52013DC0782

SATURS

1........... Ievads............................................................................................................................ 4

2........... EGF 2012. gada darbības pārskats................................................................................. 4

3........... Turpmākā rīcība pēc 2011. gada pārskata par EGF darbību............................................ 5

4........... EGF 2012. gada darbības analīze.................................................................................... 5

4.1........ Saņemtie pieteikumi........................................................................................................ 5

4.1.1..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc nozares........................................................................ 6

4.1.2..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas...................................................... 6

4.1.3..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaita........................ 6

4.1.4..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju.................... 7

4.1.5..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc intervences kritērijiem.................................................. 7

4.2........ Piešķirtie ieguldījumi........................................................................................................ 7

4.2.1..... Ar EGF palīdzību finansētās darbības............................................................................ 10

4.2.2..... Papildināmība ar citām darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda (ESF)    10

4.3........ Lietas, kuras neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai........................................ 11

4.4........ EGF sasniegtie rezultāti................................................................................................. 11

4.4.1..... 2012. gada ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums......................... 11

4.4.2..... Sīkāka informācija par īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar 2012. gadā saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem    12

4.5........ 2014. — 2020. gada plānošanas periods — Komisijas priekšlikums par jaunu EGF regulu 17

4.6........ Finanšu pārskats........................................................................................................... 17

4.6.1..... EGF piešķirtais finansējums........................................................................................... 17

4.6.2..... Tehniskās palīdzības izdevumi....................................................................................... 17

4.6.3..... Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi................................................................................... 18

4.6.4..... EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšana............................................................................ 18

4.6.5..... Citas atmaksātās summas.............................................................................................. 21

4.7........ Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi............................................................. 21

4.7.1..... Informācija un publicitāte.............................................................................................. 21

4.7.2..... Sanāksmes ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām.................................... 21

4.7.3..... Zināšanu bāzes izveidošana — EGF datubāze un standartizētas procedūras EGF pieteikumiem            21

4.7.4..... Otrais EGF statistikas apkopojums par 2007.–2011. gadu............................................ 22

4.7.5..... EGF starpposma novērtējums....................................................................................... 22

4.7.6..... EGF ex-post novērtējums — pirmais posms ................................................................ 22

5........... Tendences.................................................................................................................... 23

6........... Secinājumi.................................................................................................................... 31

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2012. gadā

1.           Ievads

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1], lai izrādītu solidaritāti un sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Fondu izveidoja, lai saskaņotu atklātas tirdzniecības ilgtermiņa priekšrocības izaugsmes un nodarbinātības ziņā ar iespējamo globalizācijas izraisīto negatīvo īstermiņa ietekmi, īpaši attiecībā uz visneaizsargātāko un mazāk kvalificēto darba ņēmēju nodarbinātību. EGF līdzfinansē aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, ko organizē dalībvalstis, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem pārorientēties darba tirgū un atrast jaunu darbu.

Noteikumi tika grozīti ar 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009[2], lai efektīvāk reaģētu uz pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 16. pantā noteikts, ka katru gadu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu pārskatu par EGF darbību iepriekšējā gadā. Pārskatā galvenā uzmanība būtu jāpievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši jāietver informācija, kas attiecas uz iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem un finansētajām darbībām, tostarp uz papildināmību ar struktūrfondiem, jo īpaši ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajām darbībām, un sniegtā finansējuma izbeigšanu. Turklāt tajā būtu jādokumentē arī tie pieprasījumi, kuri noraidīti nepietiekama apropriāciju apjoma vai neatbilstības dēļ.

2.           EGF 2012. gada darbības pārskats

Komisija 2012. gadā  saņēma 11 pieteikumus par ieguldījuma saņemšanu, pieprasot no EGF EUR 58,5 miljonus. Sīkāka informācija par pieteikumiem ir izklāstīta 4.1. iedaļā un 1. tabulā.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņēma 19 lēmumus par EGF izmantošanu 2012. gadā (par kopējo summu EUR 73,5 miljoni no EGF 2012. gada budžeta). Informācija par piešķirtajiem ieguldījumiem ir izklāstīta 4.2. iedaļā, kā arī 2. un 3. tabulā.

Komisija 2012. gadā saņēma 41 nobeiguma ziņojumu par EGF ieguldījumu izlietojumu. Informācija par rezultātiem ir sniegta 4.4. iedaļā un 4. tabulā.

Vienpadsmit iepriekšējos gados piešķirtie EGF ieguldījumi tika izbeigti (informāciju sk. 4.6.4. iedaļā un 6. tabulā). Sīkāka informācija par tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes (EGF regulas 8. panta 1. punkts) sniegta 4.6.2. iedaļā un 5. tabulā.

Komisija izveidoja ex-post novērtējuma pirmo posmu, parakstot līgumu ar ārpakalpojumu sniedzēju (sīkāka informācija ir sniegta 4.7.6. iedaļā).

Komisijas priekšlikums par turpmāko EGF regulu 2014. — 2020. gadam, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei 2011. gadā[3], tika apspriests abās iestādēs (sīkāka informācija ir sniegta 4.5. iedaļā).

3.           Turpmākā rīcība pēc 2011. gada pārskata par EGF darbību

Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par EGF izveidi

Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par EGF izveidi, bija piemērojama EGF pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2009. gada 1. maija. Tā noteica pagaidu un pastāvīgās izmaiņas sākotnējā EGF regulā.[4]

Grozījumi regulā ievērojami uzlaboja EGF darbību, nodrošinot labākus nosacījumus dalībvalstīm, kas piesakās EGF līdzfinansējumam, jo īpaši lai palīdzētu tām reaģēt uz globālās finanšu un ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

Tā kā 2011. gadā Padomē netika panākta politiska vienošanās par pagaidu “krīzes atkāpes” pagarināšanu, tā zaudēja spēku no 2011. gada 31. decembra. Uz atlikušo EGF regulas termiņu, t. i., līdz 2013. gada 31. decembrim, pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai vairs nevar pamatot ar finanšu un ekonomikas krīzi, bet tikai ar strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un līdzfinansējuma likme ir samazināta līdz sākotnējiem 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. Pastāvīgās izmaiņas, tas ir, sliekšņa samazinājums no 1000 līdz 500 atlaišanas gadījumiem un īstenošanas perioda pagarinājums no 12 līdz 24 mēnešiem, sākot no pieteikuma iesniegšanas datuma, tiek piemēroti līdz 2013. gada 31. decembrim.

