52013DC0886

1) E-komercijas attīstīšana, uzlabojot piegādes pakalpojumus

E-komercija ir viens no pārtikušākas un konkurētspējīgākas Eiropas galvenajiem dzinējspēkiem, ar ievērojamu potenciālu veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Sagaidāms, ka 2013.–2016. gadā e-komercijas izaugsmes rādītājs ES līmenī ik gadu būs vairāk nekā 10 %.

E-komercijas attīstības līmenis ES dalībvalstu vidū ir ļoti atšķirīgs. Apvienotajā Karalistē 2012. gadā 82 % interneta lietotāju bija veikuši kādu pirkumu internetā, savukārt Rumānijā šis rādītājs bija tikai 11 % interneta lietotāju. ES pārrobežu e-komercija attīstās lēnāk nekā iekšzemes e-komercija: 2012. gadā 54 % ES interneta lietotāju internetā bija veikuši kādu pirkumu no savas valsts mazumtirgotāja, taču tikai 14 % bija internetā iepirkušies pie kāda pārrobežu mazumtirgotāja[1]. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz uzņēmumiem: 14 % visu uzņēmumu ir nodarbojušies ar elektronisko tirdzniecību savā valstī un tikai 6 % – citās ES valstīs[2].

Eiropas Komisijas paziņojumā par e-komerciju un citās ES ierosmēs[3] ir atzīts, ka viens no galvenajiem e-komercijas izaugsmes elementiem ir internetā pasūtīto preču fiziskā piegāde[4]. E-mazumtirgotāju piedāvātie piegādes pakalpojumi ir viens no pamatfaktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli iepirkties pie šiem tirgotājiem. Pašlaik Eiropas Savienībā viens no galvenajiem aspektiem, kas uztrauc gan e-pircējus, gan e-mazumtirgotājus, ir piegāde un preču atgriešana[5]. Galvenie risināmie jautājumi bija apzināti Komisijas 2012. gada novembra zaļajā grāmatā “Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei ES”. Īpašs uzsvars tajā bija likts uz paku pārrobežu piegādi[6], MVU vajadzībām, kā arī mazāk attīstītiem un grūtāk pieejamiem reģioniem, norādot, ka e-komerciju ir jābūt iespējai izmantot visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas un no uzņēmuma lieluma.

Pēc zaļās grāmatas pieņemšanas visu attiecīgo personu vidū ir izkristalizējies vispārējs konsenss gan par apzinātajiem jautājumiem, gan par to, ka tie steidzami jārisina. Piegādes operatori, e-mazumtirgotāji un patērētāju organizācijas ir iesaistījušies konstruktīvās diskusijās dažādās šiem jautājumiem veltītās konferencēs un citos forumos. Daudzi operatori ir sākuši izstrādāt risinājumus, kas varētu labāk atbilst klientu vēlmēm.

Komisijas mērķis ir ar šā ceļveža palīdzību iespējami drīz nodrošināt taustāmus uzlabojumus. Ir jārīkojas, lai e-mazumtirgotājiem un patērētājiem nodrošinātu augstas kvalitātes un pieejamus paku pārrobežu piegādes pakalpojumus par pieņemamu cenu, pienācīgi ņemot vērā MVU un mazāk attīstītu vai grūtāk pieejamu reģionu (tostarp tālāko reģionu[7]) vajadzības. Pamatojoties uz darbu, kas jau veikts kopš zaļās grāmatas pieņemšanas, šā ceļveža nolūks ir ievirzīt un organizēt turpmāko rīcību, ievērojot trīs galvenos mērķus:

nodrošināt lielāku pārredzamību un uzlabot informētību visiem e-komercijas pievienotās vērtības ķēdē iesaistītajiem; uzlabot piegādes risinājumu pieejamību, kvalitāti un cenu pieņemamību;

· uzlabot patērētāju sūdzību izskatīšanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus.

Šis ceļvedis ieinteresētajām personām paredz konkrētus uzdevumus un lomas. Komisija veicinās sadarbības procesu, izmantojot speciālus forumus un darbseminārus, un cieši pārraudzīs gūtos panākumus. Pēc 18 mēnešiem tā veiks izvērtējumu, lai noteiktu, vai nepieciešami papildu pasākumi.

2) Nepilnīgs paku pārrobežu piegādes tirgus

Galvenās problēmas, ar ko saskaras patērētāji un e-mazumtirgotāji

Zaļās grāmatas apspriešanā sniegtie komentāri[8], kā arī konkrēti apsekojumi, pētījumi un darbsemināru rezultāti liecina, ka piegāde ir būtisks faktors e-komercijas vispārējā attīstībā. Tomēr piegāžu ātrums, kvalitāte, uzticamība un izmaksas ne vienmēr atbilst patērētāju un e-mazumtirgotāju vēlmēm un vajadzībām[9]. Vairums Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīkla saņemto patērētāju sūdzību par pārrobežu darījumiem internetā attiecas uz problēmām ar piegādi. Copenhagen Economics nesen veikts pētījums apstiprina, ka ar piegādi saistītas problēmas spēcīgi ietekmē to, vai e-pircēji noslēdz savu pirkumu vai arī atmet domu par iepirkšanos internetā[10].

Rezumējot, galvenās apzinātās problēmas ir šādas:

· Patērētāji bieži nezina, kādi piegādes varianti viņiem ir pieejami, kad un kā viņiem tiktu piegādāta attiecīgā paka un kā to var atgriezt, ja viņi to vēlētos. Viņi sūdzas par ilgiem piegādes termiņiem un informācijas trūkumu par piegādes procesu. Patērētāji bieži uzskata, ka cenas par pārrobežu piegādi un piegādi uz lauku un attālām teritorijām ir pārāk augstas. Viņi sūdzas par to, ka preces ir bojātas vai vispār netiek piegādātas, un par nepareizu preču piegādi. Turklāt viņi bieži nav informēti par pieejamajiem sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismiem, ko izmantot problēmu gadījumā.

· E-mazumtirgotājiem[11], jo īpaši mazākiem komersantiem, nav pietiekamas informācijas par viņiem potenciāli pieejamajiem piegādes pakalpojumiem, un ir ierobežotas tādu piegādes risinājumu izvēles iespējas un pieejamība, kuri būtu prasītajā kvalitātē (piemēram, saistībā ar izsekošanas funkcijām, pēdējā posma piegādes variantiem) un par pieņemamu cenu.

