52013DC0898

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgās programmas galīgais novērtējums

1.           Ievads

Eiropas Savienība ir atzinusi, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir būtiskas, risinot jautājumus, kas saistās ar problēmām un iespējām, ko rada sabiedrības novecošana. Konkrēti, Eiropas Komisija tām pievērsās paziņojumā "Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā" (2007)[1] un ir panākusi nozīmīga finansiāla atbalsta pieejamību pētniecībai, izstrādei un inovācijai šajā jomā. Paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” (2010) Komisija ir nostiprinājusi Savienības apņemšanos izmantot IKT aktīvām un veselīgām vecumdienām[2]. Savienības dalība kopīgajā programmā „Interaktīva automatizēta dzīves vide" (AAL JP) ir minētās apņemšanās stūrakmens.

Šo AAL JP 2008. gadā izveidoja 20 ES dalībvalstis un trīs asociētās valstis[3]. Savienība nolēma saskaņot valstu dalībnieču atbalstu ar finansējumu no 7. pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (7. pamatprogramma), balstoties uz EK Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. pantu[4].

AAL JP koncentrējas uz lietišķo pētniecību un inovāciju attiecībā uz IKT balstītiem produktiem un pakalpojumiem novecojošai sabiedrībai, kuriem laiks līdz ienākšanai tirgū ir divi līdz trīs gadi. Galvenie programmas īpašnieki ir valstis dalībnieces, kas to izpilda caur starptautisku bezpeļņas AAL apvienību (AALA), kuru regulē Ģenerālā asambleja un funkcionāli atbalsta Centrālā pārvaldības vienība. Komisijai ir novērotājas statuss Ģenerālajā asamblejā un veto tiesības attiecībā uz gada darba programmu, un tā ir arī noslēgusi nolīgumus ar AALA par ES finansiālo ieguldījumu.

2008. gada lēmumā par Kopienas finansiālo ieguldījumu AAL JP ir paredzēts programmas galīgo novērtēšanu veikt līdz 2013. gada beigām; to ir izdarījusi neatkarīga augsta līmeņa ekspertu komisija bijušā par pētniecību atbildīgā Eiropas Komisijas locekļa Filipa Biskēna vadībā.

Ekspertu komisija novērtēja gūtos rezultātus un AAL JP mērķu sasniegšanā panākto progresu un izdeva turpmākās stratēģiskās un operatīvās darbības ieteikumus, kas adresēti Komisijai un dalībvalstīm.

Šajā ziņojumā analizēti ekspertu komisijas galvenie ieteikumi un ierosināti pasākumi, kas Komisijai jāveic kopā ar citām ES iestādēm un ieinteresētajām personām, izmantojot arī savu lomu AAL JP.

2.           Uz demogrāfiskās novecošanas problēmas fona

Pamata dati par Eiropas iedzīvotāju novecošanu rāda nenovēršamas un būtiskas pārmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, kurām ES vēl nav labi sagatavota. Ja nekas netiks darīts, līdz 2020. gadam pietrūks līdz 2 miljoniem darba vietu veselības un aprūpes nozarē, un tā rezultātā netiks veikti 15 % no nepieciešamā darba apjoma vispārējās veselības aprūpes nozarē[5]. Par 65 g. vecāku cilvēku attiecība pret darbaspējīgajiem (15–64 g.) nokritīs no apmēram 1:4 2008. g. līdz 1:3 2020. g. un 1:2 2050. g., un tas apgrūtinās paaudžu solidaritāti[6]. Pieaugošās novecošanas izmaksas būtiski ietekmēs publiskās finanses[7], kā arī privāto labklājību. Cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, ir ievērojami izmantojamie ienākumi, un pensionāru ienākumi aug[8]. No otras puses, ir ievērojamas atšķirības: 19 % ES veco ļaužu draud nabadzība, un šis skaits strauji palielinās, jo īpaši ES-10 valstīs[9].

Demogrāfisko problēmu var pārvarēt, tikai saskanīgi apvienojot sociālo, ekonomisko, veselības aizsardzības, inovācijas un digitālo politiku[10]. Tūlītēja rīcība varētu dot ievērojamu trīskāršu ieguvumu:

· labāka pilsoņu dzīves kvalitāte;

· ilgtspējīgākas rūpes par sabiedrību;

· jaunas darba vietas un uzņēmējdarbība, pateicoties aizvien pieaugošai “senioru ekonomikai”.

