašreizējo tehnoloģiju. E.ON vadītā projekta SOFT-PACT ("stacionāro lietojumu" portfelis) ietvaros ir paredzēts Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Beniluksā ieviest 100 mikrokoģenerācijas blokus (bāzēti uz Gennex SOFC, ko piegādājis Ceramic Fuel Cell Limited) un apliecināt to elektrisko lietderību vismaz 60 % apmērā. Projektā tiek risinātas arī svarīgākās ar tirdzniecību saistītās problēmas, izstrādājot pilnīgu piegādes ķēdi, kā arī tiek risināti masveida ražošanas aspekti un Eiropas mājokļu fonda pieejamība, visbeidzot pievēršoties sertificēšanas shēmām dažādās dalībvalstīs, standarta novērtēšanas procedūrām un tīkla savienojumu standartiem. Līdz šim vairāk nekā 30 bloki ir tikuši sekmīgi uzstādīti Apvienotajā Karalistē un Vācijā ar divām atšķirīgām konfigurācijām, un par dažiem no tiem ir paziņota elektriskā lietderība 62 % apmērā. Projekta galīgajā posmā risinās dažas uzstādīšanas problēmas, kas ir saistītas nevis ar pašu tehnoloģiju, bet gan ar dažādajām prasībām dalībvalstīs.

Dalība, tostarp MVU || Dalībnieku kopskaits: 573 Dalībnieki finansētos projektos: 222 MVU skaits finansētos projektos: 55 — 25 % no dalībnieku skaita finansētos projektos. Finansēto projektu dalībnieku kategorijas: 3 publiskā sektora iestādes; 59 pētniecības organizācijas; 31 augstākās vai vidējās izglītības iestāde; 68 privāti peļņas guvēji; 6 citu kategoriju dalībnieki. Dalība finansētajos projektos ar sadalījumu pa valstīm: iesaistījās dalībnieki no 21 valsts. Tabulā norādītas valstis, kam 2012. gadā bija labākie rezultāti. Finansēšanai izraudzīto projektu ģeogrāfiskais sadalījums — galvenie dalībnieki ||

DE || 50 ||

FR || 36 ||

UK || 30 ||

IT || 20 ||

BE || 13 ||

|| 149 ||

ARTEMIS

Stratēģiskā pētniecības programma || Lai ietvertu ARTEMIS-ITEA Sherpa grupas konstatējumus, 2012. gadā atjaunināja un pieņēma daudzgadu stratēģiskos plānus (turpmāk "DGSP") kopā ar saistītajām pētniecības programmām.

Uzaicinājumu īstenošana || 2012. gadā sākto uzaicinājumu skaits: 1 Iesniegto priekšlikumu skaits (pilnīga projekta priekšlikumi): 25 Atbilstīgo priekšlikumu skaits: 24 Finansēto priekšlikumu skaits: 8 Vispārējais projektu portfelis: 44

Veiksmes stāsti Projekts CESAR (rentablas metodes un procesi ar drošumu saistītām iegultajām sistēmām) beidzās 2012. gada 30. jūnijā. Starp CESAR rezultātiem ir ievērojams skaits atklājumu un inovāciju, jo īpaši saistībā ar starpnozaru attīstību un/vai konstrukcijas pieeju atkārtotas izmantošanas šķēršļu pārvarēšanu, iegulto sistēmu tehnoloģijas platformu standarta arhitektūru un instrumentiem iegulto sistēmu jomā kopumā. Liels skaits izmēģinājuma lietojumu apliecināja tehnoloģijas izstrādes ietekmi. POLLUX (uz procesu vērsti elektroniskie vadības bloki elektrotransportlīdzekļiem, kas izstrādāti uz daudzsistēmu reāllaika iegultās platformas bāzes) mērķis ir izstrādāt dalītu reāllaika iegulto sistēmu platformu nākamās paaudzes elektrotransportlīdzekļiem, izmantojot uz komponentiem un programmēšanu balstītu metodiku. Šī pieeja ir ārkārtīgi daudzsološa saistībā ar elektroautomobiļa piedziņas funkcionēšanas prognozēšanu, kas ir pamatā šāda transportlīdzekļa sekmīgam novērtējumam tirgū. Projekta gaitā cita starpā ir panākta arī cikla programmatūras (turpmāk "SIL") simulācijas transportlīdzekļa dinamika. Notiek izpēte par Ethernet pieejas izmantojamību automobiļu sakaru sistēmās (tostarp drošumam svarīgās sakaru sistēmās). eSONIA (iegultās apkopes uzraudzības, diagnostikas un vadības sistēmas — virzībā uz līdzekļu ziņā efektīvu pašapkopes ražotni) mērķis ir izstrādāt līdzekļu ziņā efektīvu pašapkopes rūpnīcu ar izplatītām un heterogēnām uz IPv6 bāzētām iegultajām ierīcēm, ieviešot specializētus pakalpojumus, ko apvieno starpprogrammatūra, tādējādi kapitalizējot apkopes pieeju. Šādu pieeju nozarē izmantos pirmo reizi, lai atbalstītu nepārtrauktu uzraudzību, diagnostiku, prognostiku un līdzekļu vadību neatkarīgi no to fiziskās atrašanās vietas. Īstenojot projektu, tiks samazinātas uzturēšanas izmaksas un palielināts derīgais laiks ražošanā noteikto lietojumu gadījumos, kā arī citās nozarēs, jo šī tehnoloģija ir vispārēja un risinājumi ir izstrādāti tā, lai tehnoloģiju varētu izmantot pašreizējām ražošanas sistēmām.