Atvieglota lēmumu pieņemšana par EGF pieteikumiem: procedūra priekšlikumu iesniegšanai Padomē un Eiropas Parlamentā

2010. gadā sāktie centieni, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar spēkā esošās regulas noteikumiem, tika turpināti arī 2012. gadā. Lai risinātu dažādus jautājumus saistībā ar efektīvu EGF īstenošanu, 2012. gada martā norisinājās īpašs seminārs dalībvalstu pārstāvjiem.

4.           EGF 2012. gada darbības analīze

4.1.        Saņemtie pieteikumi

Komisija 2012. gadā saņēma 11 pieteikumus[5] (sk. 1. tabulu), ko bija iesniegušas deviņas dalībvalstis (Īrija, Vācija, Dānija, Spānija, Zviedrija, Somija, Itālija, Beļģija un Rumānija) un kas attiecās uz 10 403 darba ņēmējiem, kuri atlaisti globalizācijas izraisītu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos, un no EGF tika pieprasīti EUR 58 499 659. Summas, kas vēl nav apstiprinātas, ir provizoriskas, jo novērtējuma posmā tās vēl var tikt grozītas. Visas deviņas dalībvalstis bija iepriekš pieprasījušas EGF finansējumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro visiem minētajiem pieteikumiem (t. i., 50 % līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.).

1. tabula. 2012. gadā saņemtie pieteikumi

4.1.1.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc nozares

Minētie 11 pieteikumi attiecās uz 6 nozarēm[6]. Attiecībā uz divām nozarēm (informācijas zvanu centru darbība un sadzīves elektroniskās iekārtas) EGF pieteikums pirmo reizi tika iesniegts 2012. gadā.

4.1.2.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas

Visām dalībvalstīm, kuras iesniedz pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai, jāizstrādā saskaņots pasākumu kopums, kas vislabāk piemērots pieteikto darba ņēmēju profilam, un jāizlemj, kādu palīdzības summu pieprasīt. EGF regulā nav ieteikts vai noteikts pieprasāmās kopsummas maksimālais apjoms, taču, Komisijas dienestiem vērtējot pieteikumu, var rasties jautājumi, kuru dēļ dalībvalstij nāktos pārskatīt ierosināto individualizēto pakalpojumu kopumu, tādējādi ietekmējot pieprasīto summu.

Finansējums, ko 2012. gadā pieprasīja no EGF, svārstījās no EUR 2 620 982 līdz EUR 12 536 454 (vidēji EUR 5 318 151).

4.1.3.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaita

EGF līdzfinansējumam ierosinātajiem pasākumiem kopā pieteica 10 403 darba ņēmējus, kas ir aptuveni 74 % no atlaisto darba ņēmēju kopējā skaita (9 dalībvalstu 11 iesniegtajos pieteikumos paziņoti aptuveni 14 000 atlaišanas gadījumi).

Skaitļi svārstījās no 295 līdz 2103 darba ņēmējiem, savukārt piecos pieteikumos bija pieteikti vairāk nekā 1000 darba ņēmēju, un divos pieteikumos — mazāk nekā 500 darba ņēmēju. To darba ņēmēju skaits, kuri tika atlaisti, un EGF atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaits var atšķirties, jo pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts var nolemt vērst EGF palīdzību tikai uz konkrētām darba ņēmēju grupām, piemēram, uz tiem, kuri saskaras ar ārkārtējām grūtībām, kas saistītas ar palikšanu darba tirgū, un/vai tiem, kam palīdzība ir īpaši vajadzīga. Daži atlaistie darba ņēmēji var saņemt palīdzību ārpus EGF, savukārt citi var paši atrast jaunas darbavietas vai nolemt priekšlaicīgi pensionēties, un tas nozīmē, ka šie darba ņēmēji netiek pieteikti EGF pasākumiem.

4.1.4.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju

Dalībvalsts pēc savas izvēles var piedāvāt individualizētu pakalpojumu kopumu, ko tā sniedz attiecīgajiem atlaistajiem darba ņēmējiem, ievērojot EGF regulas noteikumus. Tādējādi summa, ko pieprasa uz vienu atlaisto darba ņēmēju, var svārstīties atkarībā no atlaišanas gadījuma nopietnības, situācijas ietekmētajā darba tirgū, pieteikto darba ņēmēju individuālajiem apstākļiem, pasākumiem, kurus dalībvalsts jau veikusi, un no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā. Tas izskaidro, kādēļ ierosinātās summas uz vienu darba ņēmēju 2012. gadā svārstījās no nedaudz virs EUR 2 500 līdz EUR 42 000 (vidēji EUR 8 668 uz vienu darba ņēmēju).

4.1.5.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc intervences kritērijiem

Visi vienpadsmit iesniegtie pieteikumi bija paredzēti, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti nozīmīgu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas rezultātā.

Desmit pieteikumu pamatā bija EGF regulas 2. panta a) punkts un viena pieteikuma pamatā bija 2. pants c) punkts (izņēmuma gadījumi).

4.2.        Piešķirtie ieguldījumi

Budžeta lēmējinstitūcija 2012. gadā pieņēma 19 lēmumus par EGF izmantošanu, lai finansētu aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, reaģējot uz dalībvalstu pieteikumiem (sk. pārskatu un darba ņēmēju profilu dalījumu 2. un 3. tabulā). Pieci no tiem attiecās uz 2012. gadā iesniegtajiem pieteikumiem, 13 uz 2011. gadā saņemtajiem pieteikumiem un viens uz 2010. gadā saņemto pieteikumu. 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro 14 no 19 piešķirtajiem ieguldījumiem (t. i., 65 % līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas termiņš no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.). Pieciem pieteikumiem, kas iesniegti 2012. gadā, līdzfinansējuma likme ir 50 %, savukārt īstenošanas laiks saglabājas 24 mēneši (Regulas (EK) Nr. 546/2009 grozījumu pastāvīga izmaiņa).

19 piešķirtie ieguldījumi attiecās uz 15 700 atlaistajiem darba ņēmējiem vienpadsmit dalībvalstīs, un no EGF izmaksātā kopsumma bija EUR 73 536 222 (14,7 % no gada maksimālās summas, kas pieejama EGF). Septiņi no 19 EGF ieguldījumiem tika apstiprināti 2012. gada decembrī un izmaksāti 2013. gada pirmajā ceturksnī (no 2012. gada budžeta).

Samazinājumu attiecībā uz EGF finansējumu salīdzinājumā ar 2011. gadu (2011. gadā EUR 128 167 758 tika piešķirti 22 ieguldījumiem) daļēji var izskaidrot ar samazinātu EGF līdzfinansējuma likmi (50 % iepriekš spēkā esošo 65 % vietā) un ar jaunu pieteikumu skaita samazinājumu pēc "krīzes atkāpes" darbības beigām 2011. gada beigās.