E-tirgotāji saskaras ar laika ierobežojumiem. Viņu komercdarbības dzīvotspēja ir atkarīga no piegādes pakalpojumu nozares spējas nodrošināt lētu un ērtu piegādi. Jo īpaši tas attiecas uz e-komercijas tirgus mazākajiem dalībniekiem. Ņemot vērā mazākus apjomus, viņiem sarunās nepietiek ietekmes, lai no piegādes operatoriem panāktu ievērojamas atlaides, tāpēc nākas pieņemt mazāk izdevīgus piegādes risinājumus. Tajā pašā laikā viņiem trūkst resursu, lai ieguldītu pašiem savā piegādes tīklā. Šajā tirgū, kurā no svara ir apjomradīti ietaupījumi, viņi nespēj konkurēt ar lielajiem e-mazumtirgotājiem.

Piegādes operatoriem ir jārod risinājumi, kas atbilstu klientu mainīgajām piegādes vēlmēm, līdztekus ņemot vērā tādus jautājumus kā piegādes pirmā un pēdējā posma augstās izmaksas vai valsts pasta pakalpojumu atbrīvojums no PVN. Pārrobežu piegādes pakalpojumus ietekmē daudzās papildu normatīvās un administratīvās prasības, tostarp no muitas puses[12], un piegādes uzņēmumu sadarbspējas trūkums (piemēram, tādos jautājumos kā sūtījumu izsekošana vai kopējas marķēšanas sistēmas).

Normatīvās vides attīstība

Pasta pakalpojumu direktīvā[13] (turpmāk: “PPD”) noteiktais pasta pakalpojumu tiesiskais regulējums ir galvenokārt vērsts uz vēstuļu piegādi un pasta universālā pakalpojuma nodrošināšanu dalībvalstīs. Tomēr vairāki noteikumi, īpaši saistībā ar universālā pakalpojuma prasībām, attiecas arī uz paku piegādi. Praksē universālā pakalpojuma noteikumi attiecas (tikai) uz 5–10 % no paku pārrobežu piegādēm, jo PPD obligātās prasības attiecas vienīgi uz paku pamatpakalpojumiem jeb “pie lodziņa” sniegtajiem pakalpojumiem (tātad galvenokārt patērētāju savstarpējiem sūtījumiem). Universālā pakalpojuma saistību minimums ir noteikts direktīvas 3. pantā, taču dalībvalstis var noteikt stingrākas prasības. Turklāt paku piegādes pakalpojumiem, kurus jebkurš piegādes operators – tostarp pasta operatori – sniedz ārpus universālā pakalpojuma noteikumu darbības jomas, ir piemērojami arī vispārīgie noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību un statistikas datu vākšanu. Eiropas Komisija 2014. gada sākumā publicēs īstenošanas ziņojumu, kurā būs novērtēta PPD efektivitāte un lietderīgums strauji mainīgas tirgus vides apstākļos.

No 2014. gada 13. jūnija Eiropas patērētāji varēs izmantot patērētāju tiesību direktīvas (turpmāk: “PTD”) īstenošanas priekšrocības, jo interneta pirkumu jomā būtiski uzlabosies informētība un pārredzamība. Jo īpaši runa ir par slēpto maksu izskaušanu un cenu pārredzamību distances līgumos un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtos līgumos, uzlabotām atlīdzināšanas tiesībām (piemēram, attiecīgā gadījumā – piegādes izmaksu atmaksāšanu) un skaidrām informācijas prasībām par iegādāto preču atgriešanas izmaksām, ja atsakās no pirkuma. Nesen pieņemtie akti par strīdu alternatīvu izšķiršanu un strīdu izšķiršanu tiešsaistē (SAI un SIT) palīdzēs vēl vairāk uzlabot strīdu izšķiršanas mehānismus[14].

Vides un transporta aspekti ir svarīgi piegādes pakalpojumu ilgtspējīgai attīstībai un pirmā un pēdējā posma pakalpojumu augsto izmaksu mazināšanai[15]. Visiem saskaņā ar šo ceļvedi ierosinātajiem pasākumiem būtu jābūt pilnībā saskaņotiem ar saistītajām ierosmēm, īpaši saistībā ar 2011. gada transporta balto grāmatu[16], un visām turpmākām ierosmēm (piemēram, e-kravu ierosmi) vai pasākumiem attiecībā uz pilsētu loģistiku, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanu, regulējumu par gaisu (trokšņiem/kvalitāti), kā arī ierosmēm par muitas procedūrām.

Vērtējot sociālos aspektus, e-komercijas prasībām elastības, jaudu un sarežģītības ziņā ir būtiska ietekme uz nodarbinātības nosacījumiem. Inovācija piegādes uzņēmumos un jauni uzņēmējdarbības modeļi var prasīt izmaiņas attiecībā uz darbvietām un darba prasmēm. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma atbildīgu nodarbinātības apstākļu nodrošināšanā, un ES līmenī tiek izstrādāti dažādi projekti un programmas[17], kas tiks turpināti regulārā dialoga ietvaros ar Eiropas sociālā dialoga komiteju pasta pakalpojumu jomā, un tāpat tiks turpināta paraugprakses apkopošana un izplatīšana.

Nepieciešama rīcība, kas sniedzas pāri tiesiskā regulējuma darbības jomai

Esošais ES tiesiskais regulējums nedod iespēju atrisināt visas iepriekš minētās problēmas. Piegādes operatoru savstarpējās sadarbspējas trūkums patiesībā izriet ne tik ļoti no regulējuma sadrumstalotības kā no ierastajām darbības struktūrām. Tradicionālajos (vēstuļu) pasta tirgos noteicošās vienmēr ir bijušas iekšējās plūsmas, un darbības procesi, tostarp IT sistēmas, ir pielāgoti, ņemot vērā valsts iekšējos apstākļus. Iepriekš pārrobežu plūsmas galvenokārt bija vēstuļu sūtījumi, un PPD palīdzēja nodrošināt, ka ar laiku šo plūsmu kvalitāte ievērojami uzlabojas. Turpretī paku pārrobežu plūsmas – īpaši no uzņēmumiem patērētājiem (B2C) – pirms e-komercijas parādīšanās nebija nozīmīgas.

