EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0782
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL on the activities of the European Globalisation Adjustment Fund in 2012
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2012. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2012. gadā
/* COM/2013/0782 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2012. gadā /* COM/2013/0782 final */
SATURS 1........... Ievads............................................................................................................................ 4 2........... EGF 2012. gada darbības
pārskats................................................................................. 4 3........... Turpmākā rīcība
pēc 2011. gada pārskata par EGF darbību............................................ 5 4........... EGF 2012. gada darbības
analīze.................................................................................... 5 4.1........ Saņemtie pieteikumi........................................................................................................ 5 4.1.1..... Saņemtie pieteikumi
dalījumā pēc nozares........................................................................ 6 4.1.2..... Saņemtie pieteikumi
dalījumā pēc pieprasītās summas...................................................... 6 4.1.3..... Saņemtie pieteikumi
dalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju
skaita........................ 6 4.1.4..... Saņemtie pieteikumi dalījumā
pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju.................... 7 4.1.5..... Saņemtie pieteikumi
dalījumā pēc intervences kritērijiem.................................................. 7 4.2........ Piešķirtie ieguldījumi........................................................................................................ 7 4.2.1..... Ar EGF palīdzību
finansētās darbības............................................................................ 10 4.2.2..... Papildināmība ar citām
darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši
no Eiropas Sociālā fonda (ESF) 10 4.3........ Lietas, kuras neatbilst
prasībām EGF finansējuma saņemšanai........................................ 11 4.4........ EGF sasniegtie rezultāti................................................................................................. 11 4.4.1..... 2012. gada ziņojumos
iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums......................... 11 4.4.2..... Sīkāka informācija par
īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar 2012. gadā
saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem 12 4.5........ 2014. — 2020. gada plānošanas
periods — Komisijas priekšlikums par jaunu EGF regulu 17 4.6........ Finanšu pārskats........................................................................................................... 17 4.6.1..... EGF piešķirtais finansējums........................................................................................... 17 4.6.2..... Tehniskās palīdzības
izdevumi....................................................................................... 17 4.6.3..... Paziņotie vai izskatītie
pārkāpumi................................................................................... 18 4.6.4..... EGF finansiālā
ieguldījuma izbeigšana............................................................................ 18 4.6.5..... Citas atmaksātās summas.............................................................................................. 21 4.7........ Komisijas veiktie tehniskās
palīdzības pasākumi............................................................. 21 4.7.1..... Informācija un publicitāte.............................................................................................. 21 4.7.2..... Sanāksmes ar valstu
iestādēm un EGF ieinteresētajām personām.................................... 21 4.7.3..... Zināšanu bāzes izveidošana
— EGF datubāze un standartizētas procedūras EGF pieteikumiem 21 4.7.4..... Otrais EGF statistikas apkopojums par
2007.–2011. gadu............................................ 22 4.7.5..... EGF starpposma novērtējums....................................................................................... 22 4.7.6..... EGF ex-post novērtējums
— pirmais posms ................................................................ 22 5........... Tendences.................................................................................................................... 23 6........... Secinājumi.................................................................................................................... 31 KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2012. gadā 1. Ievads Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Regulu (EK)
Nr. 1927/2006[1],
lai izrādītu solidaritāti un sniegtu atbalstu darba
ņēmējiem, kuri atlaisti no darba lielu strukturālu
pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.
Fondu izveidoja, lai saskaņotu atklātas tirdzniecības
ilgtermiņa priekšrocības izaugsmes un nodarbinātības
ziņā ar iespējamo globalizācijas izraisīto
negatīvo īstermiņa ietekmi, īpaši attiecībā uz
visneaizsargātāko un mazāk kvalificēto darba
ņēmēju nodarbinātību. EGF līdzfinansē
aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, ko organizē
dalībvalstis, lai palīdzētu atlaistajiem darba
ņēmējiem pārorientēties darba tirgū un atrast
jaunu darbu. Noteikumi tika grozīti ar 2009. gada
18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009[2], lai efektīvāk
reaģētu uz pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Regulas (EK) Nr.
1927/2006 16. pantā noteikts, ka katru gadu Komisija nosūta Eiropas
Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu pārskatu par
EGF darbību iepriekšējā gadā. Pārskatā
galvenā uzmanība būtu jāpievērš EGF sasniegtajiem
rezultātiem un jo īpaši jāietver informācija, kas attiecas
uz iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem un
finansētajām darbībām, tostarp uz papildināmību
ar struktūrfondiem, jo īpaši ar Eiropas Sociālā fonda (ESF)
finansētajām darbībām, un sniegtā finansējuma
izbeigšanu. Turklāt tajā būtu jādokumentē arī tie
pieprasījumi, kuri noraidīti nepietiekama apropriāciju apjoma
vai neatbilstības dēļ. 2. EGF 2012. gada
darbības pārskats Komisija 2012. gadā saņēma 11
pieteikumus par ieguldījuma saņemšanu, pieprasot no EGF EUR 58,5
miljonus. Sīkāka informācija par pieteikumiem ir
izklāstīta 4.1. iedaļā un 1. tabulā. Budžeta lēmējinstitūcija
pieņēma 19 lēmumus par EGF izmantošanu 2012. gadā (par
kopējo summu EUR 73,5 miljoni no EGF 2012. gada budžeta). Informācija
par piešķirtajiem ieguldījumiem ir izklāstīta
4.2. iedaļā, kā arī 2. un 3. tabulā. Komisija 2012. gadā saņēma
41 nobeiguma ziņojumu par EGF ieguldījumu izlietojumu.
Informācija par rezultātiem ir sniegta 4.4. iedaļā un 4.
tabulā. Vienpadsmit iepriekšējos gados
piešķirtie EGF ieguldījumi tika izbeigti (informāciju sk. 4.6.4.
iedaļā un 6. tabulā). Sīkāka informācija par
tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes (EGF regulas 8. panta
1. punkts) sniegta 4.6.2. iedaļā un 5. tabulā. Komisija izveidoja ex-post
novērtējuma pirmo posmu, parakstot līgumu ar ārpakalpojumu
sniedzēju (sīkāka informācija ir sniegta
4.7.6. iedaļā). Komisijas priekšlikums par turpmāko EGF
regulu 2014. — 2020. gadam, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei 2011.
