This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0541
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE COURT OF AUDITORS FINAL ACCOUNTS OF THE 8TH, 9TH AND 10TH EUROPEAN DEVELOPMENT FUNDS - FINANCIAL YEAR 2012
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI 8., 9. UN 10. EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA GALĪGIE PĀRSKATI - 2012. FINANŠU GADS
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI 8., 9. UN 10. EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA GALĪGIE PĀRSKATI - 2012. FINANŠU GADS
/* COM/2013/0541 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI 8., 9. UN 10. EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA GALĪGIE PĀRSKATI - 2012. FINANŠU GADS /* <EMPTY>/2012/0XXX <EMPTY> */
SATURS PĀRSKATU
APLIECINĀŠANA.. 2 EAF LĪDZEKĻU
IZLIETOJUMS UN UZSKAITE.. 3 I DAĻA — EAF
GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI. 8 1............... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ
EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI. 9 1.1........... ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF:
KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS,NAUDAS
PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU
IZMAIŅĀM 9 1.2........... 8. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 13 1.3........... 9. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 16 1.4........... 10. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 19 1.5........... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF
FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI. 22 2............... ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU.. 42 2.1........... DOTĀCIJAS.. 46 2.2........... KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI. 49 2.3........... CITA INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU.. 54 II DAĻA — EAF GADA
PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI. 56 3.1. ......... PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012. 58 3.2........... GADA PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012. 59 3.3........... GADA PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU
LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM LĪDZ 31.12.2012. 60 3.4........... GADA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012. 61 3.5........... PASKAIDROJUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.). 63 I DAĻAS 2.
NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS:
SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN INSTRUMENTIEM.. 95
PĀRSKATU
APLIECINĀŠANA 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda
2012. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 10. Eiropas
Attīstības fonda Finanšu regulas VIII sadaļu un finanšu
pārskatu pielikumā izklāstītajiem grāmatvedības
principiem, noteikumiem un metodēm. Es atzīstu savu atbildību par 8., 9. un
10. Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un
iesniegšanu saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu
regulas 125. pantu. Esmu saņēmis visu informāciju, kas
vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas
Attīstības fondu aktīvi un saistības, kā arī
budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir
apliecinājuši tās ticamību. Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo
informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par
nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama
pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz
patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fondu finanšu
stāvokli. (parakstījuši) Manfred Kraff grāmatvedis EAF
LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE 1. VISPĀRĪGA
INFORMĀCIJA Eiropas Savienībai ir attīstības
sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības
valstīm. Šādu attiecību galvenais mērķis ir
veicināt ekonomikas un sociālo attīstību, un to ietvaros
īpaša uzmanība tiek pievērsta nabadzības novēršanai un
mazināšanai ilgtermiņā, sniedzot
saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un
tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, Savienība kopā ar
partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un
izmanto finanšu līdzekļus to īstenošanai. Šie Savienības
līdzekļi, kas piešķirti attīstības jomai, nāk no
šādiem trīs avotiem: – Eiropas Savienības
budžets; – Eiropas
Attīstības fonds; – Eiropas Investīciju
banka. Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir
galvenais Savienības atbalsta sniegšanas instruments attīstības
sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā
okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās
(AZT). Tā izveide ir paredzēta 1957. gada Romas līgumā, lai
sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību sākotnēji
tikai Āfrikas valstīm, kuras tajā laikā vēl bija
kolonizētas un ar kurām dažām dalībvalstīm bija
vēsturiska saikne. EAF nefinansē no Eiropas Savienības
budžeta. To finansē dalībvalstis; tam piemēro atsevišķu finanšu
regulu, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija ir
atbildīga par to darbību finansiālu īstenošanu, kas veiktas
ar EAF līdzekļiem, un Eiropas Investīciju banka (EIB)
pārvalda ieguldījumu mehānismu. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam
ĀKK valstīm un AZT piešķirtais ģeogrāfiskais atbalsts
joprojām tiek finansēts galvenokārt no EAF. Katru EAF parasti
noslēdz uz apmēram pieciem gadiem. Kopš pirmās
partnerattiecību konvencijas noslēgšanas 1964. gadā EAF
plānošanas cikli parasti ir atbilduši partnerattiecību
nolīgumu/konvenciju cikliem. Katru EAF regulē atsevišķa finanšu
regula, kurā noteikta prasība par finanšu pārskatu sagatavošanu
katram atsevišķam EAF. Tāpēc finanšu pārskatus sagatavo katram
EAF atsevišķi atkarībā no daļas, ko vada Eiropas Komisija.
Šos finanšu pārskatus sagatavo arī apkopotā veidā, lai
sniegtu kopēju ieskatu par to līdzekļu finanšu stāvokli,
par kuriem ir atbildīga Eiropas Komisija. Kotonū nolīguma
ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms. Šo ieguldījumu
mehānismu pārvalda Eiropas Investīciju banka, un to izmanto, lai
atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK
valstīs, finansējot tieši, bet ne tikai, privātos
ieguldījumus. Mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams
fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkārtoti
ieguldīt citās darbībās, tādējādi nodrošinot
pašatjaunojošu un finansiāli neatkarīgu mehānismu. Tā
kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Eiropas Komisija, tas
nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā – 8., 9. un
10. EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par
finanšu līdzekļu izlietojumu. Ieguldījumu mehānisma finanšu
pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu
daļa (2. daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF
palīdzību attīstības jomā. EAF aptver laika posmu no
2008. līdz 2013. gadam, un tā vispārējais budžets
ir 22 682 miljoni euro. No šīs summas 21 966 miljoni euro
ir piešķirti ĀKK valstīm, 286 miljoni euro – AZT un 430 miljoni
euro – Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanas un
īstenošanas vajadzībām[1].
2. KĀ
FINANSĒ EAF? Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī
pieņēma finanšu plānus laika posmam no 2007. līdz 2013.
gadam. Šajā kontekstā tika izlemts, ka ģeogrāfisko
sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs Eiropas Savienības
budžetā (ka tā nebūs Eiropas Savienības
vispārējā budžeta daļa), bet, ka to turpinās
finansēt, izmantojot esošos starpvaldību EAF laika posmam no 2008.
līdz 2013. gadam. Eiropas Savienības
budžetu izstrādā uz gadu, un tas atbilst budžeta gada pārskata
principam, t.i., izdevumus un ieņēmumus plāno un apstiprina uz
vienu gadu. Atšķirībā no Eiropas Savienības EAF ir
daudzgadīgs fonds. Katru EAF noslēdz kā iekšēju
nolīgumu starp dalībvalstīm, ar kuru izveido vispārēju
fondu, lai īstenotu attīstības sadarbību periodā, kas
parasti ir pieci gadi. Tā kā līdzekļus piešķir uz
vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot
visā EAF periodā. Budžeta gada pārskata trūkums ir
uzsvērts budžeta ziņojumā, kur EAF budžeta izpilde tiek
vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem. EAF līdzekļi ir ES dalībvalstu ad
hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu
pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai izlemtu par
kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu
tā īstenošanu. Komisija pēc tam fondu pārvalda saskaņā
ar ES Attīstības politiku, ko Komisija ierosina un Padome
pieņem. Tā kā dalībvalstīm ir pašām sava
attīstības veicināšanas un atbalsta politika papildus
Savienības politikai, dalībvalstīm jāsaskaņo sava
politika ar ES politiku, lai nodrošinātu, ka tās papildina viena
otru. Līdz 2010. gadam iemaksas tika pieprasītas no 15
iesaistītajām dalībvalstīm. 2011. gadā tika
pieprasītas pirmās iemaksas 10. EAF, kurā piedalās 27
dalībvalstis. Nelieli 10. EAF līdzekļi ir rezervēti
neparedzētām vajadzībām, bet lielākā daļa
līdzekļu ir saplānota indikatīvos daudzgadu plānos,
kas ir galvenokārt ģeogrāfiski, bet arī tematiski, un kas
pašlaik paredzēti 2008.–2013. gadam. Komisija attiecīgi ir
pieņēmusi valstu stratēģijas dokumentus,
reģionālos stratēģijas dokumentus un ĀKK iekšējos
stratēģijas dokumentus. To īstenošana tiek katru gadu uzraudzīta,
un stratēģijas tiek pārskatītas vidusposmā (šī
pārskatīšana ir pabeigta) un termiņa beigās (šī
pārskatīšana nav pabeigta). Šo vidusposma un termiņa beigu
pārskatu rezultātā Komisija var Eiropas Savienības
vārdā pārskatīt stratēģijas un līdzekļu
piešķiršanu, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu vai
reģionu aktuālās vajadzības un rezultātus. Papildus
iepriekšminētajām iemaksām dalībvalstis var
iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt
brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF. 3. KĀ EAF LĪDZEKĻUS
PĀRVALDA UN IZLIETO?
3.1. Darbības
izdevumi EAF ir dažādi darbības izdevumi
atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda.
Saskaņā ar Finanšu regulu (FR) Komisija izlieto EAF
līdzekļus, izmantojot šādas metodes. Decentralizēta
pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisija – mazākā vai
lielākā mērā, atkarībā no attiecīgās
saņēmējvalsts vietējās situācijas –
deleģē trešām valstīm konkrētus uzdevumus budžeta izpildei. Centralizēta
pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisijas dienesti budžetu īsteno
tieši vai netieši, proti, Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus Eiropas
Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos noteiktām
atbildīgām struktūrām, piemēram, Eiropas
Savienības aģentūrām. Kopīga
pārvaldība ar starptautiskām organizācijām: saskaņā ar šo
metodi Komisija uztic noteiktus izpildes uzdevumus starptautiskai
organizācijai.
3.2. Dažādi
finanšu dalībnieki Deleģētais
kredītrīkotājs atbild par pārvaldības
procesu kopumā, nosakot, kas jādara, lai sasniegtu izvirzītos
politiskos mērķus, kā arī vadot uzsāktās darbības
gan no darbības, gan budžeta aspekta, tostarp parakstot juridiskas
saistības, veicot izpildes uzraudzību, veicot maksājumus un
vajadzības gadījumā pat līdzekļu atgūšanu. Eiropas Savienības
delegācijas vadītājs ir vietējais
koordinators starp Komisiju un valsts vai reģionālajām
ĀKK/AZT iestādēm šajā jomā. Vadītājs cieši
sadarbojas ar valsts vai reģionālajiem
kredītrīkotājiem, nosakot izpildes stratēģiju un
nozaru politiku, kā arī sagatavojot, pētot un pārskatot EAF
programmas un projektus. Valsts
kredītrīkotājs saņēmējvalstī ir
augstākā amatpersona, ko iecēlusi katras ĀKK valsts/AZT
valdība. Viņš pārstāv savas valsts iestādes visās
darbībās, ko finansē fonds un pārvalda Komisija un EIB.
Vairumā gadījumu šīs funkcijas pilda valdības loceklis,
parasti – plānošanas vai finanšu ministrs. Valsts
kredītrīkotājs pilda administratīvos, tehniskos un finanšu
pienākumus, kas saistīti ar EAF programmu un projektu
pārvaldību. Grāmatvedis izpilda
kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma un iekasēšanas
rīkojumus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību,
grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības
sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un
attiecīgu gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim
jāparaksta pārskati, apliecinot, ka tie sniedz patiesu un skaidru
priekšstatu par finanšu stāvokli. 3.3. EAF līdzekļu
izlietojums Lielais vairums finanšu līdzekļu, ko
ĀKK valstīm un AZT piešķir ar EAF starpniecību, ir
dotācijas. Katra EAF pastāvēšanas sākumā Eiropas
Savienība informē ĀKK valstis un AZT par indikatīvo
piešķīrumu apjomu, kam jābūt tiem pieejamam fonda
periodā. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz valsts
vajadzībām un izpildes kritērijiem. Valsts līmenī valsts
stratēģiskais dokuments (VSD) ir attiecīgās ĀKK valsts
un Komisijas sagatavots dokuments. To sagatavo, pamatojoties uz iepriekš
veiktām apspriedēm ar plašu dalībnieku loku, tostarp
nevalstiskām personām, vietējām iestādēm un
attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. VSD ir
instruments, kura mērķis ir noteikt darbību prioritāti un
veicināt vietējo dalībnieku atbildību par sadarbības
programmām. Pēc tam sagatavo
valsts indikatīvo programmu (VIP), pamatojoties uz VSD iekļautajiem
attīstības mērķiem un prioritātēm un
saskaņā ar tiem. VIP aptver nozares un jomas, kuras saņems atbalstu,
paskaidro, kā atbalsts atbilst noteiktajiem mērķiem, un sniedz
īstenošanas laika grafiku. VSD un NIP pārskata ik gadu,
vidusposmā un EAF termiņa beigās, un vajadzības
gadījumā to darbības laikā ievieš uzlabojumus un
izmaiņas.
3.4. EAF
līdzekļu izlietojuma saistību uzņemšanās EAF līdzekļu tērēšana nav
atļauta, ja vien un kamēr Komisija un paredzamais EAF naudas saņēmējs
nav uzņēmušies rakstiskas juridiskas saistības. Rakstiskas
juridiskas saistības var būt (piešķīruma, pakalpojuma vai
cita veida) līgums, kas noslēgts ar privāttiesībās
noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, NVO
vai ekonomikas dalībniekiem, vai administratīva un/vai
finansiāla rakstura vienošanās, ko Komisija noslēgusi ar
starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktām
atbildīgām struktūrām, piemēram, valstīm un to
publiskām struktūrām vai starptautiskām
organizācijām, kurām ir juridiskas personas statuss. Lai varētu uzņemties juridiskas
saistības, iesaistot trešās personas , jāparedz budžeta
pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem attiecīgās
darbības veikšanai. Ja šis nosacījums ir izpildīts,
nepieciešamie līdzekļi jārezervē budžetā,
uzņemoties budžeta saistības grāmatvedības
sistēmā. Tas tomēr neietekmē vispārējo uzskaiti
(jeb virsgrāmatu), jo nekādi izdevumi pagaidām nav radušies. Tas
ir tāpēc, ka EAF grāmatvedības sistēmu veido divi
atsevišķi, tomēr savstarpēji saistīti elementi: (a)
budžeta
uzskaite, kas satur detalizētu informāciju par budžeta izpildi un (b)
vispārējā
uzskaite, ko izmanto, lai sagatavotu bilanci un saimnieciskā
rezultāta pārskatu. Budžeta uzskaite atspoguļo uzņemtās
saistības un veiktos maksājumus. Tās pamatā ir naudas
plūsmas grāmatvedības princips, saskaņā ar kuru
posteni reģistrē uzskaitē tikai tad, kad attiecībā uz
naudu ir radušās saistības, tie ir izmaksāti vai saņemti.
Šāda veida grāmatvedības uzskaite ir raksturīga publiskajam
sektoram, kur vēsturiski galvenā uzmanība parasti tikusi
pievērsta budžetam un tā izpildei. Vispārējā uzskaite (pamatojoties uz
uzkrāšanas principu grāmatvedībā) atspoguļo visus
finanšu gada izdevumus un ieņēmumus (tādējādi
atspoguļojot saimniecisko rezultātu), un aktīvu un saistību
bilances veidā parāda, kāds ir EAF finanšu stāvoklis
konkrētā gada 31. decembrī. 3.5. Maksājuma veikšana Maksājumu nav iespējams veikt, ja vien
budžeta saistības jau nav apstiprinājis
kredītrīkotājs. Priekšfinansējums ir maksājums, kas
paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i.,
apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākās
iemaksās laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma
līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto
paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā
periodā vai atmaksā, – ja saņēmējam nav
attiecināmo izdevumu, priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF.
Tādējādi samaksātais priekšfinansējums nav
galīgie izdevumi, kamēr nav izpildīti līguma
attiecīgie nosacījumi, tāpēc to reģistrē bilances
aktīvos, veicot sākotnējo maksājumu. Priekšfinansējuma
aktīva summu (pilnīgi vai daļēji) samazina, apstiprinot
attiecināmās izmaksas (ko saimnieciskā rezultāta
pārskatā uzskata par izdevumiem) un atmaksātās summas. Gada beigās jāveic novērtējums
par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem
izdevumiem, par kuriem vēl nav iesniegti pārskati. Pēc šiem
periodizācijas aprēķiniem novērtētās
attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātās
maksas, bet aplēstās neattiecināmās summas paliek
atklātas uzskaites kategorijā "Parādi, kuriem jāveic
attiecināmības pārbaude". Šīs summas parāda
īstermiņa saistībās, lai neuzrādītu nepamatoti
lielus aktīvus un saistības.
3.6. Nepamatoti
veikto maksājumu atgūšana EAF apmaksājamo izdevumu
attiecināmību pārbauda, pamatojoties uz apliecinošiem
dokumentiem, kā noteikts piemērojamos noteikumos vai katras
dotācijas nosacījumos. Lai optimizētu kontroles sistēmu
izmaksu un ieguvumu attiecību, pārbaudes galīgu maksājumu
pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem parasti ir pamatīgākas
nekā starpposma pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem,
tādējādi tās var atklāt kļūdas starpposma
maksājumos, ko labo, koriģējot galīgo maksājumu.
Turklāt Komisijai ir tiesības pārbaudīt apliecinošo
dokumentu atbilstību, veicot pārbaudes finansēto pasākumu
īstenošanas laikā un/vai ex post pārbaudes maksājuma
pieprasītāja projekta īstenošanas vietās. Īstenošanas
periodā konstatētās kļūdas var labot,
koriģējot nākamos pieprasījumus. Par ex post
pārbaudēs konstatētām kļūdām sagatavo
iekasēšanas rīkojumu.
4. GADA
BEIGU PĀRSKATI
4.1. Gada
pārskati Grāmatvedis atbild par gada pārskatu
sagatavošanu un nodrošina, lai tie sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par
EAF finanšu stāvokli. Gada pārskatus veido: I daļa. Eiropas Komisijas
pārvaldītie līdzekļi. – Astotā,
devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu
pārskati. – Ziņojums par 8., 9. un
10. Eiropas Attīstības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu. II daļa. Eiropas Investīciju
bankas pārvaldītie līdzekļi. – Ieguldījumu mehānisma
finanšu pārskati. Ieguldījumu
mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa
gada pārskatu daļa, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF
palīdzību attīstības jomā. Pēc Revīzijas palātas veiktās
revīzijas gada pārskatus līdz nākamā gada 31. jūlijam
pieņem Komisija un iesniedz tos Padomei un Parlamentam, kam
jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.
4.2. Gada
darbības pārskats Kredītrīkotājam jāsagatavo gada
darbības pārskats (GDP) par tā pārziņā
esošajām darbībām. Šajā GDP kredītrīkotājs atskaitās
par politikas rezultātiem un nodrošina pietiekamu pārliecību, ka
viņa pārskatā minētajām darbībām
piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem
mērķiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības
principiem un ka izveidotās kontroles procedūras pietiekami
garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. 5. REVĪZIJA UN
IZPILDES APSTIPRINĀJUMS
5.1. Revīzija EAF gada pārskatus un līdzekļu
pārvaldību pārrauga tās ārējais revidents –
Eiropas Revīzijas palāta, kas sagatavo gada ziņojumu Padomei un
Eiropas Parlamentam. Palātas galvenais uzdevums ir veikt EAF gada
pārskatu ārēju un neatkarīgu revīziju. Savas
darbības ietvaros Revīzijas palāta sagatavo: (1)
gada
ziņojumu, detalizēti izklāstot savus novērojumus par gada
pārskatiem un to pamatā esošajiem darījumiem, (2)
pamatojoties
uz veikto revīziju un gada pārskatā ticamības
deklarācijas veidā iekļautu atzinumu par i) pārskatu
ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un
pareizību; (3)
īpašos
ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās vadības
jomās veikto revīziju konstatējumi. Revīzijas palātai ir piekļuves
tiesības visiem dokumentiem, kas nepieciešami revīzijas veikšanai.
Palāta veic revīziju visās EAF darbības jomās
līdz pat atsevišķu darījumu un maksājumu likumības un
pareizības pārbaudei. Tā veic arī pašu gada pārskatu
revīziju, pārbaudot arī atsevišķus bilances un
saimnieciskā rezultāta pārskatu posteņus, kā arī
finanšu pārskatu kopējo noformējumu. Tādējādi
Revīzijas palāta var sniegt atzinumu ne tikai par
atspoguļotajiem skaitļiem, bet arī par izveidoto sistēmu un
kontroles mehānismiem. 5.2. Izpildes
apstiprinājums Galīgais kontroles mehānisms ir
konkrētā finanšu gada EAF finanšu līdzekļu izlietojuma
apstiprinājums. Tiesības pieņemt EAF izpildes
apstiprinājuma lēmumu ir Eiropas Parlamentam. Tas nozīmē,
ka pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu galīgās
noformēšanas Padomei jāsniedz attiecīgs ieteikums, bet
Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums, vai apstiprināt
Komisijas iepriekšējā finanšu gada EAF līdzekļu
finansiālo izlietojumu. Šā lēmuma pamatā ir Revīzijas palātas
veiktā gada pārskata pārbaude un tās gada ziņojums
(kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija),
kā arī Komisijas atbildes un Komisijai uzdotie jautājumi un
papildu informācijas pieprasījumi. Izpildes apstiprinājums atspoguļo finanšu
līdzekļu izlietojuma ārējās kontroles politisko
aspektu, un tas ir lēmums, ar kuru Eiropas Parlaments atbilstoši Padomes
ieteikumam atbrīvo Komisiju no atbildības par konkrētā
finanšu gada finanšu līdzekļu izlietojumu. Šai izpildes
apstiprinājuma procedūrai var būt divi iznākumi: izpildes
apstiprinājuma piešķiršana vai atlikšana. Piešķirot
apstiprinājumu, Parlaments var uzsvērt novērojumus, ko tas
uzskata par svarīgiem, bieži vien sniedzot ieteikumus par
darbībām, kas Komisijai attiecīgajos jautājumos būtu
jāveic. Komisija apraksta veiktos pasākumus turpmākā
ziņojumā un rīcības plānā, ko tā nosūta
Parlamentam un Padomei. I DAĻA
— EAF GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE
LĪDZEKĻI[2] 1. ASTOTĀ,
DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU
PĀRSKATI
1.1. ASTOTAIS,
DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS,NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM
ASTOTĀ,
DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA BILANCE
|| || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ILGTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 438 || 380 || || || || || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 1 334 || 1 175 || Debitoru parādi || 2.3. || 70 || 111 || Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 224 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 2 532 || 2 891 || || || || || ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || - || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (1 057) || (1 033) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (1 097) || (1 033) || || || || || NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858 || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 29 579 || 26 979 || Pārējās rezerves || 2.9. || 2 252 || 2 252 || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (27 374) || (24 674) || Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700) || NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858 8., 9. un 10. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA KOPSAVILKUMA PĀRSKATS
|| || miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 124 || 99 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || || Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (3 017) || (2 702) Administratīvie izdevumi || 3.3. || (107) || (75) || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (3 001) || (2 679) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (22) || (20) PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (22) || (21) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (3 023) || (2 700) ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN
DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA NAUDAS PLŪSMAS TABULA
|| || miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700) || || || PAMATDARBĪBA || 4.2. || || Dalībvalstu parastās iemaksas || || 2 606 || 3 238 Līdzfinansējuma iemaksas || || 19 || 7 Zaudējumi no debitoru parādu vērtības samazināšanās (to apvērse) || || 4 || 6 || || || Ilgtermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (58) || (28) Īstermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (159) || (79) Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums[3] || || 31 || 14 Ilgtermiņa saistību pieaugums/samazinājums || || 40 || - Īstermiņa saistību pieaugums/samazinājums[4] || || 6 || (42) || || || NETO NAUDAS PLŪSMA || || (534) || 417 || || || NAUDAS UN TĀS EKVIVALENTU NETO PALIELINĀJUMS/(SAMAZINĀJUMS) || || (534) || 417 Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā || 2.5. || 1 224 || 808 Nauda un tās ekvivalenti gada beigās || 2.5. || 690 || 1 224 KOPSAVILKUMA PĀRSKATS PAR 8.,
9. UN 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
|| || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 21 812 || 23 879 || (24 674) || 2 252 || 1 458 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (3 100) || 3 100 || - || - || 3 100 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 700) || - || (2 700) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 18 712 || 26 979 || (27 374) || 2 252 || 1 858 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (3 023) || - || (3 023) ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 16 112 || 29 579 || (30 396) || 2 252 || 1 435 1.2. 8.
EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS
PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
8. EAF
BILANCE || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 38 || 70 || Debitoru parādi || 2.3. || 1 || 4 || Korespondējošie konti || 2.4. || 345 || 387 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 384 || 461 || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (22) || (29) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (22) || (29) || || || || || NETO AKTĪVI || || 361 || 432 || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 12 840 || 12 840 || Pārējās rezerves || 2.9. || (2 354) || (2 276) || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (10 132) || (10 042) || Gada saimnieciskais rezultāts || || 7 || (90) || NETO AKTĪVI || || 361 || 432 8. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 58 || 40 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || 3.2. || (49) || (128) || || || || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || 9 || (88) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || (1) PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (2) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || 7 || (90) PĀRSKATS PAR 8. EAF NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM || || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 042) || (2 237) || 560 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || - Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (38) || (38) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (90) || - || (90) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 132) || (2 276) || 432 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || - Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (78) || (78) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || 7 || - || 7 ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 125) || (2 354) || 361 1.3. 9.
EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS
PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
9. EAF
BILANCE || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ILGTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 119 || 191 || || || || || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 447 || 569 || Debitoru parādi || 2.3. || 58 || 87 || Korespondējošie konti || 2.4. || 1 919 || 2 557 || Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || - || 6 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 2 543 || 3 410 || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (375) || (315) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (375) || (315) || || || || || NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096 || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 11 699 || 11 699 || Pārējās rezerves || 2.9. || 4 126 || 4 227 || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (12 830) || 11 932 || Gada saimnieciskais rezultāts || || (827) || (898) || NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096 9. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 49 || 49 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || || Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (856) || (924) Administratīvie izdevumi || 3.3. || (1) || (3) || || || || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (809) || (879) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (18) || (19) PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (18) || (19) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (827) || (898) PĀRSKATS PAR 9. EAF NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM || || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || 660 || 11 039 || (11 932) || 4 157 || 3 263 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (660) || 660 || - || - || 660 Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || 70 || 70 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (898) || - || (898) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (12 830) || 4 227 || 3 096 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || - Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (100) || (100) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (827) || - || (827) ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (13 657) || 4 126 || 2 168 1.4. 10.
EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS
PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
10. EAF
BILANCE || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ILGTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 319 || 189 || || || || || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 849 || 536 || Debitoru parādi || 2.3. || 11 || 20 || Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 218 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 1 869 || 1 963 || || || || || ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || - || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (660) || (689) || Korespondējošie konti || 2.4. || (2 264) || (2 944) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (2 963) || (3 633) || || || || || NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670) || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 5 040 || 2 440 || Pārējās rezerves || 2.9. || 479 || 301 || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (4 411) || (2 699) || Gada saimnieciskais rezultāts || || (2 203) || (1 712) || NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670) 10. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 18 || 10 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || || Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (2 112) || (1 650) Administratīvie izdevumi || 3.3. || (106) || (72) || || || || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (2 201) || (1 712) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || 0 PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (1) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (2 203) || (1 712) PĀRSKATS PAR 10. EAF NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM || || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 21 152 || - || (2 699) || 333 || (2 366) Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 440) || 2 440 || - || - || 2 440 Pārvietojumi no 8. un 9. EAF || - || - || - || - || (32) || (32) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (1 712) || - || (1 712) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 18 712 || 2 440 || (4 411) || 301 || (1 670) Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600 Pārvietojumi no 8. un 9. EAF un pārvietojumi uz tiem || - || - || - || - || 178 || 178 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 203) || - || (2 203) ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 16 112 || 5 040 || (6 614) || 479 || (1 095) 1.5. ASTOTĀ,
DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI 1. NOZĪMĪGA
GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA 1.1. TIESĪBU NORMAS UN
FINANŠU REGULA
Finanšu
pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko
piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam. Saskaņā ar 10.
EAF Finanšu regulas 121. panta noteikumiem finanšu pārskatus sagatavo,
ievērojot uzkrāšanas principus grāmatvedībā. Šie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši
EAF grāmatvedības noteikumiem un metodēm, kas savukārt ir
izstrādātas, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora
grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai — automātiski —
pamatojoties uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko
attiecīgi ir izdevusi Starptautisko publiskā sektora
grāmatvedības standartu padome (SPSGSP) un Starptautisko
grāmatvedības standartu padome (SGSP). EAF grāmatveža
pieņemtie grāmatvedības noteikumi tika piemēroti
attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu
pārvaldību ir atbildīga Eiropas Komisija. EAF grāmatvedim jāiesniedz provizoriskie
pārskati Revīzijas palātai līdz nākamā gada 31.
martam. Savukārt Revīzijas palāta Komisijai līdz 15.
jūnijam dara zināmus savus novērojumus par pārskatiem (125.
pants). Pamatojoties uz šiem novērojumiem, Komisija apstiprina
galīgos pārskatus līdz 31. jūlijam un nosūta tos
Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Pēc tam
pārskatus līdz 15. novembrim publicē Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Revīzijas
palātas sniegto ticamības deklarāciju attiecībā uz to
EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir
atbildīga Komisija.
1.2. GRĀMATVEDĪBAS
PRINCIPI Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt
plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par struktūras
finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas
plūsmām. Publiskā sektora struktūras, piemēram, EAF,
gadījumā mērķi ir konkrētāki – sniegt lēmumu
pieņemšanai nepieciešamo informāciju un parādīt, kā
struktūra ir atbildīga par tai uzticētajiem
līdzekļiem. Tā kā finanšu pārskatiem
jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, tiem ne tikai jānodrošina
būtiska informācija par organizācijas darbības
būtību un apjomu, paskaidrojumi par tās finansējumu,
konkrēta informācija par tās darbībām, bet tas
arī jādara skaidrā un saprotamā veidā, lai būtu
iespējams veikt salīdzinājumus ar citiem finanšu gadiem. Šis
dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos
apsvērumus. Eiropas Attīstības fonda
grāmatvedības sistēma sastāv no vispārējās
uzskaites un budžeta uzskaites. Budžeta uzskaite detalizēti atspoguļo
budžeta izpildi. Tā ir balstīta uz naudas uzskaites principu.
Vispārējā uzskaite ļauj sagatavot finanšu pārskatus,
jo tā atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ienākumus,
pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, un ir
paredzēta, lai noteiktu finanšu stāvokli bilances veidā
31. decembrī. EAF Finanšu regulas 120. pantā ir noteikti
šādi grāmatvedības principi, kas piemērojami, sagatavojot
finanšu pārskatus: – darbības
nepārtrauktība; – piesardzība; – viendabīgas uzskaites
metode; – datu
salīdzināmība; – būtiskums; – saldo
neaprēķināšana; – atspoguļošana pēc
būtības; – uzkrājumu
grāmatvedība.
1.3. SAGATAVOŠANAS
PAMATS
1.3.1. Darbības un pārskata valūta Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas
ir EAF darbības un pārskata valūta.
1.3.2. Valūta
un konvertācijas pamats Darījumus ārvalstu valūtā
pārvērš euro, piemērojot maiņas kursus, kas ir
spēkā darījumu veikšanas dienā. Peļņu un
zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu
norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu
monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas
atbilstoši valūtas kursam gada beigās atzīst saimnieciskā
rezultāta pārskatā. Monetāro aktīvu un saistību gada
beigu atlikumus, kas izteikti ārvalstu valūtā, konvertē
euro pēc 31. decembrī noteiktā valūtas maiņas kursa.
Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011. || Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011. XOF || 655,957 || 655,957 || KES || 113,460 || 109.362 XAF || 655,957 || 655,957 || BIF || 2037,95 || 1780,23 NGN || 206,074 || 204,185 || SLL || 5709,56 || 5663,54 PGK || 2,76702 || 2,81057 || TZS || 2077,48 || 2058,31 HTG || 56,2987 || 53,2461 || UGX || 3508,51 || 3181,89 GNF || 9250,40 || 9155,86 || MGA || 2981,70 || 2870,88 MWK || 439,917 || 213,286 || SZL || 11,1727 || 10,4830 1.3.3. Aplēses izmantošana Saskaņā ar SPSGS un
vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu
pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības
aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko
pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver, bet
neaprobežojas ar aplēsēm par uzkrājumu summām un
zaudējumiem, kas radušies no debitoru parādu un uzkrāto izdevumu
vērtības samazināšanās. Faktiskie rezultāti var
atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek
atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas. 1.4. BILANCE
1.4.1. Priekšfinansējuma
summas Priekšfinansējums ir maksājums, kas
paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i.,
apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos
maksājumos laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma
līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā
vai izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā
laika periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie
izdevumi, minētais priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF.
Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji),
apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas. Gada beigās pieejamās
priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s)
summā(s), atskaitot atmaksātās summas, dzēstās
attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas,
kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības
samazinājumus. Procentus par priekšfinansējumu atzīst,
kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā līguma
noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju,
aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus. 1.4.2. Debitoru parādi Debitoru parādus uzskaita
sākotnējā summā, atskaitot norakstīto
vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības
samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka
nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši
sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādu.
Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites
vērtību un atgūstamo summu, kas ir gaidāmās
nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība, kura
diskontēta, piemērojot tirgus procentu likmes līdzīgiem
aizņēmējiem. Atzīst arī parasto vērtības
norakstīšanu par neizpildītiem iekasēšanas rīkojumiem,
kuriem vēl nav veikta konkrēta vērtības norakstīšana.
Parastās vērtības norakstīšanas pamatā ir
vēsturiskais zaudējumu līmenis. Norakstītā summa tiek
atzīta saimnieciskā rezultāta pārskatā.
1.4.3. Nauda
un tās ekvivalenti Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu
instrumenti, un tos definē kā īstermiņa aktīvus. Šeit
ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās un
citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar
sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus. 1.4.4. Kreditoru parādi Liela daļa EDF
kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai
pakalpojumu iegādi, bet tie ir neapmaksāti izmaksu
atlīdzinājuma pieprasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita
finansējuma saņēmēji. Tos iegrāmato kā kreditoru
parādus pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts
izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums, un pēc pārbaudes,
kurā attiecīgie finanšu pārstāvji apstiprina, ka izmaksas
ir attiecināmas. Šajā posmā parādi tiek novērtēti
apstiprinātā un attiecināmā apjomā. Kreditoru parādus, ko rada preču un
pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā,
saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad
preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti.
1.4.5. Uzkrājumi Uzkrājumus atzīst, ja EAF pagātnes
notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses
radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti
iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs
nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami
novērtēt. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums
par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai
pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu.
1.4.6. Uzkrātie
un nākamo periodu ienākumi un izdevumi Svarīgs elements uzkrājumu
grāmatvedībā ir nodrošināt darījumu
reģistrēšanu pārskata gadā, ar kuru tie saistīti. To
sauc par periodizāciju. Jo īpaši jāveic novērtējums par
EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmiem izdevumiem,
par kuriem EAF vēl nav iesniegti pārskati (uzkrātie izdevumi).
Un otrādi – daži kārtējā gadā veiktie maksājumi
attiecas uz nākamajiem periodiem (nākamo periodu izdevumi), un tie
jānosaka un jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os). Saskaņā ar EAF grāmatvedības
noteikumiem darījumi un notikumi tiek atzīti finanšu pārskatos
tajā periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās
uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu,
kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu.
Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas
izdotām detalizētām darbības un prakses
pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka
finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Arī ieņēmumus uzskaita periodā,
ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās EAF pakalpojumu ir sniedzis,
preces ir piegādājis, bet rēķins vēl nav izsniegts,
vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t.i., atsaucoties
uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu
pārskatos. Turklāt, ja gada beigās rēķins
ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav
piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un
atzīst nākamajā pārskata periodā. 1.5. SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS
1.5.1. Ieņēmumi Eiropas Attīstības fondam budžetā
neiekļauj ieņēmumus. Dalībvalstu parastās iemaksas
uzskata par fonda kapitālu. Ieņēmumus veido atgūtie
izdevumi un procentu ienākumi. Izdevumu atgūšana Ja kādu darbību rezultātā
galasaņēmējiem vai trešām valstīm jāatmaksā
izdevumi, kas iepriekš segti no EAF budžeta, tiek sagatavoti iekasēšanas
rīkojumi un veikti atskaitījumi no turpmākajiem
maksājumiem, un tos uzskaita šādi: – izdevumu atgūšana:
izdotais iekasēšanas rīkojums uzskatāms par debitora parādu
ar attiecīgu ierakstu attiecīgā gada saimnieciskā
rezultāta pārskata ienākumos; vai – priekšfinansējuma
atgūšana: šajā gadījumā summu atspoguļo
priekšfinansējuma pozīcijā bilancē. Procentu ienākumi Procentu ienākumus atzīst
saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo
procentu metodi. Procentu ienākumi ietver procentus, kas saņemti vai
saņemami par naudas atlikumiem un pieprasāmiem noguldījumiem
komercbankās vai par EAF pienākošos summu novēlotiem
maksājumiem. Procentu ienākumus atzīst, tiklīdz tie
uzkrājušies.
1.5.2. Izdevumi Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus
sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad preces
vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti. Izdevumus
novērtē sākotnējā rēķina izmaksu
apmērā. Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti
izdevumi veido EAF izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi
attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt
trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām
saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu,
pārskaitījumi saskaņā ar līgumu vai neatkarīgas
dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi. Pārskaitījumus atzīst kā
izdevumus tajā periodā, kurā notiek notikumi, kas dod pamatu
maksājumam, ja pārskaitījuma veids ir atļauts regulās
(Finanšu regulā un citās regulās) vai ir parakstīts
līgums, kas atļauj maksājumu; ja saņēmējs izpilda
attiecināmības kritērijus; un attiecināmo summu var ticami
novērtēt. Tad, kad tiek saņemts maksājuma
pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas
atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā
izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē
saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par
kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos uzskaita kā
uzkrātos izdevumus. Procentu izdevumi Procentu izdevumus atzīst saimnieciskā
rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi.
Procentu izdevumus veido izmaksātie vai izmaksājamie procenti, un tos
atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies. 1.6. IESPĒJAMIE
AKTĪVI UN SAISTĪBAS
1.6.1. Iespējamie
aktīvi Iespējams aktīvs ir tāds aktīvs,
kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā
atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki
turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst
pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt.
Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks
labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams. Iespējamos aktīvus novērtē
katrā bilances datumā, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas
tiek atbilstīgi atspoguļotas finanšu pārskatos. Ja faktiski ir
skaidrs, ka saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls tiks
saņemts un aktīva vērtību var ticami novērtēt,
aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus atzīst tā
perioda finanšu pārskatos, kurā pārmaiņas notikušas. Garantijas ir iespējami aktīvi, kuru
pamatā ir pagātnes notikumi un kuru esību apstiprina garantijas
priekšmeta izmantošana vai neizmantošana. Tādējādi garantijas
var uzskatīt par iespējamiem aktīviem. Garantija ir nokārtota,
ja garantijas priekšmets beidzis pastāvēt. Tas noskaidrojas, kad ir
izpildīti nosacījumi attiecībā uz maksājuma
pieprasījumu galvotājam.
1.6.2. Iespējamās
saistības Iespējamās saistības ir tādi
pienākumi, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā
atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki
turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst
pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt;
vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji
notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei
būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu
ietverošu resursu aizplūde, vai retos gadījumos, kad pienākuma
apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās
saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai
kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav
niecīga. Iespējamās saistības
novērtē katrā bilances datumā, lai noteiktu, vai
saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu
aizplūdes iespēja ir kļuvusi ticama. Ja kļūst ticams,
ka saistībā ar posteni, kas uzrādīts kā
iespējamās saistības, būs nepieciešama saimniecisko labumu
vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, finanšu
pārskatos atzīst uzkrājumus periodā, kurā notikušas
pārmaiņas attiecībā uz minēto ticamību. 2. BILANCES PASKAIDROJUMI
ILGTERMIŅA
AKTĪVI 2.1. PRIEKŠFINANSĒJUMS || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Iepriekšējs finansējums || - || 119 || 319 || 438 || 380 KOPĀ || - || 119 || 319 || 438 || 380 Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi
pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas.
Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti
maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem.
Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai
teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno. Atkarībā no priekšfinansējuma
atgūstamības vai izlietojuma laika to uzrāda kā
īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu.
Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošajā līgumā. Visus
atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata
datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā
kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa
projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem
periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tādējādi šīs
priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa
aktīvi. Ilgtermiņa priekšfinansējuma pieaugums par
58 miljoniem euro salīdzinājumā ar 2011. gada
31. decembri galvenokārt izskaidrojams ar ilgtermiņa
priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar PIR[5] projektiem (97 miljoni euro),
iekšējiem ĀKK projektiem (42 miljoni euro) un PIN[6] dotācijām (10 miljoni euro), ko
savukārt kompensē samazinājums ilgtermiņa
priekšfinansējumā saistībā ar iekšējiem ĀKP
izdevumiem (73 miljoni euro) un administratīvajiem izdevumiem (29 miljoni
euro). ĪSTERMIŅA AKTĪVI 2.2. PRIEKŠFINANSĒJUMS || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Priekšfinansējums (bruto) || 70 || 1 207 || 2 316 || 3 593 || 3 415 Mīnus priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses || (32) || (760) || (1 468) || (2 259) || (2 240) KOPĀ || 38 || 447 || 849 || 1 334 || 1 175 Neto īstermiņa priekšfinansējuma
pieaugums par 159 miljoniem euro galvenokārt izskaidrojams ar
priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar atbalsta instrumentu PIN
dotācijām (147 miljoni euro), PIR projektiem (68 miljoni euro)
un iekšējo ĀKP parādu sloga mazināšanu (39 miljoni euro).
Šo pieaugumu daļēji kompensēja neto priekšfinansējuma
samazinājums saistībā ar nozaru politiku (65 miljoni euro) un
iekšējiem ĀKP sociālās jomas projektiem (32 miljoni euro).
2.2.1.
Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas Garantiju ņem, lai nodrošinātu
priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta
pēdējais pieprasījums. Garantijai ir divas
atšķirīgas vērtības, proti, nominālā un
aktuālā vērtība. Nominālo vērtību
veidojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas
aktuālo vērtību veidojošais notikums ir priekšfinansējuma
maksājums un/vai priekšfinansējuma vēlāka noskaidrošana. 2012. gada 31.
decembrī to garantiju nominālā vērtība, kuras EAF
saņēma par priekšfinansējumu, ir 566 miljoni euro. Šo garantiju
aktuālā vērtība ir 391 miljons euro. 2011. gada 31.
decembrī šīs summas bija attiecīgi 637 miljoni euro un 394
miljoni euro.
2.3. DEBITORU
PARĀDI || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Klientu parādi || 2.3.1. || 1 || 6 || 2 || 10 || 13 Debitoru parādi no dalībvalstīm || 2.3.2. || - || - || 3 || 3 || 9 Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi || 2.3.3. || 0 || 51 || 6 || 57 || 89 KOPĀ || || 1 || 58 || 11 || 70 || 111 2.3.1. Klientu parādi || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Klientu parādi || 5 || 19 || 3 || 26 || 27 -Norakstīšana || (3) || (12) || (1) || (16) || (13) KOPĀ || 1 || 6 || 2 || 10 || 13 Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas
iegrāmatoti pārskatos 2012. gada 31. decembrī kā
konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav
iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu
daļā. Iekasēšanas rīkojumu slēguma bilance
atspoguļo izdoto, bet līdz gada beigām neapmaksāto
iekasēšanas rīkojumu vērtību. Izmaiņas neizpildītajos iekasēšanas
rīkojumos attiecīgajā periodā ir detalizētāk
izklāstītas šajā tabulā. || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada sākumā || 6 || 19 || 1 || 25 || 18 Izdotie iekasēšanas rīkojumi || 12 || 64 || 63 || 139 || 130 Slēgtie iekasēšanas rīkojumi || (13) || (64) || (61) || (138) || (123) Apmaksāti || (12) || (43) || (43) || (97) || (108) Atcelti (FR 73. pants) || - || (1) || - || (1) || (1) Anulēti || 0 || (3) || 0 || (4) || (2) Kompensēti || (2) || (17) || (18) || (36) || (13) Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada beigās || 5 || 19 || 3 || 26 || 25 2.3.2. Debitoru parādi no
dalībvalstīm Dalībvalstu debitoru parāds 3 miljonu
euro apmērā 10. EAF ir līdzfinansējuma iemaksas, kas
jāsaņem no Beļģijas, Spānijas un Zviedrijas. 2.3.3. Uzkrātie ienākumi
un nākamo periodu izdevumi Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu
izdevumi galvenokārt ietver uzkrātos procentus par priekšfinansējuma
summām. Turklāt šajā pozīcijā tiek iekļauti
uzkrātie procentu ienākumi par nokavētajām iemaksām. Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu
izdevumu samazinājums ir skaidrojams ar mazākiem uzkrātajiem
procentiem par priekšfinansējumu (skatīt 3.4. paskaidrojumu 2.4. KORESPONDĒJOŠIE
KONTI || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. uz/no 6. EAF || (2 065) || (214) || - || (2 279) || (2 279) uz/no 7. EAF || - || 2 279 || - || 2 279 || 2 279 uz/no 8. EAF || - || (3 038) || 628 || (2 410) || (2 453) uz/no 9. EAF || 3 038 || - || (2 892) || 146 || (491) uz/no 10. EAF || (628) || 2 892 || - || 2 264 || 2 944 KOPĀ || 345 || 1 919 || (2 264) || 0 || 0 Efektivitātes nolūkā 10. EAF ir
piešķirta tikai viena kase, kas aptver visus EAF; tā
rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādiem EAF, kas
starp dažādām EAF bilancēm tiek pārnestas
korespondējošos kontos. 2012. gadā būtiskākās
izmaiņas korespondējošos kontos ietver maksājumus, ko veica 10.
EAF, lai īstenotu 8. un 9. EAF. 2.5. NAUDA UN TĀS
EKVIVALENTI[7] || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Nauda bankās || 2.5.1. || - || - || 687 || 687 || 1 211 STABEX vērtspapīru konti || 2.5.2. || - || - || 2 || 2 || 5 Līdzfinansējuma banku konti || 2.5.3. || - || - || - || - || 8 Īpašais Kongo Demokrātiskās Republikas fonds[8] || - || - || - || 1 || 1 || 1 KOPĀ || || - || - || 690 || 690 || 1 224 2.5.1. Nauda bankās || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Speciālie konti — dalībvalstu finanšu iestādes || - || - || 633 || 633 || 1 129 Norēķinu konti — komercbankas || || || 54 || 54 || 80 Vietējie pilnvarotie maksātāji || - || - || 0 || 0 || 2 KOPĀ || - || - || 687 || 687 || 1 211 Bankās uzglabātās naudas apjoma
samazinājums galvenokārt ir skaidrojams ar veikto maksājumu
līmeni un ar lielāku budžeta izpildes līmeni nekā
iepriekšējā pārskata periodā. Vietējo pilnvaroto maksātāju kontos
ir summas, kas tiek glabātas ĀKK valstu un AZT banku kontos, ko
izmanto maksājumu veikšanai vietējā valūtā
saņēmējvalstī. Tie ir euro konti vai Savienības
dalībvalstu valūtu konti. Lai nodrošinātu maksājumu
centralizētāku pārvaldību, 2012. gadā tika slēgti
3 no 4 atlikušajiem vietējo pilnvaroto maksātāju kontiem. 2.5.2. STABEX
vērtspapīru konti || Miljoni euro || Atlikums 31.12.2012. || Atlikums 31.12.2011. Kotdivuāra || 2 || 2 Malāvija || - || 1 Citas valstis || 0 || 2 KOPĀ || 2 || 5 Akronīms STABEX nozīmē Eiropas
Savienības kompensējošu finanšu shēmu ĀKK valstu eksporta
ieņēmumu stabilizēšanai. Pirmo reizi to ieviesa līdz ar
Lomes konvenciju (1975. gadā), lai labotu nelabvēlīgo ietekmi,
ko radījusi eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības
produktiem nestabilitāte. STABEX vērtspapīru kontu atlikums
atspoguļo STABEX kopējo pieejamo līdzekļu summu, ko
nākotnē pārskaitīs attiecīgajai ĀKK
saņēmējvalstij. Šo atlikumu piešķir 10. EAF. 2012. gada
laikā pēc STABEX atbalsta instrumenta darbības pabeigšanas tika
slēgti astoņi STABEX vērtspapīru konti. Papildus minētajiem fondiem vēl ir citi
STABEX fondi, kas paredzēti ĀKK saņēmējām
valstīm. Kad Komisija un (ĀKK) saņēmējvalsts ir
panākušas vienošanos par to, kā izmantot STABEX līdzekļus,
abas puses paraksta pārskaitījuma konvenciju. Saskaņā ar
(pārskatītā) Lomes IV nolīguma[9] 211. pantu līdzekļus
pārskaita uz procentus nesošu kontu, kuram piemēro divu parakstu
sistēmu (paraksta Eiropas Komisijas un saņēmējvalsts
pārstāvji) un kurš ir atvērts ĀKK valsts vārdā.