Tādējādi arvien augošais pieprasījums pēc kvalitatīviem B2C paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem par pieņemamu cenu vienlaikus ir gan jauns izaicinājums tradicionālajiem pasta operatoriem, gan viens no daudzsološākajiem izaugsmes tirgiem laikā, kad vēstuļu apjomi pastāvīgi mazinās. Šie operatori tagad pārorientē savus darbības procesus tā, lai spētu sniegt paku (pārrobežu) piegādes pakalpojumus, kas ir efektīvi, izsekojami un tajā pašā laikā ir par pieņemamu cenu.

Privātajiem paku un ekspressūtījumu operatoriem arī gan valsts, gan pārrobežu mērogā ir jāpielāgojas strauji augošajiem B2C sūtījumu apjomiem, ko rada e-komercija. Šiem operatoriem – kuri joprojām dominē paku pārrobežu tirgos – savas uz uzņēmumu savstarpējiem (B2B) sūtījumiem vērstās darbības jāpielāgo individuālo klientu vajadzībām, ieguldot šķirošanas jaudās, izplatīšanas tīklos un paku atgriešanas sistēmās.

Šajā kontekstā šā ceļveža mērķis ir sekmēt abu uzņēmējdarbības modeļu (jau notiekošos) uzlabojumus un tādējādi – arī konkurenci starp visiem piegādes tirgus dalībniekiem, kā rezultātā ieguvēji būtu e-mazumtirgotāji, galapatērētāji un ekonomika kopumā.

3) Turpmākā rīcība – ceļvedis ar pasākumiem nākamajiem 18 mēnešiem

Process, kuru virza nozare

E-komercijas ietekmē paku pārrobežu piegādes tirgum ir raksturīga strauja izaugsme un inovācija, taču reizē arī atsevišķu tirgus nepilnību pazīmes, piemēram, saistībā ar informācijas asimetriju. Šajā ceļvedī ir mēģināts rast līdzsvaru starp tirgus spēku potenciālu nodrošināt efektīvus risinājumus un nepieciešamību aizsargāt būtiski svarīgas sabiedriskās kārtības intereses – piemēram, nodrošināt, lai e-komercijas sniegtās priekšrocības būtu pieejamas tādiem mazāk ietekmīgiem dalībniekiem kā MVU un attālu/lauku teritoriju iedzīvotāji.

Ievērojot 2012. gada zaļajā grāmatā skaidri apzinātos sabiedriskās kārtības mērķus, pasta operatoru grupa un International Post Corporation (IPC) nesen piedāvāja saistības dažās no zaļajā grāmatā norādītajām jomām (t. i., e-mazumtirgotāju labāka informētība; efektīvi atgriešanas risinājumi; izsekošanas funkcijas vieglākām pakām; uzlabotas marķēšanas sistēmas; labāk savienoti patērētāju sūdzību izskatīšanas mehānismi).

Komisija ir gandarīta par šīm saistībām, jo tās noteikti sagatavo augsni risinājuma rašanai vairākos jautājumos, kas minēti zaļajā grāmatā un šajā ceļvedī. Tā cieši pārraudzīs un izvērtēs šo saistību īstenošanu un to, kādā mērā tās reāli atbilst e-mazumtirgotāju un to klientu vajadzībām un vēlmēm. Jānorāda, ka, lai arī šīs saistības ir būtiskas, tās neatrisina visas šajā ceļvedī minētās problēmas, turklāt tās neattiecas uz visiem paku piegādes nozares operatoriem. Savā galīgajā novērtējumā Komisija skatīs arī, kādā mērā risinājumi, kurus īstenojusi jebkura piegādes nozares daļa, nodrošina pietiekamu sadarbspējas pakāpi ar citiem šā tirgus operatoriem (piemēram, ar atvērto standartu un/vai nediskriminējošas piekļuves palīdzību), lai e-mazumtirgotājiem nodrošinātu efektīvus pārrobežu piegādes pakalpojumus.

Turklāt ir acīm redzams, ka dažus no iepriekš minētajiem mērķiem nevar sasniegt tikai ar piegādes operatoru rīcību. Būs vajadzīga papildinoša (pašregulējuma) rīcība no e-mazumtirgotāju, kā arī no dalībvalstu un to regulatīvo struktūru puses.

Īstenošana, pārraudzība, turpmākā rīcība

Komisija cieši sadarbosies ar visiem procesa dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz visiem turpmāk aprakstītajiem darba virzieniem īstenošana ir iespējami ātra un efektīva.

Īstenošanas procesā Komisija veiks vairākus veicinošus pasākumus. Tā kā šā ceļveža kodols ir e-mazumtirgotāju un patērētāju vajadzības un vēlmes, Komisija ar tiem uzturēs ciešu saikni, lai tādējādi pārliecinātos, ka visi šā ceļveža ietvaros izstrādātie risinājumi pēc iespējas atbilst abu pušu vēlmēm. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga loma būs Pasta pakalpojumu lietotāju forumam, kuru Komisija organizēs reizi gadā.

Attiecībā uz nozares virzītajiem pasākumiem Komisija veicinās un pārraudzīs gūtos panākumus, organizējot speciālus darbseminārus. Tajos būs aicināti piedalīties visi potenciāli iesaistītie un ieinteresētie piegādes operatori, piegādes darbību eksperti un e-mazumtirgotāju un patērētāju pārstāvji. Ar šiem darbsemināriem Komisija i) nodrošinās, ka procesā ir iesaistītas visas ieinteresētās personas, ii) centīsies saskaņot viedokļus par veicamo uzdevumu konkrēto saturu un iii) apkopos gūtos panākumus.

Attiecībā uz pasākumiem, kuros iesaistītas dalībvalstis, regulatori un konkurences iestādes, Komisija organizēs regulāras diskusijas sanāksmēs, kurās tiekas Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē, dalībvalstu komiteja, kas izveidota saskaņā ar PPD, un ekspertu grupa, kas izveidota saskaņā ar e-komercijas direktīvu. Regulāras sanāksmes un informācijas apmaiņa par sociālajiem un vides aspektiem, kā arī par jautājumiem, kuri plašākā kontekstā saistīti ar transportu, turpināsies ar sociālajiem partneriem un jo īpaši ar Eiropas sociālā dialoga komiteju pasta pakalpojumu jomā.

