This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0832
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Fourth bi-annual report on the functioning of the Schengen area 1 May - 31 October 2013
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais pusgada pārskats par Šengenas zonas darbību no 2013. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais pusgada pārskats par Šengenas zonas darbību no 2013. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim
/* COM/2013/0832 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais pusgada pārskats par Šengenas zonas darbību no 2013. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim /* COM/2013/0832 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Ceturtais pusgada pārskats par Šengenas
zonas darbību
no 2013. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim
1.
Ievads
Kā
norādīts Komisijas 2011. gada 16. septembra
Paziņojumā par Šengenas pārvaldības stiprināšanu[1], ko
2012. gada 8. martā atbalstīja Padome, Komisija Eiropas
Parlamentam un Padomei iesniedz pusgada pārskatus par Šengenas zonas
darbību. Šis ceturtais pārskats aptver laikposmu no 2013. gada
1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim.
2.
Situācijas apraksts
2.1.
Situācija pie Šengenas zonas
ārējām robežām[2]
Laikposmā
no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam ir atklāti
24 805 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi,
tādējādi šādu gadījumu skaits
salīdzinājumā ar to pašu periodu 2012. gadā ir
palielinājies par 7,4 %, bet salīdzinājumā ar pirmo
ceturksni 2013. gadā — par 155 %. Tas ir straujākais kāpums, kas laikā kopš
2008. gada ir reģistrēts, salīdzinot divus secīgus
gada ceturkšņus, un tas, visticamāk, no vienas puses, ir
saistīts ar labākiem laikapstākļiem Vidusjūrā,
un, no otras puses, ar Ungārijā īstenotajām
izmaiņām patvēruma politikas jomā. Kopš 2013. gada janvāra patvēruma pieteikumu
iesniedzēji Ungārijā tika nosūtīti uz atklāta
tipa, nevis slēgtām iestādēm, un bieži viņi drīz
vien no tām aizbēga, lai dotos uz citām dalībvalstīm. Atklāto
nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits pieauga no
911 gadījumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī
un 2405 gadījumiem 2013. gada pirmajā ceturksnī
līdz 8775 gadījumiem 2013. gada otrajā ceturksnī. Laikā no 2013. gada aprīļa līdz
jūnijam Ungārijā tika atklāts lielāks skaits
nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu nekā
jebkurā citā dalībvalstī, proti, 35 % no
kopējā ES reģistrētā nelikumīgas
robežšķērsošanas gadījumu skaita, un tai sekoja Itālija un
Grieķija — katrā no tām tika reģistrēti 26 %
no kopējā ES nelikumīgas robežšķērsošanas
gadījumu skaita. Taču 2013. gada jūlijā Ungārija
atkal grozīja attiecīgos noteikumus, paredzot slēgta tipa
iestāžu plašāku izmantojumu.
Kopš šo grozījumu
veikšanas atklāto nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu
skaits ir samazinājies.
Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju šis
samazinājums varētu būt saistīts arī ar to, ka ir
pastiprināta Ungārijas un Kosovas[3] sadarbība. Valstspiederības
ziņā par nelikumīgu robežšķērsošanu aizturēto
personu vidū lielāko īpatsvaru veidoja migranti no
Kosovas — no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam
pavisam kopā 4456 personas. Nākamo lielāko grupu veidoja
migranti no Albānijas — pavisam 3098 personas, kas galvenokārt
tika aizturēti Grieķijā. Par
nelikumīgu robežšķērsošanu aizturēto Sīrijas
valstspiederīgo skaits palielinājās no 2024 personām
2012. gada otrajā ceturksnī līdz 2784 personām
2013. gada otrajā ceturksnī, un lielākā daļa šo
migrantu tika atklāti Egejas jūrā (1322 personas). Pēc
Grieķijas organizētās operācijas Aspida
sākšanas atklāto nelikumīgas robežšķērsošanas
gadījumu skaits palielinājās arī pie Turcijas un
Bulgārijas robežas, no 159 aizturēšanas gadījumiem
2012. gada otrajā ceturksnī pieaugot līdz
1059 gadījumiem 2013. gada otrajā ceturksnī.