Līdzekļi paliek šajos divu parakstu kontos līdz brīdim, kad
savstarpējo saistību sistēma (FMO) pamato
pārskaitījumu projektam. Komisijas kredītrīkotājs saglabā
konta paraksta tiesības, lai nodrošinātu, ka līdzekļus
izmaksā, kā paredzēts. Līdzekļi kontos, kuriem
piemēro divu parakstu sistēmu, ir ĀKK valsts īpašums, un
līdz ar to tie netiek uzrādīti kā aktīvi EAF
pārskatos. Pārskaitījumi uz šiem kontiem tiek iegrāmatoti
kā STABEX maksājumi. Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā
nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu
parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[10]. Šie līdzekļi tika
galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām
(12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi
(5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni
euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni
euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos
ieņēmumus ietvēra 8. EAF saimnieciskā rezultāta
pārskata pamatdarbības ienākumos (STABEX atbalsta instruments). 2.5.3. Līdzfinansējuma
banku konti || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Līdzfinansējuma banku konti || - || - || - || - || 8 KOPĀ || - || - || - || - || 8 Līdzfinansējuma banku konti tika
slēgti. Šie līdzekļi, izņemot administratīvos,
pēc kredītrīkotāja rīkojuma tika atmaksāti
attiecīgajām dalībvalstīm.
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS 2.6. KREDITORU PARĀDI || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Kreditoru parādi - līdzfinansējums || - || - || 40 || 40 || - KOPĀ || - || - || 40 || 40 || - Līdzfinansējuma kreditoru parādi
2012. gada beigās attiecas uz 10 EAF. Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas
ir atspoguļotas kā kreditoru parādi dalībvalstīm un
citām valstīm, jo tās atbilst kritērijiem, kas noteikti ar
komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem
(ar nosacījumu). EAF ir noteikta prasība izmantot iemaksas, lai
sniegtu pakalpojumus trešām personām, vai atdot aktīvus
(saņemtās iemaksas) dalībvalstīm. Nenokārtotie
kreditoru parādi par līdzfinansējuma līgumiem ir summa, ko
veido saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām ir
atskaitīti projekta izdevumi. Neto aktīvi nemainās. Lai precīzāk atspoguļotu
līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas
sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa saistībām.
Līdzfinansējuma kreditoru kopējo parādu pieaugums ir paskaidrots
2.7.1.2. paskaidrojumā ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
2.7. KREDITORU
PARĀDI || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Īstermiņa kreditoru parādi || 2.7.1. || 4 || 67 || 138 || 209 || 399 Uzkrātie izdevumi || 2.7.2. || 19 || 308 || 228 || 555 || 339 Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas || 2.7.3. || - || - || 293 || 293 || 295 KOPĀ || || 22 || 375 || 660 || 1 057 || 1 033 2.7.1. Īstermiņa
kreditoru parādi || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Piegādātāji un citi || 2.7.1.1. || 4 || 67 || 81 || 152 || 308 Līdzfinansējuma kreditoru parādi || 2.7.1.2. || - || - || 46 || 46 || 81 Dažādi kreditoru parādi || 2.7.1.3. || 0 || 0 || 12 || 12 || 10 KOPĀ || || 4 || 67 || 138 || 209 || 399 Kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus,
ko EAF ir saņēmis dotāciju pasākumu ietvaros. Tos
iegrāmato par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu.
Rēķiniem un kredītnotām, ko saņem iepirkuma
pasākumu ietvaros, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie
izmaksu pieprasījumi tiek ņemti vērā gada beigu
periodizācijas procedūrās. Saskaņā ar šiem
periodizācijas ierakstiem aplēstās attiecināmās summas
ir atzītas saimnieciskā rezultāta pārskatā. 2.7.1.1. Piegādātāji
un citi Šajā pozīcijā ir ietvertas summas,
kas maksājamas piegādātājiem, kā arī summas, kas
maksājamas publiskajām iestādēm un trešām
valstīm. Samazinājums 157 miljonu euro apmērā
salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu
galvenokārt saistīts ar kreditoru parādu trešām
valstīm samazinājumu par 75 miljoniem euro un kreditoru
parādu piegādātājiem ārpus publiskā sektora
samazinājumu par 37 miljoniem euro. 2.7.1.2. Līdzfinansējuma
kreditoru parādi Lai precīzāk atspoguļotu
līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas
sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa
saistībām. Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru
parādu samazinājuma galvenais iemesls ir 40 miljonu eiro
pārvietošana pie ilgtermiņa kreditoru parādiem. Kopējais ilgtermiņa un īstermiņa
līdzfinansējuma kreditoru parādu daudzums palielinājās
par 5 miljoniem euro. 2012. gadā jaunas
līdzfinansējuma iemaksas tika saņemtas no Vācijas
(2 miljoni euro) un Kanādas (2 euro). Zviedrijas
līdzfinansējuma kreditoru parādu pieaugumu (par 8 miljoniem
euro) daļēji atsvēra Spānijas un AK
līdzfinansējuma kreditoru parādu samazinājums (par 2
miljoniem euro katrai) un Itālijas līdzfnansējuma kreditoru
parādu noskaidrošana 9. EAF laikā. Līdzfinansējuma kreditoru parādi tika
samazināti par 8 miljoniem euro, lai atzītu ieņēmumus
saistībā ar līdzfinansējamiem projektiem (skatīt 3.1.3. un 3.2.2.
skaidrojumu). 2.7.1.3. Dažādi kreditoru
parādi Dažādi kreditoru parādi galvenokārt
ir nepiešķirti naudas ieņēmumi un atmaksātās summas. 2.7.2. Uzkrātie izdevumi || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Uzkrātie izdevumi || 19 || 308 || 228 || 555 || 339 KOPĀ || 19 || 308 || 228 || 555 || 339 Gada beigās tiek veikts novērtējums
par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem
izdevumiem, par kuriem vēl nav sniegti pārskati. Pēc šiem
periodizācijas aprēķiniem novērtētās
attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātos
izdevumus. Aprēķinātais priekšfinansējuma
summu izmantojums ir atspoguļots kā priekšfinansējuma
noskaidrošanas aplēses (skatīt 2.2. skaidrojumu). 2.7.3. Nākamo periodu fondu
kapitāla iemaksas || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Apvienotā Karaliste || - || - || 274 || 274 || 289 Īrija || - || - || 9 || 9 || 5 Lietuva || - || - || - || - || 1 Ungārija || - || - || 10 || 10 || - KOPĀ || - || - || 293 || 293 || 295 Tās ietver dalībvalstu avansa iemaksas. NETO AKTĪVI 2.8. PIEPRASĪTAIS FONDU
KAPITĀLS || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691 Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (18 712) || (18 712) Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2011. || 12 840 || 11 699 || 2 440 || 26 979 || || || || Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691 Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (16 112) || (16 112) Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2012. || 12 840 || 11 699 || 5 040 || 29 579 Fondu kapitālu veido kopējā no
dalībvalstīm saņemto iemaksu summa attiecīgajam EAF,
kā noteikts katrā no iekšējiem nolīgumiem. Nepieprasītie līdzekļi ir
sākotnējais piešķīrums, kas vēl nav pieprasīts no
dalībvalstīm. Pieprasītais fondu kapitāls ir
sākotnējo piešķīrumu summa, ko dalībvalstīm
pieprasīts pārskaitīt uz kases kontiem saskaņā ar 10.
EAF Finanšu regulas 16. pantā paredzēto procedūru. 8. un 9. EAF kapitāls ir pieprasīts un
pilnībā saņemts. Pieprasītais un
nepieprasītais fondu kapitāls dalībvalstu dalījumā || || || || Miljoni euro Iemaksas || % || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2011. || pieprasīts 2012. gadā || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2012. Austrija || 2,41 || (451) || 63 || (388) Beļģija || 3,53 || (661) || 92 || (569) Dānija || 2,00 || (374) || 52 || (322) Somija || 1,47 || (275) || 38 || (237) Francija || 19,55 || (3 658) || 508 || (3 150) Vācija || 20,50 || (3 836) || 533 || (3 303) Grieķija || 1,47 || (275) || 38 || (237) Īrija || 0,91 || (170) || 24 || (147) Itālija || 12,86 || (2 406) || 334 || (2 072) Luksemburga || 0,27 || (51) || 7 || (44) Nīderlande || 4,85 || (908) || 126 || (781) Portugāle || 1,15 || (215) || 30 || (185) Spānija || 7,85 || (1 469) || 204 || (1 265) Zviedrija || 2,74 || (513) || 71 || (441) Apvienotā Karaliste || 14,82 || (2 773) || 385 || (2 388) Kipra || 0,09 || (17) || 2 || (15) Čehijas Republika || 0,51 || (95) || 13 || (82) Igaunija || 0,05 || (9) || 1 || (8) Ungārija || 0,55 || (103) || 14 || (89) Lietuva || 0,12 || (22) || 3 || (19) Latvija || 0,07 || (13) || 2 || (11) Malta || 0,03 || (6) || 1 || (5) Polija || 1,3 || (243) || 34 || (209) Slovēnija || 0,18 || (34) || 5 || (29) Slovākija || 0,21 || (39) || 5 || (34) Bulgārija || 0,14 || (26) || 4 || (23) Rumānija || 0,37 || (69) || 10 || (60) KOPĀ || 100,00 || (18 712) || 2 600 || (16 112) 2012. gadā tika pieprasītas 10. EAF
iemaksas. Pirmā daļa no dalībvalstu 2013. gada
iemaksām tika pieprasīta 2012. gada novembrī.
2.9. CITAS
REZERVES Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ Atlikums 31.12.2010. || (2 237) || 4 157 || 333 || 2 252 Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (38) || (80) || 118 || 0 Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/406/ES || - || 150 || (150) || 0 Atlikums 31.12.2011. || (2 276) || 4 227 || 301 || 2 252 Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (78) || (300) || 378 || 0 Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2011/315/ES || - || 200 || (200) || 0 Atlikums 31.12.2012. || (2 354) || 4 126 || 479 || 2 252 Atlikums 31.12.2012. ietver: || || || || - Dienvidsudānai piešķirtie līdzekļi: || - || 350 || - || 350 Kopš 10. EAF stāšanās spēkā
2008. gadā visi iepriekšējo EAF atbrīvotie līdzekļi ir
pārvietoti uz 10. EAF rezervi. Šo rezervi var izmantot tikai
saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4.
punktā izklāstītajiem nosacījumiem. 2012. gadā no atbrīvotajiem
līdzekļiem uz 10. EAF darbības rezervi tika pārvietoti
78 miljoni euro un 300 miljoni euro attiecīgi no 8. un 9. EAF, un 200
miljoni euro tika pārvietoti no 10. EAF darbības rezerves uz
9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai.[11]
3. SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI
3.1. PAMATDARBĪBAS
IEŅĒMUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Izdevumu atgūšana || 2 || 14 || 2 || 17 || 16 STABEX līdzekļu atgūšana || 49 || - || - || 49 || 26 Peļņa no valūtas maiņas || 7 || 35 || 8 || 51 || 54 Līdzfinansējuma pamatdarbības ienākumi || - || - || 8 || 8 || 2 KOPĀ || 58 || 49 || 18 || 124 || 99 3.1.1. Izdevumu atgūšana Šī pozīcija atspoguļo EAF
grāmatvedības sistēmā reģistrētos EAF izdotos
iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem
maksājumiem, lai atgūtu iepriekš izmaksātus izdevumus,
pamatojoties uz pārbaudēm, revīzijām vai
attiecināmības analīzi. Jāmin, ka priekšfinansējuma
summu atgūšanu neatspoguļo kā ieņēmumus, bet šīs
summas pievieno priekšfinansējuma pozīcijā bilancē. Nepamatotu maksājumu
atgūšana 2012. gadā nepamatotu maksājumu
atgūšanai tika izdoti iekasēšanas rīkojumi par 27 miljoniem
euro; 2011. gadā šī summa bija 12 miljoni euro. No šīs
summas 11 miljoni euro bija saistīti ar izdevumu atgūšanu un attiecīgi
reģistrēti kā pamatdarbības ieņēmumi.
Izmaksāto priekšfinansējuma summu atgūšana veidoja 16 miljonus
euro, kas bilancē tika reģistrēti kā priekšfinansējuma
aktīvi. Nepamatoto maksājumu atgūšanu var apkopot
šādi. Miljoni euro || || Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2012. GADS || Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2011. GADS Kļūdas || 1 || 1 || 2 || 2 || 1 || 3 Pārkāpumi || 9 || 15 || 25 || 6 || 3 || 8 Paziņots OLAF || 1 || - || 1 || 1 || - || 1 KOPĀ || 11 || 16 || 27 || 8 || 4 || 12 3.1.2. STABEX līdzekļu
atgūšana. Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā
nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu
parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[12]. Šie līdzekļi tika
galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām
(12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi
(5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni
euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni
euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos
ieņēmumus ietvēra pamatdarbības ienākumos (STABEX
atbalsta instruments) 8. EAF saimnieciskā rezultāta
pārskatā. 3.1.3. Līdzfinansējuma
pamatdarbības ienākumi Pamatdarbības ienākumi saistībā
ar līdzfinansējumu atspoguļo izmantotās iemaksas
(skatīt 3.2.2. skaidrojumu). Tā kā
šīs iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu
apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar
nosacījumu), iemaksa tiek atzīta atbilstoši līdzfinansējuma
projekta īstenošanai. 3.2. PAMATDARBĪBAS
IZDEVUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633 Līdzfinansējuma pamatdarbības izdevumi || - || - || 8 || 8 || 2 Zaudējumi no valūtas maiņas || 8 || 39 || 20 || 66 || 61 Debitoru parādu norakstīšana || 0 || 6 || - || 6 || 7 KOPĀ || 49 || 856 || 2 112 || 3 017 || 2 702 2012. gadā Komisija pilnveidoja metodiku
attiecībā uz uzkrāto izdevumu aplēsēm. Pēc
iepriekš izmantotās metodikas aplēstie darbības izdevumi
būtu bijuši 2 849 miljoni euro salīdzinājumā ar
3 017 miljoniem euro pēc pilnveidotās metodikas. Ietekmes
uz neto aktīviem summa nemainītos (samazinājums par
168 miljoniem euro), un galvenais iemesls ir līdzekļu pieaugums
uzkrāto izdevumu kontos (skat.2.7.2.). 3.2.1. Pamatdarbības izdevumi
– atbalsta instrumenti || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. g. || KOPĀ 2011. g. Plānojamais atbalsts || 17 || 93 || 1 366 || 1 476 || 1 251 Makroekonomiskais atbalsts || - || 8 || - || 8 || 51 Nozaru politika || 0 || 322 || 3 || 326 || 371 Procentu likmes subsīdijas || 5 || - || - || 5 || 0 Iekšējie ĀKK projekti || - || 311 || 409 || 720 || 650 Ārkārtas atbalsts || - || 60 || 274 || 333 || 212 Atbalsts bēgļiem || 6 || - || - || 6 || 0 Riska kapitāls || 1 || - || - || 1 || 19 STABEX || 4 || - || - || 4 || 12 Sysmin || 0 || - || - || 0 || (8) Citas ar iepriekšējiem EAF saistītās atbalsta programmas || - || 10 || - || 10 || 24 Institucionālais atbalsts || - || (1) || 33 || 32 || 8 Saņemtās eksporta kompensācijas || 7 || 10 || - || 18 || 42 Kopā || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633 EAF pamatdarbības izdevumi ietver
dažādus atbalsta instrumentus, un tiem ir dažādas formas
atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda. 3.2.2. Līdzfinansējuma
pamatdarbības izdevumi Tie ir izdevumi par
līdzfinansējuma projektiem 2012. gadā. Tā kā
saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem,
kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu
ieņēmumiem (ar nosacījumu), atbilstošā iemaksu summa tika
atzīta par pamatdarbības ieņēmumiem (skatīt 3.1.3. skaidrojumu). 3.2.3. Debitoru parādu
norakstīšana Šī pozīcija ietver galvenokārt
priekšfinansējuma korekcijas un norakstījumus/zaudējumus no
pārdošanas saistībā ar debitoriem.
3.3. ADMINISTRATĪVIE
IZDEVUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Administratīvie izdevumi || - || 1 || 106 || 107 || 75 KOPĀ || - || 1 || 106 || 107 || 75 Šī pozīcija ietver atbalsta izdevumus,
t.i., administratīvās izmaksas, kas saistītas ar EAF
plānošanu un īstenošanu. Tās ir projektu sagatavošanas,
pēcpārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas izdevumi,
kā arī izdevumi par datortīkliem, tehnisko palīdzību
utt. 3.4. FINANŠU
IEŅĒMUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Procentu ienākumi — Eiropas bankas || - || 6 || 4 || 9 || 1 Procenti par priekšfinansējumu || (2) || (24) || (6) || (32) || (21) KOPĀ || (2) || (18) || (2) || (22) || (20) Procenti par priekšfinansējumu tiek atzīti
saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 7. panta 3. punktu un
8. pantu. 2011. gadā uzkrāto priekšfinansējuma procentu
apvērses rezultātā 2012. gada procentu ieņēmumi bija
negatīvi. 4. NAUDAS PLŪSMAS
PĀRSKATA PASKAIDROJUMI
4.1. NAUDAS
PLŪSMAS PĀRSKATA MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA Naudas plūsmas informāciju
izmanto, lai varētu novērtēt EAF spēju ģenerēt
naudu un tās ekvivalentus un EAF vajadzības pēc šīm naudas
plūsmām. Naudas plūsmas pārskats ir
sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums
vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas
darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo
vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai
maksājumiem. Naudas plūsmas no darījumiem
ārvalstu valūtā iegrāmato EAF pārskata
valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot
euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu
naudas plūsmas datumā. 4.2. PAMATDARBĪBA EAF naudas plūsmas
pārskatā ir uzrādītas naudas plūsmas tikai no
pamatdarbības, jo EAF neveic ieguldījumu vai finansēšanas
darbības. Pamatdarbības mērķis ir piedalīties noteikto
politikas rezultātu sasniegšanā. 5. IESPĒJAMIE
AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA INFORMĀCIJA
5.1. IESPĒJAMIE
AKTĪVI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Izpildes garantijas || 13 || 171 || 120 || 304 || 325 Ieturēšanas garantijas || 6 || 107 || 74 || 188 || 197 Iespējamie aktīvi saistībā ar tiesā izskatāmām lietām || - || - || - || - || 1 KOPĀ || 19 || 279 || 194 || 492 || 523 5.1.1. Izpildes garantijas
Dažreiz tiek
pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka EAF
finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir
noteikti saņēmēju līgumos ar EAF. Izpildes garantiju
samazinājums par 21 miljonu euro ir starpība starp
atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām
garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju
attiecās uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas
galvenokārt tika saņemtas 9. EAF ietvaros. 5.1.2. Ieturēšanas
garantijas Ieturēšanas garantijas
attiecas tikai uz līgumiem par darbu izpildi. Parasti 10% no starpposma
maksājumiem saņēmējiem ietur, lai nodrošinātu, ka
darbuzņēmējs izpilda savas saistības. Šīs
ieturētās summas atspoguļo kā maksājamās summas.
Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu,
darbuzņēmējs var tā vietā iesniegt ieturēšanas
garantiju, kas aizstāj no starpposma maksājumiem ieturētās
summas. Šīs saņemtās garantijas atspoguļo kā
iespējamos aktīvus. Ieturēšanas garantiju
samazinājums par 9 miljoniem euro ir starpība starp
atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām
garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju attiecās
uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas galvenokārt tika
saņemtas 9. EAF ietvaros. 5.2. CITA INFORMĀCIJA
5.2.1.
Budžeta saistības, kas vēl nav izdevumi Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav apmaksātas || 103 || 938 || 4 601 || 5 642 || 5 594 Saistītās summas, kas ietvertas saimnieciskā rezultāta pārskatā || (22) || (382) || (310) || (714) || (646) KOPĀ || 81 || 557 || 4 291 || 4 928 || 4 948 Nenokārtotās budžeta saistības
atspoguļo atvērtās saistības, par ko vēl nav veikti
maksājumi un/vai saistību atcelšana. Šādas saistības ir
raksturīgas daudzgadu programmām. 2012. gada 31. decembrī
nenokārtotās budžeta saistības bija 5 642 miljoni euro.
Summa, kas atspoguļota kā nākotnē finansējamas
saistības, ir šīs nenokārtotās budžeta saistības,
atskaitot no tām saistītās summas, kuras kā izdevumi ir
iekļautas 2012. gada saimnieciskā rezultāta
pārskatā, kopsummā veidojot 4928 miljonus euro.
6. FINANŠU
RISKA PĀRVALDĪBA Turpmākā informācija par Eiropas
Attīstības fonda finanšu riska pārvaldību attiecas uz
Eiropas Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu
operācijām Eiropas Attīstības fonda vārdā, lai
izmantotu tā līdzekļus.
6.1. RISKA
PĀRVALDĪBAS POLITIKAS UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS EAF finanšu līdzekļu operāciju
pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti Padomes
Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas
Attīstības fondam, un iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar iepriekšminēto regulu ir
piemērojami šādi galvenie principi: – EAF iemaksas veic
dalībvalstis, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti
katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts
norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek
paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad
jāveic EAF maksājumi; – dalībvalstis veic EAF
iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti
euro un citās valūtās, tostarp mazāk zināmās
valūtās; – bankas kontos, ko Komisija
atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut
pārtēriņu. Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF
vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs
(centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu
maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu
iemaksas budžetā, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 215/2008
44. pantu (skatīt 6.4. iedaļu turpmāk). Visas komercbankas, kurās EAF vārdā
atvērti citi konti, nevis iepriekš minētie speciālie konti,
Komisija izvēlas konkursa kārtībā. Finanšu līdzekļu un maksājumu
operācijas lielā mērā ir automatizētas un
balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek
piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu
drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar
Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un
revīzijas principiem. Finanšu līdzekļu un maksājumu
operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un
procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un
finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni.
Tās attiecas uz dažādām darbības jomām, un
atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek
regulāri pārbaudīta. 6.2. TIRGUS
RISKS
6.2.1. Valūtas
risks Visas iemaksas tiek glabātas euro
valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad
tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi
EAF finanšu līdzekļu operācijas nav pakļautas valūtas
riskam.
6.2.2. Procentu
likmju risks EAF neaizņemas naudu, tādēļ tas
nav pakļauts procentu likmju riskam. Tomēr tas saņem procentus no atlikumiem,
kas atrodas dažādos fonda banku kontos. Tādēļ Komisija EAF
vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka
regulāri saņemtie procenti atbilst tirgus procentu likmēm,
kā arī to iespējamām svārstībām. Komercbanku kontos turētie diennakts atlikumi
tiek atlīdzināti katru dienu. Šādu kontu atlikumu
atlīdzināšana balstās uz mainīgām tirgus likmēm,
kam piemēro līgumā noteikto starpību (pozitīvu vai
negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek
aprēķināti, pamatojoties uz EONIA (euro diennakts vidējais
indekss), un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs
likmes svārstības. Dažiem citiem kontiem procentu aprēķins
ir piesaistīts ECB minimālajai likmei (ko izmanto ECB
refinansēšanas operācijām). Rezultātā EAF neuzņemas
risku, ka tā atlikumus varētu atlīdzināt atbilstoši
likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm. 6.3. KREDĪTRISKS
(DARĪJUMA PARTNERA RISKS) Lielākā daļa EAF finanšu
līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 tiek
turēti speciālajos kontos, ko dalībvalstis atvērušas
iemaksu veikšanai. Vairums šo kontu tiek turēti dalībvalstu valsts
kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes
EAF rada vismazāko darījuma partnera risku (risku uzņemas
dalībvalstis). Tā EAF finanšu līdzekļu daļa,
kas tiek turēta komercbankās, lai veiktu maksājumus, tiek
papildināta nepieciešamības brīdī, un to automātiski
pārvalda ar Komisijas kases naudas pārvaldības sistēmu.
Katrā kontā tur minimālu naudas daudzumu, kas ir
proporcionāls vidējai ikdienas maksājumu summai. Rezultātā
šajos kontos turētās summas diennaktī parasti ir nelielas, un
tādējādi arī EAF risks ir ierobežots. Papildus tam tiek piemērotas īpašas
pamatnostādnes par komercbanku izvēli, lai vēl vairāk
samazinātu darījuma partnera risku, kam ir pakļauts EAF. Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa
kārtībā. Minimālais īstermiņa
kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's
P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1).
Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var tikt
prasīts zemāks līmenis.
6.4. LIKVIDITĀTES
RISKS Eiropas Attīstības fondam piemērotie
budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas
līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu visus
saistītos maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas
patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai
attiecīgajā budžeta periodā. Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic
trīs daļās, turpretim maksājumiem piemīt zināma
sezonalitāte. Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus
finanšu līdzekļus tādu maksājumu segšanai, kas veicami
konkrētajā mēnesī, starp Komisijas finanšu
līdzekļu un attiecīgajiem izdevumu departamentiem notiek
regulāra informācijas apmaiņa par finanšu līdzekļu
stāvokli ar mērķi garantēt, ka konkrētajā
periodā veiktie maksājumi nepārsniedz pieejamos finanšu
līdzekļus. Turklāt attiecībā uz EAF ikdienas
finanšu līdzekļu operācijām automatizēti naudas
pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku
kontos ir pietiekama likviditāte.
7. INFORMĀCIJAS
ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM Nav konstatēti nekādi darījumi, kam
šajā pozīcijā būtu vajadzīga īpaša
informācijas atklāšana par saistītām personām.
8. NOTIKUMI
PĒC BILANCES DATUMA EAF grāmatvedim šo pārskatu iesniegšanas
dienā nebija zināmi būtiski apstākļi, nedz arī
viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi
jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada pārskati un
attiecīgie paskaidrojumi tika sagatavoti izmantojot visjaunāko
pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš. 9. SASKAŅOŠANA –
SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS – BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS Gada saimniecisko rezultātu aprēķina,
pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā.
Savukārt budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas
plūsmas grāmatvedības principi. Tā kā budžeta izpildes
rezultāts un saimnieciskais rezultāts izriet no vieniem un tiem pašiem
pamatā esošiem darījumiem, kontrole ir lietderīga, lai
nodrošinātu to saskaņošanas iespēju. Šī saskaņošana ir
atspoguļota tabulā turpmāk, izceļot
būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp
ieņēmumu un izdevumu posteņiem.
|| || Miljoni euro || 2012. g. || 2011. g. || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || (3 023) || (2 700) || || IEŅĒMUMI || || Prasījumi, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu || (47) || (52) Kārtējā gadā konstatētie, bet vēl neiekasētie prasījumi || (8) || (3) Iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi || 14 || 10 Priekšfinansējuma neto ietekme || 62 || 46 Neto uzkrātie ieņēmumi || (40) || (13) || || IZDEVUMI || || Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti || 38 || 98 Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā || (101) || (249) Atceltie maksājumi || 7 || 17 Priekšfinansējuma neto ietekme || (316) || (346) Neto uzkrātie izdevumi || 204 || 317 || || GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS || (3 209) || (2 874) 9.1. Saskaņošanas
posteņi – ieņēmumi Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst
ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījumiem, kuri
konstatēti attiecīgā gada laikā, un summām, kuras
iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajiem
prasījumiem. Prasījumi, kas neietekmē
budžeta izpildes rezultātu, ir reģistrēti saimnieciskās darbības
rezultātā, taču budžeta perspektīvā tos nevar uzskatīt
par ieņēmumiem, jo iekasētā summa tiek pārvietota uz
rezervēm un to nevar atkārtoti piesaistīt bez Padomes
lēmuma. Tāpēc
kārtējā gadā konstatētos, bet vēl
neiekasētos prasījumus saskaņošanas nolūkā
atskaita no saimnieciskā rezultāta, jo tie nav daļa no budžeta
ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētie un
kārtējā gadā iekasētie prasījumi jāpievieno
saimnieciskajam rezultātam saskaņošanas nolūkā. Priekšfinansējuma neto ietekme ir
atgūto priekšfinansējuma summu noskaidrošana. Tie ir naudas
ieņēmumi, kas neietekmē saimniecisko rezultātu. Neto uzkrātos
ieņēmumus galvenokārt veido
uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek
ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada
uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā
gada uzkrāto ieņēmumu apvērse. 9.2. Saskaņošanas
posteņi – izdevumi Kārtējā gada
izdevumi,
kas vēl nav samaksāti, jākoriģē saskaņošanas
vajadzībām, jo tie tiek iekļauti saimnieciskajā
rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretim iepriekšējo
gadu izdevumi,
kas samaksāti kārtējā gadā, jāatskaita no
saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošanas
nolūkā, jo tie ir daļa no kārtējā gada budžeta
izdevumiem, bet tie neietekmē saimnieciskās darbības
rezultātu. Naudas ieņēmumi no atceltajiem
maksājumiem neietekmē saimniecisko
rezultātu, bet tie ietekmē budžeta izpildes rezultātu. Priekšfinansējuma neto ietekme ir
šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas
samaksātas kārtējā gadā (atzītas par
attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un tāda priekšfinansējuma
noskaidrošana, kas samaksāts kārtējā gadā vai
iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas.
Pēdējais minētais atspoguļo izdevumus uzkrāto izdevumu
izteiksmē, bet ne budžeta uzskaitē, jo samaksas brīdī
sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika
uzskatīts par budžeta izdevumiem. Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt
veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t.i.,
attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu
saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek
ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada
uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada
uzkrāto izdevumu apvērse.
2. ZIŅOJUMS
PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU IEVADS
Iepriekšējie
EAF ·
ĀKK
un EK Padomes 2000. gada 27. jūlija Lēmumā 1/2000 par pārejas
pasākumiem paredzēts, ka atsevišķi iepriekšējo EAF
nepiešķirtie līdzekļi izlietojami programmām
saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem,
kurus saskaņā ar pārejas pasākumiem sāk piemērot
agrāk. ·
Komisijas
2001. gada 16. marta Lēmumā 410/2001 par
piešķīrumu sadalīšanu indikatīvajām programmām
ĀKK valstīs saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību
nolīgumu paredzēts, ka iepriekšējo EAF nepiešķirtie
līdzekļi par maksimālo summu 1,2 miljardu euro apmērā
jāizlieto īstenošanas pasākumiem saskaņā ar attiecīgā
EAF noteikumiem un procedūrām. Tas attiecas uz periodu, pirms
stājās spēkā 9. EAF Finanšu protokols. ·
Ar
Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmumu 1033/2001 tika
noteikti piešķīrumi reģionālajām programmām un
ĀKK iekšējai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību
nolīguma Finanšu protokolu. ·
Ar
Komisijas 2002. gada 11. jūlija Lēmumu 1252/2002 par 60 miljoniem
euro palielināja ĀKK valstu iekšējai sadarbībai
paredzēto finansējumu, izmantojot 6. un 7. EAF
vispārējās rezerves, kā arī paredzēja šo papildu
līdzekļu izlietošanu periodā, kamēr vēl nav
stājies spēkā 9. EAF Finanšu protokols, saskaņā ar
noteikumiem un procedūrām, ko piemēroja sākotnējiem
EAF. ·
Visbeidzot,
ar ĀKK un EK Padomes 2002. gada 23. decembra Lēmumu 3/2002 tika
paredzēts izmantot 25 miljonus euro no 8. EAF nepiešķirtajiem
līdzekļiem (vispārējās rezerves), lai iedalītu
tos reģionālajai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK
Partnerattiecību nolīgumu. ·
Tā
kā 6. EAF noslēdza 2006. gadā un 7. EAF noslēdza 2008.
gadā, gada pārskatos vairs nav iekļautas tabulas par šo EAF
īstenošanu. Turpretim pārnesto atlikumu izpildes rezultāti ir
iekļauti 9. EAF pārskatā. ·
Tāpat
kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu līdzekļu
uzskaites pārredzamību 2012. gada pārskatos, dažādās
turpmākajās tabulās 8. EAF īpaši nodalīta tā
līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Lomes konvencijās
paredzētajam plānojumam, un tā līdzekļu daļa, kas
izlietota atbilstoši Kotonū nolīgumā paredzētajam
plānojumam. Saistībā ar Kotonū nolīgumā
paredzēto plānojumu summas ir iegrāmatotas un norādītas,
pamatojoties uz ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma IV pielikuma
3. panta 2. punktu, kas attiecas uz valstīm. Minētajā pantā
ĀKK valstīm ir paredzēts A finansējums, kura
mērķis ir segt makroekonomisko atbalstu un atbalstu programmām
un projektiem, kā arī B finansējums, kas paredzēts
neparedzētu vajadzību segšanai, piemēram, palīdzībai
ārkārtas situācijās, parādu sloga mazināšanas
iniciatīvām un atbalstam, kura mērķis ir mazināt
nelabvēlīgās sekas, ko izraisījusi eksporta
ieņēmumu nestabilitāte[13].
Attiecībā uz reģioniem pārskati veidoti, balstoties uz
reģionālo plānošanu, kas minēta ĀKK un EK
Partnerattiecību nolīguma 2. nodaļā (t.i.,
reģionālas indikatīvās programmas un ĀKK
iekšējā sadarbība). ·
Saskaņā
ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Ib pielikuma 4. punktu
(daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam) atlikumi un šo fondu
atbrīvotās summas laikposmā no 2007. gada 31. decembra līdz
dienai, kad stājās spēkā 10. EAF, tika pārnesti uz 9.
EAF, lai nodrošinātu ES pārvaldes darbību un segtu uzsākto
projektu kārtējās izmaksas līdz dienai, kad stājas
spēkā 10. EAF. ·
Padomes
Lēmumā 2010/406/ES paredzēts izmantot Sudānas
vajadzībām summu 150 miljonu euro apmērā no
9. EAF un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem
līdzekļiem, lai apmierinātu visneaizsargātāko
iedzīvotāju vajadzības. Šo summu piešķīra
2011. gadā. ·
Padomes
Lēmumā 2011/315/ES paredzēts izmantot Dienvidsudānas
vajadzībām summu 200 miljonu euro apmērā no 9. EAF
un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem, lai
atbalstītu Dienvidsudānas attīstības trīsgadu
plāna īstenošanu. Šo summu piešķīra 2012. gadā. 10.
EAF ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgums,
ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas
Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona
un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā
2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums tika
grozīts ar nolīgumu, ko tās pašas valstis Luksemburgā
parakstīja 2005. gada 25. jūnijā. ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums
2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar
Eiropas Savienību stājās spēkā 2001. gada
2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā
(Lēmums 2007/249/EK). Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta
finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu
2008.–2013. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū
nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību
pārstāvji pieņēma 2006. gada 17. jūlijā,
stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar Kotonū nolīgumu ES
atbalsta ĀKK valstīm un AZT otro periodu (2008.–2013. gads)
finansē no 10. EAF, kura kopējo līdzekļu apjoms ir aptuveni
22 682 miljoni euro, un no tiem: ·
ĀKK
valstīm ir piešķirti 21 966 miljoni euro saskaņā ar
pārskatītā Kotonū nolīguma Ib pielikumā
noteikto daudzgadu finanšu shēmu, no šīs summas 20 466 miljonus
euro pārvalda Eiropas Komisija; ·
286 miljoni
euro piešķirti AZT saskaņā ar pārskatītā Padomes
lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas
Kopienu IIAa pielikumu, no šīs summas 256 miljonus euro pārvalda
Eiropas Komisija; ·
430 miljoni
euro paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas
ar 10. EAF līdzekļu plānošanu un izlietojumu, saskaņā
ar Iekšējā nolīguma 6. pantu. Kopš desmitā EAF spēkā
stāšanās dienas šīs summas ir papildinātas ar summām,
kas atbrīvotas iepriekšējos EAF, ar STABEX (eksporta
ieņēmumu no lauksaimniecības pamatproduktiem stabilizēšanas
garantiju programma) procentu ienākumiem un neizmantotajiem naudas
atlikumiem fondos pirms 9.EAF. Visi fondi tiek pārvaldīti atbilstoši
īpašajiem noteikumiem pārskatītajā Kotonū
nolīgumā un iekšējā nolīgumā.
No iepriekš minētajiem
10. EAF piešķīrumiem Eiropas Komisija
sākotnējo summu 21 152 miljonu euro apmērā pārvalda
šādi: – 15 300 miljoni
euro valstu indikatīvajām programmām, tostarp: ·
13 500
miljoni euro A finansējumam, no tiem 13 345 miljoni euro ir
atvērti. Turklāt A finansējums ir palielinājies par
341 miljonu rezerves pārvietošanas rezultātā,
palielinājies par 91 miljonu Stabex atbrīvoto saistību
slēgšanas rezultātā un samazinājies par 33 miljoniem
euro reģionālo piešķīrumu pārvietošanas
rezultātā (multireģionālie piešķīrumi
Āfrikas valstīm, kurās runā portugāļu
valodā). Tādējādi kopējo pieejamo līdzekļu
summa ir 13 744 miljoni euro atvērtu piešķīrumu un
155 miljoni euro vēl neatvērtu piešķīrumu. ·
1 800 miljoni
euro B finansējumam, pilnībā atvērti. Turklāt,
izmantojot rezerves, B finansējums tika palielināts par
148 miljoniem euro, kas ir atvērti, tādējādi
atvērto līdzekļu kopsumma ir 1 948 miljoni euro. – 1 783 miljoni euro
reģionālajām indikatīvajām programmām, kopā
ar 33 miljonu euro pārnesumu no A finansējuma un
19 miljonu euro pārnesumu uz rezervēm, tādējādi
atvērto piešķīrumu apjoms ir 1 797 miljoni euro; – 2 700 miljoni
euro iekšējiem ĀKK piešķīrumiem, kas ir pilnībā
atvērti, un kopā ar 195 miljonu euro pārnesumu no
rezervēm, tādējādi kopējais atvērto
piešķīrumu apjoms ir 2 895 miljoni euro; – 683 miljonu euro liela
rezerve, no tiem 664 miljoni euro ir pārvietoti,
tādējādi atlikums ir 19 miljoni euro. – 430 miljoni euro
īstenošanas izmaksām, visi piešķīrumi atvērti; – 256 miljoni euro AZT
piešķīrumiem, no kuriem: ·
A
finansējuma līdzekļi ir 195 miljoni euro, no tiem atvērti
140 miljoni euro; ·
B
finansējuma līdzekļi ir 15 miljoni euro, no tiem atvērti
7 miljoni euro; ·
reģionālo
piešķīrumu līdzekļi ir 40 miljoni euro, visi
piešķīrumi atvērti; ·
pētījumu
/ tehniskās palīdzības līdzekļi ir 6 miljoni euro, visi
piešķīrumi atvērti. - 10. EAF neizmantojamā
darbības rezerve Tā kā 10. EAF stājās
spēkā 2008. gada 1. jūlijā, atlikumi un
atbrīvotās summas no 9. un iepriekšējo EAF projektiem,
izņemot Stabex līdzekļus un 9. EAF administratīvo
finansējumu, tika pārvietotas uz 10. EAF darbības rezervi. Šo
rezervi var izmantot saskaņā ar 10. EAF Iekšējā
nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem
nosacījumiem. Turpmāk ir norādīta informācija
par šo rezervi 31.12.2012. (miljonos euro). Kopā līdzekļi, kas pārvietoti uz 10. EAF neizmantojamo rezervi: || 815 atskaitot uz 9. EAF pārvietotos līdzekļus, kurus ar Padomes 2010. gada 12. jūlija Lēmumu 2010/406/ES Padome ir piešķīrusi Sudānai || -150 atskaitot uz 9. EAF pārnestos līdzekļus, kurus ar Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/315/ES Padome ir piešķīrusi Dienvidsudānai || -200 Kopā pieejamā rezerve (ĀKK + AZT): || 465 -
10. EAF Stabex rezerve Pēc Stabex kontu slēgšanas
neizmantotie/atbrīvotie līdzekļi tika pārvietoti uz 10. EAF
Stabex A finansējuma rezervi (10. EAF Iekšējā
līguma 1. panta 4. punkts) un pēc tam uz attiecīgo
valstu indikatīvajām programmām. Rezerves
līdzekļu stāvoklis 31.12.2012. (miljonos euro): Attiecīgā valsts || A finansējuma rezerve STABEX Kotdivuāra || 11,43 Kaboverde || 0,01 Gvineja-Bisava || 0,30 Sjerraleone || 0,22 Senegāla || 0,90 Kopā || 12,86 -
10. EAF līdzfinansējums Desmitā EAF ietvaros tika parakstīti
pārnesumu nolīgumi par dalībvalstu līdzfinansējumu
116 miljonu euro apmērā, un tika atvērtas saistību
apropriācijas par kopējo summu 99 miljonu euro apmērā,
savukārt maksājumu apropriācijas atvēra par
iekasētajām summām 93 miljonu euro apmērā. Līdzfinansējuma
apropriācijas 31.12.2012. ir norādītas tabulā (miljonos
euro). || Saistību apropriācijas || Maksājumu apropriācijas Līdzfinansējums - A finansējums || 84 || 78 Līdzfinansējums ĀKK ietvaros || 12 || 12 Līdzfinansējums, administratīvie izdevumi || 3 || 3 || 99 || 93 Turpmākajās
tabulās, kurās minētas lēmumos un līgumos
paredzētās un samaksātās summas, sniegti dati
neto izteiksmē. Tabulas,
kurās situācija atspoguļota pa valstīm un pa instrumentiem,
ir pievienotas pielikumā. 2.1. DOTĀCIJAS 2.2. KONSOLIDĒTIE
PĀRSKATI
2.3. CITA
INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU Itālijas
līdzfinansējums (1985. g.) Itālijas līdzfinansējums, kas ir
spēkā kopš 1985. gada un 2011. gadā joprojām bija
atvērts kā "4. rehabilitācijas programma –
Somālija", kura joprojām turpinājās,
2012. gadā beidzot tika noslēgts. Noslēguma atlikumi tika
atmaksāti Itālijai. II DAĻA —
EAF GADA PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA || CA/463/13 || 2013. gada 14. martā || Dokuments 13/072 || || DIREKTORU PADOME Ieguldījumu mehānisms Finanšu pārskati uz 31.12.2012. || || || - Pārskats par finanšu stāvokli - Pārskats par ienākumiem - Pārskats par ieguldītāju līdzekļu izmaiņām - Pārskats par naudas plūsmu - Finanšu pārskatu paskaidrojumi || ORG.: E || 3. IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU
PĀRSKATI 3.1. PĀRSKATS
PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Paskaidrojumi || 31.12.2012. || 31.12.2011. || || || AKTĪVI || || || Nauda un tās ekvivalenti || 5 || 466 568 || 452 279 Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 115 || 434 Aizdevumi un debitoru parādi || 7 || 1 146 280 || 1 033 160 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 8 || 333 001 || 251 660 No ieguldītājiem saņemamās summas || 9/15 || 87 310 || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 10 || 99 029 || - Citi aktīvi || 11 || 224 || 416 || || || Kopā aktīvi || || 2 132 527 || 1 825 259 || || || || || || SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || || || SAISTĪBAS || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 7 035 || 12 702 Nākamo periodu ienākumi || 12 || 37 808 || 33 003 Trešām personām maksājamās summas || 13 || 312 086 || 329 660 Citas saistības || 14 || 1 153 || 1 113 || || || Kopā saistības || || 358 082 || 376 478 || || || IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 15 || 1 561 309 || 1 281 309 Patiesās vērtības rezerve || || 68 434 || 41 750 Nesadalītā peļņa || || 144 702 || 125 722 || || || Kopā ieguldītāju līdzekļi || || 1 774 445 || 1 448 781 || || || Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || || 2 132 527 || 1 825 259 Pievienotie paskaidrojumi ir šo
finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 3.2. GADA
PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Paskaidrojumi || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. || || || || || Procentu un līdzīgi ienākumi || 17 || 67 503 || 59 561 || Procentu un līdzīgi izdevumi || 17 || -1 114 || -940 || || || || || Neto procentu un līdzīgi ienākumi || || 66 389 || 58 621 || || || || || Maksas un komisijas naudas ienākumi || 18 || 1 934 || 2/149 || Maksas un komisijas naudas izdevumi || 18 || -292 || -144 || || || || || Neto maksas un komisijas naudas ienākumi || || 1 642 || 2 005 || || || || || Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || 5 348 || -7 534 || Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 19 || 1 045 || 17 228 || Neto zaudējumi/peļņa no ārvalstu valūtas maiņas || || -10 575 || 8 376 || || || || || Finanšu operāciju neto rezultāts || || -4 182 || 18 070 || || || || || Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi || 7 || 597 || 27 452 || Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums || 8 || -8 927 || -6 888 || Citu aktīvu vērtības samazinājums || 20 || -337 || - || Vispārējie administratīvie izdevumi || 21 || -36 202 || -38 006 || || || || || Peļņa gadā || || 18 980 || 61 254 || || || || || Citi ienākumi: || || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi – Patiesās vērtības rezerve || || || || 1. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu neto izmaiņas patiesajā vērtībā || 8 || 18 551 || 20 574 || 2. Neto summa, kas pārnesta uz peļņu vai zaudējumiem || 8 || 8 133 || -3 394 || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi kopā || || 26 684 || 17 180 || || || || || Citi ienākumi kopā || || 26 684 || 17 180 || || || || || Ienākumi kopā par gadu || || 45 664 || 78 434 || Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu
pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 3.3. GADA
PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM
LĪDZ 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā 2012. gada 1. janvārī Paskaidrojumi || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781 || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā 15 || 280 000 || - || - || 280 000 || || || || Peļņa 2012. gadā || - || - || 18 980 || 18 980 || || || || Citi ienākumi kopā par gadu || - || 26 684 || - || 26 684 || || || || Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 280 000 || 26 684 || 18 980 || 325 664 || || || || 2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 68 434 || 144 702 || 1 774 445 || || || || || Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā 2011. gada 1. janvārī Paskaidrojumi || 1 131 309 || 24 570 || 64 468 || 1 220 347 || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā 15 || 150 000 || - || - || 150 000 || || || || Peļņa 2011. gadā || - || - || 61 254 || 61 254 || || || || Citi ienākumi kopā par gadu || - || 17 180 || - || 17 180 || || || || Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 150 000 || 17 180 || 61 254 || 228 434 || || || || 2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781 || || || || || || || || Pievienotie paskaidrojumi ir šo
finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 3.4. GADA NAUDAS
PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Paskaidrojumi || No 01.01.2012. līdz 31.12.2012. || No 01.01.2011. līdz 31.12.2011. PAMATDARBĪBA || || || Peļņa finanšu gadā || || 18 980 || 61 254 Korekcijas || || || Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums || || 8 927 || 3 172 Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma neto izmaiņas || || -597 || -27 452 Kapitalizētie procenti no aizdevumiem un debitoru parādiem || 7 || -9 622 || -10 512 Izmaiņas uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem || || -1 407 || -2 801 Izmaiņas līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās || || -751 || - Nākamo periodu ienākumu palielinājums || || 4 805 || 3 424 Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz aizdevumiem || || 16 044 || -15 337 Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || || -1 204 || 34 Pamatdarbības peļņa pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās || || 35 175 || 11 782 || || || Aizdevumu maksājumi || 7 || -233 018 || -237 040 Aizdevumu atmaksa || 7 || 115 480 || 104 410 Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || -5 348 || 7 534 Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu palielinājums || || -98 278 || - Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu palielinājums || 8 || -81 981 || -67 829 Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana || 8 || 19 601 || 24 971 Citu aktīvu samazinājums || || 192 || 2 756 Citu saistību palielinājums || || 40 || 173 Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu palielinājums || || 6 876 || 4 144 || || || Neto naudas plūsma no pamatdarbības || || -241 261 || -149 099 || || || FINANSĒŠANAS DARBĪBA || || || Dalībvalstu iemaksas || || 236 345 || 136 345 Summas, saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu subsīdijām || || 43 655 || 76 345 Summas, kas izmaksātas dalībvalstu uzdevumā attiecībā uz procentu subsīdijām || || -24 450 || -22 899 || || || Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības || || 255 550 || 189 791 || || || Naudas un tās ekvivalentu neto palielinājums || || 14 289 || 40 692 Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā || || 452 279 || 411 587 Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās || || 466 568 || 452 279 || || || Nauda un tās ekvivalenti ir: || || || Skaidra nauda || || 10 588 || 3 127 Termiņnoguldījumi || || 455 980 || 449 152 || || 466 568 || 452 279 || || || Papildu dati par operatīvās darbības naudas plūsmām || || 2012. G. || 2011. G. Saņemtie procenti || || 64 490 || 57 391 Procentu maksājumi || || -1 137 || -1 162 Saņemtās dividendes || || 975 || 974 Pievienotie paskaidrojumi ir šo
finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
3.5. PASKAIDROJUMI
FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.) 1
Vispārīga informācija Ieguldījumu mehānismu ("Mehānisms"
vai „IM”) izveidoja Kotonū nolīguma ("Nolīgums") par
sadarbību un atbalstu attīstībai ietvaros, ko, vienojoties
Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna
valstu grupai ("ĀKK valstis") un Eiropas Savienībai un
tās dalībvalstīm, noslēdza 2000. gada 23.
jūnijā, un to pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un
2010. gada 23. jūnijā. Mehānisms nav individuāls tiesību subjekts,
un Eiropas Investīciju Banka (“EIB”) saskaņā ar Nolīguma
noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“donori”) vārdā.
Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu
nodrošina no ES dalībvalstu budžeta un izmaksā atbilstoši finanšu
protokoliem, kas paredzēti nākamo piecu līdz sešu gadu periodam.
Saskaņā ar Nolīgumu un pēc otrā finanšu protokola
stāšanas spēkā 2008. gada 1. jūlijā (ietverot laika
posmu no 2008. līdz 2013. gadam), kas minēts kā 10. Eiropas
Attīstības fonds („EAF”), Eiropas Investīciju bankai
("EIB" vai ”Banka”) ir uzticēta šādu jomu
pārvaldība: -
mehānisms
– 3 185,5 miljonus euro risku ietverošs apgrozības fonds, kas
vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu
ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni euro ir
piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām („AZT valstis”); -
dotācijas
procentu likmes subsīdijām 400 miljonu euro apmērā ĀKK
valstīm un 1,5 miljonu euro apmērā AZT valstīm; Līdz
10 % no šīm subsīdijām var izmantot projektu tehniskās
palīdzības finansēšanai. Šie finanšu pārskati attiecas uz periodu no
2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Atbilstoši EIB Vadības komitejas priekšlikumam EIB
Direktoru padome 2013. gada 14. martā pieņēma
finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei
apstiprināšanai līdz 2013. gada 14. maijam. 2
Nozīmīga grāmatvedības politika 2.1 Pārskata sagatavošanas pamats –
atbilstības apliecinājums Mehānisma finanšu pārskats ir sagatavots
saskaņā ar Starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS),
kā to pieņēmusi Eiropas Savienība. 2.2 Būtiski grāmatvedības
vērtējumi un aplēses Finanšu pārskatu sagatavošanai jāizmanto
grāmatvedības aplēses. Nepieciešams, lai Eiropas
Investīciju bankas vadība izmantotu savus vērtējumus
Ieguldījumu mehānisma grāmatvedības politikas
piemērošanas procesā. Turpmāk tiek atspoguļotas
kompleksākas jomas, kurām jāpiemēro rūpīgāki
vērtējumi, vai jomas, kurās pieņēmumi un aplēses
ir būtiskas finanšu pārskatiem. Būtiskākie
vērtējumi un aplēses ir minētas turpmāk. §
Finanšu
instrumentu patiesā vērtība Ja finanšu aktīvu un
finanšu saistību patieso vērtību, kas iegrāmatota finanšu
stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz
aktīvo tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas
novērtēšanas metodes, kas ietver matemātiskos modeļus. Ja
iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst
novērojamā tirgū, bet, ja tas nav iespējams, nosakot
patieso vērtību, ir vajadzīgs vērtējums. Šie
vērtējumi ietver apsvērumus par likviditāti un modelim
vajadzīgajiem datiem, piemēram, korelāciju un vērtības
zudumu atvasinātajiem instrumentiem, kuru termiņš ir garāks par
trīs mēnešiem. §
Zaudējumi,
kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības
samazināšanās Mehānismā tiek
pārskatīti problemātiskie aizdevumi un debitoru parādi
katra pārskata datumā, lai novērtētu, vai
vērtības samazinājums ir iegrāmatojams ienākumu
pārskatā. Jo īpaši Eiropas Investīciju bankas vadības
vērtējums ir vajadzīgs, veicot aplēses par nākotnes
naudas plūsmu apjomu un laiku, kad jānosaka vērtības
samazinājuma līmenis. Šādas aplēses tiek veiktas,
pamatojoties uz pieņēmumiem par vairākiem faktoriem, un
faktiskie rezultāti var būt citādāki, izraisot
izmaiņas vērtības samazinājuma rezervē
nākotnē. Papildus konkrētiem vērtības
samazinājumiem, kas aprēķināti atsevišķi
būtiskiem aizdevumiem un debitoru parādiem mehānismā var
noteikt arī kopēju vērtības samazinājumu aizdevumiem
un debitoru parādiem, kur īpaši nav prasīts konkrēts
vērtības samazinājums, bet attiecībā uz kuriem
konstatēts lielāks nesamaksāšanas risks, nekā
sākotnēji tos piešķirot. Principā aizdevumu
uzskata par samazinātas vērtības aizdevumu, ja procentu un
pamatsummas maksājuma termiņš ir kavēts par 90 vai vairāk
dienām un tajā pašā laikā Eiropas Investīciju bankas
vadība uzskata, ka pastāv objektīvas norādes uz
vērtības samazināšanos. §
Nekotētu
pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtēšana Nekotētu pārdošanai
pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtējumu parasti pamato
ar: -
nesaistītu
pušu darījumu nosacījumiem atbilstošiem neseniem darījumiem; -
cita
pēc būtības līdzīga instrumenta patieso
vērtību; -
plānotām
naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar
pašreizējām likmēm, ko piemēro līdzīgām
vienībām ar līdzīgu termiņu un riska
īpašībām; vai -
citiem
vērtēšanas modeļiem. Nekotētu pārdošanai
pieejamu kapitāla ieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru
noteikšanai ir vajadzīga rūpīga vērtēšana.
Mehānismā periodiski pielāgo vērtēšanas metodes un
pārbauda to ticamību, izmantojot cenas no tā paša instrumenta
novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos
novērojamos tirgos pieejamajiem datiem. §
Pārdošanai
pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums Mehānismā
pārdošanai pieejamos kapitāla ieguldījumus uzskata par
tādiem, kuru vērtība ir samazinājusies, ja ir bijuši
būtiski vai ilgstoši patiesās vērtības kritumi zem to
izmaksām vai ja pastāv citi objektīvi pierādījumi
vērtības samazinājumam. To, vai kritums ir būtisks vai ilgstošs,
nosaka, pamatojoties uz vērtējumu. Mehānisma ietvaros par
būtisku parasti uzskata 30 % un lielāku kritumu, savukārt
ilgstošs kritums ir tāds, kura periods pārsniedz
12 mēnešus. Turklāt Mehānisma ietvaros tiek
novērtēti citi faktori, tostarp akciju kursa normālais
vērtības zudums attiecībā uz kotētu kapitālu,
kā arī nākotnes naudas plūsmas un diskonta faktori
attiecībā uz nekotētu kapitālu. 2.3 Izmaiņas grāmatvedības
politikā Pieņemtā
grāmatvedības politika atbilst iepriekšējā finanšu
gadā izmantotajai politikai. Mehānisms gada laikā nav
pieņēmis jaunu vai grozītu SFPS. Publicētie standarti,
kas vēl nav spēkā Atsevišķi jaunie
standarti, grozījumi standartos un to skaidrojumi stājas
spēkā tikai gada periodiem, kas sākas pēc 2012. gada
1. janvāra, un šo finanšu pārskatu sagatavošanai tie netika
piemēroti. 1. SGS Citu ienākumu posteņu
atspoguļošana finanšu pārskatos Grozījumi 1. SGS maina Citu ienākumu
posteņu izkārtojumu. Posteņi, kas vēlāk tiks
pārklasificēti kā peļņa vai zaudējumi,
jānošķir no posteņiem, kuru klasifikācija nekad
nemainīsies. Standarts ir spēkā attiecībā uz
periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai
vēlāk, un ir pieļaujama agrīna pieņemšana. 9. SFPS Finanšu instrumenti Šis standarts ir pirmais posms SGSP
trīsdaļīgajā projektā, kura mērķis ir
aizstāt 39. SGS Finanšu instrumenti, un tajā ir
pārskatītas finanšu aktīvu un saistību kategorijas un to
grāmatvedības uzskaite. Standarta izstrāde turpinās, un ar
laiku tas pilnībā aizstās 39. SGS. Aktuālais standarta
spēkā stāšanās datums ir 2015. gada
1. janvāris. Eiropas Savienība vēl nav apstiprinājusi
9. SFPS. Šo standartu nav plānots Mehānismam piemērot
priekšlaicīgi, un tā ietekmes apmērs vēl nav noteikts. Šis standarts ir publicēts 2011. gadā, nosakot
spēkā stāšanās datumu 2013. gada 1. janvārī
un paredzot agrīnās pieņemšanas iespēju. Šā standarta
pieņemšanas ietekme uz Mehānisma finanšu pārskatiem vēl nav
noteikta. 13. SFPS Patiesās vērtības noteikšana Šajā standartā ir definēta patiesā
vērtība, noteikta sistēma patiesās vērtības aprēķināšanai
un pieprasīts atklāt informāciju par patiesās
vērtības noteikšanu. 2.4 Būtiskāko grāmatvedības
politiku kopsavilkums Finanšu
stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības
krītošas likviditātes secībā un neuzrāda
atšķirību starp īstermiņa un ilgtermiņa
posteņiem. 2.4.1
Ārvalstu valūtu
pārrēķini Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR),
kas ir arī darbības valūta. Ja nav norādīts
citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz
tuvākajam tūkstotim. Darījumus ārvalstu
valūtā pārvērš euro, piemērojot valūtas
maiņas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Monetāros aktīvus un
saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro
atbilstoši valūtas maiņas kursam bilances datumā.
Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas,
iegrāmato ienākumu pārskatā. Nemonetārus posteņus,
kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu
valūtā, pārvērš euro, piemērojot valūtas
maiņas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu
dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē
patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārvērš,
piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā
patiesās vērtības noteikšanas dienā. Starpību, kas radusies
valūtas kursa izmaiņu rezultātā, veicot darījumus ar
citu valūtas kursu, nevis kursu, kas ir spēkā darījuma
veikšanas dienā, un nerealizētu starpību, kas radusies
ārvalstu valūtas kursa izmaiņu rezultātā
saistībā ar nenokārtotiem monetāriem aktīviem un
saistībām ārvalstu valūtā, atzīst ienākumu
pārskatā. Ienākumu pārskata
elementus pārvērš euro, pamatojoties uz valūtas maiņas
kursu, kas ir spēkā katra mēneša beigās. 2.4.2
Nauda un tās ekvivalenti Mehānisma ietvaros ar naudu un tās ekvivalentiem
saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai
īstermiņa parāda vērtspapīrus ar trīs mēnešu
vai īsāku sākotnējo termiņu. 2.4.3
Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie
instrumenti Finanšu aktīvus iegrāmato, par pamatu izmantojot
norēķinu datumu. §
Līdz
termiņa beigām turētie finanšu aktīvi Līdz termiņa beigām turētie finanšu
aktīvi ir kotētas obligācijas, kuras plānots turēt
līdz termiņa beigām. Šīs obligācijas sākotnēji uzskaita
patiesajā vērtībā, pieskaitot visas tieši
attiecināmās darījuma izmaksas. Starpību starp sākuma
cenu un dzēšanas vērtību obligācijas atlikušajā
darbības laikā noraksta, pamatojoties uz efektīvo procentu
metodi. Mehānismam katrā bilances datumā
novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu
aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir
samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas
vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir
objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam
viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc
konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas
(noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem
saistītais notikums (vai vienkārši notikums) ietekmē finanšu
aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes
naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Ar vērtības
samazinājumu saistītus zaudējumus atzīst peļņas
un zaudējumu daļā, un zaudējumu apmēru nosaka,
aprēķinot starpību starp uzskaites vērtību un
pašreizējo vērtību plānotajām nākotnes naudas
plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar instrumenta
sākotnējo efektīvo procentu likmi. §
Aizdevumi Mehānisma aizdevumus atzīst Mehānisma
aktīvos, kad aizņēmējiem ir samaksāts avanss. Tos
sākotnēji iegrāmato atbilstoši izmaksām (neto
izmaksātās summas), kas ir aizdevumam izsniegtās naudas
patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc
tam aprēķina kā amortizācijas izmaksas, izmantojot
faktiskā ienesīguma metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības
samazinājumam vai neiekasējamībai. §
Pārdošanai
pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir aktīvi,
kas kā tādi ir norādīti vai ko nevar klasificēt
kā norādītus patiesajā vērtībā ar
peļņas vai zaudējumu palīdzību un kuri ir turēti
līdz termiņa beigām, vai aizdevumi un debitoru parādi. Tie
ietver kapitāla instrumentus un ieguldījumus riska kapitāla
fondos. Pēc sākotnējās novērtēšanas
pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus turpmāk uzskaita
patiesajā vērtībā. Kapitāla ieguldījumu
patiesās vērtības novērtēšanā jāņem
vērā šādi aspekti, ko nevar iegūt no aktīvajiem
tirgiem. a.
Riska
kapitāla fondi Katra riska kapitāla fonda patiesā
vērtība tiks pamatota ar jaunāko pieejamo neto aktīvu
vērtību (NAV), ko paziņo fonds, ja to aprēķina,
pamatojoties uz starptautiskām vērtēšanas pamatnostādnēm,
kas atzītas par atbilstošām SFPS (piemēram: starptautiskās
privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas
pamatnostādnes, IPEV pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas
Riska kapitāla asociācija). Tomēr Mehānisma ietvaros var
tikt pieņemts lēmums koriģēt fonda paziņoto NAV, ja
pastāv jautājumi, kas var ietekmēt vērtības
noteikšanu. b.
Tieši
kapitāla ieguldījumi Ieguldījuma patiesās vērtības
pamatā ir jaunākie pieejamie finanšu pārskati, ja
vajadzīgs, atkārtoti izmantojot to pašu modeli, kas izmantots
līdzdalības iegūšanai. Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no
riska kapitāla fondiem un tiešiem kapitāla ieguldījumiem tiek
reģistrēti ieguldītāja līdzekļos, līdz
šādi ieguldījumi tiek pārdoti, saņemti vai atsavināti
vai līdz tiek noteikts, ka šādu ieguldījumu vērtība ir
samazinājusies. Ja tiek noteikts, ka pārdošanai pieejama
ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, kumulatīvā
nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš
atzīti kapitālā, tiek iekļauti ienākumu
pārskatā. Nekotētam ieguldījumam patieso vērtību
nosaka, piemērojot atzītas novērtēšanas metodes
(piemēram, diskontētās naudas plūsmas metode vai
vairāku metožu apvienojums). Ja patieso vērtību nevar uzticami
novērtēt, šādi ieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši
izmaksām. Jāņem vērā, ka pirmajos divos gados pēc
ieguldījumu veikšanas tiem tiek atzīta uzskaites vērtība
atbilstoši izmaksām. Mehānisma iegādātās
līdzdalības galvenokārt ir ieguldījumi privātajā
kapitālā vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares
praksi parasti šādi ieguldījumi ir ieguldījumi, ko kopīgi
paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem nevienam atsevišķi
nav pietiekamas ietekmes, lai noteiktu šāda fonda ikdienas darbību un
ieguldījumu aktivitātes. Tādējādi jebkāda
ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes
struktūrās nedod ieguldītājam iespēju ietekmēt
fonda ikdienas darbību. Turklāt individuālie
ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla
fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, tādās jomās
kā dividenžu izmaksas kārtība vai citi izmaksu jautājumi.
Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldītāji,
pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē
pārvaldītāju un visu akcionāru tiesības un
pienākumus. Akcionāru līgums kopumā aizliedz
individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus
darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt
priviliģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai.
Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš
aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam nav
būtiskas kontroles vai ietekmes pār jebkuru no minētajiem ieguldījumiem
27. un 28. SGS nozīmē, tostarp arī pār tiem ieguldījumiem,
kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % no
balsstiesībām. §
Garantijas Sākotnējās atzīšanas brīdī
finanšu garantijas tiek atzītas patiesajā vērtībā
atbilstoši sagaidāmo prēmiju neto pašreizējai vērtībai
(NPV). Šo aprēķinu veic katra darījuma sākuma datumā
un atzīst bilancē kā "Finanšu garantijas" postenī
"Citi aktīvi" un "Citas saistības". Pēc sākotnējās atzīšanas
Mehānisma saistības attiecībā uz šādām
garantijām tiek novērtētas lielākajā no
šādām vērtībām: -
labākā
aplēse izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nokārtotu visas no
garantijas izrietošās finansiālās saistības, un to
aprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem un
informāciju, kas pieejama finanšu stāvokļa pārskata
datumā; -
sākotnēji
atzītā summa, atskaitot kumulatīvo amortizāciju.
Sākotnēji atzītās summas amortizāciju
aprēķina, izmantojot aktuāra metodi. Saistību palielinājums vai samazinājums
attiecībā uz finanšu garantijām ir norādīts
ienākumu pārskata postenī "Maksas un komisijas naudas
ienākumi". Mehānisma aktīvi saskaņā ar šādu
garantiju pēc tam tiek amortizēti, izmantojot aktuāra metodi, un
izvērtē vērtības samazinājumu. Turklāt pēc garantijas līguma
parakstīšanas to atspoguļo kā Mehānisma
iespējamās saistības, savukārt pēc garantijas
izmantošanas – kā Mehānisma saistības. 2.4.4
Finanšu aktīvu vērtības
samazinājums Mehānismam katrā bilances datumā
novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu
aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai
finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad
un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības
samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri
notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās
atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar
zaudējumiem saistītais notikums ietekmē finanšu aktīva vai
finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas
plūsmas, ko var ticami novērtēt. Vērtības
samazinājuma pierādījumi var būt pazīmes, ka
aizņēmējam vai aizņēmēju grupai ir būtiskas
finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir
konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā,
pastāv iespējamība, ka var tikt uzsākta bankrota
procedūra vai tiktu veikta cita finansiāla reorganizācija un ka,
pamatojoties uz uzskatāmiem datiem, ir konstatējams plānotās
nākotnes naudas plūsmas ievērojams kritums, piemēram,
saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos
apstākļos, kas ir savstarpēji saistītas ar saistību
neizpildi. Attiecībā uz neatmaksātiem aizdevumiem
finanšu gada beigās, kas uzskaitīti amortizācijas izmaksās,
vērtības samazinājumu aprēķina, kad tiek sniegti
objektīvi pierādījumi par to summu pilnīgu vai
daļēju neatgūšanas risku saskaņā ar
sākotnējiem līguma noteikumiem vai ekvivalentu
vērtību. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir
zaudējumi, kas radušies no vērtības samazināšanās,
zaudējumu apjoms tiek novērtēts kā starpība starp
aktīva uzskaites vērtību un plānoto nākotnes naudas
plūsmu pašreizējo vērtību. Aktīva uzskaites
vērtība tiek samazināta, izmantojot rezervju kontu, un
zaudējumu summa tiek atzīta ienākumu pārskatā.
Procentu ienākumi turpina uzkrāties par samazināto uzskaites
vērtību, pamatojoties uz aktīva efektīvo procentu likmi.
Aizdevumi un ar tiem saistītā rezerve tiek norakstīti, ja nav
reālas izredzes tos nākotnē atgūt. Ja nākamajā
gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar
vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās
tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības
samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos
vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina
vai samazina, koriģējot rezervju kontu. Mehānisms veic individuālus kredītriska
novērtējumus katrai atsevišķai operācijai un neņem
vērā kolektīvu vērtības samazināšanos. Attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu
aktīviem Mehānismam katrā bilances datumā
novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka
ieguldījuma vērtība ir samazinājusies. Objektīvie
pierādījumi ir pierādījumi par ieguldījuma
būtisku vai ilgstošu patiesās vērtības kritumu zem tā
izmaksām. Ja ir pierādījumi par vērtības samazināšanos,
uzkrātos zaudējumus (kas ir aprēķināti kā
starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso
vērtību, atskaitot ieguldījuma vērtības
samazinājuma zaudējumus, kuri sākotnēji ir atzīti
ienākumu pārskatā) izņem no ieguldītāju
līdzekļiem un atzīst ienākumu pārskatā.
Zaudējumus saistībā ar pārdošanai pieejamo finanšu
aktīvu vērtības samazinājumu neapvērš, izmantojot
ienākumu pārskatu; to patiesās vērtības
palielinājumus pēc vērtības samazināšanās
atzīst tieši ieguldītāju līdzekļos. Eiropas Investīciju bankas riska pārvaldības
struktūra pārskata finanšu aktīvu vērtības
samazinājumu vismaz reizi gadā. Izrietošās korekcijas ietver
vērtības samazinājuma uzrādīšanu ienākumu
pārskata aktīva pastāvēšanas laikā un jebkādas
korekcijas, kas vajadzīgas attiecībā uz sākotnēji
noteiktā vērtības samazinājuma pārvērtēšanu. 2.4.5
Atvasinātie finanšu instrumenti Atvasinātie instrumenti ietver starpvalūtu
mijmaiņas darījumus, starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas
darījumus un biržā netirgotus valūtas nākotnes
darījumus. Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt
mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu
operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes
līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras
izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar
mērķi kompensēt jebkuru peļņu vai zaudējumus,
kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību
rezultātā. Mehānisms neizmanto 39.SGS paredzētās riska
ierobežošanas iespējas. Visus atvasinātos instrumentus atspoguļo
peļņas un zaudējumu aprēķinā patiesajā
vērtībā, un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu
instrumentiem. Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no
diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem
un trešās personas kotētām cenām. Atvasinātos instrumentus uzskaita patiesajā
vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir
pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība
ir negatīva, tad – saistībās. Atvasināto finanšu
instrumentu patiesās vērtības izmaiņas ir iekļautas
postenī "Finanšu operāciju neto rezultāts". Sākotnēji atvasinātos instrumentus
atzīst pēc darījuma datuma. 2.4.6
Iemaksas Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa
pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā,
kurā ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas
dalībvalstīm jāveic Ieguldījumu mehānismā. Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem
nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā pašu
kapitāls: -
kā
definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstij
tiesības izlemt par mehānisma neto aktīvu izmantošanu
mehānisma likvidācijas gadījumā; -
tie
ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām
instrumentu grupām; -
visiem
finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu
grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas
pazīmes; -
instrumentam
nav tādu īpatnību, kas liktu to klasificēt kā
saistības; kā arī -
kopējās
paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu
tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai
zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai
Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās
vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā. 2.4.7
Procentu ienākumi no
aizdevumiem Procenti no Mehānisma aizdevumiem tiek iegrāmatoti
ienākumu pārskatā ("Procenti un līdzīgi
ienākumi") un finanšu stāvokļa pārskatā
("Aizdevumi un debitoru parādi") saskaņā ar
uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir
likme, ar kuru tieši diskontē plānotās nākotnē
maksājamās vai saņemamās naudas summas
paredzētajā aizdevuma darbības laikā attiecībā uz
aizdevuma neto uzskaites vērtību. Ja aizdevuma uzskaites
vērtība ir kritusies vērtības samazinājuma
dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot
sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai
uzskaites vērtībai. 2.4.8
Procentu subsīdijas un
tehniskā palīdzība Savas darbības ietvaros ar Mehānismu
dalībvalstu vārdā pārvalda procentu subsīdijas un
tehnisko palīdzību. Daļa no dalībvalstu iemaksām, kas
piešķirtas procentu subsīdiju samaksai, nav uzskaitīta
Mehānisma ieguldītāju līdzekļos, bet ir
klasificēta kā trešām personām maksājama summa.
Mehānisms veic maksājumus galasaņēmējiem un pēc
tam samazina trešām personām maksājamās summas. Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar
procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību, nav
piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā
iemaksu Mehānismā. 2.4.9
Procentu ienākumi no
naudas un tās ekvivalentiem Procentu ienākumi no naudas un tās ekvivalentiem
tiek atzīti Mehānisma ienākumu pārskatā
saskaņā ar uzkrāšanas principu. 2.4.10
Maksas, komisijas nauda un
dividendes Maksas, kuras saņemtas par pakalpojumiem, kas sniegti
kādā noteiktā laika periodā, atzīst kā
ienākumus, kad pakalpojumi ir sniegti. Saistību maksas tiek atliktas
un atzītas ienākumos, izmantojot efektīvo procentu metodi, laika
periodā no attiecīgā aizdevuma izmaksāšanas līdz
atmaksāšanai. Dividendes, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem
finanšu aktīviem, tiek atzītas saņemšanas brīdī. 2.4.11
Nodokļi Protokolā
par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas
pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi
un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem
tiešajiem nodokļiem. 3
Riska pārvaldība Šajā paskaidrojumā ir sniegta informācija
par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku
pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem,
kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu Mehānismā. Šie
riski ir: -
kredītrisks
– zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera
saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās
darbībās, tostarp norēķinos; -
likviditātes
risks – risks, ka struktūrai būs grūtības izpildīt
pienākumus attiecībā uz finanšu saistībām, par
kurām norēķinus veic ar naudas vai citu finanšu aktīvu
iemaksu; -
tirgus
risks – risks saistībā ar tādiem mainīgiem atskaites
faktoriem tirgos kā procentu likmes, ārvalstu valūtu kursi un
kapitāla tirgu cenas. 3.1 Riska pārvaldības organizācija Eiropas Investīciju banka pastāvīgi
pielāgo savu riska pārvaldību. EIB riska pārvaldības struktūra
neatkarīgi apzina, novērtē, uzrauga kredītriskus un
kapitāla cenu riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo
par tiem. Atbilstoši sistēmai, kas paredz pienākumu nodalīšanu,
riska pārvaldības struktūra ir neatkarīga no citiem bankas
dienestiem. Riska pārvaldības ģenerāldirektors par riska
jautājumiem ziņo atbildīgajam Eiropas Investīciju bankas
priekšsēdētāja vietniekam. Atbildīgais
priekšsēdētāja vietnieks regulāri tiekas ar Revīzijas
komiteju, lai apspriestu ar riskiem saistītos jautājumus. Viņš
arī pārrauga ziņošanu par riskiem Eiropas Investīciju
bankas Vadības komitejai un Direktoru padomei. 3.2 Kredītrisks Kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā
ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar
kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp
norēķinos. 3.2.1.
Kredītriska politika EIB veic aizdevumu partneru
kredītanalīzi, lai novērtētu kredītrisku tā
kvantificēšanai un cenas noteikšanai. Mehānismam ir
izstrādāta iekšējo reitingu metode (IRM) uzņēmumiem un
finanšu iestādēm, lai noteiktu iekšējos reitingus tās
galvenajiem aizņēmējiem un garantiju saņēmējiem.
Metodes pamatā ir novērtējuma lapu sistēma.
Novērtējuma lapas ir īpaši piemērotas katram lielākajam
kredītu darījumu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi,
bankas, valsts sektora uzņēmumi, u.tml.). Ņemot vērā
banku darījumu labāko praksi un Bāzeles starptautiskās
vienošanās par kapitāla prasībām („Bāzele II”)
principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta
darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti atbilstoši
iekšējo reitingu kategorijām, izmantojot konkrētā
darījuma partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim
sākotnēji piešķir iekšējo reitingu, kas atspoguļo
darījumu partnera ilgtermiņa ārvalstu valūtas reitingu (vai
vietējās valūtas ekvivalentu, ja vajadzīgs), pēc tam,
kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera riska
profils un darbības riska konteksts tā valstī. Projekta finanšu un citu
strukturētu ierobežotu glābšanas darbību
kredītnovērtējumam IRM nepiemēro un izmanto nozarei
atbilstošos kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties
naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai.
Šie instrumenti ietver projekta līgumiskās sistēmas
analīzi, darījumu partneru analīzi un naudas plūsmu
simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu
iestādēm, katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu
un novērtē iespējamos zaudējumus. Visiem darījumiem, ko
neslēdz ar valstīm (vai kuri netiek garantēti/asimilēti
valsts līmenī), ir prasība ievērot konkrētu
darījuma līmeni un darījuma partneru apmēra ierobežojumus.
Katra darījuma maksimālā nominālā summa nedrīkst
pārsniegt ierobežojumu, kas ir atkarīgs no darījuma
paredzamajiem zaudējumiem. Darījumu partnera ierobežojumus
piemēro konsolidētajiem riskiem. Šie ierobežojumi parasti
atspoguļo darījuma partnera pašu līdzekļu apmēru,
kā arī to ārējā ilgtermiņa finansējuma
kopsummu. Lai mazinātu kredītrisku, Mehānisms izmanto
dažādus kredīta kvalitātes uzlabojumus: -
ar
projektu saistītus vērtspapīrus (piemēram,
ieķīlātas akcijas; ieķīlātus aktīvus;
tiesību cesiju; ieķīlātus kontus) un/vai -
garantijas,
ko parasti sniedz finansētā projekta sponsors (piemēram,
pabeigšanas garantijas, pirmā pieprasījuma garantijas). Mehānisms reti izmanto kredīta kvalitātes
uzlabojumus, kas nav tieši saistīti ar projekta risku, tādus kā
nodrošinājumi vai banku garantijas. Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto
atvasinātos kredītinstrumentus. 3.2.2.
Maksimālais
kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus
kredīta kvalitātes uzlabojumus Turpmāk redzamajā tabulā ir atspoguļots
finanšu stāvokļa pārskata komponentu, tostarp atvasināto
instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais
kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot
vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi. Maksimālais kredītrisks (tūkstošos euro) || 31.12.2012. || 31.12.2011. AKTĪVI || || Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279 Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 434 Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 033 160 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || - Citi aktīvi || 224 || 416 Kopā aktīvi || 1 799 526 || 1 573 599 || || ĀRPUSBILANCES POSTEŅI || || Iespējamās saistības || || - Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000 Saistības || || - Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092 - Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909 Kopā ārpusbilances posteņi || 775 268 || 729 001 || || Kopā kredītrisks || 2 574 794 || 2 302 600 3.2.3.
Kredītrisks
saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem 3.2.3.1
Kredītriska
novērtējums aizdevumiem un debitoru parādiem Katram atsevišķajam aizdevuma
darījumam Mehānismā piemēro vispusīgu riska
novērtējumu un paredzamo zaudējumu aprēķina
kvantifikāciju, ko atspoguļo kā aizdevumu klasifikāciju
(AK). AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem,
kvalitatīvi izvērtējot aizņēmēju, aizdevuma
termiņu, garantiju un, ja vajadzīgs, garantētāju. Aizdevumu klasifikācijas (AK)
sistēmu veido metodes, procesi, datubāzes un IT sistēmas, kas
atbalsta kredītriska novērtējumu aizdevumu operācijās
un paredzamo zaudējumu aprēķinu kvantifikāciju.
Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā
nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK
atspoguļo aprēķināto “paredzamo zaudējumu”
pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno
parādnieku saistību neizpildes varbūtību, riska
darījumu apjomu un zaudējumu smagumu saistību neizpildes
gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem: -
kā
palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai
aizdevuma risku novērtēšanai; -
kā
palīgu uzraudzības centienu paplašināšanai; -
kā
aizdevumu portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā
konkrētā datumā; -
kā
vienu no ievades datiem, pieņemot lēmumus par cenu, kuru pamatā
ir paredzamie zaudējumi. AK noteikšanai izmanto šādus
faktorus: i)
Aizņēmēja
kredītspēja: riska pārvaldības struktūra
neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un
novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām
metodēm un ārējiem datiem. Saskaņā ar
izvēlēto „Bāzele II" progresīvo pieeju banka ir
izstrādājusi iekšējo reitingu metodi (IRM), lai noteiktu
aizņēmēju un garantētāju iekšējos reitingus.
Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas
konkrētajiem darījumu partneru veidiem. ii)
Saistību neizpildes
korelācija: tā kvantificē varbūtību, ka
vienlaicīgas finanšu grūtības rodas gan
aizņēmējam, gan garantētājam. Jo augstāka ir
korelācija starp aizņēmēja un garantētāja
saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas
vērtība un attiecīgi zemāka AK. iii)
Garantijas instrumentu un
vērtspapīru vērtība: šo vērtību nosaka,
vienlaicīgi izvērtējot emitenta kredītspēju un
izmantotā instrumenta veidu. iv)
Līgumiskā
sistēma: pareiza līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma
kvalitāti un palielina tā iekšējo reitingu. v)
Aizdevuma termiņš: pie
līdzīgiem nosacījumiem garāks aizdevuma termiņš
nozīmē augstāku risku attiecībā uz
iespējamām grūtībām aizdevuma apkalpošanā. Aizdevuma paredzētos
zaudējumus aprēķina, apvienojot piecus iepriekš minētos
elementus. Atkarībā no šo zaudējumu apmēra aizdevumam
piešķir vienu no turpmāk minētajām aizdevumu reitingu
kategorijām. A Augstākās
kvalitātes aizdevumi: šai kategorijai ir trīs apakškategorijas. A ir
visu ES valstu riski, t.i., aizdevumi, kurus piešķir
dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez
nosacījumiem garantē dalībvalstis, attiecībā uz kuriem
nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības un kuriem paredzamie
zaudējumi ir 0 %. A+ ir aizdevumi, kurus piešķir
vienībām vai kurus garantē vienības, kas nav
dalībvalstis, un attiecībā uz kuriem aizdevuma termiņa
laikā nav paredzama tā pasliktināšanās. A- ir tādas
aizdevumu darbības, par kurām pastāv zināmas šaubas par
tā pašreizējā statusa saglabāšanu (piemēram,
aizdevumam ir garš termiņš vai tā nodrošinājumam, kas parasti
būtu uzskatāms par izcilu, ir paredzamas augstas cenu
svārstības nākotnē), tomēr paredzams, ka
negatīvajiem faktoriem varētu būt diezgan ierobežota ietekme. B Augstas kvalitātes
aizdevumi: tā ir aktīvu kategorija, par kuriem banka jūtas
droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes
pasliktināšanās nākotnē. Ar B+ un B- apzīmē
relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās
varētu notikt. C Labas kvalitātes
aizdevumi: kā piemēru varētu minēt nenodrošinātus
aizdevumus drošām bankām un uzņēmumiem ar pamatsummas atmaksu
termiņa beigās vai ekvivalentu amortizāciju, termiņu
izmaksāšanas brīdī. D Šī reitingu kategorija
atspoguļo robežstāvokli starp aizdevumiem ar “pieņemamu
kvalitāti” un aizdevumiem, kuriem ir bijušas zināmas
grūtības. Šo robežu aizdevumu klasifikācijā precīzāk
nosaka, izmantojot apakškategorijas D+ un D-. Aizdevumiem D- ir vajadzīga
pastiprināta uzraudzība. E Šī aizdevumu reitingu
kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir augstāks par
vispārpieņemto. Tie ietver arī aizdevumus, kuru darbības laikā
ir bijušas nopietnas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie
varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem
piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Apakškategorijām
E+ un E- ir dažāda īpašās uzraudzības intensitāte,
darījumiem ar reitingu E- ir liela varbūtība, ka parāda
apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga
parāda pārstrukturēšana, kas iespējams var izraisīt
zaudējumus sakarā ar vērtības samazināšanos. F Ar F apzīmē
aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu F- ir
iespējami tikai attiecībā uz nepabeigtiem darījumiem, kas
pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem,
ārkārtējiem un dramatiskiem nelabvēlīgiem
apstākļiem. Visiem darījumiem ar pamatsummas zaudējumu
Mehānismam tiek piešķirts F reitings un izveidoti īpaši
uzkrājumi. Parasti aizdevumus ar iekšējo reitingu D- vai
zemāku iekļauj kontrolsarakstā. Tomēr, ja aizdevumam
sākotnēji tika apstiprināts ar riska profilu D- vai
vājāku, kontrolsarakstā to iekļauj tikai būtiska
kredītnotikuma rezultātā, kura dēļ
pasliktinājās aizdevuma klasifikācija. Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo
Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes
analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās aizdevumu
reitingu kategorijas. 3.2.3.2
Aizdevumu
kredītriska analīze Tabulā ir norādīts maksimālais
kredītrisks parakstītajiem un izmaksātajiem aizdevumiem, iedalot
pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā
garantētāju izsniegtās garantijas. 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā Bankas || 12 630 || 136 695 || 207 582 || 356 907 Uzņēmumi || 20 077 || 78 171 || 478 358 || 576 606 Publiskās iestādes || 30 462 || - || 18 || 30 480 Valstis || - || 5 819 || 176 468 || 182 287 Kopā izmaksāti || 63 169 || 220 686 || 862 425 || 1 146 280 Parakstīti, bet neizmaksāti || 14 091 || 142 963 || 591 990 || 749 044 31.12.2011. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā Bankas || 13 026 || 97 994 || 197 245 || 308 265 Uzņēmumi || 15 699 || 55 601 || 475 012 || 546 312 Publiskās iestādes || 37 670 || - || - || 37 670 Valstis || - || 6 214 || 134 699 || 140 913 Kopā izmaksāti || 66 395 || 159 809 || 806 956 || 1 033 160 Parakstīti, bet neizmaksāti || 10 434 || 173 484 || 517 174 || 701 092 EIB operatīvais direktorāts darījumiem
ārpus ES (Ops B) nepārtraukti uzrauga tās norises
saistībā ar Mehānisma aizdevumiem, kuras skar tā
aizdevējus un garantētājus. It īpaši, ja ir
pasliktinājies vērtējums vai netiek pildītas
līgumsaistības, katrā atsevišķā gadījumā
tiek izvērtētas līgumtiesības. Vajadzības
gadījumā atbilstoši kredītriska vadlīnijām tiek veikti
riska mazināšanas pasākumi. Arī par aizdevumiem saņemto
banku garantiju termiņa beigu gadījumā tiek nodrošinātas
derīgas garantijas vai cita veida savlaicīga rīcība. Nekavējoties reaģējot uz norisēm finanšu
tirgos kopš 2008. gada septembra, Mehānisms ir veicis riska
uzraudzības un pārvaldības uzlabošanas pasākumus. Šim
nolūkam 2011. gada aprīlī Ops B ir izveidota
neatkarīga uzraudzības nodaļa, kas ir tieši pakļauta
ģenerāldirektoram un kuras uzdevums ir aizdevumu finansiāla un
līgumtiesiska uzraudzība. Tās mērķis ir sekmēt
informācijas apmaiņu starp nodaļām un ieteikt
ziņošanas un operatīvās pārvaldības procedūras
izmantošanai finanšu krīzes laikā, lai vajadzības
gadījumā spētu ātri reaģēt. 3.2.3.3
Kredītu
kvalitātes analīze pa aizņēmēju veidiem Tabulās ir redzama Mehānisma aizdevumu
portfeļa kredītu kvalitātes analīze 2012. gada
31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī, iedalot
pēc aizdevumu reitingu piemērošanas un pamatojoties uz
parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem). 31.12.2012. (tūkstošos euro) || || Augsts reitings || Standarta reitings || Min. riska kritēriji izpildīti || Augsts risks || Bez reitinga || Kopā || || A līdz B- || C || D+ || D- un zemāks || || Aizņēmējs || Bankas || 50 000 || 24 342 || 21 864 || 529 325 || 337 014 || 962 545 Uzņēmumi || 7 466 || 8 006 || - || 605 672 || - || 621 144 Publiskās iestādes || - || - || - || 70 480 || - || 70 480 Valstis || - || - || - || 241 155 || - || 241 155 Kopā || || 57 466 || 32 348 || 21 864 || 1 446 632 || 337 014 || 1 895 324 31.12.2011. (tūkstošos euro) || || Augsts reitings || Standarta reitings || Min. riska kritēriji izpildīti || Augsts risks || Bez reitinga || Kopā || || A līdz B- || C || D+ || D- un zemāks || || Aizņēmējs || Bankas || 50 002 || 9 674 || 39 966 || 356 629 || 351 476 || 807 747 Uzņēmumi || 3 917 || 5 279 || - || 635 825 || - || 645 021 Publiskās iestādes || - || - || - || 38 761 || - || 38 761 Valstis || - || - || - || 242 723 || - || 242 723 Kopā || || 53 919 || 14 953 || 39 966 || 1 273 938 || 351 476 || 1 734 252 3.2.3.4
Riska
koncentrācija aizdevumiem un debitoru parādiem 3.2.3.4.1
Ģeogrāfiskā
analīze Pamatojoties uz aizņēmēja valsti,
Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt pa šādiem
ģeogrāfiskiem reģioniem (tūkstošos euro): Aizņēmēja valsts || 31.12.2012. || 31.12.2011. Reģionālie – ĀKK || 84 051 || 99 543 Uganda || 140 833 || 117 035 Reģionālie – Rietumāfrika || 33 856 || 14 161 Mozambika || 137 745 || 126 666 Mauritānija || 65 670 || 43 427 Etiopija || 81 666 || 84 266 Dominikānas Republika || 67 991 || 66 118 Kenija || 131 566 || 65 611 Kamerūna || 72 525 || 60 706 Zambija || 18 772 || 43 294 Kongo (Demokrātiskā Republika) || 28 415 || 8 980 Nigērija || 14 383 || 28 691 Reģionālie – Klusais okeāns || 17 767 || 20 603 Reģionālie – Centrālāfrika || 10 431 || 12 109 Jamaika || 71 027 || 59 317 Madagaskara || - || 1 253 Maurīcija || 11 302 || 12 732 Gana || 5 642 || 7 812 Angola || 10 009 || 13 598 Trinidāda un Tobāgo || 1 483 || 1 002 Burkinafaso || 10 727 || 12 588 Malāvija || 4 950 || 5 833 Jaunkaledonija || 4 198 || 4 673 Ruanda || 9 641 || 11 197 Nigēra || 4 146 || 3 950 Franču Polinēzija || 2 631 || 3 131 Botsvāna || - || - Senegāla || 5 837 || 10 329 Lesoto || 3 827 || 3 902 Vanuatu || 3 639 || 3 917 Beliza || 13 || 103 Grenāda || 2 477 || 2 698 Gabona || 1 011 || 1 509 Togo || 52 644 || 53 224 Kaboverde || 27 073 || 28 405 Džibutija || 762 || 777 Haiti || 4 654 || - Sentlūsija || 2 916 || - Kopā || 1 146 280 || 1 033 160 3.2.3.4.2
Rūpniecības
nozaru analīze Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēts
Mehānisma aizdevumu portfelis pa aizņēmēju
rūpniecības nozarēm. Operācijas, kuras sākotnēji
apmaksā finanšu starpniekam pirms to apmaksas gala
saņēmējam, atspoguļo kā vispārējus
aizdevumus (tūkstošos euro). Aizņēmēja rūpniecības nozare || 31.12.2012. || 31.12.2011. Vispārēji aizdevumi un pārstāvniecības nolīgumi || 252 662 || 218 912 Aviolīnijas un gaisa kuģu ražošana || 13 || 103 Lidostas un gaisa satiksmes vadības sistēmas || 30 480 || 31 052 Izejvielas un ieguves rūpniecība || 168 911 || 135 573 Ķimikālijas, plastmasas un farmācija || - || 20 400 Dzeramais ūdens, ūdens attīrīšana || 38 697 || 33 247 Elektroenerģija, ogles un citi resursi || 409 090 || 358 745 Pārtikas aprite || - || 1 244 Ražošanas līdzekļi / ilglietojuma patēriņa preces || 3 827 || 3 902 Jūras transports un citi || 5 819 || 6 214 Materiālu apstrāde un pārstrāde, celtniecība || 24 154 || 29 025 Papīra ražošana || 4 747 || 4 840 Ceļi un autoceļi || 73 921 || 62 856 Telekomunikācijas || 18 427 || 24 963 Augstākā izglītība un citi || 115 532 || 102 084 Kopā || 1 146 280 || 1 033 160 3.2.3.5
Aizdevumu
maksājumu kavējumi Kavēto maksājumu summas nosaka, uzrauga un par
tām ziņo saskaņā ar procedūru kopumu “Novēlotu
maksājumu uzraudzības vadlīnijas”. Kavēto maksājumu uzraudzība un ziņošana
par tiem parasti ir EIB Darījumu vadības un pārstrukturēšanas
direktorāta Novēlotu maksājumu nodaļas pienākums.
Novēlotu maksājumu nodaļa reizi mēnesī sagatavo
ziņojumu par Mehānisma aizdevumu neatmaksātajām
daļām, ietverot tabulu, kurā ir salīdzināti pa
mēnešiem par astoņām dienām un ilgāki kavējumi.
Mēneša ziņojums sniedz detalizētas norādes par jau
veiktajiem vai vēl veicamajiem pasākumiem pa valstīm,
aizdevumiem un aizdevumu daļām. Turklāt katru mēnesi sagatavo ziņojumu par
aizdevumiem, kuru maksājumi ir kavēti ilgāk nekā
90 dienas, un šo ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai. EIB
Vadības komiteja divas reizes gadā saņem apkopojuma tabulu par
aizdevumu maksājumu kavējumiem, kas pārsniedz 30 dienas un 90
dienas, kā arī ziņojumu, kurā ietverta salīdzinošā
informācija par kavējumu attīstību gada un pusgada
laikā. Maksājumu kavējumus par attiecīgajiem
aizdevumiem var analizēt šādi (tūkstošos euro). || Paskaidrojumi || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2012. || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2011. Uzskaites vērtība || || 1 146 280 || 1 033 160 || || || Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem || || || Bruto summa || || 110 767 || 112 662 Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || 7 || -45 144 || -48 816 Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem: uzskaites vērtība || || 65 623 || 63 846 || || || Kopīgs vērtības samazinājums || || || Bruto summa || || - || - Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || || - || - Kopīgs vērtības samazinājums: uzskaites vērtība || || - || - || || || Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta || || || || || || Termiņš kavēts par || || || 30-60 dienām || || 12 || 8 60-90 dienām || || - || 472 90-180 dienām || || - || 13 vairāk nekā 180 dienām || || - || 33 Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 12 || 526 || || || Termiņš nav kavēts un vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 1 080 645 || 968 788 || || || Kopējā uzskaites vērtība aizdevumiem un debitoru parādiem || || 1 146 280 || 1 033 160 || || || || 3.2.4.