Dalība, tostarp MVU || Dalībnieku kopskaits (pilnīga projekta priekšlikumi): 631 Dalībnieki finansētos projektos: 326 MVU skaits finansētos projektos: 106 — 32,5 % no dalībnieku skaita finansētos projektos ar 47 % sekmīgu rezultātu rādītāju. Finansēto projektu dalībnieku kategorijas: 108 pētniecības organizācijas / augstākās vai vidējās izglītības iestādes; 112 privāti peļņas guvēji. Dalība finansētajos projektos ar sadalījumu pa valstīm: iesaistījās dalībnieki no 18 valstīm. Tabulā norādītas valstis, kam 2012. gadā bija labākie rezultāti. Finansēšanai izraudzīto projektu ģeogrāfiskais sadalījums — galvenie dalībnieki ||

ES || 45 ||

IT || 44 ||

FR || 38 ||

DE || 37 ||

NL || 32 ||

|| 196 ||

ENIAC

Stratēģiskā pētniecības programma || Gada darba programmas 2012. gadam (turpmāk "GDP 2012") pamatā ir kopā ar CATRENE izstrādātais "Eiropas mikroelektronikas un nanoelektronikas redzējums, uzdevums un stratēģija".

Uzaicinājumu īstenošana || 2012. gadā sākto uzaicinājumu skaits: 2 Iesniegto priekšlikumu skaits (pilnīga projekta priekšlikumi): 17 Atbilstīgo priekšlikumu skaits (pilnīga projekta priekšlikumi): 17 Finansēto priekšlikumu skaits: 11 Vispārējais projektu portfelis: 50

Veiksmes stāsti Projekta IMPROVE partneri izstrādāja skaitļošanas tehnikas modeļus attiecībā uz aprīkojuma funkcionēšanu un reģistrēto datu vēsturi, kuri nodrošina iespēju īstenot virtuālo metroloģiju, iepriekšparedzēto uzturēšanu, kā arī izstrādāt adaptīvās vadības plānus un uzlabot caurlaidspēju, stabilitāti, reproducējamību un vispārējo plākšņu ražošanas efektivitāti. Projekta koordinators norāda: "IMPROVE ietvaros 6 ražotāji, kas strādā Eiropā, sadarbojās ar 14 institucionālajām un akadēmiskajām pētniecības laboratorijām un 10 rūpnieciskajiem risinājumu nodrošinātājiem, lai panāktu būtisku virzību ražošanas zinātnēs un sagatavotos konkurencei, balstoties uz efektivitāti un inovāciju". IMPROVE gaitā tika izdotas vairāk nekā 90 publikācijas, uz kurām ir atsauces citos materiālos, kas apliecina to vērtību. Informācijas apmaiņa ar citiem ENIAC projektiem ir ļāvusi turpināt attīstīt un īstenot iegūtos rezultātus. Litogrāfija ir būtiska tehnoloģija mērogošanas pusvadītāju ierīcēm. Šā aprīkojuma sarežģītība un izmaksas strauji pieaug, jo samazinās modelētais elementu izmērs. Lai pēc iespējas pagarinātu vēsturisko imersijas litogrāfijas tehnoloģiju, aizsniedzoties līdz pat 22 nm tehnoloģijas mezglam, projekta LENS 12 partneri panāca ievērojamu progresu attiecībā uz tehnoloģijas daudzajiem aspektiem, izmantojot dubulto ekspozīciju. LENS izdevās parādīt vēsturiskās imersijas litogrāfijas tehnoloģijas izmantojamību vēl vismaz diviem tehnoloģijas papildu mezgliem, izmantojot dubulto ekspozīciju vai rakstzīmju iestatnes dublēšanas paņēmienus, "tādējādi nodrošinot nākamās paaudzes pusvadītāju ierīču laicīgu un ekonomiski izdevīgu izstrādi".