IKT spēja transformēties pieļauj reālu inovāciju veco ļaužu aprūpes organizācijā, samazinot birokrātiju, padarot veselības aprūpi efektīvāku un iedarbīgāku un tādējādi ļaujot aprūpētājiem pavadīt vairāk laika kopā ar klientiem. IKT var palīdzēt uzlabot neoficiālo aprūpētāju, piemēram, ģimenes locekļu, darba apstākļus un labklājību. Visbeidzot, tās var veicināt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veciem cilvēkiem, pārvaldot veselības aprūpi, pielāgojot darbvietas un dodot viņiem iespēju aktīvi piedalīties ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē. Gadījumu izpēte arvien vairāk liecina, ka pasākumi aprūpes nozarē var radīt efektivitātes pieaugumu par 10–30 %, augstāku apmierinātības līmeni un gada uzņēmējdarbības pieaugumu par vairāk nekā 10 %[11].

Stratēģijā "Eiropa 2020"[12] sabiedrības novecošana ir atzīta gan par problēmu, gan par izdevību gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Pamatiniciatīvās "Eiropas Digitalizācijas programma" un "Inovācijas Savienība"[13] tā uzskatīta par prioritāti. Pirmajā galvenā uzmanība pievērsta IKT iespējotajiem novatoriskajiem pakalpojumiem, produktiem un procesiem, un digitālajiem risinājumiem un AAL JP darbībām ir svarīga nozīme Eiropas inovāciju partnerībā aktīvas un veselīgas novecošanas jomā (EIP‑AHA).

3.           Novērtēšanas process

Galīgā novērtēšana aptver sešus AAL JP darbības gadus: no 2008. līdz 2013. Saskaņā ar ekspertu komisijai piešķirto kompetenci tā novērtē:

· progresu programmas mērķu un starpposma novērtējuma ieteikumu izpildē;

· progresu programmas darbības izcilības rakursā un 185. panta pieejas efektivitāti šajā jomā.

Bez tam tā sniedz ieteikumus par iespējamo turpmāko AAL JP darbību saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”.

Ekspertu komisija tika izveidota tā, lai nodrošinātu labu izpratni par tehnoloģiju, veselības ekonomiku un lietotāju vajadzībām, pieredzi programmas novērtēšanā un sasaisti ar tās komisijas darbu, kura atbildēja par starpposma novērtējumu.

Ekspertu komisijas konstatējumi balstījās uz plašas vispārīgas dokumentācijas analīzi, ieskaitot starpposma novērtējuma ziņojumu, gadījumu izpēti, statistikas informāciju par AAL JP un aptuveni 20 intervijām ar ieinteresētajām personām. Novērtēšana tika veikta laikposmā no 2013. gada maija līdz 2013. gada septembrim, un galīgais ziņojums[14] tika publicēts 2013. gada oktobrī.

Novērtēšana risinājās līdztekus Komisijas priekšlikuma izstrādei par AAL JP turpmāko darbību ar finansiālu atbalstu no “Apvāršņa 2020”, un provizoriskie konstatējumi tika izmantoti, gatavojot priekšlikuma galīgo redakciju.

4.           Novērtēšanas rezultāti un ieteikumi

Galīgajā novērtējuma ziņojumā apstiprināta AAL JP augstā pievienotā vērtība un nozīmīgākie sasniegumi. Konkrēti, ekspertu komisija secina, ka:

1) AAL JP ir guvusi labus panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā un atbilstoši reaģējusi uz ieteikumiem Kunevas vadītās ekspertu komisijas starpposma novērtējumā 2010. gadā;

2) demogrāfiskās novecošanas, kuras risināšana ir kopīgs un steidzams uzdevums visā Eiropā, nozīme aizvien pieaug, un tas neapšaubāmi attaisno AAL JP pastāvēšanu;

3) AAL JP darbojas kā saskaņota sistēma, kas sniedz acīmredzamu pievienoto vērtību Eiropai;

4) saistītā pētniecības, izstrādes un inovācijas darbība tuvojas kritiskajai masai;

5) kopš starpposma novērtēšanas ir būtiski paplašinājušās darbības, kuru mērķis ir uzlabot pētniecības rezultātu rūpnieciskas izmantošanas apstākļus;

6) programma tiek labi pārvaldīta, un tai ir labi funkcionējoša pārvaldības kārtība;

7) progress programmas ietvaros ir daudzsološs, tomēr liela mēroga sociālā un ekonomiskā ietekme vēl tikai gaidāma.

