SATURS

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA.. 2

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE.. 3

I DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI. 8

1............... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI. 9

1.1........... ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS,NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   9

1.2........... 8. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   13

1.3........... 9. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   16

1.4........... 10. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   19

1.5........... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI. 22

2............... ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU.. 42

2.1........... DOTĀCIJAS.. 46

2.2........... KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI. 49

2.3........... CITA INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU.. 54

II DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI. 56

3.1. ......... PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012. 58

3.2........... GADA PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012. 59

3.3........... GADA PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM LĪDZ 31.12.2012. 60

3.4........... GADA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012. 61

3.5........... PASKAIDROJUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.). 63

I DAĻAS 2. NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS:  SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN INSTRUMENTIEM.. 95

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA

8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas VIII sadaļu un finanšu pārskatu pielikumā izklāstītajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Es atzīstu savu atbildību par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas 125. pantu.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Attīstības fondu aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir apliecinājuši tās ticamību.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fondu finanšu stāvokli.

                                                                                                               

(parakstījuši)

Manfred Kraff

grāmatvedis

                                                                                               

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE

1.         VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Eiropas Savienībai ir attīstības sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības valstīm. Šādu attiecību galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas un sociālo attīstību, un to ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta nabadzības novēršanai un mazināšanai ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, Savienība kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un izmanto finanšu līdzekļus to īstenošanai. Šie Savienības līdzekļi, kas piešķirti attīstības jomai, nāk no šādiem trīs avotiem:

– Eiropas Savienības budžets;

– Eiropas Attīstības fonds;

– Eiropas Investīciju banka.

Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir galvenais Savienības atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā izveide ir paredzēta 1957. gada Romas līgumā, lai sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību sākotnēji tikai Āfrikas valstīm, kuras tajā laikā vēl bija kolonizētas un ar kurām dažām dalībvalstīm bija vēsturiska saikne.

EAF nefinansē no Eiropas Savienības budžeta. To finansē dalībvalstis; tam piemēro atsevišķu finanšu regulu, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija ir atbildīga par to darbību finansiālu īstenošanu, kas veiktas ar EAF līdzekļiem, un Eiropas Investīciju banka (EIB) pārvalda ieguldījumu mehānismu.

Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ĀKK valstīm un AZT piešķirtais ģeogrāfiskais atbalsts joprojām tiek finansēts galvenokārt no EAF. Katru EAF parasti noslēdz uz apmēram pieciem gadiem. Kopš pirmās partnerattiecību konvencijas noslēgšanas 1964. gadā EAF plānošanas cikli parasti ir atbilduši partnerattiecību nolīgumu/konvenciju cikliem. Katru EAF regulē atsevišķa finanšu regula, kurā noteikta prasība par finanšu pārskatu sagatavošanu katram atsevišķam EAF. Tāpēc finanšu pārskatus sagatavo katram EAF atsevišķi atkarībā no daļas, ko vada Eiropas Komisija. Šos finanšu pārskatus sagatavo arī apkopotā veidā, lai sniegtu kopēju ieskatu par to līdzekļu finanšu stāvokli, par kuriem ir atbildīga Eiropas Komisija.

Kotonū nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms. Šo ieguldījumu mehānismu pārvalda Eiropas Investīciju banka, un to izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot tieši, bet ne tikai, privātos ieguldījumus. Mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkārtoti ieguldīt citās darbībās, tādējādi nodrošinot pašatjaunojošu un finansiāli neatkarīgu mehānismu. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Eiropas Komisija, tas nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā – 8., 9. un 10. EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finanšu līdzekļu izlietojumu. Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu daļa (2. daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF palīdzību attīstības jomā. EAF aptver laika posmu no 2008. līdz 2013. gadam, un tā vispārējais budžets ir 22 682 miljoni euro. No šīs summas 21 966 miljoni euro ir piešķirti ĀKK valstīm, 286 miljoni euro – AZT un 430 miljoni euro – Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanas un īstenošanas vajadzībām[1].

2.         KĀ FINANSĒ EAF?

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma finanšu plānus laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Šajā kontekstā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs Eiropas Savienības budžetā (ka tā nebūs Eiropas Savienības vispārējā budžeta daļa), bet, ka to turpinās finansēt, izmantojot esošos starpvaldību EAF laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam.

Eiropas Savienības budžetu izstrādā uz gadu, un tas atbilst budžeta gada pārskata principam, t.i., izdevumus un ieņēmumus plāno un apstiprina uz vienu gadu. Atšķirībā no Eiropas Savienības EAF ir daudzgadīgs fonds. Katru EAF noslēdz kā iekšēju nolīgumu starp dalībvalstīm, ar kuru izveido vispārēju fondu, lai īstenotu attīstības sadarbību periodā, kas parasti ir pieci gadi. Tā kā līdzekļus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF periodā. Budžeta gada pārskata trūkums ir uzsvērts budžeta ziņojumā, kur EAF budžeta izpilde tiek vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.

EAF līdzekļi ir ES dalībvalstu ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai izlemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu tā īstenošanu. Komisija pēc tam fondu pārvalda saskaņā ar ES Attīstības politiku, ko Komisija ierosina un Padome pieņem.   Tā kā dalībvalstīm ir pašām sava attīstības veicināšanas un atbalsta politika papildus Savienības politikai, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES politiku, lai nodrošinātu, ka tās papildina viena otru. Līdz 2010. gadam iemaksas tika pieprasītas no 15 iesaistītajām dalībvalstīm. 2011. gadā tika pieprasītas pirmās iemaksas 10. EAF, kurā piedalās 27 dalībvalstis.

Nelieli 10. EAF līdzekļi ir rezervēti neparedzētām vajadzībām, bet lielākā daļa līdzekļu ir saplānota indikatīvos daudzgadu plānos, kas ir galvenokārt ģeogrāfiski, bet arī tematiski, un kas pašlaik paredzēti 2008.–2013. gadam. Komisija attiecīgi ir pieņēmusi valstu stratēģijas dokumentus, reģionālos stratēģijas dokumentus un ĀKK iekšējos stratēģijas dokumentus. To īstenošana tiek katru gadu uzraudzīta, un stratēģijas tiek pārskatītas vidusposmā (šī pārskatīšana ir pabeigta) un termiņa beigās (šī pārskatīšana nav pabeigta). Šo vidusposma un termiņa beigu pārskatu rezultātā Komisija var Eiropas Savienības vārdā pārskatīt stratēģijas un līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu vai reģionu aktuālās vajadzības un rezultātus.

Papildus iepriekšminētajām iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF.

3.       KĀ EAF LĪDZEKĻUS PĀRVALDA UN IZLIETO?

3.1.     Darbības izdevumi

EAF ir dažādi darbības izdevumi atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda. Saskaņā ar Finanšu regulu (FR) Komisija izlieto EAF līdzekļus, izmantojot šādas metodes.

Decentralizēta pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisija – mazākā vai lielākā mērā, atkarībā no attiecīgās saņēmējvalsts vietējās situācijas – deleģē trešām valstīm konkrētus uzdevumus budžeta izpildei.

Centralizēta pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisijas dienesti budžetu īsteno tieši vai netieši, proti, Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus Eiropas Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, Eiropas Savienības aģentūrām.

Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām: saskaņā ar šo metodi Komisija uztic noteiktus izpildes uzdevumus starptautiskai organizācijai.

3.2.     Dažādi finanšu dalībnieki

Deleģētais kredītrīkotājs atbild par pārvaldības procesu kopumā, nosakot, kas jādara, lai sasniegtu izvirzītos politiskos mērķus, kā arī vadot uzsāktās darbības gan no darbības, gan budžeta aspekta, tostarp parakstot juridiskas saistības, veicot izpildes uzraudzību, veicot maksājumus un vajadzības gadījumā pat līdzekļu atgūšanu.

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs ir vietējais koordinators starp Komisiju un valsts vai reģionālajām ĀKK/AZT iestādēm šajā jomā. Vadītājs cieši sadarbojas ar valsts vai reģionālajiem kredītrīkotājiem, nosakot izpildes stratēģiju un nozaru politiku, kā arī sagatavojot, pētot un pārskatot EAF programmas un projektus.

Valsts kredītrīkotājs saņēmējvalstī ir augstākā amatpersona, ko iecēlusi katras ĀKK valsts/AZT valdība. Viņš pārstāv savas valsts iestādes visās darbībās, ko finansē fonds un pārvalda Komisija un EIB. Vairumā gadījumu šīs funkcijas pilda valdības loceklis, parasti – plānošanas vai finanšu ministrs. Valsts kredītrīkotājs pilda administratīvos, tehniskos un finanšu pienākumus, kas saistīti ar EAF programmu un projektu pārvaldību.

Grāmatvedis izpilda kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma un iekasēšanas rīkojumus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību, grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un attiecīgu gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta pārskati, apliecinot, ka tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par finanšu stāvokli.

3.3.     EAF līdzekļu izlietojums

Lielais vairums finanšu līdzekļu, ko ĀKK valstīm un AZT piešķir ar EAF starpniecību, ir dotācijas. Katra EAF pastāvēšanas sākumā Eiropas Savienība informē ĀKK valstis un AZT par indikatīvo piešķīrumu apjomu, kam jābūt tiem pieejamam fonda periodā. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz valsts vajadzībām un izpildes kritērijiem.

Valsts līmenī valsts stratēģiskais dokuments (VSD) ir attiecīgās ĀKK valsts un Komisijas sagatavots dokuments.  To sagatavo, pamatojoties uz iepriekš veiktām apspriedēm ar plašu dalībnieku loku, tostarp nevalstiskām personām, vietējām iestādēm un attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. VSD ir instruments, kura mērķis ir noteikt darbību prioritāti un veicināt vietējo dalībnieku atbildību par sadarbības programmām.

Pēc tam sagatavo valsts indikatīvo programmu (VIP), pamatojoties uz VSD iekļautajiem attīstības mērķiem un prioritātēm un saskaņā ar tiem. VIP aptver nozares un jomas, kuras saņems atbalstu, paskaidro, kā atbalsts atbilst noteiktajiem mērķiem, un sniedz īstenošanas laika grafiku. VSD un NIP pārskata ik gadu, vidusposmā un EAF termiņa beigās, un vajadzības gadījumā to darbības laikā ievieš uzlabojumus un izmaiņas.

3.4.     EAF līdzekļu izlietojuma saistību uzņemšanās

EAF līdzekļu tērēšana nav atļauta, ja vien un kamēr Komisija un paredzamais EAF naudas saņēmējs nav uzņēmušies rakstiskas juridiskas saistības. Rakstiskas juridiskas saistības var būt (piešķīruma, pakalpojuma vai cita veida) līgums, kas noslēgts ar privāttiesībās noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, NVO vai ekonomikas dalībniekiem, vai administratīva un/vai finansiāla rakstura vienošanās, ko Komisija noslēgusi ar starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, valstīm un to publiskām struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir juridiskas personas statuss.

Lai varētu uzņemties juridiskas saistības, iesaistot trešās personas , jāparedz budžeta pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem attiecīgās darbības veikšanai. Ja šis nosacījums ir izpildīts, nepieciešamie līdzekļi jārezervē budžetā, uzņemoties budžeta saistības grāmatvedības sistēmā. Tas tomēr neietekmē vispārējo uzskaiti (jeb virsgrāmatu), jo nekādi izdevumi pagaidām nav radušies. Tas ir tāpēc, ka EAF grāmatvedības sistēmu veido divi atsevišķi, tomēr savstarpēji saistīti elementi:

(a) budžeta uzskaite, kas satur detalizētu informāciju par budžeta izpildi un

(b) vispārējā uzskaite, ko izmanto, lai sagatavotu bilanci un saimnieciskā rezultāta pārskatu.

Budžeta uzskaite atspoguļo uzņemtās saistības un veiktos maksājumus. Tās pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības princips, saskaņā ar kuru posteni reģistrē uzskaitē tikai tad, kad attiecībā uz naudu ir radušās saistības, tie ir izmaksāti vai saņemti. Šāda veida grāmatvedības uzskaite ir raksturīga publiskajam sektoram, kur vēsturiski galvenā uzmanība parasti tikusi pievērsta budžetam un tā izpildei.

Vispārējā uzskaite (pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā) atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ieņēmumus (tādējādi atspoguļojot saimniecisko rezultātu), un aktīvu un saistību bilances veidā parāda, kāds ir EAF finanšu stāvoklis konkrētā gada 31. decembrī.

3.5.     Maksājuma veikšana

Maksājumu nav iespējams veikt, ja vien budžeta saistības jau nav apstiprinājis kredītrīkotājs.

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākās iemaksās laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā periodā vai atmaksā, – ja saņēmējam nav attiecināmo izdevumu, priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF. Tādējādi samaksātais priekšfinansējums nav galīgie izdevumi, kamēr nav izpildīti līguma attiecīgie nosacījumi, tāpēc to reģistrē bilances aktīvos, veicot sākotnējo maksājumu. Priekšfinansējuma aktīva summu (pilnīgi vai daļēji) samazina, apstiprinot attiecināmās izmaksas (ko saimnieciskā rezultāta pārskatā uzskata par izdevumiem) un atmaksātās summas.           

Gada beigās jāveic novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem izdevumiem, par kuriem vēl nav iesniegti pārskati. Pēc šiem periodizācijas aprēķiniem novērtētās attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātās maksas, bet aplēstās neattiecināmās summas paliek atklātas uzskaites kategorijā "Parādi, kuriem jāveic attiecināmības pārbaude". Šīs summas parāda īstermiņa saistībās, lai neuzrādītu nepamatoti lielus aktīvus un saistības.

3.6.     Nepamatoti veikto maksājumu atgūšana

EAF apmaksājamo izdevumu attiecināmību pārbauda, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kā noteikts piemērojamos noteikumos vai katras dotācijas nosacījumos. Lai optimizētu kontroles sistēmu izmaksu un ieguvumu attiecību, pārbaudes galīgu maksājumu pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem parasti ir pamatīgākas nekā starpposma pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem, tādējādi tās var atklāt kļūdas starpposma maksājumos, ko labo, koriģējot galīgo maksājumu. Turklāt Komisijai ir tiesības pārbaudīt apliecinošo dokumentu atbilstību, veicot pārbaudes finansēto pasākumu īstenošanas laikā un/vai ex post pārbaudes maksājuma pieprasītāja projekta īstenošanas vietās. Īstenošanas periodā konstatētās kļūdas var labot, koriģējot nākamos pieprasījumus. Par ex post pārbaudēs konstatētām kļūdām sagatavo iekasēšanas rīkojumu.

4.         GADA BEIGU PĀRSKATI

4.1.     Gada pārskati

Grāmatvedis atbild par gada pārskatu sagatavošanu un nodrošina, lai tie sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.

Gada pārskatus veido:

            I daļa. Eiropas Komisijas pārvaldītie līdzekļi.

– Astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskati.

– Ziņojums par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu.

            II daļa. Eiropas Investīciju bankas pārvaldītie līdzekļi.

– Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati.

Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu daļa, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF palīdzību attīstības jomā.

Pēc Revīzijas palātas veiktās revīzijas gada pārskatus līdz nākamā gada 31. jūlijam pieņem Komisija un iesniedz tos Padomei un Parlamentam, kam jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.

4.2.     Gada darbības pārskats

Kredītrīkotājam jāsagatavo gada darbības pārskats (GDP) par tā pārziņā esošajām darbībām. Šajā GDP kredītrīkotājs atskaitās par politikas rezultātiem un nodrošina pietiekamu pārliecību, ka viņa pārskatā minētajām darbībām piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka izveidotās kontroles procedūras pietiekami garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

5.         REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

5.1.     Revīzija

EAF gada pārskatus un līdzekļu pārvaldību pārrauga tās ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta, kas sagatavo gada ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Palātas galvenais uzdevums ir veikt EAF gada pārskatu ārēju un neatkarīgu revīziju. Savas darbības ietvaros Revīzijas palāta sagatavo:

(1) gada ziņojumu, detalizēti izklāstot savus novērojumus par gada pārskatiem un to pamatā esošajiem darījumiem,

(2) pamatojoties uz veikto revīziju un gada pārskatā ticamības deklarācijas veidā iekļautu atzinumu par i) pārskatu ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un pareizību;

(3) īpašos ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās vadības jomās veikto revīziju konstatējumi.

Revīzijas palātai ir piekļuves tiesības visiem dokumentiem, kas nepieciešami revīzijas veikšanai. Palāta veic revīziju visās EAF darbības jomās līdz pat atsevišķu darījumu un maksājumu likumības un pareizības pārbaudei. Tā veic arī pašu gada pārskatu revīziju, pārbaudot arī atsevišķus bilances un saimnieciskā rezultāta pārskatu posteņus, kā arī finanšu pārskatu kopējo noformējumu. Tādējādi Revīzijas palāta var sniegt atzinumu ne tikai par atspoguļotajiem skaitļiem, bet arī par izveidoto sistēmu un kontroles mehānismiem.

5.2.     Izpildes apstiprinājums

Galīgais kontroles mehānisms ir konkrētā finanšu gada EAF finanšu līdzekļu izlietojuma apstiprinājums. Tiesības pieņemt EAF izpildes apstiprinājuma lēmumu ir Eiropas Parlamentam. Tas nozīmē, ka pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu galīgās noformēšanas Padomei jāsniedz attiecīgs ieteikums, bet Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums, vai apstiprināt Komisijas iepriekšējā finanšu gada EAF līdzekļu finansiālo izlietojumu. Šā lēmuma pamatā ir Revīzijas palātas veiktā gada pārskata pārbaude un tās gada ziņojums (kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes un Komisijai uzdotie jautājumi un papildu informācijas pieprasījumi.

Izpildes apstiprinājums atspoguļo finanšu līdzekļu izlietojuma ārējās kontroles politisko aspektu, un tas ir lēmums, ar kuru Eiropas Parlaments atbilstoši Padomes ieteikumam atbrīvo Komisiju no atbildības par konkrētā finanšu gada finanšu līdzekļu izlietojumu. Šai izpildes apstiprinājuma procedūrai var būt divi iznākumi: izpildes apstiprinājuma piešķiršana vai atlikšana. Piešķirot apstiprinājumu, Parlaments var uzsvērt novērojumus, ko tas uzskata par svarīgiem, bieži vien sniedzot ieteikumus par darbībām, kas Komisijai attiecīgajos jautājumos būtu jāveic. Komisija apraksta veiktos pasākumus turpmākā ziņojumā un rīcības plānā, ko tā nosūta Parlamentam un Padomei.

I DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI[2]

1.           ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI 

1.1.       ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS,NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA BILANCE 

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ILGTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 438 || 380

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 1 334 || 1 175

|| Debitoru parādi || 2.3. || 70 || 111

|| Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 224

||   || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 2 532 || 2 891

|| || || ||

|| ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || -

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (1 057) || (1 033)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (1 097) || (1 033)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 29 579 || 26 979

|| Pārējās rezerves || 2.9. || 2 252 || 2 252

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (27 374) || (24 674)

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700)

|| NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858

8., 9. un 10. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA KOPSAVILKUMA PĀRSKATS

|| || miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 124 || 99

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || ||

Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (3 017) || (2 702)

Administratīvie izdevumi || 3.3. || (107) || (75)

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (3 001) || (2 679)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (22) || (20)

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (22) || (21)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (3 023) || (2 700)

ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA NAUDAS PLŪSMAS TABULA     

|| || miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700)

|| || ||

PAMATDARBĪBA || 4.2. || ||

Dalībvalstu parastās iemaksas || || 2 606 || 3 238

Līdzfinansējuma iemaksas || || 19 || 7

Zaudējumi no debitoru parādu vērtības samazināšanās (to apvērse) || || 4 || 6

|| || ||

Ilgtermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (58) || (28)

Īstermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (159) || (79)

Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums[3] || || 31 || 14

Ilgtermiņa saistību pieaugums/samazinājums || || 40 || -

Īstermiņa saistību pieaugums/samazinājums[4] || || 6 || (42)

|| || ||

NETO NAUDAS PLŪSMA || || (534) || 417

|| || ||

NAUDAS UN TĀS EKVIVALENTU NETO PALIELINĀJUMS/(SAMAZINĀJUMS) || || (534) || 417

Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā || 2.5. || 1 224 || 808

Nauda un tās ekvivalenti gada beigās || 2.5. || 690 || 1 224

KOPSAVILKUMA PĀRSKATS PAR 8., 9. UN 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 21 812 || 23 879 || (24 674) || 2 252 || 1 458

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (3 100) || 3 100 || - || - || 3 100

 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 700) || - || (2 700)

 ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 18 712 || 26 979 || (27 374) || 2 252 || 1 858

 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (3 023) || - || (3 023)

 ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 16 112 || 29 579 || (30 396) || 2 252 || 1 435

1.2.       8. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

8. EAF BILANCE       

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 38 || 70

|| Debitoru parādi || 2.3. || 1 || 4

|| Korespondējošie konti || 2.4. || 345 || 387

|| || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 384 || 461

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (22) || (29)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (22) || (29)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || 361 || 432

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 12 840 || 12 840

|| Pārējās rezerves || 2.9. || (2 354) || (2 276)

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (10 132) || (10 042)

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || 7 || (90)

|| NETO AKTĪVI || || 361 || 432

8. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS    

|| || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 58 || 40

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || 3.2. || (49) || (128)

|| || ||

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || 9 || (88)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || (1)

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (2)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || 7 || (90)

PĀRSKATS PAR 8. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 042) || (2 237) || 560

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || -

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (38) || (38)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (90) || - || (90)

ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 132) || (2 276) || 432

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || -

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (78) || (78)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || 7 || - || 7

ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 125) || (2 354) || 361

1.3.       9. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

9. EAF BILANCE

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ILGTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 119 || 191

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 447 || 569

|| Debitoru parādi || 2.3. || 58 || 87

|| Korespondējošie konti || 2.4. || 1 919 || 2 557

|| Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || - || 6

||   || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 2 543 || 3 410

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (375) || (315)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (375) || (315)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 11 699 || 11 699

|| Pārējās rezerves || 2.9. || 4 126 || 4 227

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (12 830) || 11 932

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || (827) || (898)

|| NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096

9. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

|| || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 49 || 49

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || ||

Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (856) || (924)

Administratīvie izdevumi || 3.3. || (1) || (3)

|| || ||

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (809) || (879)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (18) || (19)

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (18) || (19)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (827) || (898)

PĀRSKATS PAR 9. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || 660 || 11 039 || (11 932) ||   4 157 || 3 263

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (660) || 660 || - || - || 660

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || 70 || 70

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (898) || - || (898)

ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (12 830) || 4 227 || 3 096

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || -

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (100) || (100)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (827) || - || (827)

ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (13 657) || 4 126 || 2 168

1.4.       10. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

10. EAF BILANCE

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ILGTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 319 || 189

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 849 || 536

|| Debitoru parādi || 2.3. || 11 || 20

|| Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 218

||   || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 1 869 || 1 963

|| || || ||

|| ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || -

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (660) || (689)

|| Korespondējošie konti || 2.4. || (2 264) || (2 944)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (2 963) || (3 633)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670)

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 5 040 || 2 440

|| Pārējās rezerves || 2.9. || 479 || 301

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (4 411) || (2 699)

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || (2 203) || (1 712)

|| NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670)

10. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

|| || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 18 || 10

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || ||

Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (2 112) || (1 650)

Administratīvie izdevumi || 3.3. || (106) || (72)

|| || ||

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (2 201) || (1 712)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || 0

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (1)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (2 203) || (1 712)

PĀRSKATS PAR 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 21 152 || - || (2 699) || 333 || (2 366)

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 440) || 2 440 || - || - || 2 440

Pārvietojumi no 8. un 9. EAF || - || - || - || - || (32) || (32)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (1 712) || - || (1 712)

ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 18 712 || 2 440 || (4 411) || 301 || (1 670)

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600

Pārvietojumi no 8. un 9. EAF un pārvietojumi uz tiem || - || - || - || - || 178 || 178

 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 203) || - || (2 203)

ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 16 112 || 5 040 || (6 614) || 479 || (1 095)

1.5.       ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI 

1.         NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.     TIESĪBU NORMAS UN FINANŠU REGULA

Finanšu pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam. Saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 121. panta noteikumiem finanšu pārskatus sagatavo, ievērojot uzkrāšanas principus grāmatvedībā.

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši EAF grāmatvedības noteikumiem un metodēm, kas savukārt ir izstrādātas, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai — automātiski — pamatojoties uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko attiecīgi ir izdevusi Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu padome (SPSGSP) un Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). EAF grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi tika piemēroti attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Eiropas Komisija.

EAF grāmatvedim jāiesniedz provizoriskie pārskati Revīzijas palātai līdz nākamā gada 31. martam. Savukārt Revīzijas palāta Komisijai līdz 15. jūnijam dara zināmus savus novērojumus par pārskatiem (125. pants). Pamatojoties uz šiem novērojumiem, Komisija apstiprina galīgos pārskatus līdz 31. jūlijam un nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Pēc tam pārskatus līdz 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Revīzijas palātas sniegto ticamības deklarāciju attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Komisija.

1.2.     GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par struktūras finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Publiskā sektora struktūras, piemēram, EAF, gadījumā mērķi ir konkrētāki – sniegt lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un parādīt, kā struktūra ir atbildīga par tai uzticētajiem līdzekļiem.

Tā kā finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, tiem ne tikai jānodrošina būtiska informācija par organizācijas darbības būtību un apjomu, paskaidrojumi par tās finansējumu, konkrēta informācija par tās darbībām, bet tas arī jādara skaidrā un saprotamā veidā, lai būtu iespējams veikt salīdzinājumus ar citiem finanšu gadiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos apsvērumus.