Dalība, tostarp MVU || Dalībnieku kopskaits (pilnīga projekta priekšlikumi): 360 Dalībnieki finansētos projektos: 247 MVU skaits finansētos projektos: 58 — 23 % no dalībnieku skaita finansētos projektos ar 83 % sekmīgu rezultātu rādītāju. Finansēto projektu dalībnieku kategorijas: 39 pētniecības organizācijas; 42 augstākās vai vidējās izglītības iestādes; 108 privāti peļņas guvēji. Dalība finansētajos projektos ar sadalījumu pa valstīm: iesaistījās dalībnieki no 21 valsts. Tabulā norādītas valstis, kam 2012. gadā bija labākie rezultāti. Finansēšanai izraudzīto projektu ģeogrāfiskais sadalījums — galvenie dalībnieki ||

FR || 30 ||

NL || 20 ||

DE || 19 ||

AT || 15 ||

IT || 7 ||

|| 91 ||

4.           Problēmas un perspektīva

Pilnīgi apzinoties, ka KTI ir instrumenti efektīvākai Savienības pētniecības programmu izpildei, Komisija savos priekšlikumos "Apvāršņa 2020" ietvaros ir pievērsusies visiem atklātajiem trūkumiem vai jomām, kurās iespējami uzlabojumi.

Pirmajos starpposma novērtējumos iesaistītie neatkarīgie eksperti konstatēja dažas būtiskas problēmas, ar ko saskaras KTI KU. Ārējo ekspertu ieteikumi ietvēra saziņas uzlabošanu ar iedzīvotājiem, veiktspējas pamatrādītāju noteikšanu un valžu ikdienas pārvaldības uzdevumu biežāku deleģēšanu KU izpilddirektoriem. Ieteikumus vajadzētu pilnībā īstenot, pirms tiek pabeigti otrie starpposma novērtējumi.

KTI KU 2012. gadā izdevās būtiski uzlabot saziņas darbības, kas vērstas uz ieinteresētajām personām un savu darbību pamanāmību sabiedrībā. Samērā lielais īpatsvars sabiedrības pārstāvju, kas piedalījās atklātajās tiešsaistes apspriedēs, proti, vidēji 25 % no respondentiem Clean Sky, FCH un IMI apspriedēs, jāuzskata par norādi, kas liecina par lielāku informētību attiecībā uz KTI KU tvērumu un darbībām.

KU palielināja savu pamanāmību un paaugstināja savu galveno saziņas instrumentu (piemēram, tīmekļa vietņu) standartu.

KTI KU arī noteica veiktspējas pamatrādītājus, ko pastāvīgi izmanto, lai uzraudzītu KU administratīvo struktūru sasniegumus un lai pārbaudītu to veiktspēju, īstenojot attiecīgās stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas.