2. tabula. Sīkāka informācija par 2012. gadā piešķirtajiem ieguldījumiem

3. tabula. 2012. gadā piešķirtie EGF ieguldījumi: darba ņēmēju profils

4.2.1.     Ar EGF palīdzību finansētās darbības

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā paredzēts, ka EGF var līdzfinansēt tikai aktīvus darba tirgus pasākumus, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atgriezties darbā. Turklāt tajā norādīts, ka EGF drīkst finansēt dalībvalstu sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un reklāmas pasākumus, kā arī kontroles pasākumus finansējuma izmantošanai (“īstenošanas pasākumi”).

To pasākumu mērķis, kuri apstiprināti 2012. gadā piešķirtajiem 19 EGF ieguldījumiem, ir reintegrēt 15 700 atlaistos darba ņēmējus darba tirgū. Šie pasākumi galvenokārt bija saistīti ar intensīvu, individualizētu palīdzību darba meklēšanā un lietu vadību, daudzveidīgu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju, dažādiem pagaidu materiāliem stimuliem/pabalstiem aktīvo atbalsta pasākumu laikā līdz faktiskai reintegrācijai darba dzīvē, konsultācijām, sākot darbu jaunajā darbavietā, un citām darbībām, piemēram, uzņēmējdarbības popularizēšanu/uzņēmumu dibināšanu un vienreizējus nodarbinātības/darba ņēmēju pieņemšanas stimulus.

Izstrādājot atbalsta pasākumu kopumus, dalībvalstis ņēma vērā darba ņēmēju kvalifikāciju, pieredzi un izglītības līmeni, viņu mobilitātes spēju, kā arī esošās un nākotnes nodarbinātības iespējas attiecīgajos reģionos.

4.2.2.     Papildināmība ar citām darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda (ESF)

EGF ir izveidots, lai, piemērojot aktīvus darba tirgus pasākumus, palielinātu nodarbināmību un nodrošinātu atlaisto darba ņēmēju drīzu reintegrāciju darba tirgū, tādējādi papildinot ESF, kas ir galvenais ES instruments nodarbinātības veicināšanai. Abu fondu papildināmība ir to spējā risināt šos jautājumus no divām dažādām laika perspektīvām: EGF nodrošina pielāgotu palīdzību atlaistajiem darba ņēmējiem, atsaucoties uz konkrētiem plaša mēroga masveida atlaišanas gadījumiem, savukārt ESF atbalsta stratēģiskus ilgtermiņa mērķus (piemēram, cilvēkkapitāla palielināšana, pārmaiņu pārvaldība), izmantojot iepriekš sagatavotas daudzgadu programmas, kuru līdzekļus parasti nevar pārdalīt, lai risinātu masveida atlaišanas gadījumu radītās krīzes situācijas. EGF un ESF pasākumi dažkārt tiek veikti, papildinot cits citu, lai nodrošinātu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus. Izšķirošais kritērijs ir pieejamo instrumentu iespēja efektīvi palīdzēt darba ņēmējiem, bet dalībvalstu ziņā ir izvēlēties instrumentus un darbības, kuras vislabāk piemērotas izvirzīto mērķu sasniegšanai, un iekļaut tās programmā.

EGF līdzfinansējamā individualizēto pakalpojumu saskaņotā kopuma saturam vajadzētu būt līdzsvarotam ar pārējām darbībām, kā arī papildināt tās. EGF līdzfinansētie pasākumi var būt plašāki par standarta kursiem un darbībām; praksē ir pierādījies, ka ar EGF palīdzību dalībvalstis var piedāvāt atlaistajiem darba ņēmējiem labāku pielāgotu un visaptverošu palīdzību, nekā tas būtu iespējams bez EGF, tostarp pasākumus, kuriem darba ņēmēji citkārt nevarētu piekļūt (piemēram, otrā vai trešā līmeņa izglītība). EGF nodrošina dalībvalstīm iespēju pievērst vairāk uzmanības īpaši neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem vai cilvēkiem no migrantu vides, un sniegt atbalstu, nodrošinot labāku konsultantu un darba ņēmēju attiecību un/vai ilgākā laikposmā, nekā tas būtu iespējams bez EGF. Viss minētais palielina darba ņēmēju izredzes uzlabot savu stāvokli.

Visām dalībvalstīm jāievieš nepieciešamie mehānismi, lai izvairītos no riska saistībā ar dubultu finansēšanu no ES finanšu instrumentiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. panta 5. punktā.

4.3.        Lietas, kuras neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai

Ne Komisija, ne budžeta lēmējinstitūcija nenoraidīja nevienu pieteikumu, ko dalībvalstis iesniedza finansējuma saņemšanai no EGF.

4.4.        EGF sasniegtie rezultāti

Galvenais informācijas avots par EGF panāktajiem rezultātiem ir nobeiguma ziņojumi, ko dalībvalstis iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 15. pantu. Tos papildina ar informāciju, kuru dalībvalstis sniedza tiešā saziņā ar Komisiju un sanāksmēs un konferencēs visa gada laikā.

2012. gadā Komisija bija saņēmusi nobeiguma ziņojumus par 41 EGF līdzfinansētu lietu, ko līdz 2012. gada vidum īstenojušas 12 dalībvalstis. Visos gadījumos (41 lieta) bija pagarinātais 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas datuma (pēc pagarinājuma no 12 līdz 24 mēnešiem, kas izriet no EGF regulas 2009. gada grozījumiem), un visos gadījumos guva labumu no EGF līdzfinansējuma likmes 65 % apmērā (pēc pagaidu palielinājuma no 50 %).

Minēto dalībvalstu galveno rezultātu un paziņotās informācijas kopsavilkums par 2012. gadu ir apkopots šajā iedaļā un 4. tabulā. Šī 41 lieta tiks analizēta ex post novērtējumā par EGF, kura mērķis ir novērtēt EGF pievienoto vērtību un ietekmi uz atlaistajiem darba ņēmējiem un darba tirgiem (29 lietas analizē novērtējuma pirmajā posmā un atlikušās 12 lietas pēdējā posmā — skatīt 4.7.6. iedaļu).

Kopā Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim ir saņēmusi nobeiguma ziņojumus par 60 EGF lietām, kas ir 57 % no visiem pieteikumiem, kas saņemti līdz 2012. gada 31. decembrim (105).[7]

Balstoties uz informāciju, kas ietverta dalībvalstu nobeiguma ziņojumos, var secināt, ka EGF sniedz pievienoto vērtību tam, ko dalībvalstis savādāk varētu darīt, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atrast jaunu darbu un atkal pieteikt sevi darba tirgū. Tas ļauj tām sniegt pasākumus lielākam skaitam atlaisto darba ņēmēju ilgāku laiku un labākā kvalitātē, nekā tas būtu iespējams bez EGF finansējuma.