Aizturēto Sīrijas valstspiederīgo skaits 2013. gada
vasarā turpināja pieaugt (2013. gada jūlijā tika
aizturētas 1840 personas un 2013. gada augustā —
3413 personas), jo īpaši pie Itālijas jūras robežas,
kā arī pie Turcijas un Bulgārijas sauszemes robežas. Taču
Sīrijas valstspiederīgie, kuri ieceļo Šengenas zonā,
tostarp Grieķijā, bieži plāno doties uz Zviedriju vai
Vāciju, lai pieprasītu patvērumu. Šajā kontekstā ir
norādīts, ka Zviedrijas Migrācijas pārvalde 2013. gada
2. septembrī paziņoja par jaunu juridisko nostāju, kas paredz,
ka personām no Sīrijas, kurām iepriekš tika izsniegtas
uzturēšanās atļaujas uz trim gadiem, tagad tiek piešķirtas
pastāvīgās uzturēšanās tiesības. Personas ar
pastāvīgās uzturēšanās atļaujām pēc tam
var iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos[4]. Pēc
ievērojama migrantu skaita pieauguma, kas kopš 2013. gada vasaras
vērojams Vidusjūras reģiona centrālajā daļā,
kā arī pēc traģiskā laivas negadījuma
Itālijai piederošās Lampedūzas salas piekrastē Tieslietu un
iekšlietu padome 2013. gada 7. un 8. oktobra sanāksmē
pieņēma lēmumu sasaukt darba grupu, lai censtos novērst
šādas traģēdijas atkārtošanos nākotnē. Komisija
ir uzņēmusies šīs darba grupas vadīšanu, un darba grupai
būtu jānosaka, kādi rīki ir ES rīcībā un
kādus rīkus būtu iespējams izmantot efektīvāk.
Tas cita starpā ietver Frontex kopīgo operāciju
pastiprināšanu Vidusjūrā.
2.2.
Situācija Šengenas zonā
Laikā
no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam ES tika atklāti
vairāk nekā 80 000 nelikumīgas uzturēšanās
gadījumi, un lielākā daļa no tiem tika konstatēti iekšzemē,
nevis pie ārējām robežām. Vairums šo gadījumu
(11 683) tika reģistrēti Vācijā, un tai sekoja
Francija (8563) un Spānija (8156)[5].
Informācijas
vākšanas pasākums par migrācijas plūsmām ES /
Šengenas zonā, operācija Perkunas, notika no 2013. gada 30. septembra
līdz 13. oktobrim 23 dalībvalstīs[6],
kā arī Norvēģijā un Šveicē. Viens no
operācijas mērķiem ir izpētīt saikni starp
nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumiem pie
ārējām robežām un otrreizējām migrācijas
plūsmām ES iekšienē / Šengenas zonā. Saskaņā
ar Lietuvas prezidentūras sniegto informāciju tika notverti
10 459 nelikumīgie migranti, no tiem 4800 Itālijā, bet 1606
– Vācijā. AIRPOL (policijas
dienestu, robežsardzes un citu attiecīgu lidostās darbojošos
tiesībaizsardzības dienestu tīkls) trīs nedēļas
laikā no 2013. gada marta līdz maijam koordinēja
rīcību, kuras mērķis bija cīņa pret cilvēku
tirdzniecību un nelikumīgu ievešanu, viltotu dokumentu izmantošanu,
identitātes zādzībām, organizēto noziedzību un
terorismu. 17 iesaistītās lidostas 14 valstīs
24 stundas veica mērķtiecīgus pasākumus
attiecībā uz ES iekšējiem ar risku saistītajiem lidojumiem
un iesniedza rezultātus AIRPOL turpmākai analīzei.