IMI noteica veiktspējas un rezultātu pamatrādītājus divām lielām prioritātēm, proti, stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanai un programmas biroja veiktspējai. Rādītāji galvenokārt ir saistīti ar gada īstenošanas plānu un noteiktajiem īpašajiem mērķiem. Papildus rādītāju parastajam kopumam 2012. gadā IMI īstenoja bibliometrisku analīzi attiecībā uz īstenošanā esošajiem projektiem. Analīzes nolūks bija apkopot papildu informāciju par pētniecības sasniegumiem. KU budžeta izpildes veiktspēju uzrauga pēc kritērijiem "laiks līdz dotācijas piešķiršanai" (turpmāk "TtG") un "laiks līdz maksājuma veikšanai" (turpmāk "TtP"). TtP attiecībā uz darbības izmaksu maksājumu kavējumiem 2012. gadā tika samazināts par aptuveni 30 % salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Clean Sky arī noteica veiktspējas pamatrādītājus, kas ir ietverti gada darbības pārskatā ar uzraudzības rezultātu pārskata starpniecību. Šie veiktspējas pamatrādītāji galvenokārt ir vērsti uz MVU dalības novērtēšanu saistībā ar to skaitu un budžeta piešķīrumu, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus izvirzīto pētniecības tematu sekmīgiem rezultātiem, laiku, kas ieguldīts dotāciju līgumu pabeigšanā un ziņojumu sniegšanā partneriem un biedriem, budžeta izpildi, kā arī revīzijas plānošanu un turpmākajiem pasākumiem. Septiņpadsmit veiktspējas pamatrādītāji, kas ir aplūkoti 2012. gada rezultātu pārskatā, parāda, ka KTI KU veiktspēja ir samērā laba, jo īpaši saistībā ar pētniecības darbību īstenošanu un MVU dalību.

FCH ieviesa "darbības rādītājus", lai uzraudzītu sasniegumus pētniecības un tehnoloģiju izstrādes darbībās. Tie ir noteikti attiecībā pret rezultātu rādītājiem, izmantojot mērķus un jaunākos zināmos rezultātus. Darbības rādītāju mērķis ir i) novērtēt FCH tehnoloģiju komercializēšanas tehnoloģiskos un netehnoloģiskos šķēršļus un ii) uzraudzīt rezultātu izplatīšanas un izmantošanas aspektus, virzoties uz komercializēšanu. Šajā nolūkā tiek rūpīgi pārbaudīts rūpniecības nozares un MVU dalības līmenis kā īpatsvars no piešķirtā finansējuma. Jānorāda, ka 2012. gadā būtiski uzlabojās TtP, jo īpaši TtP ekspertiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (89 % maksājumu 2012. gadā veikti laikus salīdzinājumā ar tikai 62 % 2011. gadā). Turklāt 100 % maksājumu par dotāciju līgumiem tika veikti laikus.

ENIAC ieviesa veiktspējas pamatrādītājus, lai uzraudzītu pētniecības programmu, ekosistēmu, ētiku, KU saistības un izpildes laiku (laiku, kas paiet no publiskā sektora iestāžu finansējuma lēmuma pieņemšanas līdz pirmajam maksājumam katram atbalsta saņēmējam). Pēdējais minētais rādītājs 2012. gadā saglabājās stabils, taču iepriekšējos gados neatlaidīgi paaugstinājās.

ARTEMIS veiktspējas pamatrādītājus izmanto savā iekšējā kontroles sistēmā. Pirmo reizi 2012. gadā šis KTI KU novērtēja savu veiktspēju attiecībā pret pārdomāti noteiktiem organizācijas veiktspējas pamatrādītājiem (TtG, TtP, projektu pārskatu skaits, izplatīšanas darbību skaits un laiks līdz galīgo projekta sertifikātu / revīzijas ziņojumu saņemšanai no valsts finansēšanas iestādēm). Papildu pasākumi ir plānoti 2013. gadam.

Ņemot vērā dotāciju līgumu pabeigšanas ātruma ieguvumus un progresu šajā jomā, KU kopumā reģistrēja labāku TtG nekā iepriekšējā gadā un apliecināja savas virzības atbilstību, pat ja ne visos gadījumos bija sasniegti mērķi. Clean Sky gadījumā TtG samazinājās par 2 mēnešiem, bet vēl nav sasniedzis 8 mēnešu TtG standartu, kas noteikts gada īstenošanas plānā. IMI ievērojami samazināja savu TtG laikā no 4. līdz 6. uzaicinājumam (t. i., no aptuveni 360 līdz 160 dienām). Daļēji to palīdzēja panākt 5. un 6. uzaicinājuma tipoloģija. ENIAC gadījumā laiks no uzaicinājuma sākšanas līdz noslēguma datumam vidēji bija 11 un 10 mēneši attiecīgi 2012-1. un 2012-2. uzaicinājumam. ARTEMIS gadījumā TtG novērtēšana joprojām tiek apspriesta ar Revīzijas palātu, galvenokārt divposmu iesniegšanas un novērtēšanas procedūras dēļ. Saskaņā ar jaunākajiem lēmumiem TtG, visticamāk, attieksies uz periodu no pilnīga projekta priekšlikuma posma slēgšanas līdz dotācijas līguma parakstīšanai. Šajā saistībā ARTEMIS 2012. gadā panāca uzlabojumu, un vidējais TtG tagad ir 12 mēneši. Tas ir samazinājums 10 % apmērā. Pašlaik nav pieejama TtG informācija par FCH.