gadā[3],
tika apspriests abās iestādēs (sīkāka informācija
ir sniegta 4.5. iedaļā). 3. Turpmākā
rīcība pēc 2011. gada pārskata par EGF darbību Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza
Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par EGF izveidi Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu
(EK) Nr. 1927/2006 par EGF izveidi, bija piemērojama EGF pieteikumiem, kas
iesniegti pēc 2009. gada 1. maija. Tā noteica pagaidu un
pastāvīgās izmaiņas sākotnējā EGF
regulā.[4] Grozījumi
regulā ievērojami uzlaboja EGF darbību, nodrošinot
labākus nosacījumus dalībvalstīm, kas piesakās EGF
līdzfinansējumam, jo īpaši lai palīdzētu tām
reaģēt uz globālās finanšu un ekonomikas krīzes
negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Tā kā 2011. gadā Padomē
netika panākta politiska vienošanās par pagaidu “krīzes
atkāpes” pagarināšanu, tā zaudēja spēku no 2011. gada
31. decembra. Uz atlikušo EGF regulas termiņu, t. i., līdz 2013. gada
31. decembrim, pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai vairs nevar pamatot ar
finanšu un ekonomikas krīzi, bet tikai ar strukturālām
pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un
līdzfinansējuma likme ir samazināta līdz
sākotnējiem 50 % no kopējām attaisnotajām
izmaksām. Pastāvīgās izmaiņas, tas ir,
sliekšņa samazinājums no 1000 līdz 500 atlaišanas
gadījumiem un īstenošanas perioda pagarinājums no
12 līdz 24 mēnešiem, sākot no pieteikuma iesniegšanas
datuma, tiek piemēroti līdz 2013. gada 31. decembrim. Atvieglota lēmumu pieņemšana par
EGF pieteikumiem: procedūra priekšlikumu iesniegšanai Padomē un
Eiropas Parlamentā 2010. gadā sāktie centieni, lai paātrinātu
lēmumu pieņemšanu saskaņā ar spēkā esošās
regulas noteikumiem, tika turpināti arī 2012. gadā. Lai
risinātu dažādus jautājumus saistībā ar efektīvu
EGF īstenošanu, 2012. gada martā norisinājās īpašs
seminārs dalībvalstu pārstāvjiem. 4. EGF 2012. gada
darbības analīze 4.1. Saņemtie
pieteikumi Komisija 2012. gadā saņēma
11 pieteikumus[5]
(sk. 1. tabulu), ko bija iesniegušas deviņas dalībvalstis
(Īrija, Vācija, Dānija, Spānija, Zviedrija, Somija,
Itālija, Beļģija un Rumānija) un kas attiecās uz
10 403 darba ņēmējiem, kuri atlaisti globalizācijas
izraisītu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules
tirdzniecības modeļos, un no EGF tika pieprasīti EUR
58 499 659. Summas, kas vēl nav apstiprinātas, ir
provizoriskas, jo novērtējuma posmā tās vēl var tikt
grozītas. Visas deviņas dalībvalstis bija iepriekš
pieprasījušas EGF finansējumu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro visiem
minētajiem pieteikumiem (t. i., 50 % līdzfinansējuma
likme, 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas
datuma u. c.). 1. tabula.
2012. gadā saņemtie pieteikumi 4.1.1. Saņemtie
pieteikumi dalījumā pēc nozares Minētie 11 pieteikumi attiecās
uz 6 nozarēm[6].
Attiecībā uz divām nozarēm (informācijas zvanu centru
darbība un sadzīves elektroniskās iekārtas) EGF pieteikums
pirmo reizi tika iesniegts 2012. gadā. 4.1.2. Saņemtie
pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas Visām dalībvalstīm, kuras
iesniedz pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai, jāizstrādā
saskaņots pasākumu kopums, kas vislabāk piemērots pieteikto
darba ņēmēju profilam, un jāizlemj, kādu
palīdzības summu pieprasīt. EGF regulā nav ieteikts vai
noteikts pieprasāmās kopsummas maksimālais apjoms, taču,
Komisijas dienestiem vērtējot pieteikumu, var rasties jautājumi,
kuru dēļ dalībvalstij nāktos pārskatīt
ierosināto individualizēto pakalpojumu kopumu,
tādējādi ietekmējot pieprasīto summu. Finansējums, ko 2012. gadā
pieprasīja no EGF, svārstījās no EUR 2 620 982
līdz EUR 12 536 454 (vidēji
EUR 5 318 151). 4.1.3. Saņemtie
pieteikumi dalījumā pēc atbalstam pieteikto darba
ņēmēju skaita EGF līdzfinansējumam
ierosinātajiem pasākumiem kopā pieteica 10 403 darba
ņēmējus, kas ir aptuveni 74 % no atlaisto darba ņēmēju
kopējā skaita (9 dalībvalstu 11 iesniegtajos pieteikumos
paziņoti aptuveni 14 000 atlaišanas gadījumi). Skaitļi svārstījās no
295 līdz 2103 darba ņēmējiem, savukārt
piecos pieteikumos bija pieteikti vairāk nekā 1000 darba
ņēmēju, un divos pieteikumos — mazāk nekā
500 darba ņēmēju. To darba ņēmēju skaits,
kuri tika atlaisti, un EGF atbalstam pieteikto darba ņēmēju
skaits var atšķirties, jo pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts var
nolemt vērst EGF palīdzību tikai uz konkrētām darba
ņēmēju grupām, piemēram, uz tiem, kuri saskaras ar
ārkārtējām grūtībām, kas saistītas ar
palikšanu darba tirgū, un/vai tiem, kam palīdzība ir īpaši
vajadzīga. Daži atlaistie darba ņēmēji var saņemt
palīdzību ārpus EGF, savukārt citi var paši atrast jaunas
darbavietas vai nolemt priekšlaicīgi pensionēties, un tas
nozīmē, ka šie darba ņēmēji netiek pieteikti EGF
pasākumiem. 4.1.4. Saņemtie
pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu
darba ņēmēju Dalībvalsts pēc savas izvēles
var piedāvāt individualizētu pakalpojumu kopumu, ko tā
sniedz attiecīgajiem atlaistajiem darba ņēmējiem,
ievērojot EGF regulas noteikumus. Tādējādi summa, ko
pieprasa uz vienu atlaisto darba ņēmēju, var
svārstīties atkarībā no atlaišanas gadījuma
nopietnības, situācijas ietekmētajā darba tirgū,
pieteikto darba ņēmēju individuālajiem
apstākļiem, pasākumiem, kurus dalībvalsts jau veikusi, un
no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām attiecīgajā
dalībvalstī vai reģionā. Tas izskaidro, kādēļ
ierosinātās summas uz vienu darba ņēmēju 2012.
gadā svārstījās no nedaudz virs EUR 2 500
līdz EUR 42 000 (vidēji EUR 8 668 uz vienu darba
ņēmēju). 4.1.5. Saņemtie
pieteikumi dalījumā pēc intervences kritērijiem Visi vienpadsmit iesniegtie pieteikumi bija
paredzēti, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti
nozīmīgu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules
tirdzniecības modeļos globalizācijas rezultātā. Desmit pieteikumu pamatā bija EGF regulas
2. panta a) punkts un viena pieteikuma pamatā bija 2. pants
c) punkts (izņēmuma gadījumi). 4.2. Piešķirtie
ieguldījumi Budžeta
lēmējinstitūcija 2012. gadā pieņēma
19 lēmumus par EGF izmantošanu, lai finansētu aktīvus darba
tirgus politikas pasākumus, reaģējot uz dalībvalstu
pieteikumiem (sk. pārskatu un darba ņēmēju profilu
dalījumu 2. un 3. tabulā). Pieci no tiem attiecās uz
2012. gadā iesniegtajiem pieteikumiem, 13 uz
2011. gadā saņemtajiem pieteikumiem un viens uz
2010. gadā saņemto pieteikumu. 2009. gada
18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro 14 no 19
piešķirtajiem ieguldījumiem (t. i., 65 %
līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas termiņš
no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.). Pieciem pieteikumiem, kas
iesniegti 2012. gadā, līdzfinansējuma likme ir 50 %,
savukārt īstenošanas laiks saglabājas 24 mēneši (Regulas
(EK) Nr. 546/2009 grozījumu pastāvīga izmaiņa). 19 piešķirtie ieguldījumi
attiecās uz 15 700 atlaistajiem darba ņēmējiem
vienpadsmit dalībvalstīs, un no EGF izmaksātā kopsumma bija
EUR 73 536 222 (14,7 % no gada maksimālās summas, kas pieejama
EGF). Septiņi no 19 EGF ieguldījumiem tika apstiprināti 2012.
gada decembrī un izmaksāti 2013. gada pirmajā ceturksnī (no
2012. gada budžeta). Samazinājumu attiecībā uz EGF
finansējumu salīdzinājumā ar 2011. gadu (2011. gadā
EUR 128 167 758 tika piešķirti 22 ieguldījumiem)
daļēji var izskaidrot ar samazinātu EGF līdzfinansējuma
likmi (50 % iepriekš spēkā esošo 65 % vietā) un ar
jaunu pieteikumu skaita samazinājumu pēc "krīzes
atkāpes" darbības beigām 2011. gada beigās. 2. tabula.