Operācijas laikā tika pārbaudīti 122 lidojumi un notvertas
26 personas, galvenokārt lidojumos no Budapeštas uz Berlīni. Lai
gan iepriekšminētā informācija ir noderīga, datu
vākšana un analīze par nelikumīgās migrācijas
plūsmām ES joprojām ir jāuzlabo. Lai nodrošinātu šos
uzlabojumus, Frontex pēc Komisijas iniciatīvas un,
pamatojoties uz pieejamo informāciju, ko iesniegušas dalībvalstis,
līdz 2013. gada novembra vidum sagatavos īpaši
izstrādātu riska analīzi par migrācijas plūsmām
ES iekšienē. Turklāt Frontex riska analīzes tīkla (FRAN)
dalībniekiem līdz 2013. gada decembra vidum ir jāvienojas
par šo plūsmu rādītāju regulāru apkopošanu no
2014. gada janvāra.
3.
Šengenas acquis piemērošana
3.1.
Robežkontroles pagaidu atjaunošanas gadījumi
pie iekšējām robežām
Saskaņā
ar Šengenas Robežu kodeksa[7]
23. pantu gadījumos, ja pastāv nopietns apdraudējums valsts
politikai vai iekšējai drošībai, dalībvalsts var
izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie
iekšējām robežām. Laikposmā no 2013. gada
1. maija līdz 31. oktobrim neviena dalībvalsts nav atjaunojusi
kontroli pie savām iekšējām robežām.
3.2.
Robežkontroles neveikšana pie iekšējām
robežām
Vairums
Šengenas acquis iespējamo pārkāpumu attiecas uz
divām jomām, proti, uz to, ka tuvu pie iekšējās robežas
veiktām policijas pārbaudēm varētu būt
robežpārbaudēm līdzvērtīga ietekme (Šengenas Robežu
kodeksa 21. pants), un saistībā ar pienākumu likvidēt
šķēršļus netraucētām satiksmes plūsmām
autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām
robežām, jo īpaši ātruma ierobežojumus (Šengenas Robežu kodeksa
22. pants). Laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz
31. oktobrim Komisija ir lūgusi sniegt informāciju par Šengenas
Robežu kodeksa 21. un / vai 22. panta iespējamiem
pārkāpumiem vienā jaunā lietā (attiecībā uz
Spāniju), slēgusi divas lietas (attiecībā uz Latviju un
Lietuvu) un turpinājusi izmeklēt sešas pašreizējās lietas
(attiecībā uz Austriju, Čehijas Republiku, Vāciju,
Slovākiju un Zviedriju).
3.3.
Citu Šengenas acquis daļu
iespējamie pārkāpumi
Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK)
transponēšana valstu tiesību aktos Atgriešanas
direktīvas (2008/115/EK) īstenošanas termiņš beidzās
2010. gada 24. decembrī. Visas ES dalībvalstis, kurām
šī direktīva ir saistoša, un visas asociētās valstis,
izņemot Islandi, ir paziņojušas par direktīvas pilnīgu
transponēšanu valsts tiesību aktos. Komisija detalizēti
izvērtē transponēšanu tiesību aktos un praktisko
piemērošanu dalībvalstīs un līdz 2013. gada
beigām iesniegs pirmo ziņojumu par direktīvas piemērošanu,
kas būs daļa no paziņojuma par ES atgriešanas politiku. Regulas par vietējo pierobežas satiksmi (EK
Nr. 1931/2006) īstenošana Kopš
vietējās pierobežas satiksmes režīma stāšanās
spēkā 2006. gadā Komisija ir uzraudzījusi tā
īstenošanu. Saistībā ar iepriekšējo ziņojumu Komisija
ir lūgusi informāciju no divām dalībvalstīm (Ungārijas
un Slovākijas) un turpinājusi izmeklēšanu attiecībā uz
trim dalībvalstīm (Latviju, Poliju un Slovēniju)
saistībā ar divpusējiem nolīgumiem, ko šīs valstis ir
noslēgušas ar kaimiņos esošām trešām valstīm. Komisijas
rīcība šajās lietās daļēji pamatojas uz Eiropas
Savienības Tiesas 2013. gada 21. marta spriedumu
lietā C-254/11 (Shomodi). Saskaņā ar Tiesas
spriedumu vietējās pierobežas satiksmes atļaujas
turētājs laikposmā līdz trim mēnešiem var brīvi
pārvietoties pierobežas teritorijā, ja viņa
uzturēšanās ir nepārtraukta, un pārtrauktas
uzturēšanās gadījumā viņam atkal ir tiesības uz
pilnu uzturēšanās periodu. Turklāt vietējās pierobežas
satiksmes atļaujas turētāja uzturēšanās ir
jāuzskata par pārtrauktu, tiklīdz attiecīgā persona
šķērso robežu, atgriežoties savā dzīvesvietas valstī
neatkarīgi no robežas šķērsošanas gadījumu skaita un
biežuma.