Eiropas Attīstības fonda grāmatvedības sistēma sastāv no vispārējās uzskaites un budžeta uzskaites. Budžeta uzskaite detalizēti atspoguļo budžeta izpildi. Tā ir balstīta uz naudas uzskaites principu. Vispārējā uzskaite ļauj sagatavot finanšu pārskatus, jo tā atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ienākumus, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, un ir paredzēta, lai noteiktu finanšu stāvokli bilances veidā 31. decembrī.

EAF Finanšu regulas 120. pantā ir noteikti šādi grāmatvedības principi, kas piemērojami, sagatavojot finanšu pārskatus:

– darbības nepārtrauktība;

– piesardzība;

– viendabīgas uzskaites metode;

– datu salīdzināmība;

– būtiskums;

– saldo neaprēķināšana;

– atspoguļošana pēc būtības;

– uzkrājumu grāmatvedība.

1.3.     SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.3.1.  Darbības un pārskata valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir EAF darbības un pārskata valūta.

1.3.2.  Valūta un konvertācijas pamats

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro, piemērojot maiņas kursus, kas ir spēkā darījumu veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus, kas izteikti ārvalstu valūtā, konvertē euro pēc 31. decembrī noteiktā valūtas maiņas kursa.           

Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011. || Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011.

XOF || 655,957 || 655,957 || KES || 113,460 || 109.362

XAF || 655,957 || 655,957 || BIF || 2037,95 || 1780,23

NGN || 206,074 || 204,185 || SLL || 5709,56 || 5663,54

PGK || 2,76702 || 2,81057 || TZS || 2077,48 || 2058,31

HTG || 56,2987 || 53,2461 || UGX || 3508,51 || 3181,89

GNF || 9250,40 || 9155,86 || MGA || 2981,70 || 2870,88

MWK || 439,917 || 213,286 || SZL || 11,1727 || 10,4830

1.3.3.  Aplēses izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver, bet neaprobežojas ar aplēsēm par uzkrājumu summām un zaudējumiem, kas radušies no debitoru parādu un uzkrāto izdevumu vērtības samazināšanās. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.4.     BILANCE

1.4.1.  Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā vai izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā laika periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, minētais priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF. Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas.

Gada beigās pieejamās priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s) summā(s), atskaitot atmaksātās summas, dzēstās attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas, kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības samazinājumus.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus.

1.4.2.  Debitoru parādi

Debitoru parādus uzskaita sākotnējā summā, atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādu. Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu, kas ir gaidāmās nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība, kura diskontēta, piemērojot tirgus procentu likmes līdzīgiem aizņēmējiem. Atzīst arī parasto vērtības norakstīšanu par neizpildītiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav veikta konkrēta vērtības norakstīšana. Parastās vērtības norakstīšanas pamatā ir vēsturiskais zaudējumu līmenis. Norakstītā summa tiek atzīta saimnieciskā rezultāta pārskatā.

1.4.3.  Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos definē kā īstermiņa aktīvus. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

1.4.4.  Kreditoru parādi

Liela daļa EDF kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir neapmaksāti izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita finansējuma saņēmēji. Tos iegrāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums, un pēc pārbaudes, kurā attiecīgie finanšu pārstāvji apstiprina, ka izmaksas ir attiecināmas. Šajā posmā parādi tiek novērtēti apstiprinātā un attiecināmā apjomā.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti.

1.4.5.  Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja EAF pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu.

1.4.6.  Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un izdevumi

Svarīgs elements uzkrājumu grāmatvedībā ir nodrošināt darījumu reģistrēšanu pārskata gadā, ar kuru tie saistīti. To sauc par periodizāciju. Jo īpaši jāveic novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmiem izdevumiem, par kuriem EAF vēl nav iesniegti pārskati (uzkrātie izdevumi). Un otrādi – daži kārtējā gadā veiktie maksājumi attiecas uz nākamajiem periodiem (nākamo periodu izdevumi), un tie jānosaka un jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os).

Saskaņā ar EAF grāmatvedības noteikumiem darījumi un notikumi tiek atzīti finanšu pārskatos tajā periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas izdotām detalizētām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Arī ieņēmumus uzskaita periodā, ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās EAF pakalpojumu ir sniedzis, preces ir piegādājis, bet rēķins vēl nav izsniegts, vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t.i., atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu pārskatos.

Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

1.5.     SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

1.5.1.  Ieņēmumi

Eiropas Attīstības fondam budžetā neiekļauj ieņēmumus. Dalībvalstu parastās iemaksas uzskata par fonda kapitālu.   Ieņēmumus veido atgūtie izdevumi un procentu ienākumi.

Izdevumu atgūšana

Ja kādu darbību rezultātā galasaņēmējiem vai trešām valstīm jāatmaksā izdevumi, kas iepriekš segti no EAF budžeta, tiek sagatavoti iekasēšanas rīkojumi un veikti atskaitījumi no turpmākajiem maksājumiem, un tos uzskaita šādi:

– izdevumu atgūšana: izdotais iekasēšanas rīkojums uzskatāms par debitora parādu ar attiecīgu ierakstu attiecīgā gada saimnieciskā rezultāta pārskata ienākumos; vai

– priekšfinansējuma atgūšana: šajā gadījumā summu atspoguļo priekšfinansējuma pozīcijā bilancē.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu ienākumi ietver procentus, kas saņemti vai saņemami par naudas atlikumiem un pieprasāmiem noguldījumiem komercbankās vai par EAF pienākošos summu novēlotiem maksājumiem. Procentu ienākumus atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies.

1.5.2.  Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķina izmaksu apmērā.

Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti izdevumi veido EAF izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu, pārskaitījumi saskaņā ar līgumu vai neatkarīgas dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi.

Pārskaitījumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kurā notiek notikumi, kas dod pamatu maksājumam, ja pārskaitījuma veids ir atļauts regulās (Finanšu regulā un citās regulās) vai ir parakstīts līgums, kas atļauj maksājumu; ja saņēmējs izpilda attiecināmības kritērijus; un attiecināmo summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos uzskaita kā uzkrātos izdevumus.

Procentu izdevumi

Procentu izdevumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu izdevumus veido izmaksātie vai izmaksājamie procenti, un tos atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies.

1.6.     IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

1.6.1.  Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir tāds aktīvs, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

Iespējamos aktīvus novērtē katrā bilances datumā, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas tiek atbilstīgi atspoguļotas finanšu pārskatos. Ja faktiski ir skaidrs, ka saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls tiks saņemts un aktīva vērtību var ticami novērtēt, aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus atzīst tā perioda finanšu pārskatos, kurā pārmaiņas notikušas.

Garantijas ir iespējami aktīvi, kuru pamatā ir pagātnes notikumi un kuru esību apstiprina garantijas priekšmeta izmantošana vai neizmantošana. Tādējādi garantijas var uzskatīt par iespējamiem aktīviem. Garantija ir nokārtota, ja garantijas priekšmets beidzis pastāvēt. Tas noskaidrojas, kad ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz maksājuma pieprasījumu galvotājam.

1.6.2.  Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir tādi pienākumi, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt; vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, vai retos gadījumos, kad pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav niecīga.

Iespējamās saistības novērtē katrā bilances datumā, lai noteiktu, vai saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja ir kļuvusi ticama. Ja kļūst ticams, ka saistībā ar posteni, kas uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešama saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, finanšu pārskatos atzīst uzkrājumus periodā, kurā notikušas pārmaiņas attiecībā uz minēto ticamību.

2.         BILANCES PASKAIDROJUMI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

2.1.     PRIEKŠFINANSĒJUMS

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Iepriekšējs finansējums || - || 119 || 319 || 438 || 380

KOPĀ || - || 119 || 319 || 438 || 380

Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.

Atkarībā no priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laika to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošajā līgumā. Visus atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tādējādi šīs priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa aktīvi.

Ilgtermiņa priekšfinansējuma pieaugums par 58 miljoniem euro salīdzinājumā ar 2011. gada 31. decembri galvenokārt izskaidrojams ar ilgtermiņa priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar PIR[5] projektiem (97 miljoni euro), iekšējiem ĀKK projektiem (42 miljoni euro) un PIN[6] dotācijām (10 miljoni euro), ko savukārt kompensē samazinājums ilgtermiņa priekšfinansējumā saistībā ar iekšējiem ĀKP izdevumiem (73 miljoni euro) un administratīvajiem izdevumiem (29 miljoni euro).

       

ĪSTERMIŅA AKTĪVI

2.2.     PRIEKŠFINANSĒJUMS

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Priekšfinansējums (bruto) || 70 || 1 207 || 2 316 || 3 593 || 3 415

Mīnus priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses || (32) || (760) || (1 468) || (2 259) || (2 240)

KOPĀ || 38 || 447 || 849 || 1 334 || 1 175

Neto īstermiņa priekšfinansējuma pieaugums par 159 miljoniem euro galvenokārt izskaidrojams ar priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar atbalsta instrumentu PIN dotācijām (147 miljoni euro), PIR projektiem (68 miljoni euro) un iekšējo ĀKP parādu sloga mazināšanu (39 miljoni euro). Šo pieaugumu daļēji kompensēja neto priekšfinansējuma samazinājums saistībā ar nozaru politiku (65 miljoni euro) un iekšējiem ĀKP sociālās jomas projektiem (32 miljoni euro).

2.2.1. Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Garantiju ņem, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta pēdējais pieprasījums. Garantijai ir divas atšķirīgas vērtības, proti, nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību veidojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas aktuālo vērtību veidojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums un/vai priekšfinansējuma vēlāka noskaidrošana.

2012. gada 31. decembrī to garantiju nominālā vērtība, kuras EAF saņēma par priekšfinansējumu, ir 566 miljoni euro. Šo garantiju aktuālā vērtība ir 391 miljons euro. 2011. gada 31. decembrī šīs summas bija attiecīgi 637 miljoni euro un 394 miljoni euro.

2.3.     DEBITORU PARĀDI

|| || || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Klientu parādi || 2.3.1. || 1 || 6 || 2 || 10 || 13

Debitoru parādi no dalībvalstīm || 2.3.2. || - || - || 3 || 3 || 9

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi || 2.3.3. || 0 || 51 || 6 || 57 || 89

KOPĀ || || 1 || 58 || 11 || 70 || 111

2.3.1. Klientu parādi

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Klientu parādi || 5 || 19 || 3 || 26 || 27

-Norakstīšana || (3) || (12) || (1) || (16) || (13)

KOPĀ || 1 || 6 || 2 || 10 || 13

Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas iegrāmatoti pārskatos 2012. gada 31. decembrī kā konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu daļā. Iekasēšanas rīkojumu slēguma bilance atspoguļo izdoto, bet līdz gada beigām neapmaksāto iekasēšanas rīkojumu vērtību.

Izmaiņas neizpildītajos iekasēšanas rīkojumos attiecīgajā periodā ir detalizētāk izklāstītas šajā tabulā.

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada sākumā || 6 || 19 || 1 || 25 || 18

Izdotie iekasēšanas rīkojumi || 12 || 64 || 63 || 139 || 130

Slēgtie iekasēšanas rīkojumi || (13) || (64) || (61) || (138) || (123)

Apmaksāti || (12) || (43) || (43) || (97) || (108)

Atcelti (FR 73. pants) || - || (1) || - || (1) || (1)

Anulēti || 0 || (3) || 0 || (4) || (2)

Kompensēti || (2) || (17) || (18) || (36) || (13)

Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada beigās || 5 || 19 || 3 || 26 || 25

2.3.2. Debitoru parādi no dalībvalstīm

Dalībvalstu debitoru parāds 3 miljonu euro apmērā 10. EAF ir līdzfinansējuma iemaksas, kas jāsaņem no Beļģijas, Spānijas un Zviedrijas.

2.3.3. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi galvenokārt ietver uzkrātos procentus par priekšfinansējuma summām. Turklāt šajā pozīcijā tiek iekļauti uzkrātie procentu ienākumi par nokavētajām iemaksām.

Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu samazinājums ir skaidrojams ar mazākiem uzkrātajiem procentiem par priekšfinansējumu (skatīt 3.4. paskaidrojumu

2.4.     KORESPONDĒJOŠIE KONTI

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

uz/no 6. EAF || (2 065) || (214) || - || (2 279) || (2 279)

uz/no 7. EAF || - || 2 279 || - || 2 279 || 2 279

uz/no 8. EAF || - || (3 038) || 628 || (2 410) || (2 453)

uz/no 9. EAF || 3 038 || - || (2 892) || 146 || (491)

uz/no 10. EAF || (628) || 2 892 || - || 2 264 || 2 944

KOPĀ || 345 || 1 919 || (2 264) || 0 || 0

Efektivitātes nolūkā 10. EAF ir piešķirta tikai viena kase, kas aptver visus EAF; tā rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādiem EAF, kas starp dažādām EAF bilancēm tiek pārnestas korespondējošos kontos.

2012. gadā būtiskākās izmaiņas korespondējošos kontos ietver maksājumus, ko veica 10. EAF, lai īstenotu 8. un 9. EAF.

         

2.5.     NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI[7]

|| || || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Nauda bankās || 2.5.1. || - || - || 687 || 687 || 1 211

STABEX vērtspapīru konti || 2.5.2. || - || - || 2 || 2 || 5

Līdzfinansējuma banku konti || 2.5.3. || - || - || - || - || 8

Īpašais Kongo Demokrātiskās Republikas fonds[8] || - || - || - || 1 || 1 || 1

KOPĀ || || - || - || 690 || 690 || 1 224

2.5.1. Nauda bankās

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Speciālie konti — dalībvalstu finanšu iestādes || - || - || 633 || 633 || 1 129

Norēķinu konti — komercbankas || || || 54 || 54 || 80

Vietējie pilnvarotie maksātāji || - || - || 0 || 0 || 2

KOPĀ || - || - || 687 || 687 || 1 211

Bankās uzglabātās naudas apjoma samazinājums galvenokārt ir skaidrojams ar veikto maksājumu līmeni un ar lielāku budžeta izpildes līmeni nekā iepriekšējā pārskata periodā. 

Vietējo pilnvaroto maksātāju kontos ir summas, kas tiek glabātas ĀKK valstu un AZT banku kontos, ko izmanto maksājumu veikšanai vietējā valūtā saņēmējvalstī. Tie ir euro konti vai Savienības dalībvalstu valūtu konti. Lai nodrošinātu maksājumu centralizētāku pārvaldību, 2012. gadā tika slēgti 3 no 4 atlikušajiem vietējo pilnvaroto maksātāju kontiem.

2.5.2. STABEX vērtspapīru konti

|| Miljoni euro

|| Atlikums 31.12.2012. || Atlikums 31.12.2011.

Kotdivuāra || 2 || 2

Malāvija || - || 1

Citas valstis || 0 || 2

KOPĀ || 2 || 5

Akronīms STABEX nozīmē Eiropas Savienības kompensējošu finanšu shēmu ĀKK valstu eksporta ieņēmumu stabilizēšanai. Pirmo reizi to ieviesa līdz ar Lomes konvenciju (1975. gadā), lai labotu nelabvēlīgo ietekmi, ko radījusi eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības produktiem nestabilitāte. STABEX vērtspapīru kontu atlikums atspoguļo STABEX kopējo pieejamo līdzekļu summu, ko nākotnē pārskaitīs attiecīgajai ĀKK saņēmējvalstij. Šo atlikumu piešķir 10. EAF. 2012. gada laikā pēc STABEX atbalsta instrumenta darbības pabeigšanas tika slēgti astoņi STABEX vērtspapīru konti.

Papildus minētajiem fondiem vēl ir citi STABEX fondi, kas paredzēti ĀKK saņēmējām valstīm. Kad Komisija un (ĀKK) saņēmējvalsts ir panākušas vienošanos par to, kā izmantot STABEX līdzekļus, abas puses paraksta pārskaitījuma konvenciju. Saskaņā ar (pārskatītā) Lomes IV nolīguma[9] 211. pantu līdzekļus pārskaita uz procentus nesošu kontu, kuram piemēro divu parakstu sistēmu (paraksta Eiropas Komisijas un saņēmējvalsts pārstāvji) un kurš ir atvērts ĀKK valsts vārdā. Līdzekļi paliek šajos divu parakstu kontos līdz brīdim, kad savstarpējo saistību sistēma (FMO) pamato pārskaitījumu projektam.

Komisijas kredītrīkotājs saglabā konta paraksta tiesības, lai nodrošinātu, ka līdzekļus izmaksā, kā paredzēts. Līdzekļi kontos, kuriem piemēro divu parakstu sistēmu, ir ĀKK valsts īpašums, un līdz ar to tie netiek uzrādīti kā aktīvi EAF pārskatos. Pārskaitījumi uz šiem kontiem tiek iegrāmatoti kā STABEX maksājumi. 

Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[10]. Šie līdzekļi tika galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām (12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi (5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos ieņēmumus ietvēra 8. EAF saimnieciskā rezultāta pārskata pamatdarbības ienākumos (STABEX atbalsta instruments).

2.5.3. Līdzfinansējuma banku konti

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Līdzfinansējuma banku konti || - || - || - || - || 8

KOPĀ || - || - || - || - || 8

Līdzfinansējuma banku konti tika slēgti. Šie līdzekļi, izņemot administratīvos, pēc kredītrīkotāja rīkojuma tika atmaksāti attiecīgajām dalībvalstīm.     

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

2.6.     KREDITORU PARĀDI

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Kreditoru parādi - līdzfinansējums || - || - || 40 || 40 || -

KOPĀ || - || - || 40 || 40 || -

Līdzfinansējuma kreditoru parādi 2012. gada beigās attiecas uz 10 EAF.

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas ir atspoguļotas kā kreditoru parādi dalībvalstīm un citām valstīm, jo tās atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu). EAF ir noteikta prasība izmantot iemaksas, lai sniegtu pakalpojumus trešām personām, vai atdot aktīvus (saņemtās iemaksas) dalībvalstīm. Nenokārtotie kreditoru parādi par līdzfinansējuma līgumiem ir summa, ko veido saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām ir atskaitīti projekta izdevumi. Neto aktīvi nemainās.

Lai precīzāk atspoguļotu līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa saistībām. Līdzfinansējuma kreditoru kopējo parādu pieaugums ir paskaidrots 2.7.1.2. paskaidrojumā

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

2.7.     KREDITORU PARĀDI

|| || || || || Miljoni euro 

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Īstermiņa kreditoru parādi || 2.7.1. || 4 || 67 || 138 || 209 || 399

Uzkrātie izdevumi || 2.7.2. || 19 || 308 || 228 || 555 || 339

Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas || 2.7.3. || - || - || 293 || 293 || 295

KOPĀ || || 22 || 375 || 660 || 1 057 || 1 033

2.7.1. Īstermiņa kreditoru parādi

|| || || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Piegādātāji un citi || 2.7.1.1. || 4 || 67 || 81 || 152 || 308

Līdzfinansējuma kreditoru parādi || 2.7.1.2. || - || - || 46 || 46 || 81

Dažādi kreditoru parādi || 2.7.1.3. || 0 || 0 || 12 || 12 || 10

KOPĀ || || 4 || 67 || 138 || 209 || 399

Kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko EAF ir saņēmis dotāciju pasākumu ietvaros. Tos iegrāmato par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu. Rēķiniem un kredītnotām, ko saņem iepirkuma pasākumu ietvaros, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi tiek ņemti vērā gada beigu periodizācijas procedūrās. Saskaņā ar šiem periodizācijas ierakstiem aplēstās attiecināmās summas ir atzītas saimnieciskā rezultāta pārskatā.

2.7.1.1. Piegādātāji un citi

Šajā pozīcijā ir ietvertas summas, kas maksājamas piegādātājiem, kā arī summas, kas maksājamas publiskajām iestādēm un trešām valstīm.

Samazinājums 157 miljonu euro apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu galvenokārt saistīts ar kreditoru parādu trešām valstīm samazinājumu par 75 miljoniem euro un kreditoru parādu piegādātājiem ārpus publiskā sektora samazinājumu par 37 miljoniem euro.

2.7.1.2. Līdzfinansējuma kreditoru parādi

Lai precīzāk atspoguļotu līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa saistībām.  Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādu samazinājuma galvenais iemesls ir 40 miljonu eiro pārvietošana pie ilgtermiņa kreditoru parādiem.

Kopējais ilgtermiņa un īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādu daudzums palielinājās par 5 miljoniem euro. 2012. gadā jaunas līdzfinansējuma iemaksas tika saņemtas no Vācijas (2 miljoni euro) un Kanādas (2 euro). Zviedrijas līdzfinansējuma kreditoru parādu pieaugumu (par 8 miljoniem euro) daļēji atsvēra Spānijas un AK līdzfinansējuma kreditoru parādu samazinājums (par 2 miljoniem euro katrai) un Itālijas līdzfnansējuma kreditoru parādu noskaidrošana 9. EAF laikā. 

Līdzfinansējuma kreditoru parādi tika samazināti par 8 miljoniem euro, lai atzītu ieņēmumus saistībā ar līdzfinansējamiem projektiem (skatīt 3.1.3. un 3.2.2. skaidrojumu).

2.7.1.3. Dažādi kreditoru parādi

Dažādi kreditoru parādi galvenokārt ir nepiešķirti naudas ieņēmumi un atmaksātās summas.

2.7.2. Uzkrātie izdevumi

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Uzkrātie izdevumi || 19 || 308 || 228 || 555 || 339

KOPĀ || 19 || 308 || 228 || 555 || 339

Gada beigās tiek veikts novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem izdevumiem, par kuriem vēl nav sniegti pārskati. Pēc šiem periodizācijas aprēķiniem novērtētās attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātos izdevumus.

Aprēķinātais priekšfinansējuma summu izmantojums ir atspoguļots kā priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses (skatīt 2.2. skaidrojumu).

2.7.3. Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas

|| || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Apvienotā Karaliste || - || - || 274 || 274 || 289

Īrija || - || - || 9 || 9 || 5

Lietuva || - || - || - || - || 1

Ungārija || - || - || 10 || 10 || -

KOPĀ || - || - || 293 || 293 || 295

Tās ietver dalībvalstu avansa iemaksas.

NETO AKTĪVI

2.8.     PIEPRASĪTAIS FONDU KAPITĀLS

|| || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ

Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691

Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (18 712) || (18 712)

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2011. || 12 840 || 11 699 || 2 440 || 26 979

|| || || ||

Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691

Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (16 112) || (16 112)

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2012. || 12 840 || 11 699 || 5 040 || 29 579

Fondu kapitālu veido kopējā no dalībvalstīm saņemto iemaksu summa attiecīgajam EAF, kā noteikts katrā no iekšējiem nolīgumiem.

Nepieprasītie līdzekļi ir sākotnējais piešķīrums, kas vēl nav pieprasīts no dalībvalstīm.

Pieprasītais fondu kapitāls ir sākotnējo piešķīrumu summa, ko dalībvalstīm pieprasīts pārskaitīt uz kases kontiem saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 16. pantā paredzēto procedūru.

8. un 9. EAF kapitāls ir pieprasīts un pilnībā saņemts.

Pieprasītais un nepieprasītais fondu kapitāls dalībvalstu dalījumā

|| || || || Miljoni euro

Iemaksas || % || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2011. || pieprasīts 2012. gadā || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2012.

Austrija || 2,41 || (451) || 63 || (388)

Beļģija || 3,53 || (661) || 92 || (569)

Dānija || 2,00 || (374) || 52 || (322)

Somija || 1,47 || (275) || 38 || (237)

Francija || 19,55 || (3 658) || 508 || (3 150)

Vācija || 20,50 || (3 836) || 533 || (3 303)

Grieķija || 1,47 || (275) || 38 || (237)

Īrija || 0,91 || (170) || 24 || (147)

Itālija || 12,86 || (2 406) || 334 || (2 072)

Luksemburga || 0,27 || (51) || 7 || (44)

Nīderlande || 4,85 || (908) || 126 || (781)

Portugāle || 1,15 || (215) || 30 || (185)

Spānija || 7,85 || (1 469) || 204 || (1 265)

Zviedrija || 2,74 || (513) || 71 || (441)

Apvienotā Karaliste || 14,82 || (2 773) || 385 || (2 388)

Kipra || 0,09 || (17) || 2 || (15)

Čehijas Republika || 0,51 || (95) || 13 || (82)

Igaunija || 0,05 || (9) || 1 || (8)

Ungārija || 0,55 || (103) || 14 || (89)

Lietuva || 0,12 || (22) || 3 || (19)

Latvija || 0,07 || (13) || 2 || (11)

Malta || 0,03 || (6) || 1 || (5)

Polija || 1,3 || (243) || 34 || (209)

Slovēnija || 0,18 || (34) || 5 || (29)

Slovākija || 0,21 || (39) || 5 || (34)

Bulgārija || 0,14 || (26) || 4 || (23)

Rumānija || 0,37 || (69) || 10 || (60)

KOPĀ || 100,00 || (18 712) || 2 600 || (16 112)

2012. gadā tika pieprasītas 10. EAF iemaksas. Pirmā daļa no dalībvalstu 2013. gada iemaksām tika pieprasīta 2012. gada novembrī.