Sīkāka informācija par 2012. gadā piešķirtajiem
ieguldījumiem 3. tabula.
2012. gadā piešķirtie EGF ieguldījumi: darba
ņēmēju profils 4.2.1. Ar EGF palīdzību finansētās
darbības Regulas (EK) Nr. 1927/2006
3. pantā paredzēts, ka EGF var līdzfinansēt tikai
aktīvus darba tirgus pasākumus, lai palīdzētu atlaistajiem
darba ņēmējiem atgriezties darbā. Turklāt tajā
norādīts, ka EGF drīkst finansēt dalībvalstu
sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un reklāmas
pasākumus, kā arī kontroles pasākumus finansējuma
izmantošanai (“īstenošanas pasākumi”). To pasākumu mērķis, kuri
apstiprināti 2012. gadā piešķirtajiem 19 EGF
ieguldījumiem, ir reintegrēt 15 700 atlaistos darba
ņēmējus darba tirgū. Šie pasākumi galvenokārt
bija saistīti ar intensīvu, individualizētu palīdzību
darba meklēšanā un lietu vadību, daudzveidīgu
profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu
un pārkvalifikāciju, dažādiem pagaidu materiāliem
stimuliem/pabalstiem aktīvo atbalsta pasākumu laikā līdz
faktiskai reintegrācijai darba dzīvē, konsultācijām,
sākot darbu jaunajā darbavietā, un citām
darbībām, piemēram, uzņēmējdarbības
popularizēšanu/uzņēmumu dibināšanu un vienreizējus
nodarbinātības/darba ņēmēju pieņemšanas stimulus. Izstrādājot atbalsta pasākumu
kopumus, dalībvalstis ņēma vērā darba
ņēmēju kvalifikāciju, pieredzi un izglītības
līmeni, viņu mobilitātes spēju, kā arī esošās
un nākotnes nodarbinātības iespējas attiecīgajos
reģionos. 4.2.2. Papildināmība ar citām darbībām,
kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas
Sociālā fonda (ESF) EGF ir izveidots, lai, piemērojot
aktīvus darba tirgus pasākumus, palielinātu
nodarbināmību un nodrošinātu atlaisto darba
ņēmēju drīzu reintegrāciju darba tirgū,
tādējādi papildinot ESF, kas ir galvenais ES instruments
nodarbinātības veicināšanai. Abu fondu
papildināmība ir to spējā risināt šos jautājumus
no divām dažādām laika perspektīvām: EGF nodrošina
pielāgotu palīdzību atlaistajiem darba ņēmējiem,
atsaucoties uz konkrētiem plaša mēroga masveida atlaišanas
gadījumiem, savukārt ESF atbalsta stratēģiskus
ilgtermiņa mērķus (piemēram, cilvēkkapitāla
palielināšana, pārmaiņu pārvaldība), izmantojot
iepriekš sagatavotas daudzgadu programmas, kuru līdzekļus parasti
nevar pārdalīt, lai risinātu masveida atlaišanas gadījumu
radītās krīzes situācijas. EGF un ESF pasākumi
dažkārt tiek veikti, papildinot cits citu, lai nodrošinātu gan
īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus. Izšķirošais
kritērijs ir pieejamo instrumentu iespēja efektīvi
palīdzēt darba ņēmējiem, bet dalībvalstu
ziņā ir izvēlēties instrumentus un darbības, kuras
vislabāk piemērotas izvirzīto mērķu sasniegšanai, un
iekļaut tās programmā. EGF līdzfinansējamā
individualizēto pakalpojumu saskaņotā kopuma saturam
vajadzētu būt līdzsvarotam ar pārējām
darbībām, kā arī papildināt tās. EGF
līdzfinansētie pasākumi var būt plašāki par standarta
kursiem un darbībām; praksē ir pierādījies, ka ar EGF
palīdzību dalībvalstis var piedāvāt atlaistajiem darba
ņēmējiem labāku pielāgotu un visaptverošu
palīdzību, nekā tas būtu iespējams bez EGF, tostarp
pasākumus, kuriem darba ņēmēji citkārt nevarētu
piekļūt (piemēram, otrā vai trešā līmeņa
izglītība). EGF nodrošina dalībvalstīm iespēju
pievērst vairāk uzmanības īpaši neaizsargātiem
cilvēkiem, piemēram, mazāk kvalificētiem darba
ņēmējiem vai cilvēkiem no migrantu vides, un sniegt
atbalstu, nodrošinot labāku konsultantu un darba ņēmēju
attiecību un/vai ilgākā laikposmā, nekā tas būtu
iespējams bez EGF. Viss minētais palielina darba
ņēmēju izredzes uzlabot savu stāvokli. Visām dalībvalstīm
jāievieš nepieciešamie mehānismi, lai izvairītos no riska
saistībā ar dubultu finansēšanu no ES finanšu instrumentiem,
kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. panta
5. punktā. 4.3. Lietas,
kuras neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai Ne Komisija, ne budžeta lēmējinstitūcija
nenoraidīja nevienu pieteikumu, ko dalībvalstis iesniedza
finansējuma saņemšanai no EGF. 4.4. EGF
sasniegtie rezultāti Galvenais informācijas avots par EGF
panāktajiem rezultātiem ir nobeiguma ziņojumi, ko
dalībvalstis iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 15.
pantu. Tos papildina ar informāciju, kuru dalībvalstis sniedza
tiešā saziņā ar Komisiju un sanāksmēs un
konferencēs visa gada laikā. 2012. gadā Komisija bija
saņēmusi nobeiguma ziņojumus par 41 EGF līdzfinansētu
lietu, ko līdz 2012. gada vidum īstenojušas
12 dalībvalstis. Visos gadījumos (41 lieta) bija
pagarinātais 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma
iesniegšanas datuma (pēc pagarinājuma no 12 līdz 24
mēnešiem, kas izriet no EGF regulas 2009. gada grozījumiem), un visos
gadījumos guva labumu no EGF līdzfinansējuma likmes 65 %
apmērā (pēc pagaidu palielinājuma no 50 %). Minēto dalībvalstu galveno
rezultātu un paziņotās informācijas kopsavilkums par
2012. gadu ir apkopots šajā iedaļā un 4. tabulā.