3.4.
Šengenas novērtēšanas mehānisma
ietvaros konstatētie trūkumi
Pašreizējā
Šengenas novērtēšanas mehānisma[8]
ietvaros dalībvalstu eksperti, Padomes Ģenerālsekretariāts
un Komisija regulāri izvērtē, kā dalībvalstis
piemēro Šengenas acquis. Laikposmā
no 2013. gada 1. maija līdz 31. oktobrim Šengenas
novērtējumi tika veikti attiecībā uz sauszemes robežām
Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā,
kā arī attiecībā uz SIS/SIRENE Čehijas
Republikā, Maltā, Slovākijā un Slovēnijā.
Ziņojumi pašlaik tiek pabeigti, un ir paredzams, ka tajos būs
iekļautas gan pozitīvas, gan negatīvas piezīmes un
ieteikumi par tādiem jautājumiem kā, piemēram,
mācības, riska analīzes izmantošana, informācijas
apmaiņa, starptautiskā sadarbība un infrastruktūra
robežšķērsošanas vietās. Tāpat kā iepriekšējos
sešos mēnešos kopumā ir iespējami uzlabojumi, bet nav
konstatēti tādi trūkumi, kuru dēļ būtu
nepieciešama tūlītēja Komisijas rīcība. Pēc
atkārtota Grieķijas apmeklējuma 2013. gada oktobrī
Komisija norāda uz panāktajiem uzlabojumiem valsts ārējo robežu
pārvaldībā, aicina Grieķiju turpināt Šengenas
Rīcības plāna īstenošanu un atkārtoti apliecina
apņemšanos atbalstīt Grieķijas centienus, cita starpā ar
Ārējo robežu fonda, topošā Iekšējās drošības
fonda un Frontex palīdzību. Provizorisks
Šengenas novērtējumu kalendārs laikposmam no 2013. gada
novembra līdz 2014. gada aprīlim ir iekļauts
I pielikumā. Attiecībā
uz pašu Šengenas novērtēšanas mehānismu jānorāda, ka
Padome 2013. gada 7. oktobrī nolēma pieņemt jaunu
mehānismu, ar kura palīdzību iespējams laikus apzināt
trūkumus un nodrošināt pienācīgu novēršanas
pasākumu veikšanu, kontroli un pārredzamību. Jaunā mehānisma ietvaros Komisijai tiks
piešķirtas koordinēšanas pilnvaras, jo tā kopā ar
dalībvalstu ekspertiem veiks novērtējumus un uzņemsies
atbildību par ziņojumu pieņemšanu un ieteikumu sniegšanu
saistībā ar iespējamiem uzlabojumiem. Turklāt Komisija
plānos iepriekš nepieteiktus apmeklējumus uz vietas, piemēram,
apmeklējot Šengenas iekšējās robežas. Tomēr
ir iespējami īpaši izņēmuma gadījumi, kad ieteikumi
novēršanas pasākumu veikšanai nav pietiekami, lai nodrošinātu,
ka iespējamie pastāvīgie un nopietnie trūkumi
saistībā ar dalībvalstu īstenoto valsts ārējo
robežu kontroli tiek pienācīgi vai pietiekami ātri
novērsti. Tāpēc jaunais mehānisms ļauj pieņemt
Komisijas iniciētu lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie
iekšējām robežām ar dalībvalsti, kas nespēj
nodrošināt savu ārējo robežu pārvaldi. Tas ir
ārkārtas pasākums, ko piemēro kā pēdējo
līdzekli tiešām kritiskā situācijā, lai
nodrošinātu iespēju atrisināt problēmas, turklāt
minimāli ietekmējot brīvu pārvietošanos. Noteikumi