2.9.     CITAS REZERVES

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ

Atlikums 31.12.2010. || (2 237) || 4 157 || 333 || 2 252

Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (38) || (80) || 118 || 0

Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/406/ES ||                       -   || 150 || (150) || 0

Atlikums 31.12.2011. || (2 276) || 4 227 || 301 || 2 252

Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (78) || (300) || 378 || 0

Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2011/315/ES ||                        -   || 200 || (200) || 0

Atlikums 31.12.2012. || (2 354) || 4 126 || 479 || 2 252

Atlikums 31.12.2012. ietver: || || || ||

- Dienvidsudānai piešķirtie līdzekļi: || -              || 350 || -                    || 350

Kopš 10. EAF stāšanās spēkā 2008. gadā visi iepriekšējo EAF atbrīvotie līdzekļi ir pārvietoti uz 10. EAF rezervi. Šo rezervi var izmantot tikai saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2012. gadā no atbrīvotajiem līdzekļiem uz 10. EAF darbības rezervi tika pārvietoti 78 miljoni euro un 300 miljoni euro attiecīgi no 8. un 9. EAF, un 200 miljoni euro tika pārvietoti no 10. EAF darbības rezerves uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai.[11]

3.         SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

3.1.     PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Izdevumu atgūšana || 2 || 14 || 2 || 17 || 16

STABEX līdzekļu atgūšana ||           49 || - || - || 49 || 26

Peļņa no valūtas maiņas || 7 || 35 || 8 || 51 || 54

Līdzfinansējuma pamatdarbības ienākumi || - || - || 8 || 8 || 2

KOPĀ || 58 || 49 || 18 || 124 || 99

3.1.1. Izdevumu atgūšana

Šī pozīcija atspoguļo EAF grāmatvedības sistēmā reģistrētos EAF izdotos iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem maksājumiem, lai atgūtu iepriekš izmaksātus izdevumus, pamatojoties uz pārbaudēm, revīzijām vai attiecināmības analīzi. Jāmin, ka priekšfinansējuma summu atgūšanu neatspoguļo kā ieņēmumus, bet šīs summas pievieno priekšfinansējuma pozīcijā bilancē.

Nepamatotu maksājumu atgūšana

2012. gadā nepamatotu maksājumu atgūšanai tika izdoti iekasēšanas rīkojumi par 27 miljoniem euro; 2011. gadā šī summa bija 12 miljoni euro. No šīs summas 11 miljoni euro bija saistīti ar izdevumu atgūšanu un attiecīgi reģistrēti kā pamatdarbības ieņēmumi. Izmaksāto priekšfinansējuma summu atgūšana veidoja 16 miljonus euro, kas bilancē tika reģistrēti kā priekšfinansējuma aktīvi.

Nepamatoto maksājumu atgūšanu var apkopot šādi.

Miljoni euro ||

|| Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2012. GADS || Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2011. GADS

Kļūdas || 1 || 1 || 2 || 2 || 1 || 3

Pārkāpumi || 9 || 15 || 25 || 6 || 3 || 8

Paziņots OLAF || 1 || - || 1 || 1 || - || 1

KOPĀ || 11 || 16 || 27 || 8 || 4 || 12

3.1.2. STABEX līdzekļu atgūšana.

Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[12]. Šie līdzekļi tika galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām (12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi (5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos ieņēmumus ietvēra pamatdarbības ienākumos (STABEX atbalsta instruments) 8. EAF saimnieciskā rezultāta pārskatā.

3.1.3. Līdzfinansējuma pamatdarbības ienākumi

Pamatdarbības ienākumi saistībā ar līdzfinansējumu atspoguļo izmantotās iemaksas (skatīt 3.2.2. skaidrojumu). Tā kā šīs iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu), iemaksa tiek atzīta atbilstoši līdzfinansējuma projekta īstenošanai.

3.2.     PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633

Līdzfinansējuma pamatdarbības izdevumi ||  -     ||  -     || 8 || 8 || 2

Zaudējumi no valūtas maiņas || 8 || 39 || 20 || 66 || 61

Debitoru parādu norakstīšana || 0 || 6 || - || 6 || 7

KOPĀ || 49 || 856 || 2 112     || 3 017 || 2 702

2012. gadā Komisija pilnveidoja metodiku attiecībā uz uzkrāto izdevumu aplēsēm. Pēc iepriekš izmantotās metodikas aplēstie darbības izdevumi būtu bijuši 2 849 miljoni euro salīdzinājumā ar 3 017 miljoniem euro pēc pilnveidotās metodikas. Ietekmes uz neto aktīviem summa nemainītos (samazinājums par 168 miljoniem euro), un galvenais iemesls ir līdzekļu pieaugums uzkrāto izdevumu kontos (skat.2.7.2.).

3.2.1. Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. g. || KOPĀ 2011. g.

Plānojamais atbalsts || 17 || 93 || 1 366 || 1 476 || 1 251

Makroekonomiskais atbalsts || - || 8 || - || 8 || 51

Nozaru politika || 0 || 322 || 3 || 326 || 371

Procentu likmes subsīdijas || 5 || - || - || 5 || 0

Iekšējie ĀKK projekti || - || 311 || 409 || 720 || 650

Ārkārtas atbalsts || - || 60 || 274 || 333 || 212

Atbalsts bēgļiem || 6 || - || - || 6 || 0

Riska kapitāls || 1 || - || - || 1 || 19

STABEX || 4 || - || - || 4 || 12

Sysmin || 0 || - || - || 0 || (8)

Citas ar iepriekšējiem EAF saistītās atbalsta programmas || - || 10 || - || 10 || 24

Institucionālais atbalsts || - || (1) || 33 || 32 || 8

Saņemtās eksporta kompensācijas || 7 || 10 || - || 18 || 42

Kopā || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633

EAF pamatdarbības izdevumi ietver dažādus atbalsta instrumentus, un tiem ir dažādas formas atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda.

3.2.2. Līdzfinansējuma pamatdarbības izdevumi

Tie ir izdevumi par līdzfinansējuma projektiem 2012. gadā. Tā kā saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu), atbilstošā iemaksu summa tika atzīta par pamatdarbības ieņēmumiem (skatīt 3.1.3. skaidrojumu).

3.2.3. Debitoru parādu norakstīšana

Šī pozīcija ietver galvenokārt priekšfinansējuma korekcijas un norakstījumus/zaudējumus no pārdošanas saistībā ar debitoriem.

3.3.     ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Administratīvie izdevumi || - || 1 || 106 || 107 || 75

KOPĀ || - || 1 || 106 || 107 || 75

Šī pozīcija ietver atbalsta izdevumus, t.i., administratīvās izmaksas, kas saistītas ar EAF plānošanu un īstenošanu. Tās ir projektu sagatavošanas, pēcpārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas izdevumi, kā arī izdevumi par datortīkliem, tehnisko palīdzību utt.

3.4.     FINANŠU IEŅĒMUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Procentu ienākumi — Eiropas bankas || - || 6 || 4 || 9 || 1

Procenti par priekšfinansējumu || (2) || (24) || (6) || (32) || (21)

KOPĀ || (2) || (18) || (2) || (22) || (20)

Procenti par priekšfinansējumu tiek atzīti saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 7. panta 3. punktu un 8. pantu. 2011. gadā uzkrāto priekšfinansējuma procentu apvērses rezultātā 2012. gada procentu ieņēmumi bija negatīvi.

4.         NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

4.1.     NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt EAF spēju ģenerēt naudu un tās ekvivalentus un EAF vajadzības pēc šīm naudas plūsmām.

Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato EAF pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

4.2.     PAMATDARBĪBA

EAF naudas plūsmas pārskatā ir uzrādītas naudas plūsmas tikai no pamatdarbības, jo EAF neveic ieguldījumu vai finansēšanas darbības. Pamatdarbības mērķis ir piedalīties noteikto politikas rezultātu sasniegšanā.

5.         IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA INFORMĀCIJA

5.1.     IESPĒJAMIE AKTĪVI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Izpildes garantijas || 13 || 171 || 120 || 304 || 325

Ieturēšanas garantijas || 6 || 107 || 74 || 188 || 197

Iespējamie aktīvi saistībā ar tiesā izskatāmām lietām || - || - || - || - || 1

KOPĀ || 19 || 279 || 194 || 492 || 523

5.1.1. Izpildes garantijas

Dažreiz tiek pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka EAF finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar EAF.

Izpildes garantiju samazinājums par 21 miljonu euro ir starpība starp atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju attiecās uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas galvenokārt tika saņemtas 9. EAF ietvaros.

5.1.2. Ieturēšanas garantijas

Ieturēšanas garantijas attiecas tikai uz līgumiem par darbu izpildi. Parasti 10% no starpposma maksājumiem saņēmējiem ietur, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmējs izpilda savas saistības. Šīs ieturētās summas atspoguļo kā maksājamās summas. Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu, darbuzņēmējs var tā vietā iesniegt ieturēšanas garantiju, kas aizstāj no starpposma maksājumiem ieturētās summas. Šīs saņemtās garantijas atspoguļo kā iespējamos aktīvus.

Ieturēšanas garantiju samazinājums par 9 miljoniem euro ir starpība starp atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju attiecās uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas galvenokārt tika saņemtas 9. EAF ietvaros.

5.2.     CITA INFORMĀCIJA

5.2.1. Budžeta saistības, kas vēl nav izdevumi

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav apmaksātas || 103 || 938 || 4 601 || 5 642 || 5 594

Saistītās summas, kas ietvertas saimnieciskā rezultāta pārskatā || (22) || (382) || (310) || (714) || (646)

KOPĀ || 81 || 557 || 4 291 || 4 928 || 4 948

Nenokārtotās budžeta saistības atspoguļo atvērtās saistības, par ko vēl nav veikti maksājumi un/vai saistību atcelšana. Šādas saistības ir raksturīgas daudzgadu programmām. 2012. gada 31. decembrī nenokārtotās budžeta saistības bija 5 642 miljoni euro. Summa, kas atspoguļota kā nākotnē finansējamas saistības, ir šīs nenokārtotās budžeta saistības, atskaitot no tām saistītās summas, kuras kā izdevumi ir iekļautas 2012. gada saimnieciskā rezultāta pārskatā, kopsummā veidojot 4928 miljonus euro.

6.         FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmākā informācija par Eiropas Attīstības fonda finanšu riska pārvaldību attiecas uz Eiropas Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu operācijām Eiropas Attīstības fonda vārdā, lai izmantotu tā līdzekļus.

6.1.     RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKAS UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS

EAF finanšu līdzekļu operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam, un iekšējā nolīgumā.

Saskaņā ar iepriekšminēto regulu ir piemērojami šādi galvenie principi:

– EAF iemaksas veic dalībvalstis, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi;

– dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti euro un citās valūtās, tostarp mazāk zināmās valūtās;

– bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu.

Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 215/2008 44. pantu (skatīt 6.4. iedaļu turpmāk).

Visas komercbankas, kurās EAF vārdā atvērti citi konti, nevis iepriekš minētie speciālie konti, Komisija izvēlas konkursa kārtībā.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.

6.2.     TIRGUS RISKS

6.2.1.  Valūtas risks

Visas iemaksas tiek glabātas euro valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF finanšu līdzekļu operācijas nav pakļautas valūtas riskam.

6.2.2.  Procentu likmju risks

EAF neaizņemas naudu, tādēļ tas nav pakļauts procentu likmju riskam.

Tomēr tas saņem procentus no atlikumiem, kas atrodas dažādos fonda banku kontos. Tādēļ Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka regulāri saņemtie procenti atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamām svārstībām.

Komercbanku kontos turētie diennakts atlikumi tiek atlīdzināti katru dienu. Šādu kontu atlikumu atlīdzināšana balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteikto starpību (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz EONIA (euro diennakts vidējais indekss), un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs likmes svārstības. Dažiem citiem kontiem procentu aprēķins ir piesaistīts ECB minimālajai likmei (ko izmanto ECB refinansēšanas operācijām). Rezultātā EAF neuzņemas risku, ka tā atlikumus varētu atlīdzināt atbilstoši likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

6.3.     KREDĪTRISKS (DARĪJUMA PARTNERA RISKS)

Lielākā daļa EAF finanšu līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 tiek turēti speciālajos kontos, ko dalībvalstis atvērušas iemaksu veikšanai. Vairums šo kontu tiek turēti dalībvalstu valsts kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes EAF rada vismazāko darījuma partnera risku (risku uzņemas dalībvalstis).

Tā EAF finanšu līdzekļu daļa, kas tiek turēta komercbankās, lai veiktu maksājumus, tiek papildināta nepieciešamības brīdī, un to automātiski pārvalda ar Komisijas kases naudas pārvaldības sistēmu. Katrā kontā tur minimālu naudas daudzumu, kas ir proporcionāls vidējai ikdienas maksājumu summai. Rezultātā šajos kontos turētās summas diennaktī parasti ir nelielas, un tādējādi arī EAF risks ir ierobežots.

Papildus tam tiek piemērotas īpašas pamatnostādnes par komercbanku izvēli, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kam ir pakļauts EAF.

Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1). Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var tikt prasīts zemāks līmenis.

6.4.     LIKVIDITĀTES RISKS

Eiropas Attīstības fondam piemērotie budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu visus saistītos maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.

Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic trīs daļās, turpretim maksājumiem piemīt zināma sezonalitāte.

Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus finanšu līdzekļus tādu maksājumu segšanai, kas veicami konkrētajā mēnesī, starp Komisijas finanšu līdzekļu un attiecīgajiem izdevumu departamentiem notiek regulāra informācijas apmaiņa par finanšu līdzekļu stāvokli ar mērķi garantēt, ka konkrētajā periodā veiktie maksājumi nepārsniedz pieejamos finanšu līdzekļus.

Turklāt attiecībā uz EAF ikdienas finanšu līdzekļu operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.

7.         INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nav konstatēti nekādi darījumi, kam šajā pozīcijā būtu vajadzīga īpaša informācijas atklāšana par saistītām personām.

8.         NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

EAF grāmatvedim šo pārskatu iesniegšanas dienā nebija zināmi būtiski apstākļi, nedz arī viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgie paskaidrojumi tika sagatavoti izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš.

9.         SASKAŅOŠANA – SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS – BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

Gada saimniecisko rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā. Savukārt budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības principi. Tā kā budžeta izpildes rezultāts un saimnieciskais rezultāts izriet no vieniem un tiem pašiem pamatā esošiem darījumiem, kontrole ir lietderīga, lai nodrošinātu to saskaņošanas iespēju. Šī saskaņošana ir atspoguļota tabulā turpmāk, izceļot būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem.   

|| || Miljoni euro

|| 2012. g. || 2011. g.

|| ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || (3 023) || (2 700)

|| ||

IEŅĒMUMI || ||

 Prasījumi, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu || (47) || (52)

Kārtējā gadā konstatētie, bet vēl neiekasētie prasījumi || (8) || (3)

Iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi || 14 || 10

Priekšfinansējuma neto ietekme || 62 || 46

Neto uzkrātie ieņēmumi || (40) || (13)

|| ||

IZDEVUMI || ||

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti || 38 || 98

Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā || (101) || (249)

Atceltie maksājumi || 7 || 17

Priekšfinansējuma neto ietekme || (316) || (346)

Neto uzkrātie izdevumi || 204 || 317

|| ||

GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS || (3 209) || (2 874)

9.1. Saskaņošanas posteņi – ieņēmumi

Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījumiem, kuri konstatēti attiecīgā gada laikā, un summām, kuras iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajiem prasījumiem.

Prasījumi, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu, ir reģistrēti saimnieciskās darbības rezultātā, taču budžeta perspektīvā tos nevar uzskatīt par ieņēmumiem, jo iekasētā summa tiek pārvietota uz rezervēm un to nevar atkārtoti piesaistīt bez Padomes lēmuma.

Tāpēc kārtējā gadā konstatētos, bet vēl neiekasētos prasījumus saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskā rezultāta, jo tie nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi jāpievieno saimnieciskajam rezultātam saskaņošanas nolūkā.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir atgūto priekšfinansējuma summu noskaidrošana. Tie ir naudas ieņēmumi, kas neietekmē saimniecisko rezultātu.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.

9.2. Saskaņošanas posteņi – izdevumi

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti, jākoriģē saskaņošanas vajadzībām, jo tie tiek iekļauti saimnieciskajā rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretim iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošanas nolūkā, jo tie ir daļa no kārtējā gada budžeta izdevumiem, bet tie neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu.

Naudas ieņēmumi no atceltajiem maksājumiem neietekmē saimniecisko rezultātu, bet tie ietekmē budžeta izpildes rezultātu.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un tāda priekšfinansējuma noskaidrošana, kas samaksāts kārtējā gadā vai iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Pēdējais minētais atspoguļo izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta uzskaitē, jo samaksas brīdī sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem.

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t.i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto izdevumu apvērse.      

2.           ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU

IEVADS

Iepriekšējie EAF

· ĀKK un EK Padomes 2000. gada 27. jūlija Lēmumā 1/2000 par pārejas pasākumiem paredzēts, ka atsevišķi iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi izlietojami programmām saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem, kurus saskaņā ar pārejas pasākumiem sāk piemērot agrāk.

· Komisijas 2001. gada 16. marta Lēmumā 410/2001 par piešķīrumu sadalīšanu indikatīvajām programmām ĀKK valstīs saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu paredzēts, ka iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi par maksimālo summu 1,2 miljardu euro apmērā jāizlieto īstenošanas pasākumiem saskaņā ar attiecīgā EAF noteikumiem un procedūrām. Tas attiecas uz periodu, pirms stājās spēkā 9. EAF Finanšu protokols.

· Ar Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmumu 1033/2001 tika noteikti piešķīrumi reģionālajām programmām un ĀKK iekšējai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolu.

· Ar Komisijas 2002. gada 11. jūlija Lēmumu 1252/2002 par 60 miljoniem euro palielināja ĀKK valstu iekšējai sadarbībai paredzēto finansējumu, izmantojot 6. un 7. EAF vispārējās rezerves, kā arī paredzēja šo papildu līdzekļu izlietošanu periodā, kamēr vēl nav stājies spēkā 9. EAF Finanšu protokols, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēroja sākotnējiem EAF.

· Visbeidzot, ar ĀKK un EK Padomes 2002. gada 23. decembra Lēmumu 3/2002 tika paredzēts izmantot 25 miljonus euro no 8. EAF nepiešķirtajiem līdzekļiem (vispārējās rezerves), lai iedalītu tos reģionālajai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu.

· Tā kā 6. EAF noslēdza 2006. gadā un 7. EAF noslēdza 2008. gadā, gada pārskatos vairs nav iekļautas tabulas par šo EAF īstenošanu. Turpretim pārnesto atlikumu izpildes rezultāti ir iekļauti 9. EAF pārskatā.

· Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu līdzekļu uzskaites pārredzamību 2012. gada pārskatos, dažādās turpmākajās tabulās 8. EAF īpaši nodalīta tā līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Lomes konvencijās paredzētajam plānojumam, un tā līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Kotonū nolīgumā paredzētajam plānojumam. Saistībā ar Kotonū nolīgumā paredzēto plānojumu summas ir iegrāmatotas un norādītas, pamatojoties uz ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 3. panta 2. punktu, kas attiecas uz valstīm. Minētajā pantā ĀKK valstīm ir paredzēts A finansējums, kura mērķis ir segt makroekonomisko atbalstu un atbalstu programmām un projektiem, kā arī B finansējums, kas paredzēts neparedzētu vajadzību segšanai, piemēram, palīdzībai ārkārtas situācijās, parādu sloga mazināšanas iniciatīvām un atbalstam, kura mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sekas, ko izraisījusi eksporta ieņēmumu nestabilitāte[13]. Attiecībā uz reģioniem pārskati veidoti, balstoties uz reģionālo plānošanu, kas minēta ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 2. nodaļā (t.i., reģionālas indikatīvās programmas un ĀKK iekšējā sadarbība).

· Saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Ib pielikuma 4. punktu (daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam) atlikumi un šo fondu atbrīvotās summas laikposmā no 2007. gada 31. decembra līdz dienai, kad stājās spēkā 10. EAF, tika pārnesti uz 9. EAF, lai nodrošinātu ES pārvaldes darbību un segtu uzsākto projektu kārtējās izmaksas līdz dienai, kad stājas spēkā 10. EAF.

· Padomes Lēmumā 2010/406/ES paredzēts izmantot Sudānas vajadzībām summu 150 miljonu euro apmērā no 9. EAF un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem, lai apmierinātu visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības. Šo summu piešķīra 2011. gadā.

· Padomes Lēmumā 2011/315/ES paredzēts izmantot Dienvidsudānas vajadzībām summu 200 miljonu euro apmērā no 9. EAF un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem, lai atbalstītu Dienvidsudānas attīstības trīsgadu plāna īstenošanu. Šo summu piešķīra 2012. gadā.

10. EAF

ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgums, ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums tika grozīts ar nolīgumu, ko tās pašas valstis Luksemburgā parakstīja 2005. gada 25. jūnijā.

ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Eiropas Savienību stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Lēmums 2007/249/EK).

Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma 2006. gada 17. jūlijā, stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu ES atbalsta ĀKK valstīm un AZT otro periodu (2008.–2013. gads) finansē no 10. EAF, kura kopējo līdzekļu apjoms ir aptuveni 22 682 miljoni euro, un no tiem:

· ĀKK valstīm ir piešķirti 21 966 miljoni euro saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma Ib pielikumā noteikto daudzgadu finanšu shēmu, no šīs summas 20 466 miljonus euro pārvalda Eiropas Komisija;

· 286 miljoni euro piešķirti AZT saskaņā ar pārskatītā Padomes lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu IIAa pielikumu, no šīs summas 256 miljonus euro pārvalda Eiropas Komisija;

· 430 miljoni euro paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 10. EAF līdzekļu plānošanu un izlietojumu, saskaņā ar Iekšējā nolīguma 6. pantu.

Kopš desmitā EAF spēkā stāšanās dienas šīs summas ir papildinātas ar summām, kas atbrīvotas iepriekšējos EAF, ar STABEX (eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības pamatproduktiem stabilizēšanas garantiju programma) procentu ienākumiem un neizmantotajiem naudas atlikumiem fondos pirms 9.EAF. Visi fondi tiek pārvaldīti atbilstoši īpašajiem noteikumiem pārskatītajā Kotonū nolīgumā un iekšējā nolīgumā.

No iepriekš minētajiem 10. EAF piešķīrumiem Eiropas Komisija sākotnējo summu 21 152 miljonu euro apmērā pārvalda šādi:

– 15 300 miljoni euro valstu indikatīvajām programmām, tostarp:

· 13 500 miljoni euro A finansējumam, no tiem 13 345 miljoni euro ir atvērti. Turklāt A finansējums ir palielinājies par 341 miljonu rezerves pārvietošanas rezultātā, palielinājies par 91 miljonu Stabex atbrīvoto saistību slēgšanas rezultātā un samazinājies par 33 miljoniem euro reģionālo piešķīrumu pārvietošanas rezultātā (multireģionālie piešķīrumi Āfrikas valstīm, kurās runā portugāļu valodā). Tādējādi kopējo pieejamo līdzekļu summa ir 13 744 miljoni euro atvērtu piešķīrumu un 155 miljoni euro vēl neatvērtu piešķīrumu.

· 1 800 miljoni euro B finansējumam, pilnībā atvērti. Turklāt, izmantojot rezerves, B finansējums tika palielināts par 148 miljoniem euro, kas ir atvērti, tādējādi atvērto līdzekļu kopsumma ir 1 948 miljoni euro.

– 1 783 miljoni euro reģionālajām indikatīvajām programmām, kopā ar 33 miljonu euro pārnesumu no A finansējuma un 19 miljonu euro pārnesumu uz rezervēm, tādējādi atvērto piešķīrumu apjoms ir 1 797 miljoni euro;

– 2 700 miljoni euro iekšējiem ĀKK piešķīrumiem, kas ir pilnībā atvērti, un kopā ar 195 miljonu euro pārnesumu no rezervēm, tādējādi kopējais atvērto piešķīrumu apjoms ir 2 895 miljoni euro;

– 683 miljonu euro liela rezerve, no tiem 664 miljoni euro ir pārvietoti, tādējādi atlikums ir 19 miljoni euro.

– 430 miljoni euro īstenošanas izmaksām, visi piešķīrumi atvērti;

– 256 miljoni euro AZT piešķīrumiem, no kuriem:

· A finansējuma līdzekļi ir 195 miljoni euro, no tiem atvērti 140 miljoni euro;

· B finansējuma līdzekļi ir 15 miljoni euro, no tiem atvērti 7 miljoni euro;

· reģionālo piešķīrumu līdzekļi ir 40 miljoni euro, visi piešķīrumi atvērti;

· pētījumu / tehniskās palīdzības līdzekļi ir 6 miljoni euro, visi piešķīrumi atvērti.

- 10. EAF neizmantojamā darbības rezerve

Tā kā 10. EAF stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, atlikumi un atbrīvotās summas no 9. un iepriekšējo EAF projektiem, izņemot Stabex līdzekļus un 9. EAF administratīvo finansējumu, tika pārvietotas uz 10. EAF darbības rezervi. Šo rezervi var izmantot saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Turpmāk ir norādīta informācija par šo rezervi 31.12.2012. (miljonos euro).

Kopā līdzekļi, kas pārvietoti uz 10. EAF neizmantojamo rezervi: || 815

atskaitot uz 9. EAF pārvietotos līdzekļus, kurus ar Padomes 2010. gada 12. jūlija Lēmumu 2010/406/ES Padome ir piešķīrusi Sudānai || -150

atskaitot uz 9. EAF pārnestos līdzekļus, kurus ar Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/315/ES Padome ir piešķīrusi Dienvidsudānai || -200

Kopā pieejamā rezerve (ĀKK + AZT): || 465

- 10. EAF Stabex rezerve

Pēc Stabex kontu slēgšanas neizmantotie/atbrīvotie līdzekļi tika pārvietoti uz 10. EAF Stabex A finansējuma rezervi (10. EAF Iekšējā līguma 1. panta 4. punkts) un pēc tam uz attiecīgo valstu indikatīvajām programmām.