Naudas
un tās ekvivalentu kredītrisks Pieejamie līdzekļi ir investēti
saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksu
pienākumu grafiku. No 31.12.2012. ieguldījumus veic tikai banku
depozītu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā.
Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa
obligācijās arī būtu pieļaujami, ja ir ievērotas
ieguldījumu vadlīnijas un atkarībā no likviditātes
prasībām. Minimālais īstermiņa reitings, kas ir
vajadzīgs atļautām bankām vai emitentiem, ir P-1/A-1/F1 (Moody’s,
S&P, Fitch). Ja vairākas kredītreitinga aģentūras
ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko
reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai atļautajai
bankai vai emitentam pašlaik ir EUR 50 000 000 (piecdesmit miljoni euro). Depozīta darījumus veic ar atļautām
struktūrām ar maksimālo termiņu trīs mēneši no
tirdzniecības dienas un līdz kredītriska darījuma
maksimālajai robežai. Visiem Mehānisma turētajiem banku depozītiem
un īstermiņa parāda vērtspapīriem 2012. gada
31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī minimālais
reitings bija P-1 saskaņā ar Moody’s. Reitings P-2
2011. gada 31. decembrī ir izskaidrojams ar to, ka 2011. gada
21. decembrī tika pazemināts viena darījumu partnera
reitings. Turpmākajā tabulā atspoguļota
situācija saistībā ar banku depozītiem, tostarp
uzkrātajiem procentiem (tūkstošos euro). Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) || Minimālais ilgtermiņa reitings (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011. P-1 || Aa1 || 43 400 || 10% || - || - P-1 || Aa2 || - || - || 28 622 || 6% P-1 || Aa3 || 130 901 || 29% || 105 547 || 24% P-1 || A1 || 83 500 || 18% || 117 603 || 26% P-1 || A2 || 198 179 || 43% || 179 938 || 40% P-2 || A3 || - || - || 17 441 || 4% Kopā || || 455 980 || 100% || 449 151 || 100% 3.2.5.
Atvasināto
instrumentu kredītrisks 3.2.5.1
Atvasināto
instrumentu kredītriska politika Atvasināto instrumentu kredītrisku veido
zaudējumi, kas varētu rasties darījuma partnerim, ja otrs
darījuma partneris nebūtu spējīgs pildīt
līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais
kredītrisks svārstās atkarībā no vairākiem
faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas maiņas
kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās
vērtības. Mehānismam normāli darbojoties, tas var
slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu
operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes
līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras
izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus
mijmaiņas darījumus Eiropas Investīciju banka veic ar
ārējiem partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē Eiropas
Investīciju bankas un tās ārējo partneru parakstītie
mijmaiņas pamatlīgumi (Master Swap Agreements) un kredīta
atbalsta pielikumi (Credit Support Annexes). 3.2.5.2
Atvasināto
instrumentu kredītriska novērtējums Visus mijmaiņas darījumus, ko Eiropas
Investīciju banka veic saistībā ar Mehānismu, regulē
tā pati līgumiskā sistēma un metodes, kuru piemēro
atvasinātajiem instrumentiem, ko Eiropas Investīciju banka izmanto
savām vajadzībām. Jo īpaši atļautos darījumu
partnerus Eiropas Investīciju banka nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem
nosacījumiem par atļautajiem partneriem, ko tā
vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem. Eiropas Investīciju banka mijmaiņas un
atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē,
ziņošanai un maksimālo robežu uzraudzībai izmantojot neto tirgus
riska (Net Market Exposure – NME) un iespējamo nākotnes risku
(Potential Future Exposure – PFE) pieeju. NME un PFE pilnībā
attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar
Ieguldījumu mehānismu. Turpmākajā tabulā ir
atspoguļots mijmaiņas līgumu (ieskaitot starpvalūtu
mijmaiņas darījumus un starpvalūtu/procentu likmju
mijmaiņas darījumus, bet atskaitot īstermiņa valūtas
mijmaiņas darījumus) iedalījums pēc ilguma ar
apakšiedalījumu pēc to nosacītās vērtības un
patiesās vērtības. Mijmaiņas līgumi 31.12.2012. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2012. g. (tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem || Nosacītā summa || 1 480 || 9 833 || 15 253 || - || 26 566 Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || 71 || -528 || -3 529 || - || -3 986 Mijmaiņas līgumi 31.12.2011. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2011. g. (tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem || Nosacītā summa || 7 042 || 43 593 || 16 899 || - || 67 534 Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || -674 || -1 331 || -3 869 || - || -5 874 Mehānisms slēdz īstermiņa valūtas
mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu
maksājumiem valūtās, kas nav euro. Īstermiņa
valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir
trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts.
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā
summa 2012. gada 31. decembrī bija 652 miljoni euro, savukārt
2011. gada 31. decembrī – 585 miljoni euro. Īstermiņa
valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2012.
gada 31. decembrī bija -2,9 miljoni euro, savukārt 2011. gada
31. decembrī -6,4 miljoni euro. Mehānisms slēdz procentu likmju mijmaiņas
līgumus, lai ierobežotu procentu likmju risku aizdevumu maksājumiem.
2012. gada 31. decembrī ir viens nenoslēgts procentu likmju
mijmaiņas darījums ar nosacīto summu 19,6 miljoni euro
(2011. gadā: nulle) un ar patieso vērtību 0,03 miljoni
euro (2011. gadā: nulle). 3.2.6.
Līdz
termiņa beigām turēto finanšu aktīvu kredītrisks Turpmākajā tabulā
attēlots stāvoklis līdz termiņa beigām turēto
finanšu aktīvu portfelim, kurā ir vienīgi tādas
obligāciju pozīcijas, kam līdz termiņa beigām ir ne
vairāk kā trīs mēneši. Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) || Minimālais ilgtermiņa reitings (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011. P-2 || Baa2 || 50 143 || 51% || - || - P-3 || Baa3 || 48 886 || 49% || - || - Kopā || || 99 029 || 100% || - || - 3.3 Likviditātes risks 3.3.1
Likviditātes riska
pārvaldība Likviditātes risks ir risks, ka struktūrai
būs grūtības izpildīt pienākumus attiecībā
uz finanšu saistībām, par kurām norēķinus veic ar
naudas vai citu finanšu aktīvu iemaksu. Ieguldījumu mehānismu galvenokārt
finansē no dalībvalstu gada iemaksām (9. un 10. EAF līdzekļi),
otrs ieņēmumu avots ir atmaksājumi no Ieguldījumu
mehānisma darbībām. Katru gadu Eiropas Komisija, balstoties uz
EIB prognozēm par Ieguldījumu mehānisma pārvaldību un
darbībām, līdz 15. oktobrim sagatavo un nosūta Padomei
pārskatu par saistībām, maksājumiem un pieprasīto
iemaksu gada summu (ieskaitot procentu subsīdijas), kas jāveic
kārtējā gadā un turpmākajos budžeta gados. Lai aprēķinātu dalībvalstu gada
iemaksas, tiek analizēta pašreizējā un plānotā
portfeļa izmaksu kārtība, un to uzrauga gada laikā. Lai
pielāgotu gada likviditātes vajadzības, tiek ņemti
vērā īpašie gadījumi, tādi kā priekšlaicīgi
atmaksājumi, akciju pārdošana vai saistību neizpildes
gadījumi. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku,
Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu
plānotās izmaksas (ko periodiski paziņo OPS B) jebkurā
konkrētā dienā. Ieguldījumu mehānisma vārdā
atvērto kontu kases aktīvus pārvalda bankas Kases departaments
saskaņā ar pienākumu nodalīšanas principu starp
darījumu un noformējuma nodaļām. Par norēķinu
operācijām saistībā ar šo aktīvu ieguldījumiem
atbild Operāciju plānošanas un norēķinu departaments. Turklāt saskaņā ar pienākumu
nodalīšanas principu par kases aktīvu ieguldījumu partneru
darījumu apjoma apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu
uzraudzību ir atbildīgs bankas Riska pārvaldības
direktorāts. 3.3.2
Likviditātes riska
izvērtēšana Šīs nodaļas tabulās Mehānisma finanšu
saistības ir izvērtētas pēc termiņa, ko definē
kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto
termiņu (vadoties pēc nediskontētajām naudas
plūsmām). Mehānismam ir tādas saistības kā
neizmaksātas kredītu daļas atbilstoši noslēgtajiem
aizdevumu līgumiem, neizmaksātas parakstīta kapitāla daļas
atbilstoši noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem, piešķirtas
aizdevumu garantijas, saistošas procentu likmes subsīdijas un
tehniskā palīdzība (“TP”). Izmaksu laika grafiks nav
precīzi definēts. Ieguldījumu mehānisma aizdevumiem ir
noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu laiks un summas tiek
pielāgotas pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai un finanšu
darījumiem salīdzinoši mainīgajā darbības vidē.
Kapitāla ieguldījumi tiek veikti, tiklīdz kapitāla fondu
pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kuri
atbilst attiecīgo ieguldījumu projektu gaitai. Izmantošanas
termiņš parasti ir 3 gadi, un tas tiek regulāri pagarināts
par vienu vai diviem gadiem. Dažos gadījumos, ja fondu veidojošie
ieguldījumi vēl nav pilnībā pieejami (par iemeslu dažreiz
var būt fonda likviditātes nepietiekamība) un
tādēļ nav iespējams izpildīt maksājumu
saistības attiecībā uz maksu vai citiem izdevumiem, izmaksu
saistības saglabājas līdz izmantošanas termiņa
beigām. Aizdevumu garantijas nav saistītas ar konkrētām
izmaksu saistībām, izņemot gadījumus, kad
saņēmējs iesniedz garantijas izmaksas pieprasījumu.
Garantijas atlikuma vērtība tiek samazināta atbilstoši katra
garantētā aizdevuma atmaksas grafikam. Minētie apsvērumi ir ievēroti turpmāk
minētajās termiņu aplēsēs, katrā
gadījumā vadoties pēc līgumiskā izmaksu perioda un
prognozēm, kuru pamatā ir Mehānisma likviditātes
plānošanā izmantojamās standarta metodes. Tehniskās
palīdzības līgumos paredzētās izmaksu saistības
parasti ir īstermiņa (termiņš īsāks par gadu).
Apzīmējums “Nenoteikts termiņš” ir izvēlēts šādos
gadījumos: izmantotu un neizmantotu garantiju saistības; saistoši,
bet neizmaksāti aizdevumi, kuriem ir beidzies līgumā noteiktais
izmaksu periods un gaidāms tā pagarinājums; procentu likmes
subsīdijas, kurām dalībvalstis ir pieprasījušas
līdzekļu izmaksu, lai ar vienu maksājumu segtu nākotnes
prasījumus. Atvasināto finanšu saistību likviditāti
raksturo līgumiskās nediskontētās mijmaiņas
darījumu naudas plūsmas, tai skaitā starpvalūtu
mijmaiņa (CCS), starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņa (CCIRS),
īstermiņa valūtas mijmaiņa un īstermiņa procentu
likmju mijmaiņa. Neatvasināto finanšu saistību termiņš || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma tūkstošos euro 31.12.2012. Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 26 224 || 26 224 Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 16 500 || 287 657 || 243 020 || - || 201 867 || 749 044 Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || - || 26 806 || 54 958 || 7 319 || 127 987 || 217 070 Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 255 || 101 495 || 79 206 || - || 23 599 || 204 555 Saistošās TP izejošās plūsmas || 2 000 || 8 511 || 13 109 || - || - || 23 620 Kopā || 18 755 || 424 469 || 390 293 || 7 319 || 379 677 || 1 220 513 Neatvasināto finanšu saistību termiņš || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma tūkstošos euro 31.12.2011. Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 27 909 || 27 909 Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 2 295 || 257 127 || 274 573 || 54 000 || 113 097 || 701 092 Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || 2 035 || 38 424 || 38 010 || 7 666 || 178 432 || 264 567 Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 1 445 || 31 100 || 139 211 || - || 16 211 || 187 967 Saistošās TP izejošās plūsmas || 4 564 || 16 693 || - || - || - || 21 257 Kopā || 10 339 || 343 344 || 451 794 || 61 666 || 335 649 || 1 202 792 Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2012. || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk par 5 gadiem || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 1 238 || 7 364 || 14 498 || 5 350 || 28 450 CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -1 286 || -8 428 || -17 218 || -5 894 || -32 826 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 649 000 || - || - || - || 649 000 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -652 451 || - || - || - || -652 451 Procentu likmju mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 65 || 511 || 3 274 || 2 117 || 5 967 Procentu likmju mijmaiņa - Izejošās plūsmas || - || -753 || -3 537 || -1 577 || -5 867 Kopā || -3 434 || -1 306 || -2 983 || -4 || -7 727 || || || || || Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2011. || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 9 873 || 14 365 || 19 533 || 7 430 || 51 201 CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -10 091 || -17 527 || -24 420 || -9 015 || -61 053 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 585 000 || - || - || - || 585 000 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -591 909 || - || - || - || -591 909 Kopā || -7 127 || -3 162 || -4 887 || -1 585 || -16 761 3.4 Tirgus risks Tirgus risks ir risks, ka tādas izmaiņas tirgus
cenās kā procentu likmes, akciju cenas, ārvalstu valūtas
kursi un kredītu ienākumu/izdevumu starpības (nesaistītas
ar emitenta kredītspējas izmaiņām) ietekmēs
struktūras ienākumus vai tās īpašumā esošo finanšu
instrumentu vērtību. 3.4.1.
Procentu
likmju risks Procentu likmju risks ir Mehānisma pozīciju
ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu
svārstības, ko izraisa tirgus peļņas nelabvēlīga
attīstība vai izmaiņas procentu likmju
termiņstruktūrā. Procentu likmju risks rodas, ja pastāv
atšķirības starp dažādu aktīvu un saistību
pārcenošanas un termiņu raksturojumu. Mehānisms aizdevumu portfeļa un ar to
saistītās atsevišķo aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas
sensitivitāti izvērtē, izmantojot bāzes punktu
vērtības (BPV) aprēķinu. BPV izsaka attiecīgā portfeļa tādu
peļņu vai zaudējumus salīdzinājumā ar neto
pašreizējo vērtību, kura rodas procentu likmēm
palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) šādā konkrētā
laika periodā: “naudas tirgus – līdz vienam gadam”, “ļoti
īss – 2 līdz 3 gadi”, “īss – 4 līdz 6 gadi”, garš
– 12 līdz 20 gadi” vai “ļoti garš – vairāk nekā
21 gads”. Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo
vērtību, Mehānisms naudas plūsmām, kas izteiktas euro
vai ārvalstu valūtās, izņemot USD, izmanto euro
finansējuma līkni (euro mijmaiņas līkne + EIB
finansējuma daļa), un naudas plūsmām, kas izteiktas USD –
USD finansējuma līkni. Lai iegūtu atsevišķu aktīvu
riska ierobežošanas mijmaiņas neto pašreizējo vērtību,
Mehānisms naudas plūsmām, kas izteiktas euro valūtā,
izmanto euro mijmaiņas līkni un naudas plūsmām, kas
izteiktas USD – USD mijmaiņas līkni. Kā redzams turpmākajā tabulā, procentu
likmēm vienlaikus palielinoties par 1 bāzes punktu, aizdevumu portfeļa
neto pašreizējā vērtība, tostarp saistītie
atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumi
31.12.2012. samazinātos par 341 000 euro (31.12.2011.: samazinājums
par 239 000 euro). Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || Ļoti garš || Kopā 31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || 21 gads || Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -25 || -47 || -90 || -117 || -62 || - || -341 Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || Ļoti garš || Kopā 31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || no 21 gadiem || Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -20 || -28 || -60 || -78 || -53 || - || -239 3.4.2.
Ārvalstu
valūtas risks Ārvalstu valūtas (FX) risks ir
Mehānisma pozīciju ekonomiskās vērtības vai no
tām saņemamo ienākumu svārstības, ko izraisa
valūtas maiņas kursu nelabvēlīga attīstība. Mehānismam rodas ārvalstu valūtas risks
visos gadījumos, kad aktīviem un saistībām ir dažādas
valūtas. Ārvalstu valūtas risks ietver arī neparedzētu
un nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz turpmāko naudas
plūsmu vērtību, ko izraisa valūtas kursu izmaiņas. 3.4.2.1
Ārvalstu
valūtas risks un kases aktīvi Ieguldījumu mehānisma kases aktīvi ir
izteikti EUR vai USD. FX riskus ierobežo ar FX tūlītējiem un
biržā netirgotiem nākotnes darījumiem, FX mijmaiņu
vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments
var, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, izmantot citus,
bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret
tirgus riskiem, kas rodas saistībā ar Ieguldījumu mehānisma
finanšu darbībām. 3.4.2.2
Ārvalstu
valūtas risks un darbības, ko Ieguldījumu mehānisms
finansē vai garantē Dalībvalstu iemaksas Ieguldījumu
mehānismā tiek saņemtas EUR. Ieguldījumu mehānisma
finansētās vai garantētās darbības, kā arī
procentu likmes subsīdijas var izteikt EUR, USD vai citā
atļautā valūtā. Ārvalstu valūtas risks (pret EUR kā atsauces
valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti
citās valūtās (nevis EUR), nav attiecināti riska
ierobežošanas pasākumi. Ieguldījumu mehānisma valūtas riska
ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk. 3.4.2.2.1.
Riska
ierobežošana darbībām, kas izteiktas valūtās, kas nav EUR
vai USD -
Ieguldījuma
mehānisma aizdevumu, kas nav izmaksāti EUR un USD, bet citās
valūtās, risku ierobežo ar starpvalūtu mijmaiņas
līgumiem, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā
esošajam aizdevumam, ar nosacījumu, ka mijmaiņas tirgus ir
darbotiesspējīgs. -
Ja
Ieguldījumu mehānisma darbību izmaksām, ko veic citās
valūtās (nevis EUR un USD), nav veiktas ilgtermiņa riska
ierobežošanas darbības, Kases departaments veic valūtas maiņas
darījumu divas darba dienas pirms izmaksas. Ieguldījumu
mehānisma darbībām piemērotais maiņas kurss atbilst
tirgus maiņas kursam, kuru noskaidro Kases departaments. Līdzīgi
ar citās valūtās (nevis EUR un USD) saņemtajiem
atmaksājumiem Kases departaments veic FX darbību, ja ir
vajadzīga saņemto valūtu konvertācija. -
Nepieprasītajām
garantijām neveic FX riska ierobežošanu. Garantiju
pieprasījumiem citās valūtās (nevis EUR un USD) veic riska
ierobežošanu. -
Darbībām
citās valūtās (nevis EUR un USD), kurām Kases departaments
nevar veikt FX riska ierobežošanas operāciju, risku neierobežo. Tas
ietver arī (sintētiskās) darbības, kas ir izteiktas
vietējā valūtā, bet tiek nokārtotas EUR vai USD.
Tādējādi Ieguldījumu mehānismam saglabājas FX
risks. 3.4.2.2.2.
USD
izteikto darbību riska ierobežošana -
Visu
Ieguldījumu mehānisma darbību (izņemot
nepieprasītās garantijas) kopējās nenomaksātās
summas, kas izteiktas USD, risku samazina ar USD/EUR FX mijmaiņu,
ko regulāri pagarina. Katra perioda sākumā naudas plūsmas,
kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai
jāizmaksā USD, aprēķina, pamatojoties uz plānotajiem
vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam FX
mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un
to summu pielāgo vismaz līdz summai, kas atbilst
prognozētajām USD likviditātes vajadzībām
nākamajā periodā. -
Vispārējo
USD risku periodiski aprēķina atbilstoši grāmatvedības
uzskaites datiem, lai vajadzības gadījumā pielāgotu riska
ierobežojumu nākamajam FX mijmaiņas pagarinājumam. -
Ja Kases
departaments to uzskata par piemērotu darbību, konkrētu USD
aizdevumu riska ierobežošanai var izmantot arī starpvalūtu
mijmaiņas darījumus. -
Pagarinājuma
periodā neparedzētu USD likviditātes deficītu sedz,
izmantojot ad hoc FX mijmaiņas operācijas,
savukārt likviditātes pārpalikumus iegulda kases aktīvos
vai pārvērš EUR. -
Jebkurā
gadījumā kopējā nenomaksātā un pilnam riskam
pakļautā summa no USD darījumiem (nominālā
izteiksmē) nekad nedrīkst pārsniegt USD 5 000 000 (pieci miljoni
ASV dolāru). Šo maksimālo summu koriģē katru gadu. Ja
šī maksimālā summa ir pārsniegta, Kases departaments veic FX
operāciju, lai risks nepārsniegtu noteikto ierobežojumu. 3.4.2.3
Ārvalstu
valūtas pozīcija Turpmāk redzamajās tabulās ir
norādīts Mehānisma ārvalstu valūtas pozīcija
(tūkstošos euro) 2012. gada 31. decembrī || EUR || USD || KES || ĀKK/AZT valūtas || Kopā || || || || || AKTĪVI || || || || || Nauda un tās ekvivalenti || 424 647 || 41 921 || - || - || 466 568 Atvasinātie finanšu instrumenti || 1 064 || -949 || - || - || 115 Aizdevumi un debitoru parādi || 513 231 || 508 412 || 60 348 || 64 289 || 1 146 280 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 66 509 || 259 694 || - || 6 798 || 333 001 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || - || - || - || 99 029 Citi aktīvi || - || - || - || 224 || 224 Aktīvi kopā || 1 191 790 || 809 078 || 60 348 || 71 311 || 2 132 527 || || || || || SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || || Saistības || || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || -675 814 || 682 849 || - || - || 7 035 Nākamo periodu ienākumi || 37 560 || 248 || - || - || 37 808 Trešām personām maksājamās summas || 312 040 || 46 || - || - || 312 086 Citas saistības || 905 || 19 || 14 || 215 || 1 153 Saistības kopā || -325 309 || 683 162 || 14 || 215 || 358 082 Ieguldītāju līdzekļi || || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 561 309 || - || - || - || 1 561 309 Patiesās vērtības rezerve || 5 366 || 59 144 || - || 3 924 || 68 434 Nesadalītā peļņa || 144 702 || - || - || - || 144 702 Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 711 377 || 59 144 || - || 3 924 || 1 774 445 Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 386 068 || 742 306 || 14 || 4 139 || 2 132 527 Valūtas stāvoklis 2012. gada 31. decembrī || -194 278 || 66 772 || 60 334 || 67 172 || - || || || || || 2012. gada 31. decembrī: || || || || || SAISTĪBAS || || || || || Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 794 475 || 171 639 || - || - || 966 114 Izmantotās garantijas || - || - || - || 6 224 || 6 224 Procentu subsīdijas un TP || 204 555 || - || - || - || 204 555 || || || || || IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || || Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000 2011. gada 31. decembrī || EUR || USD || CAD || ĀKK/AZT valūtas || Kopā || || || || || AKTĪVI || || || || || Nauda un tās ekvivalenti || 416 384 || 35 895 || - || - || 452 279 Atvasinātie finanšu instrumenti || 13 419 || -12 985 || - || - || 434 Aizdevumi un debitoru parādi || 477 340 || 501 923 || - || 53 897 || 1 033 160 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 54 287 || 186 525 || 4 303 || 6 545 || 251 660 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310 Citi aktīvi || 50 || - || - || 366 || 416 Aktīvi kopā || 1 048 790 || 711 358 || 4 303 || 60 808 || 1 825 259 || || || || || SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || || Saistības || || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || -641 758 || 654 460 || - || - || 12 702 Nākamo periodu ienākumi || 32 689 || 314 || - || - || 33 003 Trešām personām maksājamās summas || 329 598 || 62 || - || - || 329 660 Citas saistības || 691 || 19 || - || 403 || 1 113 Saistības kopā || -278 780 || 654 855 || - || 403 || 376 478 Ieguldītāju līdzekļi || || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 281 309 || - || - || - || 1 281 309 Patiesās vērtības rezerve || 41 750 || - || - || - || 41 750 Nesadalītā peļņa || 125 722 || - || - || - || 125 722 Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 448 781 || - || - || - || 1 448 781 Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 170 001 || 654 855 || - || 403 || 1 825 259 Valūtas stāvoklis 2011. gada 31. decembrī || -121 211 || 56 503 || 4 303 || 60 405 || - || || || || || 2011. gada 31. decembrī: || || || || || SAISTĪBAS || || || || || Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 761 319 || 204 340 || - || - || 965 659 Izmantotās garantijas || - || - || - || 7 909 || 7 909 Procentu likmes subsīdijas un TP || 209 223 || || - || - || 209 223 IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || || Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000 3.4.2.4
Ārvalstu
valūtas sensitivitātes izvērtējums (tūkstošos euro) Pārskata datumā būtiskākais neto
ārvalstu valūtas risks bija USD risks neto izteiksmē. USD kursa
izmaiņas par +/- 10 procentiem 2012. gada 31. decembrī
izraisītu ieguldītāju līdzekļu izmaiņas
attiecīgi 6682/-6682 euro apmērā (2011. gada decembrī:
5650/-5650 euro). 3.4.2.5
Valūtas
maiņas kursi Turpmāk minētie kursi tika izmantoti
2012. gada 31. decembra un 2011. gada 31. decembra bilancē:
|| 2012. gada 31. decembrī || 2011. gada 31. decembrī Ārpus-ES valūtas || || Dominikānas peso (DOP) || 53,1220 || 49,8498 Fidži dolārs (FJD) || 2,3417 || 2,3630 Haiti gurds (HTG) || 55,7265 || 52,1645 Kenijas šiliņš (KES) || 113,68 || 109,53 Mauritānijas ugija (MRO) || 393,99 || 372,52 Maurīcijas rūpija (MUR) || 40,19 || 37,43 Ruandas franks (RWF) || 811,83 || 771,76 Ugandas šiliņš (UGX) || 3 549 || 3 205 ASV dolārs (USD) || 1,3194 || 1,2939 CFA franks (BEAC/BCEAO) (XAF/XOF) || 655,957 || 655,957 Dienvidāfrikas rends (ZAR) || 11,1727 || 10,4830 3.4.3.
Kapitāla
cenas risks (tūkstošos euro) Kapitāla cenas risks ir risks, ka vērtspapīru
patiesās vērtības samazināsies akciju indeksu
līmeņa un atsevišķu kapitāla ieguldījumu
vērtības izmaiņu rezultātā. Ieguldījumu mehānisms ir pakļauts
kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā veiktie riska kapitāla
darījumi, t.i., tiešie kapitāla ieguldījumi un ieguldījumi
riska kapitāla fondos. Kapitāla ieguldījumus vērtē skaitliski.
Katru ieguldījumu izvērtē pēc vairākiem
kritērijiem, kas iedalīti trijās galvenajās
kategorijās: pārvaldība, uzņēmējdarbības
plāns un struktūra. Atsevišķos vērtējumus pēc tam
konsolidē vienā skaitliskā vērtībā, ko
piešķir ieguldījumam un kas raksturo tā vispārējo
stiprumu. Arī kapitāla riska darījumiem nosaka
ierobežojumus, ko definē individuālā un kumulētā
līmenī. Šo ierobežojumu apmērs ir atkarīgs no kapitāla
ieguldījumu kvalitātes. Privātā kapitāla pozīciju
vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles
regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās
iespējamās aplēses ietver cenas, kuras
aprēķinātas, izmantojot attiecīgas aprēķinu
metodes. Mehānisma ieguldītāju līdzekļu
ietekme (pārdošanai pieejamo kapitāla ieguldījumu portfeļa
patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuras
iemesls ir akciju indeksu līmeņa un atsevišķu kapitāla
ieguldījumu vērtības samazināšanās par 10 %,
2012. gada 31. decembrī ir -33 300 euro un 2011. gada
31. decembrī – -25 166 euro, ja visi pārējie
mainīgie faktori nemainās. 4
Aktīvu un saistību patiesās
vērtības Turpmāk redzamajā tabulā ir sniegts
uzskaites vērtību un patieso vērtību
salīdzinājums Mehānisma finanšu pārskatos iekļauto
aktīvu un saistību kategorijām (tūkstošos euro): || Uzskaites vērtība 31.12.2012. || Patiesā vērtība 31.12.2012. || Uzskaites vērtība 31.12.2011. || Patiesā vērtība 31.12.2011. Aktīvi, uzskaitīti patiesajā vērtībā || || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 333 001 || 333 001 || 251 660 || 251 660 Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 115 || 434 || 434 Kopā || 333 116 || 333 116 || 252 094 || 252 094 || || || || Aktīvi, uzskaitīti amortizācijas izmaksās || || || || Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 466 568 || 452 279 || 452 279 Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 226 409 || 1 033 160 || 1 022 679 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310 || 87 310 || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || 98 805 || - || - Citi aktīvi || 224 || 224 || 416 || 416 Kopā || 1 799 411 || 1 879 316 || 1 573 165 || 1 562 684 Aktīvi kopā || 2 132 527 || 2 212 432 || 1 825 259 || 1 814 778 || || || || Saistības, uzskaitītas patiesajā vērtībā || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || 7 035 || 7 035 || 12 702 || 12 702 Kopā || 7 053 || 7 053 || 12 702 || 12 702 || || || || Saistības, uzskaitītas amortizācijas izmaksās || || || || Nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 37 808 || 33 003 || 33 003 Trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 312 086 || 329 660 || 329 660 Citas saistības || 1 153 || 1 153 || 1 113 || 1 113 Kopā || 351 047 || 351 047 || 363 776 || 363 776 Saistības kopā || 358 082 || 358 082 || 376 478 || 376 478 Turpmāk ir norādītas metodes un
pieņēmumi, ko izmanto aktīvu un saistību patiesās
vērtības noteikšanai. §
Aktīvi, kuriem
patiesā vērtība ir tuva uzskaites vērtībai Par aktīviem un saistībām, kas ir
likvīdi vai kuru termiņš ir īsāks par trīs
mēnešiem, pieņem, ka to uzskaites vērtība ir tuva to
patiesajai vērtībai. §
Aktīvi un
saistības, uzskaitīti pēc patiesās vērtības Aktīvu tirgus publicētās kotētās
cenas ir pirmais avots, pēc kura nosaka finanšu instrumenta patieso
vērtību. Mehānisma portfeļa ieguldījumiem tās
parasti nav pieejamas. Instrumentiem, kuriem nav pieejama tirgus cena, patieso
vērtību nosaka, izmantojot vērtēšanas metodes vai
modeļus, kas pēc iespējas balstās uz novērojamiem
tirgus datiem bilances datumā. Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēti
finanšu aktīvi, kuriem ar vērtēšanas metodi ir noteikta
patiesā vērtība. Definē šādus trīs dažādus
līmeņus. -
1.
līmenis: kotētās cenas (nepielāgotas) aktīvā
tirgū; -
2. līmenis:
dati, kas nav 1. līmenī ietilpstošās kotētās
cenas un ko tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no
cenām) novēro saistībā ar aktīviem; -
3. līmenis:
dati par aktīviem, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus
datiem (nenovērojamie dati). 2012. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā Finanšu aktīvi || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 115 || - || 115 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 11 001 || - || 322 000 || 333 001 Kopā || 11 001 || 115 || 322 000 || 333 116 || || || || Finanšu saistības || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 7 035 || - || 7 035 Kopā || - || 7 035 || - || 7 035 2011. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā Finanšu aktīvi || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 434 || - || 434 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 15 214 || - || 236 446 || 251 660 Kopā || 15 214 || 434 || 236 446 || 252 094 || || || || Finanšu saistības || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 12 702 || - || 12 702 Kopā || - || 12 702 || - || 12 702 2012. gadā
Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni
vai 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības
hierarhijā. Turpmāk
redzamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas
3. līmeņa instrumentos gada beigās, attiecīgi 2012.
gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī. (tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Atlikums 2012. gada 1. janvārī || 236 446 Kopā peļņa vai zaudējumi || - peļņa vai zaudējumi || 8 133 - citi ienākumi || 15 041 Izmaksas || 81 981 Atmaksājumi || -19 601 Atlikums 2012. gada 31. decembrī || 322 000 (tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Atlikums 2011. gada 1. janvārī || 171 638 Kopā peļņa vai zaudējumi || - peļņa vai zaudējumi || -3 206 - citi ienākumi || 21 759 Izmaksas || 67 829 Atmaksājumi || -21 574 Atlikums 2011. gada 31. decembrī || 236 446 5
Nauda un tās ekvivalenti (tūkstošos euro) Naudu un tās ekvivalentus var iedalīt
līdzekļos, kas saņemti no dalībvalstīm, bet kas nav
vēl izmaksāti, un līdzekļos, kas saņemti no
Mehānisma pamatdarbības un finanšu darbības. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Dalībvalstu iemaksas, kas saņemtas, bet vēl nav izmaksātas || 117 622 || 195 205 Līdzekļi no ieguldījuma mehānisma finanšu un saimnieciskajām darbībām || 348 946 || 257 074 Kopā nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279 6
Atvasinātie finanšu instrumenti
(tūkstošos euro) Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē
kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi. 2012. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa Aktīvi || Saistības Starpvalūtu mijmaiņas darījumi || 87 || -102 || 7 062 Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -3 971 || 19 504 Procentu likmju mijmaiņas darījumi || 28 || - || 19 568 Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -2 962 || 652 451 Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 115 || -7 035 || 698 585 || || || 2011. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa Aktīvi || Saistības Starpvalūtu mijmaiņas darījumi || 434 || -953 || 29 376 Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -5 355 || 38 158 Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -6 394 || 585 000 Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 434 || -12 702 || 652 534 7
Aizdevumi un debitoru parādi (tūkstošos
euro) Aizdevumu un debitoru parādu galvenie komponenti ir
šādi. || Vispārēji aizdevumi (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā Nominālā vērtība 2012. gada 1. janvārī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394 Izmaksa || 79 015 || 154 003 || - || 233 018 Norakstītās summas || -947 || -1 206 || - || -2 153 Atmaksājumi || -39 967 || -71 368 || -4 145 || -115 480 Kapitalizēti procenti || - || -117 || 9 739 || 9 622 Ārvalstu valūtas kursa starpība || -8 780 || -7 692 || -493 || -16 965 Nominālā vērtība 2012. gada 31. decembrī || 254 686 || 789 970 || 133 780 || 1 178 436 || || || || Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816 Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -835 || -292 || - || -1 127 Norakstīto summu vērtības samazinājums || 947 || 1 206 || - || 2 153 Vērtības samazinājuma apvērse || 910 || 814 || - || 1 724 Ārvalstu valūtas kursa starpība || 93 || 348 || 480 || 921 Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -6 494 || -14 296 || -24 355 || -45 145 || || || || Amortizētās izmaksas || -1 641 || -3 984 || -82 || -5 707 Uzkrātie procenti || 5 246 || 9 244 || 4 206 || 18 696 Aizdevumi un debitoru parādi 2012. gada 31. decembrī || 251 797 || 780 934 || 113 549 || 1 146 280 || || || || || (*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus. || Vispārēji aizdevumi (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā Nominālā vērtība 2011. gada 1. janvārī || 246 500 || 542 322 || 123 910 || 912 732 Izmaksa || 25 689 || 211 351 || 0 || 237 040 Norakstītās summas || 0 || 0 || -2 000 || -2 000 Atmaksājumi || -48 554 || -51 712 || -4 144 || -104 410 Kapitalizēti procenti || 0 || 459 || 10 053 || 10 512 Ārvalstu valūtas kursa starpība || 1 730 || 13 930 || 860 || 16 520 Nominālā vērtība 2011. gada 31. decembrī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394 || || || || Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -15 006 || -18 056 || -44 023 || -77 085 Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -1 746 || -1 514 || -773 || -4 033 Norakstīto summu vērtības samazinājums || 0 || 0 || 2 000 || 2 000 Vērtības samazinājuma apvērse || 9499 || 3263 || 18 723 || 31 485 Ārvalstu valūtas kursa starpība || - 356 || - 65 || - 762 || -1 183 Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816 || || || || Amortizētās izmaksas || -1 700 || -3 428 || - 99 || -5 227 Uzkrātie procenti || 3 498 || 9 499 || 3 812 || 16 809 Aizdevumi un debitoru parādi 2011. gada 31. decembrī || 219 554 || 706 049 || 107 557 || 1 033 160 || || || || || (*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus. 8
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi
(tūkstošos euro) Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu galvenie
komponenti ir šādi. || Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā Izmaksas 2012. gada 1. janvārī || 182 692 || 36 565 || 219 257 Izmaksa || 56 007 || 25 974 || 81 981 Atmaksājumi / pārdošana || -19 570 || -31 || -19 601 Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 1 581 || -678 || 903 Izmaksas 2012. gada 31. decembrī || 220 710 || 61 830 || 282 540 || || || Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 1. janvārī || 29 781 || 11 969 || 41 750 Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 29 540 || -2 856 || 26 684 Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 31. decembrī || 59 321 || 9 113 || 68 434 || || || Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -6 887 || -2 460 || -9 347 Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || -7 976 || -951 || -8 927 Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 133 || 168 || 301 Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -14 730 || -3 243 || -17 973 || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2012. gada 31. decembrī || 265 301 || 67 700 || 333 001 || Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā Izmaksas 2011. gada 1. janvārī || 142 932 || 33 350 || 176 282 Izmaksa || 59 579 || 8 250 || 67 829 Atmaksājumi / pārdošana || -20 236 || -4 735 || -24 971 Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 417 || -300 || 117 Izmaksas 2011. gada 31. decembrī || 182 692 || 36 565 || 219 257 || || || Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 1. janvārī || 11 335 || 13 235 || 24 570 Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 18 446 || -1 266 || 17 180 Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 31. decembrī || 29 781 || 11 969 || 41 750 || || || Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -2 || -6 022 || -6 024 Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || - 6 888 || - || -6 888 Iepriekšējos gados izmantotais vērtības samazinājums, kas iegrāmatots ienākumu pārskatā || 2 || 3 714 || 3 716 Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 1 || -152 || -151 Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -6 887 || -2 460 || -9 347 || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2011. gada 31. decembrī || 205 586 || 46 074 || 251 660 9
No ieguldītājiem saņemamās
summas (tūkstošos euro) No ieguldītājiem saņemamo summu galvenie
komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Pieprasītās, bet neizmaksātās dalībvalstu iemaksas || 87 310 || 87 310 Kopsumma, kas jāsaņem no ieguldītājiem || 87 310 || 87 310 10
Līdz termiņa beigām turētie
finanšu aktīvi (tūkstošos euro) Līdz termiņa beigām turēto aktīvu
portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata
datumā līdz termiņa beigām ir mazāk nekā
trīs mēneši. Turpmākajā tabulā redzama līdz
termiņa beigām turēto akciju kustība: Atlikums 2012. gada 1. janvārī || - Iegāde || 98 278 Prēmijas/diskonta amortizācija || -210 Uzkrāto procentu izmaiņas || 961 Atlikums 31.12.2012. || 99 029 11
Citi aktīvi (tūkstošos euro) Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. No EIB saņemamās summas || 7 || 59 Finanšu garantijas || 217 || 357 Saistībā ar TP izmaksu saņemamās summas || 337 || - Saistībā ar TP izmaksu saņemamo summu vērtības samazinājums (20. paskaidrojums) || -337 || - Kopā citi aktīvi || 224 || 416 12
Nākamo periodu ienākumi (tūkstošos
euro) Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir
šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Nākamo periodu procentu subsīdijas || 37 387 || 32 744 Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un debitoru parādiem || 421 || 259 Kopā nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 33 003 13
Trešām personām maksājamās
summas (tūkstošos euro) Trešām personām maksājamo summu galvenie
komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas jāmaksā EIB || 36 202 || 38 011 Citas summas, kas pienākas EIB || 8 904 || 219 Procentu subsīdijas, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas || 266 980 || 291 430 Kopā trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 329 660 14
Citas saistības (tūkstošos euro) Citu saistību galvenie komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Finanšu garantijas || 215 || 294 Citi || 938 || 819 Kopā citas saistības || 1 153 || 1 113 || || 15
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas
(tūkstošos euro) Dalībvalstis || Iemaksa Ieguldījumu mehānismā || Iemaksa procentu subsīdijās || Kopā iemaksas || Pieprasītās un nesamaksātās (*) Austrija || 41 375 || 10 168 || 51 543 || 2 650 Beļģija || 61 203 || 15 041 || 76 244 || 3 920 Dānija || 33 412 || 8 211 || 41 623 || 2 140 Somija || 23 107 || 5 679 || 28 786 || 1 480 Francija || 379 399 || 93 237 || 472 636 || 24 300 Vācija || 364 722 || 89 630 || 454 352 || 23 360 Grieķija || 19 516 || 4 796 || 24 312 || 1 250 Īrija || 9 680 || 2 379 || 12 059 || 620 Itālija || 195 788 || 48 115 || 243 903 || 12 540 Luksemburga || 4 528 || 1 113 || 5 641 || 290 Nīderlande || 81 500 || 20 028 || 101 529 || 5 220 Portugāle || 15 145 || 3 722 || 18 867 || 970 Spānija || 91 180 || 22 407 || 113 588 || 5 840 Zviedrija || 42 624 || 10 4757 || 53 099 || 2 730 Apvienotā Karaliste || 198 130 || 48 690 || 246 820 || - Kopā 2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 383 691 || 1 945 000 || 87 310 Kopā 2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 383 691 || 1 665 000 || 87 310 (*) 2012. gada 20. novembrī Padome apstiprināja
finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā
līdz 2013. gada 21. janvārim. 16
Iespējamās saistības un
saistības (tūkstošos euro) || 31.12.2012. || 31.12.2011. || || Saistības || || Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092 Neizmaksātās saistības par pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 217 070 || 264 567 Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909 Subsīdijas un TP || 228 175 || 209 223 || || Iespējamās saistības || || Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000 || || Kopā || 1 220 513 || 1 202 792 17
Neto procentu un līdzīgi ienākumi
(tūkstošos euro) Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie
komponenti ir šādi. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Nauda un tās ekvivalenti || 1 678 || 5 518 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 36 || - Aizdevumi un debitoru parādi || 64 060 || 50 800 Procentu subsīdijas || 1 729 || 3 243 Kopā procentu un līdzīgi ienākumi || 67 503 || 59 561 Procentu un līdzīgu izdevumu galvenais komponents
ir šāds. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Atvasinātie finanšu instrumenti || -1 114 || -940 Kopā procentu un līdzīgi izdevumi || - 1 114 || -940 18
Neto ienākumi no maksas un komisijas naudas
(tūkstošos euro) Maksas un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti
ir šādi. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Maksa un komisijas nauda par aizdevumiem un debitoru parādiem || 1 710 || 1 894 Maksa un komisijas nauda par finanšu garantijām || 191 || 255 Citi || 33 || - Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi || 1 934 || 2 149 Maksas un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir
šāds. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Komisijas naudas trešām personām saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || -292 || -144 Kopā maksas un komisijas naudas izdevumi || -292 || -144 19
Realizētā neto peļņa
saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem
(tūkstošos euro) Realizētās neto peļņas
saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem
galvenie komponenti ir šādi. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Neto ienākumi no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || 70 || 16 254 Dividenžu ienākumi || 975 || 974 Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 1 045 || 17 228 20
Citu aktīvu vērtības
samazinājums Pārskata periodā Mehānisms veica tehniskās
palīdzības maksājumu 638 000 euro apmērā, bet tas
darījumu partnera krāpnieciskas rīcības dēļ
nesasniedza gala saņēmēju. Izmantojot tiesisko aizsardzību
Mehānisms spēja atgūt 301 000 euro, un atlikusī
nesaņemtā summa tika iegrāmatota kā parāds. Pārskata
datumā iespēja, ka Mehānisms vispār jebkad atgūs
nesaņemto summu, šķita maz ticama, un atlikusī summa
337 000 euro apmērā tika iegrāmatota kā Mehānisma
ienākumu vērtības samazinājums. 21
Vispārējie administratīvie izdevumi
(tūkstošos euro) Vispārējie administratīvie izdevumi
atspoguļo Eiropas Investīciju bankas faktiskās izmaksas,
pārvaldot Mehānismu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par
novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. EIB faktiskās izmaksas || -38 390 || -39 937 Ienākumi no maksas par novērtēšanu, ko saņem tieši no Mehānisma klientiem || 2 188 || 1 931 Neto vispārējie administratīvie izdevumi || -36 202 || -38 006 Pēc pārskatītā Kotonū
partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā 2008.
gada 1. jūlijā dalībvalstis vairs nesedz
vispārējos administratīvos izdevumus. 22
Turpmākie notikumi Pēc bilances pieņemšanas nav bijuši būtiski
notikumi, kuru rezultātā būtu vajadzīga informācijas
atklāšana vai labojumi 2012. gada 31. decembra finanšu
pārskatos. I DAĻAS 2. NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR
FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS: SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN
INSTRUMENTIEM Paskaidrojumi
tabulām · Cipari "0,00"
norāda, ka atbilstošās summas apmērs ir robežās no –4999
euro līdz 4999 euro. Ja cipars nav norādīts, tas
nozīmē, ka summa ir vienāda ar nulli.
Valstis,
kurām visās ailēs atlikums ir nulle, tabulās nav
iekļautas. · Pozīcija "Visas
ĀKK/AZT valstis" attiecas uz projektiem, kas skar vairākas
valstis, bet ko nefinansē no reģionālās sadarbības
līdzekļiem. · Pozīcijā
"Finanšu un administratīvie izdevumi" ir norādīti
projekti, ko finansē no EAF procentiem, vai finansējums, ar ko sedz
administratīvos izdevumus. [1] OV L 247,
9.9.2006. [2] Visi skaitļi ir noapaļoti
miljonos euro. Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas
dēļ daži finanšu dati tabulās var nesakrist. Summas, kas
norādītas kā "0", nozīmē skaitļus, kas
ir mazāki par EUR 500 000. Summas, kas vienādas ar nulli, tiek
norādītas kā defise (-). [3] Īstermiņa debitoru
parādi, izņemot tos, kas saistīti ar parastajām
iemaksām un līdzfinansēšanu. [4] Īstermiņa
saistības, izņemot tās, kas saistītas ar parastajām
iemaksām un līdzfinansēšanu. [5] PIR - Reģionālā
indikatīvā programma. [6] PIN - Valsts indikatīvā
programma. [7] Saskaņā ar EAF Finanšu
regulas 153. pantu kasi uzrāda 10. EAF bilancē. Dažādo bankas
kontu būtība ir raksturota 6. nodaļā "Finanšu riska
pārvaldība". [8] Šis atlikums atspoguļo summas,
kas pieejamas Kongo Demokrātiskajai Republikai saskaņā ar Padomes
Lēmuma 2003/583/EK noteikumiem. Šie līdzekļi ir
paredzēti konkrētam mērķim un konkrētai
saņēmējvalstij. [9] OV L 156, 29.5.1998.,
3.–106. lpp. [10] OV L 247, 9.9.2006. [11] Padomes 2011. gada
23. maija Lēmums 2011/315/ES par tādu līdzekļu
piešķiršanu sadarbībai attīstības jomā
Dienvidsudānā, kas atbrīvoti no saistībām projektos
devītajā un agrākos EAF. [12] OV L 247, 9.9.2006. [13] Iepriekšējo EAF
nepiešķirtie līdzekļi ietver Sysmin līdzekļu
atlikumu, kas ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu 3/2000 tika
noteikts 410 926 miljonu euro apmērā. Ar Komisijas
Lēmumu PE/410/2001 šos līdzekļus paredzēts
iekļaut valstu indikatīvo piešķīrumu plānošanā
(B daļa) saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību
nolīguma Finanšu protokolu. SATURS PĀRSKATU
APLIECINĀŠANA.. 2 EAF LĪDZEKĻU
IZLIETOJUMS UN UZSKAITE.. 3 I DAĻA — EAF
GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI. 8 1............... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ
EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI. 9 1.1........... ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF:
KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS,NAUDAS
PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU
IZMAIŅĀM 9 1.2........... 8. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 13 1.3........... 9. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 16 1.4........... 10. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 19 1.5........... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF
FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI. 22 2............... ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU.. 42 2.1........... DOTĀCIJAS.. 46 2.2........... KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI. 49 2.3........... CITA INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU.. 54 II DAĻA — EAF GADA
PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI. 56 3.1. ......... PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012. 58 3.2........... GADA PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012. 59 3.3........... GADA PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU
LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM LĪDZ 31.12.2012. 60 3.4........... GADA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012. 61 3.5........... PASKAIDROJUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.). 63 I DAĻAS 2.
NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS:
SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN INSTRUMENTIEM.. 95
PĀRSKATU
APLIECINĀŠANA 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda
2012. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 10. Eiropas
Attīstības fonda Finanšu regulas VIII sadaļu un finanšu
pārskatu pielikumā izklāstītajiem grāmatvedības
principiem, noteikumiem un metodēm. Es atzīstu savu atbildību par 8., 9. un
10. Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un
iesniegšanu saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu
regulas 125. pantu. Esmu saņēmis visu informāciju, kas
vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas
Attīstības fondu aktīvi un saistības, kā arī
budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir
apliecinājuši tās ticamību. Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo
informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par
nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama
pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz
patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fondu finanšu
stāvokli. (parakstījuši) Manfred Kraff grāmatvedis EAF
LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE 1. VISPĀRĪGA
INFORMĀCIJA Eiropas Savienībai ir attīstības
sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības
valstīm. Šādu attiecību galvenais mērķis ir
veicināt ekonomikas un sociālo attīstību, un to ietvaros
īpaša uzmanība tiek pievērsta nabadzības novēršanai un
mazināšanai ilgtermiņā, sniedzot
saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un
tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, Savienība kopā ar
partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un
izmanto finanšu līdzekļus to īstenošanai. Šie Savienības
līdzekļi, kas piešķirti attīstības jomai, nāk no
šādiem trīs avotiem: – Eiropas Savienības
budžets; – Eiropas
Attīstības fonds; – Eiropas Investīciju
banka. Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir
galvenais Savienības atbalsta sniegšanas instruments attīstības
sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā
okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās
(AZT). Tā izveide ir paredzēta 1957. gada Romas līgumā, lai
sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību sākotnēji
tikai Āfrikas valstīm, kuras tajā laikā vēl bija
kolonizētas un ar kurām dažām dalībvalstīm bija
vēsturiska saikne. EAF nefinansē no Eiropas Savienības
budžeta. To finansē dalībvalstis; tam piemēro atsevišķu finanšu
regulu, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija ir
atbildīga par to darbību finansiālu īstenošanu, kas veiktas
ar EAF līdzekļiem, un Eiropas Investīciju banka (EIB)
pārvalda ieguldījumu mehānismu. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam
ĀKK valstīm un AZT piešķirtais ģeogrāfiskais atbalsts
joprojām tiek finansēts galvenokārt no EAF. Katru EAF parasti
noslēdz uz apmēram pieciem gadiem. Kopš pirmās
partnerattiecību konvencijas noslēgšanas 1964. gadā EAF
plānošanas cikli parasti ir atbilduši partnerattiecību
nolīgumu/konvenciju cikliem. Katru EAF regulē atsevišķa finanšu
regula, kurā noteikta prasība par finanšu pārskatu sagatavošanu
katram atsevišķam EAF. Tāpēc finanšu pārskatus sagatavo katram
EAF atsevišķi atkarībā no daļas, ko vada Eiropas Komisija.
Šos finanšu pārskatus sagatavo arī apkopotā veidā, lai
sniegtu kopēju ieskatu par to līdzekļu finanšu stāvokli,
par kuriem ir atbildīga Eiropas Komisija. Kotonū nolīguma
ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms. Šo ieguldījumu
mehānismu pārvalda Eiropas Investīciju banka, un to izmanto, lai
atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK
valstīs, finansējot tieši, bet ne tikai, privātos
ieguldījumus. Mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams
fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkārtoti
ieguldīt citās darbībās, tādējādi nodrošinot
pašatjaunojošu un finansiāli neatkarīgu mehānismu. Tā
kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Eiropas Komisija, tas
nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā – 8., 9. un
10. EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par
finanšu līdzekļu izlietojumu. Ieguldījumu mehānisma finanšu
pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu
daļa (2. daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF
palīdzību attīstības jomā. EAF aptver laika posmu no
2008. līdz 2013. gadam, un tā vispārējais budžets
ir 22 682 miljoni euro. No šīs summas 21 966 miljoni euro
ir piešķirti ĀKK valstīm, 286 miljoni euro – AZT un 430 miljoni
euro – Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanas un
īstenošanas vajadzībām[1].
2. KĀ
FINANSĒ EAF? Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī
pieņēma finanšu plānus laika posmam no 2007. līdz 2013.
gadam. Šajā kontekstā tika izlemts, ka ģeogrāfisko
sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs Eiropas Savienības
budžetā (ka tā nebūs Eiropas Savienības
vispārējā budžeta daļa), bet, ka to turpinās
finansēt, izmantojot esošos starpvaldību EAF laika posmam no 2008.
līdz 2013. gadam. Eiropas Savienības
budžetu izstrādā uz gadu, un tas atbilst budžeta gada pārskata
principam, t.i., izdevumus un ieņēmumus plāno un apstiprina uz
vienu gadu. Atšķirībā no Eiropas Savienības EAF ir
daudzgadīgs fonds. Katru EAF noslēdz kā iekšēju
nolīgumu starp dalībvalstīm, ar kuru izveido vispārēju
fondu, lai īstenotu attīstības sadarbību periodā, kas
parasti ir pieci gadi. Tā kā līdzekļus piešķir uz
vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot
visā EAF periodā. Budžeta gada pārskata trūkums ir
uzsvērts budžeta ziņojumā, kur EAF budžeta izpilde tiek
vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem. EAF līdzekļi ir ES dalībvalstu ad
hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu
pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai izlemtu par
kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu
tā īstenošanu. Komisija pēc tam fondu pārvalda saskaņā
ar ES Attīstības politiku, ko Komisija ierosina un Padome
pieņem. Tā kā dalībvalstīm ir pašām sava
attīstības veicināšanas un atbalsta politika papildus
Savienības politikai, dalībvalstīm jāsaskaņo sava
politika ar ES politiku, lai nodrošinātu, ka tās papildina viena
otru. Līdz 2010. gadam iemaksas tika pieprasītas no 15
iesaistītajām dalībvalstīm. 2011. gadā tika
pieprasītas pirmās iemaksas 10. EAF, kurā piedalās 27
dalībvalstis. Nelieli 10. EAF līdzekļi ir rezervēti
neparedzētām vajadzībām, bet lielākā daļa
līdzekļu ir saplānota indikatīvos daudzgadu plānos,
kas ir galvenokārt ģeogrāfiski, bet arī tematiski, un kas
pašlaik paredzēti 2008.–2013. gadam. Komisija attiecīgi ir
pieņēmusi valstu stratēģijas dokumentus,
reģionālos stratēģijas dokumentus un ĀKK iekšējos
stratēģijas dokumentus. To īstenošana tiek katru gadu uzraudzīta,
un stratēģijas tiek pārskatītas vidusposmā (šī
pārskatīšana ir pabeigta) un termiņa beigās (šī
pārskatīšana nav pabeigta). Šo vidusposma un termiņa beigu
pārskatu rezultātā Komisija var Eiropas Savienības
vārdā pārskatīt stratēģijas un līdzekļu
piešķiršanu, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu vai
reģionu aktuālās vajadzības un rezultātus. Papildus
iepriekšminētajām iemaksām dalībvalstis var
iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt
brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF. 3. KĀ EAF LĪDZEKĻUS
PĀRVALDA UN IZLIETO?
3.1. Darbības
izdevumi EAF ir dažādi darbības izdevumi
atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda.
Saskaņā ar Finanšu regulu (FR) Komisija izlieto EAF
līdzekļus, izmantojot šādas metodes. Decentralizēta
pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisija – mazākā vai
lielākā mērā, atkarībā no attiecīgās
saņēmējvalsts vietējās situācijas –
deleģē trešām valstīm konkrētus uzdevumus budžeta izpildei. Centralizēta
pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisijas dienesti budžetu īsteno
tieši vai netieši, proti, Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus Eiropas
Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos noteiktām
atbildīgām struktūrām, piemēram, Eiropas
Savienības aģentūrām. Kopīga
pārvaldība ar starptautiskām organizācijām: saskaņā ar šo
metodi Komisija uztic noteiktus izpildes uzdevumus starptautiskai
organizācijai.
3.2. Dažādi
finanšu dalībnieki Deleģētais
kredītrīkotājs atbild par pārvaldības
procesu kopumā, nosakot, kas jādara, lai sasniegtu izvirzītos
politiskos mērķus, kā arī vadot uzsāktās darbības
gan no darbības, gan budžeta aspekta, tostarp parakstot juridiskas
saistības, veicot izpildes uzraudzību, veicot maksājumus un
vajadzības gadījumā pat līdzekļu atgūšanu. Eiropas Savienības
delegācijas vadītājs ir vietējais
koordinators starp Komisiju un valsts vai reģionālajām
ĀKK/AZT iestādēm šajā jomā. Vadītājs cieši
sadarbojas ar valsts vai reģionālajiem
kredītrīkotājiem, nosakot izpildes stratēģiju un
nozaru politiku, kā arī sagatavojot, pētot un pārskatot EAF
programmas un projektus. Valsts
kredītrīkotājs saņēmējvalstī ir
augstākā amatpersona, ko iecēlusi katras ĀKK valsts/AZT
valdība. Viņš pārstāv savas valsts iestādes visās
darbībās, ko finansē fonds un pārvalda Komisija un EIB.
Vairumā gadījumu šīs funkcijas pilda valdības loceklis,
parasti – plānošanas vai finanšu ministrs. Valsts
kredītrīkotājs pilda administratīvos, tehniskos un finanšu
pienākumus, kas saistīti ar EAF programmu un projektu
pārvaldību. Grāmatvedis izpilda
kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma un iekasēšanas
rīkojumus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību,
grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības
sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un
attiecīgu gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim
jāparaksta pārskati, apliecinot, ka tie sniedz patiesu un skaidru
priekšstatu par finanšu stāvokli. 3.3. EAF līdzekļu
izlietojums Lielais vairums finanšu līdzekļu, ko
ĀKK valstīm un AZT piešķir ar EAF starpniecību, ir
dotācijas. Katra EAF pastāvēšanas sākumā Eiropas
Savienība informē ĀKK valstis un AZT par indikatīvo
piešķīrumu apjomu, kam jābūt tiem pieejamam fonda
periodā. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz valsts
vajadzībām un izpildes kritērijiem. Valsts līmenī valsts
stratēģiskais dokuments (VSD) ir attiecīgās ĀKK valsts
un Komisijas sagatavots dokuments. To sagatavo, pamatojoties uz iepriekš
veiktām apspriedēm ar plašu dalībnieku loku, tostarp
nevalstiskām personām, vietējām iestādēm un
attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. VSD ir
instruments, kura mērķis ir noteikt darbību prioritāti un
veicināt vietējo dalībnieku atbildību par sadarbības
programmām. Pēc tam sagatavo
valsts indikatīvo programmu (VIP), pamatojoties uz VSD iekļautajiem
attīstības mērķiem un prioritātēm un
saskaņā ar tiem. VIP aptver nozares un jomas, kuras saņems atbalstu,
paskaidro, kā atbalsts atbilst noteiktajiem mērķiem, un sniedz
īstenošanas laika grafiku. VSD un NIP pārskata ik gadu,
vidusposmā un EAF termiņa beigās, un vajadzības
gadījumā to darbības laikā ievieš uzlabojumus un
izmaiņas.
3.4. EAF
līdzekļu izlietojuma saistību uzņemšanās EAF līdzekļu tērēšana nav
atļauta, ja vien un kamēr Komisija un paredzamais EAF naudas saņēmējs
nav uzņēmušies rakstiskas juridiskas saistības. Rakstiskas
juridiskas saistības var būt (piešķīruma, pakalpojuma vai
cita veida) līgums, kas noslēgts ar privāttiesībās
noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, NVO
vai ekonomikas dalībniekiem, vai administratīva un/vai
finansiāla rakstura vienošanās, ko Komisija noslēgusi ar
starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktām
atbildīgām struktūrām, piemēram, valstīm un to
publiskām struktūrām vai starptautiskām
organizācijām, kurām ir juridiskas personas statuss. Lai varētu uzņemties juridiskas
saistības, iesaistot trešās personas , jāparedz budžeta
pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem attiecīgās
darbības veikšanai. Ja šis nosacījums ir izpildīts,
nepieciešamie līdzekļi jārezervē budžetā,
uzņemoties budžeta saistības grāmatvedības
sistēmā. Tas tomēr neietekmē vispārējo uzskaiti
(jeb virsgrāmatu), jo nekādi izdevumi pagaidām nav radušies. Tas
ir tāpēc, ka EAF grāmatvedības sistēmu veido divi
atsevišķi, tomēr savstarpēji saistīti elementi: (a)
budžeta
uzskaite, kas satur detalizētu informāciju par budžeta izpildi un (b)
vispārējā
uzskaite, ko izmanto, lai sagatavotu bilanci un saimnieciskā
rezultāta pārskatu. Budžeta uzskaite atspoguļo uzņemtās
saistības un veiktos maksājumus. Tās pamatā ir naudas
plūsmas grāmatvedības princips, saskaņā ar kuru
posteni reģistrē uzskaitē tikai tad, kad attiecībā uz
naudu ir radušās saistības, tie ir izmaksāti vai saņemti.
Šāda veida grāmatvedības uzskaite ir raksturīga publiskajam
sektoram, kur vēsturiski galvenā uzmanība parasti tikusi
pievērsta budžetam un tā izpildei. Vispārējā uzskaite (pamatojoties uz
uzkrāšanas principu grāmatvedībā) atspoguļo visus
finanšu gada izdevumus un ieņēmumus (tādējādi
atspoguļojot saimniecisko rezultātu), un aktīvu un saistību
bilances veidā parāda, kāds ir EAF finanšu stāvoklis
konkrētā gada 31. decembrī. 3.5. Maksājuma veikšana Maksājumu nav iespējams veikt, ja vien
budžeta saistības jau nav apstiprinājis
kredītrīkotājs. Priekšfinansējums ir maksājums, kas
paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i.,
apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākās
iemaksās laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma
līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto
paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā
periodā vai atmaksā, – ja saņēmējam nav
attiecināmo izdevumu, priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF.
Tādējādi samaksātais priekšfinansējums nav
galīgie izdevumi, kamēr nav izpildīti līguma
attiecīgie nosacījumi, tāpēc to reģistrē bilances
aktīvos, veicot sākotnējo maksājumu. Priekšfinansējuma
aktīva summu (pilnīgi vai daļēji) samazina, apstiprinot
attiecināmās izmaksas (ko saimnieciskā rezultāta
pārskatā uzskata par izdevumiem) un atmaksātās summas. Gada beigās jāveic novērtējums
par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem
izdevumiem, par kuriem vēl nav iesniegti pārskati. Pēc šiem
periodizācijas aprēķiniem novērtētās
attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātās
maksas, bet aplēstās neattiecināmās summas paliek
atklātas uzskaites kategorijā "Parādi, kuriem jāveic
attiecināmības pārbaude". Šīs summas parāda
īstermiņa saistībās, lai neuzrādītu nepamatoti
lielus aktīvus un saistības.
3.6. Nepamatoti
veikto maksājumu atgūšana EAF apmaksājamo izdevumu
attiecināmību pārbauda, pamatojoties uz apliecinošiem
dokumentiem, kā noteikts piemērojamos noteikumos vai katras
dotācijas nosacījumos. Lai optimizētu kontroles sistēmu
izmaksu un ieguvumu attiecību, pārbaudes galīgu maksājumu
pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem parasti ir pamatīgākas
nekā starpposma pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem,
tādējādi tās var atklāt kļūdas starpposma
maksājumos, ko labo, koriģējot galīgo maksājumu.
Turklāt Komisijai ir tiesības pārbaudīt apliecinošo
dokumentu atbilstību, veicot pārbaudes finansēto pasākumu
īstenošanas laikā un/vai ex post pārbaudes maksājuma
pieprasītāja projekta īstenošanas vietās. Īstenošanas
periodā konstatētās kļūdas var labot,
koriģējot nākamos pieprasījumus. Par ex post
pārbaudēs konstatētām kļūdām sagatavo
iekasēšanas rīkojumu.
4. GADA
BEIGU PĀRSKATI
4.1. Gada
pārskati Grāmatvedis atbild par gada pārskatu
sagatavošanu un nodrošina, lai tie sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par
EAF finanšu stāvokli. Gada pārskatus veido: I daļa. Eiropas Komisijas
pārvaldītie līdzekļi. – Astotā,
devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu
pārskati. – Ziņojums par 8., 9. un
10. Eiropas Attīstības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu. II daļa. Eiropas Investīciju
bankas pārvaldītie līdzekļi. – Ieguldījumu mehānisma
finanšu pārskati. Ieguldījumu
mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa
gada pārskatu daļa, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF
palīdzību attīstības jomā. Pēc Revīzijas palātas veiktās
revīzijas gada pārskatus līdz nākamā gada 31. jūlijam
pieņem Komisija un iesniedz tos Padomei un Parlamentam, kam
jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.
4.2. Gada
darbības pārskats Kredītrīkotājam jāsagatavo gada
darbības pārskats (GDP) par tā pārziņā
esošajām darbībām. Šajā GDP kredītrīkotājs atskaitās
par politikas rezultātiem un nodrošina pietiekamu pārliecību, ka
viņa pārskatā minētajām darbībām
piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem
mērķiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības
principiem un ka izveidotās kontroles procedūras pietiekami
garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. 5. REVĪZIJA UN
IZPILDES APSTIPRINĀJUMS
5.1. Revīzija EAF gada pārskatus un līdzekļu
pārvaldību pārrauga tās ārējais revidents –
Eiropas Revīzijas palāta, kas sagatavo gada ziņojumu Padomei un
Eiropas Parlamentam. Palātas galvenais uzdevums ir veikt EAF gada
pārskatu ārēju un neatkarīgu revīziju. Savas
darbības ietvaros Revīzijas palāta sagatavo: (1)
gada
ziņojumu, detalizēti izklāstot savus novērojumus par gada
pārskatiem un to pamatā esošajiem darījumiem, (2)
pamatojoties
uz veikto revīziju un gada pārskatā ticamības
deklarācijas veidā iekļautu atzinumu par i) pārskatu
ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un
pareizību; (3)
īpašos
ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās vadības
jomās veikto revīziju konstatējumi. Revīzijas palātai ir piekļuves
tiesības visiem dokumentiem, kas nepieciešami revīzijas veikšanai.
Palāta veic revīziju visās EAF darbības jomās
līdz pat atsevišķu darījumu un maksājumu likumības un
pareizības pārbaudei. Tā veic arī pašu gada pārskatu
revīziju, pārbaudot arī atsevišķus bilances un
saimnieciskā rezultāta pārskatu posteņus, kā arī
finanšu pārskatu kopējo noformējumu. Tādējādi
Revīzijas palāta var sniegt atzinumu ne tikai par
atspoguļotajiem skaitļiem, bet arī par izveidoto sistēmu un
kontroles mehānismiem. 5.2. Izpildes
apstiprinājums Galīgais kontroles mehānisms ir
konkrētā finanšu gada EAF finanšu līdzekļu izlietojuma
apstiprinājums. Tiesības pieņemt EAF izpildes
apstiprinājuma lēmumu ir Eiropas Parlamentam. Tas nozīmē,
ka pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu galīgās
noformēšanas Padomei jāsniedz attiecīgs ieteikums, bet
Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums, vai apstiprināt
Komisijas iepriekšējā finanšu gada EAF līdzekļu
finansiālo izlietojumu. Šā lēmuma pamatā ir Revīzijas palātas
veiktā gada pārskata pārbaude un tās gada ziņojums
(kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija),
kā arī Komisijas atbildes un Komisijai uzdotie jautājumi un
papildu informācijas pieprasījumi. Izpildes apstiprinājums atspoguļo finanšu
līdzekļu izlietojuma ārējās kontroles politisko
aspektu, un tas ir lēmums, ar kuru Eiropas Parlaments atbilstoši Padomes
ieteikumam atbrīvo Komisiju no atbildības par konkrētā
finanšu gada finanšu līdzekļu izlietojumu. Šai izpildes
apstiprinājuma procedūrai var būt divi iznākumi: izpildes
apstiprinājuma piešķiršana vai atlikšana. Piešķirot
apstiprinājumu, Parlaments var uzsvērt novērojumus, ko tas
uzskata par svarīgiem, bieži vien sniedzot ieteikumus par
darbībām, kas Komisijai attiecīgajos jautājumos būtu
jāveic. Komisija apraksta veiktos pasākumus turpmākā
ziņojumā un rīcības plānā, ko tā nosūta
Parlamentam un Padomei. I DAĻA
— EAF GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE
LĪDZEKĻI[2] 1. ASTOTĀ,
DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU
PĀRSKATI
1.1. ASTOTAIS,
DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA
PĀRSKATS,NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM
ASTOTĀ,
DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA BILANCE
|| || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ILGTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 438 || 380 || || || || || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 1 334 || 1 175 || Debitoru parādi || 2.3. || 70 || 111 || Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 224 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 2 532 || 2 891 || || || || || ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || - || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (1 057) || (1 033) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (1 097) || (1 033) || || || || || NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858 || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 29 579 || 26 979 || Pārējās rezerves || 2.9. || 2 252 || 2 252 || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (27 374) || (24 674) || Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700) || NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858 8., 9. un 10. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA KOPSAVILKUMA PĀRSKATS
|| || miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 124 || 99 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || || Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (3 017) || (2 702) Administratīvie izdevumi || 3.3. || (107) || (75) || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (3 001) || (2 679) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (22) || (20) PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (22) || (21) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (3 023) || (2 700) ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN
DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA NAUDAS PLŪSMAS TABULA
|| || miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700) || || || PAMATDARBĪBA || 4.2. || || Dalībvalstu parastās iemaksas || || 2 606 || 3 238 Līdzfinansējuma iemaksas || || 19 || 7 Zaudējumi no debitoru parādu vērtības samazināšanās (to apvērse) || || 4 || 6 || || || Ilgtermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (58) || (28) Īstermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (159) || (79) Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums[3] || || 31 || 14 Ilgtermiņa saistību pieaugums/samazinājums || || 40 || - Īstermiņa saistību pieaugums/samazinājums[4] || || 6 || (42) || || || NETO NAUDAS PLŪSMA || || (534) || 417 || || || NAUDAS UN TĀS EKVIVALENTU NETO PALIELINĀJUMS/(SAMAZINĀJUMS) || || (534) || 417 Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā || 2.5. || 1 224 || 808 Nauda un tās ekvivalenti gada beigās || 2.5. || 690 || 1 224 KOPSAVILKUMA PĀRSKATS PAR 8.,
9. UN 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
|| || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 21 812 || 23 879 || (24 674) || 2 252 || 1 458 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (3 100) || 3 100 || - || - || 3 100 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 700) || - || (2 700) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 18 712 || 26 979 || (27 374) || 2 252 || 1 858 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (3 023) || - || (3 023) ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 16 112 || 29 579 || (30 396) || 2 252 || 1 435 1.2. 8.
EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS
PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
8. EAF
BILANCE || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 38 || 70 || Debitoru parādi || 2.3. || 1 || 4 || Korespondējošie konti || 2.4. || 345 || 387 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 384 || 461 || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (22) || (29) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (22) || (29) || || || || || NETO AKTĪVI || || 361 || 432 || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 12 840 || 12 840 || Pārējās rezerves || 2.9. || (2 354) || (2 276) || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (10 132) || (10 042) || Gada saimnieciskais rezultāts || || 7 || (90) || NETO AKTĪVI || || 361 || 432 8. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 58 || 40 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || 3.2. || (49) || (128) || || || || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || 9 || (88) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || (1) PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (2) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || 7 || (90) PĀRSKATS PAR 8. EAF NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM || || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 042) || (2 237) || 560 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || - Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (38) || (38) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (90) || - || (90) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 132) || (2 276) || 432 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || - Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (78) || (78) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || 7 || - || 7 ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 125) || (2 354) || 361 1.3. 9.
EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS
PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
9. EAF
BILANCE || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ILGTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 119 || 191 || || || || || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 447 || 569 || Debitoru parādi || 2.3. || 58 || 87 || Korespondējošie konti || 2.4. || 1 919 || 2 557 || Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || - || 6 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 2 543 || 3 410 || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (375) || (315) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (375) || (315) || || || || || NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096 || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 11 699 || 11 699 || Pārējās rezerves || 2.9. || 4 126 || 4 227 || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (12 830) || 11 932 || Gada saimnieciskais rezultāts || || (827) || (898) || NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096 9. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 49 || 49 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || || Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (856) || (924) Administratīvie izdevumi || 3.3. || (1) || (3) || || || || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (809) || (879) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (18) || (19) PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (18) || (19) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (827) || (898) PĀRSKATS PAR 9. EAF NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM || || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || 660 || 11 039 || (11 932) || 4 157 || 3 263 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (660) || 660 || - || - || 660 Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || 70 || 70 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (898) || - || (898) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (12 830) || 4 227 || 3 096 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || - Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (100) || (100) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (827) || - || (827) ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (13 657) || 4 126 || 2 168 1.4. 10.
EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS
PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
10. EAF
BILANCE || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011. || ILGTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 319 || 189 || || || || || ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || || || Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 849 || 536 || Debitoru parādi || 2.3. || 11 || 20 || Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 218 || || || || || AKTĪVI KOPĀ || || 1 869 || 1 963 || || || || || ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || - || || || || || ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || || || Kreditoru parādi || 2.7. || (660) || (689) || Korespondējošie konti || 2.4. || (2 264) || (2 944) || || || || || SAISTĪBAS KOPĀ || || (2 963) || (3 633) || || || || || NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670) || || || || || KAPITĀLS UN REZERVES || || || || Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 5 040 || 2 440 || Pārējās rezerves || 2.9. || 479 || 301 || No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (4 411) || (2 699) || Gada saimnieciskais rezultāts || || (2 203) || (1 712) || NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670) 10. EAF SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g. || || || PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 18 || 10 || || || PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || || Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (2 112) || (1 650) Administratīvie izdevumi || 3.3. || (106) || (72) || || || || || || PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (2 201) || (1 712) || || || Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || 0 PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (1) || || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (2 203) || (1 712) PĀRSKATS PAR 10. EAF NETO
AKTĪVU IZMAIŅĀM || || || || || || || Miljoni euro || Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e) ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 21 152 || - || (2 699) || 333 || (2 366) Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 440) || 2 440 || - || - || 2 440 Pārvietojumi no 8. un 9. EAF || - || - || - || - || (32) || (32) Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (1 712) || - || (1 712) ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 18 712 || 2 440 || (4 411) || 301 || (1 670) Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600 Pārvietojumi no 8. un 9. EAF un pārvietojumi uz tiem || - || - || - || - || 178 || 178 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 203) || - || (2 203) ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 16 112 || 5 040 || (6 614) || 479 || (1 095) 1.5. ASTOTĀ,
DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI 1. NOZĪMĪGA
GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA 1.1. TIESĪBU NORMAS UN
FINANŠU REGULA
Finanšu
pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko
piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam. Saskaņā ar 10.
EAF Finanšu regulas 121. panta noteikumiem finanšu pārskatus sagatavo,
ievērojot uzkrāšanas principus grāmatvedībā. Šie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši
EAF grāmatvedības noteikumiem un metodēm, kas savukārt ir
izstrādātas, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora
grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai — automātiski —
pamatojoties uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko
attiecīgi ir izdevusi Starptautisko publiskā sektora
grāmatvedības standartu padome (SPSGSP) un Starptautisko
grāmatvedības standartu padome (SGSP). EAF grāmatveža
pieņemtie grāmatvedības noteikumi tika piemēroti
attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu
pārvaldību ir atbildīga Eiropas Komisija. EAF grāmatvedim jāiesniedz provizoriskie
pārskati Revīzijas palātai līdz nākamā gada 31.
martam. Savukārt Revīzijas palāta Komisijai līdz 15.
jūnijam dara zināmus savus novērojumus par pārskatiem (125.
pants). Pamatojoties uz šiem novērojumiem, Komisija apstiprina
galīgos pārskatus līdz 31. jūlijam un nosūta tos
Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Pēc tam
pārskatus līdz 15. novembrim publicē Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Revīzijas
palātas sniegto ticamības deklarāciju attiecībā uz to
EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir
atbildīga Komisija.
1.2. GRĀMATVEDĪBAS
PRINCIPI Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt
plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par struktūras
finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas
plūsmām. Publiskā sektora struktūras, piemēram, EAF,
gadījumā mērķi ir konkrētāki – sniegt lēmumu
pieņemšanai nepieciešamo informāciju un parādīt, kā
struktūra ir atbildīga par tai uzticētajiem
līdzekļiem. Tā kā finanšu pārskatiem
jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, tiem ne tikai jānodrošina
būtiska informācija par organizācijas darbības
būtību un apjomu, paskaidrojumi par tās finansējumu,
konkrēta informācija par tās darbībām, bet tas
arī jādara skaidrā un saprotamā veidā, lai būtu
iespējams veikt salīdzinājumus ar citiem finanšu gadiem. Šis
dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos
apsvērumus. Eiropas Attīstības fonda
grāmatvedības sistēma sastāv no vispārējās
uzskaites un budžeta uzskaites. Budžeta uzskaite detalizēti atspoguļo
budžeta izpildi. Tā ir balstīta uz naudas uzskaites principu.
Vispārējā uzskaite ļauj sagatavot finanšu pārskatus,
jo tā atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ienākumus,
pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, un ir
paredzēta, lai noteiktu finanšu stāvokli bilances veidā
31. decembrī. EAF Finanšu regulas 120. pantā ir noteikti
šādi grāmatvedības principi, kas piemērojami, sagatavojot
finanšu pārskatus: – darbības
nepārtrauktība; – piesardzība; – viendabīgas uzskaites
metode; – datu
salīdzināmība; – būtiskums; – saldo
neaprēķināšana; – atspoguļošana pēc
būtības; – uzkrājumu
grāmatvedība.
1.3. SAGATAVOŠANAS
PAMATS
1.3.1. Darbības un pārskata valūta Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas
ir EAF darbības un pārskata valūta.
1.3.2. Valūta
un konvertācijas pamats Darījumus ārvalstu valūtā
pārvērš euro, piemērojot maiņas kursus, kas ir
spēkā darījumu veikšanas dienā. Peļņu un
zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu
norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu
monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas
atbilstoši valūtas kursam gada beigās atzīst saimnieciskā
rezultāta pārskatā. Monetāro aktīvu un saistību gada
beigu atlikumus, kas izteikti ārvalstu valūtā, konvertē
euro pēc 31. decembrī noteiktā valūtas maiņas kursa.
Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011. || Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011. XOF || 655,957 || 655,957 || KES || 113,460 || 109.362 XAF || 655,957 || 655,957 || BIF || 2037,95 || 1780,23 NGN || 206,074 || 204,185 || SLL || 5709,56 || 5663,54 PGK || 2,76702 || 2,81057 || TZS || 2077,48 || 2058,31 HTG || 56,2987 || 53,2461 || UGX || 3508,51 || 3181,89 GNF || 9250,40 || 9155,86 || MGA || 2981,70 || 2870,88 MWK || 439,917 || 213,286 || SZL || 11,1727 || 10,4830 1.3.3. Aplēses izmantošana Saskaņā ar SPSGS un
vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu
pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības
aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko
pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver, bet
neaprobežojas ar aplēsēm par uzkrājumu summām un
zaudējumiem, kas radušies no debitoru parādu un uzkrāto izdevumu
vērtības samazināšanās. Faktiskie rezultāti var
atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek
atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas. 1.4. BILANCE
1.4.1. Priekšfinansējuma
summas Priekšfinansējums ir maksājums, kas
paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i.,
apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos
maksājumos laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma
līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā
vai izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā
laika periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie
izdevumi, minētais priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF.
Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji),
apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas. Gada beigās pieejamās
priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s)
summā(s), atskaitot atmaksātās summas, dzēstās
attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas,
kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības
samazinājumus. Procentus par priekšfinansējumu atzīst,
kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā līguma
noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju,
aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus. 1.4.2. Debitoru parādi Debitoru parādus uzskaita
sākotnējā summā, atskaitot norakstīto
vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības
samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka
nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši
sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādu.
Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites
vērtību un atgūstamo summu, kas ir gaidāmās
nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība, kura
diskontēta, piemērojot tirgus procentu likmes līdzīgiem
aizņēmējiem. Atzīst arī parasto vērtības
norakstīšanu par neizpildītiem iekasēšanas rīkojumiem,
kuriem vēl nav veikta konkrēta vērtības norakstīšana.
Parastās vērtības norakstīšanas pamatā ir
vēsturiskais zaudējumu līmenis. Norakstītā summa tiek
atzīta saimnieciskā rezultāta pārskatā.
1.4.3. Nauda
un tās ekvivalenti Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu
instrumenti, un tos definē kā īstermiņa aktīvus. Šeit
ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās un
citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar
sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus. 1.4.4. Kreditoru parādi Liela daļa EDF
kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai
pakalpojumu iegādi, bet tie ir neapmaksāti izmaksu
atlīdzinājuma pieprasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita
finansējuma saņēmēji. Tos iegrāmato kā kreditoru
parādus pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts
izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums, un pēc pārbaudes,
kurā attiecīgie finanšu pārstāvji apstiprina, ka izmaksas
ir attiecināmas. Šajā posmā parādi tiek novērtēti
apstiprinātā un attiecināmā apjomā. Kreditoru parādus, ko rada preču un
pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā,
saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad
preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti.
1.4.5. Uzkrājumi Uzkrājumus atzīst, ja EAF pagātnes
notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses
radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti
iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs
nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami
novērtēt. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums
par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai
pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu.
1.4.6. Uzkrātie
un nākamo periodu ienākumi un izdevumi Svarīgs elements uzkrājumu
grāmatvedībā ir nodrošināt darījumu
reģistrēšanu pārskata gadā, ar kuru tie saistīti. To
sauc par periodizāciju. Jo īpaši jāveic novērtējums par
EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmiem izdevumiem,
par kuriem EAF vēl nav iesniegti pārskati (uzkrātie izdevumi).
Un otrādi – daži kārtējā gadā veiktie maksājumi
attiecas uz nākamajiem periodiem (nākamo periodu izdevumi), un tie
jānosaka un jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os). Saskaņā ar EAF grāmatvedības
noteikumiem darījumi un notikumi tiek atzīti finanšu pārskatos
tajā periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās
uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu,
kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu.
Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas
izdotām detalizētām darbības un prakses
pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka
finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Arī ieņēmumus uzskaita periodā,
ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās EAF pakalpojumu ir sniedzis,
preces ir piegādājis, bet rēķins vēl nav izsniegts,
vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t.i., atsaucoties
uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu
pārskatos. Turklāt, ja gada beigās rēķins
ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav
piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un
atzīst nākamajā pārskata periodā. 1.5. SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATS
1.5.1. Ieņēmumi Eiropas Attīstības fondam budžetā
neiekļauj ieņēmumus. Dalībvalstu parastās iemaksas
uzskata par fonda kapitālu. Ieņēmumus veido atgūtie
izdevumi un procentu ienākumi. Izdevumu atgūšana Ja kādu darbību rezultātā
galasaņēmējiem vai trešām valstīm jāatmaksā
izdevumi, kas iepriekš segti no EAF budžeta, tiek sagatavoti iekasēšanas
rīkojumi un veikti atskaitījumi no turpmākajiem
maksājumiem, un tos uzskaita šādi: – izdevumu atgūšana:
izdotais iekasēšanas rīkojums uzskatāms par debitora parādu
ar attiecīgu ierakstu attiecīgā gada saimnieciskā
rezultāta pārskata ienākumos; vai – priekšfinansējuma
atgūšana: šajā gadījumā summu atspoguļo
priekšfinansējuma pozīcijā bilancē. Procentu ienākumi Procentu ienākumus atzīst
saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo
procentu metodi. Procentu ienākumi ietver procentus, kas saņemti vai
saņemami par naudas atlikumiem un pieprasāmiem noguldījumiem
komercbankās vai par EAF pienākošos summu novēlotiem
maksājumiem. Procentu ienākumus atzīst, tiklīdz tie
uzkrājušies.
1.5.2. Izdevumi Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus
sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad preces
vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti. Izdevumus
novērtē sākotnējā rēķina izmaksu
apmērā. Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti
izdevumi veido EAF izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi
attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt
trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām
saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu,
pārskaitījumi saskaņā ar līgumu vai neatkarīgas
dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi. Pārskaitījumus atzīst kā
izdevumus tajā periodā, kurā notiek notikumi, kas dod pamatu
maksājumam, ja pārskaitījuma veids ir atļauts regulās
(Finanšu regulā un citās regulās) vai ir parakstīts
līgums, kas atļauj maksājumu; ja saņēmējs izpilda
attiecināmības kritērijus; un attiecināmo summu var ticami
novērtēt. Tad, kad tiek saņemts maksājuma
pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas
atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā
izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē
saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par
kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos uzskaita kā
uzkrātos izdevumus. Procentu izdevumi Procentu izdevumus atzīst saimnieciskā
rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi.
Procentu izdevumus veido izmaksātie vai izmaksājamie procenti, un tos
atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies. 1.6. IESPĒJAMIE
AKTĪVI UN SAISTĪBAS
1.6.1. Iespējamie
aktīvi Iespējams aktīvs ir tāds aktīvs,
kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā
atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki
turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst
pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt.
Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks
labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams. Iespējamos aktīvus novērtē
katrā bilances datumā, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas
tiek atbilstīgi atspoguļotas finanšu pārskatos. Ja faktiski ir
skaidrs, ka saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls tiks
saņemts un aktīva vērtību var ticami novērtēt,
aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus atzīst tā
perioda finanšu pārskatos, kurā pārmaiņas notikušas. Garantijas ir iespējami aktīvi, kuru
pamatā ir pagātnes notikumi un kuru esību apstiprina garantijas
priekšmeta izmantošana vai neizmantošana. Tādējādi garantijas
var uzskatīt par iespējamiem aktīviem. Garantija ir nokārtota,
ja garantijas priekšmets beidzis pastāvēt. Tas noskaidrojas, kad ir
izpildīti nosacījumi attiecībā uz maksājuma
pieprasījumu galvotājam.
1.6.2. Iespējamās
saistības Iespējamās saistības ir tādi
pienākumi, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā
atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki
turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst
pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt;
vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji
notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei
būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu
ietverošu resursu aizplūde, vai retos gadījumos, kad pienākuma
apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās
saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai
kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav
niecīga. Iespējamās saistības
novērtē katrā bilances datumā, lai noteiktu, vai
saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu
aizplūdes iespēja ir kļuvusi ticama. Ja kļūst ticams,
ka saistībā ar posteni, kas uzrādīts kā
iespējamās saistības, būs nepieciešama saimniecisko labumu
vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, finanšu
pārskatos atzīst uzkrājumus periodā, kurā notikušas
pārmaiņas attiecībā uz minēto ticamību. 2. BILANCES PASKAIDROJUMI
ILGTERMIŅA
AKTĪVI 2.1. PRIEKŠFINANSĒJUMS || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Iepriekšējs finansējums || - || 119 || 319 || 438 || 380 KOPĀ || - || 119 || 319 || 438 || 380 Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi
pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas.
Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti
maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem.
Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai
teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno. Atkarībā no priekšfinansējuma
atgūstamības vai izlietojuma laika to uzrāda kā
īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu.
Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošajā līgumā. Visus
atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata
datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā
kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa
projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem
periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tādējādi šīs
priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa
aktīvi. Ilgtermiņa priekšfinansējuma pieaugums par
58 miljoniem euro salīdzinājumā ar 2011. gada
31. decembri galvenokārt izskaidrojams ar ilgtermiņa
priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar PIR[5] projektiem (97 miljoni euro),
iekšējiem ĀKK projektiem (42 miljoni euro) un PIN[6] dotācijām (10 miljoni euro), ko
savukārt kompensē samazinājums ilgtermiņa
priekšfinansējumā saistībā ar iekšējiem ĀKP
izdevumiem (73 miljoni euro) un administratīvajiem izdevumiem (29 miljoni
euro). ĪSTERMIŅA AKTĪVI 2.2. PRIEKŠFINANSĒJUMS || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Priekšfinansējums (bruto) || 70 || 1 207 || 2 316 || 3 593 || 3 415 Mīnus priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses || (32) || (760) || (1 468) || (2 259) || (2 240) KOPĀ || 38 || 447 || 849 || 1 334 || 1 175 Neto īstermiņa priekšfinansējuma
pieaugums par 159 miljoniem euro galvenokārt izskaidrojams ar
priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar atbalsta instrumentu PIN
dotācijām (147 miljoni euro), PIR projektiem (68 miljoni euro)
un iekšējo ĀKP parādu sloga mazināšanu (39 miljoni euro).
Šo pieaugumu daļēji kompensēja neto priekšfinansējuma
samazinājums saistībā ar nozaru politiku (65 miljoni euro) un
iekšējiem ĀKP sociālās jomas projektiem (32 miljoni euro).
2.2.1.
Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas Garantiju ņem, lai nodrošinātu
priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta
pēdējais pieprasījums. Garantijai ir divas
atšķirīgas vērtības, proti, nominālā un
aktuālā vērtība. Nominālo vērtību
veidojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas
aktuālo vērtību veidojošais notikums ir priekšfinansējuma
maksājums un/vai priekšfinansējuma vēlāka noskaidrošana. 2012. gada 31.
decembrī to garantiju nominālā vērtība, kuras EAF
saņēma par priekšfinansējumu, ir 566 miljoni euro. Šo garantiju
aktuālā vērtība ir 391 miljons euro. 2011. gada 31.
decembrī šīs summas bija attiecīgi 637 miljoni euro un 394
miljoni euro.
2.3. DEBITORU
PARĀDI || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Klientu parādi || 2.3.1. || 1 || 6 || 2 || 10 || 13 Debitoru parādi no dalībvalstīm || 2.3.2. || - || - || 3 || 3 || 9 Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi || 2.3.3. || 0 || 51 || 6 || 57 || 89 KOPĀ || || 1 || 58 || 11 || 70 || 111 2.3.1. Klientu parādi || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Klientu parādi || 5 || 19 || 3 || 26 || 27 -Norakstīšana || (3) || (12) || (1) || (16) || (13) KOPĀ || 1 || 6 || 2 || 10 || 13 Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas
iegrāmatoti pārskatos 2012. gada 31. decembrī kā
konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav
iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu
daļā. Iekasēšanas rīkojumu slēguma bilance
atspoguļo izdoto, bet līdz gada beigām neapmaksāto
iekasēšanas rīkojumu vērtību. Izmaiņas neizpildītajos iekasēšanas
rīkojumos attiecīgajā periodā ir detalizētāk
izklāstītas šajā tabulā. || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada sākumā || 6 || 19 || 1 || 25 || 18 Izdotie iekasēšanas rīkojumi || 12 || 64 || 63 || 139 || 130 Slēgtie iekasēšanas rīkojumi || (13) || (64) || (61) || (138) || (123) Apmaksāti || (12) || (43) || (43) || (97) || (108) Atcelti (FR 73. pants) || - || (1) || - || (1) || (1) Anulēti || 0 || (3) || 0 || (4) || (2) Kompensēti || (2) || (17) || (18) || (36) || (13) Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada beigās || 5 || 19 || 3 || 26 || 25 2.3.2. Debitoru parādi no
dalībvalstīm Dalībvalstu debitoru parāds 3 miljonu
euro apmērā 10. EAF ir līdzfinansējuma iemaksas, kas
jāsaņem no Beļģijas, Spānijas un Zviedrijas. 2.3.3. Uzkrātie ienākumi
un nākamo periodu izdevumi Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu
izdevumi galvenokārt ietver uzkrātos procentus par priekšfinansējuma
summām. Turklāt šajā pozīcijā tiek iekļauti
uzkrātie procentu ienākumi par nokavētajām iemaksām. Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu
izdevumu samazinājums ir skaidrojams ar mazākiem uzkrātajiem
procentiem par priekšfinansējumu (skatīt 3.4. paskaidrojumu 2.4. KORESPONDĒJOŠIE
KONTI || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. uz/no 6. EAF || (2 065) || (214) || - || (2 279) || (2 279) uz/no 7. EAF || - || 2 279 || - || 2 279 || 2 279 uz/no 8. EAF || - || (3 038) || 628 || (2 410) || (2 453) uz/no 9. EAF || 3 038 || - || (2 892) || 146 || (491) uz/no 10. EAF || (628) || 2 892 || - || 2 264 || 2 944 KOPĀ || 345 || 1 919 || (2 264) || 0 || 0 Efektivitātes nolūkā 10. EAF ir
piešķirta tikai viena kase, kas aptver visus EAF; tā
rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādiem EAF, kas
starp dažādām EAF bilancēm tiek pārnestas
korespondējošos kontos. 2012. gadā būtiskākās
izmaiņas korespondējošos kontos ietver maksājumus, ko veica 10.
EAF, lai īstenotu 8. un 9. EAF. 2.5. NAUDA UN TĀS
EKVIVALENTI[7] || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Nauda bankās || 2.5.1. || - || - || 687 || 687 || 1 211 STABEX vērtspapīru konti || 2.5.2. || - || - || 2 || 2 || 5 Līdzfinansējuma banku konti || 2.5.3. || - || - || - || - || 8 Īpašais Kongo Demokrātiskās Republikas fonds[8] || - || - || - || 1 || 1 || 1 KOPĀ || || - || - || 690 || 690 || 1 224 2.5.1. Nauda bankās || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Speciālie konti — dalībvalstu finanšu iestādes || - || - || 633 || 633 || 1 129 Norēķinu konti — komercbankas || || || 54 || 54 || 80 Vietējie pilnvarotie maksātāji || - || - || 0 || 0 || 2 KOPĀ || - || - || 687 || 687 || 1 211 Bankās uzglabātās naudas apjoma
samazinājums galvenokārt ir skaidrojams ar veikto maksājumu
līmeni un ar lielāku budžeta izpildes līmeni nekā
iepriekšējā pārskata periodā. Vietējo pilnvaroto maksātāju kontos
ir summas, kas tiek glabātas ĀKK valstu un AZT banku kontos, ko
izmanto maksājumu veikšanai vietējā valūtā
saņēmējvalstī. Tie ir euro konti vai Savienības
dalībvalstu valūtu konti. Lai nodrošinātu maksājumu
centralizētāku pārvaldību, 2012. gadā tika slēgti
3 no 4 atlikušajiem vietējo pilnvaroto maksātāju kontiem. 2.5.2. STABEX
vērtspapīru konti || Miljoni euro || Atlikums 31.12.2012. || Atlikums 31.12.2011. Kotdivuāra || 2 || 2 Malāvija || - || 1 Citas valstis || 0 || 2 KOPĀ || 2 || 5 Akronīms STABEX nozīmē Eiropas
Savienības kompensējošu finanšu shēmu ĀKK valstu eksporta
ieņēmumu stabilizēšanai. Pirmo reizi to ieviesa līdz ar
Lomes konvenciju (1975. gadā), lai labotu nelabvēlīgo ietekmi,
ko radījusi eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības
produktiem nestabilitāte. STABEX vērtspapīru kontu atlikums
atspoguļo STABEX kopējo pieejamo līdzekļu summu, ko
nākotnē pārskaitīs attiecīgajai ĀKK
saņēmējvalstij. Šo atlikumu piešķir 10. EAF. 2012. gada
laikā pēc STABEX atbalsta instrumenta darbības pabeigšanas tika
slēgti astoņi STABEX vērtspapīru konti. Papildus minētajiem fondiem vēl ir citi
STABEX fondi, kas paredzēti ĀKK saņēmējām
valstīm. Kad Komisija un (ĀKK) saņēmējvalsts ir
panākušas vienošanos par to, kā izmantot STABEX līdzekļus,
abas puses paraksta pārskaitījuma konvenciju. Saskaņā ar
(pārskatītā) Lomes IV nolīguma[9] 211. pantu līdzekļus
pārskaita uz procentus nesošu kontu, kuram piemēro divu parakstu
sistēmu (paraksta Eiropas Komisijas un saņēmējvalsts
pārstāvji) un kurš ir atvērts ĀKK valsts vārdā.