4.4.1.     2012. gada ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums

Nobeiguma ziņojumi, kurus iesniedza 12 dalībvalstis, liecināja, ka EGF īstenošanas termiņa beigās 14 333 darba ņēmēji (50 % no 28 662 darba ņēmējiem, kuri saņēma EGF atbalstu) bija atraduši jaunas darbavietas vai kļuvuši par pašnodarbinātām personām. Tas ir ļoti labs rezultāts, jo īpaši tādēļ, ka darba ņēmēji, kuri saņem EGF līdzfinansētos pasākumus, parasti ir starp tiem, kuri saskaras ar lielākām grūtībām darba tirgū. Aptuveni 3,7 % darba ņēmēju vēl aizvien mācījās vai piedalījās apmācībās un 44,7 % bija bezdarbnieki vai nestrādāja personisku iemeslu dēļ[8]. 4. tabulā sniegta sīkāka informācija.

Līdzīgi kā 2011. un 2010. gadā, rezultātus attiecībā uz reintegrāciju darbā ietekmēja vietējo un reģionālo darba tirgu samazinātā absorbcijas spēja, ko izraisīja pasaules finanšu un ekonomikas krīze. Jāatzīmē arī tas, ka attiecīgo īstenošanas periodu beigās reģistrētais reintegrācijas koeficients sniedz vienīgi ieskatu darba ņēmēju nodarbinātības situācijā, kāda tā ir datu vākšanas brīdī. Minētais koeficients nesniedz informāciju par nodarbinātības veidu un atrastā darba kvalitāti, turklāt tas īsā laikā var ievērojami mainīties. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no vairākām dalībvalstīm, reintegrācijas koeficienti jau dažus mēnešus pēc nobeiguma ziņojumu iesniegšanas mēdz uzrādīt pieauguma tendenci un turpina pieaugt vidējā termiņā, īpaši lietās, kad darba ņēmēji turpina saņemt pielāgotu palīdzību pēc EGF termiņa beigām par pašas dalībvalsts līdzekļiem vai ar ESF palīdzību. Tas liecina, ka EGF līdzfinansētais atbalsts var sniegt papildu pozitīvu ietekmi ilgtermiņā.

4.4.2.     Sīkāka informācija par īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar 2012. gadā saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem

Atbalsta paketē, ko divpadsmit dalībvalstis sniedza atlaistajiem darba ņēmējiem, bija iekļauta plaša individualizēta darba meklēšana, pārcelšanas un (pār)kvalifikācijas pasākumi. Lielākās summas tika iztērētas divu veidu pasākumiem: apmācībai un pārkvalifikācijai (aptuveni EUR 56,5 miljoni jeb 32 % no kopējiem individualizētajiem pakalpojumiem visām lietām (41)) un finanšu pabalstiem, kas izmaksāti darba ņēmējiem, kuri piedalījās aktīvos darba tirgus politikas pasākumos (aptuveni EUR 68,5 miljoni jeb 38,8 % no kopējiem individualizētajiem pakalpojumiem visām lietām (41)).

Kvalifikācijas un mācību programmas tika pielāgotas darba ņēmēju vajadzībām un vēlmēm, vienlaikus ņemot vērā prasības vietējā vai reģionālā darba tirgū un nākotnē daudzsološu nozaru potenciālu. Dažās dalībvalstīs un lietās (piemēram, Austrijā un Īrijā) bija nozīmīgi pievērst lielāku uzmanību augstākas (trešās pakāpes) kvalifikācijai, lai gan citu dalībvalstu lietās bija svarīga darba ņēmēju tehniskā profila kvalifikācijas celšana. Dažkārt (piemēram, Dānijā) EGF tika izmantots kā izmēģinājumu stacija novatoriskiem pasākumiem, kuri visiem atlaistajiem darbiniekiem vēl nav pieejami un kuri pēc EGF pieredzes varētu gūt plašāku pielietojumu nākotnē. Vairumā gadījumu darba ņēmēji varētu iegūt  esošo prasmju vai pieredzes sertifikāciju, tādējādi palielinot savu vērtību nākamo darba devēju acīs.

Pasākumi ietvēra arī darbības, kuru mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu dibināšanu (iekļautas vairumā atbalsta pasākumu kopumu), kā arī finansiālie pabalsti, lai segtu transporta izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar apmācību, un uzturēšanās izmaksas, kamēr darba ņēmēji piedalījās tiem organizētajos aktīvos darba tirgus pasākumos.

Minētās 12 dalībvalstis ziņoja par vairākiem interesantiem faktiem un sniedza daudzsološu informāciju, kura liecina, ka, pateicoties EGF palīdzībai un pakalpojumiem, attiecīgo darba ņēmēju personiskais stāvoklis, pašpārliecība un nodarbināmība ievērojami uzlabojusies, pat ja ne visiem ātri izdodas atrast jaunu darbu.

Ar EGF atbalstu dalībvalstis varēja veikt intensīvākus pasākumus atlaišanas gadījumu skartajos apgabalos attiecībā uz to cilvēku skaitu, kuriem sniegta palīdzība, kā arī apjomu, atbalsta termiņu un kvalitāti, nekā tas būtu iespējams bez EGF finansējuma. ES fondi nodrošināja dalībvalstīm iespēju elastīgāk reaģēt un iekļaut savos pasākumu kopumos personalizētas, dažkārt inovatīvas, ļoti kvalitatīvas darbības un tādējādi veltīt vairāk uzmanības konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, kuriem grūtāk palīdzēt (cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, migrantu ģimeņu pārstāvjiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, cilvēkiem, kuriem ir tikai pamatizglītība un pamata prasmes utt.). Īpaši efektīvi bija darba gadatirgi, kuros tika iesaistīti atlaistie darba ņēmēji, kā arī darbības, kurās īstenojošās aģentūras sazinājās ar vietējiem uzņēmumiem, lai identificētu tajos esošās vēl nepublicētās vakances, lai varētu apmācīt atbalstītos darba ņēmējus tādās prasmēs, kas atbilstu vakanto amata vietu vajadzībām. Vēl viena darbība, kas varētu sekmēt darba piedāvājuma saņemšanu EGF darba ņēmējiem, ir stažēšanās organizēšana.