Rezerves līdzekļu stāvoklis 31.12.2012. (miljonos euro):

Attiecīgā valsts || A finansējuma rezerve STABEX

Kotdivuāra || 11,43

Kaboverde || 0,01

Gvineja-Bisava || 0,30

Sjerraleone || 0,22

Senegāla || 0,90

Kopā || 12,86

- 10. EAF līdzfinansējums

Desmitā EAF ietvaros tika parakstīti pārnesumu nolīgumi par dalībvalstu līdzfinansējumu 116 miljonu euro apmērā, un tika atvērtas saistību apropriācijas par kopējo summu 99 miljonu euro apmērā, savukārt maksājumu apropriācijas atvēra par iekasētajām summām 93 miljonu euro apmērā.

Līdzfinansējuma apropriācijas 31.12.2012. ir norādītas tabulā (miljonos euro).

|| Saistību apropriācijas || Maksājumu apropriācijas

Līdzfinansējums - A finansējums || 84 || 78

Līdzfinansējums ĀKK ietvaros || 12 || 12

Līdzfinansējums, administratīvie izdevumi || 3 || 3

|| 99 || 93

Turpmākajās tabulās, kurās minētas lēmumos un līgumos paredzētās un samaksātās summas, sniegti dati neto izteiksmē.

Tabulas, kurās situācija atspoguļota pa valstīm un pa instrumentiem, ir pievienotas pielikumā.

2.1.       DOTĀCIJAS

2.2.       KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI

2.3.       CITA INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU

Itālijas līdzfinansējums (1985. g.)

Itālijas līdzfinansējums, kas ir spēkā kopš 1985. gada un 2011. gadā joprojām bija atvērts kā "4. rehabilitācijas programma – Somālija", kura joprojām turpinājās, 2012. gadā beidzot tika noslēgts. Noslēguma atlikumi tika atmaksāti Itālijai.

II DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA || CA/463/13

|| 2013. gada 14. martā

|| Dokuments 13/072

||

||

DIREKTORU PADOME

Ieguldījumu mehānisms

Finanšu pārskati

uz 31.12.2012.

|| ||

|| - Pārskats par finanšu stāvokli - Pārskats par ienākumiem - Pārskats par ieguldītāju līdzekļu izmaiņām - Pārskats par naudas plūsmu - Finanšu pārskatu paskaidrojumi ||

ORG.: E ||

3.         IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

3.1.       PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Paskaidrojumi || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| || ||

AKTĪVI || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 5 || 466 568 || 452 279

Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 115 || 434

Aizdevumi un debitoru parādi || 7 || 1 146 280 || 1 033 160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 8 || 333 001 || 251 660

No ieguldītājiem saņemamās summas || 9/15 || 87 310 || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 10 || 99 029 || -

Citi aktīvi || 11 || 224 || 416

|| || ||

Kopā aktīvi ||   || 2 132 527 || 1 825 259

|| || ||

|| || ||

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || ||

|| || ||

SAISTĪBAS || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 7 035 || 12 702

Nākamo periodu ienākumi || 12 || 37 808 || 33 003

Trešām personām maksājamās summas || 13 || 312 086 || 329 660

Citas saistības || 14 || 1 153 || 1 113

|| || ||

Kopā saistības || || 358 082 || 376 478

|| || ||

IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 15 || 1 561 309 || 1 281 309

Patiesās vērtības rezerve || || 68 434 || 41 750

Nesadalītā peļņa || || 144 702 || 125 722

|| || ||

Kopā ieguldītāju līdzekļi || || 1 774 445 || 1 448 781

|| || ||

Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || || 2 132 527 || 1 825 259

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.2.       GADA PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Paskaidrojumi || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. ||

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. ||

|| || || ||

Procentu un līdzīgi ienākumi || 17 || 67 503 || 59 561 ||

Procentu un līdzīgi izdevumi  || 17 || -1 114 || -940 ||

|| || || ||

Neto procentu un līdzīgi ienākumi || || 66 389 || 58 621 ||

|| || || ||

Maksas un komisijas naudas ienākumi || 18 || 1 934 || 2/149 ||

Maksas un komisijas naudas izdevumi || 18 || -292 || -144 ||

|| || || ||

Neto maksas un komisijas naudas ienākumi || || 1 642 || 2 005 ||

|| || || ||

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || 5 348 || -7 534 ||

Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 19 || 1 045 || 17 228 ||

Neto zaudējumi/peļņa no ārvalstu valūtas maiņas || || -10 575 || 8 376 ||

|| || || ||

Finanšu operāciju neto rezultāts || || -4 182 || 18 070 ||

|| || || ||

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi || 7 || 597 || 27 452 ||

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums || 8 || -8 927 || -6 888 ||

Citu aktīvu vērtības samazinājums || 20 || -337 || - ||

Vispārējie administratīvie izdevumi || 21 || -36 202 || -38 006 ||

|| || || ||

Peļņa gadā || || 18 980 || 61 254 ||

|| || || ||

Citi ienākumi: || || || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi – Patiesās vērtības rezerve  || || || ||

1. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu neto izmaiņas patiesajā vērtībā  || 8 || 18 551 || 20 574 ||

2. Neto summa, kas pārnesta uz peļņu vai zaudējumiem || 8 || 8 133 || -3 394 ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi kopā || || 26 684 || 17 180 ||

|| || || ||

Citi ienākumi kopā || || 26 684 || 17 180 ||

|| || || ||

Ienākumi kopā par gadu || || 45 664 || 78 434 ||

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.3.       GADA PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM LĪDZ 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā

2012. gada 1. janvārī                                                 Paskaidrojumi || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781

|| || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā                                   15 || 280 000 || - || - || 280 000

|| || || ||

Peļņa 2012. gadā || - || - || 18 980 || 18 980

|| || || ||

Citi ienākumi kopā par gadu || - || 26 684 || - || 26 684

|| || || ||

Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 280 000 || 26 684 || 18 980 || 325 664

|| || || ||

2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 68 434 || 144 702 || 1 774 445

|| || || ||

|| Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā

2011. gada 1. janvārī                                                 Paskaidrojumi || 1 131 309 || 24 570 || 64 468 || 1 220 347

|| || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā                                   15 || 150 000 || - || - || 150 000

|| || || ||

Peļņa 2011. gadā || - || - || 61 254 || 61 254

|| || || ||

Citi ienākumi kopā par gadu || - || 17 180 || - || 17 180

|| || || ||

Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 150 000 || 17 180 || 61 254 || 228 434

|| || || ||

2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781

|| || || ||

|| || || ||

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.4.       GADA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Paskaidrojumi || No 01.01.2012. līdz 31.12.2012. || No 01.01.2011. līdz 31.12.2011.

PAMATDARBĪBA || || ||

Peļņa finanšu gadā || || 18 980 || 61 254

Korekcijas || || ||

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums  || || 8 927 || 3 172

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma neto izmaiņas   || || -597 || -27 452

Kapitalizētie procenti no aizdevumiem un debitoru parādiem || 7 || -9 622 || -10 512

Izmaiņas uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem || || -1 407 || -2 801

Izmaiņas līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās || || -751 || -

Nākamo periodu ienākumu palielinājums || || 4 805 || 3 424

Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz aizdevumiem  || || 16 044 || -15 337

Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || || -1 204 || 34

Pamatdarbības peļņa pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās || || 35 175 || 11 782

|| || ||

Aizdevumu maksājumi || 7 || -233 018 || -237 040

Aizdevumu atmaksa || 7 || 115 480 || 104 410

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || -5 348 || 7 534

Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu palielinājums || || -98 278 || -

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu palielinājums || 8 || -81 981 || -67 829

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana  || 8 || 19 601 || 24 971

Citu aktīvu samazinājums || || 192 || 2 756

Citu saistību palielinājums || || 40 || 173

Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu palielinājums || || 6 876 || 4 144

|| || ||

Neto naudas plūsma no pamatdarbības || || -241 261 || -149 099

|| || ||

FINANSĒŠANAS DARBĪBA || || ||

Dalībvalstu iemaksas || || 236 345 || 136 345

Summas, saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu subsīdijām || || 43 655 || 76 345

Summas, kas izmaksātas dalībvalstu uzdevumā attiecībā uz procentu subsīdijām    || || -24 450 || -22 899

|| || ||

Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības || || 255 550 || 189 791

|| || ||

Naudas un tās ekvivalentu neto palielinājums || || 14 289 || 40 692

Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā || || 452 279 || 411 587

Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās || || 466 568 || 452 279

|| || ||

Nauda un tās ekvivalenti ir: || || ||

Skaidra nauda || || 10 588 || 3 127

Termiņnoguldījumi || || 455 980 || 449 152

|| || 466 568 || 452 279

|| || ||

Papildu dati par operatīvās darbības naudas plūsmām || || 2012. G. || 2011. G.

Saņemtie procenti || || 64 490 || 57 391

Procentu maksājumi || || -1 137 || -1 162

Saņemtās dividendes || || 975 || 974

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.5.       PASKAIDROJUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.)

1 Vispārīga informācija

Ieguldījumu mehānismu ("Mehānisms" vai „IM”) izveidoja Kotonū nolīguma ("Nolīgums") par sadarbību un atbalstu attīstībai ietvaros, ko, vienojoties Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupai ("ĀKK valstis") un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, noslēdza 2000. gada 23. jūnijā, un to pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 23. jūnijā.

Mehānisms nav individuāls tiesību subjekts, un Eiropas Investīciju Banka (“EIB”) saskaņā ar Nolīguma noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“donori”) vārdā.

Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu nodrošina no ES dalībvalstu budžeta un izmaksā atbilstoši finanšu protokoliem, kas paredzēti nākamo piecu līdz sešu gadu periodam. Saskaņā ar Nolīgumu un pēc otrā finanšu protokola stāšanas spēkā 2008. gada 1. jūlijā (ietverot laika posmu no 2008. līdz 2013. gadam), kas minēts kā 10. Eiropas Attīstības fonds („EAF”), Eiropas Investīciju bankai ("EIB" vai ”Banka”) ir uzticēta šādu jomu pārvaldība:

- mehānisms – 3 185,5 miljonus euro risku ietverošs apgrozības fonds, kas vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni euro ir piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām („AZT valstis”);

- dotācijas procentu likmes subsīdijām 400 miljonu euro apmērā ĀKK valstīm un 1,5 miljonu euro apmērā AZT valstīm; Līdz 10 % no šīm subsīdijām var izmantot projektu tehniskās palīdzības finansēšanai.

Šie finanšu pārskati attiecas uz periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

 

Atbilstoši EIB Vadības komitejas priekšlikumam EIB Direktoru padome 2013. gada 14. martā pieņēma finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei apstiprināšanai līdz 2013. gada 14. maijam.

2 Nozīmīga grāmatvedības politika

2.1 Pārskata sagatavošanas pamats – atbilstības apliecinājums

Mehānisma finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar Starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), kā to pieņēmusi Eiropas Savienība.

2.2 Būtiski grāmatvedības vērtējumi un aplēses

Finanšu pārskatu sagatavošanai jāizmanto grāmatvedības aplēses. Nepieciešams, lai Eiropas Investīciju bankas vadība izmantotu savus vērtējumus Ieguldījumu mehānisma grāmatvedības politikas piemērošanas procesā. Turpmāk tiek atspoguļotas kompleksākas jomas, kurām jāpiemēro rūpīgāki vērtējumi, vai jomas, kurās pieņēmumi un aplēses ir būtiskas finanšu pārskatiem.

Būtiskākie vērtējumi un aplēses ir minētas turpmāk.

§ Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas iegrāmatota finanšu stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīvo tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes, kas ietver matemātiskos modeļus. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamā tirgū, bet, ja tas nav iespējams, nosakot patieso vērtību, ir vajadzīgs vērtējums. Šie vērtējumi ietver apsvērumus par likviditāti un modelim vajadzīgajiem datiem, piemēram, korelāciju un vērtības zudumu atvasinātajiem instrumentiem, kuru termiņš ir garāks par trīs mēnešiem.

§ Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Mehānismā tiek pārskatīti problemātiskie aizdevumi un debitoru parādi katra pārskata datumā, lai novērtētu, vai vērtības samazinājums ir iegrāmatojams ienākumu pārskatā. Jo īpaši Eiropas Investīciju bankas vadības vērtējums ir vajadzīgs, veicot aplēses par nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kad jānosaka vērtības samazinājuma līmenis. Šādas aplēses tiek veiktas, pamatojoties uz pieņēmumiem par vairākiem faktoriem, un faktiskie rezultāti var būt citādāki, izraisot izmaiņas vērtības samazinājuma rezervē nākotnē. Papildus konkrētiem vērtības samazinājumiem, kas aprēķināti atsevišķi būtiskiem aizdevumiem un debitoru parādiem mehānismā var noteikt arī kopēju vērtības samazinājumu aizdevumiem un debitoru parādiem, kur īpaši nav prasīts konkrēts vērtības samazinājums, bet attiecībā uz kuriem konstatēts lielāks nesamaksāšanas risks, nekā sākotnēji tos piešķirot.

Principā aizdevumu uzskata par samazinātas vērtības aizdevumu, ja procentu un pamatsummas maksājuma termiņš ir kavēts par 90 vai vairāk dienām un tajā pašā laikā Eiropas Investīciju bankas vadība uzskata, ka pastāv objektīvas norādes uz vērtības samazināšanos.

§ Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtēšana

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtējumu parasti pamato ar:

- nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošiem neseniem darījumiem;

- cita pēc būtības līdzīga instrumenta patieso vērtību;

- plānotām naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro līdzīgām vienībām ar līdzīgu termiņu un riska īpašībām; vai

- citiem vērtēšanas modeļiem.

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīga rūpīga vērtēšana. Mehānismā periodiski pielāgo vērtēšanas metodes un pārbauda to ticamību, izmantojot cenas no tā paša instrumenta novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos novērojamos tirgos pieejamajiem datiem.

§ Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānismā pārdošanai pieejamos kapitāla ieguldījumus uzskata par tādiem, kuru vērtība ir samazinājusies, ja ir bijuši būtiski vai ilgstoši patiesās vērtības kritumi zem to izmaksām vai ja pastāv citi objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam. To, vai kritums ir būtisks vai ilgstošs, nosaka, pamatojoties uz vērtējumu. Mehānisma ietvaros par būtisku parasti uzskata 30 % un lielāku kritumu, savukārt ilgstošs kritums ir tāds, kura periods pārsniedz 12 mēnešus. Turklāt Mehānisma ietvaros tiek novērtēti citi faktori, tostarp akciju kursa normālais vērtības zudums attiecībā uz kotētu kapitālu, kā arī nākotnes naudas plūsmas un diskonta faktori attiecībā uz nekotētu kapitālu.

2.3 Izmaiņas grāmatvedības politikā

Pieņemtā grāmatvedības politika atbilst iepriekšējā finanšu gadā izmantotajai politikai. Mehānisms gada laikā nav pieņēmis jaunu vai grozītu SFPS.

Publicētie standarti, kas vēl nav spēkā

Atsevišķi jaunie standarti, grozījumi standartos un to skaidrojumi stājas spēkā tikai gada periodiem, kas sākas pēc 2012. gada 1. janvāra, un šo finanšu pārskatu sagatavošanai tie netika piemēroti.

1. SGS Citu ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos

Grozījumi 1. SGS maina Citu ienākumu posteņu izkārtojumu. Posteņi, kas vēlāk tiks pārklasificēti kā peļņa vai zaudējumi, jānošķir no posteņiem, kuru klasifikācija nekad nemainīsies. Standarts ir spēkā attiecībā uz periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk, un ir pieļaujama agrīna pieņemšana.

9. SFPS Finanšu instrumenti

Šis standarts ir pirmais posms SGSP trīsdaļīgajā projektā, kura mērķis ir aizstāt 39. SGS Finanšu instrumenti, un tajā ir pārskatītas finanšu aktīvu un saistību kategorijas un to grāmatvedības uzskaite. Standarta izstrāde turpinās, un ar laiku tas pilnībā aizstās 39. SGS. Aktuālais standarta spēkā stāšanās datums ir 2015. gada 1. janvāris. Eiropas Savienība vēl nav apstiprinājusi 9. SFPS. Šo standartu nav plānots Mehānismam piemērot priekšlaicīgi, un tā ietekmes apmērs vēl nav noteikts.

Šis standarts ir publicēts 2011. gadā, nosakot spēkā stāšanās datumu 2013. gada 1. janvārī un paredzot agrīnās pieņemšanas iespēju. Šā standarta pieņemšanas ietekme uz Mehānisma finanšu pārskatiem vēl nav noteikta.

13. SFPS Patiesās vērtības noteikšana

Šajā standartā ir definēta patiesā vērtība, noteikta sistēma patiesās vērtības aprēķināšanai un pieprasīts atklāt informāciju par patiesās vērtības noteikšanu.

2.4 Būtiskāko grāmatvedības politiku kopsavilkums

Finanšu stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības krītošas likviditātes secībā un neuzrāda atšķirību starp īstermiņa un ilgtermiņa posteņiem.

2.4.1 Ārvalstu valūtu pārrēķini

Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR), kas ir arī darbības valūta. Ja nav norādīts citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro atbilstoši valūtas maiņas kursam bilances datumā. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, iegrāmato ienākumu pārskatā.

Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārvērš euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārvērš, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.

Starpību, kas radusies valūtas kursa izmaiņu rezultātā, veicot darījumus ar citu valūtas kursu, nevis kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā, un nerealizētu starpību, kas radusies ārvalstu valūtas kursa izmaiņu rezultātā saistībā ar nenokārtotiem monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, atzīst ienākumu pārskatā.

Ienākumu pārskata elementus pārvērš euro, pamatojoties uz valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā katra mēneša beigās.

2.4.2 Nauda un tās ekvivalenti

Mehānisma ietvaros ar naudu un tās ekvivalentiem saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai īstermiņa parāda vērtspapīrus ar trīs mēnešu vai īsāku sākotnējo termiņu.

2.4.3 Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie instrumenti

Finanšu aktīvus iegrāmato, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.

§ Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi ir kotētas obligācijas, kuras plānots turēt līdz termiņa beigām.

Šīs obligācijas sākotnēji uzskaita patiesajā vērtībā, pieskaitot visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas.  Starpību starp sākuma cenu un dzēšanas vērtību obligācijas atlikušajā darbības laikā noraksta, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.

Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai vienkārši notikums) ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Ar vērtības samazinājumu saistītus zaudējumus atzīst peļņas un zaudējumu daļā, un zaudējumu apmēru nosaka, aprēķinot starpību starp uzskaites vērtību un pašreizējo vērtību plānotajām nākotnes naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi.

§ Aizdevumi

Mehānisma aizdevumus atzīst Mehānisma aktīvos, kad aizņēmējiem ir samaksāts avanss. Tos sākotnēji iegrāmato atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevumam izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam aprēķina kā amortizācijas izmaksas, izmantojot faktiskā ienesīguma metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam vai neiekasējamībai.

§ Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir aktīvi, kas kā tādi ir norādīti vai ko nevar klasificēt kā norādītus patiesajā vērtībā ar peļņas vai zaudējumu palīdzību un kuri ir turēti līdz termiņa beigām, vai aizdevumi un debitoru parādi. Tie ietver kapitāla instrumentus un ieguldījumus riska kapitāla fondos.

Pēc sākotnējās novērtēšanas pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Kapitāla ieguldījumu patiesās vērtības novērtēšanā jāņem vērā šādi aspekti, ko nevar iegūt no aktīvajiem tirgiem.

a. Riska kapitāla fondi

Katra riska kapitāla fonda patiesā vērtība tiks pamatota ar jaunāko pieejamo neto aktīvu vērtību (NAV), ko paziņo fonds, ja to aprēķina, pamatojoties uz starptautiskām vērtēšanas pamatnostādnēm, kas atzītas par atbilstošām SFPS (piemēram: starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas pamatnostādnes, IPEV pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas Riska kapitāla asociācija). Tomēr Mehānisma ietvaros var tikt pieņemts lēmums koriģēt fonda paziņoto NAV, ja pastāv jautājumi, kas var ietekmēt vērtības noteikšanu.

b. Tieši kapitāla ieguldījumi

Ieguldījuma patiesās vērtības pamatā ir jaunākie pieejamie finanšu pārskati, ja vajadzīgs, atkārtoti izmantojot to pašu modeli, kas izmantots līdzdalības iegūšanai.

Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no riska kapitāla fondiem un tiešiem kapitāla ieguldījumiem tiek reģistrēti ieguldītāja līdzekļos, līdz šādi ieguldījumi tiek pārdoti, saņemti vai atsavināti vai līdz tiek noteikts, ka šādu ieguldījumu vērtība ir samazinājusies. Ja tiek noteikts, ka pārdošanai pieejama ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, kumulatīvā nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš atzīti kapitālā, tiek iekļauti ienākumu pārskatā.

Nekotētam ieguldījumam patieso vērtību nosaka, piemērojot atzītas novērtēšanas metodes (piemēram, diskontētās naudas plūsmas metode vai vairāku metožu apvienojums). Ja patieso vērtību nevar uzticami novērtēt, šādi ieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši izmaksām. Jāņem vērā, ka pirmajos divos gados pēc ieguldījumu veikšanas tiem tiek atzīta uzskaites vērtība atbilstoši izmaksām.

Mehānisma iegādātās līdzdalības galvenokārt ir ieguldījumi privātajā kapitālā vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares praksi parasti šādi ieguldījumi ir ieguldījumi, ko kopīgi paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem nevienam atsevišķi nav pietiekamas ietekmes, lai noteiktu šāda fonda ikdienas darbību un ieguldījumu aktivitātes. Tādējādi jebkāda ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes struktūrās nedod ieguldītājam iespēju ietekmēt fonda ikdienas darbību. Turklāt individuālie ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, tādās jomās kā dividenžu izmaksas kārtība vai citi izmaksu jautājumi. Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldītāji, pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē pārvaldītāju un visu akcionāru tiesības un pienākumus. Akcionāru līgums kopumā aizliedz individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt priviliģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai. Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam nav būtiskas kontroles vai ietekmes pār jebkuru no minētajiem ieguldījumiem 27. un 28. SGS nozīmē, tostarp arī pār tiem ieguldījumiem, kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % no balsstiesībām.

§ Garantijas

Sākotnējās atzīšanas brīdī finanšu garantijas tiek atzītas patiesajā vērtībā atbilstoši sagaidāmo prēmiju neto pašreizējai vērtībai (NPV). Šo aprēķinu veic katra darījuma sākuma datumā un atzīst bilancē kā "Finanšu garantijas" postenī "Citi aktīvi" un "Citas saistības".

Pēc sākotnējās atzīšanas Mehānisma saistības attiecībā uz šādām garantijām tiek novērtētas lielākajā no šādām vērtībām:

- labākā aplēse izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nokārtotu visas no garantijas izrietošās finansiālās saistības, un to aprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem un informāciju, kas pieejama finanšu stāvokļa pārskata datumā;

- sākotnēji atzītā summa, atskaitot kumulatīvo amortizāciju. Sākotnēji atzītās summas amortizāciju aprēķina, izmantojot aktuāra metodi.

Saistību palielinājums vai samazinājums attiecībā uz finanšu garantijām ir norādīts ienākumu pārskata postenī "Maksas un komisijas naudas ienākumi".

Mehānisma aktīvi saskaņā ar šādu garantiju pēc tam tiek amortizēti, izmantojot aktuāra metodi, un izvērtē vērtības samazinājumu.

Turklāt pēc garantijas līguma parakstīšanas to atspoguļo kā Mehānisma iespējamās saistības, savukārt pēc garantijas izmantošanas – kā Mehānisma saistības.

2.4.4 Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Vērtības samazinājuma pierādījumi var būt pazīmes, ka aizņēmējam vai aizņēmēju grupai ir būtiskas finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā, pastāv iespējamība, ka var tikt uzsākta bankrota procedūra vai tiktu veikta cita finansiāla reorganizācija un ka, pamatojoties uz uzskatāmiem datiem, ir konstatējams plānotās nākotnes naudas plūsmas ievērojams kritums, piemēram, saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos apstākļos, kas ir savstarpēji saistītas ar saistību neizpildi.

Attiecībā uz neatmaksātiem aizdevumiem finanšu gada beigās, kas uzskaitīti amortizācijas izmaksās, vērtības samazinājumu aprēķina, kad tiek sniegti objektīvi pierādījumi par to summu pilnīgu vai daļēju neatgūšanas risku saskaņā ar sākotnējiem līguma noteikumiem vai ekvivalentu vērtību. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir zaudējumi, kas radušies no vērtības samazināšanās, zaudējumu apjoms tiek novērtēts kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un plānoto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta, izmantojot rezervju kontu, un zaudējumu summa tiek atzīta ienākumu pārskatā. Procentu ienākumi turpina uzkrāties par samazināto uzskaites vērtību, pamatojoties uz aktīva efektīvo procentu likmi. Aizdevumi un ar tiem saistītā rezerve tiek norakstīti, ja nav reālas izredzes tos nākotnē atgūt. Ja nākamajā gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina vai samazina, koriģējot rezervju kontu.

Mehānisms veic individuālus kredītriska novērtējumus katrai atsevišķai operācijai un neņem vērā kolektīvu vērtības samazināšanos.

Attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma vērtība ir samazinājusies. Objektīvie pierādījumi ir pierādījumi par ieguldījuma būtisku vai ilgstošu patiesās vērtības kritumu zem tā izmaksām. Ja ir pierādījumi par vērtības samazināšanos, uzkrātos zaudējumus (kas ir aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot ieguldījuma vērtības samazinājuma zaudējumus, kuri sākotnēji ir atzīti ienākumu pārskatā) izņem no ieguldītāju līdzekļiem un atzīst ienākumu pārskatā. Zaudējumus saistībā ar pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājumu neapvērš, izmantojot ienākumu pārskatu; to patiesās vērtības palielinājumus pēc vērtības samazināšanās atzīst tieši ieguldītāju līdzekļos.