Ekspertu komisija arī atzina dažus nozīmīgus sasniegumus un pirmos rezultātus, kas tiek uzskatīti par daudzsološām augstas kopējās ietekmes pazīmēm, to starpā:

· laba MVU līdzdalība (vairāk nekā 40 %);

· aplēstos pašu ieguldījumus vairāk nekā 325 miljoni euro no nozares dalībniekiem (galvenokārt MVU) padara efektīvākus kopīgais ieguldījums EUR 150 miljonu apmērā no ES un 220 miljoni no valstīm dalībniecēm;

· līdz šim ir sākti aptuveni 130 projekti ar labu galalietotāju iesaistīšanos;

· fakts, ka gandrīz 50 % no projektiem pirmajos divos piedāvājumu konkursos jau ir nodrošinājuši intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz to rezultātiem; 25 % ir nodrošinājuši finansējumu, lai laistu tirgū jaunus IKT produktus un pakalpojumus, piemēram, signalizācijas sistēmas, tālvadības uzraudzību, robotikas sistēmas, sakaru līdzekļus un spēlēs balstītu apmācību veciem ļaudīm;

· tas, ka vairāki tagadējie komercražojumi un komercpakalpojumi ir tieši radušies no pirmajiem AAL JP projektiem;

· jaunas inovācijas „ekosistēmas” izveide, ko akcentē pieci AAL forumi, kas tika sarīkoti katru gadu kopš 2009. gada un kuru dalībnieku skaits audzis no 500 līdz 1200, vienlaikus augot izstādītāju, komerciālo sponsoru un aktīvo mediju partneru skaitam.

Ekspertu komisija sniedza vairākus ieteikumus jomās, kur būtu iespējami turpmāki uzlabojumi, ieskaitot jautājumus, kas izriet no starpposma novērtējuma, kā turpmāka galalietotāju iesaiste, stiprāka orientācija uz pakalpojumiem un sociālo inovāciju, vairāk uzmanības uzņēmējdarbības modeļiem un plānošanai, labāka gūtās pieredzes apmaiņa un Centrālās pārvaldības vienības lomas stiprināšana.

Ekspertu komisija arī atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu par AAL JP turpmākiem pasākumiem saskaņā ar “Apvārsni 2020” un sniedza ieteikumus par to darbības sākšanu un īstenošanu, lai palielinātu kopējo ietekmi. Detalizēts ekspertu komisijas ieteikumu saraksts ir dots pielikumā.

Tālāk ir izklāstīta Komisijas atbilde uz ekspertu komisijas ieteikumiem.

4.1.        Vispārīgi apsvērumi

Komisija atzinīgi vērtē galīgo novērtējuma ziņojumu. Ieteikumu pamatā ir skaidra un kritiska analīze. Komisija sadarbosies ar valstīm dalībniecēm un citām ieinteresētajām personām, lai izpildītu ieteikumus tā, kā tālāk izklāstīts.

Konkrēti, Komisija veiks pasākumus, lai ierosinātu un pēc tam īstenotu aktīvas un automatizētas dzīvesvides kopīgās programmas turpinājuma tiesisko regulējumu.

Komisija atzīst, kāda vērtība ir partnerībai ar dalībvalstīm saskaņā ar LESD 185. pantu, ieskaitot skaidri noteiktās saistības, kas uzņemtas, lai nodrošinātu, ka AAL JP laikus sniedz daudzsološus rezultātus. Par spīti grūtajam sākumam “neartā laukā” AAL JP ir skaidri parādījusi savu lietderību un izpildījusi vai pārsniegusi savus sākotnējos mērķus. Ir izveidota jauna kopība, kas pārstāv lietotāju organizāciju virkni, uzņēmumus (ar vairāk nekā 40 % MVU), pakalpojumu sniedzējus, ieguldītājus un pētniecības organizācijas. Ir finansēts vairāk nekā 130 projektu, kas pārstāv ES ieguldījumu EUR 150 miljonu, ko papildina prāvi vairāk nekā EUR 220 miljonu ieguldījumi no valstīm dalībniecēm un kas pastiprina vairāk nekā 250 miljonu euro aprēķināto līdzfinansējumu no programmas dalībniekiem. Valstu dalībnieču ieguldījums ir ievērojams, jo tas par gandrīz 50 % pārsniedz tiesību aktos noteikto apjomu.