Otrais starpposma novērtējums būs atbilstīga pieeja, kā novērtēt KU izmantoto veiktspējas pamatrādītāju piemērotību un kvalitāti, kā arī gūtos sasniegumus attiecībā pret noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Kopumā jau tagad ir iespējams izvērtēt vairākus ieguvumus, kas skar Eiropas zinātnisko un rūpniecisko vidi, kā aprakstīts turpmāk.

MVU ir ieinteresēti KTI KU pētniecības tematos, jo īpaši pētniecības un inovācijas vides stabilitātes un nepārtrauktības, finansēšanas nosacījumu un lielāku vērtības ķēžu iesaistes dēļ. Kopumā MVU ir saņēmuši aptuveni EUR 170 miljonus, kas veido aptuveni 27 % no visa ES finansējuma, kurš pieejams pēc novērtējuma. Šis pieaugums daļēji attiecināms uz MVU nozīmi vienā no būtiskajām darbībām, ko IMI uzsāka 2012. gadā, proti, platformā "Vadošā Eiropas ražotne", kuras ietvaros MVU ir piešķirti EUR 55 miljoni.

Kā norādīts 3.2. sadaļā, KTI ir īstenojušas uzdevumu kļūt par pētniecības īstenošanas instrumentu, kas interesē MVU, jo MVU var iesaistīties īpašās darba vidēs un pētniecības tematos, kas nepārprotami ir piemēroti tirgum, kā arī izmantot KU kā instrumentu, kurš labāk atbilst to vajadzībām.

Rūpniecības nozares apņemšanās sasniegt vispārējos mērķus saglabājās stabila, neraugoties uz sarežģīto makroekonomikas situāciju ES. Attiecīgi saglabājās stabilitāte līdzekļu piešķiršanā un līdzdalībā stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

Gan lielu rūpniecības uzņēmumu, gan MVU gadījumā KTI KU uzskata par instrumentu, kas palīdz samazināt laiku līdz produkta nonākšanai tirgū, paplašināt pieredzi tehnoloģiju jomā un balstīties uz partneru tīkliem, kuri orientēti uz tirgu un aptver visu vērtību ķēdi. Skatoties plašāk, jānorāda, ka ieinteresēto personu vispārējie dalības rādītāji saglabā labu līdzsvaru un KTI KU pētniecības darbībās ir bijušas iesaistītas visas puses. Ir īstenoti centieni piesaistīt organizācijas no mazāk pārstāvētām valstīm, kas veidoja aptuveni 6 % no kopējiem dalības rādītājiem finansētajos projektos kopumā.

Pēc būtiskiem atjauninājumiem 2011. gadā KTI KU stratēģiskajās pētniecības un inovācijas programmās ir ietverti vērienīgi ilgāka termiņa mērķi, un tagad šīs programmas paredz vērienīgāku pieeju inovācijai saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". Komisijas ierosinātās saiknes ar stratēģiju, kas ietvertas jaunajā pamatprogrammā, nodrošinās konsekvenci un palīdzēs saskaņot ES darbības ar vispārējo mērķi palielināt rūpniecības konkurētspēju, zinātnisko izcilību, izaugsmi un veicināt darba vietu radīšanu.

Skatoties nākotnē, kā arī lai pieskaņotos ES prioritātēm klimata un enerģētikas jomā, attiecīgajiem KTI KU prasīs apliecināt pozitīvu ietekmi saistībā ar konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. It sevišķi FCH un Clean Sky stratēģiskajās pētniecības un inovācijas programmās būs jāuzsver šo KU turpmāka orientēšanās uz vidi un attiecīgi jānovērtē to sasniegumi.

KTI KU ir apstiprināts vērienīgu Eiropas iniciatīvu statuss, un tos varētu atzīt par publiskā un privātā sektora partnerību modeļiem.