Eiropas Investīciju bankas riska pārvaldības struktūra pārskata finanšu aktīvu vērtības samazinājumu vismaz reizi gadā. Izrietošās korekcijas ietver vērtības samazinājuma uzrādīšanu ienākumu pārskata aktīva pastāvēšanas laikā un jebkādas korekcijas, kas vajadzīgas attiecībā uz sākotnēji noteiktā vērtības samazinājuma pārvērtēšanu.

2.4.5 Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie instrumenti ietver starpvalūtu mijmaiņas darījumus, starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumus un biržā netirgotus valūtas nākotnes darījumus.

Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkuru peļņu vai zaudējumus, kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā.

Mehānisms neizmanto 39.SGS paredzētās riska ierobežošanas iespējas. Visus atvasinātos instrumentus atspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķinā patiesajā vērtībā, un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu instrumentiem.  Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem un trešās personas kotētām cenām.

Atvasinātos instrumentus uzskaita patiesajā vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, tad – saistībās. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas ir iekļautas postenī "Finanšu operāciju neto rezultāts".

Sākotnēji atvasinātos instrumentus atzīst pēc darījuma datuma.

2.4.6 Iemaksas

Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā, kurā ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Ieguldījumu mehānismā.

Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā pašu kapitāls:

- kā definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstij tiesības izlemt par mehānisma neto aktīvu izmantošanu mehānisma likvidācijas gadījumā;

- tie ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām;

- visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes;

- instrumentam nav tādu īpatnību, kas liktu to klasificēt kā saistības; kā arī

- kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā.

2.4.7 Procentu ienākumi no aizdevumiem

Procenti no Mehānisma aizdevumiem tiek iegrāmatoti ienākumu pārskatā ("Procenti un līdzīgi ienākumi") un finanšu stāvokļa pārskatā ("Aizdevumi un debitoru parādi") saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru tieši diskontē plānotās nākotnē maksājamās vai saņemamās naudas summas paredzētajā aizdevuma darbības laikā attiecībā uz aizdevuma neto uzskaites vērtību. Ja aizdevuma uzskaites vērtība ir kritusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.

2.4.8 Procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība

Savas darbības ietvaros ar Mehānismu dalībvalstu vārdā pārvalda procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību.

Daļa no dalībvalstu iemaksām, kas piešķirtas procentu subsīdiju samaksai, nav uzskaitīta Mehānisma ieguldītāju līdzekļos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājama summa. Mehānisms veic maksājumus galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.

Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību, nav piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā iemaksu Mehānismā.

2.4.9 Procentu ienākumi no naudas un tās ekvivalentiem

Procentu ienākumi no naudas un tās ekvivalentiem tiek atzīti Mehānisma ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu.

2.4.10 Maksas, komisijas nauda un dividendes

Maksas, kuras saņemtas par pakalpojumiem, kas sniegti kādā noteiktā laika periodā, atzīst kā ienākumus, kad pakalpojumi ir sniegti. Saistību maksas tiek atliktas un atzītas ienākumos, izmantojot efektīvo procentu metodi, laika periodā no attiecīgā aizdevuma izmaksāšanas līdz atmaksāšanai.

Dividendes, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, tiek atzītas saņemšanas brīdī.

2.4.11 Nodokļi

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

3 Riska pārvaldība

Šajā paskaidrojumā ir sniegta informācija par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu Mehānismā. Šie riski ir:

- kredītrisks – zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp norēķinos;

- likviditātes risks – risks, ka struktūrai būs grūtības izpildīt pienākumus attiecībā uz finanšu saistībām, par kurām norēķinus veic ar naudas vai citu finanšu aktīvu iemaksu;

- tirgus risks – risks saistībā ar tādiem mainīgiem atskaites faktoriem tirgos kā procentu likmes, ārvalstu valūtu kursi un kapitāla tirgu cenas.

3.1 Riska pārvaldības organizācija

Eiropas Investīciju banka pastāvīgi pielāgo savu riska pārvaldību.

EIB riska pārvaldības struktūra neatkarīgi apzina, novērtē, uzrauga kredītriskus un kapitāla cenu riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo par tiem. Atbilstoši sistēmai, kas paredz pienākumu nodalīšanu, riska pārvaldības struktūra ir neatkarīga no citiem bankas dienestiem. Riska pārvaldības ģenerāldirektors par riska jautājumiem ziņo atbildīgajam Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāja vietniekam. Atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks regulāri tiekas ar Revīzijas komiteju, lai apspriestu ar riskiem saistītos jautājumus. Viņš arī pārrauga ziņošanu par riskiem Eiropas Investīciju bankas Vadības komitejai un Direktoru padomei.

3.2 Kredītrisks

Kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp norēķinos.

3.2.1. Kredītriska politika

EIB veic aizdevumu partneru kredītanalīzi, lai novērtētu kredītrisku tā kvantificēšanai un cenas noteikšanai. Mehānismam ir izstrādāta iekšējo reitingu metode (IRM) uzņēmumiem un finanšu iestādēm, lai noteiktu iekšējos reitingus tās galvenajiem aizņēmējiem un garantiju saņēmējiem. Metodes pamatā ir novērtējuma lapu sistēma. Novērtējuma lapas ir īpaši piemērotas katram lielākajam kredītu darījumu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi, bankas, valsts sektora uzņēmumi, u.tml.). Ņemot vērā banku darījumu labāko praksi un Bāzeles starptautiskās vienošanās par kapitāla prasībām („Bāzele II”) principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti atbilstoši iekšējo reitingu kategorijām, izmantojot konkrētā darījuma partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim sākotnēji piešķir iekšējo reitingu, kas atspoguļo darījumu partnera ilgtermiņa ārvalstu valūtas reitingu (vai vietējās valūtas ekvivalentu, ja vajadzīgs), pēc tam, kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera riska profils un darbības riska konteksts tā valstī.

Projekta finanšu un citu strukturētu ierobežotu glābšanas darbību kredītnovērtējumam IRM nepiemēro un izmanto nozarei atbilstošos kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai. Šie instrumenti ietver projekta līgumiskās sistēmas analīzi, darījumu partneru analīzi un naudas plūsmu simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu iestādēm, katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu un novērtē iespējamos zaudējumus.

Visiem darījumiem, ko neslēdz ar valstīm (vai kuri netiek garantēti/asimilēti valsts līmenī), ir prasība ievērot konkrētu darījuma līmeni un darījuma partneru apmēra ierobežojumus. Katra darījuma maksimālā nominālā summa nedrīkst pārsniegt ierobežojumu, kas ir atkarīgs no darījuma paredzamajiem zaudējumiem. Darījumu partnera ierobežojumus piemēro konsolidētajiem riskiem. Šie ierobežojumi parasti atspoguļo darījuma partnera pašu līdzekļu apmēru, kā arī to ārējā ilgtermiņa finansējuma kopsummu.

Lai mazinātu kredītrisku, Mehānisms izmanto dažādus kredīta kvalitātes uzlabojumus:

- ar projektu saistītus vērtspapīrus (piemēram, ieķīlātas akcijas; ieķīlātus aktīvus; tiesību cesiju; ieķīlātus kontus) un/vai

- garantijas, ko parasti sniedz finansētā projekta sponsors (piemēram, pabeigšanas garantijas, pirmā pieprasījuma garantijas).

Mehānisms reti izmanto kredīta kvalitātes uzlabojumus, kas nav tieši saistīti ar projekta risku, tādus kā nodrošinājumi vai banku garantijas.

Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto atvasinātos kredītinstrumentus.

3.2.2. Maksimālais kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus kredīta kvalitātes uzlabojumus

Turpmāk redzamajā tabulā ir atspoguļots finanšu stāvokļa pārskata komponentu, tostarp atvasināto instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi.

Maksimālais kredītrisks (tūkstošos euro) || 31.12.2012. || 31.12.2011.

AKTĪVI || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279

Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 434

Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 033 160

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || -

Citi aktīvi || 224 || 416

Kopā aktīvi || 1 799 526 || 1 573 599

|| ||

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI || ||

Iespējamās saistības || ||

- Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000

Saistības || ||

- Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092

- Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909

Kopā ārpusbilances posteņi || 775 268 || 729 001

|| ||

Kopā kredītrisks || 2 574 794 || 2 302 600

3.2.3. Kredītrisks saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem

3.2.3.1 Kredītriska novērtējums aizdevumiem un debitoru parādiem

Katram atsevišķajam aizdevuma darījumam Mehānismā piemēro vispusīgu riska novērtējumu un paredzamo zaudējumu aprēķina kvantifikāciju, ko atspoguļo kā aizdevumu klasifikāciju (AK). AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem, kvalitatīvi izvērtējot aizņēmēju, aizdevuma termiņu, garantiju un, ja vajadzīgs, garantētāju.

Aizdevumu klasifikācijas (AK) sistēmu veido metodes, procesi, datubāzes un IT sistēmas, kas atbalsta kredītriska novērtējumu aizdevumu operācijās un paredzamo zaudējumu aprēķinu kvantifikāciju. Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK atspoguļo aprēķināto “paredzamo zaudējumu” pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno parādnieku saistību neizpildes varbūtību, riska darījumu apjomu un zaudējumu smagumu saistību neizpildes gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem:

- kā palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai aizdevuma risku novērtēšanai;

- kā palīgu uzraudzības centienu paplašināšanai;

- kā aizdevumu portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā konkrētā datumā;

- kā vienu no ievades datiem, pieņemot lēmumus par cenu, kuru pamatā ir paredzamie zaudējumi.

AK noteikšanai izmanto šādus faktorus:

i) Aizņēmēja kredītspēja: riska pārvaldības struktūra neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām metodēm un ārējiem datiem. Saskaņā ar izvēlēto „Bāzele II" progresīvo pieeju banka ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodi (IRM), lai noteiktu aizņēmēju un garantētāju iekšējos reitingus. Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas konkrētajiem darījumu partneru veidiem.

ii) Saistību neizpildes korelācija: tā kvantificē varbūtību, ka vienlaicīgas finanšu grūtības rodas gan aizņēmējam, gan garantētājam. Jo augstāka ir korelācija starp aizņēmēja un garantētāja saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas vērtība un attiecīgi zemāka AK.

iii) Garantijas instrumentu un vērtspapīru vērtība: šo vērtību nosaka, vienlaicīgi izvērtējot emitenta kredītspēju un izmantotā instrumenta veidu.

iv) Līgumiskā sistēma: pareiza līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma kvalitāti un palielina tā iekšējo reitingu.

v) Aizdevuma termiņš: pie līdzīgiem nosacījumiem garāks aizdevuma termiņš nozīmē augstāku risku attiecībā uz iespējamām grūtībām aizdevuma apkalpošanā.

Aizdevuma paredzētos zaudējumus aprēķina, apvienojot piecus iepriekš minētos elementus. Atkarībā no šo zaudējumu apmēra aizdevumam piešķir vienu no turpmāk minētajām aizdevumu reitingu kategorijām.

A     Augstākās kvalitātes aizdevumi: šai kategorijai ir trīs apakškategorijas. A ir visu ES valstu riski, t.i., aizdevumi, kurus piešķir dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez nosacījumiem garantē dalībvalstis, attiecībā uz kuriem nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības un kuriem paredzamie zaudējumi ir 0 %. A+ ir aizdevumi, kurus piešķir vienībām vai kurus garantē vienības, kas nav dalībvalstis, un attiecībā uz kuriem aizdevuma termiņa laikā nav paredzama tā pasliktināšanās. A- ir tādas aizdevumu darbības, par kurām pastāv zināmas šaubas par tā pašreizējā statusa saglabāšanu (piemēram, aizdevumam ir garš termiņš vai tā nodrošinājumam, kas parasti būtu uzskatāms par izcilu, ir paredzamas augstas cenu svārstības nākotnē), tomēr paredzams, ka negatīvajiem faktoriem varētu būt diezgan ierobežota ietekme.

B      Augstas kvalitātes aizdevumi: tā ir aktīvu kategorija, par kuriem banka jūtas droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes pasliktināšanās nākotnē. Ar B+ un B- apzīmē relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās varētu notikt.

C      Labas kvalitātes aizdevumi: kā piemēru varētu minēt nenodrošinātus aizdevumus drošām bankām un uzņēmumiem ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās vai ekvivalentu amortizāciju, termiņu izmaksāšanas brīdī.

D      Šī reitingu kategorija atspoguļo robežstāvokli starp aizdevumiem ar “pieņemamu kvalitāti” un aizdevumiem, kuriem ir bijušas zināmas grūtības. Šo robežu aizdevumu klasifikācijā precīzāk nosaka, izmantojot apakškategorijas D+ un D-. Aizdevumiem D- ir vajadzīga pastiprināta uzraudzība.

E      Šī aizdevumu reitingu kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir augstāks par vispārpieņemto. Tie ietver arī aizdevumus, kuru darbības laikā ir bijušas nopietnas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Apakškategorijām E+ un E- ir dažāda īpašās uzraudzības intensitāte, darījumiem ar reitingu E- ir liela varbūtība, ka parāda apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga parāda pārstrukturēšana, kas iespējams var izraisīt zaudējumus sakarā ar vērtības samazināšanos.

F      Ar F apzīmē aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu F- ir iespējami tikai attiecībā uz nepabeigtiem darījumiem, kas pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem, ārkārtējiem un dramatiskiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Visiem darījumiem ar pamatsummas zaudējumu Mehānismam tiek piešķirts F reitings un izveidoti īpaši uzkrājumi.

Parasti aizdevumus ar iekšējo reitingu D- vai zemāku iekļauj kontrolsarakstā. Tomēr, ja aizdevumam sākotnēji tika apstiprināts ar riska profilu D- vai vājāku, kontrolsarakstā to iekļauj tikai būtiska kredītnotikuma rezultātā, kura dēļ pasliktinājās aizdevuma klasifikācija.

Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās aizdevumu reitingu kategorijas.

3.2.3.2 Aizdevumu kredītriska analīze

Tabulā ir norādīts maksimālais kredītrisks parakstītajiem un izmaksātajiem aizdevumiem, iedalot pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā garantētāju izsniegtās garantijas.

31.12.2012. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā

Bankas || 12 630 || 136 695 || 207 582 || 356 907

Uzņēmumi || 20 077 || 78 171 || 478 358 || 576 606

Publiskās iestādes || 30 462 || - || 18 || 30 480

Valstis || - || 5 819 || 176 468 || 182 287

Kopā izmaksāti || 63 169 || 220 686 || 862 425 || 1 146 280

Parakstīti, bet neizmaksāti || 14 091 || 142 963 || 591 990 || 749 044

31.12.2011. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā

Bankas || 13 026 || 97 994 || 197 245 || 308 265

Uzņēmumi || 15 699 || 55 601 || 475 012 || 546 312

Publiskās iestādes || 37 670 || - || - || 37 670

Valstis || - || 6 214 || 134 699 || 140 913

Kopā izmaksāti || 66 395 || 159 809 || 806 956 || 1 033 160

Parakstīti, bet neizmaksāti || 10 434 || 173 484 || 517 174 || 701 092

EIB operatīvais direktorāts darījumiem ārpus ES (Ops B) nepārtraukti uzrauga tās norises saistībā ar Mehānisma aizdevumiem, kuras skar tā aizdevējus un garantētājus. It īpaši, ja ir pasliktinājies vērtējums vai netiek pildītas līgumsaistības, katrā atsevišķā gadījumā tiek izvērtētas līgumtiesības. Vajadzības gadījumā atbilstoši kredītriska vadlīnijām tiek veikti riska mazināšanas pasākumi. Arī par aizdevumiem saņemto banku garantiju termiņa beigu gadījumā tiek nodrošinātas derīgas garantijas vai cita veida savlaicīga rīcība.

Nekavējoties reaģējot uz norisēm finanšu tirgos kopš 2008. gada septembra, Mehānisms ir veicis riska uzraudzības un pārvaldības uzlabošanas pasākumus. Šim nolūkam 2011. gada aprīlī Ops B ir izveidota neatkarīga uzraudzības nodaļa, kas ir tieši pakļauta ģenerāldirektoram un kuras uzdevums ir aizdevumu finansiāla un līgumtiesiska uzraudzība. Tās mērķis ir sekmēt informācijas apmaiņu starp nodaļām un ieteikt ziņošanas un operatīvās pārvaldības procedūras izmantošanai finanšu krīzes laikā, lai vajadzības gadījumā spētu ātri reaģēt.

3.2.3.3 Kredītu kvalitātes analīze pa aizņēmēju veidiem

Tabulās ir redzama Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes analīze 2012. gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī, iedalot pēc aizdevumu reitingu piemērošanas un pamatojoties uz parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem).

31.12.2012. (tūkstošos euro) || ||  Augsts reitings ||  Standarta reitings ||  Min. riska kritēriji izpildīti ||  Augsts risks ||  Bez reitinga ||  Kopā

|| || A līdz B- || C || D+ || D- un zemāks || ||

Aizņēmējs || Bankas || 50 000 || 24 342 || 21 864 || 529 325 || 337 014 || 962 545

Uzņēmumi || 7 466 || 8 006 || - || 605 672 || - || 621 144

Publiskās iestādes || - || - || - || 70 480 || - || 70 480

Valstis || - || - || - || 241 155 || - || 241 155

Kopā || || 57 466 || 32 348 || 21 864 || 1 446 632 || 337 014 || 1 895 324

31.12.2011. (tūkstošos euro) || ||  Augsts reitings ||  Standarta reitings ||  Min. riska kritēriji izpildīti ||  Augsts risks ||  Bez reitinga ||  Kopā

|| || A līdz B- || C || D+ ||  D- un zemāks || ||

Aizņēmējs || Bankas || 50 002 || 9 674 || 39 966 || 356 629 || 351 476 || 807 747

Uzņēmumi || 3 917 || 5 279 || - || 635 825 || - || 645 021

Publiskās iestādes || - || - || - || 38 761 || - || 38 761

Valstis || - || - || - || 242 723 || - || 242 723

Kopā || || 53 919 || 14 953 || 39 966 || 1 273 938 || 351 476 || 1 734 252

3.2.3.4 Riska koncentrācija aizdevumiem un debitoru parādiem

3.2.3.4.1 Ģeogrāfiskā analīze

Pamatojoties uz aizņēmēja valsti, Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt pa šādiem ģeogrāfiskiem reģioniem (tūkstošos euro):

Aizņēmēja valsts || 31.12.2012. || 31.12.2011.

Reģionālie – ĀKK || 84 051 || 99 543

Uganda || 140 833 || 117 035

Reģionālie – Rietumāfrika || 33 856 || 14 161

Mozambika || 137 745 || 126 666

Mauritānija || 65 670 || 43 427

Etiopija || 81 666 || 84 266

Dominikānas Republika || 67 991 || 66 118

Kenija || 131 566 || 65 611

Kamerūna || 72 525 || 60 706

Zambija || 18 772 || 43 294

Kongo (Demokrātiskā Republika) || 28 415 || 8 980

Nigērija || 14 383 || 28 691

Reģionālie – Klusais okeāns || 17 767 || 20 603

Reģionālie – Centrālāfrika || 10 431 || 12 109

Jamaika || 71 027 || 59 317

Madagaskara || - || 1 253

Maurīcija || 11 302 || 12 732

Gana || 5 642 || 7 812

Angola || 10 009 || 13 598

Trinidāda un Tobāgo || 1 483 || 1 002

Burkinafaso || 10 727 || 12 588

Malāvija || 4 950 || 5 833

Jaunkaledonija || 4 198 || 4 673

Ruanda || 9 641 || 11 197

Nigēra || 4 146 || 3 950

Franču Polinēzija || 2 631 || 3 131

Botsvāna || - || -

Senegāla || 5 837 || 10 329

Lesoto || 3 827 || 3 902

Vanuatu || 3 639 || 3 917

Beliza || 13 || 103

Grenāda || 2 477 || 2 698

Gabona || 1 011 || 1 509

Togo || 52 644 || 53 224

Kaboverde || 27 073 || 28 405

Džibutija || 762 || 777

Haiti || 4 654 || -

Sentlūsija || 2 916 || -

Kopā || 1 146 280 || 1 033 160

3.2.3.4.2 Rūpniecības nozaru analīze

Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēts Mehānisma aizdevumu portfelis pa aizņēmēju rūpniecības nozarēm. Operācijas, kuras sākotnēji apmaksā finanšu starpniekam pirms to apmaksas gala saņēmējam, atspoguļo kā vispārējus aizdevumus (tūkstošos euro).

Aizņēmēja rūpniecības nozare || 31.12.2012. || 31.12.2011.

Vispārēji aizdevumi un pārstāvniecības nolīgumi || 252 662 || 218 912

Aviolīnijas un gaisa kuģu ražošana || 13 || 103

Lidostas un gaisa satiksmes vadības sistēmas || 30 480 || 31 052

Izejvielas un ieguves rūpniecība || 168 911 || 135 573

Ķimikālijas, plastmasas un farmācija || - || 20 400

Dzeramais ūdens, ūdens attīrīšana || 38 697 || 33 247

Elektroenerģija, ogles un citi resursi || 409 090 || 358 745

Pārtikas aprite || - || 1 244

Ražošanas līdzekļi / ilglietojuma patēriņa preces || 3 827 || 3 902

Jūras transports un citi || 5 819 || 6 214

Materiālu apstrāde un pārstrāde, celtniecība || 24 154 || 29 025

Papīra ražošana || 4 747 || 4 840

Ceļi un autoceļi || 73 921 || 62 856

Telekomunikācijas || 18 427 || 24 963

Augstākā izglītība un citi || 115 532 || 102 084

Kopā || 1 146 280 || 1 033 160

3.2.3.5 Aizdevumu maksājumu kavējumi

Kavēto maksājumu summas nosaka, uzrauga un par tām ziņo saskaņā ar procedūru kopumu “Novēlotu maksājumu uzraudzības vadlīnijas”.

Kavēto maksājumu uzraudzība un ziņošana par tiem parasti ir EIB Darījumu vadības un pārstrukturēšanas direktorāta Novēlotu maksājumu nodaļas pienākums. Novēlotu maksājumu nodaļa reizi mēnesī sagatavo ziņojumu par Mehānisma aizdevumu neatmaksātajām daļām, ietverot tabulu, kurā ir salīdzināti pa mēnešiem par astoņām dienām un ilgāki kavējumi. Mēneša ziņojums sniedz detalizētas norādes par jau veiktajiem vai vēl veicamajiem pasākumiem pa valstīm, aizdevumiem un aizdevumu daļām.

Turklāt katru mēnesi sagatavo ziņojumu par aizdevumiem, kuru maksājumi ir kavēti ilgāk nekā 90 dienas, un šo ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai. EIB Vadības komiteja divas reizes gadā saņem apkopojuma tabulu par aizdevumu maksājumu kavējumiem, kas pārsniedz 30 dienas un 90 dienas, kā arī ziņojumu, kurā ietverta salīdzinošā informācija par kavējumu attīstību gada un pusgada laikā.

Maksājumu kavējumus par attiecīgajiem aizdevumiem var analizēt šādi (tūkstošos euro).

|| Paskaidrojumi || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2012. || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2011.

Uzskaites vērtība || || 1 146 280 || 1 033 160

|| || ||

Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem || || ||

Bruto summa || || 110 767 || 112 662

Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || 7 || -45 144 || -48 816

Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem: uzskaites vērtība || || 65 623 || 63 846

|| || ||

Kopīgs vērtības samazinājums || || ||

Bruto summa || || - || -

Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || || - || -

Kopīgs vērtības samazinājums: uzskaites vērtība || || - || -

|| || ||

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta || || ||

|| || ||

Termiņš kavēts par || || ||

30-60 dienām || || 12 ||  8

60-90 dienām || || - ||  472

90-180 dienām || || - ||  13

vairāk nekā 180 dienām || || - ||  33

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 12 ||  526

|| || ||

Termiņš nav kavēts un vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 1 080 645 || 968 788

|| || ||

Kopējā uzskaites vērtība aizdevumiem un debitoru parādiem || || 1 146 280 || 1 033 160

|| || || ||

3.2.4. Naudas un tās ekvivalentu kredītrisks

Pieejamie līdzekļi ir investēti saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksu pienākumu grafiku. No 31.12.2012. ieguldījumus veic tikai banku depozītu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā. Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijās arī būtu pieļaujami, ja ir ievērotas ieguldījumu vadlīnijas un atkarībā no likviditātes prasībām.

Minimālais īstermiņa reitings, kas ir vajadzīgs atļautām bankām vai emitentiem, ir P-1/A-1/F1 (Moody’s, S&P, Fitch). Ja vairākas kredītreitinga aģentūras ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai atļautajai bankai vai emitentam pašlaik ir EUR 50 000 000 (piecdesmit miljoni euro).

Depozīta darījumus veic ar atļautām struktūrām ar maksimālo termiņu trīs mēneši no tirdzniecības dienas un līdz kredītriska darījuma maksimālajai robežai.

Visiem Mehānisma turētajiem banku depozītiem un īstermiņa parāda vērtspapīriem 2012. gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī minimālais reitings bija P-1 saskaņā ar Moody’s. Reitings P-2 2011. gada 31. decembrī ir izskaidrojams ar to, ka 2011. gada 21. decembrī tika pazemināts viena darījumu partnera reitings.

Turpmākajā tabulā atspoguļota situācija saistībā ar banku depozītiem, tostarp uzkrātajiem procentiem (tūkstošos euro).

       Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) ||      Minimālais      ilgtermiņa reitings      (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011.