Darbības ziņā AAL JP ir būtiski uzlabojusies kopš starpposma novērtējuma, kaut arī turpmāki uzlabojumi ir iespējami, faktiski — nepieciešami, lai nodrošinātu programmas lietderību, it īpaši MVU, kuriem vajadzīgs elastīgums pasākumu satura un līgumu noslēgšanas/maksājumu termiņu aspektā.

4.2.        Ieteikumi dalībvalstīm

Komisija piekrīt ekspertu komisijas ieteikumam, ka jāveic pasākumi, lai vēl vairāk uzlabotu AAL JP darbības rādītājus kā izšķirošu panākumu faktoru tagad, kad tā darbojas paredzētajā tempā un ir piesaistījusi plašu ieinteresēto personu grupu. Būtu kritiski jāpārskata procedūras un pārvaldības sadalījums, lai noteiktu iespējamos trūkumus un jomas, kur vajadzīga vienkāršošana un pilnveidošana. Šajā sakarā Komisija savā priekšlikumā par AAL JP jau ir pieprasījusi, lai valstis dalībnieces nosaka kopīgus saistošus mērķus attiecībā uz līgumu parakstīšanas un maksājumu izpildes termiņiem.

Komisija piekrīt ieteikumiem turpmākos piedāvājumu konkursus sajūgt ar sociālekonomisko problēmu risināšanu, izmantojot saskaņotākus instrumentus un kopdarba projektus, kas atspoguļo nākotnes tirgus dinamiku un attīstību jomā, uz kuru attiecas programma.

Komisija iepriekš ir aplūkojusi šos aspektus saistībā ar “Apvārsni 2020”, un tās priekšlikumā par AAL JP turpinājumu ir ietverta iespēja izmantot papildu instrumentus, piemēram, balvas un inovācijas dotācijas, lai būtu iespējama ātra iejaukšanās, ja nepieciešams.

Komisija arī piekrīt ieteikumam, ka programmai ir vēl vairāk jāorientējas uz praktisko izmantošanu, un ierosinājumam, ka jāpiemēro stingrāka galveno rādītāju reģistrācija un sistemātiska turpmākā uzraudzība, lai sniegtu skaidrāku priekšstatu par projektu ietekmi, kas virzītu turpmāko īstenošanu. Šādus rādītājus paredzēs nākotnes nolīgumos starp Komisiju un AALA.

Ekspertu komisija arī iesaka, ka papildus kvantitatīvi labai lietotāju līdzdalībai būtu jāuzlabo arī līdzdalības kvalitāte (lietotājiem un pieprasījuma puses dalībniekiem, kā pakalpojumu sniedzējiem un apdrošināšanas uzņēmumiem) turpinājuma programmā, lai nodrošinātu, ka tā tiek izplatīta plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un saglabāta visā projekta dzīves ciklā.

Komisija ir vienisprātis ar ekspertu komisiju un ir ieviesusi prasību, ka valstīm dalībniecēm vajadzētu tiekties atbalstīt lietotāju un pieprasījuma puses organizāciju piedalīšanos valstu AAL JP finansēšanas programmās.

Komisija arī piekrīt ekspertu komisijas ieteikumam, ka vēl vairāk būtu jāveicina saziņas un kopienas veidošanas darbības, kas ir būtiska programmas vērtība. Tas tiks atspoguļots turpmākajos atbalsta pasākumos un AALA mandātā.

Iepriekšminētie ieteikumi tiek risināti arī priekšlikumā paplašināt AAL JP2, ietverot aktīvas un veselīgas vecumdienas un plānoto (un esošo) ciešo saistību starp AAL un tai radniecīgajām EIP AHA kopienām.