par jauno Šengenas novērtēšanas mehānismu stājas
spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas Oficiālajā
Vēstnesī, kas notika 2013. gada 6. novembrī. Taču
noteikumu piemērošana praksē attiecībā uz
pašreizējām Šengenas valstīm sāksies tikai gadu
vēlāk. Uz citām ES dalībvalstīm, kas vēlas
pievienoties Šengenas zonai, noteikumi sāks attiekties vēlākais
2016. gada 1. janvārī. Jānorāda, ka, tā
kā Šengenas novērtējumi attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju ir pabeigti, tās netiks novērtētas atkal,
piemērojot jauno mehānismu. Pēc Horvātijas
pievienošanās ES 2013. gada 1. jūlijā un tiklīdz
tā paziņos par savu gatavību, tiks izstrādāti
plāni Šengenas novērtējuma veikšanai atbilstīgi jaunajai
procedūrai.
3.5.
Kontroles atcelšana pie iekšējām
robežām ar Bulgāriju un Rumāniju
Pēc
Padomes 2011. gada jūnija secinājuma, ka gan Rumānija, gan
Bulgārija atbilst kritērijiem, lai pilnā apjomā
piemērotu Šengenas acquis, ir īstenoti turpmāki
pasākumi šo valstu pievienošanās sekmēšanai. Padome tomēr
nav spējusi pieņemt lēmumu par kontroles atcelšanu pie
iekšējām robežām ar šīm valstīm, bet plāno
atkārtoti izskatīt šo jautājumu 2013. gada 7. un
8. decembra sanāksmē. Komisija turpina pilnā mērā
atbalstīt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai.
3.6.
Tehniski grozījumi Šengenas Robežu
kodeksā u. c.
Pēc
vienošanās par Šengenas pārvaldības tiesību aktu kopumu
2013. gada maijā Eiropas Parlaments apstiprināja grozījumus
Šengenas Robežu kodeksā, Padome tos pieņēma 2013. gada
jūnijā[9],
un tie stājās spēkā 2013. gada
19. jūlijā. Šo grozījumu mērķis bija novērst
atšķirīgās Šengenas Robežu kodeksa interpretācijas un
reaģēt uz praktiskām problēmām, kuras bija
radušās kopš kodeksa stāšanās spēkā. Galvenās
izmaiņas ir precīzas definīcijas iekļaušana
attiecībā uz metodi, kas paredzēta, lai
aprēķinātu trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanos
Šengenas zonā, “kuras ilgums
nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā”
(īstermiņa uzturēšanās), un precizējuma veikšana
attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas
dokumentu nepieciešamo derīguma termiņu.
4.
Papildu pasākumi
4.1.
Šengenas informācijas sistēmas
izmantošana
Otrās
paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II) ir
sākusi darbību 2013. gada 9. aprīlī. Pēc tam
sekoja mēnesi ilgs intensīvas uzraudzības periods, un, tam
noslēdzoties bez starpgadījumiem, SIS II
pārvaldība tika nodota Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT
sistēmu darbības pārvaldībai brīvības,
drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). Kopš darbības
sākšanas SIS II ir darbojusies bez traucējumiem.