Līdzekļi paliek šajos divu parakstu kontos līdz brīdim, kad
savstarpējo saistību sistēma (FMO) pamato
pārskaitījumu projektam. Komisijas kredītrīkotājs saglabā
konta paraksta tiesības, lai nodrošinātu, ka līdzekļus
izmaksā, kā paredzēts. Līdzekļi kontos, kuriem
piemēro divu parakstu sistēmu, ir ĀKK valsts īpašums, un
līdz ar to tie netiek uzrādīti kā aktīvi EAF
pārskatos. Pārskaitījumi uz šiem kontiem tiek iegrāmatoti
kā STABEX maksājumi. Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā
nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu
parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[10]. Šie līdzekļi tika
galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām
(12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi
(5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni
euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni
euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos
ieņēmumus ietvēra 8. EAF saimnieciskā rezultāta
pārskata pamatdarbības ienākumos (STABEX atbalsta instruments). 2.5.3. Līdzfinansējuma
banku konti || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Līdzfinansējuma banku konti || - || - || - || - || 8 KOPĀ || - || - || - || - || 8 Līdzfinansējuma banku konti tika
slēgti. Šie līdzekļi, izņemot administratīvos,
pēc kredītrīkotāja rīkojuma tika atmaksāti
attiecīgajām dalībvalstīm.
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS 2.6. KREDITORU PARĀDI || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Kreditoru parādi - līdzfinansējums || - || - || 40 || 40 || - KOPĀ || - || - || 40 || 40 || - Līdzfinansējuma kreditoru parādi
2012. gada beigās attiecas uz 10 EAF. Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas
ir atspoguļotas kā kreditoru parādi dalībvalstīm un
citām valstīm, jo tās atbilst kritērijiem, kas noteikti ar
komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem
(ar nosacījumu). EAF ir noteikta prasība izmantot iemaksas, lai
sniegtu pakalpojumus trešām personām, vai atdot aktīvus
(saņemtās iemaksas) dalībvalstīm. Nenokārtotie
kreditoru parādi par līdzfinansējuma līgumiem ir summa, ko
veido saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām ir
atskaitīti projekta izdevumi. Neto aktīvi nemainās. Lai precīzāk atspoguļotu
līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas
sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa saistībām.
Līdzfinansējuma kreditoru kopējo parādu pieaugums ir paskaidrots
2.7.1.2. paskaidrojumā ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
2.7. KREDITORU
PARĀDI || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Īstermiņa kreditoru parādi || 2.7.1. || 4 || 67 || 138 || 209 || 399 Uzkrātie izdevumi || 2.7.2. || 19 || 308 || 228 || 555 || 339 Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas || 2.7.3. || - || - || 293 || 293 || 295 KOPĀ || || 22 || 375 || 660 || 1 057 || 1 033 2.7.1. Īstermiņa
kreditoru parādi || || || || || Miljoni euro || Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Piegādātāji un citi || 2.7.1.1. || 4 || 67 || 81 || 152 || 308 Līdzfinansējuma kreditoru parādi || 2.7.1.2. || - || - || 46 || 46 || 81 Dažādi kreditoru parādi || 2.7.1.3. || 0 || 0 || 12 || 12 || 10 KOPĀ || || 4 || 67 || 138 || 209 || 399 Kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus,
ko EAF ir saņēmis dotāciju pasākumu ietvaros. Tos
iegrāmato par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu.
Rēķiniem un kredītnotām, ko saņem iepirkuma
pasākumu ietvaros, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie
izmaksu pieprasījumi tiek ņemti vērā gada beigu
periodizācijas procedūrās. Saskaņā ar šiem
periodizācijas ierakstiem aplēstās attiecināmās summas
ir atzītas saimnieciskā rezultāta pārskatā. 2.7.1.1. Piegādātāji
un citi Šajā pozīcijā ir ietvertas summas,
kas maksājamas piegādātājiem, kā arī summas, kas
maksājamas publiskajām iestādēm un trešām
valstīm. Samazinājums 157 miljonu euro apmērā
salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu
galvenokārt saistīts ar kreditoru parādu trešām
valstīm samazinājumu par 75 miljoniem euro un kreditoru
parādu piegādātājiem ārpus publiskā sektora
samazinājumu par 37 miljoniem euro. 2.7.1.2. Līdzfinansējuma
kreditoru parādi Lai precīzāk atspoguļotu
līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas
sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa
saistībām. Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru
parādu samazinājuma galvenais iemesls ir 40 miljonu eiro
pārvietošana pie ilgtermiņa kreditoru parādiem. Kopējais ilgtermiņa un īstermiņa
līdzfinansējuma kreditoru parādu daudzums palielinājās
par 5 miljoniem euro. 2012. gadā jaunas
līdzfinansējuma iemaksas tika saņemtas no Vācijas
(2 miljoni euro) un Kanādas (2 euro). Zviedrijas
līdzfinansējuma kreditoru parādu pieaugumu (par 8 miljoniem
euro) daļēji atsvēra Spānijas un AK
līdzfinansējuma kreditoru parādu samazinājums (par 2
miljoniem euro katrai) un Itālijas līdzfnansējuma kreditoru
parādu noskaidrošana 9. EAF laikā. Līdzfinansējuma kreditoru parādi tika
samazināti par 8 miljoniem euro, lai atzītu ieņēmumus
saistībā ar līdzfinansējamiem projektiem (skatīt 3.1.3. un 3.2.2.
skaidrojumu). 2.7.1.3. Dažādi kreditoru
parādi Dažādi kreditoru parādi galvenokārt
ir nepiešķirti naudas ieņēmumi un atmaksātās summas. 2.7.2. Uzkrātie izdevumi || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Uzkrātie izdevumi || 19 || 308 || 228 || 555 || 339 KOPĀ || 19 || 308 || 228 || 555 || 339 Gada beigās tiek veikts novērtējums
par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem
izdevumiem, par kuriem vēl nav sniegti pārskati. Pēc šiem
periodizācijas aprēķiniem novērtētās
attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātos
izdevumus. Aprēķinātais priekšfinansējuma
summu izmantojums ir atspoguļots kā priekšfinansējuma
noskaidrošanas aplēses (skatīt 2.2. skaidrojumu). 2.7.3. Nākamo periodu fondu
kapitāla iemaksas || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Apvienotā Karaliste || - || - || 274 || 274 || 289 Īrija || - || - || 9 || 9 || 5 Lietuva || - || - || - || - || 1 Ungārija || - || - || 10 || 10 || - KOPĀ || - || - || 293 || 293 || 295 Tās ietver dalībvalstu avansa iemaksas. NETO AKTĪVI 2.8. PIEPRASĪTAIS FONDU
KAPITĀLS || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691 Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (18 712) || (18 712) Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2011. || 12 840 || 11 699 || 2 440 || 26 979 || || || || Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691 Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (16 112) || (16 112) Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2012. || 12 840 || 11 699 || 5 040 || 29 579 Fondu kapitālu veido kopējā no
dalībvalstīm saņemto iemaksu summa attiecīgajam EAF,
kā noteikts katrā no iekšējiem nolīgumiem. Nepieprasītie līdzekļi ir
sākotnējais piešķīrums, kas vēl nav pieprasīts no
dalībvalstīm. Pieprasītais fondu kapitāls ir
sākotnējo piešķīrumu summa, ko dalībvalstīm
pieprasīts pārskaitīt uz kases kontiem saskaņā ar 10.
EAF Finanšu regulas 16. pantā paredzēto procedūru. 8. un 9. EAF kapitāls ir pieprasīts un
pilnībā saņemts. Pieprasītais un
nepieprasītais fondu kapitāls dalībvalstu dalījumā || || || || Miljoni euro Iemaksas || % || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2011. || pieprasīts 2012. gadā || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2012. Austrija || 2,41 || (451) || 63 || (388) Beļģija || 3,53 || (661) || 92 || (569) Dānija || 2,00 || (374) || 52 || (322) Somija || 1,47 || (275) || 38 || (237) Francija || 19,55 || (3 658) || 508 || (3 150) Vācija || 20,50 || (3 836) || 533 || (3 303) Grieķija || 1,47 || (275) || 38 || (237) Īrija || 0,91 || (170) || 24 || (147) Itālija || 12,86 || (2 406) || 334 || (2 072) Luksemburga || 0,27 || (51) || 7 || (44) Nīderlande || 4,85 || (908) || 126 || (781) Portugāle || 1,15 || (215) || 30 || (185) Spānija || 7,85 || (1 469) || 204 || (1 265) Zviedrija || 2,74 || (513) || 71 || (441) Apvienotā Karaliste || 14,82 || (2 773) || 385 || (2 388) Kipra || 0,09 || (17) || 2 || (15) Čehijas Republika || 0,51 || (95) || 13 || (82) Igaunija || 0,05 || (9) || 1 || (8) Ungārija || 0,55 || (103) || 14 || (89) Lietuva || 0,12 || (22) || 3 || (19) Latvija || 0,07 || (13) || 2 || (11) Malta || 0,03 || (6) || 1 || (5) Polija || 1,3 || (243) || 34 || (209) Slovēnija || 0,18 || (34) || 5 || (29) Slovākija || 0,21 || (39) || 5 || (34) Bulgārija || 0,14 || (26) || 4 || (23) Rumānija || 0,37 || (69) || 10 || (60) KOPĀ || 100,00 || (18 712) || 2 600 || (16 112) 2012. gadā tika pieprasītas 10. EAF
iemaksas. Pirmā daļa no dalībvalstu 2013. gada
iemaksām tika pieprasīta 2012. gada novembrī.
2.9. CITAS
REZERVES Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ Atlikums 31.12.2010. || (2 237) || 4 157 || 333 || 2 252 Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (38) || (80) || 118 || 0 Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/406/ES || - || 150 || (150) || 0 Atlikums 31.12.2011. || (2 276) || 4 227 || 301 || 2 252 Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (78) || (300) || 378 || 0 Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2011/315/ES || - || 200 || (200) || 0 Atlikums 31.12.2012. || (2 354) || 4 126 || 479 || 2 252 Atlikums 31.12.2012. ietver: || || || || - Dienvidsudānai piešķirtie līdzekļi: || - || 350 || - || 350 Kopš 10. EAF stāšanās spēkā
2008. gadā visi iepriekšējo EAF atbrīvotie līdzekļi ir
pārvietoti uz 10. EAF rezervi. Šo rezervi var izmantot tikai
saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4.
punktā izklāstītajiem nosacījumiem. 2012. gadā no atbrīvotajiem
līdzekļiem uz 10. EAF darbības rezervi tika pārvietoti
78 miljoni euro un 300 miljoni euro attiecīgi no 8. un 9. EAF, un 200
miljoni euro tika pārvietoti no 10. EAF darbības rezerves uz
9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai.[11]
3. SAIMNIECISKĀ
REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI
3.1. PAMATDARBĪBAS
IEŅĒMUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Izdevumu atgūšana || 2 || 14 || 2 || 17 || 16 STABEX līdzekļu atgūšana || 49 || - || - || 49 || 26 Peļņa no valūtas maiņas || 7 || 35 || 8 || 51 || 54 Līdzfinansējuma pamatdarbības ienākumi || - || - || 8 || 8 || 2 KOPĀ || 58 || 49 || 18 || 124 || 99 3.1.1. Izdevumu atgūšana Šī pozīcija atspoguļo EAF
grāmatvedības sistēmā reģistrētos EAF izdotos
iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem
maksājumiem, lai atgūtu iepriekš izmaksātus izdevumus,
pamatojoties uz pārbaudēm, revīzijām vai
attiecināmības analīzi. Jāmin, ka priekšfinansējuma
summu atgūšanu neatspoguļo kā ieņēmumus, bet šīs
summas pievieno priekšfinansējuma pozīcijā bilancē. Nepamatotu maksājumu
atgūšana 2012. gadā nepamatotu maksājumu
atgūšanai tika izdoti iekasēšanas rīkojumi par 27 miljoniem
euro; 2011. gadā šī summa bija 12 miljoni euro. No šīs
summas 11 miljoni euro bija saistīti ar izdevumu atgūšanu un attiecīgi
reģistrēti kā pamatdarbības ieņēmumi.
Izmaksāto priekšfinansējuma summu atgūšana veidoja 16 miljonus
euro, kas bilancē tika reģistrēti kā priekšfinansējuma
aktīvi. Nepamatoto maksājumu atgūšanu var apkopot
šādi. Miljoni euro || || Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2012. GADS || Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2011. GADS Kļūdas || 1 || 1 || 2 || 2 || 1 || 3 Pārkāpumi || 9 || 15 || 25 || 6 || 3 || 8 Paziņots OLAF || 1 || - || 1 || 1 || - || 1 KOPĀ || 11 || 16 || 27 || 8 || 4 || 12 3.1.2. STABEX līdzekļu
atgūšana. Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā
nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu
parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[12]. Šie līdzekļi tika
galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām
(12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi
(5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni
euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni
euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos
ieņēmumus ietvēra pamatdarbības ienākumos (STABEX
atbalsta instruments) 8. EAF saimnieciskā rezultāta
pārskatā. 3.1.3. Līdzfinansējuma
pamatdarbības ienākumi Pamatdarbības ienākumi saistībā
ar līdzfinansējumu atspoguļo izmantotās iemaksas
(skatīt 3.2.2. skaidrojumu). Tā kā
šīs iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu
apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar
nosacījumu), iemaksa tiek atzīta atbilstoši līdzfinansējuma
projekta īstenošanai. 3.2. PAMATDARBĪBAS
IZDEVUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633 Līdzfinansējuma pamatdarbības izdevumi || - || - || 8 || 8 || 2 Zaudējumi no valūtas maiņas || 8 || 39 || 20 || 66 || 61 Debitoru parādu norakstīšana || 0 || 6 || - || 6 || 7 KOPĀ || 49 || 856 || 2 112 || 3 017 || 2 702 2012. gadā Komisija pilnveidoja metodiku
attiecībā uz uzkrāto izdevumu aplēsēm. Pēc
iepriekš izmantotās metodikas aplēstie darbības izdevumi
būtu bijuši 2 849 miljoni euro salīdzinājumā ar
3 017 miljoniem euro pēc pilnveidotās metodikas. Ietekmes
uz neto aktīviem summa nemainītos (samazinājums par
168 miljoniem euro), un galvenais iemesls ir līdzekļu pieaugums
uzkrāto izdevumu kontos (skat.2.7.2.). 3.2.1. Pamatdarbības izdevumi
– atbalsta instrumenti || || || || Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. g. || KOPĀ 2011. g. Plānojamais atbalsts || 17 || 93 || 1 366 || 1 476 || 1 251 Makroekonomiskais atbalsts || - || 8 || - || 8 || 51 Nozaru politika || 0 || 322 || 3 || 326 || 371 Procentu likmes subsīdijas || 5 || - || - || 5 || 0 Iekšējie ĀKK projekti || - || 311 || 409 || 720 || 650 Ārkārtas atbalsts || - || 60 || 274 || 333 || 212 Atbalsts bēgļiem || 6 || - || - || 6 || 0 Riska kapitāls || 1 || - || - || 1 || 19 STABEX || 4 || - || - || 4 || 12 Sysmin || 0 || - || - || 0 || (8) Citas ar iepriekšējiem EAF saistītās atbalsta programmas || - || 10 || - || 10 || 24 Institucionālais atbalsts || - || (1) || 33 || 32 || 8 Saņemtās eksporta kompensācijas || 7 || 10 || - || 18 || 42 Kopā || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633 EAF pamatdarbības izdevumi ietver
dažādus atbalsta instrumentus, un tiem ir dažādas formas
atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda. 3.2.2. Līdzfinansējuma
pamatdarbības izdevumi Tie ir izdevumi par
līdzfinansējuma projektiem 2012. gadā. Tā kā
saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem,
kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu
ieņēmumiem (ar nosacījumu), atbilstošā iemaksu summa tika
atzīta par pamatdarbības ieņēmumiem (skatīt 3.1.3. skaidrojumu). 3.2.3. Debitoru parādu
norakstīšana Šī pozīcija ietver galvenokārt
priekšfinansējuma korekcijas un norakstījumus/zaudējumus no
pārdošanas saistībā ar debitoriem.
3.3. ADMINISTRATĪVIE
IZDEVUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Administratīvie izdevumi || - || 1 || 106 || 107 || 75 KOPĀ || - || 1 || 106 || 107 || 75 Šī pozīcija ietver atbalsta izdevumus,
t.i., administratīvās izmaksas, kas saistītas ar EAF
plānošanu un īstenošanu. Tās ir projektu sagatavošanas,
pēcpārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas izdevumi,
kā arī izdevumi par datortīkliem, tehnisko palīdzību
utt. 3.4. FINANŠU
IEŅĒMUMI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS Procentu ienākumi — Eiropas bankas || - || 6 || 4 || 9 || 1 Procenti par priekšfinansējumu || (2) || (24) || (6) || (32) || (21) KOPĀ || (2) || (18) || (2) || (22) || (20) Procenti par priekšfinansējumu tiek atzīti
saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 7. panta 3. punktu un
8. pantu. 2011. gadā uzkrāto priekšfinansējuma procentu
apvērses rezultātā 2012. gada procentu ieņēmumi bija
negatīvi. 4. NAUDAS PLŪSMAS
PĀRSKATA PASKAIDROJUMI
4.1. NAUDAS
PLŪSMAS PĀRSKATA MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA Naudas plūsmas informāciju
izmanto, lai varētu novērtēt EAF spēju ģenerēt
naudu un tās ekvivalentus un EAF vajadzības pēc šīm naudas
plūsmām. Naudas plūsmas pārskats ir
sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums
vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas
darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo
vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai
maksājumiem. Naudas plūsmas no darījumiem
ārvalstu valūtā iegrāmato EAF pārskata
valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot
euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu
naudas plūsmas datumā. 4.2. PAMATDARBĪBA EAF naudas plūsmas
pārskatā ir uzrādītas naudas plūsmas tikai no
pamatdarbības, jo EAF neveic ieguldījumu vai finansēšanas
darbības. Pamatdarbības mērķis ir piedalīties noteikto
politikas rezultātu sasniegšanā. 5. IESPĒJAMIE
AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA INFORMĀCIJA
5.1. IESPĒJAMIE
AKTĪVI Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Izpildes garantijas || 13 || 171 || 120 || 304 || 325 Ieturēšanas garantijas || 6 || 107 || 74 || 188 || 197 Iespējamie aktīvi saistībā ar tiesā izskatāmām lietām || - || - || - || - || 1 KOPĀ || 19 || 279 || 194 || 492 || 523 5.1.1. Izpildes garantijas
Dažreiz tiek
pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka EAF
finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir
noteikti saņēmēju līgumos ar EAF. Izpildes garantiju
samazinājums par 21 miljonu euro ir starpība starp
atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām
garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju
attiecās uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas
galvenokārt tika saņemtas 9. EAF ietvaros. 5.1.2. Ieturēšanas
garantijas Ieturēšanas garantijas
attiecas tikai uz līgumiem par darbu izpildi. Parasti 10% no starpposma
maksājumiem saņēmējiem ietur, lai nodrošinātu, ka
darbuzņēmējs izpilda savas saistības. Šīs
ieturētās summas atspoguļo kā maksājamās summas.
Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu,
darbuzņēmējs var tā vietā iesniegt ieturēšanas
garantiju, kas aizstāj no starpposma maksājumiem ieturētās
summas. Šīs saņemtās garantijas atspoguļo kā
iespējamos aktīvus. Ieturēšanas garantiju
samazinājums par 9 miljoniem euro ir starpība starp
atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām
garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju attiecās
uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas galvenokārt tika
saņemtas 9. EAF ietvaros. 5.2. CITA INFORMĀCIJA
5.2.1.
Budžeta saistības, kas vēl nav izdevumi Miljoni euro || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011. Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav apmaksātas || 103 || 938 || 4 601 || 5 642 || 5 594 Saistītās summas, kas ietvertas saimnieciskā rezultāta pārskatā || (22) || (382) || (310) || (714) || (646) KOPĀ || 81 || 557 || 4 291 || 4 928 || 4 948 Nenokārtotās budžeta saistības
atspoguļo atvērtās saistības, par ko vēl nav veikti
maksājumi un/vai saistību atcelšana. Šādas saistības ir
raksturīgas daudzgadu programmām. 2012. gada 31. decembrī
nenokārtotās budžeta saistības bija 5 642 miljoni euro.
Summa, kas atspoguļota kā nākotnē finansējamas
saistības, ir šīs nenokārtotās budžeta saistības,
atskaitot no tām saistītās summas, kuras kā izdevumi ir
iekļautas 2012. gada saimnieciskā rezultāta
pārskatā, kopsummā veidojot 4928 miljonus euro.
6. FINANŠU
RISKA PĀRVALDĪBA Turpmākā informācija par Eiropas
Attīstības fonda finanšu riska pārvaldību attiecas uz
Eiropas Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu
operācijām Eiropas Attīstības fonda vārdā, lai
izmantotu tā līdzekļus.
6.1. RISKA
PĀRVALDĪBAS POLITIKAS UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS EAF finanšu līdzekļu operāciju
pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti Padomes
Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas
Attīstības fondam, un iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar iepriekšminēto regulu ir
piemērojami šādi galvenie principi: – EAF iemaksas veic
dalībvalstis, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti
katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts
norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek
paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad
jāveic EAF maksājumi; – dalībvalstis veic EAF
iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti
euro un citās valūtās, tostarp mazāk zināmās
valūtās; – bankas kontos, ko Komisija
atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut
pārtēriņu. Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF
vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs
(centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu
maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu
iemaksas budžetā, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 215/2008
44. pantu (skatīt 6.4. iedaļu turpmāk). Visas komercbankas, kurās EAF vārdā
atvērti citi konti, nevis iepriekš minētie speciālie konti,
Komisija izvēlas konkursa kārtībā. Finanšu līdzekļu un maksājumu
operācijas lielā mērā ir automatizētas un
balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek
piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu
drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar
Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un
revīzijas principiem. Finanšu līdzekļu un maksājumu
operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un
procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un
finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni.
Tās attiecas uz dažādām darbības jomām, un
atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek
regulāri pārbaudīta. 6.2. TIRGUS
RISKS
6.2.1. Valūtas
risks Visas iemaksas tiek glabātas euro
valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad
tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi
EAF finanšu līdzekļu operācijas nav pakļautas valūtas
riskam.
6.2.2. Procentu
likmju risks EAF neaizņemas naudu, tādēļ tas
nav pakļauts procentu likmju riskam. Tomēr tas saņem procentus no atlikumiem,
kas atrodas dažādos fonda banku kontos. Tādēļ Komisija EAF
vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka
regulāri saņemtie procenti atbilst tirgus procentu likmēm,
kā arī to iespējamām svārstībām. Komercbanku kontos turētie diennakts atlikumi
tiek atlīdzināti katru dienu. Šādu kontu atlikumu
atlīdzināšana balstās uz mainīgām tirgus likmēm,
kam piemēro līgumā noteikto starpību (pozitīvu vai
negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek
aprēķināti, pamatojoties uz EONIA (euro diennakts vidējais
indekss), un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs
likmes svārstības. Dažiem citiem kontiem procentu aprēķins
ir piesaistīts ECB minimālajai likmei (ko izmanto ECB
refinansēšanas operācijām). Rezultātā EAF neuzņemas
risku, ka tā atlikumus varētu atlīdzināt atbilstoši
likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm. 6.3. KREDĪTRISKS
(DARĪJUMA PARTNERA RISKS) Lielākā daļa EAF finanšu
līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 tiek
turēti speciālajos kontos, ko dalībvalstis atvērušas
iemaksu veikšanai. Vairums šo kontu tiek turēti dalībvalstu valsts
kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes
EAF rada vismazāko darījuma partnera risku (risku uzņemas
dalībvalstis). Tā EAF finanšu līdzekļu daļa,
kas tiek turēta komercbankās, lai veiktu maksājumus, tiek
papildināta nepieciešamības brīdī, un to automātiski
pārvalda ar Komisijas kases naudas pārvaldības sistēmu.
Katrā kontā tur minimālu naudas daudzumu, kas ir
proporcionāls vidējai ikdienas maksājumu summai. Rezultātā
šajos kontos turētās summas diennaktī parasti ir nelielas, un
tādējādi arī EAF risks ir ierobežots. Papildus tam tiek piemērotas īpašas
pamatnostādnes par komercbanku izvēli, lai vēl vairāk
samazinātu darījuma partnera risku, kam ir pakļauts EAF. Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa
kārtībā. Minimālais īstermiņa
kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's
P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1).
Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var tikt
prasīts zemāks līmenis.
6.4. LIKVIDITĀTES
RISKS Eiropas Attīstības fondam piemērotie
budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas
līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu visus
saistītos maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas
patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai
attiecīgajā budžeta periodā. Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic
trīs daļās, turpretim maksājumiem piemīt zināma
sezonalitāte. Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus
finanšu līdzekļus tādu maksājumu segšanai, kas veicami
konkrētajā mēnesī, starp Komisijas finanšu
līdzekļu un attiecīgajiem izdevumu departamentiem notiek
regulāra informācijas apmaiņa par finanšu līdzekļu
stāvokli ar mērķi garantēt, ka konkrētajā
periodā veiktie maksājumi nepārsniedz pieejamos finanšu
līdzekļus. Turklāt attiecībā uz EAF ikdienas
finanšu līdzekļu operācijām automatizēti naudas
pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku
kontos ir pietiekama likviditāte.
7. INFORMĀCIJAS
ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM Nav konstatēti nekādi darījumi, kam
šajā pozīcijā būtu vajadzīga īpaša
informācijas atklāšana par saistītām personām.
8. NOTIKUMI
PĒC BILANCES DATUMA EAF grāmatvedim šo pārskatu iesniegšanas
dienā nebija zināmi būtiski apstākļi, nedz arī
viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi
jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada pārskati un
attiecīgie paskaidrojumi tika sagatavoti izmantojot visjaunāko
pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš. 9. SASKAŅOŠANA –
SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS – BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS Gada saimniecisko rezultātu aprēķina,
pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā.
Savukārt budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas
plūsmas grāmatvedības principi. Tā kā budžeta izpildes
rezultāts un saimnieciskais rezultāts izriet no vieniem un tiem pašiem
pamatā esošiem darījumiem, kontrole ir lietderīga, lai
nodrošinātu to saskaņošanas iespēju. Šī saskaņošana ir
atspoguļota tabulā turpmāk, izceļot
būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp
ieņēmumu un izdevumu posteņiem.
|| || Miljoni euro || 2012. g. || 2011. g. || || GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || (3 023) || (2 700) || || IEŅĒMUMI || || Prasījumi, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu || (47) || (52) Kārtējā gadā konstatētie, bet vēl neiekasētie prasījumi || (8) || (3) Iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi || 14 || 10 Priekšfinansējuma neto ietekme || 62 || 46 Neto uzkrātie ieņēmumi || (40) || (13) || || IZDEVUMI || || Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti || 38 || 98 Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā || (101) || (249) Atceltie maksājumi || 7 || 17 Priekšfinansējuma neto ietekme || (316) || (346) Neto uzkrātie izdevumi || 204 || 317 || || GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS || (3 209) || (2 874) 9.1. Saskaņošanas
posteņi – ieņēmumi Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst
ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījumiem, kuri
konstatēti attiecīgā gada laikā, un summām, kuras
iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajiem
prasījumiem. Prasījumi, kas neietekmē
budžeta izpildes rezultātu, ir reģistrēti saimnieciskās darbības
rezultātā, taču budžeta perspektīvā tos nevar uzskatīt
par ieņēmumiem, jo iekasētā summa tiek pārvietota uz
rezervēm un to nevar atkārtoti piesaistīt bez Padomes
lēmuma. Tāpēc
kārtējā gadā konstatētos, bet vēl
neiekasētos prasījumus saskaņošanas nolūkā
atskaita no saimnieciskā rezultāta, jo tie nav daļa no budžeta
ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētie un
kārtējā gadā iekasētie prasījumi jāpievieno
saimnieciskajam rezultātam saskaņošanas nolūkā. Priekšfinansējuma neto ietekme ir
atgūto priekšfinansējuma summu noskaidrošana. Tie ir naudas
ieņēmumi, kas neietekmē saimniecisko rezultātu. Neto uzkrātos
ieņēmumus galvenokārt veido
uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek
ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada
uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā
gada uzkrāto ieņēmumu apvērse. 9.2. Saskaņošanas
posteņi – izdevumi Kārtējā gada
izdevumi,
kas vēl nav samaksāti, jākoriģē saskaņošanas
vajadzībām, jo tie tiek iekļauti saimnieciskajā
rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretim iepriekšējo
gadu izdevumi,
kas samaksāti kārtējā gadā, jāatskaita no
saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošanas
nolūkā, jo tie ir daļa no kārtējā gada budžeta
izdevumiem, bet tie neietekmē saimnieciskās darbības
rezultātu. Naudas ieņēmumi no atceltajiem
maksājumiem neietekmē saimniecisko
rezultātu, bet tie ietekmē budžeta izpildes rezultātu. Priekšfinansējuma neto ietekme ir
šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas
samaksātas kārtējā gadā (atzītas par
attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un tāda priekšfinansējuma
noskaidrošana, kas samaksāts kārtējā gadā vai
iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas.
Pēdējais minētais atspoguļo izdevumus uzkrāto izdevumu
izteiksmē, bet ne budžeta uzskaitē, jo samaksas brīdī
sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika
uzskatīts par budžeta izdevumiem. Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt
veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t.i.,
attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu
saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek
ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada
uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada
uzkrāto izdevumu apvērse.
2. ZIŅOJUMS
PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU IEVADS
Iepriekšējie
EAF ·
ĀKK
un EK Padomes 2000. gada 27. jūlija Lēmumā 1/2000 par pārejas
pasākumiem paredzēts, ka atsevišķi iepriekšējo EAF
nepiešķirtie līdzekļi izlietojami programmām
saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem,
kurus saskaņā ar pārejas pasākumiem sāk piemērot
agrāk. ·
Komisijas
2001. gada 16. marta Lēmumā 410/2001 par
piešķīrumu sadalīšanu indikatīvajām programmām
ĀKK valstīs saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību
nolīgumu paredzēts, ka iepriekšējo EAF nepiešķirtie
līdzekļi par maksimālo summu 1,2 miljardu euro apmērā
jāizlieto īstenošanas pasākumiem saskaņā ar attiecīgā
EAF noteikumiem un procedūrām. Tas attiecas uz periodu, pirms
stājās spēkā 9. EAF Finanšu protokols. ·
Ar
Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmumu 1033/2001 tika
noteikti piešķīrumi reģionālajām programmām un
ĀKK iekšējai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību
nolīguma Finanšu protokolu. ·
Ar
Komisijas 2002. gada 11. jūlija Lēmumu 1252/2002 par 60 miljoniem
euro palielināja ĀKK valstu iekšējai sadarbībai
paredzēto finansējumu, izmantojot 6. un 7. EAF
vispārējās rezerves, kā arī paredzēja šo papildu
līdzekļu izlietošanu periodā, kamēr vēl nav
stājies spēkā 9. EAF Finanšu protokols, saskaņā ar
noteikumiem un procedūrām, ko piemēroja sākotnējiem
EAF. ·
Visbeidzot,
ar ĀKK un EK Padomes 2002. gada 23. decembra Lēmumu 3/2002 tika
paredzēts izmantot 25 miljonus euro no 8. EAF nepiešķirtajiem
līdzekļiem (vispārējās rezerves), lai iedalītu
tos reģionālajai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK
Partnerattiecību nolīgumu. ·
Tā
kā 6. EAF noslēdza 2006. gadā un 7. EAF noslēdza 2008.
gadā, gada pārskatos vairs nav iekļautas tabulas par šo EAF
īstenošanu. Turpretim pārnesto atlikumu izpildes rezultāti ir
iekļauti 9. EAF pārskatā. ·
Tāpat
kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu līdzekļu
uzskaites pārredzamību 2012. gada pārskatos, dažādās
turpmākajās tabulās 8. EAF īpaši nodalīta tā
līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Lomes konvencijās
paredzētajam plānojumam, un tā līdzekļu daļa, kas
izlietota atbilstoši Kotonū nolīgumā paredzētajam
plānojumam. Saistībā ar Kotonū nolīgumā
paredzēto plānojumu summas ir iegrāmatotas un norādītas,
pamatojoties uz ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma IV pielikuma
3. panta 2. punktu, kas attiecas uz valstīm. Minētajā pantā
ĀKK valstīm ir paredzēts A finansējums, kura
mērķis ir segt makroekonomisko atbalstu un atbalstu programmām
un projektiem, kā arī B finansējums, kas paredzēts
neparedzētu vajadzību segšanai, piemēram, palīdzībai
ārkārtas situācijās, parādu sloga mazināšanas
iniciatīvām un atbalstam, kura mērķis ir mazināt
nelabvēlīgās sekas, ko izraisījusi eksporta
ieņēmumu nestabilitāte[13].
Attiecībā uz reģioniem pārskati veidoti, balstoties uz
reģionālo plānošanu, kas minēta ĀKK un EK
Partnerattiecību nolīguma 2. nodaļā (t.i.,
reģionālas indikatīvās programmas un ĀKK
iekšējā sadarbība). ·
Saskaņā
ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Ib pielikuma 4. punktu
(daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam) atlikumi un šo fondu
atbrīvotās summas laikposmā no 2007. gada 31. decembra līdz
dienai, kad stājās spēkā 10. EAF, tika pārnesti uz 9.
EAF, lai nodrošinātu ES pārvaldes darbību un segtu uzsākto
projektu kārtējās izmaksas līdz dienai, kad stājas
spēkā 10. EAF. ·
Padomes
Lēmumā 2010/406/ES paredzēts izmantot Sudānas
vajadzībām summu 150 miljonu euro apmērā no
9. EAF un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem
līdzekļiem, lai apmierinātu visneaizsargātāko
iedzīvotāju vajadzības. Šo summu piešķīra
2011. gadā. ·
Padomes
Lēmumā 2011/315/ES paredzēts izmantot Dienvidsudānas
vajadzībām summu 200 miljonu euro apmērā no 9. EAF
un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem, lai
atbalstītu Dienvidsudānas attīstības trīsgadu
plāna īstenošanu. Šo summu piešķīra 2012. gadā. 10.
EAF ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgums,
ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas
Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona
un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā
2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums tika
grozīts ar nolīgumu, ko tās pašas valstis Luksemburgā
parakstīja 2005. gada 25. jūnijā. ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums
2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar
Eiropas Savienību stājās spēkā 2001. gada
2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā
(Lēmums 2007/249/EK). Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta
finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu
2008.–2013. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū
nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību
pārstāvji pieņēma 2006. gada 17. jūlijā,
stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar Kotonū nolīgumu ES
atbalsta ĀKK valstīm un AZT otro periodu (2008.–2013. gads)
finansē no 10. EAF, kura kopējo līdzekļu apjoms ir aptuveni
22 682 miljoni euro, un no tiem: ·
ĀKK
valstīm ir piešķirti 21 966 miljoni euro saskaņā ar
pārskatītā Kotonū nolīguma Ib pielikumā
noteikto daudzgadu finanšu shēmu, no šīs summas 20 466 miljonus
euro pārvalda Eiropas Komisija; ·
286 miljoni
euro piešķirti AZT saskaņā ar pārskatītā Padomes
lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas
Kopienu IIAa pielikumu, no šīs summas 256 miljonus euro pārvalda
Eiropas Komisija; ·
430 miljoni
euro paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas
ar 10. EAF līdzekļu plānošanu un izlietojumu, saskaņā
ar Iekšējā nolīguma 6. pantu. Kopš desmitā EAF spēkā
stāšanās dienas šīs summas ir papildinātas ar summām,
kas atbrīvotas iepriekšējos EAF, ar STABEX (eksporta
ieņēmumu no lauksaimniecības pamatproduktiem stabilizēšanas
garantiju programma) procentu ienākumiem un neizmantotajiem naudas
atlikumiem fondos pirms 9.EAF. Visi fondi tiek pārvaldīti atbilstoši
īpašajiem noteikumiem pārskatītajā Kotonū
nolīgumā un iekšējā nolīgumā.
No iepriekš minētajiem
10. EAF piešķīrumiem Eiropas Komisija
sākotnējo summu 21 152 miljonu euro apmērā pārvalda
šādi: – 15 300 miljoni
euro valstu indikatīvajām programmām, tostarp: ·
13 500
miljoni euro A finansējumam, no tiem 13 345 miljoni euro ir
atvērti. Turklāt A finansējums ir palielinājies par
341 miljonu rezerves pārvietošanas rezultātā,
palielinājies par 91 miljonu Stabex atbrīvoto saistību
slēgšanas rezultātā un samazinājies par 33 miljoniem
euro reģionālo piešķīrumu pārvietošanas
rezultātā (multireģionālie piešķīrumi
Āfrikas valstīm, kurās runā portugāļu
valodā). Tādējādi kopējo pieejamo līdzekļu
summa ir 13 744 miljoni euro atvērtu piešķīrumu un
155 miljoni euro vēl neatvērtu piešķīrumu. ·
1 800 miljoni
euro B finansējumam, pilnībā atvērti. Turklāt,
izmantojot rezerves, B finansējums tika palielināts par
148 miljoniem euro, kas ir atvērti, tādējādi
atvērto līdzekļu kopsumma ir 1 948 miljoni euro. – 1 783 miljoni euro
reģionālajām indikatīvajām programmām, kopā
ar 33 miljonu euro pārnesumu no A finansējuma un
19 miljonu euro pārnesumu uz rezervēm, tādējādi
atvērto piešķīrumu apjoms ir 1 797 miljoni euro; – 2 700 miljoni
euro iekšējiem ĀKK piešķīrumiem, kas ir pilnībā
atvērti, un kopā ar 195 miljonu euro pārnesumu no
rezervēm, tādējādi kopējais atvērto
piešķīrumu apjoms ir 2 895 miljoni euro; – 683 miljonu euro liela
rezerve, no tiem 664 miljoni euro ir pārvietoti,
tādējādi atlikums ir 19 miljoni euro. – 430 miljoni euro
īstenošanas izmaksām, visi piešķīrumi atvērti; – 256 miljoni euro AZT
piešķīrumiem, no kuriem: ·
A
finansējuma līdzekļi ir 195 miljoni euro, no tiem atvērti
140 miljoni euro; ·
B
finansējuma līdzekļi ir 15 miljoni euro, no tiem atvērti
7 miljoni euro; ·
reģionālo
piešķīrumu līdzekļi ir 40 miljoni euro, visi
piešķīrumi atvērti; ·
pētījumu
/ tehniskās palīdzības līdzekļi ir 6 miljoni euro, visi
piešķīrumi atvērti. - 10. EAF neizmantojamā
darbības rezerve Tā kā 10. EAF stājās
spēkā 2008. gada 1. jūlijā, atlikumi un
atbrīvotās summas no 9. un iepriekšējo EAF projektiem,
izņemot Stabex līdzekļus un 9. EAF administratīvo
finansējumu, tika pārvietotas uz 10. EAF darbības rezervi. Šo
rezervi var izmantot saskaņā ar 10. EAF Iekšējā
nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem
nosacījumiem. Turpmāk ir norādīta informācija
par šo rezervi 31.12.2012. (miljonos euro). Kopā līdzekļi, kas pārvietoti uz 10. EAF neizmantojamo rezervi: || 815 atskaitot uz 9. EAF pārvietotos līdzekļus, kurus ar Padomes 2010. gada 12. jūlija Lēmumu 2010/406/ES Padome ir piešķīrusi Sudānai || -150 atskaitot uz 9. EAF pārnestos līdzekļus, kurus ar Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/315/ES Padome ir piešķīrusi Dienvidsudānai || -200 Kopā pieejamā rezerve (ĀKK + AZT): || 465 -
10. EAF Stabex rezerve Pēc Stabex kontu slēgšanas
neizmantotie/atbrīvotie līdzekļi tika pārvietoti uz 10. EAF
Stabex A finansējuma rezervi (10. EAF Iekšējā
līguma 1. panta 4. punkts) un pēc tam uz attiecīgo
valstu indikatīvajām programmām. Rezerves
līdzekļu stāvoklis 31.12.2012. (miljonos euro): Attiecīgā valsts || A finansējuma rezerve STABEX Kotdivuāra || 11,43 Kaboverde || 0,01 Gvineja-Bisava || 0,30 Sjerraleone || 0,22 Senegāla || 0,90 Kopā || 12,86 -
10. EAF līdzfinansējums Desmitā EAF ietvaros tika parakstīti
pārnesumu nolīgumi par dalībvalstu līdzfinansējumu
116 miljonu euro apmērā, un tika atvērtas saistību
apropriācijas par kopējo summu 99 miljonu euro apmērā,
savukārt maksājumu apropriācijas atvēra par
iekasētajām summām 93 miljonu euro apmērā. Līdzfinansējuma
apropriācijas 31.12.2012. ir norādītas tabulā (miljonos
euro). || Saistību apropriācijas || Maksājumu apropriācijas Līdzfinansējums - A finansējums || 84 || 78 Līdzfinansējums ĀKK ietvaros || 12 || 12 Līdzfinansējums, administratīvie izdevumi || 3 || 3 || 99 || 93 Turpmākajās
tabulās, kurās minētas lēmumos un līgumos
paredzētās un samaksātās summas, sniegti dati
neto izteiksmē. Tabulas,
kurās situācija atspoguļota pa valstīm un pa instrumentiem,
ir pievienotas pielikumā. 2.1. DOTĀCIJAS 2.2. KONSOLIDĒTIE
PĀRSKATI
2.3. CITA
INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU Itālijas
līdzfinansējums (1985. g.) Itālijas līdzfinansējums, kas ir
spēkā kopš 1985. gada un 2011. gadā joprojām bija
atvērts kā "4. rehabilitācijas programma –
Somālija", kura joprojām turpinājās,
2012. gadā beidzot tika noslēgts. Noslēguma atlikumi tika
atmaksāti Itālijai. II DAĻA —
EAF GADA PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA || CA/463/13 || 2013. gada 14. martā || Dokuments 13/072 || || DIREKTORU PADOME Ieguldījumu mehānisms Finanšu pārskati uz 31.12.2012. || || || - Pārskats par finanšu stāvokli - Pārskats par ienākumiem - Pārskats par ieguldītāju līdzekļu izmaiņām - Pārskats par naudas plūsmu - Finanšu pārskatu paskaidrojumi || ORG.: E || 3. IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU
PĀRSKATI 3.1. PĀRSKATS
PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Paskaidrojumi || 31.12.2012. || 31.12.2011. || || || AKTĪVI || || || Nauda un tās ekvivalenti || 5 || 466 568 || 452 279 Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 115 || 434 Aizdevumi un debitoru parādi || 7 || 1 146 280 || 1 033 160 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 8 || 333 001 || 251 660 No ieguldītājiem saņemamās summas || 9/15 || 87 310 || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 10 || 99 029 || - Citi aktīvi || 11 || 224 || 416 || || || Kopā aktīvi || || 2 132 527 || 1 825 259 || || || || || || SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || || || SAISTĪBAS || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 7 035 || 12 702 Nākamo periodu ienākumi || 12 || 37 808 || 33 003 Trešām personām maksājamās summas || 13 || 312 086 || 329 660 Citas saistības || 14 || 1 153 || 1 113 || || || Kopā saistības || || 358 082 || 376 478 || || || IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 15 || 1 561 309 || 1 281 309 Patiesās vērtības rezerve || || 68 434 || 41 750 Nesadalītā peļņa || || 144 702 || 125 722 || || || Kopā ieguldītāju līdzekļi || || 1 774 445 || 1 448 781 || || || Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || || 2 132 527 || 1 825 259 Pievienotie paskaidrojumi ir šo
finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 3.2. GADA
PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Paskaidrojumi || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. || || || || || Procentu un līdzīgi ienākumi || 17 || 67 503 || 59 561 || Procentu un līdzīgi izdevumi || 17 || -1 114 || -940 || || || || || Neto procentu un līdzīgi ienākumi || || 66 389 || 58 621 || || || || || Maksas un komisijas naudas ienākumi || 18 || 1 934 || 2/149 || Maksas un komisijas naudas izdevumi || 18 || -292 || -144 || || || || || Neto maksas un komisijas naudas ienākumi || || 1 642 || 2 005 || || || || || Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || 5 348 || -7 534 || Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 19 || 1 045 || 17 228 || Neto zaudējumi/peļņa no ārvalstu valūtas maiņas || || -10 575 || 8 376 || || || || || Finanšu operāciju neto rezultāts || || -4 182 || 18 070 || || || || || Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi || 7 || 597 || 27 452 || Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums || 8 || -8 927 || -6 888 || Citu aktīvu vērtības samazinājums || 20 || -337 || - || Vispārējie administratīvie izdevumi || 21 || -36 202 || -38 006 || || || || || Peļņa gadā || || 18 980 || 61 254 || || || || || Citi ienākumi: || || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi – Patiesās vērtības rezerve || || || || 1. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu neto izmaiņas patiesajā vērtībā || 8 || 18 551 || 20 574 || 2. Neto summa, kas pārnesta uz peļņu vai zaudējumiem || 8 || 8 133 || -3 394 || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi kopā || || 26 684 || 17 180 || || || || || Citi ienākumi kopā || || 26 684 || 17 180 || || || || || Ienākumi kopā par gadu || || 45 664 || 78 434 || Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu
pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 3.3. GADA
PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM
LĪDZ 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā 2012. gada 1. janvārī Paskaidrojumi || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781 || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā 15 || 280 000 || - || - || 280 000 || || || || Peļņa 2012. gadā || - || - || 18 980 || 18 980 || || || || Citi ienākumi kopā par gadu || - || 26 684 || - || 26 684 || || || || Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 280 000 || 26 684 || 18 980 || 325 664 || || || || 2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 68 434 || 144 702 || 1 774 445 || || || || || Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā 2011. gada 1. janvārī Paskaidrojumi || 1 131 309 || 24 570 || 64 468 || 1 220 347 || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā 15 || 150 000 || - || - || 150 000 || || || || Peļņa 2011. gadā || - || - || 61 254 || 61 254 || || || || Citi ienākumi kopā par gadu || - || 17 180 || - || 17 180 || || || || Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 150 000 || 17 180 || 61 254 || 228 434 || || || || 2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781 || || || || || || || || Pievienotie paskaidrojumi ir šo
finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 3.4. GADA NAUDAS
PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Paskaidrojumi || No 01.01.2012. līdz 31.12.2012. || No 01.01.2011. līdz 31.12.2011. PAMATDARBĪBA || || || Peļņa finanšu gadā || || 18 980 || 61 254 Korekcijas || || || Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums || || 8 927 || 3 172 Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma neto izmaiņas || || -597 || -27 452 Kapitalizētie procenti no aizdevumiem un debitoru parādiem || 7 || -9 622 || -10 512 Izmaiņas uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem || || -1 407 || -2 801 Izmaiņas līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās || || -751 || - Nākamo periodu ienākumu palielinājums || || 4 805 || 3 424 Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz aizdevumiem || || 16 044 || -15 337 Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || || -1 204 || 34 Pamatdarbības peļņa pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās || || 35 175 || 11 782 || || || Aizdevumu maksājumi || 7 || -233 018 || -237 040 Aizdevumu atmaksa || 7 || 115 480 || 104 410 Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || -5 348 || 7 534 Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu palielinājums || || -98 278 || - Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu palielinājums || 8 || -81 981 || -67 829 Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana || 8 || 19 601 || 24 971 Citu aktīvu samazinājums || || 192 || 2 756 Citu saistību palielinājums || || 40 || 173 Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu palielinājums || || 6 876 || 4 144 || || || Neto naudas plūsma no pamatdarbības || || -241 261 || -149 099 || || || FINANSĒŠANAS DARBĪBA || || || Dalībvalstu iemaksas || || 236 345 || 136 345 Summas, saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu subsīdijām || || 43 655 || 76 345 Summas, kas izmaksātas dalībvalstu uzdevumā attiecībā uz procentu subsīdijām || || -24 450 || -22 899 || || || Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības || || 255 550 || 189 791 || || || Naudas un tās ekvivalentu neto palielinājums || || 14 289 || 40 692 Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā || || 452 279 || 411 587 Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās || || 466 568 || 452 279 || || || Nauda un tās ekvivalenti ir: || || || Skaidra nauda || || 10 588 || 3 127 Termiņnoguldījumi || || 455 980 || 449 152 || || 466 568 || 452 279 || || || Papildu dati par operatīvās darbības naudas plūsmām || || 2012. G. || 2011. G. Saņemtie procenti || || 64 490 || 57 391 Procentu maksājumi || || -1 137 || -1 162 Saņemtās dividendes || || 975 || 974 Pievienotie paskaidrojumi ir šo
finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
3.5. PASKAIDROJUMI
FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.) 1
Vispārīga informācija Ieguldījumu mehānismu ("Mehānisms"
vai „IM”) izveidoja Kotonū nolīguma ("Nolīgums") par
sadarbību un atbalstu attīstībai ietvaros, ko, vienojoties
Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna
valstu grupai ("ĀKK valstis") un Eiropas Savienībai un
tās dalībvalstīm, noslēdza 2000. gada 23.
jūnijā, un to pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un
2010. gada 23. jūnijā. Mehānisms nav individuāls tiesību subjekts,
un Eiropas Investīciju Banka (“EIB”) saskaņā ar Nolīguma
noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“donori”) vārdā.
Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu
nodrošina no ES dalībvalstu budžeta un izmaksā atbilstoši finanšu
protokoliem, kas paredzēti nākamo piecu līdz sešu gadu periodam.
Saskaņā ar Nolīgumu un pēc otrā finanšu protokola
stāšanas spēkā 2008. gada 1. jūlijā (ietverot laika
posmu no 2008. līdz 2013. gadam), kas minēts kā 10. Eiropas
Attīstības fonds („EAF”), Eiropas Investīciju bankai
("EIB" vai ”Banka”) ir uzticēta šādu jomu
pārvaldība: -
mehānisms
– 3 185,5 miljonus euro risku ietverošs apgrozības fonds, kas
vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu
ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni euro ir
piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām („AZT valstis”); -
dotācijas
procentu likmes subsīdijām 400 miljonu euro apmērā ĀKK
valstīm un 1,5 miljonu euro apmērā AZT valstīm; Līdz
10 % no šīm subsīdijām var izmantot projektu tehniskās
palīdzības finansēšanai. Šie finanšu pārskati attiecas uz periodu no
2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Atbilstoši EIB Vadības komitejas priekšlikumam EIB
Direktoru padome 2013. gada 14. martā pieņēma
finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei
apstiprināšanai līdz 2013. gada 14. maijam. 2
Nozīmīga grāmatvedības politika 2.1 Pārskata sagatavošanas pamats –
atbilstības apliecinājums Mehānisma finanšu pārskats ir sagatavots
saskaņā ar Starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS),
kā to pieņēmusi Eiropas Savienība. 2.2 Būtiski grāmatvedības
vērtējumi un aplēses Finanšu pārskatu sagatavošanai jāizmanto
grāmatvedības aplēses. Nepieciešams, lai Eiropas
Investīciju bankas vadība izmantotu savus vērtējumus
Ieguldījumu mehānisma grāmatvedības politikas
piemērošanas procesā. Turpmāk tiek atspoguļotas
kompleksākas jomas, kurām jāpiemēro rūpīgāki
vērtējumi, vai jomas, kurās pieņēmumi un aplēses
ir būtiskas finanšu pārskatiem. Būtiskākie
vērtējumi un aplēses ir minētas turpmāk. §
Finanšu
instrumentu patiesā vērtība Ja finanšu aktīvu un
finanšu saistību patieso vērtību, kas iegrāmatota finanšu
stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz
aktīvo tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas
novērtēšanas metodes, kas ietver matemātiskos modeļus. Ja
iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst
novērojamā tirgū, bet, ja tas nav iespējams, nosakot
patieso vērtību, ir vajadzīgs vērtējums. Šie
vērtējumi ietver apsvērumus par likviditāti un modelim
vajadzīgajiem datiem, piemēram, korelāciju un vērtības
zudumu atvasinātajiem instrumentiem, kuru termiņš ir garāks par
trīs mēnešiem. §
Zaudējumi,
kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības
samazināšanās Mehānismā tiek
pārskatīti problemātiskie aizdevumi un debitoru parādi
katra pārskata datumā, lai novērtētu, vai
vērtības samazinājums ir iegrāmatojams ienākumu
pārskatā. Jo īpaši Eiropas Investīciju bankas vadības
vērtējums ir vajadzīgs, veicot aplēses par nākotnes
naudas plūsmu apjomu un laiku, kad jānosaka vērtības
samazinājuma līmenis. Šādas aplēses tiek veiktas,
pamatojoties uz pieņēmumiem par vairākiem faktoriem, un
faktiskie rezultāti var būt citādāki, izraisot
izmaiņas vērtības samazinājuma rezervē
nākotnē. Papildus konkrētiem vērtības
samazinājumiem, kas aprēķināti atsevišķi
būtiskiem aizdevumiem un debitoru parādiem mehānismā var
noteikt arī kopēju vērtības samazinājumu aizdevumiem
un debitoru parādiem, kur īpaši nav prasīts konkrēts
vērtības samazinājums, bet attiecībā uz kuriem
konstatēts lielāks nesamaksāšanas risks, nekā
sākotnēji tos piešķirot. Principā aizdevumu
uzskata par samazinātas vērtības aizdevumu, ja procentu un
pamatsummas maksājuma termiņš ir kavēts par 90 vai vairāk
dienām un tajā pašā laikā Eiropas Investīciju bankas
vadība uzskata, ka pastāv objektīvas norādes uz
vērtības samazināšanos. §
Nekotētu
pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtēšana Nekotētu pārdošanai
pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtējumu parasti pamato
ar: -
nesaistītu
pušu darījumu nosacījumiem atbilstošiem neseniem darījumiem; -
cita
pēc būtības līdzīga instrumenta patieso
vērtību; -
plānotām
naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar
pašreizējām likmēm, ko piemēro līdzīgām
vienībām ar līdzīgu termiņu un riska
īpašībām; vai -
citiem
vērtēšanas modeļiem. Nekotētu pārdošanai
pieejamu kapitāla ieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru
noteikšanai ir vajadzīga rūpīga vērtēšana.
Mehānismā periodiski pielāgo vērtēšanas metodes un
pārbauda to ticamību, izmantojot cenas no tā paša instrumenta
novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos
novērojamos tirgos pieejamajiem datiem. §
Pārdošanai
pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums Mehānismā
pārdošanai pieejamos kapitāla ieguldījumus uzskata par
tādiem, kuru vērtība ir samazinājusies, ja ir bijuši
būtiski vai ilgstoši patiesās vērtības kritumi zem to
izmaksām vai ja pastāv citi objektīvi pierādījumi
vērtības samazinājumam. To, vai kritums ir būtisks vai ilgstošs,
nosaka, pamatojoties uz vērtējumu. Mehānisma ietvaros par
būtisku parasti uzskata 30 % un lielāku kritumu, savukārt
ilgstošs kritums ir tāds, kura periods pārsniedz
12 mēnešus. Turklāt Mehānisma ietvaros tiek
novērtēti citi faktori, tostarp akciju kursa normālais
vērtības zudums attiecībā uz kotētu kapitālu,
kā arī nākotnes naudas plūsmas un diskonta faktori
attiecībā uz nekotētu kapitālu. 2.3 Izmaiņas grāmatvedības
politikā Pieņemtā
grāmatvedības politika atbilst iepriekšējā finanšu
gadā izmantotajai politikai. Mehānisms gada laikā nav
pieņēmis jaunu vai grozītu SFPS. Publicētie standarti,
kas vēl nav spēkā Atsevišķi jaunie
standarti, grozījumi standartos un to skaidrojumi stājas
spēkā tikai gada periodiem, kas sākas pēc 2012. gada
1. janvāra, un šo finanšu pārskatu sagatavošanai tie netika
piemēroti. 1. SGS Citu ienākumu posteņu
atspoguļošana finanšu pārskatos Grozījumi 1. SGS maina Citu ienākumu
posteņu izkārtojumu. Posteņi, kas vēlāk tiks
pārklasificēti kā peļņa vai zaudējumi,
jānošķir no posteņiem, kuru klasifikācija nekad
nemainīsies. Standarts ir spēkā attiecībā uz
periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai
vēlāk, un ir pieļaujama agrīna pieņemšana. 9. SFPS Finanšu instrumenti Šis standarts ir pirmais posms SGSP
trīsdaļīgajā projektā, kura mērķis ir
aizstāt 39. SGS Finanšu instrumenti, un tajā ir
pārskatītas finanšu aktīvu un saistību kategorijas un to
grāmatvedības uzskaite. Standarta izstrāde turpinās, un ar
laiku tas pilnībā aizstās 39. SGS. Aktuālais standarta
spēkā stāšanās datums ir 2015. gada
1. janvāris. Eiropas Savienība vēl nav apstiprinājusi
9. SFPS. Šo standartu nav plānots Mehānismam piemērot
priekšlaicīgi, un tā ietekmes apmērs vēl nav noteikts. Šis standarts ir publicēts 2011. gadā, nosakot
spēkā stāšanās datumu 2013. gada 1. janvārī
un paredzot agrīnās pieņemšanas iespēju. Šā standarta
pieņemšanas ietekme uz Mehānisma finanšu pārskatiem vēl nav
noteikta. 13. SFPS Patiesās vērtības noteikšana Šajā standartā ir definēta patiesā
vērtība, noteikta sistēma patiesās vērtības aprēķināšanai
un pieprasīts atklāt informāciju par patiesās
vērtības noteikšanu. 2.4 Būtiskāko grāmatvedības
politiku kopsavilkums Finanšu
stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības
krītošas likviditātes secībā un neuzrāda
atšķirību starp īstermiņa un ilgtermiņa
posteņiem. 2.4.1
Ārvalstu valūtu
pārrēķini Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR),
kas ir arī darbības valūta. Ja nav norādīts
citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz
tuvākajam tūkstotim. Darījumus ārvalstu
valūtā pārvērš euro, piemērojot valūtas
maiņas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Monetāros aktīvus un
saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro
atbilstoši valūtas maiņas kursam bilances datumā.
Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas,
iegrāmato ienākumu pārskatā. Nemonetārus posteņus,
kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu
valūtā, pārvērš euro, piemērojot valūtas
maiņas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu
dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē
patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārvērš,
piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā
patiesās vērtības noteikšanas dienā. Starpību, kas radusies
valūtas kursa izmaiņu rezultātā, veicot darījumus ar
citu valūtas kursu, nevis kursu, kas ir spēkā darījuma
veikšanas dienā, un nerealizētu starpību, kas radusies
ārvalstu valūtas kursa izmaiņu rezultātā
saistībā ar nenokārtotiem monetāriem aktīviem un
saistībām ārvalstu valūtā, atzīst ienākumu
pārskatā. Ienākumu pārskata
elementus pārvērš euro, pamatojoties uz valūtas maiņas
kursu, kas ir spēkā katra mēneša beigās. 2.4.2
Nauda un tās ekvivalenti Mehānisma ietvaros ar naudu un tās ekvivalentiem
saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai
īstermiņa parāda vērtspapīrus ar trīs mēnešu
vai īsāku sākotnējo termiņu. 2.4.3
Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie
instrumenti Finanšu aktīvus iegrāmato, par pamatu izmantojot
norēķinu datumu. §
Līdz
termiņa beigām turētie finanšu aktīvi Līdz termiņa beigām turētie finanšu
aktīvi ir kotētas obligācijas, kuras plānots turēt
līdz termiņa beigām. Šīs obligācijas sākotnēji uzskaita
patiesajā vērtībā, pieskaitot visas tieši
attiecināmās darījuma izmaksas. Starpību starp sākuma
cenu un dzēšanas vērtību obligācijas atlikušajā
darbības laikā noraksta, pamatojoties uz efektīvo procentu
metodi. Mehānismam katrā bilances datumā
novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu
aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir
samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas
vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir
objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam
viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc
konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas
(noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem
saistītais notikums (vai vienkārši notikums) ietekmē finanšu
aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes
naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Ar vērtības
samazinājumu saistītus zaudējumus atzīst peļņas
un zaudējumu daļā, un zaudējumu apmēru nosaka,
aprēķinot starpību starp uzskaites vērtību un
pašreizējo vērtību plānotajām nākotnes naudas
plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar instrumenta
sākotnējo efektīvo procentu likmi. §
Aizdevumi Mehānisma aizdevumus atzīst Mehānisma
aktīvos, kad aizņēmējiem ir samaksāts avanss. Tos
sākotnēji iegrāmato atbilstoši izmaksām (neto
izmaksātās summas), kas ir aizdevumam izsniegtās naudas
patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc
tam aprēķina kā amortizācijas izmaksas, izmantojot
faktiskā ienesīguma metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības
samazinājumam vai neiekasējamībai. §
Pārdošanai
pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir aktīvi,
kas kā tādi ir norādīti vai ko nevar klasificēt
kā norādītus patiesajā vērtībā ar
peļņas vai zaudējumu palīdzību un kuri ir turēti
līdz termiņa beigām, vai aizdevumi un debitoru parādi. Tie
ietver kapitāla instrumentus un ieguldījumus riska kapitāla
fondos. Pēc sākotnējās novērtēšanas
pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus turpmāk uzskaita
patiesajā vērtībā. Kapitāla ieguldījumu
patiesās vērtības novērtēšanā jāņem
vērā šādi aspekti, ko nevar iegūt no aktīvajiem
tirgiem. a.
Riska
kapitāla fondi Katra riska kapitāla fonda patiesā
vērtība tiks pamatota ar jaunāko pieejamo neto aktīvu
vērtību (NAV), ko paziņo fonds, ja to aprēķina,
pamatojoties uz starptautiskām vērtēšanas pamatnostādnēm,
kas atzītas par atbilstošām SFPS (piemēram: starptautiskās
privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas
pamatnostādnes, IPEV pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas
Riska kapitāla asociācija). Tomēr Mehānisma ietvaros var
tikt pieņemts lēmums koriģēt fonda paziņoto NAV, ja
pastāv jautājumi, kas var ietekmēt vērtības
noteikšanu. b.
Tieši
kapitāla ieguldījumi Ieguldījuma patiesās vērtības
pamatā ir jaunākie pieejamie finanšu pārskati, ja
vajadzīgs, atkārtoti izmantojot to pašu modeli, kas izmantots
līdzdalības iegūšanai. Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no
riska kapitāla fondiem un tiešiem kapitāla ieguldījumiem tiek
reģistrēti ieguldītāja līdzekļos, līdz
šādi ieguldījumi tiek pārdoti, saņemti vai atsavināti
vai līdz tiek noteikts, ka šādu ieguldījumu vērtība ir
samazinājusies. Ja tiek noteikts, ka pārdošanai pieejama
ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, kumulatīvā
nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš
atzīti kapitālā, tiek iekļauti ienākumu
pārskatā. Nekotētam ieguldījumam patieso vērtību
nosaka, piemērojot atzītas novērtēšanas metodes
(piemēram, diskontētās naudas plūsmas metode vai
vairāku metožu apvienojums). Ja patieso vērtību nevar uzticami
novērtēt, šādi ieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši
izmaksām. Jāņem vērā, ka pirmajos divos gados pēc
ieguldījumu veikšanas tiem tiek atzīta uzskaites vērtība
atbilstoši izmaksām. Mehānisma iegādātās
līdzdalības galvenokārt ir ieguldījumi privātajā
kapitālā vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares
praksi parasti šādi ieguldījumi ir ieguldījumi, ko kopīgi
paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem nevienam atsevišķi
nav pietiekamas ietekmes, lai noteiktu šāda fonda ikdienas darbību un
ieguldījumu aktivitātes. Tādējādi jebkāda
ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes
struktūrās nedod ieguldītājam iespēju ietekmēt
fonda ikdienas darbību. Turklāt individuālie
ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla
fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, tādās jomās
kā dividenžu izmaksas kārtība vai citi izmaksu jautājumi.
Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldītāji,
pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē
pārvaldītāju un visu akcionāru tiesības un
pienākumus. Akcionāru līgums kopumā aizliedz
individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus
darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt
priviliģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai.
Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš
aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam nav
būtiskas kontroles vai ietekmes pār jebkuru no minētajiem ieguldījumiem
27. un 28. SGS nozīmē, tostarp arī pār tiem ieguldījumiem,
kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % no
balsstiesībām. §
Garantijas Sākotnējās atzīšanas brīdī
finanšu garantijas tiek atzītas patiesajā vērtībā
atbilstoši sagaidāmo prēmiju neto pašreizējai vērtībai
(NPV). Šo aprēķinu veic katra darījuma sākuma datumā
un atzīst bilancē kā "Finanšu garantijas" postenī
"Citi aktīvi" un "Citas saistības". Pēc sākotnējās atzīšanas
Mehānisma saistības attiecībā uz šādām
garantijām tiek novērtētas lielākajā no
šādām vērtībām: -
labākā
aplēse izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nokārtotu visas no
garantijas izrietošās finansiālās saistības, un to
aprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem un
informāciju, kas pieejama finanšu stāvokļa pārskata
datumā; -
sākotnēji
atzītā summa, atskaitot kumulatīvo amortizāciju.
Sākotnēji atzītās summas amortizāciju
aprēķina, izmantojot aktuāra metodi. Saistību palielinājums vai samazinājums
attiecībā uz finanšu garantijām ir norādīts
ienākumu pārskata postenī "Maksas un komisijas naudas
ienākumi". Mehānisma aktīvi saskaņā ar šādu
garantiju pēc tam tiek amortizēti, izmantojot aktuāra metodi, un
izvērtē vērtības samazinājumu. Turklāt pēc garantijas līguma
parakstīšanas to atspoguļo kā Mehānisma
iespējamās saistības, savukārt pēc garantijas
izmantošanas – kā Mehānisma saistības. 2.4.4
Finanšu aktīvu vērtības
samazinājums Mehānismam katrā bilances datumā
novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu
aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai
finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad
un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības
samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri
notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās
atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar
zaudējumiem saistītais notikums ietekmē finanšu aktīva vai
finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas
plūsmas, ko var ticami novērtēt. Vērtības
samazinājuma pierādījumi var būt pazīmes, ka
aizņēmējam vai aizņēmēju grupai ir būtiskas
finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir
konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā,
pastāv iespējamība, ka var tikt uzsākta bankrota
procedūra vai tiktu veikta cita finansiāla reorganizācija un ka,
pamatojoties uz uzskatāmiem datiem, ir konstatējams plānotās
nākotnes naudas plūsmas ievērojams kritums, piemēram,
saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos
apstākļos, kas ir savstarpēji saistītas ar saistību
neizpildi. Attiecībā uz neatmaksātiem aizdevumiem
finanšu gada beigās, kas uzskaitīti amortizācijas izmaksās,
vērtības samazinājumu aprēķina, kad tiek sniegti
objektīvi pierādījumi par to summu pilnīgu vai
daļēju neatgūšanas risku saskaņā ar
sākotnējiem līguma noteikumiem vai ekvivalentu
vērtību. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir
zaudējumi, kas radušies no vērtības samazināšanās,
zaudējumu apjoms tiek novērtēts kā starpība starp
aktīva uzskaites vērtību un plānoto nākotnes naudas
plūsmu pašreizējo vērtību. Aktīva uzskaites
vērtība tiek samazināta, izmantojot rezervju kontu, un
zaudējumu summa tiek atzīta ienākumu pārskatā.
Procentu ienākumi turpina uzkrāties par samazināto uzskaites
vērtību, pamatojoties uz aktīva efektīvo procentu likmi.
Aizdevumi un ar tiem saistītā rezerve tiek norakstīti, ja nav
reālas izredzes tos nākotnē atgūt. Ja nākamajā
gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar
vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās
tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības
samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos
vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina
vai samazina, koriģējot rezervju kontu. Mehānisms veic individuālus kredītriska
novērtējumus katrai atsevišķai operācijai un neņem
vērā kolektīvu vērtības samazināšanos. Attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu
aktīviem Mehānismam katrā bilances datumā
novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka
ieguldījuma vērtība ir samazinājusies. Objektīvie
pierādījumi ir pierādījumi par ieguldījuma
būtisku vai ilgstošu patiesās vērtības kritumu zem tā
izmaksām. Ja ir pierādījumi par vērtības samazināšanos,
uzkrātos zaudējumus (kas ir aprēķināti kā
starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso
vērtību, atskaitot ieguldījuma vērtības
samazinājuma zaudējumus, kuri sākotnēji ir atzīti
ienākumu pārskatā) izņem no ieguldītāju
līdzekļiem un atzīst ienākumu pārskatā.
Zaudējumus saistībā ar pārdošanai pieejamo finanšu
aktīvu vērtības samazinājumu neapvērš, izmantojot
ienākumu pārskatu; to patiesās vērtības
palielinājumus pēc vērtības samazināšanās
atzīst tieši ieguldītāju līdzekļos. Eiropas Investīciju bankas riska pārvaldības
struktūra pārskata finanšu aktīvu vērtības
samazinājumu vismaz reizi gadā. Izrietošās korekcijas ietver
vērtības samazinājuma uzrādīšanu ienākumu
pārskata aktīva pastāvēšanas laikā un jebkādas
korekcijas, kas vajadzīgas attiecībā uz sākotnēji
noteiktā vērtības samazinājuma pārvērtēšanu. 2.4.5
Atvasinātie finanšu instrumenti Atvasinātie instrumenti ietver starpvalūtu
mijmaiņas darījumus, starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas
darījumus un biržā netirgotus valūtas nākotnes
darījumus. Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt
mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu
operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes
līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras
izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar
mērķi kompensēt jebkuru peļņu vai zaudējumus,
kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību
rezultātā. Mehānisms neizmanto 39.SGS paredzētās riska
ierobežošanas iespējas. Visus atvasinātos instrumentus atspoguļo
peļņas un zaudējumu aprēķinā patiesajā
vērtībā, un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu
instrumentiem. Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no
diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem
un trešās personas kotētām cenām. Atvasinātos instrumentus uzskaita patiesajā
vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir
pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība
ir negatīva, tad – saistībās. Atvasināto finanšu
instrumentu patiesās vērtības izmaiņas ir iekļautas
postenī "Finanšu operāciju neto rezultāts". Sākotnēji atvasinātos instrumentus
atzīst pēc darījuma datuma. 2.4.6
Iemaksas Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa
pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā,
kurā ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas
dalībvalstīm jāveic Ieguldījumu mehānismā. Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem
nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā pašu
kapitāls: -
kā
definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstij
tiesības izlemt par mehānisma neto aktīvu izmantošanu
mehānisma likvidācijas gadījumā; -
tie
ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām
instrumentu grupām; -
visiem
finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu
grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas
pazīmes; -
instrumentam
nav tādu īpatnību, kas liktu to klasificēt kā
saistības; kā arī -
kopējās
paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu
tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai
zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai
Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās
vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā. 2.4.7
Procentu ienākumi no
aizdevumiem Procenti no Mehānisma aizdevumiem tiek iegrāmatoti
ienākumu pārskatā ("Procenti un līdzīgi
ienākumi") un finanšu stāvokļa pārskatā
("Aizdevumi un debitoru parādi") saskaņā ar
uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir
likme, ar kuru tieši diskontē plānotās nākotnē
maksājamās vai saņemamās naudas summas
paredzētajā aizdevuma darbības laikā attiecībā uz
aizdevuma neto uzskaites vērtību. Ja aizdevuma uzskaites
vērtība ir kritusies vērtības samazinājuma
dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot
sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai
uzskaites vērtībai. 2.4.8
Procentu subsīdijas un
tehniskā palīdzība Savas darbības ietvaros ar Mehānismu
dalībvalstu vārdā pārvalda procentu subsīdijas un
tehnisko palīdzību. Daļa no dalībvalstu iemaksām, kas
piešķirtas procentu subsīdiju samaksai, nav uzskaitīta
Mehānisma ieguldītāju līdzekļos, bet ir
klasificēta kā trešām personām maksājama summa.
Mehānisms veic maksājumus galasaņēmējiem un pēc
tam samazina trešām personām maksājamās summas. Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar
procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību, nav
piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā
iemaksu Mehānismā. 2.4.9
Procentu ienākumi no
naudas un tās ekvivalentiem Procentu ienākumi no naudas un tās ekvivalentiem
tiek atzīti Mehānisma ienākumu pārskatā
saskaņā ar uzkrāšanas principu. 2.4.10
Maksas, komisijas nauda un
dividendes Maksas, kuras saņemtas par pakalpojumiem, kas sniegti
kādā noteiktā laika periodā, atzīst kā
ienākumus, kad pakalpojumi ir sniegti. Saistību maksas tiek atliktas
un atzītas ienākumos, izmantojot efektīvo procentu metodi, laika
periodā no attiecīgā aizdevuma izmaksāšanas līdz
atmaksāšanai. Dividendes, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem
finanšu aktīviem, tiek atzītas saņemšanas brīdī. 2.4.11
Nodokļi Protokolā
par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas
pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi
un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem
tiešajiem nodokļiem. 3
Riska pārvaldība Šajā paskaidrojumā ir sniegta informācija
par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku
pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem,
kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu Mehānismā. Šie
riski ir: -
kredītrisks
– zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera
saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās
darbībās, tostarp norēķinos; -
likviditātes
risks – risks, ka struktūrai būs grūtības izpildīt
pienākumus attiecībā uz finanšu saistībām, par
kurām norēķinus veic ar naudas vai citu finanšu aktīvu
iemaksu; -
tirgus
risks – risks saistībā ar tādiem mainīgiem atskaites
faktoriem tirgos kā procentu likmes, ārvalstu valūtu kursi un
kapitāla tirgu cenas. 3.1 Riska pārvaldības organizācija Eiropas Investīciju banka pastāvīgi
pielāgo savu riska pārvaldību. EIB riska pārvaldības struktūra
neatkarīgi apzina, novērtē, uzrauga kredītriskus un
kapitāla cenu riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo
par tiem. Atbilstoši sistēmai, kas paredz pienākumu nodalīšanu,
riska pārvaldības struktūra ir neatkarīga no citiem bankas
dienestiem. Riska pārvaldības ģenerāldirektors par riska
jautājumiem ziņo atbildīgajam Eiropas Investīciju bankas
priekšsēdētāja vietniekam. Atbildīgais
priekšsēdētāja vietnieks regulāri tiekas ar Revīzijas
komiteju, lai apspriestu ar riskiem saistītos jautājumus. Viņš
arī pārrauga ziņošanu par riskiem Eiropas Investīciju
bankas Vadības komitejai un Direktoru padomei. 3.2 Kredītrisks Kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā
ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar
kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp
norēķinos. 3.2.1.
Kredītriska politika EIB veic aizdevumu partneru
kredītanalīzi, lai novērtētu kredītrisku tā
kvantificēšanai un cenas noteikšanai. Mehānismam ir
izstrādāta iekšējo reitingu metode (IRM) uzņēmumiem un
finanšu iestādēm, lai noteiktu iekšējos reitingus tās
galvenajiem aizņēmējiem un garantiju saņēmējiem.
Metodes pamatā ir novērtējuma lapu sistēma.
Novērtējuma lapas ir īpaši piemērotas katram lielākajam
kredītu darījumu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi,
bankas, valsts sektora uzņēmumi, u.tml.). Ņemot vērā
banku darījumu labāko praksi un Bāzeles starptautiskās
vienošanās par kapitāla prasībām („Bāzele II”)
principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta
darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti atbilstoši
iekšējo reitingu kategorijām, izmantojot konkrētā
darījuma partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim
sākotnēji piešķir iekšējo reitingu, kas atspoguļo
darījumu partnera ilgtermiņa ārvalstu valūtas reitingu (vai
vietējās valūtas ekvivalentu, ja vajadzīgs), pēc tam,
kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera riska
profils un darbības riska konteksts tā valstī. Projekta finanšu un citu
strukturētu ierobežotu glābšanas darbību
kredītnovērtējumam IRM nepiemēro un izmanto nozarei
atbilstošos kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties
naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai.
Šie instrumenti ietver projekta līgumiskās sistēmas
analīzi, darījumu partneru analīzi un naudas plūsmu
simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu
iestādēm, katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu
un novērtē iespējamos zaudējumus. Visiem darījumiem, ko
neslēdz ar valstīm (vai kuri netiek garantēti/asimilēti
valsts līmenī), ir prasība ievērot konkrētu
darījuma līmeni un darījuma partneru apmēra ierobežojumus.
Katra darījuma maksimālā nominālā summa nedrīkst
pārsniegt ierobežojumu, kas ir atkarīgs no darījuma
paredzamajiem zaudējumiem. Darījumu partnera ierobežojumus
piemēro konsolidētajiem riskiem. Šie ierobežojumi parasti
atspoguļo darījuma partnera pašu līdzekļu apmēru,
kā arī to ārējā ilgtermiņa finansējuma
kopsummu. Lai mazinātu kredītrisku, Mehānisms izmanto
dažādus kredīta kvalitātes uzlabojumus: -
ar
projektu saistītus vērtspapīrus (piemēram,
ieķīlātas akcijas; ieķīlātus aktīvus;
tiesību cesiju; ieķīlātus kontus) un/vai -
garantijas,
ko parasti sniedz finansētā projekta sponsors (piemēram,
pabeigšanas garantijas, pirmā pieprasījuma garantijas). Mehānisms reti izmanto kredīta kvalitātes
uzlabojumus, kas nav tieši saistīti ar projekta risku, tādus kā
nodrošinājumi vai banku garantijas. Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto
atvasinātos kredītinstrumentus. 3.2.2.
Maksimālais
kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus
kredīta kvalitātes uzlabojumus Turpmāk redzamajā tabulā ir atspoguļots
finanšu stāvokļa pārskata komponentu, tostarp atvasināto
instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais
kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot
vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi. Maksimālais kredītrisks (tūkstošos euro) || 31.12.2012. || 31.12.2011. AKTĪVI || || Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279 Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 434 Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 033 160 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || - Citi aktīvi || 224 || 416 Kopā aktīvi || 1 799 526 || 1 573 599 || || ĀRPUSBILANCES POSTEŅI || || Iespējamās saistības || || - Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000 Saistības || || - Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092 - Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909 Kopā ārpusbilances posteņi || 775 268 || 729 001 || || Kopā kredītrisks || 2 574 794 || 2 302 600 3.2.3.
Kredītrisks
saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem 3.2.3.1
Kredītriska
novērtējums aizdevumiem un debitoru parādiem Katram atsevišķajam aizdevuma
darījumam Mehānismā piemēro vispusīgu riska
novērtējumu un paredzamo zaudējumu aprēķina
kvantifikāciju, ko atspoguļo kā aizdevumu klasifikāciju
(AK). AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem,
kvalitatīvi izvērtējot aizņēmēju, aizdevuma
termiņu, garantiju un, ja vajadzīgs, garantētāju. Aizdevumu klasifikācijas (AK)
sistēmu veido metodes, procesi, datubāzes un IT sistēmas, kas
atbalsta kredītriska novērtējumu aizdevumu operācijās
un paredzamo zaudējumu aprēķinu kvantifikāciju.
Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā
nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK
atspoguļo aprēķināto “paredzamo zaudējumu”
pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno
parādnieku saistību neizpildes varbūtību, riska
darījumu apjomu un zaudējumu smagumu saistību neizpildes
gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem: -
kā
palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai
aizdevuma risku novērtēšanai; -
kā
palīgu uzraudzības centienu paplašināšanai; -
kā
aizdevumu portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā
konkrētā datumā; -
kā
vienu no ievades datiem, pieņemot lēmumus par cenu, kuru pamatā
ir paredzamie zaudējumi. AK noteikšanai izmanto šādus
faktorus: i)
Aizņēmēja
kredītspēja: riska pārvaldības struktūra
neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un
novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām
metodēm un ārējiem datiem. Saskaņā ar
izvēlēto „Bāzele II" progresīvo pieeju banka ir
izstrādājusi iekšējo reitingu metodi (IRM), lai noteiktu
aizņēmēju un garantētāju iekšējos reitingus.
Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas
konkrētajiem darījumu partneru veidiem. ii)
Saistību neizpildes
korelācija: tā kvantificē varbūtību, ka
vienlaicīgas finanšu grūtības rodas gan
aizņēmējam, gan garantētājam. Jo augstāka ir
korelācija starp aizņēmēja un garantētāja
saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas
vērtība un attiecīgi zemāka AK. iii)
Garantijas instrumentu un
vērtspapīru vērtība: šo vērtību nosaka,
vienlaicīgi izvērtējot emitenta kredītspēju un
izmantotā instrumenta veidu. iv)
Līgumiskā
sistēma: pareiza līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma
kvalitāti un palielina tā iekšējo reitingu. v)
Aizdevuma termiņš: pie
līdzīgiem nosacījumiem garāks aizdevuma termiņš
nozīmē augstāku risku attiecībā uz
iespējamām grūtībām aizdevuma apkalpošanā. Aizdevuma paredzētos
zaudējumus aprēķina, apvienojot piecus iepriekš minētos
elementus. Atkarībā no šo zaudējumu apmēra aizdevumam
piešķir vienu no turpmāk minētajām aizdevumu reitingu
kategorijām. A Augstākās
kvalitātes aizdevumi: šai kategorijai ir trīs apakškategorijas. A ir
visu ES valstu riski, t.i., aizdevumi, kurus piešķir
dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez
nosacījumiem garantē dalībvalstis, attiecībā uz kuriem
nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības un kuriem paredzamie
zaudējumi ir 0 %. A+ ir aizdevumi, kurus piešķir
vienībām vai kurus garantē vienības, kas nav
dalībvalstis, un attiecībā uz kuriem aizdevuma termiņa
laikā nav paredzama tā pasliktināšanās. A- ir tādas
aizdevumu darbības, par kurām pastāv zināmas šaubas par
tā pašreizējā statusa saglabāšanu (piemēram,
aizdevumam ir garš termiņš vai tā nodrošinājumam, kas parasti
būtu uzskatāms par izcilu, ir paredzamas augstas cenu
svārstības nākotnē), tomēr paredzams, ka
negatīvajiem faktoriem varētu būt diezgan ierobežota ietekme. B Augstas kvalitātes
aizdevumi: tā ir aktīvu kategorija, par kuriem banka jūtas
droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes
pasliktināšanās nākotnē. Ar B+ un B- apzīmē
relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās
varētu notikt. C Labas kvalitātes
aizdevumi: kā piemēru varētu minēt nenodrošinātus
aizdevumus drošām bankām un uzņēmumiem ar pamatsummas atmaksu
termiņa beigās vai ekvivalentu amortizāciju, termiņu
izmaksāšanas brīdī. D Šī reitingu kategorija
atspoguļo robežstāvokli starp aizdevumiem ar “pieņemamu
kvalitāti” un aizdevumiem, kuriem ir bijušas zināmas
grūtības. Šo robežu aizdevumu klasifikācijā precīzāk
nosaka, izmantojot apakškategorijas D+ un D-. Aizdevumiem D- ir vajadzīga
pastiprināta uzraudzība. E Šī aizdevumu reitingu
kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir augstāks par
vispārpieņemto. Tie ietver arī aizdevumus, kuru darbības laikā
ir bijušas nopietnas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie
varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem
piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Apakškategorijām
E+ un E- ir dažāda īpašās uzraudzības intensitāte,
darījumiem ar reitingu E- ir liela varbūtība, ka parāda
apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga
parāda pārstrukturēšana, kas iespējams var izraisīt
zaudējumus sakarā ar vērtības samazināšanos. F Ar F apzīmē
aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu F- ir
iespējami tikai attiecībā uz nepabeigtiem darījumiem, kas
pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem,
ārkārtējiem un dramatiskiem nelabvēlīgiem
apstākļiem. Visiem darījumiem ar pamatsummas zaudējumu
Mehānismam tiek piešķirts F reitings un izveidoti īpaši
uzkrājumi. Parasti aizdevumus ar iekšējo reitingu D- vai
zemāku iekļauj kontrolsarakstā. Tomēr, ja aizdevumam
sākotnēji tika apstiprināts ar riska profilu D- vai
vājāku, kontrolsarakstā to iekļauj tikai būtiska
kredītnotikuma rezultātā, kura dēļ
pasliktinājās aizdevuma klasifikācija. Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo
Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes
analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās aizdevumu
reitingu kategorijas. 3.2.3.2
Aizdevumu
kredītriska analīze Tabulā ir norādīts maksimālais
kredītrisks parakstītajiem un izmaksātajiem aizdevumiem, iedalot
pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā
garantētāju izsniegtās garantijas. 31.12.2012. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā Bankas || 12 630 || 136 695 || 207 582 || 356 907 Uzņēmumi || 20 077 || 78 171 || 478 358 || 576 606 Publiskās iestādes || 30 462 || - || 18 || 30 480 Valstis || - || 5 819 || 176 468 || 182 287 Kopā izmaksāti || 63 169 || 220 686 || 862 425 || 1 146 280 Parakstīti, bet neizmaksāti || 14 091 || 142 963 || 591 990 || 749 044 31.12.2011. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā Bankas || 13 026 || 97 994 || 197 245 || 308 265 Uzņēmumi || 15 699 || 55 601 || 475 012 || 546 312 Publiskās iestādes || 37 670 || - || - || 37 670 Valstis || - || 6 214 || 134 699 || 140 913 Kopā izmaksāti || 66 395 || 159 809 || 806 956 || 1 033 160 Parakstīti, bet neizmaksāti || 10 434 || 173 484 || 517 174 || 701 092 EIB operatīvais direktorāts darījumiem
ārpus ES (Ops B) nepārtraukti uzrauga tās norises
saistībā ar Mehānisma aizdevumiem, kuras skar tā
aizdevējus un garantētājus. It īpaši, ja ir
pasliktinājies vērtējums vai netiek pildītas
līgumsaistības, katrā atsevišķā gadījumā
tiek izvērtētas līgumtiesības. Vajadzības
gadījumā atbilstoši kredītriska vadlīnijām tiek veikti
riska mazināšanas pasākumi. Arī par aizdevumiem saņemto
banku garantiju termiņa beigu gadījumā tiek nodrošinātas
derīgas garantijas vai cita veida savlaicīga rīcība. Nekavējoties reaģējot uz norisēm finanšu
tirgos kopš 2008. gada septembra, Mehānisms ir veicis riska
uzraudzības un pārvaldības uzlabošanas pasākumus. Šim
nolūkam 2011. gada aprīlī Ops B ir izveidota
neatkarīga uzraudzības nodaļa, kas ir tieši pakļauta
ģenerāldirektoram un kuras uzdevums ir aizdevumu finansiāla un
līgumtiesiska uzraudzība. Tās mērķis ir sekmēt
informācijas apmaiņu starp nodaļām un ieteikt
ziņošanas un operatīvās pārvaldības procedūras
izmantošanai finanšu krīzes laikā, lai vajadzības
gadījumā spētu ātri reaģēt. 3.2.3.3
Kredītu
kvalitātes analīze pa aizņēmēju veidiem Tabulās ir redzama Mehānisma aizdevumu
portfeļa kredītu kvalitātes analīze 2012. gada
31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī, iedalot
pēc aizdevumu reitingu piemērošanas un pamatojoties uz
parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem). 31.12.2012. (tūkstošos euro) || || Augsts reitings || Standarta reitings || Min. riska kritēriji izpildīti || Augsts risks || Bez reitinga || Kopā || || A līdz B- || C || D+ || D- un zemāks || || Aizņēmējs || Bankas || 50 000 || 24 342 || 21 864 || 529 325 || 337 014 || 962 545 Uzņēmumi || 7 466 || 8 006 || - || 605 672 || - || 621 144 Publiskās iestādes || - || - || - || 70 480 || - || 70 480 Valstis || - || - || - || 241 155 || - || 241 155 Kopā || || 57 466 || 32 348 || 21 864 || 1 446 632 || 337 014 || 1 895 324 31.12.2011. (tūkstošos euro) || || Augsts reitings || Standarta reitings || Min. riska kritēriji izpildīti || Augsts risks || Bez reitinga || Kopā || || A līdz B- || C || D+ || D- un zemāks || || Aizņēmējs || Bankas || 50 002 || 9 674 || 39 966 || 356 629 || 351 476 || 807 747 Uzņēmumi || 3 917 || 5 279 || - || 635 825 || - || 645 021 Publiskās iestādes || - || - || - || 38 761 || - || 38 761 Valstis || - || - || - || 242 723 || - || 242 723 Kopā || || 53 919 || 14 953 || 39 966 || 1 273 938 || 351 476 || 1 734 252 3.2.3.4
Riska
koncentrācija aizdevumiem un debitoru parādiem 3.2.3.4.1
Ģeogrāfiskā
analīze Pamatojoties uz aizņēmēja valsti,
Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt pa šādiem
ģeogrāfiskiem reģioniem (tūkstošos euro): Aizņēmēja valsts || 31.12.2012. || 31.12.2011. Reģionālie – ĀKK || 84 051 || 99 543 Uganda || 140 833 || 117 035 Reģionālie – Rietumāfrika || 33 856 || 14 161 Mozambika || 137 745 || 126 666 Mauritānija || 65 670 || 43 427 Etiopija || 81 666 || 84 266 Dominikānas Republika || 67 991 || 66 118 Kenija || 131 566 || 65 611 Kamerūna || 72 525 || 60 706 Zambija || 18 772 || 43 294 Kongo (Demokrātiskā Republika) || 28 415 || 8 980 Nigērija || 14 383 || 28 691 Reģionālie – Klusais okeāns || 17 767 || 20 603 Reģionālie – Centrālāfrika || 10 431 || 12 109 Jamaika || 71 027 || 59 317 Madagaskara || - || 1 253 Maurīcija || 11 302 || 12 732 Gana || 5 642 || 7 812 Angola || 10 009 || 13 598 Trinidāda un Tobāgo || 1 483 || 1 002 Burkinafaso || 10 727 || 12 588 Malāvija || 4 950 || 5 833 Jaunkaledonija || 4 198 || 4 673 Ruanda || 9 641 || 11 197 Nigēra || 4 146 || 3 950 Franču Polinēzija || 2 631 || 3 131 Botsvāna || - || - Senegāla || 5 837 || 10 329 Lesoto || 3 827 || 3 902 Vanuatu || 3 639 || 3 917 Beliza || 13 || 103 Grenāda || 2 477 || 2 698 Gabona || 1 011 || 1 509 Togo || 52 644 || 53 224 Kaboverde || 27 073 || 28 405 Džibutija || 762 || 777 Haiti || 4 654 || - Sentlūsija || 2 916 || - Kopā || 1 146 280 || 1 033 160 3.2.3.4.2
Rūpniecības
nozaru analīze Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēts
Mehānisma aizdevumu portfelis pa aizņēmēju
rūpniecības nozarēm. Operācijas, kuras sākotnēji
apmaksā finanšu starpniekam pirms to apmaksas gala
saņēmējam, atspoguļo kā vispārējus
aizdevumus (tūkstošos euro). Aizņēmēja rūpniecības nozare || 31.12.2012. || 31.12.2011. Vispārēji aizdevumi un pārstāvniecības nolīgumi || 252 662 || 218 912 Aviolīnijas un gaisa kuģu ražošana || 13 || 103 Lidostas un gaisa satiksmes vadības sistēmas || 30 480 || 31 052 Izejvielas un ieguves rūpniecība || 168 911 || 135 573 Ķimikālijas, plastmasas un farmācija || - || 20 400 Dzeramais ūdens, ūdens attīrīšana || 38 697 || 33 247 Elektroenerģija, ogles un citi resursi || 409 090 || 358 745 Pārtikas aprite || - || 1 244 Ražošanas līdzekļi / ilglietojuma patēriņa preces || 3 827 || 3 902 Jūras transports un citi || 5 819 || 6 214 Materiālu apstrāde un pārstrāde, celtniecība || 24 154 || 29 025 Papīra ražošana || 4 747 || 4 840 Ceļi un autoceļi || 73 921 || 62 856 Telekomunikācijas || 18 427 || 24 963 Augstākā izglītība un citi || 115 532 || 102 084 Kopā || 1 146 280 || 1 033 160 3.2.3.5
Aizdevumu
maksājumu kavējumi Kavēto maksājumu summas nosaka, uzrauga un par
tām ziņo saskaņā ar procedūru kopumu “Novēlotu
maksājumu uzraudzības vadlīnijas”. Kavēto maksājumu uzraudzība un ziņošana
par tiem parasti ir EIB Darījumu vadības un pārstrukturēšanas
direktorāta Novēlotu maksājumu nodaļas pienākums.
Novēlotu maksājumu nodaļa reizi mēnesī sagatavo
ziņojumu par Mehānisma aizdevumu neatmaksātajām
daļām, ietverot tabulu, kurā ir salīdzināti pa
mēnešiem par astoņām dienām un ilgāki kavējumi.
Mēneša ziņojums sniedz detalizētas norādes par jau
veiktajiem vai vēl veicamajiem pasākumiem pa valstīm,
aizdevumiem un aizdevumu daļām. Turklāt katru mēnesi sagatavo ziņojumu par
aizdevumiem, kuru maksājumi ir kavēti ilgāk nekā
90 dienas, un šo ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai. EIB
Vadības komiteja divas reizes gadā saņem apkopojuma tabulu par
aizdevumu maksājumu kavējumiem, kas pārsniedz 30 dienas un 90
dienas, kā arī ziņojumu, kurā ietverta salīdzinošā
informācija par kavējumu attīstību gada un pusgada
laikā. Maksājumu kavējumus par attiecīgajiem
aizdevumiem var analizēt šādi (tūkstošos euro). || Paskaidrojumi || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2012. || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2011. Uzskaites vērtība || || 1 146 280 || 1 033 160 || || || Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem || || || Bruto summa || || 110 767 || 112 662 Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || 7 || -45 144 || -48 816 Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem: uzskaites vērtība || || 65 623 || 63 846 || || || Kopīgs vērtības samazinājums || || || Bruto summa || || - || - Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || || - || - Kopīgs vērtības samazinājums: uzskaites vērtība || || - || - || || || Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta || || || || || || Termiņš kavēts par || || || 30-60 dienām || || 12 || 8 60-90 dienām || || - || 472 90-180 dienām || || - || 13 vairāk nekā 180 dienām || || - || 33 Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 12 || 526 || || || Termiņš nav kavēts un vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 1 080 645 || 968 788 || || || Kopējā uzskaites vērtība aizdevumiem un debitoru parādiem || || 1 146 280 || 1 033 160 || || || || 3.2.4.