4.3.        Ieteikumi Komisijai

Komisijai tiek ieteikts palīdzēt vēl vairāk nostiprināt saskaņotību un sinerģiju starp pētniecību, inovāciju un uzsākšanas darbībām saistībā ar IKT aktīvu un veselīgu vecumdienu labā. Tas ir pozitīvs ieteikums, un jau ir sperti vairāki soļi šajā virzienā.

Priekšlikumā par pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” AAL JP2 jau tiek uzskatīta par papildinājumu ilgāka termiņa pētniecības un izstrādes un inovāciju izmēģinājuma projektiem saskaņā ar "1. sabiedrības problēmu" (veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība). Saskaņā ar “Apvārsni 2020” AAL JP pievērsīsies uz tirgu orientētai pētniecībai un inovācijai un centīsies pārvērst iepriekšējo posmu pētniecības rezultātus uz IKT balstītos produktos un pakalpojumos, kas ienāks tirgū atbilstīgi lietotāju vajadzībām. Savukārt to papildinās kopīgās plānošanas iniciatīva "Ilgāks mūžs, labāka dzīve", kas pievērsīsies jauniem starpdisciplīnu pētījumiem par demogrāfiskajām pārmaiņām, ņemot vērā politikas vajadzības.

Komisija nodrošinās papildināmību ar Eiropas Tehnoloģiju institūta plānoto zināšanu un inovāciju kopienu veselīgas novecošanas jomā.

Visbeidzot, EIP-AHA ir noteikusi galvenās prioritātes inovācijai un risinās vairākus šķēršļus, kas neļauj novatoriskiem risinājumiem aktīvām un veselīgām vecumdienām nonākt tirgū agrāk un pareizā apjomā. Tiks radīta spēcīga sinerģija, AAL darbības jomu paplašinot atbilstīgi EIP-AHA.

5.           Secinājumi

Komisija atzinīgi vērtē AAL JP nobeiguma novērtējuma ziņojumu, kas dokumentē pozitīvo ietekmi, ko rada ES un valstu dalībnieču spēku apvienošana. No ziņojuma konstatējumiem un ieteikumiem gūtajai pieredzei būtu jānodrošina, ka AAL JP pasākumiem saskaņā ar “Apvārsni 2020” būtu pat vēl lielāka ietekme un rastos efektīvāka sinerģija starp dažādām ar to saistītām iniciatīvām gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Tādēļ visās dalībvalstīs vajadzētu apsvērt iespēju piedalīties AAL2, un tas varētu vēl vairāk uzlabot Eiropas integrāciju šajā jomā.

AAL JP ir labs piemērs stratēģijas „Eiropa 2020” darbībai, kur IKT un inovācija tās visplašākajā nozīmē palīdz Eiropai risināt sabiedrībai svarīgu problēmu un vienlaikus rada būtiskas jaunas izaugsmes iespējas rūpniecībai un tik vajadzīgās darba vietas.

Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti sniegt atzinumu par ziņojuma analīzi un ieteikumiem un atbalstīt ierosinātās rīcības īstenošanu.

[1]               COM(2007) 332 galīgā redakcija, 2007. gada 14. jūnijs.

[2]               COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 2010. gada 19. maijs.

[3]               Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (dalībvalstis dalībnieces), kā arī Izraēla, Norvēģija un Šveice.

[4]               Lēmums Nr. 742/2008/EK, 2008. gada 9. jūlijs.

[5]               Eiropas Komisijas provizoriskās pašu aplēses, pamatojoties uz Eurostat un ESAO datiem.

[6]               SEC(2008) 2911.

[7]               COM (2009) 545, 2009. gada 17. septembris.

[8]               Silver Economy Network of European Regions.

[9]               Interim EPC-SPC Joint Report on Pensions, 28 May 2010.

[10]             COM(2006) 571 galīgā redakcija, COM(2009) 180 galīgā redakcija, 2009. gada ziņojums par novecošanu European Economy sērijā.

[11]             European Commission ex-ante impact assessment of the proposed Active and Assisted Living Joint Programme, SWD/2013/0251, 9 November 2012.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=SWD:2013:0251:FIN:EN:PDF.

[12]             COM(2010) 2020, 2010. gada 3. martā.

[13]             COM(2010) 1161, 2010. gada 6. oktobrī.

[14]             https://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/second-interim-evaluation-artemis-and-eniac-joint-technology-initiatives.