Komisija pārraudzīs attiecīgās norises 18 mēnešus no šā ceļveža publicēšanas dienas. Ja kādi pasākumi līdz tam nebūs pilnībā īstenoti vai izrādīsies, ka tie nav pietiekami efektīvi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Komisija apsvērs iespēju veikt koriģējošus vai papildu pasākumus, ar kuriem novērst tirgus nepilnības.

Visi šajā dokumentā ierosinātie pasākumi, kurus plānots veikt Komisijai, atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) (2007.–2013. gads) un jaunajai 2014.–2020. gada DFS. Šie pasākumi neskar ES konkurences noteikumu piemērošanu. Kaut arī vairums pasākumu ir vērsti uz B2C aspektiem, daži no tiem var attiekties arī uz B2B.

I mērķis. Nodrošināt lielāku pārredzamību un uzlabot informētību un informācijas apmaiņu visiem e-komercijas pievienotās vērtības ķēdē iesaistītajiem

Patērētājs ir interneta pirkuma “iniciators”, taču ne vienmēr spēj ietekmēt pasūtīto preču piegādi. To nosaka tas, ka piegādes pamatā ir līgums starp e-mazumtirgotāju un piegādes operatoru(-iem). Pietiekamas, skaidras un izsmeļošas informācijas sniegšana par piedāvāto pakalpojumu klāstu un iezīmēm palīdzēs patērētājiem pārvarēt bažas par piegādi. Patērētāju tiesību direktīvas pilnīga īstenošana nodrošinās, ka patērētāji ir daudz labāk informēti, īpaši par cenām (piemēram, par preču atgriešanu). Tomēr e-mazumtirgotājiem tiek ieteikts gadījumā, ja klienti to vēlas, informāciju sniegt plašākā apjomā nekā prasīts tiesību aktos.

E-mazumtirgotājiem jāreaģē uz patērētāju vēlmēm ne tikai informācijas ziņā, bet arī piedāvājot piegādes pakalpojumus, kas ir vienkārši izmantojami, par pieņemamu cenu un uzticami. Tirgū jau ir pieejami vairāki piemēroti piegādes risinājumi, taču e-mazumtirgotāji, īpaši MVU, bieži par tiem nezina[18]. E-mazumtirgotājiem ir vajadzīga labāka informācija par pieejamajiem piegādes pakalpojumiem, alternatīviem piegādes operatoriem, apvienošanas iespējām un starpniekiem un par galvenajiem raksturojošajiem rādītājiem (ātrums, atgriešanas nosacījumi, tarifu līmeņi utt.).

Līdztekus jāpalielina vispārējā informētība par paku (pārrobežu) tirgiem un pakalpojumiem. Paku piegādes tirgus pašlaik nav pārredzams. Regulatoriem un citām kompetentajām struktūrām nav pieejami dati par pakām, jo īpaši par apjomiem, tarifiem un galamaksājumiem[19], jo pasta pakalpojumu operatori nepublicē un nesniedz datus, uz kuriem neattiecas (paku) universālā pakalpojuma saistību režīms. Tomēr e-komercijas straujā attīstība prasa paku (pārrobežu) plūsmu lielāku pārredzamību, lai tādējādi varētu nodrošināt uzraudzības sistēmas atbilstību mērķim, dotu iespēju noteikt skaidras tirgus definīcijas un pārraudzīt taisnīgas konkurences principa ievērošanu.

Gan esošajiem piegādes uzņēmumiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem ir nepieciešama prognozējama normatīvā vide. Nesenie pētījumi un ziņojumi[20], kā arī par zaļo grāmatu sniegtie komentāri apliecina, ka atsevišķos pasta piegādes tirgos joprojām pastāv šķēršļi ieiešanai tirgū. Alternatīvie pasta pakalpojumu operatori, kā arī e-mazumtirgotāji uzskata, ka PPD piemērošanā būtu iespējami uzlabojumi. PPD valsts līmeņa transponēšanas noteikumu piemērošana ļoti lielā mērā ir vērsta uz vēstuļu piegādes pakalpojumu sniegšanu un universālā pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanu. Valstu regulatoriem, konkurences iestādēm un Komisijai būs jāspēj apzināt paku piegādes tirgu regulējuma problēmas un konkurences kropļojumus un vajadzības gadījumā veikt koriģējošus pasākumus. Konkurences problēmas var rasties, piemēram, saistībā ar tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā prettiesiskas šķērssubsīdijas, nepamatoti augstas cenas (t. i., pārkāpjot PPD 14. panta 3. punkta b) apakšpunkta iv) punkta principus), plēsonīgi paku (pārrobežu) piegādes tarifi vai nepamatoti atteikumi nodrošināt piekļuvi piegādes tīkliem vai to būtiskiem elementiem (piemēram, adrešu datubāzei).

PPD 22.a pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka pasta pakalpojumu sniedzēji sniedz “visu informāciju, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm, tostarp finanšu informāciju un informāciju par vispārējā pakalpojuma sniegšanu, .. lai .. varētu nodrošināt atbilstību šai direktīvai [un] .. skaidri noteiktiem statistikas mērķiem”. Minētā panta piemērošana neaprobežojas ar universālā pakalpojuma saistībām, bet var tikt izmantota, lai ietvertu arī informāciju par citiem pasta sūtījumiem (pakām), un tāpat tā neaprobežojas vienīgi ar izraudzītajiem universālā pakalpojuma sniedzējiem. Kā noteikts 3. punktā, “dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu un nepieciešamu informāciju, lai tā varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu”. Pamatojoties uz šo, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto iespējas nodrošināt pārredzamību visos paku piegādes tirgos. Komisija palīdzēs dalībvalstīm izveidot statistikas sistēmu, kas ietver visus būtiskos datus par pakām. Šo darbu veiks ciešā sadarbībā ar Eiropas regulatoru grupu pasta pakalpojumu nozarē (ERGP), kas jau ir sākusi domāt par kopēju statistikas datu vākšanas metodiku, ko piemērot visiem valstu regulatoriem.