Šī iespēja tika atzīta arī vairākās 2012. gadā notikušajās apspriedēs saistībā ar sagatavošanās darbu, ko īstenoja, lai pagarinātu pašreizējo KTI KU pilnvaras saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". It sevišķi atklātajās apspriedēs ar ieinteresētajām personām (apspriežu rezultāti ir ietverti atjaunotajiem tiesību aktu kopumiem pievienotajā ietekmes novērtējumā) spēcīgs atbalsts tika pausts to turpināšanai saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un tika uzsvērti vairāki pozitīvi sasniegumi. Respondenti jo īpaši uzsvēra publiskā un privātā sektora partnerību nepārprotamo Eiropas pievienoto vērtību konkrētās tehnoloģiju nozarēs[5].

Turpinājās KU administratīvā konsolidācija, jo īpaši KU iekšējo kontroles sistēmu izstrāde, ar būtiskiem sasniegumiem to kontroles mehānismos. Ir pabeigts ex post revīziju kopums attiecībā uz atbalsta saņēmējiem un ir sagatavotas revīzijas par iemaksām natūrā, ko nodrošina rūpniecības nozares dalībnieki.

ENIAC un ARTEMIS 2012. gadā savu revīzijas plānu ietvaros turpināja sadarboties, lai apkopotu informāciju par dalībvalstu līmenī īstenotajām revīzijas praksēm. Visi KU uzlaboja savas IT un loģistikas funkcijas; Clean Sky, FCH un IMI panāca ievērojamu progresu KU IT sistēmu saskaņošanā un darbības nepārtrauktības plānu nodrošināšanā. Turklāt ir uzlabota piekļuve CORDA, un gada gaitā tika veikti sistēmas līmeņa testi.

Arī turpmāk sagaidāmas vairākas problēmas:

1.           Administratīvais slogs

Lielu problēmu joprojām rada KU samērā nelielais izmērs un samērā augstās darbības izmaksas. Eiropas Komisija un KU strādā pie risinājumiem, lai turpmākajiem KTI KU nodrošinātu instrumentus, kas viņiem ļautu panākt labāku veiktspēju un koncentrēt savus centienus uz stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu īstenošanu (piemēram, ievērot Revīzijas palātas ierosinājumus par resursu apvienošanu).

2.           Rūpniecības nozares un dalībvalstu apņemšanās līmeņa saglabāšana

Lai apliecinātu KTI KU sekmes, svarīgākais faktors ir rūpniecības nozares un dalībvalstu apņemšanās. Tas nodrošinās ne tikai mērķu sasniegšanu līdz programmas beigām, bet arī atbilstīgu sviras efektu, apvienojot ES un valstu finansējumu un rūpniecības nozares ieguldījumu. Neatkarīgi no finansēšanas mehānismiem pēdējos gados ir radušies konkrēti sarežģījumi saistībā ar rūpniecības nozares un dalībvalstu līdzekļu saskaņošanu, un tikai 2012. gadā šī tendence mainījās, noteikti arī pateicoties papildu elastībai darbībās un tam, ka topošā partnerība sāk nobriest, pieaugot partneru savstarpējai uzticībai.

3.           Pētniecības projektu rezultātu efektīva integrēšana Komisijas saziņas un izplatīšanas sistēmā

KU virzoties uz priekšu savu pētniecības darbību īstenošanā un 7. pamatprogrammai beidzoties, rezultātu integrēšana kļūst aizvien svarīgāka. Īstenojot sadarbību, informācija par KTI KU veikto pētījumu rezultātiem būtu jāietver atbilstīgajos pētniecības tematos, lai to varētu novērtēt un izvērtēt kā kopumu. Lai to panāktu, par prioritātēm ir jānosaka sadarbība starp KTI KU un Komisijas nodaļām un IT sistēmu tehniskā saderība.

Lai nostiprinātu politiku par jauniem pārvaldības režīmiem Eiropas Komisijā, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ietvaros kopuzņēmumus, visticamāk, aicinās pieņemt instrumentus un darbības nosacījumus, kas ļaus visām iesaistītajām pusēm pastāvīgi novērtēt rezultātus un tos izmantot, lai KU un izpildaģentūras turpinātu programmu īstenošanu un lai Komisija varētu formulēt problēmu risināšanai piemērotus politikas virzienus.

Rezumējot visu kopuzņēmumu pirmo autonomās darbības gadu laikā gūto pieredzi, var uzsvērt turpmāk aprakstītos sekmīgos rezultātus[6].