Dažās dalībvalstīs EGF atbalsts ietekmēja visas rūpniecības nozares, piemēram, drukāšanas/grafikas nozare Nīderlandē sākusi vairāk apzināties vecāka gadagājuma darba ņēmēju vajadzības, kad tie tika atlaisti. Spānijā kontakti ar vietējiem uzņēmumiem radīja labāku darba tirgus izpratni attiecībā uz pieprasītāko darba ņēmēju profiliem un pašreizējo darba līgumu veidiem un nosacījumiem. Divpadsmit dalībvalstis veica arī informēšanas un izpratnes vairošanas pasākumus, kas paredzēti attiecīgajiem darba ņēmējiem, kā arī potenciālajiem darba devējiem, citām ieinteresētajām personām un informētu sabiedrību kopumā. Tika publicēti raksti vietējos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, sagatavotas reklāmas skrejlapas un video, tīmekļa vietnes un noslēguma konferences, lai atzīmētu EGF līdzfinansēto projektu pabeigšanu.

Dalībvalstu iestādes uzskatīja EGF par lietderīgu instrumentu, lai budžeta ierobežojumu laikā palīdzētu tām risināt pašreizējās darba tirgus problēmas. Tāpēc EGF līdzfinansētā palīdzība ir pilnvērtīgs ieguldījums prasmju attīstībā, kuram var būt pozitīva vidēja un ilgtermiņa ietekme, kad tirgi pakāpeniski atgūsies no krīzes.

Divpadsmit dalībvalstis guva vairākas mācības un izdarīja secinājumus, kas varētu būt lietderīgi, sagatavojot un īstenojot nākamās EGF lietas. EGF ļauj dalībvalstīm savlaicīgi sākt sniegt palīdzību atlaistajiem darba ņēmējiem - pasākumi var sākties, tiklīdz izskanējis paziņojums par plānoto darba ņēmēju atlaišanu. Nīderlande, Austrija, Vācija un Čehijas Republika ziņoja par to pozitīvo pieredzi ar palīdzības sniegšanu jau agrīnā posmā. Pasākumu un budžeta līdzekļu pārskatīšana  īstenošanas laikā veicina labāku pasākumu komplektāciju darba ņēmējiem un labāku budžeta izlietojumu. Dānija iesaka izmantot jurista konsultāciju par iepirkuma procedūrām, jo tām paredzētais laiks ir ierobežots, un juridiskā noteiktība ir ļoti svarīga. Nīderlande ieteica agrīnu saziņu ar attiecīgajiem darba ņēmējiem par ierosinātajiem pasākumiem, kas ir būtisks elements, lai saglabātu viņu motivāciju un interesi par darba un karjeras iespējām.

4. tabula. 2012. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi — rezultātu pārskats

4.5.        2014. — 2020. gada plānošanas periods — Komisijas priekšlikums par jaunu EGF regulu

Saskaņā ar EGF regulas 20. pantu regula pilnībā jāpārskata līdz 2013. gada 31. decembrim, kas sakrīt ar daudzgadu finanšu shēmas beigām laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome 2013. gada 7. un 8. februārī atbalstīja EGF turpināšanu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, lai nodrošinātu īpašu vienreizēju atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas. Sīkāka informācija par nākamo regulu būs zināma, kad Padome un Eiropas Parlaments būs to apstiprinājuši.

4.6.        Finanšu pārskats

4.6.1.     EGF piešķirtais finansējums

Budžeta lēmējinstitūcija 2012. gadā piešķīra 19 ieguldījumus no EGF kopsummā par EUR 73 536 222, kas bija 14,7 % no maksimālā ikgadējā pieejamā apjoma (2. tabula). Visi 19 maksājumi tika veikti no 2012. gada budžeta, lai gan pēdējie septiņi maksājumi tika veikti 2013. gada sākumā.

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma[9] 28. pantu, kurā paredzēta EGF budžeta sistēma, EGF maksimālais ikgadējais apjoms nedrīkst pārsniegt 500 miljonus euro, ko var saņemt no jebkuras rezerves, kura pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no divu iepriekšējo gadu anulētajām saistību apropriācijām, izņemot tās, kas atteicas uz finanšu shēmas 1.B kategoriju. Turklāt EGF regulas 12. pantā norādīts, ka katru gadu 1. septembrī vismaz 25 % no maksimālā ikgadējā apjoma jābūt pieejamiem tādu vajadzību segšanai, kas rodas līdz gada beigām.

Saistību apropriācijas finansējumam, kas piešķirts 2012. gadā, tika pārceltas no EGF rezervēm uz EGF budžeta pozīciju. EUR 50 000 000 gada sākumā tika ierakstīti EGF budžeta pozīcijā. Papildus, grozot budžetu, tika pievienoti EUR 17 657 535. Vispārējā pārvietojumā tika noteikti un pārskaitīti EGF EUR 5 878 687.

4.6.2.     Tehniskās palīdzības izdevumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 8. panta 1. punktu līdz 0,35 % no gadā pieejamajiem finanšu resursiem (1,75 miljoni euro) pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot kā tehnisko palīdzību tādiem pasākumiem kā sagatavošana, uzraudzība, informēšana un zināšanu bāzes izveidošana, administratīvā un tehniskā palīdzība, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu EGF regulu. Tehniskās palīdzības[10] nodrošināšanai 2012. gada 4. jūlijā budžeta lēmējinstitūcija piešķīra EUR 730 000, kas attiecas uz 5. tabulā uzskaitītajiem pasākumiem. Atlikušie EUR 1 020 000, kurus bija iespējams saņemt tehniskās palīdzības nodrošināšanai šajā gadā, netika pieprasīti.

Budžeta lēmējinstitūcija samazināja Komisijas sākotnējo priekšlikumu[11] EUR 1 120 000 līdz EUR 730 000, un samazināšana skāra gandrīz visas pozīcijas. Īstenojot tehnisko palīdzību, Komisija nolēma dot priekšroku sanāksmēm ar dalībvalstu pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka fonds tiek efektīvi īstenots, un lai sāktu fonda ex-post novērtējumu, kā plānots.

5. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2012. gadā

Apraksts || Budžetā iekļautā summa, EUR *) || Faktiskā summa, EUR

Informācija (piemēram, EGF tīmekļa vietnes atjaunināšana visās ES valodās, publikācijas un audiovizuālie pasākumi) || 130 000 || Izdevumu nav (tīmekļa vietni atjaunināja Komisijas dienesti)

Administratīvā un tehniskā palīdzība : - EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmes - semināri par EGF īstenošanu || 35 000 125 000 ||  70 000 181 900

Datu vākšanas uzraudzība un EGF statistikas apkopojums || 20 000 || Izdevumu nav (darbu veica Komisijas dienesti)

Zināšanu bāzes izveidošana (standartizētas procedūras EGF pieteikumiem) un to apstrāde, EGF datubāzes izveide un racionalizācija, kurā ietverti EGF lietu fakti un skaitļi) || 70 000 || Izdevumu nav (datubāzes darbu veica Komisijas dienesti) (standartizētas procedūras atliktas uz 2013. gada budžetu)

Novērtēšana || 350 000 || 476 203 **)

Kopā || 730 000 || 728 103

*) summas izriet no budžeta lēmējinstitūcijas 2012. gada 4. jūlija lēmuma

**)          EUR 344 810 ex-post novērtējuma pirmajam posmam (EGF regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts) un EUR 131 393 starpposma novērtējuma galīgajam maksājumam (EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

4.6.3.     Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi

Komisija 2012. gadā nesaņēma ziņojumus par pārkāpumiem saskaņā ar EGF regulu.

Tāpat 2012. gadā netika izskatīts arī neviens pārkāpums saskaņā ar EGF regulu.

4.6.4.     EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšana

EGF regulas 15. panta 2. punktā ir noteiktas procedūras EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanai. 2012. gadā tika izbeigtas vienpadsmit lietas (skat. 6. tabulu), kuras tika īstenotas līdz 2012. gadam (24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas dienas; 65 % līdzfinansējums no EGF).

Budžeta izpilde svārstījās no 1,9 % līdz vairāk nekā 100 %. Šīm 11 lietām atvēlētā finansējuma neizlietotās daļas kopsumma, kas tika atmaksāta Komisijai, bija aptuveni EUR 18,1 miljons (37,8 % no EGF ieguldījuma šajās lietās).

Tam, ka dalībvalstis neizmantoja visu EGF piešķirto finansējumu, ir dažādi iemesli. Lai gan dalībvalstis tiek mudinātas veidot reālas budžeta tāmes saskaņotam individualizēto pakalpojumu kopumam, var izrādīties, ka plānošanas procesā trūkst precizitātes un informācijas. Iespējams, sākotnējos aprēķinos tika iekļauta pārāk liela drošības rezerve, kas beigās izrādījās nevajadzīga. Darba ņēmēju skaits, kuri vēlējās piedalīties ierosinātajos pasākumos, iespējams, plānošanas posmā tika pārvērtēts, daži darba ņēmēji, iespējams, izvēlējās lētākus pasākumus nevis dārgākus vai īstermiņa nevis ilgtermiņa pasākumus, vai viņi atrada jaunas darbavietas ātrāk nekā plānots. Citi iemesli zemiem izdevumiem, iespējams, saistīti ar kavēšanos pasākumu sākumposmā un trūkstošu elastīgumu, pārdalot finansējumu starp dažādām budžeta pozīcijām, individualizēto pakalpojumu kopuma īstenošanā.

Komisija ir atbalstījusi dalībvalstis, regulāri sniedzot informāciju un organizējot īpašus seminārus, lai sekmētu optimālu līdzekļu pārvaldību. Tas nozīmē, ka sākotnēji augstā vairāk nekā 60 % atmaksas likme par pirmajām lietām tika būtiski samazināta (37,8 %), bet vēl arvien ir jāuzlabo.

Gaidāms, ka pasākumu iekļaušana budžetā un darba ņēmēju līdzdalības prognozēšana pagarinātajā 24 mēnešu periodā pilnveidosies, iegūstot pieredzi. Turklāt tiek uzlabota piemērota laika izvēle EGF finansējuma saņemšanai uz vietas, kā arī dažādu koordinēšanas un īstenošanas struktūru darbspēja un komunikācijas kvalitāte starp iestādēm valsts un reģionālajā/vietējā līmenī. Dalībvalstis labāk izmanto iespēju pārskatīt savus budžetus un novirzīt līdzekļus starp dažādiem pasākumiem un/vai izdevumu izpildi. ES iestādes arī pieliek lielas pūles, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas un EGF līdzekļu izmaksas procedūras, kas dotu iespēju optimāli izmantot laiku un piešķirto finansējumu. Komisija 2012. gada martā organizēja semināru dalībvalstu pārstāvjiem, lai risinātu dažādus jautājumus saistībā ar fonda efektīvu un laicīgu īstenošanu.

6. tabula. 2012. gadā izbeigtās lietas

4.6.5.     Citas atmaksātās summas

2012. gadā netika veikta cita līdzekļu atmaksāšana.

4.7.        Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi

4.7.1.     Informācija un publicitāte

Tīmekļa vietne

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 9. pantu Komisija “internetā izveido tīmekļa vietni, visās Kopienas valodās sniedzot informāciju par EGF, kā arī norādījumus par pieprasījumu iesniegšanu, jaunāko informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieprasījumiem un uzsverot budžeta lēmējinstitūcijas lomu”.

Saskaņā ar 9. panta prasībām Komisijas EGF tīmekļa vietne[12] 2012. gadā tika atjaunināta ar attiecīgo informāciju. Tīmekļa vietnē reģistrēti 253 462 lapas skatījumi un to apmeklējuši 32 030 atsevišķu apmeklētāju (kopējais apmeklējumu skaits: 44 630) 2012. gadā.

4.7.2.     Sanāksmes ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām

Devītā un desmitā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda kontaktpersonu sanāksme, kas ir EGF pārstāvji dalībvalstīs, norisinājās Briselē 2012. gada 12. martā un 16. oktobrī. Abu sanāksmju darba kārtībā tika ietvertas apspriedes par esošās EGF regulas pārskatīšanu, Komisijas priekšlikumu par tās turpināšanu 2014. — 2020. gada periodā un jautājumiem saistībā ar turpmāko īstenošanu, kā arī dalībnieki tika informēti par gatavošanos ex post novērtējumam par EGF 2007. — 2013. gadam un virkne citu darba kārtības jautājumu.

2012. gada 22. martā Briselē notika saziņas tīklu veidošanas seminārs, lai apspriestu EGF īstenošanas laika grafikus un apmainītos ar paraugpraksi, kuras mērķis ir paātrināt pasākumu īstenošanu, lai panāktu iespējami lielāku efektivitāti un optimālus izdevumus.

2012. gada 17. oktobrī Briselē notika saziņas tīklu veidošanas seminārs, lai apspriestu vairākus jautājumus saistībā ar EGF īstenošanu, tostarp krīzes ietekmi pa nozarēm un uzņēmējdarbības izveides pasākumu panākumus EGF īstenošanā.