1. pasākums. Labāk informēt patērētājus par e-mazumtirgotāju tīmekļa vietnēs piedāvāto piegādes un atgriešanas risinājumu iezīmēm un izmaksām E-mazumtirgotājiem būtu: · jānodrošina viegli saprotama informācija par piegādes un atgriešanas iespējām. Informācijā būtu jāietver visas attiecīgo piegādes variantu būtiskās iezīmes (jo īpaši par piegādes ilgumu, izsekošanas iespējām, dažādiem pēdējā posma piegādes variantiem, piegādes pakalpojumu un atgriešanas risinājumu tarifiem) un attiecīgie tarifi. Šo mērķi cita starpā varētu sasniegt šādi: - nākamo 18 mēnešu laikā pieņemot (brīvprātīgu) rīcības kodeksu vai paraugprakses kodeksu, ko izstrādājuši un ievēro e-mazumtirgotāji. Šajā kodeksā būtu jāskata, cik vispusīgai un kādā veidā pasniegtai būtu jābūt informācijai par piegādes un atgriešanas pakalpojumiem, līdztekus nodrošinot, ka ir ņemtas vērā mazāko e-mazumtirgotāju konkrētās vajadzības un ierobežotās iespējas. Kaut arī mazākiem e-mazumtirgotājiem var šķist sarežģīti sniegt šo informāciju, galvenās informācijas minimuma sniegšana ir viņu pašu interesēs, ja tie vēlas iegūt (potenciālo) klientu uzticību; - piegādes būtiskās prasības iekļaujot e-komercijas uzticības zīmju izstrādē un izmantošanas nosacījumos; - paredzot patērētājiem iespēju sniegt e-mazumtirgotājiem atsauksmes par viņu apmierinātību ar piegādi. Komisija: · organizēs speciālas tikšanās ar e-mazumtirgotājiem un patērētāju pārstāvjiem, lai atbalstītu šā darba virzību un novērtētu gūtos panākumus. 2. pasākums. Labāk informēt e-mazumtirgotājus par tiem pieejamajiem piegādes pakalpojumiem Ņemot vērā iespējamo sinerģiju ar esošajām struktūrām un saistītām ierosmēm, piemēram, Komisijas e-kravu ierosmi[21], Piegādes operatoriem un e-mazumtirgotājiem būtu (kopīgi): · jāizstrādā kopīgas piegādes pakalpojumu pamatjēdzienu un pamatiezīmju definīcijas, balstoties uz patērētāju vajadzībām, nevis loģistikas procesiem. Tās varētu aptvert tādus jautājumus kā paku fiziskie raksturlielumi (izmēri, masa), piegādes ilgums (ātrums) vai papildu pakalpojumu piedāvājums (piemēram, izsekošana, apdrošināšana utt.) un palīdzētu gan e-mazumtirgotājiem, gan patērētājiem salīdzināt piedāvājumus un izdarīt uz faktiem balstītu izvēli. · jānodrošina labāka informācijas pieejamība e-mazumtirgotājiem valsts un pārrobežu līmenī. Šajā informācijā attiecībā uz ES dalībvalstīs pieejamajiem piegādes risinājumiem būtu jāietver piegādes ilgums (ātrums), tarifi, atgriešanas nosacījumi, vispārīgie nosacījumi par piekļuvi šiem pakalpojumiem utt. Informācijai būtu jāattiecas uz visu attiecīgo operatoru pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz alternatīvie piegādes operatori, pakalpojumu apvienotāji, paku mākleri un citi starpnieki. Šo mērķi cita starpā varētu sasniegt ar: - salīdzināšanas tīmekļa vietnēm (par cenām un/vai pakalpojumu raksturlielumiem); - platformām (tīmekļa portāliem), kas e-mazumtirgotājiem nodrošina piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kura ietver vismaz iepriekš minēto datu un informācijas kopumu. Informācijas sniegšanas rīkiem būtu jābūt atvērtiem un pieejamiem visiem e-mazumtirgotājiem, un jebkuram piegādes operatoram vai starpniekam būtu jābūt iespējai piedāvāt savus pakalpojumus ar šo rīku palīdzību, balstoties uz nediskriminējošiem piekļuves nosacījumiem. Šajos rīkos būtu jāņem vērā patērētāju skatupunkts. Nozare tiek aicināta ņemt vērā e-kravu ierosmes ietvaros formulētos standartus, jo tos var izmantot par pamatu, lai izstrādātu internetā izmantojamus rīkus, kas līdzīgi kravu maršrutu multimodālajiem plānotājiem. Komisija: · organizēs speciālas tikšanās un darbseminārus, lai iesaistītu visas ieinteresētās personas, jo īpaši privātos piegādes operatorus, noskaidros konkrētos sagaidāmos rezultātus (tostarp termiņus) un apkopos gūtos panākumus; · ikgadējā Pasta pakalpojumu lietotāju foruma darba kārtības noteikšanā koncentrēsies uz gūto panākumu izvērtējumu. 3. pasākums. Palielināt (pārrobežu) piegādes tirgu, piegādes pakalpojumu un kvalitātes standartu pārredzamību, pamatojoties uz pasta pakalpojumu direktīvu. Dalībvalstīm būtu: · ievērojot sagatavošanas darbus, ko metodikas jomā veic ERGP, un pamatojoties uz PPD 22.a pantu, jānosaka skaidra statistikas sistēma, kas valstu regulatīvajām iestādēm dotu iespēju vākt būtiskos tirgus datus par paku iekšzemes un pārrobežu plūsmām no visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas B2C un B2B paku tirgos, tostarp no starpniekiem, pakalpojumu apvienotājiem un alternatīvajiem operatoriem. Dati būtu jāvāc vismaz par apjomiem, tarifiem, galamaksājumiem, piedāvātajiem pakalpojumiem, vispārīgajiem nosacījumiem par piekļuvi pakalpojumiem un kvalitātes standartiem; · jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka lietotājiem un pasta pakalpojumu sniedzējiem tiek regulāri un pārredzami sniegta pietiekami sīka informācija par universālā pakalpojuma sniedzēja(-u) piedāvātā universālā pakalpojuma konkrētajām iezīmēm, īpaši attiecībā uz paku piegādes pamatpakalpojumiem. Izraudzītajiem universālā pakalpojuma sniedzējiem būtu skaidrāk jāsniedz informācija par visiem universālā pakalpojuma saistībās ietilpstošajiem paku piegādes risinājumiem, kā arī par šo pakalpojumu raksturlielumiem, ieskaitot tarifus. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu: · ik gadu jāpublicē būtiskie tirgus dati par paku iekšzemes un pārrobežu plūsmām par visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas B2C un B2B paku tirgos, tostarp par starpniekiem, pakalpojumu apvienotājiem un alternatīvajiem operatoriem. Paralēli Komisija: · veiks pētījumu par pārredzamības veicināšanas vajadzībām un līdzekļiem, piemēram, izveidojot piegādes pakalpojumu rādītāju apkopojumu; · pievērsīsies paku (pārrobežu) piegādes pakalpojumu attīstības tendencēm un problēmām PPD īstenošanas ziņojumā, kuru paredzēts publicēt 2014. gada pirmajā ceturksnī. Minētā ziņojuma nolūks ir jaunākās attīstības tendences skatīt ES pasta pakalpojumu politikas un pasta pakalpojumu nozares pārmaiņu vispārīgajā kontekstā. Šajā ceļvedī paku piegādes jomā nepieciešamie pasākumi ir raksturoti no e-komercijas skatupunkta, savukārt īstenošanas ziņojumā šie aspekti tiks ņemti vērā, vērtējot pasta pakalpojumu nozares vispārējo situāciju un nākotnes problēmjautājumus; · nodrošinās, ka Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē pievērš uzmanību pārrobežu paku jautājumam, jo īpaši: - sniedzot ziņojumus par pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un statistikas datiem; - veicot pārskatīšanu, lai noteiktu, vai paku pārrobežu piegādes tirgos pastāv tirgus nepilnība, kas prasītu papildu pasākumus.