Šī 41 lieta tiks analizēta ex post novērtējumā
par EGF, kura mērķis ir novērtēt EGF pievienoto
vērtību un ietekmi uz atlaistajiem darba ņēmējiem un
darba tirgiem (29 lietas analizē novērtējuma pirmajā
posmā un atlikušās 12 lietas pēdējā posmā —
skatīt 4.7.6. iedaļu). Kopā Komisija līdz 2012. gada
31. decembrim ir saņēmusi nobeiguma ziņojumus par
60 EGF lietām, kas ir 57 % no visiem pieteikumiem, kas
saņemti līdz 2012. gada 31. decembrim (105).[7] Balstoties uz informāciju, kas ietverta
dalībvalstu nobeiguma ziņojumos, var secināt, ka EGF sniedz
pievienoto vērtību tam, ko dalībvalstis savādāk
varētu darīt, lai palīdzētu atlaistajiem darba
ņēmējiem atrast jaunu darbu un atkal pieteikt sevi darba
tirgū. Tas ļauj tām sniegt pasākumus lielākam skaitam
atlaisto darba ņēmēju ilgāku laiku un labākā
kvalitātē, nekā tas būtu iespējams bez EGF
finansējuma. 4.4.1. 2012. gada
ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums Nobeiguma ziņojumi, kurus iesniedza 12 dalībvalstis,
liecināja, ka EGF īstenošanas termiņa beigās 14 333
darba ņēmēji (50 % no 28 662 darba
ņēmējiem, kuri saņēma EGF atbalstu) bija atraduši
jaunas darbavietas vai kļuvuši par pašnodarbinātām personām.
Tas ir ļoti labs rezultāts, jo īpaši tādēļ, ka
darba ņēmēji, kuri saņem EGF līdzfinansētos
pasākumus, parasti ir starp tiem, kuri saskaras ar lielākām
grūtībām darba tirgū. Aptuveni 3,7 % darba
ņēmēju vēl aizvien mācījās vai
piedalījās apmācībās un 44,7 % bija bezdarbnieki
vai nestrādāja personisku iemeslu dēļ[8]. 4. tabulā sniegta
sīkāka informācija. Līdzīgi kā 2011. un 2010. gadā,
rezultātus attiecībā uz reintegrāciju darbā
ietekmēja vietējo un reģionālo darba tirgu
samazinātā absorbcijas spēja, ko izraisīja pasaules finanšu
un ekonomikas krīze. Jāatzīmē arī tas, ka
attiecīgo īstenošanas periodu beigās reģistrētais
reintegrācijas koeficients sniedz vienīgi ieskatu darba ņēmēju
nodarbinātības situācijā, kāda tā ir datu
vākšanas brīdī. Minētais koeficients nesniedz
informāciju par nodarbinātības veidu un atrastā darba
kvalitāti, turklāt tas īsā laikā var ievērojami
mainīties. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no
vairākām dalībvalstīm, reintegrācijas koeficienti jau
dažus mēnešus pēc nobeiguma ziņojumu iesniegšanas mēdz
uzrādīt pieauguma tendenci un turpina pieaugt vidējā
termiņā, īpaši lietās, kad darba ņēmēji
turpina saņemt pielāgotu palīdzību pēc EGF
termiņa beigām par pašas dalībvalsts līdzekļiem vai ar
ESF palīdzību. Tas liecina, ka EGF līdzfinansētais atbalsts
var sniegt papildu pozitīvu ietekmi ilgtermiņā. 4.4.2. Sīkāka
informācija par īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar
2012. gadā saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem Atbalsta
paketē, ko divpadsmit dalībvalstis sniedza atlaistajiem darba
ņēmējiem, bija iekļauta plaša individualizēta darba
meklēšana, pārcelšanas un (pār)kvalifikācijas
pasākumi. Lielākās summas tika iztērētas divu veidu
pasākumiem: apmācībai un pārkvalifikācijai
(aptuveni EUR 56,5 miljoni jeb 32 % no kopējiem
individualizētajiem pakalpojumiem visām lietām (41)) un finanšu
pabalstiem, kas izmaksāti darba ņēmējiem, kuri
piedalījās aktīvos darba tirgus politikas pasākumos
(aptuveni EUR 68,5 miljoni jeb 38,8 % no kopējiem
individualizētajiem pakalpojumiem visām lietām (41)). Kvalifikācijas
un mācību programmas tika pielāgotas darba ņēmēju
vajadzībām un vēlmēm, vienlaikus ņemot vērā
prasības vietējā vai reģionālā darba tirgū
un nākotnē daudzsološu nozaru potenciālu. Dažās
dalībvalstīs un lietās (piemēram, Austrijā un
Īrijā) bija nozīmīgi pievērst lielāku
uzmanību augstākas (trešās pakāpes) kvalifikācijai,
lai gan citu dalībvalstu lietās bija svarīga darba
ņēmēju tehniskā profila kvalifikācijas celšana.
Dažkārt (piemēram, Dānijā) EGF tika izmantots kā
izmēģinājumu stacija novatoriskiem pasākumiem, kuri visiem
atlaistajiem darbiniekiem vēl nav pieejami un kuri pēc EGF pieredzes
varētu gūt plašāku pielietojumu nākotnē. Vairumā
gadījumu darba ņēmēji varētu iegūt esošo prasmju
vai pieredzes sertifikāciju, tādējādi palielinot savu
vērtību nākamo darba devēju acīs. Pasākumi
ietvēra arī darbības, kuru mērķis ir sekmēt
uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu dibināšanu
(iekļautas vairumā atbalsta pasākumu kopumu), kā arī
finansiālie pabalsti, lai segtu transporta izdevumus, izdevumus, kas
saistīti ar apmācību, un uzturēšanās izmaksas,
kamēr darba ņēmēji piedalījās tiem
organizētajos aktīvos darba tirgus pasākumos. Minētās 12
dalībvalstis ziņoja par vairākiem interesantiem faktiem un
sniedza daudzsološu informāciju, kura liecina, ka, pateicoties EGF
palīdzībai un pakalpojumiem, attiecīgo darba
ņēmēju personiskais stāvoklis, pašpārliecība un
nodarbināmība ievērojami uzlabojusies, pat ja ne visiem
ātri izdodas atrast jaunu darbu. Ar EGF atbalstu
dalībvalstis varēja veikt intensīvākus pasākumus
atlaišanas gadījumu skartajos apgabalos attiecībā uz to
cilvēku skaitu, kuriem sniegta palīdzība, kā arī
apjomu, atbalsta termiņu un kvalitāti, nekā tas būtu
iespējams bez EGF finansējuma. ES fondi nodrošināja
dalībvalstīm iespēju elastīgāk reaģēt un
iekļaut savos pasākumu kopumos personalizētas, dažkārt
inovatīvas, ļoti kvalitatīvas darbības un
tādējādi veltīt vairāk uzmanības
konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram,
mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem un darba
meklētājiem, kuriem grūtāk palīdzēt
(cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, migrantu ģimeņu
pārstāvjiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
cilvēkiem, kuriem ir tikai pamatizglītība un pamata prasmes
utt.). Īpaši efektīvi bija darba gadatirgi, kuros tika
iesaistīti atlaistie darba ņēmēji, kā arī
darbības, kurās īstenojošās aģentūras
sazinājās ar vietējiem uzņēmumiem, lai identificētu
tajos esošās vēl nepublicētās vakances, lai varētu
apmācīt atbalstītos darba ņēmējus tādās
prasmēs, kas atbilstu vakanto amata vietu vajadzībām. Vēl
viena darbība, kas varētu sekmēt darba piedāvājuma
saņemšanu EGF darba ņēmējiem, ir stažēšanās
organizēšana. Dažās
dalībvalstīs EGF atbalsts ietekmēja visas rūpniecības
nozares, piemēram, drukāšanas/grafikas nozare Nīderlandē
sākusi vairāk apzināties vecāka gadagājuma darba
ņēmēju vajadzības, kad tie tika atlaisti. Spānijā