P-1 ||      Aa1 || 43 400 || 10% || - || -

P-1 ||      Aa2 || - || - || 28 622 || 6%

P-1 ||      Aa3 || 130 901 || 29% || 105 547 || 24%

P-1 ||      A1 || 83 500 || 18% || 117 603 || 26%

P-1 ||      A2 || 198 179 || 43% || 179 938 || 40%

P-2 ||      A3 || - || - || 17 441 || 4%

Kopā ||      || 455 980 || 100% || 449 151 || 100%

3.2.5. Atvasināto instrumentu kredītrisks

3.2.5.1 Atvasināto instrumentu kredītriska politika

Atvasināto instrumentu kredītrisku veido zaudējumi, kas varētu rasties darījuma partnerim, ja otrs darījuma partneris nebūtu spējīgs pildīt līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais kredītrisks svārstās atkarībā no vairākiem faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas maiņas kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās vērtības.

Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus mijmaiņas darījumus Eiropas Investīciju banka veic ar ārējiem partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē Eiropas Investīciju bankas un tās ārējo partneru parakstītie mijmaiņas pamatlīgumi (Master Swap Agreements) un kredīta atbalsta pielikumi (Credit Support Annexes).

3.2.5.2 Atvasināto instrumentu kredītriska novērtējums

Visus mijmaiņas darījumus, ko Eiropas Investīciju banka veic saistībā ar Mehānismu, regulē tā pati līgumiskā sistēma un metodes, kuru piemēro atvasinātajiem instrumentiem, ko Eiropas Investīciju banka izmanto savām vajadzībām. Jo īpaši atļautos darījumu partnerus Eiropas Investīciju banka nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem par atļautajiem partneriem, ko tā vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem.

Eiropas Investīciju banka mijmaiņas un atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē, ziņošanai un maksimālo robežu uzraudzībai izmantojot neto tirgus riska (Net Market Exposure – NME) un iespējamo nākotnes risku (Potential Future Exposure – PFE) pieeju. NME un PFE pilnībā attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar Ieguldījumu mehānismu.

Turpmākajā tabulā ir atspoguļots mijmaiņas līgumu (ieskaitot starpvalūtu mijmaiņas darījumus un starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumus, bet atskaitot īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumus) iedalījums pēc ilguma ar apakšiedalījumu pēc to nosacītās vērtības un patiesās vērtības.

Mijmaiņas līgumi 31.12.2012. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2012. g.

(tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem ||

Nosacītā summa || 1 480 || 9 833 || 15 253 || - || 26 566

Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || 71 || -528 || -3 529 || - || -3 986

Mijmaiņas līgumi 31.12.2011. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2011. g.

(tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem ||

Nosacītā summa || 7 042 || 43 593 || 16 899 || - || 67 534

Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || -674 || -1 331 || -3 869 || - || -5 874

Mehānisms slēdz īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu maksājumiem valūtās, kas nav euro. Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts. Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2012. gada 31. decembrī bija 652 miljoni euro, savukārt 2011. gada 31. decembrī – 585 miljoni euro. Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2012. gada 31. decembrī bija -2,9 miljoni euro, savukārt 2011. gada 31. decembrī -6,4 miljoni euro.

Mehānisms slēdz procentu likmju mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu procentu likmju risku aizdevumu maksājumiem. 2012. gada 31. decembrī ir viens nenoslēgts procentu likmju mijmaiņas darījums ar nosacīto summu 19,6 miljoni euro (2011. gadā: nulle) un ar patieso vērtību 0,03 miljoni euro (2011. gadā: nulle).

3.2.6. Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu kredītrisks

Turpmākajā tabulā attēlots stāvoklis līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu portfelim, kurā ir vienīgi tādas obligāciju pozīcijas, kam līdz termiņa beigām ir ne vairāk kā trīs mēneši.

       Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) ||      Minimālais      ilgtermiņa reitings      (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011.

P-2 ||      Baa2 || 50 143 || 51% || - || -

P-3 ||      Baa3 || 48 886 || 49% || - || -

Kopā ||      || 99 029 || 100% || - || -

3.3 Likviditātes risks

3.3.1 Likviditātes riska pārvaldība

Likviditātes risks ir risks, ka struktūrai būs grūtības izpildīt pienākumus attiecībā uz finanšu saistībām, par kurām norēķinus veic ar naudas vai citu finanšu aktīvu iemaksu.

Ieguldījumu mehānismu galvenokārt finansē no dalībvalstu gada iemaksām (9. un 10. EAF līdzekļi), otrs ieņēmumu avots ir atmaksājumi no Ieguldījumu mehānisma darbībām. Katru gadu Eiropas Komisija, balstoties uz EIB prognozēm par Ieguldījumu mehānisma pārvaldību un darbībām, līdz 15. oktobrim sagatavo un nosūta Padomei pārskatu par saistībām, maksājumiem un pieprasīto iemaksu gada summu (ieskaitot procentu subsīdijas), kas jāveic kārtējā gadā un turpmākajos budžeta gados.

Lai aprēķinātu dalībvalstu gada iemaksas, tiek analizēta pašreizējā un plānotā portfeļa izmaksu kārtība, un to uzrauga gada laikā. Lai pielāgotu gada likviditātes vajadzības, tiek ņemti vērā īpašie gadījumi, tādi kā priekšlaicīgi atmaksājumi, akciju pārdošana vai saistību neizpildes gadījumi. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku, Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu plānotās izmaksas (ko periodiski paziņo OPS B) jebkurā konkrētā dienā.

Ieguldījumu mehānisma vārdā atvērto kontu kases aktīvus pārvalda bankas Kases departaments saskaņā ar pienākumu nodalīšanas principu starp darījumu un noformējuma nodaļām. Par norēķinu operācijām saistībā ar šo aktīvu ieguldījumiem atbild Operāciju plānošanas un norēķinu departaments.

Turklāt saskaņā ar pienākumu nodalīšanas principu par kases aktīvu ieguldījumu partneru darījumu apjoma apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu uzraudzību ir atbildīgs bankas Riska pārvaldības direktorāts.

3.3.2 Likviditātes riska izvērtēšana

Šīs nodaļas tabulās Mehānisma finanšu saistības ir izvērtētas pēc termiņa, ko definē kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto termiņu (vadoties pēc nediskontētajām naudas plūsmām).

Mehānismam ir tādas saistības kā neizmaksātas kredītu daļas atbilstoši noslēgtajiem aizdevumu līgumiem, neizmaksātas parakstīta kapitāla daļas atbilstoši noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem, piešķirtas aizdevumu garantijas, saistošas procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība (“TP”). Izmaksu laika grafiks nav precīzi definēts. Ieguldījumu mehānisma aizdevumiem ir noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu laiks un summas tiek pielāgotas pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai un finanšu darījumiem salīdzinoši mainīgajā darbības vidē. Kapitāla ieguldījumi tiek veikti, tiklīdz kapitāla fondu pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kuri atbilst attiecīgo ieguldījumu projektu gaitai. Izmantošanas termiņš parasti ir 3 gadi, un tas tiek regulāri pagarināts par vienu vai diviem gadiem. Dažos gadījumos, ja fondu veidojošie ieguldījumi vēl nav pilnībā pieejami (par iemeslu dažreiz var būt fonda likviditātes nepietiekamība) un tādēļ nav iespējams izpildīt maksājumu saistības attiecībā uz maksu vai citiem izdevumiem, izmaksu saistības saglabājas līdz izmantošanas termiņa beigām.  Aizdevumu garantijas nav saistītas ar konkrētām izmaksu saistībām, izņemot gadījumus, kad saņēmējs iesniedz garantijas izmaksas pieprasījumu.  Garantijas atlikuma vērtība tiek samazināta atbilstoši katra garantētā aizdevuma atmaksas grafikam.

Minētie apsvērumi ir ievēroti turpmāk minētajās termiņu aplēsēs, katrā gadījumā vadoties pēc līgumiskā izmaksu perioda un prognozēm, kuru pamatā ir Mehānisma likviditātes plānošanā izmantojamās standarta metodes. Tehniskās palīdzības līgumos paredzētās izmaksu saistības parasti ir īstermiņa (termiņš īsāks par gadu). Apzīmējums “Nenoteikts termiņš” ir izvēlēts šādos gadījumos:  izmantotu un neizmantotu garantiju saistības; saistoši, bet neizmaksāti aizdevumi, kuriem ir beidzies līgumā noteiktais izmaksu periods un gaidāms tā pagarinājums; procentu likmes subsīdijas, kurām dalībvalstis ir pieprasījušas līdzekļu izmaksu, lai ar vienu maksājumu segtu nākotnes prasījumus.

Atvasināto finanšu saistību likviditāti raksturo līgumiskās nediskontētās mijmaiņas darījumu naudas plūsmas, tai skaitā starpvalūtu mijmaiņa (CCS), starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņa (CCIRS), īstermiņa valūtas mijmaiņa un īstermiņa procentu likmju mijmaiņa.

Neatvasināto finanšu saistību termiņš ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma

tūkstošos euro 31.12.2012.

Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 26 224 || 26 224

Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 16 500 || 287 657 || 243 020 || - || 201 867 || 749 044

Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || - || 26 806 || 54 958 || 7 319 || 127 987 || 217 070

Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 255 || 101 495 || 79 206 || - || 23 599 || 204 555

Saistošās TP izejošās plūsmas || 2 000 || 8 511 || 13 109 || - || - || 23 620

Kopā || 18 755 || 424 469 || 390 293 || 7 319 || 379 677 || 1 220 513

Neatvasināto finanšu saistību termiņš ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma

tūkstošos euro 31.12.2011.

Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 27 909 || 27 909

Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 2 295 || 257 127 || 274 573 || 54 000 || 113 097 || 701 092

Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || 2 035 || 38 424 || 38 010 || 7 666 || 178 432 || 264 567

Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 1 445 || 31 100 || 139 211 || - || 16 211 || 187 967

Saistošās TP izejošās plūsmas || 4 564 || 16 693 || - || - || - || 21 257

Kopā || 10 339 || 343 344 || 451 794 || 61 666 || 335 649 || 1 202 792

Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2012. ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk par 5 gadiem || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma

CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 1 238 || 7 364 || 14 498 || 5 350 || 28 450

CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -1 286 || -8 428 || -17 218 || -5 894 || -32 826

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 649 000 || - || - || - || 649 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -652 451 || - || - || - || -652 451

Procentu likmju mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 65 || 511 || 3 274 || 2 117 || 5 967

Procentu likmju mijmaiņa - Izejošās plūsmas || - || -753 || -3 537 || -1 577 || -5 867

Kopā || -3 434 || -1 306 || -2 983 || -4 || -7 727

|| || || || ||

Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2011. ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma

CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 9 873 || 14 365 || 19 533 || 7 430 || 51 201

CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -10 091 || -17 527 || -24 420 || -9 015 || -61 053

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 585 000 || - || - || - || 585 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -591 909 || - || - || - || -591 909

Kopā || -7 127 || -3 162 || -4 887 || -1 585 || -16 761

3.4 Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tādas izmaiņas tirgus cenās kā procentu likmes, akciju cenas, ārvalstu valūtas kursi un kredītu ienākumu/izdevumu starpības (nesaistītas ar emitenta kredītspējas izmaiņām) ietekmēs struktūras ienākumus vai tās īpašumā esošo finanšu instrumentu vērtību.

3.4.1. Procentu likmju risks

Procentu likmju risks ir Mehānisma pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu svārstības, ko izraisa tirgus peļņas nelabvēlīga attīstība vai izmaiņas procentu likmju termiņstruktūrā. Procentu likmju risks rodas, ja pastāv atšķirības starp dažādu aktīvu un saistību pārcenošanas un termiņu raksturojumu.

Mehānisms aizdevumu portfeļa un ar to saistītās atsevišķo aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas sensitivitāti izvērtē, izmantojot bāzes punktu vērtības (BPV) aprēķinu.

BPV izsaka attiecīgā portfeļa tādu peļņu vai zaudējumus salīdzinājumā ar neto pašreizējo vērtību, kura rodas procentu likmēm palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) šādā konkrētā laika periodā: “naudas tirgus – līdz vienam gadam”, “ļoti īss – 2 līdz 3 gadi”, “īss – 4 līdz 6 gadi”, garš – 12 līdz 20 gadi” vai “ļoti garš – vairāk nekā 21 gads”.

Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo vērtību, Mehānisms  naudas plūsmām, kas izteiktas euro vai ārvalstu valūtās, izņemot USD, izmanto euro finansējuma līkni (euro mijmaiņas līkne + EIB finansējuma daļa), un naudas plūsmām, kas izteiktas USD – USD finansējuma līkni. Lai iegūtu atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas neto pašreizējo vērtību, Mehānisms naudas plūsmām, kas izteiktas euro valūtā, izmanto euro mijmaiņas līkni un naudas plūsmām, kas izteiktas USD – USD mijmaiņas līkni.

Kā redzams turpmākajā tabulā, procentu likmēm vienlaikus palielinoties par 1 bāzes punktu, aizdevumu portfeļa neto pašreizējā vērtība, tostarp saistītie atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumi 31.12.2012. samazinātos par 341 000 euro (31.12.2011.: samazinājums par 239 000 euro).

Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || ‎‎‎Ļoti garš || Kopā

31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || 21 gads ||

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -25 || -47 || -90 || -117 || -62 || - || -341

Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || ‎‎‎Ļoti garš || Kopā

31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || no 21 gadiem ||

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -20 || -28 || -60 || -78 || -53 || - || -239

3.4.2. Ārvalstu valūtas risks

Ārvalstu valūtas (FX) risks ir Mehānisma pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu svārstības, ko izraisa valūtas maiņas kursu nelabvēlīga attīstība.

Mehānismam rodas ārvalstu valūtas risks visos gadījumos, kad aktīviem un saistībām ir dažādas valūtas. Ārvalstu valūtas risks ietver arī neparedzētu un nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz turpmāko naudas plūsmu vērtību, ko izraisa valūtas kursu izmaiņas.

3.4.2.1 Ārvalstu valūtas risks un kases aktīvi

Ieguldījumu mehānisma kases aktīvi ir izteikti EUR vai USD.

FX riskus ierobežo ar FX tūlītējiem un biržā netirgotiem nākotnes darījumiem, FX mijmaiņu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments var, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, izmantot citus, bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret tirgus riskiem, kas rodas saistībā ar Ieguldījumu mehānisma finanšu darbībām.

3.4.2.2 Ārvalstu valūtas risks un darbības, ko Ieguldījumu mehānisms finansē vai garantē

Dalībvalstu iemaksas Ieguldījumu mehānismā tiek saņemtas EUR.  Ieguldījumu mehānisma finansētās vai garantētās darbības, kā arī procentu likmes subsīdijas var izteikt EUR, USD vai citā atļautā valūtā.

Ārvalstu valūtas risks (pret EUR kā atsauces valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti citās valūtās (nevis EUR), nav attiecināti riska ierobežošanas pasākumi. Ieguldījumu mehānisma valūtas riska ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk.

3.4.2.2.1. Riska ierobežošana darbībām, kas izteiktas valūtās, kas nav EUR vai USD

- Ieguldījuma mehānisma aizdevumu, kas nav izmaksāti EUR un USD, bet citās valūtās, risku ierobežo ar starpvalūtu mijmaiņas līgumiem, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā esošajam aizdevumam, ar nosacījumu, ka mijmaiņas tirgus ir darbotiesspējīgs.

- Ja Ieguldījumu mehānisma darbību izmaksām, ko veic citās valūtās (nevis EUR un USD), nav veiktas ilgtermiņa riska ierobežošanas darbības, Kases departaments veic valūtas maiņas darījumu divas darba dienas pirms izmaksas. Ieguldījumu mehānisma darbībām piemērotais maiņas kurss atbilst tirgus maiņas kursam, kuru noskaidro Kases departaments. Līdzīgi ar citās valūtās (nevis EUR un USD) saņemtajiem atmaksājumiem Kases departaments veic FX darbību, ja ir vajadzīga saņemto valūtu konvertācija.

- Nepieprasītajām garantijām neveic FX riska ierobežošanu. Garantiju pieprasījumiem citās valūtās (nevis EUR un USD) veic riska ierobežošanu.

- Darbībām citās valūtās (nevis EUR un USD), kurām Kases departaments nevar veikt FX riska ierobežošanas operāciju, risku neierobežo. Tas ietver arī (sintētiskās) darbības, kas ir izteiktas vietējā valūtā, bet tiek nokārtotas EUR vai USD. Tādējādi Ieguldījumu mehānismam saglabājas FX risks.

3.4.2.2.2. USD izteikto darbību riska ierobežošana

- Visu Ieguldījumu mehānisma darbību (izņemot nepieprasītās garantijas) kopējās nenomaksātās summas, kas izteiktas USD, risku samazina ar USD/EUR FX mijmaiņu, ko regulāri pagarina. Katra perioda sākumā naudas plūsmas, kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai jāizmaksā USD, aprēķina, pamatojoties uz plānotajiem vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam FX mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un to summu pielāgo vismaz līdz summai, kas atbilst prognozētajām USD likviditātes vajadzībām nākamajā periodā.

- Vispārējo USD risku periodiski aprēķina atbilstoši grāmatvedības uzskaites datiem, lai vajadzības gadījumā pielāgotu riska ierobežojumu nākamajam FX mijmaiņas pagarinājumam.

- Ja Kases departaments to uzskata par piemērotu darbību, konkrētu USD aizdevumu riska ierobežošanai var izmantot arī starpvalūtu mijmaiņas darījumus.

- Pagarinājuma periodā neparedzētu USD likviditātes deficītu sedz, izmantojot ad hoc FX mijmaiņas operācijas, savukārt likviditātes pārpalikumus iegulda kases aktīvos vai pārvērš EUR.

- Jebkurā gadījumā kopējā nenomaksātā un pilnam riskam pakļautā summa no USD darījumiem (nominālā izteiksmē) nekad nedrīkst pārsniegt USD 5 000 000 (pieci miljoni ASV dolāru). Šo maksimālo summu koriģē katru gadu. Ja šī maksimālā summa ir pārsniegta, Kases departaments veic FX operāciju, lai risks nepārsniegtu noteikto ierobežojumu.

3.4.2.3 Ārvalstu valūtas pozīcija

Turpmāk redzamajās tabulās ir norādīts Mehānisma ārvalstu valūtas pozīcija (tūkstošos euro)

2012. gada 31. decembrī || EUR || USD || KES || ĀKK/AZT valūtas || Kopā

|| || || || ||

AKTĪVI || || || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 424 647 || 41 921 || - || - || 466 568

Atvasinātie finanšu instrumenti || 1 064 || -949 || - || - || 115

Aizdevumi un debitoru parādi || 513 231 || 508 412 || 60 348 || 64 289 || 1 146 280

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 66 509 || 259 694 || - || 6 798 || 333 001

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || - || - || - || 99 029

Citi aktīvi || - || - || - || 224 || 224

Aktīvi kopā || 1 191 790 || 809 078 || 60 348 || 71 311 || 2 132 527

|| || || || ||

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || ||

Saistības || || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || -675 814 || 682 849 || - || - || 7 035

Nākamo periodu ienākumi || 37 560 || 248 || - || - || 37 808

Trešām personām maksājamās summas || 312 040 || 46 || - || - || 312 086

Citas saistības || 905 || 19 || 14 || 215 || 1 153

Saistības kopā || -325 309 || 683 162 || 14 || 215 || 358 082

Ieguldītāju līdzekļi || || || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 561 309 || - || - || - || 1 561 309

Patiesās vērtības rezerve || 5 366 || 59 144 || - || 3 924 || 68 434

Nesadalītā peļņa || 144 702 || - || - || - || 144 702

Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 711 377 || 59 144 || - || 3 924 || 1 774 445

Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 386 068 || 742 306 || 14 || 4 139 || 2 132 527

Valūtas stāvoklis 2012. gada 31. decembrī || -194 278 || 66 772 || 60 334 || 67 172 || -

|| || || || ||

2012. gada 31. decembrī: || || || || ||

SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 794 475 || 171 639 || - || - || 966 114

Izmantotās garantijas || - || - || - || 6 224 || 6 224

Procentu subsīdijas un TP || 204 555 || - || - || - || 204 555

|| || || || ||

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000

2011. gada 31. decembrī || EUR || USD || CAD || ĀKK/AZT valūtas || Kopā

|| || || || ||

AKTĪVI || || || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 416 384 || 35 895 || - || - || 452 279

Atvasinātie finanšu instrumenti || 13 419 || -12 985 || - || - || 434

Aizdevumi un debitoru parādi || 477 340 || 501 923 || - || 53 897 || 1 033 160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 54 287 || 186 525 || 4 303 || 6 545 || 251 660

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310

Citi aktīvi || 50 || - || - || 366 || 416

Aktīvi kopā || 1 048 790 || 711 358 || 4 303 || 60 808 || 1 825 259

|| || || || ||

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || ||

Saistības || || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || -641 758 || 654 460 || - || - || 12 702

Nākamo periodu ienākumi || 32 689 || 314 || - || - || 33 003

Trešām personām maksājamās summas || 329 598 || 62 || - || - || 329 660

Citas saistības || 691 || 19 || - || 403 || 1 113

Saistības kopā || -278 780 || 654  855 || - || 403 || 376 478

Ieguldītāju līdzekļi || || || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 281 309 || - || - || - || 1 281 309

Patiesās vērtības rezerve || 41 750 || - || - || - || 41 750

Nesadalītā peļņa || 125 722 || - || - || - || 125 722

Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 448 781 || - || - || - || 1 448 781

Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 170 001 || 654 855 || - || 403 || 1 825 259

Valūtas stāvoklis 2011. gada 31. decembrī || -121 211 || 56 503 || 4 303 || 60 405 || -

|| || || || ||

2011. gada 31. decembrī: || || || || ||

SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 761 319 || 204 340 || - || - || 965 659

Izmantotās garantijas || - || - || - || 7 909 || 7 909

Procentu likmes subsīdijas un TP || 209 223 || || - || - || 209 223

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000

3.4.2.4 Ārvalstu valūtas sensitivitātes izvērtējums (tūkstošos euro)

Pārskata datumā būtiskākais neto ārvalstu valūtas risks bija USD risks neto izteiksmē. USD kursa izmaiņas par +/- 10 procentiem 2012. gada 31. decembrī izraisītu ieguldītāju līdzekļu izmaiņas attiecīgi 6682/-6682 euro apmērā (2011. gada decembrī: 5650/-5650 euro).

3.4.2.5 Valūtas maiņas kursi

Turpmāk minētie kursi tika izmantoti 2012. gada 31. decembra un 2011. gada 31. decembra bilancē:

|| 2012. gada 31. decembrī || 2011. gada 31. decembrī

Ārpus-ES valūtas || ||

Dominikānas peso (DOP) || 53,1220 || 49,8498

Fidži dolārs (FJD) || 2,3417 || 2,3630

Haiti gurds (HTG) || 55,7265 || 52,1645

Kenijas šiliņš (KES) || 113,68 || 109,53

Mauritānijas ugija (MRO) || 393,99 || 372,52

Maurīcijas rūpija (MUR) || 40,19 || 37,43

Ruandas franks (RWF) || 811,83 || 771,76

Ugandas šiliņš (UGX) || 3 549 || 3 205

ASV dolārs (USD) || 1,3194 || 1,2939

CFA franks (BEAC/BCEAO) (XAF/XOF) || 655,957 || 655,957

Dienvidāfrikas rends (ZAR) || 11,1727 || 10,4830

3.4.3. Kapitāla cenas risks (tūkstošos euro)

Kapitāla cenas risks ir risks, ka vērtspapīru patiesās vērtības samazināsies akciju indeksu līmeņa un atsevišķu kapitāla ieguldījumu vērtības izmaiņu rezultātā.

Ieguldījumu mehānisms ir pakļauts kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā veiktie riska kapitāla darījumi, t.i., tiešie kapitāla ieguldījumi un ieguldījumi riska kapitāla fondos.

Kapitāla ieguldījumus vērtē skaitliski. Katru ieguldījumu izvērtē pēc vairākiem kritērijiem, kas iedalīti trijās galvenajās kategorijās: pārvaldība, uzņēmējdarbības plāns un struktūra. Atsevišķos vērtējumus pēc tam konsolidē vienā skaitliskā vērtībā, ko piešķir ieguldījumam un kas raksturo tā vispārējo stiprumu.

Arī kapitāla riska darījumiem nosaka ierobežojumus, ko definē individuālā un kumulētā līmenī. Šo ierobežojumu apmērs ir atkarīgs no kapitāla ieguldījumu kvalitātes.

Privātā kapitāla pozīciju vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās iespējamās aplēses ietver cenas, kuras aprēķinātas, izmantojot attiecīgas aprēķinu metodes.

Mehānisma ieguldītāju līdzekļu ietekme (pārdošanai pieejamo kapitāla ieguldījumu portfeļa patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuras iemesls ir akciju indeksu līmeņa un atsevišķu kapitāla ieguldījumu vērtības samazināšanās par 10 %, 2012. gada 31. decembrī ir -33 300 euro un 2011. gada 31. decembrī – -25 166 euro, ja visi  pārējie mainīgie faktori nemainās.

4 Aktīvu un saistību patiesās vērtības

Turpmāk redzamajā tabulā ir sniegts uzskaites vērtību un patieso vērtību salīdzinājums Mehānisma finanšu pārskatos iekļauto aktīvu un saistību kategorijām (tūkstošos euro):

|| Uzskaites vērtība 31.12.2012. || Patiesā vērtība 31.12.2012. || Uzskaites vērtība 31.12.2011. || Patiesā vērtība 31.12.2011.