II mērķis. Uzlabot piegādes risinājumu pieejamību, kvalitāti un cenu pieņemamību

E-mazumtirgotāji – īpaši attālu teritoriju vai perifērijas reģionu MVU un mikrouzņēmumi – sekmīgi darboties var vienīgi tad, ja tiem ir pieejami efektīvi piegādes risinājumi par pieņemamu cenu.

Piegādes operatori, tirdzniecības palātas un e-mazumtirgotāju apvienības jau patlaban apzina paraugpraksi par to, kā atbalstīt MVU, kas vēlas sākt tirdzniecību internetā, un sekmēt pakalpojumu ērtumu galapatērētājiem.

Tomēr, ņemot vērā to, ka gan e-mazumtirgotāju, gan klientu vajadzības un vēlmes pastāvīgi attīstās, ir nepieciešama nepārtraukta inovācija piegādes procesu, produktu un pakalpojumu jomā. Ir svarīgi sekmēt piegādes operatoru sadarbspēju, lai varētu attīstīt piegādes risinājumus, kas kvalitātes (ātrums, efektivitāte, uzticamība), cenas un pieejamības ziņā atbilst e-mazumtirgotāju un patērētāju vajadzībām[22], un tādējādi nodrošinātu pakalpojumu ērtumu patērētājiem, kvalitatīvu galīgo piegādi (pēdējais posms) un pilnībā funkcionējošas atgriešanas procedūras.

Pašlaik tiek īstenotas vairākas ES līmeņa ierosmes ar mērķi palielināt sadarbspēju un rast novatoriskus datu plūsmu risinājumus[23]. Ir pieņemtas paraugprakses un tehnoloģiju izpētes programmas, kas loģistikas operatoriem un e-mazumtirgotājiem dod iespēju kopīgi izstrādāt projektus. Tādas organizācijas kā IPC nesen ir sākušas vēl citus projektus šajā jomā. Pārrobežu tirdzniecības plūsmu ziņā lielu labumu dotu informācijas plūsmu atvērtās saskarnes, operatoru savstarpēji pieņemti izsekošanas risinājumi, marķēšanas sistēmas, labākas brīdinājuma sistēmas ienākošo pārrobežu plūsmu apstrādei un labākas/vienkāršākas atgriešanas operācijas. Turklāt mazo mazumtirgotāju sūtījumu sistemātiskāka apvienošana dotu tiem iespēju izmantot apjoma atlaides.

Līdz ar to taisnīga konkurence Eiropas Savienībā un tādu standartu noteikšana, kas sekmētu ES iekšējo tirdzniecības plūsmu savstarpējo savienojamību, noteikti pozitīvi ietekmētu ES starptautisko konkurētspēju gan e-komercijas, gan piegādes tirgos.

Valstu regulatīvo iestāžu ciešāka sadarbība ERGP līmenī nodrošinās esošo regulējuma instrumentu labāku piemērošanu pārrobežu kontekstā.

4. pasākums. Veicināt paku piegādes darbību lielāku sadarbspēju, lai sekmētu efektīvu pārrobežu tirdzniecību Piegādes operatoriem un e-mazumtirgotājiem būtu: jāizstrādā risinājumi, kā savstarpēji savienot informācijas sistēmas un atvērtās saskarnes, lai dotu iespēju apmainīties ar informācijas sistēmu datiem starp vairākiem operatoriem. Jo īpaši tiem būtu jāizstrādā pārrobežu risinājumi attiecībā uz izsekošanu, marķēšanu un saistītiem procesiem, kam nepieciešama lielāka saskaņotība; jāizstrādā efektīvāki atgriešanas risinājumi, kas var ietvert arī sadarbības un apvienošanas iespējas, lai samazinātu pēdējā posma piegādes izmaksas. Visiem paredzētajiem risinājumiem būtu jābalstās uz atvērtajiem standartiem un infrastruktūrām un uz nediskriminējošu piekļuvi. Nozare jo īpaši tiek aicināta pienācīgi ņemt vērā e-kravu ierosmes ietvaros veikto darbu. Izsekošanas risinājumiem par pieņemamu cenu būtu jābūt pieejamiem jo īpaši attiecībā uz pakām ar masu līdz 2 kg, kuras ir ievērojama daļa no piegādēm, kas saistītas ar e-komerciju. Komisija: regulāri pārraudzīs un uzraudzīs gūtos panākumus; saskaņā ar PPD 20. pantu pilnvaros Eiropas Standartizācijas komiteju izstrādāt, ciktāl iespējams, brīvprātīgus standartus konkrētiem paku piegādes pakalpojumu raksturlielumiem, jo īpaši ES līmenī kopīgai adrešu sistēmai.