kontakti ar vietējiem uzņēmumiem radīja labāku darba
tirgus izpratni attiecībā uz pieprasītāko darba
ņēmēju profiliem un pašreizējo darba līgumu veidiem un
nosacījumiem. Divpadsmit dalībvalstis veica arī
informēšanas un izpratnes vairošanas pasākumus, kas paredzēti
attiecīgajiem darba ņēmējiem, kā arī potenciālajiem
darba devējiem, citām ieinteresētajām personām un
informētu sabiedrību kopumā. Tika publicēti raksti
vietējos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos,
sagatavotas reklāmas skrejlapas un video, tīmekļa vietnes un
noslēguma konferences, lai atzīmētu EGF līdzfinansēto
projektu pabeigšanu. Dalībvalstu
iestādes uzskatīja EGF par lietderīgu instrumentu, lai budžeta
ierobežojumu laikā palīdzētu tām risināt
pašreizējās darba tirgus problēmas. Tāpēc EGF
līdzfinansētā palīdzība ir pilnvērtīgs
ieguldījums prasmju attīstībā, kuram var būt
pozitīva vidēja un ilgtermiņa ietekme, kad tirgi
pakāpeniski atgūsies no krīzes. Divpadsmit dalībvalstis guva vairākas mācības un
izdarīja secinājumus, kas varētu būt lietderīgi,
sagatavojot un īstenojot nākamās EGF lietas. EGF ļauj
dalībvalstīm savlaicīgi sākt sniegt palīdzību
atlaistajiem darba ņēmējiem - pasākumi var sākties,
tiklīdz izskanējis paziņojums par plānoto darba
ņēmēju atlaišanu. Nīderlande, Austrija, Vācija un
Čehijas Republika ziņoja par to pozitīvo pieredzi ar
palīdzības sniegšanu jau agrīnā posmā. Pasākumu
un budžeta līdzekļu pārskatīšana īstenošanas
laikā veicina labāku pasākumu komplektāciju darba
ņēmējiem un labāku budžeta izlietojumu. Dānija iesaka
izmantot jurista konsultāciju par iepirkuma procedūrām, jo
tām paredzētais laiks ir ierobežots, un juridiskā
noteiktība ir ļoti svarīga. Nīderlande ieteica agrīnu
saziņu ar attiecīgajiem darba ņēmējiem par
ierosinātajiem pasākumiem, kas ir būtisks elements, lai
saglabātu viņu motivāciju un interesi par darba un karjeras
iespējām. 4. tabula.
2012. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi — rezultātu
pārskats 4.5. 2014.
— 2020. gada plānošanas periods — Komisijas priekšlikums par jaunu EGF
regulu Saskaņā ar EGF regulas 20. pantu regula pilnībā
jāpārskata līdz 2013. gada 31. decembrim, kas sakrīt ar
daudzgadu finanšu shēmas beigām laikposmam no 2007. gada līdz
2013. gadam. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome 2013. gada 7. un 8.
februārī atbalstīja EGF turpināšanu nākamajā
daudzgadu finanšu shēmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, lai
nodrošinātu īpašu vienreizēju atbalstu darba ņēmējiem,
kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas
dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas.
Sīkāka informācija par nākamo regulu būs zināma,
kad Padome un Eiropas Parlaments būs to apstiprinājuši. 4.6. Finanšu
pārskats 4.6.1. EGF
piešķirtais finansējums Budžeta lēmējinstitūcija
2012. gadā piešķīra 19 ieguldījumus no EGF
kopsummā par EUR 73 536 222, kas bija 14,7 % no
maksimālā ikgadējā pieejamā apjoma
(2. tabula). Visi 19 maksājumi tika veikti no 2012. gada budžeta, lai
gan pēdējie septiņi maksājumi tika veikti 2013. gada
sākumā. Saskaņā ar 2006. gada
17. maija Iestāžu nolīguma[9]
28. pantu, kurā paredzēta EGF budžeta sistēma, EGF
maksimālais ikgadējais apjoms nedrīkst pārsniegt
500 miljonus euro, ko var saņemt no jebkuras rezerves, kura
pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu
maksimālajā apjomā, un/vai no divu iepriekšējo gadu
anulētajām saistību apropriācijām, izņemot
tās, kas atteicas uz finanšu shēmas 1.B kategoriju. Turklāt
EGF regulas 12. pantā norādīts, ka katru gadu
1. septembrī vismaz 25 % no maksimālā
ikgadējā apjoma jābūt pieejamiem tādu vajadzību
segšanai, kas rodas līdz gada beigām. Saistību apropriācijas finansējumam, kas piešķirts 2012. gadā, tika
pārceltas no EGF rezervēm uz EGF budžeta pozīciju.
EUR 50 000 000 gada sākumā tika ierakstīti EGF
budžeta pozīcijā. Papildus, grozot budžetu, tika pievienoti
EUR 17 657 535. Vispārējā pārvietojumā
tika noteikti un pārskaitīti EGF EUR 5 878 687. 4.6.2. Tehniskās
palīdzības izdevumi Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 8. panta 1. punktu
līdz 0,35 % no gadā pieejamajiem finanšu resursiem (1,75 miljoni
euro) pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot kā tehnisko
palīdzību tādiem pasākumiem kā sagatavošana,
uzraudzība, informēšana un zināšanu bāzes izveidošana,
administratīvā un tehniskā palīdzība, kā arī
revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumi, kas
nepieciešami, lai īstenotu EGF regulu. Tehniskās palīdzības[10]
nodrošināšanai 2012. gada 4. jūlijā budžeta
lēmējinstitūcija piešķīra EUR 730 000, kas
attiecas uz 5. tabulā uzskaitītajiem pasākumiem. Atlikušie
EUR 1 020 000, kurus bija iespējams saņemt
tehniskās palīdzības nodrošināšanai šajā gadā,
netika pieprasīti. Budžeta lēmējinstitūcija samazināja Komisijas
sākotnējo priekšlikumu[11]
EUR 1 120 000 līdz EUR 730 000, un samazināšana
skāra gandrīz visas pozīcijas. Īstenojot tehnisko
palīdzību, Komisija nolēma dot priekšroku sanāksmēm ar
dalībvalstu pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka fonds tiek
efektīvi īstenots, un lai sāktu fonda ex-post
novērtējumu, kā plānots. 5. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2012. gadā Apraksts || Budžetā iekļautā summa, EUR *) || Faktiskā summa, EUR Informācija (piemēram, EGF tīmekļa vietnes atjaunināšana visās ES valodās, publikācijas un audiovizuālie pasākumi) || 130 000 || Izdevumu nav (tīmekļa vietni atjaunināja Komisijas dienesti) Administratīvā un tehniskā palīdzība : - EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmes - semināri par EGF īstenošanu || 35 000 125 000 || 70 000 181 900 Datu vākšanas uzraudzība un EGF statistikas apkopojums || 20 000 || Izdevumu nav (darbu veica Komisijas dienesti) Zināšanu bāzes izveidošana (standartizētas procedūras EGF pieteikumiem) un to apstrāde, EGF datubāzes izveide un racionalizācija, kurā ietverti EGF lietu fakti un skaitļi) || 70 000 || Izdevumu nav (datubāzes darbu veica Komisijas dienesti) (standartizētas procedūras atliktas uz 2013. gada budžetu) Novērtēšana || 350 000 || 476 203 **) Kopā || 730 000 || 728 103 *) summas izriet no budžeta
lēmējinstitūcijas 2012. gada 4. jūlija lēmuma **) EUR 344 810 ex-post
novērtējuma pirmajam posmam (EGF regulas 17. panta 1.