Pateicoties sistēmas uzlabotajām funkcijām un darbībai
kopumā, tā sniedz būtisku ieguldījumu gan drošības,
gan personu brīvas pārvietošanās garantēšanā Šengenas
zonā. SIS II glabāto brīdinājumu skaits
pastāvīgi pieaug. Pirmais
SIS II ieviešanas neoficiālais novērtējums,
ko Komisija veica 2013. gada jūnijā, apliecināja, ka
dalībvalstis kopumā izmanto jaunās brīdinājumu
kategorijas un funkcijas un tā rezultātā daudzās
dalībvalstīs ir ievērojami palielinājies atklāto
pārkāpumu skaits. Šis uzlabojums jo īpaši vērojams
dalībvalstīs, kuras veic tiešus vaicājumus centrālajā
sistēmā. Turpretī dažās valstīs SIS II
operāciju veikšanas pirmajos divos mēnešos atklāto
pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar to pašu periodu
2012. gadā samazinājās. Pieejamie pierādījumi
vedina domāt, ka tas skaidrojams ar dalībvalstu iekšējā
organizācijā notiekošajiem pielāgojumiem SIS II
videi, ar nepietiekamu galalietotāju apmācību vai nepilnīgu
SIS II ieviešanu. Dažas dalībvalstis vēl nav
pilnībā ieviesušas jaunās SIS II datu
kategorijas un funkcijas. Ņemot vērā SIS II
izšķirošo nozīmi Šengenas zonas darbībā, šīs
sistēmas pilnīga ieviešana un tās droša un nepārtraukta
darbība joprojām ir ļoti svarīga. Lai plašāk
izvērtētu situāciju un progresu, kas panākts,
īstenojot SIS II, kā arī paralēli
Šengenas novērtējumu veikšanai Komisija 2013. gada
pēdējā ceturksnī plāno veikt papildu apsekojumu, cita
starpā izvērtējot dalībvalstu statistiku par atklātajiem
pārkāpumiem.
4.2.
Vīzu informācijas sistēmas izmantošana
Vīzu
informācijas sistēma (VIS)[10]
ir sistēma informācijas apmaiņai par īstermiņa
vīzām. Kopš pēdējā ziņošanas perioda beigām
(2013. gada 30. aprīlī) VIS 2013. gada
6. jūnijā sāka darboties sestajā reģionā
(Austrumāfrika) un septītajā reģionā (Dienvidāfrika).
Astotajā reģionā (Dienvidamerika) tā sāka darbību
2013. gada 5. septembrī[11].
Ir plānots, ka 2013. gada 14. novembrī VIS sāks
darboties devītajā reģionā (Vidusāzija),
desmitajā reģionā (Dienvidaustrumāzija) un
vienpadsmitajā reģionā (Palestīna). Ir pabeigtas sarunas
par trešā un pēdējā ieviešanas reģionu kopuma
noteikšanu, un 2013. gada 30. septembrī tika pieņemts
attiecīgais īstenošanas lēmums. VIS
darbojas labi, un līdz 2013. gada 31. oktobrim sistēmā
bija apstrādāti 5,0 miljoni pieteikumu Šengenas vīzas
saņemšanai; izsniegto vīzu skaits sasniedza 4,2 miljonus.
Neraugoties uz dalībvalstu pastāvīgajām pūlēm,
galvenās bažas joprojām rada jautājums par vidēja
termiņa un ilgtermiņa ietekmi, ko rada to datu (gan biometrisko, gan
burtciparu datu) nepietiekamā kvalitāte, kurus dalībvalstu
konsulārās iestādes ievada VIS.
4.3.