III mērķis. Uzlabot patērētāju sūdzību izskatīšanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus

Teju 40 % patērētāju norāda, ka viņus no iepirkšanās internetā attur piegādes problēmas[24]. Patērētāji jo īpaši bažījas par to, ka viņi nebūs pietiekami aizsargāti gadījumā, ja “ar piegādi kaut kas noies greizi”, piemēram, ja paka netiek piegādāta, piegāde aizkavējas vai preču atgriešanas iespējas nešķiet pieņemamas.

Pamatojoties uz jaunajiem patērētāju aizsardzības tiesību aktiem, kas minēti iepriekš, iesaistītajām personām būtu kopīgi jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu sūdzību un iespējamo strīdu izskatīšanas risinājumus, kas atbilst patērētāju vajadzībām. IPC šajā jomā pašlaik strādā pie patērētāju sūdzību izskatīšanas uzlabojumiem, savienojot piedalošos operatoru zvanu centrus, un kopējām klientu apkalpošanas sistēmām attiecībā uz produktiem (kuriem nodrošina izsekošanu), taču būtu jāapzina citi īstenošanā esošie projekti un jāizpēta iespējas, kā pilnveidot esošos risinājumus.

5. pasākums. Veicināt patērētāju tiesību aizsardzību[25] Piegādes operatoriem, e-mazumtirgotājiem un patērētāju apvienībām būtu (kopīgi): · jānodrošina labāka sadarbība attiecībā uz sūdzību izskatīšanas un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām. Dalībvalstīm būtu: · jāmudina attiecībā uz paku piegādes pakalpojumiem izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānismus, kas tiek izstrādāti, īstenojot direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu. Komisija: · izcels ar piegādi saistītos jautājumus (piemēram, par informācijas pārredzamības prasībām attiecībā uz piegādes izmaksām vai atgriešanas nosacījumiem, piegādes operatoru atbildību) gaidāmajās (2014. gadā) dalībvalstu izpildes iestādēm adresētajās norādēs par patērētāju tiesību direktīvas īstenošanu; · prasīs, lai Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) izanalizē patērētāju sūdzības par paku (pārrobežu) piegādi; ·  saskaņā ar PPD 20. pantu pilnvaros Eiropas Standartizācijas komiteju izstrādāt (brīvprātīgus) standartizācijas instrumentus, lai novērtētu sūdzības par bojātām, novēloti piegādātām vai pazaudētām pakām.

PIELIKUMS. Pasākumu tabula

Iesaistītās personas: || I mērķis. Nodrošināt lielāku pārredzamību un uzlabot informētību || II mērķis. Uzlabot piegādes risinājumu pieejamību, kvalitāti un cenu pieņemamību || III mērķis. Uzlabot patērētāju sūdzību izskatīšanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus

Piegādes operatori kopā ar e-mazumtirgotājiem || Nodrošināt labāku ar piegādes risinājumiem saistītās informācijas pieejamību e-mazumtirgotājiem valsts un pārrobežu līmenī (jauni/uzlaboti informācijas rīki; kopēji standarti) || Izstrādāt risinājumus, kas uzlabo sadarbspēju (informācijas sistēmu savstarpēja savienošana; pārrobežu risinājumi attiecībā uz izsekošanu, marķēšanu un saistītiem procesiem, kam nepieciešama lielāka saskaņotība; efektīvāki atgriešanas risinājumi; piegādes pēdējais posms) || Uzlabot strīdu izšķiršanas mehānismus un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas

E-mazumtirgotāji || E-mazumtirgotāju tīmekļa vietnēs nodrošināt pienācīgu informāciju patērētājiem || ||

Dalībvalstis, regulatīvās iestādes || Valsts līmenī uzlabot informācijas sniegšanu par paku piegādes pakalpojumiem un paku piegādes tirgiem DV: - pamatojoties uz ERGP veikto darbu, noteikt statistikas sistēmu, lai no visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem vāktu būtiskos tirgus datus par paku iekšzemes un pārrobežu piegādi - noteikt skaidrus pakalpojumu kvalitātes valsts līmeņa standartus paku (pārrobežu) piegādei, uz kuru attiecas universālā pakalpojuma saistības, un nodrošināt neatkarīgu pārraudzību VRI: ik gadu publicēt apkopojumu par statistikas datiem un pakalpojumu kvalitātes standartu novērtējumu || || DV: - transponēt informācijas prasības, kas patērētāju tiesību direktīvā paredzētas attiecībā uz distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, un veicināt to piemērošanu vēl pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas - saskaņā ar PPD 19. pantu un direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu izstrādāt mehānismus attiecībā uz visiem paku piegādes pakalpojumiem

Eiropas Komisija || - veikt pētījumu par paku piegādes tirgu un pakalpojumu pārredzamību - publicēt 5. piemērošanas ziņojumu par PPD īstenošanu, vispusīgi apskatot paku piegādes segmentu - lūgt Eiropas regulatoru grupai pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) sniegt ziņojumus par pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un statistikas datiem par pakām un veikt pārskatu par paku pārrobežu piegādes tirgiem ||  pilnvarot Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt brīvprātīgus standartus kopīgām adrešu sistēmām || - izcelt ar piegādi saistītos jautājumus PTD īstenošanas norādēs, kas tiks publicētas 2014. gadā - prasīt, lai ERGP izanalizē patērētāju sūdzības par paku pārrobežu piegādi - pilnvarot Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt brīvprātīgus standartus sūdzību novērtējumam

- Regulāri pārraudzīt un uzraudzīt gūtos panākumus - Organizēt speciālas tikšanās un darbseminārus, lai iesaistītu visas ieinteresētās personas, noskaidrot konkrētos sagaidāmos rezultātus (tostarp termiņus) un apkopot gūtos panākumus - Ikgadējā Pasta pakalpojumu lietotāju foruma darba kārtības noteikšanā koncentrēties uz gūto panākumu izvērtējumu - Dalībvalstīm svarīgos jautājumus apspriest komitejās, kas izveidotas saskaņā ar pasta pakalpojumu un e-komercijas direktīvām - Nodrošināt, ka ERGP 2014./2015. gada darba programmās tiek pienācīgi ņemti vērā šajā ceļvedī norādītie uzdevumi - 18 mēnešu laikā no šā ceļveža pieņemšanas sniegt ziņojumu par gūtajiem panākumiem - Noteikt papildu pasākumus (leģislatīvus vai neleģislatīvus), ja šā ceļveža īstenošanas un ietekmes līmenis izrādīsies zemāks par cerēto

[1] Eurostat [isoc_ec_ibuy]] – 2012. g.