punkta b) apakšpunkts) un
EUR 131 393 starpposma
novērtējuma galīgajam maksājumam (EGF regulas
17. panta 1. punkta a) apakšpunkts). 4.6.3. Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi Komisija
2012. gadā nesaņēma ziņojumus par
pārkāpumiem saskaņā ar EGF regulu. Tāpat
2012. gadā netika izskatīts arī neviens pārkāpums
saskaņā ar EGF regulu. 4.6.4. EGF
finansiālā ieguldījuma izbeigšana EGF regulas 15. panta 2. punktā
ir noteiktas procedūras EGF finansiālā ieguldījuma
izbeigšanai. 2012. gadā tika izbeigtas vienpadsmit lietas (skat. 6.
tabulu), kuras tika īstenotas līdz 2012. gadam (24 mēnešu
īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšanas dienas; 65 %
līdzfinansējums no EGF). Budžeta izpilde svārstījās no 1,9 %
līdz vairāk nekā 100 %. Šīm 11 lietām
atvēlētā finansējuma neizlietotās daļas kopsumma,
kas tika atmaksāta Komisijai, bija aptuveni EUR 18,1 miljons (37,8 %
no EGF ieguldījuma šajās lietās). Tam, ka dalībvalstis neizmantoja visu EGF
piešķirto finansējumu, ir dažādi iemesli. Lai gan
dalībvalstis tiek mudinātas veidot reālas budžeta tāmes
saskaņotam individualizēto pakalpojumu kopumam, var
izrādīties, ka plānošanas procesā trūkst
precizitātes un informācijas. Iespējams, sākotnējos
aprēķinos tika iekļauta pārāk liela drošības
rezerve, kas beigās izrādījās nevajadzīga. Darba
ņēmēju skaits, kuri vēlējās piedalīties
ierosinātajos pasākumos, iespējams, plānošanas posmā
tika pārvērtēts, daži darba ņēmēji,
iespējams, izvēlējās lētākus pasākumus nevis
dārgākus vai īstermiņa nevis ilgtermiņa
pasākumus, vai viņi atrada jaunas darbavietas ātrāk
nekā plānots. Citi iemesli zemiem izdevumiem, iespējams,
saistīti ar kavēšanos pasākumu sākumposmā un
trūkstošu elastīgumu, pārdalot finansējumu starp
dažādām budžeta pozīcijām, individualizēto pakalpojumu
kopuma īstenošanā. Komisija ir atbalstījusi
dalībvalstis, regulāri sniedzot informāciju un organizējot
īpašus seminārus, lai sekmētu optimālu līdzekļu
pārvaldību. Tas nozīmē, ka sākotnēji augstā
vairāk nekā 60 % atmaksas likme par pirmajām lietām
tika būtiski samazināta (37,8 %), bet vēl arvien ir
jāuzlabo. Gaidāms, ka pasākumu iekļaušana
budžetā un darba ņēmēju līdzdalības
prognozēšana pagarinātajā 24 mēnešu periodā
pilnveidosies, iegūstot pieredzi. Turklāt tiek uzlabota piemērota
laika izvēle EGF finansējuma saņemšanai uz vietas, kā
arī dažādu koordinēšanas un īstenošanas struktūru
darbspēja un komunikācijas kvalitāte starp iestādēm
valsts un reģionālajā/vietējā līmenī.
Dalībvalstis labāk izmanto iespēju pārskatīt savus
budžetus un novirzīt līdzekļus starp dažādiem
pasākumiem un/vai izdevumu izpildi. ES iestādes arī pieliek
lielas pūles, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas un EGF
līdzekļu izmaksas procedūras, kas dotu iespēju
optimāli izmantot laiku un piešķirto finansējumu. Komisija 2012.
gada martā organizēja semināru dalībvalstu
pārstāvjiem, lai risinātu dažādus jautājumus
saistībā ar fonda efektīvu un laicīgu īstenošanu. 6. tabula.
2012. gadā izbeigtās lietas 4.6.5. Citas
atmaksātās summas 2012. gadā
netika veikta cita līdzekļu atmaksāšana. 4.7. Komisijas
veiktie tehniskās palīdzības pasākumi 4.7.1. Informācija un publicitāte Tīmekļa vietne Saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 9. pantu Komisija “internetā izveido
tīmekļa vietni, visās Kopienas valodās sniedzot
informāciju par EGF, kā arī norādījumus par pieprasījumu
iesniegšanu, jaunāko informāciju par apstiprinātajiem un
noraidītajiem pieprasījumiem un uzsverot budžeta
lēmējinstitūcijas lomu”. Saskaņā ar 9. panta
prasībām Komisijas EGF tīmekļa vietne[12] 2012. gadā tika
atjaunināta ar attiecīgo informāciju. Tīmekļa
vietnē reģistrēti 253 462 lapas skatījumi un to
apmeklējuši 32 030 atsevišķu apmeklētāju
(kopējais apmeklējumu skaits: 44 630) 2012. gadā. 4.7.2. Sanāksmes
ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām Devītā un desmitā Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fonda kontaktpersonu sanāksme,
kas ir EGF pārstāvji dalībvalstīs, norisinājās
Briselē 2012. gada 12. martā un 16. oktobrī. Abu
sanāksmju darba kārtībā tika ietvertas apspriedes par
esošās EGF regulas pārskatīšanu, Komisijas priekšlikumu par
tās turpināšanu 2014. — 2020. gada periodā un jautājumiem
saistībā ar turpmāko īstenošanu, kā arī
dalībnieki tika informēti par gatavošanos ex post
novērtējumam par EGF 2007. — 2013. gadam un virkne citu darba
kārtības jautājumu. 2012. gada 22. martā Briselē notika saziņas
tīklu veidošanas seminārs, lai apspriestu EGF īstenošanas laika
grafikus un apmainītos ar paraugpraksi, kuras mērķis ir
paātrināt pasākumu īstenošanu, lai panāktu
iespējami lielāku efektivitāti un optimālus izdevumus. 2012. gada 17. oktobrī Briselē notika
saziņas tīklu veidošanas seminārs, lai apspriestu vairākus
jautājumus saistībā ar EGF īstenošanu, tostarp krīzes
ietekmi pa nozarēm un uzņēmējdarbības izveides
pasākumu panākumus EGF īstenošanā. 4.7.3. Zināšanu
bāzes izveidošana — EGF datubāze un standartizētas procedūras
EGF pieteikumiem Lai statistikas vajadzībām
reģistrētu kvantitatīvus datus par EGF lietām, Komisijas
dienesti 2012. gadā uzlaboja EGF datubāzi un sagatavoja vairākas
veidlapas, lai atvieglotu lietas datu ievadīšanu datubāzē. Jauna
elektroniska pieteikumu formulāra izstrāde ir paredzēta
2013./2014. gadā, ņemot vērā sagatavošanas darbu,
ko 2011. gadā veica ārējie eksperti (finansējums no 2011.