4.7.3.     Zināšanu bāzes izveidošana — EGF datubāze un standartizētas procedūras EGF pieteikumiem 

Lai statistikas vajadzībām reģistrētu kvantitatīvus datus par EGF lietām, Komisijas dienesti 2012. gadā uzlaboja EGF datubāzi un sagatavoja vairākas veidlapas, lai atvieglotu lietas datu ievadīšanu datubāzē. Jauna elektroniska pieteikumu formulāra izstrāde ir paredzēta 2013./2014. gadā, ņemot vērā sagatavošanas darbu, ko 2011. gadā veica ārējie eksperti  (finansējums no 2011. gada tehniskās palīdzības budžeta; nobeiguma ziņojums iesniegts 2012. gada aprīlī).

Šis jaunais pieteikumu formulārs standartizēs pieteikuma un novērtēšanas procedūras, un tādējādi būtu jāsamazinās laikam, kas paiet no brīža, kad dalībvalsts ir sagatavojusi pieteikumu, līdz priekšlikuma pieņemšanai, ko Komisija iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopā ar datubāzi tas veicinās  arī Komisijas darbu, lai analizētu, apkopotu un salīdzinātu faktus un skaitļus par EGF lietām.

Citi 2012. gadam paredzēti informatīvi pasākumi

Priekšlikumā par tehnisko palīdzību 2012. gadā Komisija bija paredzējusi izveidot video materiālu un dažas informācijas mapes par EGF darbību. Budžeta lēmējinstitūciju 2012. gada jūlijā noteikto budžeta ierobežojumu dēļ šos pasākumus nevarēja īstenot.

4.7.4.     Otrais EGF statistikas apkopojums par 2007.–2011. gadu

2012. gada pirmajā pusē Komisija publicēja otro EGF statistikas apkopojumu (2007.-2011. g.), ko saskaņā ar 2011. gada tehniskās palīdzības budžetu snieguši ārējie eksperti.

4.7.5.     EGF starpposma novērtējums

EGF ieinteresētās personas Briselē, 2012. gada 2. februārī tika iepazīstinātas ar EGF starpposma novērtējuma, ko veica 2011. gadā saskaņā ar EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu, rezultātiem[13]. Tā bija iespēja apspriest EGF sākotnējā posma (2007.-2009. g.) galvenos rezultātus un vērtētāju ieteikumus, kas pa to laiku jau īstenoti vai iekļauti priekšlikumā par jaunu EGF regulu (2014.-2020. g.).

4.7.6.     EGF ex-post novērtējums — pirmais posms

Turpmāk minētas 33 lietas, kas jānovērtē ex post novērtējuma pirmajā posmā (EGF regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Lietas tika izraudzītas, pamatojoties uz to, ka nobeiguma ziņojumu par izpildi Komisija saņēmusi līdz 2012. gada 20. septembrim. Turpmāka EGF lietu partija tiks analizēta  ex post novērtējuma pēdējā posmā (lietas, kuru nobeiguma ziņojumi būs saņemti līdz 2013. gada decembra beigām[14]).

5.           Tendences

Pieaugot EGF lietu skaitam, ir pieejams lielāks datu apjoms, pēc kā var noteikt pieteikumos vērojamās tendences un gūt pārskatu par fonda darbības virzienu. Dati turpmākajās diagrammās un pielikumos attiecas uz 110 pieteikumiem, kurus dalībvalstis iesniegušas no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada 12. augustam[15]. Tika pieprasīti aptuveni 471,2 miljoni euro (un aptuveni 416,3 miljoni euro jau tikuši samaksāti), lai palīdzētu 100 022 darba ņēmējiem (pieteikto darba ņēmēju skaits pēc dalībvalstu aplēsēm).

1. diagramma. Saņemto pieteikumu skaits, 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam)

EGF regulas 2009. gada grozījumiem ar pagaidu un pastāvīgām izmaiņām bija acīmredzama ietekme uz pieteikumu skaitu, kas iesniegti Eiropas Komisijai, jo šis skaits no 2009. gada maija (kad sāka piemērot grozīto EGF regulu) līdz 2011. gada beigām būtiski pieauga. Visā laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada augustam bija 65 ar krīzi saistīti pieteikumi un 45 ar tirdzniecību saistīti pieteikumi (neņemot vērā lietas, kuras dalībvalstis atsauca). 82 % pieteikumu, kas saņemti no 2009. gada maija līdz 2011. gada beigām bija saistīti ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

Kā norādīts 2. pielikumā, Spānija ir dalībvalsts, kas iesniegusi lielāko pieteikumu skaitu EGF finansējumam (18 pieteikumi), kam seko Nīderlande (16 pieteikumi), Itālija (12 pieteikumi) un Dānija (10 pieteikumi). Astoņas dalībvalstis līdz 2013. gada 12. augustam nebija iesniegušas pieteikumus EGF atbalstam: Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Slovākija, Apvienotā Karaliste un Horvātija (kura pievienojās ES tikai 2013. gada 1. jūlijā).

2. diagramma. Summas, kas pieprasītas EGF, dalībvalstu dalījumā, 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam)

EUR, miljoni

Visā laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada augustam 20 dalībvalstis kopsummā ir pieprasījušas no EGF EUR 471,2 miljonus (skat. arī 2. pielikuma pārskata tabulu). Dānija ir pieprasījusi lielāko EGF līdzfinansējumu (EUR 63,7 miljoni/ 10 pieteikumi), kam sekoja Īrija (EUR 63,3 miljoni/ 7 pieteikumi), Itālija (EUR 60,6 miljoni/ 12 pieteikumi) un Spānija (EUR 57,1 miljons/ 18 pieteikumi). Summas, kas vēl nav apstiprinātas, ir provizoriskas, jo novērtējuma posmā tās vēl var tikt grozītas.

3. diagramma. Pieteikto darba ņēmēju skaits dalījumā pa dalībvalstīm, 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam)

Spānija ir dalībvalsts, kas pieprasījusi EGF palīdzību lielākajam atlaisto darba ņēmēju skaitam (13 396/ 18 pieteikumi), kam seko Itālija (12 759/ 12 pieteikumi), Vācija (11 349/ 7 pieteikumi) un Īrija (10 267/ 7 pieteikumi). Pārējās 12 valstīs šie skaitļi svārstījās no nedaudz vairāk par 8000 Nīderlandē līdz nedaudz mazāk par 1800 Polijā. Katrā no atlikušajām četrām dalībvalstīm, kas iesniegušas pieteikumus, iesaistīto darba ņēmēju skaits bija mazāks par 1000.