Vīzu politika un atpakaļuzņemšanas
nolīgumi
Uzraudzības mehānisms pēc
vīzu režīma liberalizācijas attiecībā uz
Rietumbalkānu valstīm Saskaņā
ar Frontex datiem kopējais patvēruma pieteikumu skaits no to
Rietumbalkānu valstu valstspiederīgajiem, ar kurām ir
noslēgts bezvīzu režīms, galvenajās ES/Šengenas
galamērķa valstīs laikposmā no 2013. gada janvāra
līdz 2013. gada septembrim salīdzinājumā ar šo pašu
periodu iepriekšējā gadā samazinājās par 5,6 %.
Gandrīz identiska sezonāla tendence ir skaidri vērojama arī
šogad, iesniegto pieteikumu skaitam no 2013. gada maija pakāpeniski
palielinoties. Šo tendenci rada Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas
Republikas valstspiederīgie. Galvenā galamērķa valsts
joprojām ir Vācija, kam seko Zviedrija, Beļģija, Šveice un
Luksemburga. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi Lai
atvieglotu tādu personu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstī,
kuras kādā dalībvalstī uzturas neatļauti,
2013. gada 18. aprīlī tika parakstīts
atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Kaboverdi. Eiropas Parlaments
piekrišanu sniedza 11. septembrī un Padomes lēmums, kas
nepieciešams nolīguma noslēgšanai, tika pieņemts 2013. gada
9. oktobrī. Tagad jāveic paziņojumu par ratificēšanu
apmaiņa starp ES un Kaboverdi, pēc tam šim nolīgumam (kopā
ar nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu) tuvākajā
laikā būtu jāstājas spēkā.
Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Turciju tika parafēts
2012. gada jūnijā, ir paredzēts to parakstīt un
sākt dialogu par vīzu režīma liberalizāciju.
Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Armēniju tika parafēts
2012. gada oktobrī, 2013. gada 19. aprīlī tas
tika parakstīts, un drīzumā ir gaidāma tā
stāšanās spēkā. Sarunas ar Azerbaidžānu par vīzu
režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu tika
pabeigtas, 2013. gada 29. jūlijā parafējot abus
nolīgumus, un priekšlikumi Padomes lēmumiem par parakstīšanu un
noslēgšanu tiks drīz apspriesti Padomē un Eiropas
Parlamentā. [1] COM(2011) 561,
galīgā redakcija. [2] Frontex ceturkšņa riska analīze, 2013. gada
aprīlis–jūnijs. [3] Šāds
apzīmējums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO
Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1244/1999 un
Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības
deklarāciju. [4] Zviedrijas Migrācijas pārvaldes
tīmekļa vietne, 2013. gada 5. septembris. [5] Frontex ceturkšņa riska analīze, 2013. gada
aprīlis–jūnijs. [6] Nepiedalījās Horvātija, Grieķija,
Īrija, Luksemburga un Zviedrija. [7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006,
ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu
pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), kurā
grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 610/2013. [8] SCH/Com-ex (98) 26 def. [9] Eiropas
Parlamenta un Padomes (ES) Nr. 610/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar
ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš
Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu
pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Konvenciju,
ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95 un
Regulu (EK) Nr. 539/2001, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008
un Regulu (EK) Nr. 810/2009. [10]
Padomes
2004. gada 8. jūnija Lēmums, ar ko izveido Vīzu
informācijas sistēmu (VIS) (2004/512/EK). [11]
Komisijas
2011. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka
datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk
darbību pirmajā reģionā (2011/636/ES), Komisijas 2012. gada
21. septembra Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā
Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību
trešajā reģionā (2012/512/ES), Komisijas 2013. gada 7. marta
Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu
informācijas sistēma (VIS) sāk darbību ceturtajā un
piektajā reģionā (2013/122/ES), Komisijas 2013. gada 5. jūnija
Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu
informācijas sistēma (VIS) sāk darbību sestajā un
septītajā reģionā (2013/266/ES), Komisijas 2013. gada 20. augusta
Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu
informācijas sistēma (VIS) sāk darbību astotajā
reģionā (2013/441/ES).