Naudas
un tās ekvivalentu kredītrisks Pieejamie līdzekļi ir investēti
saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksu
pienākumu grafiku. No 31.12.2012. ieguldījumus veic tikai banku
depozītu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā.
Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa
obligācijās arī būtu pieļaujami, ja ir ievērotas
ieguldījumu vadlīnijas un atkarībā no likviditātes
prasībām. Minimālais īstermiņa reitings, kas ir
vajadzīgs atļautām bankām vai emitentiem, ir P-1/A-1/F1 (Moody’s,
S&P, Fitch). Ja vairākas kredītreitinga aģentūras
ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko
reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai atļautajai
bankai vai emitentam pašlaik ir EUR 50 000 000 (piecdesmit miljoni euro). Depozīta darījumus veic ar atļautām
struktūrām ar maksimālo termiņu trīs mēneši no
tirdzniecības dienas un līdz kredītriska darījuma
maksimālajai robežai. Visiem Mehānisma turētajiem banku depozītiem
un īstermiņa parāda vērtspapīriem 2012. gada
31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī minimālais
reitings bija P-1 saskaņā ar Moody’s. Reitings P-2
2011. gada 31. decembrī ir izskaidrojams ar to, ka 2011. gada
21. decembrī tika pazemināts viena darījumu partnera
reitings. Turpmākajā tabulā atspoguļota
situācija saistībā ar banku depozītiem, tostarp
uzkrātajiem procentiem (tūkstošos euro). Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) || Minimālais ilgtermiņa reitings (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011. P-1 || Aa1 || 43 400 || 10% || - || - P-1 || Aa2 || - || - || 28 622 || 6% P-1 || Aa3 || 130 901 || 29% || 105 547 || 24% P-1 || A1 || 83 500 || 18% || 117 603 || 26% P-1 || A2 || 198 179 || 43% || 179 938 || 40% P-2 || A3 || - || - || 17 441 || 4% Kopā || || 455 980 || 100% || 449 151 || 100% 3.2.5.
Atvasināto
instrumentu kredītrisks 3.2.5.1
Atvasināto
instrumentu kredītriska politika Atvasināto instrumentu kredītrisku veido
zaudējumi, kas varētu rasties darījuma partnerim, ja otrs
darījuma partneris nebūtu spējīgs pildīt
līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais
kredītrisks svārstās atkarībā no vairākiem
faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas maiņas
kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās
vērtības. Mehānismam normāli darbojoties, tas var
slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu
operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes
līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras
izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus
mijmaiņas darījumus Eiropas Investīciju banka veic ar
ārējiem partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē Eiropas
Investīciju bankas un tās ārējo partneru parakstītie
mijmaiņas pamatlīgumi (Master Swap Agreements) un kredīta
atbalsta pielikumi (Credit Support Annexes). 3.2.5.2
Atvasināto
instrumentu kredītriska novērtējums Visus mijmaiņas darījumus, ko Eiropas
Investīciju banka veic saistībā ar Mehānismu, regulē
tā pati līgumiskā sistēma un metodes, kuru piemēro
atvasinātajiem instrumentiem, ko Eiropas Investīciju banka izmanto
savām vajadzībām. Jo īpaši atļautos darījumu
partnerus Eiropas Investīciju banka nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem
nosacījumiem par atļautajiem partneriem, ko tā
vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem. Eiropas Investīciju banka mijmaiņas un
atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē,
ziņošanai un maksimālo robežu uzraudzībai izmantojot neto tirgus
riska (Net Market Exposure – NME) un iespējamo nākotnes risku
(Potential Future Exposure – PFE) pieeju. NME un PFE pilnībā
attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar
Ieguldījumu mehānismu. Turpmākajā tabulā ir
atspoguļots mijmaiņas līgumu (ieskaitot starpvalūtu
mijmaiņas darījumus un starpvalūtu/procentu likmju
mijmaiņas darījumus, bet atskaitot īstermiņa valūtas
mijmaiņas darījumus) iedalījums pēc ilguma ar
apakšiedalījumu pēc to nosacītās vērtības un
patiesās vērtības. Mijmaiņas līgumi 31.12.2012. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2012. g. (tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem || Nosacītā summa || 1 480 || 9 833 || 15 253 || - || 26 566 Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || 71 || -528 || -3 529 || - || -3 986 Mijmaiņas līgumi 31.12.2011. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2011. g. (tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem || Nosacītā summa || 7 042 || 43 593 || 16 899 || - || 67 534 Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || -674 || -1 331 || -3 869 || - || -5 874 Mehānisms slēdz īstermiņa valūtas
mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu
maksājumiem valūtās, kas nav euro. Īstermiņa
valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir
trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts.
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā
summa 2012. gada 31. decembrī bija 652 miljoni euro, savukārt
2011. gada 31. decembrī – 585 miljoni euro. Īstermiņa
valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2012.
gada 31. decembrī bija -2,9 miljoni euro, savukārt 2011. gada
31. decembrī -6,4 miljoni euro. Mehānisms slēdz procentu likmju mijmaiņas
līgumus, lai ierobežotu procentu likmju risku aizdevumu maksājumiem.
2012. gada 31. decembrī ir viens nenoslēgts procentu likmju
mijmaiņas darījums ar nosacīto summu 19,6 miljoni euro
(2011. gadā: nulle) un ar patieso vērtību 0,03 miljoni
euro (2011. gadā: nulle). 3.2.6.
Līdz
termiņa beigām turēto finanšu aktīvu kredītrisks Turpmākajā tabulā
attēlots stāvoklis līdz termiņa beigām turēto
finanšu aktīvu portfelim, kurā ir vienīgi tādas
obligāciju pozīcijas, kam līdz termiņa beigām ir ne
vairāk kā trīs mēneši. Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) || Minimālais ilgtermiņa reitings (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011. P-2 || Baa2 || 50 143 || 51% || - || - P-3 || Baa3 || 48 886 || 49% || - || - Kopā || || 99 029 || 100% || - || - 3.3 Likviditātes risks 3.3.1
Likviditātes riska
pārvaldība Likviditātes risks ir risks, ka struktūrai
būs grūtības izpildīt pienākumus attiecībā
uz finanšu saistībām, par kurām norēķinus veic ar
naudas vai citu finanšu aktīvu iemaksu. Ieguldījumu mehānismu galvenokārt
finansē no dalībvalstu gada iemaksām (9. un 10. EAF līdzekļi),
otrs ieņēmumu avots ir atmaksājumi no Ieguldījumu
mehānisma darbībām. Katru gadu Eiropas Komisija, balstoties uz
EIB prognozēm par Ieguldījumu mehānisma pārvaldību un
darbībām, līdz 15. oktobrim sagatavo un nosūta Padomei
pārskatu par saistībām, maksājumiem un pieprasīto
iemaksu gada summu (ieskaitot procentu subsīdijas), kas jāveic
kārtējā gadā un turpmākajos budžeta gados. Lai aprēķinātu dalībvalstu gada
iemaksas, tiek analizēta pašreizējā un plānotā
portfeļa izmaksu kārtība, un to uzrauga gada laikā. Lai
pielāgotu gada likviditātes vajadzības, tiek ņemti
vērā īpašie gadījumi, tādi kā priekšlaicīgi
atmaksājumi, akciju pārdošana vai saistību neizpildes
gadījumi. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku,
Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu
plānotās izmaksas (ko periodiski paziņo OPS B) jebkurā
konkrētā dienā. Ieguldījumu mehānisma vārdā
atvērto kontu kases aktīvus pārvalda bankas Kases departaments
saskaņā ar pienākumu nodalīšanas principu starp
darījumu un noformējuma nodaļām. Par norēķinu
operācijām saistībā ar šo aktīvu ieguldījumiem
atbild Operāciju plānošanas un norēķinu departaments. Turklāt saskaņā ar pienākumu
nodalīšanas principu par kases aktīvu ieguldījumu partneru
darījumu apjoma apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu
uzraudzību ir atbildīgs bankas Riska pārvaldības
direktorāts. 3.3.2
Likviditātes riska
izvērtēšana Šīs nodaļas tabulās Mehānisma finanšu
saistības ir izvērtētas pēc termiņa, ko definē
kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto
termiņu (vadoties pēc nediskontētajām naudas
plūsmām). Mehānismam ir tādas saistības kā
neizmaksātas kredītu daļas atbilstoši noslēgtajiem
aizdevumu līgumiem, neizmaksātas parakstīta kapitāla daļas
atbilstoši noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem, piešķirtas
aizdevumu garantijas, saistošas procentu likmes subsīdijas un
tehniskā palīdzība (“TP”). Izmaksu laika grafiks nav
precīzi definēts. Ieguldījumu mehānisma aizdevumiem ir
noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu laiks un summas tiek
pielāgotas pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai un finanšu
darījumiem salīdzinoši mainīgajā darbības vidē.
Kapitāla ieguldījumi tiek veikti, tiklīdz kapitāla fondu
pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kuri
atbilst attiecīgo ieguldījumu projektu gaitai. Izmantošanas
termiņš parasti ir 3 gadi, un tas tiek regulāri pagarināts
par vienu vai diviem gadiem. Dažos gadījumos, ja fondu veidojošie
ieguldījumi vēl nav pilnībā pieejami (par iemeslu dažreiz
var būt fonda likviditātes nepietiekamība) un
tādēļ nav iespējams izpildīt maksājumu
saistības attiecībā uz maksu vai citiem izdevumiem, izmaksu
saistības saglabājas līdz izmantošanas termiņa
beigām. Aizdevumu garantijas nav saistītas ar konkrētām
izmaksu saistībām, izņemot gadījumus, kad
saņēmējs iesniedz garantijas izmaksas pieprasījumu.
Garantijas atlikuma vērtība tiek samazināta atbilstoši katra
garantētā aizdevuma atmaksas grafikam. Minētie apsvērumi ir ievēroti turpmāk
minētajās termiņu aplēsēs, katrā
gadījumā vadoties pēc līgumiskā izmaksu perioda un
prognozēm, kuru pamatā ir Mehānisma likviditātes
plānošanā izmantojamās standarta metodes. Tehniskās
palīdzības līgumos paredzētās izmaksu saistības
parasti ir īstermiņa (termiņš īsāks par gadu).
Apzīmējums “Nenoteikts termiņš” ir izvēlēts šādos
gadījumos: izmantotu un neizmantotu garantiju saistības; saistoši,
bet neizmaksāti aizdevumi, kuriem ir beidzies līgumā noteiktais
izmaksu periods un gaidāms tā pagarinājums; procentu likmes
subsīdijas, kurām dalībvalstis ir pieprasījušas
līdzekļu izmaksu, lai ar vienu maksājumu segtu nākotnes
prasījumus. Atvasināto finanšu saistību likviditāti
raksturo līgumiskās nediskontētās mijmaiņas
darījumu naudas plūsmas, tai skaitā starpvalūtu
mijmaiņa (CCS), starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņa (CCIRS),
īstermiņa valūtas mijmaiņa un īstermiņa procentu
likmju mijmaiņa. Neatvasināto finanšu saistību termiņš || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma tūkstošos euro 31.12.2012. Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 26 224 || 26 224 Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 16 500 || 287 657 || 243 020 || - || 201 867 || 749 044 Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || - || 26 806 || 54 958 || 7 319 || 127 987 || 217 070 Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 255 || 101 495 || 79 206 || - || 23 599 || 204 555 Saistošās TP izejošās plūsmas || 2 000 || 8 511 || 13 109 || - || - || 23 620 Kopā || 18 755 || 424 469 || 390 293 || 7 319 || 379 677 || 1 220 513 Neatvasināto finanšu saistību termiņš || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma tūkstošos euro 31.12.2011. Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 27 909 || 27 909 Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 2 295 || 257 127 || 274 573 || 54 000 || 113 097 || 701 092 Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || 2 035 || 38 424 || 38 010 || 7 666 || 178 432 || 264 567 Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 1 445 || 31 100 || 139 211 || - || 16 211 || 187 967 Saistošās TP izejošās plūsmas || 4 564 || 16 693 || - || - || - || 21 257 Kopā || 10 339 || 343 344 || 451 794 || 61 666 || 335 649 || 1 202 792 Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2012. || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk par 5 gadiem || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 1 238 || 7 364 || 14 498 || 5 350 || 28 450 CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -1 286 || -8 428 || -17 218 || -5 894 || -32 826 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 649 000 || - || - || - || 649 000 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -652 451 || - || - || - || -652 451 Procentu likmju mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 65 || 511 || 3 274 || 2 117 || 5 967 Procentu likmju mijmaiņa - Izejošās plūsmas || - || -753 || -3 537 || -1 577 || -5 867 Kopā || -3 434 || -1 306 || -2 983 || -4 || -7 727 || || || || || Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2011. || 3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 9 873 || 14 365 || 19 533 || 7 430 || 51 201 CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -10 091 || -17 527 || -24 420 || -9 015 || -61 053 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 585 000 || - || - || - || 585 000 Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -591 909 || - || - || - || -591 909 Kopā || -7 127 || -3 162 || -4 887 || -1 585 || -16 761 3.4 Tirgus risks Tirgus risks ir risks, ka tādas izmaiņas tirgus
cenās kā procentu likmes, akciju cenas, ārvalstu valūtas
kursi un kredītu ienākumu/izdevumu starpības (nesaistītas
ar emitenta kredītspējas izmaiņām) ietekmēs
struktūras ienākumus vai tās īpašumā esošo finanšu
instrumentu vērtību. 3.4.1.
Procentu
likmju risks Procentu likmju risks ir Mehānisma pozīciju
ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu
svārstības, ko izraisa tirgus peļņas nelabvēlīga
attīstība vai izmaiņas procentu likmju
termiņstruktūrā. Procentu likmju risks rodas, ja pastāv
atšķirības starp dažādu aktīvu un saistību
pārcenošanas un termiņu raksturojumu. Mehānisms aizdevumu portfeļa un ar to
saistītās atsevišķo aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas
sensitivitāti izvērtē, izmantojot bāzes punktu
vērtības (BPV) aprēķinu. BPV izsaka attiecīgā portfeļa tādu
peļņu vai zaudējumus salīdzinājumā ar neto
pašreizējo vērtību, kura rodas procentu likmēm
palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) šādā konkrētā
laika periodā: “naudas tirgus – līdz vienam gadam”, “ļoti
īss – 2 līdz 3 gadi”, “īss – 4 līdz 6 gadi”, garš
– 12 līdz 20 gadi” vai “ļoti garš – vairāk nekā
21 gads”. Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo
vērtību, Mehānisms naudas plūsmām, kas izteiktas euro
vai ārvalstu valūtās, izņemot USD, izmanto euro
finansējuma līkni (euro mijmaiņas līkne + EIB
finansējuma daļa), un naudas plūsmām, kas izteiktas USD –
USD finansējuma līkni. Lai iegūtu atsevišķu aktīvu
riska ierobežošanas mijmaiņas neto pašreizējo vērtību,
Mehānisms naudas plūsmām, kas izteiktas euro valūtā,
izmanto euro mijmaiņas līkni un naudas plūsmām, kas
izteiktas USD – USD mijmaiņas līkni. Kā redzams turpmākajā tabulā, procentu
likmēm vienlaikus palielinoties par 1 bāzes punktu, aizdevumu portfeļa
neto pašreizējā vērtība, tostarp saistītie
atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumi
31.12.2012. samazinātos par 341 000 euro (31.12.2011.: samazinājums
par 239 000 euro). Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || Ļoti garš || Kopā 31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || 21 gads || Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -25 || -47 || -90 || -117 || -62 || - || -341 Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || Ļoti garš || Kopā 31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || no 21 gadiem || Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -20 || -28 || -60 || -78 || -53 || - || -239 3.4.2.
Ārvalstu
valūtas risks Ārvalstu valūtas (FX) risks ir
Mehānisma pozīciju ekonomiskās vērtības vai no
tām saņemamo ienākumu svārstības, ko izraisa
valūtas maiņas kursu nelabvēlīga attīstība. Mehānismam rodas ārvalstu valūtas risks
visos gadījumos, kad aktīviem un saistībām ir dažādas
valūtas. Ārvalstu valūtas risks ietver arī neparedzētu
un nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz turpmāko naudas
plūsmu vērtību, ko izraisa valūtas kursu izmaiņas. 3.4.2.1
Ārvalstu
valūtas risks un kases aktīvi Ieguldījumu mehānisma kases aktīvi ir
izteikti EUR vai USD. FX riskus ierobežo ar FX tūlītējiem un
biržā netirgotiem nākotnes darījumiem, FX mijmaiņu
vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments
var, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, izmantot citus,
bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret
tirgus riskiem, kas rodas saistībā ar Ieguldījumu mehānisma
finanšu darbībām. 3.4.2.2
Ārvalstu
valūtas risks un darbības, ko Ieguldījumu mehānisms
finansē vai garantē Dalībvalstu iemaksas Ieguldījumu
mehānismā tiek saņemtas EUR. Ieguldījumu mehānisma
finansētās vai garantētās darbības, kā arī
procentu likmes subsīdijas var izteikt EUR, USD vai citā
atļautā valūtā. Ārvalstu valūtas risks (pret EUR kā atsauces
valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti
citās valūtās (nevis EUR), nav attiecināti riska
ierobežošanas pasākumi. Ieguldījumu mehānisma valūtas riska
ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk. 3.4.2.2.1.
Riska
ierobežošana darbībām, kas izteiktas valūtās, kas nav EUR
vai USD -
Ieguldījuma
mehānisma aizdevumu, kas nav izmaksāti EUR un USD, bet citās
valūtās, risku ierobežo ar starpvalūtu mijmaiņas
līgumiem, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā
esošajam aizdevumam, ar nosacījumu, ka mijmaiņas tirgus ir
darbotiesspējīgs. -
Ja
Ieguldījumu mehānisma darbību izmaksām, ko veic citās
valūtās (nevis EUR un USD), nav veiktas ilgtermiņa riska
ierobežošanas darbības, Kases departaments veic valūtas maiņas
darījumu divas darba dienas pirms izmaksas. Ieguldījumu
mehānisma darbībām piemērotais maiņas kurss atbilst
tirgus maiņas kursam, kuru noskaidro Kases departaments. Līdzīgi
ar citās valūtās (nevis EUR un USD) saņemtajiem
atmaksājumiem Kases departaments veic FX darbību, ja ir
vajadzīga saņemto valūtu konvertācija. -
Nepieprasītajām
garantijām neveic FX riska ierobežošanu. Garantiju
pieprasījumiem citās valūtās (nevis EUR un USD) veic riska
ierobežošanu. -
Darbībām
citās valūtās (nevis EUR un USD), kurām Kases departaments
nevar veikt FX riska ierobežošanas operāciju, risku neierobežo. Tas
ietver arī (sintētiskās) darbības, kas ir izteiktas
vietējā valūtā, bet tiek nokārtotas EUR vai USD.
Tādējādi Ieguldījumu mehānismam saglabājas FX
risks. 3.4.2.2.2.
USD
izteikto darbību riska ierobežošana -
Visu
Ieguldījumu mehānisma darbību (izņemot
nepieprasītās garantijas) kopējās nenomaksātās
summas, kas izteiktas USD, risku samazina ar USD/EUR FX mijmaiņu,
ko regulāri pagarina. Katra perioda sākumā naudas plūsmas,
kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai
jāizmaksā USD, aprēķina, pamatojoties uz plānotajiem
vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam FX
mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un
to summu pielāgo vismaz līdz summai, kas atbilst
prognozētajām USD likviditātes vajadzībām
nākamajā periodā. -
Vispārējo
USD risku periodiski aprēķina atbilstoši grāmatvedības
uzskaites datiem, lai vajadzības gadījumā pielāgotu riska
ierobežojumu nākamajam FX mijmaiņas pagarinājumam. -
Ja Kases
departaments to uzskata par piemērotu darbību, konkrētu USD
aizdevumu riska ierobežošanai var izmantot arī starpvalūtu
mijmaiņas darījumus. -
Pagarinājuma
periodā neparedzētu USD likviditātes deficītu sedz,
izmantojot ad hoc FX mijmaiņas operācijas,
savukārt likviditātes pārpalikumus iegulda kases aktīvos
vai pārvērš EUR. -
Jebkurā
gadījumā kopējā nenomaksātā un pilnam riskam
pakļautā summa no USD darījumiem (nominālā
izteiksmē) nekad nedrīkst pārsniegt USD 5 000 000 (pieci miljoni
ASV dolāru). Šo maksimālo summu koriģē katru gadu. Ja
šī maksimālā summa ir pārsniegta, Kases departaments veic FX
operāciju, lai risks nepārsniegtu noteikto ierobežojumu. 3.4.2.3
Ārvalstu
valūtas pozīcija Turpmāk redzamajās tabulās ir
norādīts Mehānisma ārvalstu valūtas pozīcija
(tūkstošos euro) 2012. gada 31. decembrī || EUR || USD || KES || ĀKK/AZT valūtas || Kopā || || || || || AKTĪVI || || || || || Nauda un tās ekvivalenti || 424 647 || 41 921 || - || - || 466 568 Atvasinātie finanšu instrumenti || 1 064 || -949 || - || - || 115 Aizdevumi un debitoru parādi || 513 231 || 508 412 || 60 348 || 64 289 || 1 146 280 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 66 509 || 259 694 || - || 6 798 || 333 001 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || - || - || - || 99 029 Citi aktīvi || - || - || - || 224 || 224 Aktīvi kopā || 1 191 790 || 809 078 || 60 348 || 71 311 || 2 132 527 || || || || || SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || || Saistības || || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || -675 814 || 682 849 || - || - || 7 035 Nākamo periodu ienākumi || 37 560 || 248 || - || - || 37 808 Trešām personām maksājamās summas || 312 040 || 46 || - || - || 312 086 Citas saistības || 905 || 19 || 14 || 215 || 1 153 Saistības kopā || -325 309 || 683 162 || 14 || 215 || 358 082 Ieguldītāju līdzekļi || || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 561 309 || - || - || - || 1 561 309 Patiesās vērtības rezerve || 5 366 || 59 144 || - || 3 924 || 68 434 Nesadalītā peļņa || 144 702 || - || - || - || 144 702 Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 711 377 || 59 144 || - || 3 924 || 1 774 445 Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 386 068 || 742 306 || 14 || 4 139 || 2 132 527 Valūtas stāvoklis 2012. gada 31. decembrī || -194 278 || 66 772 || 60 334 || 67 172 || - || || || || || 2012. gada 31. decembrī: || || || || || SAISTĪBAS || || || || || Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 794 475 || 171 639 || - || - || 966 114 Izmantotās garantijas || - || - || - || 6 224 || 6 224 Procentu subsīdijas un TP || 204 555 || - || - || - || 204 555 || || || || || IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || || Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000 2011. gada 31. decembrī || EUR || USD || CAD || ĀKK/AZT valūtas || Kopā || || || || || AKTĪVI || || || || || Nauda un tās ekvivalenti || 416 384 || 35 895 || - || - || 452 279 Atvasinātie finanšu instrumenti || 13 419 || -12 985 || - || - || 434 Aizdevumi un debitoru parādi || 477 340 || 501 923 || - || 53 897 || 1 033 160 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 54 287 || 186 525 || 4 303 || 6 545 || 251 660 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310 Citi aktīvi || 50 || - || - || 366 || 416 Aktīvi kopā || 1 048 790 || 711 358 || 4 303 || 60 808 || 1 825 259 || || || || || SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || || Saistības || || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || -641 758 || 654 460 || - || - || 12 702 Nākamo periodu ienākumi || 32 689 || 314 || - || - || 33 003 Trešām personām maksājamās summas || 329 598 || 62 || - || - || 329 660 Citas saistības || 691 || 19 || - || 403 || 1 113 Saistības kopā || -278 780 || 654 855 || - || 403 || 376 478 Ieguldītāju līdzekļi || || || || || Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 281 309 || - || - || - || 1 281 309 Patiesās vērtības rezerve || 41 750 || - || - || - || 41 750 Nesadalītā peļņa || 125 722 || - || - || - || 125 722 Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 448 781 || - || - || - || 1 448 781 Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 170 001 || 654 855 || - || 403 || 1 825 259 Valūtas stāvoklis 2011. gada 31. decembrī || -121 211 || 56 503 || 4 303 || 60 405 || - || || || || || 2011. gada 31. decembrī: || || || || || SAISTĪBAS || || || || || Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 761 319 || 204 340 || - || - || 965 659 Izmantotās garantijas || - || - || - || 7 909 || 7 909 Procentu likmes subsīdijas un TP || 209 223 || || - || - || 209 223 IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || || Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000 3.4.2.4
Ārvalstu
valūtas sensitivitātes izvērtējums (tūkstošos euro) Pārskata datumā būtiskākais neto
ārvalstu valūtas risks bija USD risks neto izteiksmē. USD kursa
izmaiņas par +/- 10 procentiem 2012. gada 31. decembrī
izraisītu ieguldītāju līdzekļu izmaiņas
attiecīgi 6682/-6682 euro apmērā (2011. gada decembrī:
5650/-5650 euro). 3.4.2.5
Valūtas
maiņas kursi Turpmāk minētie kursi tika izmantoti
2012. gada 31. decembra un 2011. gada 31. decembra bilancē:
|| 2012. gada 31. decembrī || 2011. gada 31. decembrī Ārpus-ES valūtas || || Dominikānas peso (DOP) || 53,1220 || 49,8498 Fidži dolārs (FJD) || 2,3417 || 2,3630 Haiti gurds (HTG) || 55,7265 || 52,1645 Kenijas šiliņš (KES) || 113,68 || 109,53 Mauritānijas ugija (MRO) || 393,99 || 372,52 Maurīcijas rūpija (MUR) || 40,19 || 37,43 Ruandas franks (RWF) || 811,83 || 771,76 Ugandas šiliņš (UGX) || 3 549 || 3 205 ASV dolārs (USD) || 1,3194 || 1,2939 CFA franks (BEAC/BCEAO) (XAF/XOF) || 655,957 || 655,957 Dienvidāfrikas rends (ZAR) || 11,1727 || 10,4830 3.4.3.
Kapitāla
cenas risks (tūkstošos euro) Kapitāla cenas risks ir risks, ka vērtspapīru
patiesās vērtības samazināsies akciju indeksu
līmeņa un atsevišķu kapitāla ieguldījumu
vērtības izmaiņu rezultātā. Ieguldījumu mehānisms ir pakļauts
kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā veiktie riska kapitāla
darījumi, t.i., tiešie kapitāla ieguldījumi un ieguldījumi
riska kapitāla fondos. Kapitāla ieguldījumus vērtē skaitliski.
Katru ieguldījumu izvērtē pēc vairākiem
kritērijiem, kas iedalīti trijās galvenajās
kategorijās: pārvaldība, uzņēmējdarbības
plāns un struktūra. Atsevišķos vērtējumus pēc tam
konsolidē vienā skaitliskā vērtībā, ko
piešķir ieguldījumam un kas raksturo tā vispārējo
stiprumu. Arī kapitāla riska darījumiem nosaka
ierobežojumus, ko definē individuālā un kumulētā
līmenī. Šo ierobežojumu apmērs ir atkarīgs no kapitāla
ieguldījumu kvalitātes. Privātā kapitāla pozīciju
vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles
regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās
iespējamās aplēses ietver cenas, kuras
aprēķinātas, izmantojot attiecīgas aprēķinu
metodes. Mehānisma ieguldītāju līdzekļu
ietekme (pārdošanai pieejamo kapitāla ieguldījumu portfeļa
patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuras
iemesls ir akciju indeksu līmeņa un atsevišķu kapitāla
ieguldījumu vērtības samazināšanās par 10 %,
2012. gada 31. decembrī ir -33 300 euro un 2011. gada
31. decembrī – -25 166 euro, ja visi pārējie
mainīgie faktori nemainās. 4
Aktīvu un saistību patiesās
vērtības Turpmāk redzamajā tabulā ir sniegts
uzskaites vērtību un patieso vērtību
salīdzinājums Mehānisma finanšu pārskatos iekļauto
aktīvu un saistību kategorijām (tūkstošos euro): || Uzskaites vērtība 31.12.2012. || Patiesā vērtība 31.12.2012. || Uzskaites vērtība 31.12.2011. || Patiesā vērtība 31.12.2011. Aktīvi, uzskaitīti patiesajā vērtībā || || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 333 001 || 333 001 || 251 660 || 251 660 Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 115 || 434 || 434 Kopā || 333 116 || 333 116 || 252 094 || 252 094 || || || || Aktīvi, uzskaitīti amortizācijas izmaksās || || || || Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 466 568 || 452 279 || 452 279 Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 226 409 || 1 033 160 || 1 022 679 No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310 || 87 310 || 87 310 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || 98 805 || - || - Citi aktīvi || 224 || 224 || 416 || 416 Kopā || 1 799 411 || 1 879 316 || 1 573 165 || 1 562 684 Aktīvi kopā || 2 132 527 || 2 212 432 || 1 825 259 || 1 814 778 || || || || Saistības, uzskaitītas patiesajā vērtībā || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || 7 035 || 7 035 || 12 702 || 12 702 Kopā || 7 053 || 7 053 || 12 702 || 12 702 || || || || Saistības, uzskaitītas amortizācijas izmaksās || || || || Nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 37 808 || 33 003 || 33 003 Trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 312 086 || 329 660 || 329 660 Citas saistības || 1 153 || 1 153 || 1 113 || 1 113 Kopā || 351 047 || 351 047 || 363 776 || 363 776 Saistības kopā || 358 082 || 358 082 || 376 478 || 376 478 Turpmāk ir norādītas metodes un
pieņēmumi, ko izmanto aktīvu un saistību patiesās
vērtības noteikšanai. §
Aktīvi, kuriem
patiesā vērtība ir tuva uzskaites vērtībai Par aktīviem un saistībām, kas ir
likvīdi vai kuru termiņš ir īsāks par trīs
mēnešiem, pieņem, ka to uzskaites vērtība ir tuva to
patiesajai vērtībai. §
Aktīvi un
saistības, uzskaitīti pēc patiesās vērtības Aktīvu tirgus publicētās kotētās
cenas ir pirmais avots, pēc kura nosaka finanšu instrumenta patieso
vērtību. Mehānisma portfeļa ieguldījumiem tās
parasti nav pieejamas. Instrumentiem, kuriem nav pieejama tirgus cena, patieso
vērtību nosaka, izmantojot vērtēšanas metodes vai
modeļus, kas pēc iespējas balstās uz novērojamiem
tirgus datiem bilances datumā. Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēti
finanšu aktīvi, kuriem ar vērtēšanas metodi ir noteikta
patiesā vērtība. Definē šādus trīs dažādus
līmeņus. -
1.
līmenis: kotētās cenas (nepielāgotas) aktīvā
tirgū; -
2. līmenis:
dati, kas nav 1. līmenī ietilpstošās kotētās
cenas un ko tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no
cenām) novēro saistībā ar aktīviem; -
3. līmenis:
dati par aktīviem, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus
datiem (nenovērojamie dati). 2012. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā Finanšu aktīvi || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 115 || - || 115 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 11 001 || - || 322 000 || 333 001 Kopā || 11 001 || 115 || 322 000 || 333 116 || || || || Finanšu saistības || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 7 035 || - || 7 035 Kopā || - || 7 035 || - || 7 035 2011. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā Finanšu aktīvi || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 434 || - || 434 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 15 214 || - || 236 446 || 251 660 Kopā || 15 214 || 434 || 236 446 || 252 094 || || || || Finanšu saistības || || || || Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 12 702 || - || 12 702 Kopā || - || 12 702 || - || 12 702 2012. gadā
Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni
vai 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības
hierarhijā. Turpmāk
redzamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas
3. līmeņa instrumentos gada beigās, attiecīgi 2012.
gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī. (tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Atlikums 2012. gada 1. janvārī || 236 446 Kopā peļņa vai zaudējumi || - peļņa vai zaudējumi || 8 133 - citi ienākumi || 15 041 Izmaksas || 81 981 Atmaksājumi || -19 601 Atlikums 2012. gada 31. decembrī || 322 000 (tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Atlikums 2011. gada 1. janvārī || 171 638 Kopā peļņa vai zaudējumi || - peļņa vai zaudējumi || -3 206 - citi ienākumi || 21 759 Izmaksas || 67 829 Atmaksājumi || -21 574 Atlikums 2011. gada 31. decembrī || 236 446 5
Nauda un tās ekvivalenti (tūkstošos euro) Naudu un tās ekvivalentus var iedalīt
līdzekļos, kas saņemti no dalībvalstīm, bet kas nav
vēl izmaksāti, un līdzekļos, kas saņemti no
Mehānisma pamatdarbības un finanšu darbības. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Dalībvalstu iemaksas, kas saņemtas, bet vēl nav izmaksātas || 117 622 || 195 205 Līdzekļi no ieguldījuma mehānisma finanšu un saimnieciskajām darbībām || 348 946 || 257 074 Kopā nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279 6
Atvasinātie finanšu instrumenti
(tūkstošos euro) Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē
kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi. 2012. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa Aktīvi || Saistības Starpvalūtu mijmaiņas darījumi || 87 || -102 || 7 062 Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -3 971 || 19 504 Procentu likmju mijmaiņas darījumi || 28 || - || 19 568 Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -2 962 || 652 451 Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 115 || -7 035 || 698 585 || || || 2011. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa Aktīvi || Saistības Starpvalūtu mijmaiņas darījumi || 434 || -953 || 29 376 Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -5 355 || 38 158 Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -6 394 || 585 000 Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 434 || -12 702 || 652 534 7
Aizdevumi un debitoru parādi (tūkstošos
euro) Aizdevumu un debitoru parādu galvenie komponenti ir
šādi. || Vispārēji aizdevumi (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā Nominālā vērtība 2012. gada 1. janvārī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394 Izmaksa || 79 015 || 154 003 || - || 233 018 Norakstītās summas || -947 || -1 206 || - || -2 153 Atmaksājumi || -39 967 || -71 368 || -4 145 || -115 480 Kapitalizēti procenti || - || -117 || 9 739 || 9 622 Ārvalstu valūtas kursa starpība || -8 780 || -7 692 || -493 || -16 965 Nominālā vērtība 2012. gada 31. decembrī || 254 686 || 789 970 || 133 780 || 1 178 436 || || || || Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816 Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -835 || -292 || - || -1 127 Norakstīto summu vērtības samazinājums || 947 || 1 206 || - || 2 153 Vērtības samazinājuma apvērse || 910 || 814 || - || 1 724 Ārvalstu valūtas kursa starpība || 93 || 348 || 480 || 921 Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -6 494 || -14 296 || -24 355 || -45 145 || || || || Amortizētās izmaksas || -1 641 || -3 984 || -82 || -5 707 Uzkrātie procenti || 5 246 || 9 244 || 4 206 || 18 696 Aizdevumi un debitoru parādi 2012. gada 31. decembrī || 251 797 || 780 934 || 113 549 || 1 146 280 || || || || || (*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus. || Vispārēji aizdevumi (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā Nominālā vērtība 2011. gada 1. janvārī || 246 500 || 542 322 || 123 910 || 912 732 Izmaksa || 25 689 || 211 351 || 0 || 237 040 Norakstītās summas || 0 || 0 || -2 000 || -2 000 Atmaksājumi || -48 554 || -51 712 || -4 144 || -104 410 Kapitalizēti procenti || 0 || 459 || 10 053 || 10 512 Ārvalstu valūtas kursa starpība || 1 730 || 13 930 || 860 || 16 520 Nominālā vērtība 2011. gada 31. decembrī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394 || || || || Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -15 006 || -18 056 || -44 023 || -77 085 Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -1 746 || -1 514 || -773 || -4 033 Norakstīto summu vērtības samazinājums || 0 || 0 || 2 000 || 2 000 Vērtības samazinājuma apvērse || 9499 || 3263 || 18 723 || 31 485 Ārvalstu valūtas kursa starpība || - 356 || - 65 || - 762 || -1 183 Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816 || || || || Amortizētās izmaksas || -1 700 || -3 428 || - 99 || -5 227 Uzkrātie procenti || 3 498 || 9 499 || 3 812 || 16 809 Aizdevumi un debitoru parādi 2011. gada 31. decembrī || 219 554 || 706 049 || 107 557 || 1 033 160 || || || || || (*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus. 8
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi
(tūkstošos euro) Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu galvenie
komponenti ir šādi. || Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā Izmaksas 2012. gada 1. janvārī || 182 692 || 36 565 || 219 257 Izmaksa || 56 007 || 25 974 || 81 981 Atmaksājumi / pārdošana || -19 570 || -31 || -19 601 Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 1 581 || -678 || 903 Izmaksas 2012. gada 31. decembrī || 220 710 || 61 830 || 282 540 || || || Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 1. janvārī || 29 781 || 11 969 || 41 750 Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 29 540 || -2 856 || 26 684 Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 31. decembrī || 59 321 || 9 113 || 68 434 || || || Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -6 887 || -2 460 || -9 347 Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || -7 976 || -951 || -8 927 Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 133 || 168 || 301 Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -14 730 || -3 243 || -17 973 || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2012. gada 31. decembrī || 265 301 || 67 700 || 333 001 || Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā Izmaksas 2011. gada 1. janvārī || 142 932 || 33 350 || 176 282 Izmaksa || 59 579 || 8 250 || 67 829 Atmaksājumi / pārdošana || -20 236 || -4 735 || -24 971 Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 417 || -300 || 117 Izmaksas 2011. gada 31. decembrī || 182 692 || 36 565 || 219 257 || || || Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 1. janvārī || 11 335 || 13 235 || 24 570 Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 18 446 || -1 266 || 17 180 Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 31. decembrī || 29 781 || 11 969 || 41 750 || || || Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -2 || -6 022 || -6 024 Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || - 6 888 || - || -6 888 Iepriekšējos gados izmantotais vērtības samazinājums, kas iegrāmatots ienākumu pārskatā || 2 || 3 714 || 3 716 Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 1 || -152 || -151 Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -6 887 || -2 460 || -9 347 || || || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2011. gada 31. decembrī || 205 586 || 46 074 || 251 660 9
No ieguldītājiem saņemamās
summas (tūkstošos euro) No ieguldītājiem saņemamo summu galvenie
komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Pieprasītās, bet neizmaksātās dalībvalstu iemaksas || 87 310 || 87 310 Kopsumma, kas jāsaņem no ieguldītājiem || 87 310 || 87 310 10
Līdz termiņa beigām turētie
finanšu aktīvi (tūkstošos euro) Līdz termiņa beigām turēto aktīvu
portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata
datumā līdz termiņa beigām ir mazāk nekā
trīs mēneši. Turpmākajā tabulā redzama līdz
termiņa beigām turēto akciju kustība: Atlikums 2012. gada 1. janvārī || - Iegāde || 98 278 Prēmijas/diskonta amortizācija || -210 Uzkrāto procentu izmaiņas || 961 Atlikums 31.12.2012. || 99 029 11
Citi aktīvi (tūkstošos euro) Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. No EIB saņemamās summas || 7 || 59 Finanšu garantijas || 217 || 357 Saistībā ar TP izmaksu saņemamās summas || 337 || - Saistībā ar TP izmaksu saņemamo summu vērtības samazinājums (20. paskaidrojums) || -337 || - Kopā citi aktīvi || 224 || 416 12
Nākamo periodu ienākumi (tūkstošos
euro) Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir
šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Nākamo periodu procentu subsīdijas || 37 387 || 32 744 Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un debitoru parādiem || 421 || 259 Kopā nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 33 003 13
Trešām personām maksājamās
summas (tūkstošos euro) Trešām personām maksājamo summu galvenie
komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas jāmaksā EIB || 36 202 || 38 011 Citas summas, kas pienākas EIB || 8 904 || 219 Procentu subsīdijas, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas || 266 980 || 291 430 Kopā trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 329 660 14
Citas saistības (tūkstošos euro) Citu saistību galvenie komponenti ir šādi. || 31.12.2012. || 31.12.2011. Finanšu garantijas || 215 || 294 Citi || 938 || 819 Kopā citas saistības || 1 153 || 1 113 || || 15
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas
(tūkstošos euro) Dalībvalstis || Iemaksa Ieguldījumu mehānismā || Iemaksa procentu subsīdijās || Kopā iemaksas || Pieprasītās un nesamaksātās (*) Austrija || 41 375 || 10 168 || 51 543 || 2 650 Beļģija || 61 203 || 15 041 || 76 244 || 3 920 Dānija || 33 412 || 8 211 || 41 623 || 2 140 Somija || 23 107 || 5 679 || 28 786 || 1 480 Francija || 379 399 || 93 237 || 472 636 || 24 300 Vācija || 364 722 || 89 630 || 454 352 || 23 360 Grieķija || 19 516 || 4 796 || 24 312 || 1 250 Īrija || 9 680 || 2 379 || 12 059 || 620 Itālija || 195 788 || 48 115 || 243 903 || 12 540 Luksemburga || 4 528 || 1 113 || 5 641 || 290 Nīderlande || 81 500 || 20 028 || 101 529 || 5 220 Portugāle || 15 145 || 3 722 || 18 867 || 970 Spānija || 91 180 || 22 407 || 113 588 || 5 840 Zviedrija || 42 624 || 10 4757 || 53 099 || 2 730 Apvienotā Karaliste || 198 130 || 48 690 || 246 820 || - Kopā 2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 383 691 || 1 945 000 || 87 310 Kopā 2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 383 691 || 1 665 000 || 87 310 (*) 2012. gada 20. novembrī Padome apstiprināja
finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā
līdz 2013. gada 21. janvārim. 16
Iespējamās saistības un
saistības (tūkstošos euro) || 31.12.2012. || 31.12.2011. || || Saistības || || Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092 Neizmaksātās saistības par pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 217 070 || 264 567 Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909 Subsīdijas un TP || 228 175 || 209 223 || || Iespējamās saistības || || Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000 || || Kopā || 1 220 513 || 1 202 792 17
Neto procentu un līdzīgi ienākumi
(tūkstošos euro) Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie
komponenti ir šādi. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Nauda un tās ekvivalenti || 1 678 || 5 518 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 36 || - Aizdevumi un debitoru parādi || 64 060 || 50 800 Procentu subsīdijas || 1 729 || 3 243 Kopā procentu un līdzīgi ienākumi || 67 503 || 59 561 Procentu un līdzīgu izdevumu galvenais komponents
ir šāds. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Atvasinātie finanšu instrumenti || -1 114 || -940 Kopā procentu un līdzīgi izdevumi || - 1 114 || -940 18
Neto ienākumi no maksas un komisijas naudas
(tūkstošos euro) Maksas un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti
ir šādi. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Maksa un komisijas nauda par aizdevumiem un debitoru parādiem || 1 710 || 1 894 Maksa un komisijas nauda par finanšu garantijām || 191 || 255 Citi || 33 || - Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi || 1 934 || 2 149 Maksas un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir
šāds. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Komisijas naudas trešām personām saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || -292 || -144 Kopā maksas un komisijas naudas izdevumi || -292 || -144 19
Realizētā neto peļņa
saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem
(tūkstošos euro) Realizētās neto peļņas
saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem
galvenie komponenti ir šādi. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. Neto ienākumi no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || 70 || 16 254 Dividenžu ienākumi || 975 || 974 Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 1 045 || 17 228 20
Citu aktīvu vērtības
samazinājums Pārskata periodā Mehānisms veica tehniskās
palīdzības maksājumu 638 000 euro apmērā, bet tas
darījumu partnera krāpnieciskas rīcības dēļ
nesasniedza gala saņēmēju. Izmantojot tiesisko aizsardzību
Mehānisms spēja atgūt 301 000 euro, un atlikusī
nesaņemtā summa tika iegrāmatota kā parāds. Pārskata
datumā iespēja, ka Mehānisms vispār jebkad atgūs
nesaņemto summu, šķita maz ticama, un atlikusī summa
337 000 euro apmērā tika iegrāmatota kā Mehānisma
ienākumu vērtības samazinājums. 21
Vispārējie administratīvie izdevumi
(tūkstošos euro) Vispārējie administratīvie izdevumi
atspoguļo Eiropas Investīciju bankas faktiskās izmaksas,
pārvaldot Mehānismu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par
novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem. || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. || līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. EIB faktiskās izmaksas || -38 390 || -39 937 Ienākumi no maksas par novērtēšanu, ko saņem tieši no Mehānisma klientiem || 2 188 || 1 931 Neto vispārējie administratīvie izdevumi || -36 202 || -38 006 Pēc pārskatītā Kotonū
partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā 2008.
gada 1. jūlijā dalībvalstis vairs nesedz
vispārējos administratīvos izdevumus. 22
Turpmākie notikumi Pēc bilances pieņemšanas nav bijuši būtiski
notikumi, kuru rezultātā būtu vajadzīga informācijas
atklāšana vai labojumi 2012. gada 31. decembra finanšu
pārskatos. I DAĻAS 2. NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR
FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS: SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN
INSTRUMENTIEM Paskaidrojumi
tabulām · Cipari "0,00"
norāda, ka atbilstošās summas apmērs ir robežās no –4999
euro līdz 4999 euro. Ja cipars nav norādīts, tas
nozīmē, ka summa ir vienāda ar nulli.
Valstis,
kurām visās ailēs atlikums ir nulle, tabulās nav
iekļautas. · Pozīcija "Visas
ĀKK/AZT valstis" attiecas uz projektiem, kas skar vairākas
valstis, bet ko nefinansē no reģionālās sadarbības
līdzekļiem. · Pozīcijā
"Finanšu un administratīvie izdevumi" ir norādīti
projekti, ko finansē no EAF procentiem, vai finansējums, ar ko sedz
administratīvos izdevumus. [1] OV L 247,
9.9.2006. [2] Visi skaitļi ir noapaļoti
miljonos euro. Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas
dēļ daži finanšu dati tabulās var nesakrist. Summas, kas
norādītas kā "0", nozīmē skaitļus, kas
ir mazāki par EUR 500 000. Summas, kas vienādas ar nulli, tiek
norādītas kā defise (-). [3] Īstermiņa debitoru
parādi, izņemot tos, kas saistīti ar parastajām
iemaksām un līdzfinansēšanu. [4] Īstermiņa
saistības, izņemot tās, kas saistītas ar parastajām
iemaksām un līdzfinansēšanu. [5] PIR - Reģionālā
indikatīvā programma. [6] PIN - Valsts indikatīvā
programma. [7] Saskaņā ar EAF Finanšu
regulas 153. pantu kasi uzrāda 10. EAF bilancē. Dažādo bankas
kontu būtība ir raksturota 6. nodaļā "Finanšu riska
pārvaldība". [8] Šis atlikums atspoguļo summas,
kas pieejamas Kongo Demokrātiskajai Republikai saskaņā ar Padomes
Lēmuma 2003/583/EK noteikumiem. Šie līdzekļi ir
paredzēti konkrētam mērķim un konkrētai
saņēmējvalstij. [9] OV L 156, 29.5.1998.,
3.–106. lpp. [10] OV L 247, 9.9.2006. [11] Padomes 2011. gada
23. maija Lēmums 2011/315/ES par tādu līdzekļu
piešķiršanu sadarbībai attīstības jomā
Dienvidsudānā, kas atbrīvoti no saistībām projektos
devītajā un agrākos EAF. [12] OV L 247, 9.9.2006. [13] Iepriekšējo EAF
nepiešķirtie līdzekļi ietver Sysmin līdzekļu
atlikumu, kas ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu 3/2000 tika
noteikts 410 926 miljonu euro apmērā. Ar Komisijas
Lēmumu PE/410/2001 šos līdzekļus paredzēts
iekļaut valstu indikatīvo piešķīrumu plānošanā
(B daļa) saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību
nolīguma Finanšu protokolu.