4. diagramma. Pieteikumu skaits nozaru dalījumā (NACE 2. red.), 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam)

Visā laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada augustam EGF saņēma pieteikumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kas bija atlaisti pavisam 35 darbības nozarēs (skatīt arī pārskatu 1. pielikumā). Lielākoties tās bija ražošanas nozares, bet arī būvniecības un pakalpojumu nozare. Lielākā daļa pieteikumu bija par četrām ražošanas nozarēm: automobiļu rūpniecība (19 pieteikumi jeb 17 % no kopējā skaita), kam sekoja iekārtu un ierīču ražošanas nozare (12 pieteikumi jeb 11 % no kopējā skaita), tekstilrūpniecība (10 pieteikumi jeb 9 % no kopējā skaita) un poligrāfijas rūpniecība  (9 pieteikumi jeb 8 % no kopējā skaita).

Aptuveni 8 % (9 pieteikumi) bija par darba ņēmējiem būvniecības nozarē plašākā nozīmē, proti, ēku būvniecība, specializētie būvdarbi un arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi (ja ietvertu palīgnozares, piemēram, būvmateriālu nozari, namdaru un galdniecības izstrādājumu nozari un keramiku, skaits pieaugtu līdz 13 pieteikumiem jeb aptuveni 12 %). Vairāk nekā par pusi no nozarēm (20 no 35 nozares) EGF tika saņemts viens pieteikums.

5. diagramma. Pieteikto darba ņēmēju skaits nozaru dalījumā (NACE 2. red.), 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam)

20 dalībvalstu iesniegtie 110 pieteikumi attiecas kopumā uz 100 022 atlaistajiem darbiniekiem. Visvairāk skartās nozares ir automobiļu rūpniecība ar vairāk nekā 24 000 pieteikto darba ņēmēju (23,8 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem), kam seko tekstilrūpniecība (vairāk nekā 11 000 pieteikto darba ņēmēju jeb 11,2 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem), mobilo tālruņu nozare (mazliet vairāk nekā 10 000 pieteikto darba ņēmēju jeb 10 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem) un ierīču un iekārtu nozare (vairāk nekā 9000 pieteikto darba ņēmēju jeb 9,1 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem).

 6. diagramma. Vidējā EGF summa uz pieteikto darba ņēmēju dalījumā pa dalībvalstīm, 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam)

EUR                                                                                                  Vidēji

6. diagrammā ilustrēta vidējā EGF atbalsta summa uz pieteikto darba ņēmēju (EUR 4711 attiecībā uz 100 022 darba ņēmējiem, ko pieteikušas 20 dalībvalstis). Lielākā EGF atbalsta summa uz pieteikto darba ņēmēju bija Austrijā un Dānijā (attiecīgi aptuveni EUR 14 000 un EUR 10 000). Turpretim Lietuvā, Slovēnijā un Čehijas Republikā pieprasītā atbalsta summa bija mazāka par EUR 1000 uz darba ņēmēju.

6.           Secinājumi

Līdz šim novērotās tendences liecina, ka iesniegtie EGF pieteikumi attiecas uz darba ņēmējiem arvien lielākā nozaru skaitā. Dalībvalstis ir guvušas pieredzi, izvēloties vispiemērotākos pasākumus, izstrādājot efektīvas atbalsta programmas atlaistajiem darba ņēmējiem un izmantojot EGF, lai izmēģinātu jaunas pieejas. Turklāt tās arvien vairāk izmanto līdzekļu pārdalīšanas iespēju starp pasākumiem projekta īstenošanas posmā, lai tādējādi labāk izmantotu pieejamos resursus.

Tā kā EGF pagaidu „krīzes atkāpes” termiņu nevarēja pagarināt pēc 2011. gada beigām (Padomē trūka kvalificētā vairākuma), iespējas sniegt ES palīdzību darba ņēmējiem ir ierobežotas, kaut gan daudzi joprojām nopietni cieš no krīzes.

Sākot no 2012. gada līdz pašreizējās EGF regulas darbības termiņa beigām (2013. gada beigas), pastāvīgās izmaiņas grozītajā regulā (samazinātais slieksnis līdz 500 atlaišanas gadījumiem, pagarinātais 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas datuma) turpinās piemērot, un dalībvalstis arī turpmāk varēs atbalstīt darba ņēmējus, kas atlaisti no darba lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Ja EGF potenciāls tiks izmantots pilnībā — papildinot pārējos pieejamos instrumentus un saskaņojot rīcību ar svarīgākajām ieinteresētajām personām —, darba ņēmēji, kas ir tiesīgi saņemt EGF atbalstu, var saņemt pielāgotu un individualizētu atbalstu, tādējādi uzlabojot savas iespējas darba tirgū vidējā un ilgākā termiņā, kad tirgi pakāpeniski atgūsies no krīzes.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi, OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp., kurā labojumi izdarīti ar OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp. visās valodās un ar OV L 202, 31.7.2008., 74. lpp. — tikai angļu valodā.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, OV L 167, 29.6.2009.

[3]               COM(2011) 608, galīgā redakcija, 6.10.2011.

[4]               Pagaidu atkāpe no EGF regulas, kas ļauj iesniegt pieteikumus, pamatojoties uz globālo finanšu un ekonomikas krīzi, un palielināt EGF līdzfinansējuma likmi no 50 % līdz 65 %, bija spēkā no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim.

[5]               Viens pieteikums  - EGF/2012/009 BE/Carsid - vēlāk tika atsaukts un atkārtoti ieniegts 2013. gada 2. aprīlī

[6]               Automobiļu rūpniecība (3), iekārtas un ierīces (3), metāli (2), mobilie tālruņi (1), sadzīves elektroniskās iekārtas (1), informācijas zvanu centru darbība (1).

[7]               Neskaitot nobeiguma ziņojumu par vienu lietu, ko iesniedzēja dalībvalsts vēlāk atsauca: EGF 2007/002 FR Renault.

[8]               NEET: nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā vai arodapmācībā.

[9]               OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[10]             OV L 192, 20.7.2012., 11. lpp.

[11]             COM(2012) 160, 4.4.2012.

[12]             http://ec.europa.eu/egf - pieejams visās 23 ES oficiālajās valodās, tostarp īru valodā.

[13]             Starpposma novērtējuma ziņojums ir pieejams EGF tīmekļa vietnē  (http://ec.europa.eu/egf).

                Skat. arī 2011. gada EGF gada pārskata 4.7.5. nodaļu.

[14]             Ziņojums par ex-post novērtējuma pirmo posmu jāiesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim, bet par  ex post novērtējuma pēdējo posmu – līdz 2014. gada 31. decembrim (EGF regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts).

[15]             Ņemot vērā 10 lietas, kuras pieteikuma iesniedzējas dalībvalstis atsauca, šis skaitlis sasniedz 120. Atsauktās lietas statistikā netiek ņemtas vērā.