gada tehniskās palīdzības budžeta; nobeiguma ziņojums
iesniegts 2012. gada aprīlī). Šis jaunais pieteikumu formulārs
standartizēs pieteikuma un novērtēšanas procedūras, un
tādējādi būtu jāsamazinās laikam, kas paiet no
brīža, kad dalībvalsts ir sagatavojusi pieteikumu, līdz
priekšlikuma pieņemšanai, ko Komisija iesniegusi Eiropas Parlamentam un
Padomei. Kopā ar datubāzi tas veicinās arī Komisijas
darbu, lai analizētu, apkopotu un salīdzinātu faktus un
skaitļus par EGF lietām. Citi 2012. gadam paredzēti
informatīvi pasākumi Priekšlikumā par tehnisko
palīdzību 2012. gadā Komisija bija paredzējusi
izveidot video materiālu un dažas informācijas mapes par EGF
darbību. Budžeta lēmējinstitūciju 2012. gada
jūlijā noteikto budžeta ierobežojumu dēļ šos pasākumus
nevarēja īstenot. 4.7.4. Otrais
EGF statistikas apkopojums par 2007.–2011. gadu 2012. gada pirmajā pusē Komisija publicēja otro EGF
statistikas apkopojumu (2007.-2011. g.), ko saskaņā ar 2011.
gada tehniskās palīdzības budžetu snieguši ārējie
eksperti. 4.7.5. EGF
starpposma novērtējums EGF ieinteresētās personas
Briselē, 2012. gada 2. februārī tika iepazīstinātas ar
EGF starpposma novērtējuma, ko veica 2011. gadā
saskaņā ar EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
rezultātiem[13].
Tā bija iespēja apspriest EGF sākotnējā posma
(2007.-2009. g.) galvenos rezultātus un vērtētāju
ieteikumus, kas pa to laiku jau īstenoti vai iekļauti
priekšlikumā par jaunu EGF regulu (2014.-2020. g.). 4.7.6. EGF
ex-post novērtējums — pirmais posms Turpmāk minētas 33 lietas, kas
jānovērtē ex post novērtējuma pirmajā
posmā (EGF regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Lietas tika
izraudzītas, pamatojoties uz to, ka nobeiguma ziņojumu par izpildi
Komisija saņēmusi līdz 2012. gada 20. septembrim. Turpmāka
EGF lietu partija tiks analizēta ex post novērtējuma pēdējā
posmā (lietas, kuru nobeiguma ziņojumi būs saņemti
līdz 2013. gada decembra beigām[14]).
5. Tendences Pieaugot
EGF lietu skaitam, ir pieejams lielāks datu apjoms, pēc kā var
noteikt pieteikumos vērojamās tendences un gūt pārskatu par
fonda darbības virzienu. Dati turpmākajās diagrammās un
pielikumos attiecas uz 110 pieteikumiem, kurus dalībvalstis
iesniegušas no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada
12. augustam[15].
Tika pieprasīti aptuveni 471,2 miljoni euro (un aptuveni 416,3 miljoni
euro jau tikuši samaksāti), lai palīdzētu 100 022 darba
ņēmējiem (pieteikto darba ņēmēju skaits pēc
dalībvalstu aplēsēm). 1. diagramma.
Saņemto pieteikumu skaits, 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12.
augustam) EGF regulas 2009.
gada grozījumiem ar pagaidu un pastāvīgām
izmaiņām bija acīmredzama ietekme uz pieteikumu skaitu, kas
iesniegti Eiropas Komisijai, jo šis skaits no 2009. gada maija (kad sāka
piemērot grozīto EGF regulu) līdz 2011. gada beigām
būtiski pieauga. Visā laikposmā no 2007. gada janvāra
līdz 2013. gada augustam bija 65 ar krīzi saistīti
pieteikumi un 45 ar tirdzniecību saistīti pieteikumi (neņemot
vērā lietas, kuras dalībvalstis atsauca). 82 % pieteikumu,
kas saņemti no 2009. gada maija līdz 2011. gada beigām bija
saistīti ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Kā norādīts 2. pielikumā, Spānija
ir dalībvalsts, kas iesniegusi lielāko pieteikumu skaitu EGF
finansējumam (18 pieteikumi), kam seko Nīderlande (16 pieteikumi),
Itālija (12 pieteikumi) un Dānija (10 pieteikumi). Astoņas
dalībvalstis līdz 2013. gada 12. augustam nebija
iesniegušas pieteikumus EGF atbalstam: Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga,
Ungārija, Slovākija, Apvienotā Karaliste un Horvātija (kura
pievienojās ES tikai 2013. gada 1. jūlijā). 2. diagramma.
Summas, kas pieprasītas EGF, dalībvalstu dalījumā,
2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam) EUR, miljoni Visā
laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada augustam 20
dalībvalstis kopsummā ir pieprasījušas no EGF EUR 471,2 miljonus
(skat. arī 2. pielikuma pārskata tabulu). Dānija ir
pieprasījusi lielāko EGF līdzfinansējumu (EUR 63,7 miljoni/
10 pieteikumi), kam sekoja Īrija (EUR 63,3 miljoni/ 7 pieteikumi),
Itālija (EUR 60,6 miljoni/ 12 pieteikumi) un Spānija (EUR 57,1
miljons/ 18 pieteikumi). Summas, kas vēl nav apstiprinātas, ir
provizoriskas, jo novērtējuma posmā tās vēl var tikt
grozītas. 3. diagramma.
Pieteikto darba ņēmēju skaits dalījumā pa
dalībvalstīm, 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12.
augustam) Spānija
ir dalībvalsts, kas pieprasījusi EGF palīdzību
lielākajam atlaisto darba ņēmēju skaitam (13 396/ 18
pieteikumi), kam seko Itālija (12 759/ 12 pieteikumi), Vācija
(11 349/ 7 pieteikumi) un Īrija (10 267/ 7 pieteikumi).
Pārējās 12 valstīs šie skaitļi
svārstījās no nedaudz vairāk par 8000 Nīderlandē
līdz nedaudz mazāk par 1800 Polijā. Katrā no
atlikušajām četrām dalībvalstīm, kas iesniegušas
pieteikumus, iesaistīto darba ņēmēju skaits bija
mazāks par 1000. 4. diagramma.