Sekmīgi rezultāti, kas gūti 2012. gadā, ietver ražošanas un uzturēšanas izmaksu samazināšanu aeronautikas jomā, jaunu datu interpretēšanas un biomarķieru modeļu identificēšanu farmācijas nozarē, ierīču patentēšanu, jaunu produktu laišanu tirgū ūdeņraža un kurināmā elementu jomā, svarīgu izmēģinājuma līniju palaišanu nanoelektronikas ražošanas jomā Eiropā un konkurējošu uzņēmumu atvēršanu to rūpnieciskajiem partneriem (piemēram, ar centrālu rezultātu datubāzi). Tie parāda, ka KTI KU spēj ne tikai risināt tehniskas problēmas, bet arī veicināt rūpniecisko un pētniecības vidi.

KTI stabilā tempā turpina sasniegt savus mērķus pētniecības un citās jomās. Tiek gūti daudzsološi rezultāti, MVU dalības rādītāji ir augsti, un ir nodrošināta dalība no ļoti dažādām Eiropas daļām. Turklāt uz uzaicinājumiem nemainīgi piesakās daudzi pretendenti.

KTI KU ir uzlabojuši savu darbības ātrumu saistībā ar pārvaldību. Proti, 2012. gadā tie pakāpeniski samazināja laiku līdz dotācijas piešķiršanai, kas tagad vidēji ir 11,6 mēneši, ņemot vērā Clean Sky, IMI, ARTEMIS un ENIAC rezultātus. Šis rezultāts lielā mērā atbilst Pētniecības un inovācijas ĢD un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD vidējam TtG, kas ir tuvu 12 mēnešiem.

Tāpat 2012. gadā uzlabojās KTI KU darbību pamanāmība ieinteresēto personu un citu personu vidū. KU sāka uzskatīt par būtiskiem dalībniekiem savās tehnoloģiju jomās pasaules līmenī.

KTI KU sasniegumus sāka uzraudzīt un novērtēt attiecībā pret veiktspējas pamatrādītāju kopumu, un šie pamatrādītāji ir noteikti tā, lai atspoguļotu KT daudzveidību. Drīz vajadzētu īstenot vispārēju salīdzinājumu.

KTI KU būtu jāsaglabā un pat jāpalielina to vienkāršība, atvērtība un pieejamība visiem iespējamiem atbalsta saņēmējiem. Īpašu uzmanību arī turpmāk vajadzētu pievērst jaunpienācējiem no mazāk pārstāvētām valstīm un MVU.

Būtu jānostiprina vispārējā stratēģija par partnerību izveidi ar rūpniecības nozari, un KTI KU darbības un sasniegumi būtu jāapsver vispārējā kontekstā, kas ietver Eiropas tehnoloģiju platformas un līgumiskās publiskā un privātā sektora partnerības, kuras izveidotas saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

Novērtējot KTI KU ietekmi uz pētniecības un inovācijas darbību īstenošanu ES līmenī, turpmākā analīzē atsauksies uz pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" noteiktajiem kritērijiem. Šajā saistībā KTI KU līdzšinējo pieredzi novērtēs attiecībā pret kritērijiem, kuri noteikti turpmāku publiskā un privātā sektora partnerību izveidei.

Interesantu papildu skatījumu par līdzšinējiem sasniegumiem sniegs otrais starpposma novērtējums, kas ietvers laikposmu no izveides līdz 2013. gadam un tiks publicēts kā atsevišķs ziņojums līdz 2013. gada novembrim.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[2]               Sk. 2013. gada 10. jūlijā pieņemto COM(2013) 494.

[3]               Šajā dokumentā kopuzņēmums SESAR netiek aplūkots. Lai gan tam ir tāds pats juridiskais pamats kā pārējiem KU, to finansē saskaņā ar 7. pamatprogrammu un Eiropas transporta tīkla programmām citā periodā, kā arī tā pārvaldības un ziņojumu sniegšanas mehānismi atšķiras no pārējo KU mehānismiem.

[4]               Apvienojot 12 vadošos integrētos tehnoloģiju demonstratorus (turpmāk "ITD") un lielākās aeronautikas pētījumu iestādes Eiropā.

[5]               Papildu informācija par dalību tiešsaistes atklātajās apspriedēs, ko Eiropas Komisija uzsāka 2012. gada jūlijā, ir ietverta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

[6]               Sk. attiecīgā KTI KU uzaicinājumu īstenošanas sadaļu pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.