Aktīvi, uzskaitīti patiesajā vērtībā || || || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 333 001 || 333 001 || 251 660 || 251 660

Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 115 || 434 || 434

Kopā || 333 116 || 333 116 || 252 094 || 252 094

|| || || ||

Aktīvi, uzskaitīti amortizācijas izmaksās || || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 466 568 || 452 279 || 452 279

Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 226 409 || 1 033 160 || 1 022 679

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310 || 87 310 || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || 98 805 || - || -

Citi aktīvi || 224 || 224 || 416 || 416

Kopā || 1 799 411 || 1 879 316 || 1 573 165 || 1 562 684

Aktīvi kopā || 2 132 527 || 2 212 432 || 1 825 259 || 1 814 778

|| || || ||

Saistības, uzskaitītas patiesajā vērtībā || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || 7 035 || 7 035 || 12 702 || 12 702

Kopā || 7 053 || 7 053 || 12 702 || 12 702

|| || || ||

Saistības, uzskaitītas amortizācijas izmaksās || || || ||

Nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 37 808 || 33 003 || 33 003

Trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 312 086 || 329 660 || 329 660

Citas saistības || 1 153 || 1 153 || 1 113 || 1 113

Kopā || 351 047 || 351 047 || 363 776 || 363 776

Saistības kopā || 358 082 || 358 082 || 376 478 || 376 478

Turpmāk ir norādītas metodes un pieņēmumi, ko izmanto aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanai.

§ Aktīvi, kuriem patiesā vērtība ir tuva uzskaites vērtībai

Par aktīviem un saistībām, kas ir likvīdi vai kuru termiņš ir īsāks par trīs mēnešiem, pieņem, ka to uzskaites vērtība ir tuva to patiesajai vērtībai.

§ Aktīvi un saistības, uzskaitīti pēc patiesās vērtības

Aktīvu tirgus publicētās kotētās cenas ir pirmais avots, pēc kura nosaka finanšu instrumenta patieso vērtību. Mehānisma portfeļa ieguldījumiem tās parasti nav pieejamas. Instrumentiem, kuriem nav pieejama tirgus cena, patieso vērtību nosaka, izmantojot vērtēšanas metodes vai modeļus, kas pēc iespējas balstās uz novērojamiem tirgus datiem bilances datumā.

Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēti finanšu aktīvi, kuriem ar vērtēšanas metodi ir noteikta patiesā vērtība. Definē šādus trīs dažādus līmeņus.

- 1. līmenis:   kotētās cenas (nepielāgotas) aktīvā tirgū;

- 2. līmenis:   dati, kas nav 1. līmenī ietilpstošās kotētās cenas un ko tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no cenām) novēro saistībā ar aktīviem;

- 3. līmenis:   dati par aktīviem, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie dati).

2012. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā

Finanšu aktīvi || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 115 || - || 115

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 11 001 || - || 322 000 || 333 001

Kopā || 11 001 || 115 || 322 000 || 333 116

|| || || ||

Finanšu saistības || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 7 035 || - || 7 035

Kopā || - || 7 035 || - || 7 035

2011. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā

Finanšu aktīvi || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 434 || - || 434

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 15 214 || - || 236 446 || 251 660

Kopā || 15 214 || 434 || 236 446 || 252 094

|| || || ||

Finanšu saistības || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 12 702 || - || 12 702

Kopā || - || 12 702 || - || 12 702

2012. gadā Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni vai 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

Turpmāk redzamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas 3. līmeņa instrumentos gada beigās, attiecīgi 2012. gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī.

(tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Atlikums 2012. gada 1. janvārī || 236 446

Kopā peļņa vai zaudējumi ||

- peļņa vai zaudējumi || 8 133

- citi ienākumi || 15 041

Izmaksas || 81 981

Atmaksājumi || -19 601

Atlikums 2012. gada 31. decembrī || 322 000

(tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Atlikums 2011. gada 1. janvārī || 171 638

Kopā peļņa vai zaudējumi ||

- peļņa vai zaudējumi || -3 206

- citi ienākumi || 21 759

Izmaksas || 67 829

Atmaksājumi || -21 574

Atlikums 2011. gada 31. decembrī || 236 446

5 Nauda un tās ekvivalenti (tūkstošos euro)

Naudu un tās ekvivalentus var iedalīt līdzekļos, kas saņemti no dalībvalstīm, bet kas nav vēl izmaksāti, un līdzekļos, kas saņemti no Mehānisma pamatdarbības un finanšu darbības.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Dalībvalstu iemaksas, kas saņemtas, bet vēl nav izmaksātas || 117 622 || 195 205

Līdzekļi no ieguldījuma mehānisma finanšu un saimnieciskajām darbībām || 348 946 || 257 074

Kopā nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279

6 Atvasinātie finanšu instrumenti (tūkstošos euro)

Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi.

2012. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa

Aktīvi || Saistības

Starpvalūtu mijmaiņas darījumi || 87 || -102 || 7 062

Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -3 971 || 19 504

Procentu likmju mijmaiņas darījumi || 28 || - || 19 568

Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -2 962 || 652 451

Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 115 || -7 035 || 698 585

|| || ||

2011. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa

Aktīvi || Saistības

Starpvalūtu mijmaiņas darījumi ||  434 || -953 || 29 376

Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -5 355 || 38 158

Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -6 394 || 585 000

Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 434 || -12 702 || 652 534

7 Aizdevumi un debitoru parādi (tūkstošos euro)

Aizdevumu un debitoru parādu galvenie komponenti ir šādi.

|| Vispārēji aizdevumi  (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā

Nominālā vērtība 2012. gada 1. janvārī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394

Izmaksa || 79 015 || 154 003 || - || 233 018

Norakstītās summas || -947 || -1 206 || - || -2 153

Atmaksājumi || -39 967 || -71 368 || -4 145 || -115 480

Kapitalizēti procenti || - || -117 || 9 739 || 9 622

Ārvalstu valūtas kursa starpība || -8 780 || -7 692 || -493 || -16 965

Nominālā vērtība 2012. gada 31. decembrī || 254 686 || 789 970 || 133 780 || 1 178 436

|| || || ||

Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816

Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -835 || -292 || - || -1 127

Norakstīto summu vērtības samazinājums || 947 || 1 206 || - || 2 153

Vērtības samazinājuma apvērse || 910 || 814 || - || 1 724

Ārvalstu valūtas kursa starpība || 93 || 348 || 480 || 921

Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -6 494 || -14 296 || -24 355 || -45 145

|| || || ||

Amortizētās izmaksas || -1 641 || -3 984 || -82 || -5 707

Uzkrātie procenti || 5 246 || 9 244 || 4 206 || 18 696

Aizdevumi un debitoru parādi 2012. gada 31. decembrī || 251 797 || 780 934 || 113 549 || 1 146 280

|| || || || ||

(*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus.

|| Vispārēji aizdevumi (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā

Nominālā vērtība 2011. gada 1. janvārī || 246 500 || 542 322 || 123 910 || 912 732

Izmaksa || 25 689 || 211 351 || 0 || 237 040

Norakstītās summas ||  0 ||  0 || -2 000 || -2 000

Atmaksājumi || -48 554 || -51 712 || -4 144 || -104 410

Kapitalizēti procenti || 0 || 459 || 10 053 || 10 512

Ārvalstu valūtas kursa starpība || 1 730 || 13 930 ||  860 || 16 520

Nominālā vērtība 2011. gada 31. decembrī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394

|| || || ||

Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -15 006 || -18 056 || -44 023 || -77 085

Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -1 746 || -1 514 || -773 || -4 033

Norakstīto summu vērtības samazinājums ||  0 ||  0 || 2 000 || 2 000

Vērtības samazinājuma apvērse || 9499 || 3263 || 18 723 || 31 485

Ārvalstu valūtas kursa starpība || - 356 || - 65 || - 762 || -1 183

Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816

|| || || ||

Amortizētās izmaksas || -1 700 || -3 428 || - 99 || -5 227

Uzkrātie procenti || 3 498 || 9 499 || 3 812 || 16 809

Aizdevumi un debitoru parādi 2011. gada 31. decembrī || 219 554 || 706 049 || 107 557 || 1 033 160

|| || || || ||

(*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus.

8 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi (tūkstošos euro)

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu galvenie komponenti ir šādi.

|| Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā

Izmaksas 2012. gada 1. janvārī || 182 692 || 36 565 || 219 257

Izmaksa || 56 007 || 25 974 || 81 981

Atmaksājumi / pārdošana || -19 570 || -31 || -19 601

Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 1 581 || -678 || 903

Izmaksas 2012. gada 31. decembrī || 220 710 || 61 830 || 282 540

|| || ||

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 1. janvārī || 29 781 || 11 969 || 41 750

Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 29 540 || -2 856 || 26 684

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 31. decembrī || 59 321 || 9 113 || 68 434

|| || ||

Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -6 887 || -2 460 || -9 347

Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || -7 976 || -951 || -8 927

Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 133 || 168 || 301

Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -14 730 || -3 243 || -17 973

|| || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2012. gada 31. decembrī || 265 301 || 67 700 || 333 001

|| Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā

Izmaksas 2011. gada 1. janvārī || 142 932 || 33 350 || 176 282

Izmaksa || 59 579 || 8 250 || 67 829

Atmaksājumi / pārdošana || -20 236 || -4 735 || -24 971

Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 417 || -300 || 117

Izmaksas 2011. gada 31. decembrī || 182 692 || 36 565 || 219 257

|| || ||

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 1. janvārī || 11 335 || 13 235 || 24 570

Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 18 446 || -1 266 || 17 180

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 31. decembrī || 29 781 || 11 969 || 41 750

|| || ||

Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -2 || -6 022 || -6 024

Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || - 6 888 || - || -6 888

Iepriekšējos gados izmantotais vērtības samazinājums, kas iegrāmatots ienākumu pārskatā || 2 || 3 714 || 3 716

Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 1 || -152 || -151

Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -6 887 || -2 460 || -9 347

|| || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2011. gada 31. decembrī || 205 586 || 46 074 || 251 660

9 No ieguldītājiem saņemamās summas (tūkstošos euro)

No ieguldītājiem saņemamo summu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Pieprasītās, bet neizmaksātās dalībvalstu iemaksas || 87 310 || 87 310

Kopsumma, kas jāsaņem no ieguldītājiem || 87 310 || 87 310

10 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi (tūkstošos euro)

Līdz termiņa beigām turēto aktīvu portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata datumā līdz termiņa beigām ir mazāk nekā trīs mēneši. Turpmākajā tabulā redzama līdz termiņa beigām turēto akciju kustība:

Atlikums 2012. gada 1. janvārī || -

Iegāde || 98 278

Prēmijas/diskonta amortizācija || -210

Uzkrāto procentu izmaiņas || 961

Atlikums 31.12.2012. || 99 029

11 Citi aktīvi (tūkstošos euro)

Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

No EIB saņemamās summas || 7 || 59

Finanšu garantijas || 217 || 357

Saistībā ar TP izmaksu saņemamās summas || 337 || -

Saistībā ar TP izmaksu saņemamo summu vērtības samazinājums (20. paskaidrojums) || -337 || -

Kopā citi aktīvi || 224 || 416

12 Nākamo periodu ienākumi (tūkstošos euro)

Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Nākamo periodu procentu subsīdijas || 37 387 || 32 744

Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un debitoru parādiem || 421 || 259

Kopā nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 33 003

13 Trešām personām maksājamās summas (tūkstošos euro)

Trešām personām maksājamo summu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas jāmaksā EIB || 36 202 || 38 011

Citas summas, kas pienākas EIB || 8 904 || 219

Procentu subsīdijas, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas || 266 980 || 291 430

Kopā trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 329 660

14 Citas saistības (tūkstošos euro)

Citu saistību galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Finanšu garantijas || 215 || 294

Citi || 938 || 819

Kopā citas saistības || 1 153 || 1 113

|| ||

15 Pieprasītās dalībvalstu iemaksas (tūkstošos euro)

Dalībvalstis || Iemaksa Ieguldījumu mehānismā || Iemaksa procentu subsīdijās || Kopā iemaksas || Pieprasītās un nesamaksātās (*)

Austrija || 41 375 || 10 168 || 51 543 || 2 650

Beļģija || 61 203 || 15 041 || 76 244 || 3 920

Dānija || 33 412 || 8 211 || 41 623 || 2 140

Somija || 23 107 || 5 679 || 28 786 || 1 480

Francija || 379 399 || 93 237 || 472 636 || 24 300

Vācija || 364 722 || 89 630 || 454 352 || 23 360

Grieķija || 19 516 || 4 796 || 24 312 || 1 250

Īrija || 9 680 || 2 379 || 12 059 || 620

Itālija || 195 788 || 48 115 || 243 903 || 12 540

Luksemburga || 4 528 || 1 113 || 5 641 || 290

Nīderlande || 81 500 || 20 028 || 101 529 || 5 220

Portugāle || 15 145 || 3 722 || 18 867 || 970

Spānija || 91 180 || 22 407 || 113 588 || 5 840

Zviedrija || 42 624 || 10 4757 || 53 099 || 2 730

Apvienotā Karaliste || 198 130 || 48 690 || 246 820 || -

Kopā 2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 383 691 || 1 945 000 || 87 310

Kopā 2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 383 691 || 1 665 000 || 87 310

(*) 2012. gada 20. novembrī Padome apstiprināja finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā līdz 2013. gada 21. janvārim.

16 Iespējamās saistības un saistības (tūkstošos euro)

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ||

Saistības || ||

Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092

Neizmaksātās saistības par pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 217 070 || 264 567

Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909

Subsīdijas un TP || 228 175 || 209 223

|| ||

Iespējamās saistības || ||

Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000

|| ||

Kopā || 1 220 513 || 1 202 792

17 Neto procentu un līdzīgi ienākumi (tūkstošos euro)

Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Nauda un tās ekvivalenti || 1 678 || 5 518

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 36 || -

Aizdevumi un debitoru parādi || 64 060 || 50 800

Procentu subsīdijas || 1 729 || 3 243

Kopā procentu un līdzīgi ienākumi || 67 503 || 59 561

Procentu un līdzīgu izdevumu galvenais komponents ir šāds.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Atvasinātie finanšu instrumenti || -1 114 || -940

Kopā procentu un līdzīgi izdevumi || - 1 114 || -940

18 Neto ienākumi no maksas un komisijas naudas (tūkstošos euro)

Maksas un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Maksa un komisijas nauda par aizdevumiem un debitoru parādiem || 1 710 || 1 894

Maksa un komisijas nauda par finanšu garantijām || 191 || 255

Citi || 33 || -

Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi || 1 934 || 2 149

Maksas un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir šāds.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Komisijas naudas trešām personām saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || -292 || -144

Kopā maksas un komisijas naudas izdevumi || -292 || -144

19 Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem (tūkstošos euro)

Realizētās neto peļņas saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem galvenie komponenti ir šādi.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Neto ienākumi no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || 70 || 16 254

Dividenžu ienākumi || 975 || 974

Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 1 045 || 17 228

20 Citu aktīvu vērtības samazinājums

Pārskata periodā Mehānisms veica tehniskās palīdzības maksājumu 638 000 euro apmērā, bet tas darījumu partnera krāpnieciskas rīcības dēļ nesasniedza gala saņēmēju. Izmantojot tiesisko aizsardzību Mehānisms spēja atgūt 301 000 euro, un atlikusī nesaņemtā summa tika iegrāmatota kā parāds. Pārskata datumā iespēja, ka Mehānisms vispār jebkad atgūs nesaņemto summu, šķita maz ticama, un atlikusī summa 337 000 euro apmērā tika iegrāmatota kā Mehānisma ienākumu vērtības samazinājums.

21 Vispārējie administratīvie izdevumi (tūkstošos euro)

Vispārējie administratīvie izdevumi atspoguļo Eiropas Investīciju bankas faktiskās izmaksas, pārvaldot Mehānismu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

EIB faktiskās izmaksas || -38 390 || -39 937

Ienākumi no maksas par novērtēšanu, ko saņem tieši no Mehānisma klientiem || 2 188 || 1 931

Neto vispārējie administratīvie izdevumi || -36 202 || -38 006

Pēc pārskatītā Kotonū partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā 2008. gada 1. jūlijā dalībvalstis vairs nesedz vispārējos administratīvos izdevumus.

22 Turpmākie notikumi

Pēc bilances pieņemšanas nav bijuši būtiski notikumi, kuru rezultātā būtu vajadzīga informācijas atklāšana vai labojumi 2012. gada 31. decembra finanšu pārskatos.

I DAĻAS 2. NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS:  SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN INSTRUMENTIEM

Paskaidrojumi tabulām

· Cipari "0,00" norāda, ka atbilstošās summas apmērs ir robežās no –4999 euro līdz 4999 euro. Ja cipars nav norādīts, tas nozīmē, ka summa ir vienāda ar nulli.   Valstis, kurām visās ailēs atlikums ir nulle, tabulās nav iekļautas.

· Pozīcija "Visas ĀKK/AZT valstis" attiecas uz projektiem, kas skar vairākas valstis, bet ko nefinansē no reģionālās sadarbības līdzekļiem.

· Pozīcijā "Finanšu un administratīvie izdevumi" ir norādīti projekti, ko finansē no EAF procentiem, vai finansējums, ar ko sedz administratīvos izdevumus.

[1]         OV L 247, 9.9.2006.

[2]       Visi skaitļi ir noapaļoti miljonos euro. Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas dēļ daži finanšu dati tabulās var nesakrist. Summas, kas norādītas kā "0", nozīmē skaitļus, kas ir mazāki par EUR 500 000. Summas, kas vienādas ar nulli, tiek norādītas kā defise (-).

[3] Īstermiņa debitoru parādi, izņemot tos, kas saistīti ar parastajām iemaksām un līdzfinansēšanu.

[4] Īstermiņa saistības, izņemot tās, kas saistītas ar parastajām iemaksām un līdzfinansēšanu.

[5] PIR - Reģionālā indikatīvā programma.

[6] PIN - Valsts indikatīvā programma.

[7]       Saskaņā ar EAF Finanšu regulas 153. pantu kasi uzrāda 10. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 6. nodaļā "Finanšu riska pārvaldība".

[8]       Šis atlikums atspoguļo summas, kas pieejamas Kongo Demokrātiskajai Republikai saskaņā ar Padomes Lēmuma 2003/583/EK noteikumiem. Šie līdzekļi ir paredzēti konkrētam mērķim un konkrētai saņēmējvalstij.

[9]       OV L 156, 29.5.1998., 3.–106. lpp.

[10]      OV L 247, 9.9.2006.

[11]      Padomes 2011. gada 23. maija Lēmums 2011/315/ES par tādu līdzekļu piešķiršanu sadarbībai attīstības jomā Dienvidsudānā, kas atbrīvoti no saistībām projektos devītajā un agrākos EAF.

[12]      OV L 247, 9.9.2006.

[13]          Iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi ietver Sysmin līdzekļu atlikumu, kas ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu 3/2000 tika noteikts 410 926 miljonu euro apmērā. Ar Komisijas Lēmumu PE/410/2001 šos līdzekļus paredzēts iekļaut valstu indikatīvo piešķīrumu plānošanā (B daļa) saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolu.

SATURS

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA.. 2

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE.. 3

I DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI. 8

1............... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI. 9

1.1........... ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS,NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   9

1.2........... 8. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   13

1.3........... 9. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   16

1.4........... 10. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM   19

1.5........... ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI. 22

2............... ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU.. 42

2.1........... DOTĀCIJAS.. 46

2.2........... KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI. 49

2.3........... CITA INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU.. 54

II DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI. 56

3.1. ......... PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012. 58

3.2........... GADA PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012. 59

3.3........... GADA PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM LĪDZ 31.12.2012. 60

3.4........... GADA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012. 61

3.5........... PASKAIDROJUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.). 63

I DAĻAS 2. NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS:  SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN INSTRUMENTIEM.. 95

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA

8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas VIII sadaļu un finanšu pārskatu pielikumā izklāstītajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Es atzīstu savu atbildību par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas 125. pantu.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Attīstības fondu aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir apliecinājuši tās ticamību.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fondu finanšu stāvokli.

                                                                                                               

(parakstījuši)

Manfred Kraff

grāmatvedis

                                                                                               

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE

1.         VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Eiropas Savienībai ir attīstības sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības valstīm. Šādu attiecību galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas un sociālo attīstību, un to ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta nabadzības novēršanai un mazināšanai ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, Savienība kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un izmanto finanšu līdzekļus to īstenošanai. Šie Savienības līdzekļi, kas piešķirti attīstības jomai, nāk no šādiem trīs avotiem:

– Eiropas Savienības budžets;

– Eiropas Attīstības fonds;

– Eiropas Investīciju banka.

Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir galvenais Savienības atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā izveide ir paredzēta 1957. gada Romas līgumā, lai sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību sākotnēji tikai Āfrikas valstīm, kuras tajā laikā vēl bija kolonizētas un ar kurām dažām dalībvalstīm bija vēsturiska saikne.

EAF nefinansē no Eiropas Savienības budžeta. To finansē dalībvalstis; tam piemēro atsevišķu finanšu regulu, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija ir atbildīga par to darbību finansiālu īstenošanu, kas veiktas ar EAF līdzekļiem, un Eiropas Investīciju banka (EIB) pārvalda ieguldījumu mehānismu.

Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ĀKK valstīm un AZT piešķirtais ģeogrāfiskais atbalsts joprojām tiek finansēts galvenokārt no EAF. Katru EAF parasti noslēdz uz apmēram pieciem gadiem. Kopš pirmās partnerattiecību konvencijas noslēgšanas 1964. gadā EAF plānošanas cikli parasti ir atbilduši partnerattiecību nolīgumu/konvenciju cikliem. Katru EAF regulē atsevišķa finanšu regula, kurā noteikta prasība par finanšu pārskatu sagatavošanu katram atsevišķam EAF. Tāpēc finanšu pārskatus sagatavo katram EAF atsevišķi atkarībā no daļas, ko vada Eiropas Komisija. Šos finanšu pārskatus sagatavo arī apkopotā veidā, lai sniegtu kopēju ieskatu par to līdzekļu finanšu stāvokli, par kuriem ir atbildīga Eiropas Komisija.

Kotonū nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms. Šo ieguldījumu mehānismu pārvalda Eiropas Investīciju banka, un to izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot tieši, bet ne tikai, privātos ieguldījumus. Mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkārtoti ieguldīt citās darbībās, tādējādi nodrošinot pašatjaunojošu un finansiāli neatkarīgu mehānismu. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Eiropas Komisija, tas nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā – 8., 9. un 10. EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finanšu līdzekļu izlietojumu. Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu daļa (2. daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF palīdzību attīstības jomā. EAF aptver laika posmu no 2008. līdz 2013. gadam, un tā vispārējais budžets ir 22 682 miljoni euro. No šīs summas 21 966 miljoni euro ir piešķirti ĀKK valstīm, 286 miljoni euro – AZT un 430 miljoni euro – Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanas un īstenošanas vajadzībām[1].

2.         KĀ FINANSĒ EAF?

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma finanšu plānus laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Šajā kontekstā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs Eiropas Savienības budžetā (ka tā nebūs Eiropas Savienības vispārējā budžeta daļa), bet, ka to turpinās finansēt, izmantojot esošos starpvaldību EAF laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam.

Eiropas Savienības budžetu izstrādā uz gadu, un tas atbilst budžeta gada pārskata principam, t.i., izdevumus un ieņēmumus plāno un apstiprina uz vienu gadu. Atšķirībā no Eiropas Savienības EAF ir daudzgadīgs fonds. Katru EAF noslēdz kā iekšēju nolīgumu starp dalībvalstīm, ar kuru izveido vispārēju fondu, lai īstenotu attīstības sadarbību periodā, kas parasti ir pieci gadi. Tā kā līdzekļus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF periodā. Budžeta gada pārskata trūkums ir uzsvērts budžeta ziņojumā, kur EAF budžeta izpilde tiek vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.

EAF līdzekļi ir ES dalībvalstu ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai izlemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu tā īstenošanu. Komisija pēc tam fondu pārvalda saskaņā ar ES Attīstības politiku, ko Komisija ierosina un Padome pieņem.   Tā kā dalībvalstīm ir pašām sava attīstības veicināšanas un atbalsta politika papildus Savienības politikai, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES politiku, lai nodrošinātu, ka tās papildina viena otru. Līdz 2010. gadam iemaksas tika pieprasītas no 15 iesaistītajām dalībvalstīm. 2011. gadā tika pieprasītas pirmās iemaksas 10. EAF, kurā piedalās 27 dalībvalstis.

Nelieli 10. EAF līdzekļi ir rezervēti neparedzētām vajadzībām, bet lielākā daļa līdzekļu ir saplānota indikatīvos daudzgadu plānos, kas ir galvenokārt ģeogrāfiski, bet arī tematiski, un kas pašlaik paredzēti 2008.–2013. gadam. Komisija attiecīgi ir pieņēmusi valstu stratēģijas dokumentus, reģionālos stratēģijas dokumentus un ĀKK iekšējos stratēģijas dokumentus. To īstenošana tiek katru gadu uzraudzīta, un stratēģijas tiek pārskatītas vidusposmā (šī pārskatīšana ir pabeigta) un termiņa beigās (šī pārskatīšana nav pabeigta). Šo vidusposma un termiņa beigu pārskatu rezultātā Komisija var Eiropas Savienības vārdā pārskatīt stratēģijas un līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā attiecīgo ĀKK valstu vai reģionu aktuālās vajadzības un rezultātus.

Papildus iepriekšminētajām iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF.

3.       KĀ EAF LĪDZEKĻUS PĀRVALDA UN IZLIETO?

3.1.     Darbības izdevumi

EAF ir dažādi darbības izdevumi atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda. Saskaņā ar Finanšu regulu (FR) Komisija izlieto EAF līdzekļus, izmantojot šādas metodes.

Decentralizēta pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisija – mazākā vai lielākā mērā, atkarībā no attiecīgās saņēmējvalsts vietējās situācijas – deleģē trešām valstīm konkrētus uzdevumus budžeta izpildei.

Centralizēta pārvaldība: tie ir gadījumi, kad Komisijas dienesti budžetu īsteno tieši vai netieši, proti, Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus Eiropas Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, Eiropas Savienības aģentūrām.

Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām: saskaņā ar šo metodi Komisija uztic noteiktus izpildes uzdevumus starptautiskai organizācijai.