Pieteikumu skaits nozaru dalījumā (NACE 2. red.), 2007.-2013. gads
(līdz 2013. gada 12. augustam) Visā laikposmā no 2007. gada
janvāra līdz 2013. gada augustam EGF saņēma pieteikumus
attiecībā uz darba ņēmējiem, kas bija atlaisti pavisam
35 darbības nozarēs (skatīt arī pārskatu 1.
pielikumā). Lielākoties tās bija ražošanas nozares, bet arī
būvniecības un pakalpojumu nozare. Lielākā daļa
pieteikumu bija par četrām ražošanas nozarēm: automobiļu
rūpniecība (19 pieteikumi jeb 17 % no kopējā skaita), kam
sekoja iekārtu un ierīču ražošanas nozare (12 pieteikumi jeb 11
% no kopējā skaita), tekstilrūpniecība (10 pieteikumi jeb 9
% no kopējā skaita) un poligrāfijas rūpniecība
(9 pieteikumi jeb 8 % no kopējā skaita). Aptuveni 8 % (9 pieteikumi) bija par
darba ņēmējiem būvniecības nozarē
plašākā nozīmē, proti, ēku būvniecība,
specializētie būvdarbi un arhitektūras un inženiertehniskie
pakalpojumi (ja ietvertu palīgnozares, piemēram,
būvmateriālu nozari, namdaru un galdniecības
izstrādājumu nozari un keramiku, skaits pieaugtu līdz
13 pieteikumiem jeb aptuveni 12 %). Vairāk nekā par pusi no
nozarēm (20 no 35 nozares) EGF tika saņemts viens pieteikums. 5. diagramma.
Pieteikto darba ņēmēju skaits nozaru dalījumā (NACE 2.
red.), 2007.-2013. gads (līdz 2013. gada 12. augustam) 20 dalībvalstu iesniegtie 110 pieteikumi
attiecas kopumā uz 100 022 atlaistajiem darbiniekiem. Visvairāk
skartās nozares ir automobiļu rūpniecība ar vairāk
nekā 24 000 pieteikto darba ņēmēju (23,8 % no
visiem iesniegtajiem pieteikumiem), kam seko tekstilrūpniecība
(vairāk nekā 11 000 pieteikto darba ņēmēju jeb
11,2 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem), mobilo tālruņu
nozare (mazliet vairāk nekā 10 000 pieteikto darba
ņēmēju jeb 10 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem) un
ierīču un iekārtu nozare (vairāk nekā 9000 pieteikto
darba ņēmēju jeb 9,1 % no visiem iesniegtajiem
pieteikumiem). 6. diagramma.
Vidējā EGF summa uz pieteikto darba ņēmēju
dalījumā pa dalībvalstīm, 2007.-2013. gads
(līdz 2013. gada 12. augustam) EUR Vidēji 6. diagrammā ilustrēta
vidējā EGF atbalsta summa uz pieteikto darba ņēmēju
(EUR 4711 attiecībā uz 100 022 darba ņēmējiem, ko
pieteikušas 20 dalībvalstis). Lielākā EGF atbalsta summa uz
pieteikto darba ņēmēju bija Austrijā un Dānijā
(attiecīgi aptuveni EUR 14 000 un EUR 10 000).
Turpretim Lietuvā, Slovēnijā un Čehijas Republikā
pieprasītā atbalsta summa bija mazāka par EUR 1000 uz darba
ņēmēju. 6. Secinājumi Līdz šim novērotās tendences
liecina, ka iesniegtie EGF pieteikumi attiecas uz darba ņēmējiem
arvien lielākā nozaru skaitā. Dalībvalstis ir guvušas
pieredzi, izvēloties vispiemērotākos pasākumus,
izstrādājot efektīvas atbalsta programmas atlaistajiem darba
ņēmējiem un izmantojot EGF, lai izmēģinātu jaunas
pieejas. Turklāt tās arvien vairāk izmanto līdzekļu
pārdalīšanas iespēju starp pasākumiem projekta
īstenošanas posmā, lai tādējādi labāk izmantotu
pieejamos resursus. Tā kā EGF pagaidu „krīzes
atkāpes” termiņu nevarēja pagarināt pēc 2011. gada
beigām (Padomē trūka kvalificētā vairākuma),
iespējas sniegt ES palīdzību darba ņēmējiem ir
ierobežotas, kaut gan daudzi joprojām nopietni cieš no krīzes. Sākot no 2012. gada līdz
pašreizējās EGF regulas darbības termiņa beigām
(2013. gada beigas), pastāvīgās izmaiņas
grozītajā regulā (samazinātais slieksnis līdz 500
atlaišanas gadījumiem, pagarinātais 24 mēnešu īstenošanas
periods no pieteikuma iesniegšanas datuma) turpinās piemērot, un
dalībvalstis arī turpmāk varēs atbalstīt darba
ņēmējus, kas atlaisti no darba lielu strukturālu
pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Ja
EGF potenciāls tiks izmantots pilnībā — papildinot
pārējos pieejamos instrumentus un saskaņojot rīcību ar
svarīgākajām ieinteresētajām personām —, darba
ņēmēji, kas ir tiesīgi saņemt EGF atbalstu, var
saņemt pielāgotu un individualizētu atbalstu,
tādējādi uzlabojot savas iespējas darba tirgū
vidējā un ilgākā termiņā, kad tirgi
pakāpeniski atgūsies no krīzes. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
20. decembra Regula (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonda izveidi, OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp., kurā
labojumi izdarīti ar OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp. visās
valodās un ar OV L 202, 31.7.2008., 74. lpp. — tikai angļu valodā. [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
18. jūnija Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza
Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fonda izveidi, OV L 167, 29.6.2009. [3] COM(2011) 608, galīgā redakcija, 6.10.2011. [4] Pagaidu atkāpe no EGF regulas, kas ļauj
iesniegt pieteikumus, pamatojoties uz globālo finanšu un ekonomikas
krīzi, un palielināt EGF līdzfinansējuma likmi no 50 %
līdz 65 %, bija spēkā no 2009. gada 1. maija līdz
2011. gada 30. decembrim. [5] Viens
pieteikums - EGF/2012/009 BE/Carsid - vēlāk tika atsaukts un
atkārtoti ieniegts 2013. gada 2. aprīlī [6] Automobiļu rūpniecība (3), iekārtas
un ierīces (3), metāli (2), mobilie tālruņi (1),
sadzīves elektroniskās iekārtas (1), informācijas zvanu
centru darbība (1). [7] Neskaitot nobeiguma ziņojumu par vienu lietu, ko
iesniedzēja dalībvalsts vēlāk atsauca: EGF 2007/002 FR Renault. [8] NEET: nav iesaistīti ne
izglītībā, ne nodarbinātībā vai
arodapmācībā. [9] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. [10] OV L 192, 20.7.2012., 11. lpp. [11] COM(2012) 160, 4.4.2012. [12] http://ec.europa.eu/egf - pieejams visās 23 ES oficiālajās valodās,
tostarp īru valodā. [13] Starpposma novērtējuma ziņojums ir
pieejams EGF tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/egf). Skat. arī 2011.
gada EGF gada pārskata 4.7.5. nodaļu. [14] Ziņojums par ex-post novērtējuma
pirmo posmu jāiesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim, bet
par
ex post novērtējuma pēdējo posmu – līdz
2014. gada 31. decembrim (EGF regulas 17. panta 1. punkta
b) apakšpunkts). [15] Ņemot vērā 10 lietas, kuras pieteikuma
iesniedzējas dalībvalstis atsauca, šis skaitlis sasniedz 120. Atsauktās lietas statistikā netiek ņemtas
vērā.