[2] Eurostat [isoc_ec_eseln2] – 2011. g., dati atjaunināti 2013. gada decembrī.

[3] Paziņojums par e-tirdzniecību, COM (2011) 942 galīgā redakcija; 2010. gada 21. septembra rezolūcija (P7_TA(2010)0320) par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā; ES Padomes 2012. gada 31. maija secinājumi par digitālo vienoto tirgu un vienotā tirgus pārvaldību; EESK 2013. gada marta atzinums INT 674 par zaļo grāmatu; 2012. gada 11. decembra rezolūcija (P7_TA-PROV(2012)0468) par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu (2012/2030(INI)).

[4] Tādējādi šajā ierosmē nav skatīta elektroniskā “piegāde” (piemēram, attiecībā uz elektroniskām biļetēm vai e-grāmatām).

[5] Consumer market study on the functioning of e-commerce and Internet marketing and selling techniques in the retail of goods, pēc Eiropas Komisijas SANCO ĢD pasūtījuma veikts pētījums, 2011. g.; European Cross-border E-commerce, Accenture veikts pētījums Eiropas Mazumtirgotāju apaļajam galdam, 2012. gada janvāris.

[6] Šajā ceļvedī ar “pakām” saprot jebkurus internetā pasūtītos un patērētājam piegādātos priekšmetus (izņemot pārtikas preces). Pakas jēdziens ir definēts visplašākajā nozīmē un ietver visus sūtījumus, kuru masa ir robežās no 100 g līdz 30 kg.

[7] Šā jautājuma nozīme tālākajiem reģioniem ir uzsvērta Solbes ziņojumā un Komisijas 2012. gada paziņojumā par tālākajiem reģioniem, kurā atgādināts, ka visos priekšlikumos saistībā ar vienoto digitālo tirgu attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā tālāko reģionu aspekts.

[8] [Link to Summary report Green Paper consultation].

[9] Skatīt, piemēram, 2011. gada pētījumu Consumer market study on the functioning of e-commerce and internet marketing and selling techniques in the retail of goods (veikts pēc EK SANCO ĢD pasūtījuma).

[10] Copenhagen Economics (CE), A study on the state of play of EU parcel markets with particular emphasis on e-commerce, 2013. g., pēc EK pasūtījuma veikts pētījums, 19. lpp.

[11] Šajā ceļvedī termins “e-mazumtirgotājs” attiecas uz visiem mazumtirgotājiem, kuri vismaz daļu piedāvāto preču pārdod internetā un kuriem attiecīgi šādu darījumu veikšanai ir nepieciešami piegādes pakalpojumi.

[12] Muitas jautājumi tiek skatīti saistībā ar modernizētā muitas kodeksa īstenošanas noteikumu izstrādi, bet PVN jautājumi – pašreiz notiekošajā PVN režīma pārskatā. Šie aspekti šajā ceļvedī nav skatīti, jo neietilpst tā tvērumā.

[13] Direktīva 97/67/EK, ievērojot grozījumus ar Direktīvām 2002/39/EK un 2008/6/EK, OV L 52, 27.2.2008., 3. lpp.

[14] Direktīva 2013/11/ES par patērētāju SAI, OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.; Regula (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju SIT, OV L 165, 18.6.2013., 51. lpp.

[15] Šajā kontekstā skatīt arī Eiropas sociālā dialoga komitejas pasta pakalpojumu jomā 2013. gada 4. aprīļa kopīgos secinājumus par vidi.

[16] Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”.

[17] Skatīt Eiropas nozaru sociālo partneru (PostEurope un UNI Europa Post & Logistics) kopīgās deklarācijas par pasta nozares attīstību Eiropā un par to darbu pie prasmju pielāgošanas nodarbinātības vajadzībām Eiropas pasta nozarē, ko atbalstījusi Komisija; paziņojumi “Jaunu prasmju un darba vietu programma – Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)682 galīgā redakcija) un “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)173 final).

[18] Skatīt FTI pētījumu Study on cross-border parcel delivery, 2011. g.

[19] Piegādes operatori, kas sūta pakas uz citu valsti, maksā atlīdzību galamērķa valsts piegādes operatoram par attiecīgā sūtījuma apstrādi un piegādi, ja vien tie neizmanto integrētu piegādes tīklu. Šajā dokumentā attiecīgā atlīdzība tiek saukta par galamaksājumu (piemēram, attiecībā uz vēstulēm līdzīga veida atlīdzība ir galamaksa; UPU sistēmā paku galamaksājumus sauc par inward land rates).

[20] WIK, The role of Regulators, 2011. g.; Study on the main developments in the postal sector, 2013. g.

[21] Komisijas e-kravu ierosme: http://ec.europa.eu/transport/media/consultations/doc/2013-01-17-efreight/background.pdf, skatīt arī neseno IPC ierosmi, kas minēta iepriekš (D iedaļa).

[22] Sadarbspējas problēmas, piemēram, daudzējādie adrešu un marķēšanas standarti un informācijas sistēmu nepietiekamā sadarbspēja, palielina piegādes izmaksas un attiecīgi – cenu, ko e-mazumtirgotājs maksā par piegādi.

[23] Skatīt jo īpaši e-kravu ierosmes: http://ec.europa.eu/transport/media/consultations/doc/2013-01-17-efreight/background.pdf; CE E-komercijas pētījums, 2013. g.

[24] Special Eurobarometer 398, 2013. g., dati par 2012. g.; 2010. g. – 47 % (Cons Focus, 11/2010).

[25] Šajā ceļvedī nav ietverti nekādi konkrēti pasākumi attiecībā uz produktu drošumu – tie jau bija noteikti Komisijas paziņojumā “20 darbības drošākiem un atbilstīgiem ražojumiem Eiropai”, 13.2.2013., COM(2013)76 final.