3.2.     Dažādi finanšu dalībnieki

Deleģētais kredītrīkotājs atbild par pārvaldības procesu kopumā, nosakot, kas jādara, lai sasniegtu izvirzītos politiskos mērķus, kā arī vadot uzsāktās darbības gan no darbības, gan budžeta aspekta, tostarp parakstot juridiskas saistības, veicot izpildes uzraudzību, veicot maksājumus un vajadzības gadījumā pat līdzekļu atgūšanu.

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs ir vietējais koordinators starp Komisiju un valsts vai reģionālajām ĀKK/AZT iestādēm šajā jomā. Vadītājs cieši sadarbojas ar valsts vai reģionālajiem kredītrīkotājiem, nosakot izpildes stratēģiju un nozaru politiku, kā arī sagatavojot, pētot un pārskatot EAF programmas un projektus.

Valsts kredītrīkotājs saņēmējvalstī ir augstākā amatpersona, ko iecēlusi katras ĀKK valsts/AZT valdība. Viņš pārstāv savas valsts iestādes visās darbībās, ko finansē fonds un pārvalda Komisija un EIB. Vairumā gadījumu šīs funkcijas pilda valdības loceklis, parasti – plānošanas vai finanšu ministrs. Valsts kredītrīkotājs pilda administratīvos, tehniskos un finanšu pienākumus, kas saistīti ar EAF programmu un projektu pārvaldību.

Grāmatvedis izpilda kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma un iekasēšanas rīkojumus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību, grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un attiecīgu gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta pārskati, apliecinot, ka tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par finanšu stāvokli.

3.3.     EAF līdzekļu izlietojums

Lielais vairums finanšu līdzekļu, ko ĀKK valstīm un AZT piešķir ar EAF starpniecību, ir dotācijas. Katra EAF pastāvēšanas sākumā Eiropas Savienība informē ĀKK valstis un AZT par indikatīvo piešķīrumu apjomu, kam jābūt tiem pieejamam fonda periodā. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz valsts vajadzībām un izpildes kritērijiem.

Valsts līmenī valsts stratēģiskais dokuments (VSD) ir attiecīgās ĀKK valsts un Komisijas sagatavots dokuments.  To sagatavo, pamatojoties uz iepriekš veiktām apspriedēm ar plašu dalībnieku loku, tostarp nevalstiskām personām, vietējām iestādēm un attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. VSD ir instruments, kura mērķis ir noteikt darbību prioritāti un veicināt vietējo dalībnieku atbildību par sadarbības programmām.

Pēc tam sagatavo valsts indikatīvo programmu (VIP), pamatojoties uz VSD iekļautajiem attīstības mērķiem un prioritātēm un saskaņā ar tiem. VIP aptver nozares un jomas, kuras saņems atbalstu, paskaidro, kā atbalsts atbilst noteiktajiem mērķiem, un sniedz īstenošanas laika grafiku. VSD un NIP pārskata ik gadu, vidusposmā un EAF termiņa beigās, un vajadzības gadījumā to darbības laikā ievieš uzlabojumus un izmaiņas.

3.4.     EAF līdzekļu izlietojuma saistību uzņemšanās

EAF līdzekļu tērēšana nav atļauta, ja vien un kamēr Komisija un paredzamais EAF naudas saņēmējs nav uzņēmušies rakstiskas juridiskas saistības. Rakstiskas juridiskas saistības var būt (piešķīruma, pakalpojuma vai cita veida) līgums, kas noslēgts ar privāttiesībās noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, NVO vai ekonomikas dalībniekiem, vai administratīva un/vai finansiāla rakstura vienošanās, ko Komisija noslēgusi ar starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktām atbildīgām struktūrām, piemēram, valstīm un to publiskām struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir juridiskas personas statuss.

Lai varētu uzņemties juridiskas saistības, iesaistot trešās personas , jāparedz budžeta pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem attiecīgās darbības veikšanai. Ja šis nosacījums ir izpildīts, nepieciešamie līdzekļi jārezervē budžetā, uzņemoties budžeta saistības grāmatvedības sistēmā. Tas tomēr neietekmē vispārējo uzskaiti (jeb virsgrāmatu), jo nekādi izdevumi pagaidām nav radušies. Tas ir tāpēc, ka EAF grāmatvedības sistēmu veido divi atsevišķi, tomēr savstarpēji saistīti elementi:

(a) budžeta uzskaite, kas satur detalizētu informāciju par budžeta izpildi un

(b) vispārējā uzskaite, ko izmanto, lai sagatavotu bilanci un saimnieciskā rezultāta pārskatu.

Budžeta uzskaite atspoguļo uzņemtās saistības un veiktos maksājumus. Tās pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības princips, saskaņā ar kuru posteni reģistrē uzskaitē tikai tad, kad attiecībā uz naudu ir radušās saistības, tie ir izmaksāti vai saņemti. Šāda veida grāmatvedības uzskaite ir raksturīga publiskajam sektoram, kur vēsturiski galvenā uzmanība parasti tikusi pievērsta budžetam un tā izpildei.

Vispārējā uzskaite (pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā) atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ieņēmumus (tādējādi atspoguļojot saimniecisko rezultātu), un aktīvu un saistību bilances veidā parāda, kāds ir EAF finanšu stāvoklis konkrētā gada 31. decembrī.

3.5.     Maksājuma veikšana

Maksājumu nav iespējams veikt, ja vien budžeta saistības jau nav apstiprinājis kredītrīkotājs.

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākās iemaksās laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā periodā vai atmaksā, – ja saņēmējam nav attiecināmo izdevumu, priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF. Tādējādi samaksātais priekšfinansējums nav galīgie izdevumi, kamēr nav izpildīti līguma attiecīgie nosacījumi, tāpēc to reģistrē bilances aktīvos, veicot sākotnējo maksājumu. Priekšfinansējuma aktīva summu (pilnīgi vai daļēji) samazina, apstiprinot attiecināmās izmaksas (ko saimnieciskā rezultāta pārskatā uzskata par izdevumiem) un atmaksātās summas.           

Gada beigās jāveic novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem izdevumiem, par kuriem vēl nav iesniegti pārskati. Pēc šiem periodizācijas aprēķiniem novērtētās attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātās maksas, bet aplēstās neattiecināmās summas paliek atklātas uzskaites kategorijā "Parādi, kuriem jāveic attiecināmības pārbaude". Šīs summas parāda īstermiņa saistībās, lai neuzrādītu nepamatoti lielus aktīvus un saistības.

3.6.     Nepamatoti veikto maksājumu atgūšana

EAF apmaksājamo izdevumu attiecināmību pārbauda, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kā noteikts piemērojamos noteikumos vai katras dotācijas nosacījumos. Lai optimizētu kontroles sistēmu izmaksu un ieguvumu attiecību, pārbaudes galīgu maksājumu pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem parasti ir pamatīgākas nekā starpposma pieprasījumu apliecinošiem dokumentiem, tādējādi tās var atklāt kļūdas starpposma maksājumos, ko labo, koriģējot galīgo maksājumu. Turklāt Komisijai ir tiesības pārbaudīt apliecinošo dokumentu atbilstību, veicot pārbaudes finansēto pasākumu īstenošanas laikā un/vai ex post pārbaudes maksājuma pieprasītāja projekta īstenošanas vietās. Īstenošanas periodā konstatētās kļūdas var labot, koriģējot nākamos pieprasījumus. Par ex post pārbaudēs konstatētām kļūdām sagatavo iekasēšanas rīkojumu.

4.         GADA BEIGU PĀRSKATI

4.1.     Gada pārskati

Grāmatvedis atbild par gada pārskatu sagatavošanu un nodrošina, lai tie sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.

Gada pārskatus veido:

            I daļa. Eiropas Komisijas pārvaldītie līdzekļi.

– Astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskati.

– Ziņojums par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu.

            II daļa. Eiropas Investīciju bankas pārvaldītie līdzekļi.

– Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati.

Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa gada pārskatu daļa, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF palīdzību attīstības jomā.

Pēc Revīzijas palātas veiktās revīzijas gada pārskatus līdz nākamā gada 31. jūlijam pieņem Komisija un iesniedz tos Padomei un Parlamentam, kam jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.

4.2.     Gada darbības pārskats

Kredītrīkotājam jāsagatavo gada darbības pārskats (GDP) par tā pārziņā esošajām darbībām. Šajā GDP kredītrīkotājs atskaitās par politikas rezultātiem un nodrošina pietiekamu pārliecību, ka viņa pārskatā minētajām darbībām piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka izveidotās kontroles procedūras pietiekami garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

5.         REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

5.1.     Revīzija

EAF gada pārskatus un līdzekļu pārvaldību pārrauga tās ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta, kas sagatavo gada ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Palātas galvenais uzdevums ir veikt EAF gada pārskatu ārēju un neatkarīgu revīziju. Savas darbības ietvaros Revīzijas palāta sagatavo:

(1) gada ziņojumu, detalizēti izklāstot savus novērojumus par gada pārskatiem un to pamatā esošajiem darījumiem,

(2) pamatojoties uz veikto revīziju un gada pārskatā ticamības deklarācijas veidā iekļautu atzinumu par i) pārskatu ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un pareizību;

(3) īpašos ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās vadības jomās veikto revīziju konstatējumi.

Revīzijas palātai ir piekļuves tiesības visiem dokumentiem, kas nepieciešami revīzijas veikšanai. Palāta veic revīziju visās EAF darbības jomās līdz pat atsevišķu darījumu un maksājumu likumības un pareizības pārbaudei. Tā veic arī pašu gada pārskatu revīziju, pārbaudot arī atsevišķus bilances un saimnieciskā rezultāta pārskatu posteņus, kā arī finanšu pārskatu kopējo noformējumu. Tādējādi Revīzijas palāta var sniegt atzinumu ne tikai par atspoguļotajiem skaitļiem, bet arī par izveidoto sistēmu un kontroles mehānismiem.

5.2.     Izpildes apstiprinājums

Galīgais kontroles mehānisms ir konkrētā finanšu gada EAF finanšu līdzekļu izlietojuma apstiprinājums. Tiesības pieņemt EAF izpildes apstiprinājuma lēmumu ir Eiropas Parlamentam. Tas nozīmē, ka pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu galīgās noformēšanas Padomei jāsniedz attiecīgs ieteikums, bet Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums, vai apstiprināt Komisijas iepriekšējā finanšu gada EAF līdzekļu finansiālo izlietojumu. Šā lēmuma pamatā ir Revīzijas palātas veiktā gada pārskata pārbaude un tās gada ziņojums (kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes un Komisijai uzdotie jautājumi un papildu informācijas pieprasījumi.

Izpildes apstiprinājums atspoguļo finanšu līdzekļu izlietojuma ārējās kontroles politisko aspektu, un tas ir lēmums, ar kuru Eiropas Parlaments atbilstoši Padomes ieteikumam atbrīvo Komisiju no atbildības par konkrētā finanšu gada finanšu līdzekļu izlietojumu. Šai izpildes apstiprinājuma procedūrai var būt divi iznākumi: izpildes apstiprinājuma piešķiršana vai atlikšana. Piešķirot apstiprinājumu, Parlaments var uzsvērt novērojumus, ko tas uzskata par svarīgiem, bieži vien sniedzot ieteikumus par darbībām, kas Komisijai attiecīgajos jautājumos būtu jāveic. Komisija apraksta veiktos pasākumus turpmākā ziņojumā un rīcības plānā, ko tā nosūta Parlamentam un Padomei.

I DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI[2]

1.           ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANŠU PĀRSKATI 

1.1.       ASTOTAIS, DEVĪTAIS UN DESMITAIS EAF: KOPSAVILKUMA BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS,NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA TABULA UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA BILANCE 

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ILGTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 438 || 380

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 1 334 || 1 175

|| Debitoru parādi || 2.3. || 70 || 111

|| Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 224

||   || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 2 532 || 2 891

|| || || ||

|| ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || -

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (1 057) || (1 033)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (1 097) || (1 033)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 29 579 || 26 979

|| Pārējās rezerves || 2.9. || 2 252 || 2 252

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (27 374) || (24 674)

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700)

|| NETO AKTĪVI || || 1 435 || 1 858

8., 9. un 10. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA KOPSAVILKUMA PĀRSKATS

|| || miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 124 || 99

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || ||

Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (3 017) || (2 702)

Administratīvie izdevumi || 3.3. || (107) || (75)

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (3 001) || (2 679)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (22) || (20)

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (22) || (21)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (3 023) || (2 700)

ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF KOPSAVILKUMA NAUDAS PLŪSMAS TABULA     

|| || miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

Gada saimnieciskais rezultāts || || (3 023) || (2 700)

|| || ||

PAMATDARBĪBA || 4.2. || ||

Dalībvalstu parastās iemaksas || || 2 606 || 3 238

Līdzfinansējuma iemaksas || || 19 || 7

Zaudējumi no debitoru parādu vērtības samazināšanās (to apvērse) || || 4 || 6

|| || ||

Ilgtermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (58) || (28)

Īstermiņa iepriekšēja finansējuma (palielinājums)/samazinājums || || (159) || (79)

Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums[3] || || 31 || 14

Ilgtermiņa saistību pieaugums/samazinājums || || 40 || -

Īstermiņa saistību pieaugums/samazinājums[4] || || 6 || (42)

|| || ||

NETO NAUDAS PLŪSMA || || (534) || 417

|| || ||

NAUDAS UN TĀS EKVIVALENTU NETO PALIELINĀJUMS/(SAMAZINĀJUMS) || || (534) || 417

Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā || 2.5. || 1 224 || 808

Nauda un tās ekvivalenti gada beigās || 2.5. || 690 || 1 224

KOPSAVILKUMA PĀRSKATS PAR 8., 9. UN 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 21 812 || 23 879 || (24 674) || 2 252 || 1 458

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (3 100) || 3 100 || - || - || 3 100

 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 700) || - || (2 700)

 ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 18 712 || 26 979 || (27 374) || 2 252 || 1 858

 Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (3 023) || - || (3 023)

 ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 45 691 || 16 112 || 29 579 || (30 396) || 2 252 || 1 435

1.2.       8. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

8. EAF BILANCE       

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 38 || 70

|| Debitoru parādi || 2.3. || 1 || 4

|| Korespondējošie konti || 2.4. || 345 || 387

|| || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 384 || 461

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (22) || (29)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (22) || (29)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || 361 || 432

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 12 840 || 12 840

|| Pārējās rezerves || 2.9. || (2 354) || (2 276)

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (10 132) || (10 042)

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || 7 || (90)

|| NETO AKTĪVI || || 361 || 432

8. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS    

|| || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 58 || 40

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || 3.2. || (49) || (128)

|| || ||

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || 9 || (88)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || (1)

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (2)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || 7 || (90)

PĀRSKATS PAR 8. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 042) || (2 237) || 560

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || -

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (38) || (38)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (90) || - || (90)

ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 132) || (2 276) || 432

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || -

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (78) || (78)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || 7 || - || 7

ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 12 840 || - || 12 840 || (10 125) || (2 354) || 361

1.3.       9. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

9. EAF BILANCE

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ILGTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 119 || 191

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 447 || 569

|| Debitoru parādi || 2.3. || 58 || 87

|| Korespondējošie konti || 2.4. || 1 919 || 2 557

|| Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || - || 6

||   || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 2 543 || 3 410

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (375) || (315)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (375) || (315)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 11 699 || 11 699

|| Pārējās rezerves || 2.9. || 4 126 || 4 227

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (12 830) || 11 932

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || (827) || (898)

|| NETO AKTĪVI || || 2 168 || 3 096

9. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

|| || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 49 || 49

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || ||

Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (856) || (924)

Administratīvie izdevumi || 3.3. || (1) || (3)

|| || ||

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (809) || (879)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (18) || (19)

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (18) || (19)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (827) || (898)

PĀRSKATS PAR 9. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || 660 || 11 039 || (11 932) ||   4 157 || 3 263

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (660) || 660 || - || - || 660

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || 70 || 70

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (898) || - || (898)

ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (12 830) || 4 227 || 3 096

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || - || - || - || - || -

Pārnesumi no 10. EAF un uz to || - || - || - || - || (100) || (100)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (827) || - || (827)

ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 11 699 || - || 11 699 || (13 657) || 4 126 || 2 168

1.4.       10. EAF: BILANCE, SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS UN PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

10. EAF BILANCE

|| || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ILGTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.1. || 319 || 189

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA AKTĪVI || || ||

|| Iepriekšējs finansējums || 2.2. || 849 || 536

|| Debitoru parādi || 2.3. || 11 || 20

|| Nauda un tās ekvivalenti || 2.5. || 690 || 1 218

||   || || ||

|| AKTĪVI KOPĀ || || 1 869 || 1 963

|| || || ||

|| ILGTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.6. || (40) || -

|| || || ||

|| ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS || || ||

|| Kreditoru parādi || 2.7. || (660) || (689)

|| Korespondējošie konti || 2.4. || (2 264) || (2 944)

|| || || ||

|| SAISTĪBAS KOPĀ || || (2 963) || (3 633)

|| || || ||

|| NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670)

|| || || ||

|| KAPITĀLS UN REZERVES || || ||

|| Pieprasītais fondu kapitāls || 2.8. || 5 040 || 2 440

|| Pārējās rezerves || 2.9. || 479 || 301

|| No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts || || (4 411) || (2 699)

|| Gada saimnieciskais rezultāts || || (2 203) || (1 712)

|| NETO AKTĪVI || || (1 095) || (1 670)

10. EAF SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

|| || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 2012. g. || 2011. g.

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI || 3.1. || 18 || 10

|| || ||

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI || || ||

Pamatdarbības izdevumi || 3.2. || (2 112) || (1 650)

Administratīvie izdevumi || 3.3. || (106) || (72)

|| || ||

|| || ||

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS || || (2 201) || (1 712)

|| || ||

Finanšu ieņēmumi || 3.4. || (2) || 0

PĀRPALIKUMS (DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS || || (2) || (1)

|| || ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || || (2 203) || (1 712)

PĀRSKATS PAR 10. EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

|| || || || || || || Miljoni euro

|| Fondu kapitāls (a) || Nepieprasītie līdzekļi (b) || Pieprasītais fondu kapitāls (c)=(a)-(b) || Uzkrātās rezerves (d) || Pārējās rezerves (e) || Kopā neto aktīvi (c)+(d)+(e)

ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 21 152 || - || (2 699) || 333 || (2 366)

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 440) || 2 440 || - || - || 2 440

Pārvietojumi no 8. un 9. EAF || - || - || - || - || (32) || (32)

Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (1 712) || - || (1 712)

ATLIKUMS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 18 712 || 2 440 || (4 411) || 301 || (1 670)

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas || - || (2 600) || 2 600 || - || - || 2 600

Pārvietojumi no 8. un 9. EAF un pārvietojumi uz tiem || - || - || - || - || 178 || 178

 Gada saimnieciskais rezultāts || - || - || - || (2 203) || - || (2 203)

ATLIKUMS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ || 21 152 || 16 112 || 5 040 || (6 614) || 479 || (1 095)

1.5.       ASTOTĀ, DEVĪTĀ UN DESMITĀ EAF FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI 

1.         NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.     TIESĪBU NORMAS UN FINANŠU REGULA

Finanšu pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam. Saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 121. panta noteikumiem finanšu pārskatus sagatavo, ievērojot uzkrāšanas principus grāmatvedībā.

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši EAF grāmatvedības noteikumiem un metodēm, kas savukārt ir izstrādātas, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai — automātiski — pamatojoties uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko attiecīgi ir izdevusi Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu padome (SPSGSP) un Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). EAF grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi tika piemēroti attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Eiropas Komisija.

EAF grāmatvedim jāiesniedz provizoriskie pārskati Revīzijas palātai līdz nākamā gada 31. martam. Savukārt Revīzijas palāta Komisijai līdz 15. jūnijam dara zināmus savus novērojumus par pārskatiem (125. pants). Pamatojoties uz šiem novērojumiem, Komisija apstiprina galīgos pārskatus līdz 31. jūlijam un nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Pēc tam pārskatus līdz 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Revīzijas palātas sniegto ticamības deklarāciju attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Komisija.

1.2.     GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par struktūras finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Publiskā sektora struktūras, piemēram, EAF, gadījumā mērķi ir konkrētāki – sniegt lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un parādīt, kā struktūra ir atbildīga par tai uzticētajiem līdzekļiem.

Tā kā finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, tiem ne tikai jānodrošina būtiska informācija par organizācijas darbības būtību un apjomu, paskaidrojumi par tās finansējumu, konkrēta informācija par tās darbībām, bet tas arī jādara skaidrā un saprotamā veidā, lai būtu iespējams veikt salīdzinājumus ar citiem finanšu gadiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos apsvērumus.

Eiropas Attīstības fonda grāmatvedības sistēma sastāv no vispārējās uzskaites un budžeta uzskaites. Budžeta uzskaite detalizēti atspoguļo budžeta izpildi. Tā ir balstīta uz naudas uzskaites principu. Vispārējā uzskaite ļauj sagatavot finanšu pārskatus, jo tā atspoguļo visus finanšu gada izdevumus un ienākumus, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, un ir paredzēta, lai noteiktu finanšu stāvokli bilances veidā 31. decembrī.

EAF Finanšu regulas 120. pantā ir noteikti šādi grāmatvedības principi, kas piemērojami, sagatavojot finanšu pārskatus:

– darbības nepārtrauktība;

– piesardzība;

– viendabīgas uzskaites metode;

– datu salīdzināmība;

– būtiskums;

– saldo neaprēķināšana;

– atspoguļošana pēc būtības;

– uzkrājumu grāmatvedība.

1.3.     SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.3.1.  Darbības un pārskata valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir EAF darbības un pārskata valūta.

1.3.2.  Valūta un konvertācijas pamats

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro, piemērojot maiņas kursus, kas ir spēkā darījumu veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus, kas izteikti ārvalstu valūtā, konvertē euro pēc 31. decembrī noteiktā valūtas maiņas kursa.           

Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011. || Valūta || 31.12.2012. || 31.12.2011.

XOF || 655,957 || 655,957 || KES || 113,460 || 109.362

XAF || 655,957 || 655,957 || BIF || 2037,95 || 1780,23

NGN || 206,074 || 204,185 || SLL || 5709,56 || 5663,54

PGK || 2,76702 || 2,81057 || TZS || 2077,48 || 2058,31

HTG || 56,2987 || 53,2461 || UGX || 3508,51 || 3181,89

GNF || 9250,40 || 9155,86 || MGA || 2981,70 || 2870,88

MWK || 439,917 || 213,286 || SZL || 11,1727 || 10,4830

1.3.3.  Aplēses izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver, bet neaprobežojas ar aplēsēm par uzkrājumu summām un zaudējumiem, kas radušies no debitoru parādu un uzkrāto izdevumu vērtības samazināšanās. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.4.     BILANCE

1.4.1.  Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu avansu, t.i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika posmā, kas noteikts priekšfinansējuma līgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā vai izmanto paredzētajam mērķim līgumā noteiktajā laika periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, minētais priekšfinansējuma avanss jāatdod EAF. Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas.

Gada beigās pieejamās priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s) summā(s), atskaitot atmaksātās summas, dzēstās attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas, kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības samazinājumus.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus.

1.4.2.  Debitoru parādi

Debitoru parādus uzskaita sākotnējā summā, atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādu. Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu, kas ir gaidāmās nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība, kura diskontēta, piemērojot tirgus procentu likmes līdzīgiem aizņēmējiem. Atzīst arī parasto vērtības norakstīšanu par neizpildītiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav veikta konkrēta vērtības norakstīšana. Parastās vērtības norakstīšanas pamatā ir vēsturiskais zaudējumu līmenis. Norakstītā summa tiek atzīta saimnieciskā rezultāta pārskatā.

1.4.3.  Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos definē kā īstermiņa aktīvus. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

1.4.4.  Kreditoru parādi

Liela daļa EDF kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir neapmaksāti izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita finansējuma saņēmēji. Tos iegrāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums, un pēc pārbaudes, kurā attiecīgie finanšu pārstāvji apstiprina, ka izmaksas ir attiecināmas. Šajā posmā parādi tiek novērtēti apstiprinātā un attiecināmā apjomā.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti.

1.4.5.  Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja EAF pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu.

1.4.6.  Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un izdevumi

Svarīgs elements uzkrājumu grāmatvedībā ir nodrošināt darījumu reģistrēšanu pārskata gadā, ar kuru tie saistīti. To sauc par periodizāciju. Jo īpaši jāveic novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmiem izdevumiem, par kuriem EAF vēl nav iesniegti pārskati (uzkrātie izdevumi). Un otrādi – daži kārtējā gadā veiktie maksājumi attiecas uz nākamajiem periodiem (nākamo periodu izdevumi), un tie jānosaka un jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os).

Saskaņā ar EAF grāmatvedības noteikumiem darījumi un notikumi tiek atzīti finanšu pārskatos tajā periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas izdotām detalizētām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Arī ieņēmumus uzskaita periodā, ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās EAF pakalpojumu ir sniedzis, preces ir piegādājis, bet rēķins vēl nav izsniegts, vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t.i., atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu pārskatos.

Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

1.5.     SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

1.5.1.  Ieņēmumi

Eiropas Attīstības fondam budžetā neiekļauj ieņēmumus. Dalībvalstu parastās iemaksas uzskata par fonda kapitālu.   Ieņēmumus veido atgūtie izdevumi un procentu ienākumi.

Izdevumu atgūšana

Ja kādu darbību rezultātā galasaņēmējiem vai trešām valstīm jāatmaksā izdevumi, kas iepriekš segti no EAF budžeta, tiek sagatavoti iekasēšanas rīkojumi un veikti atskaitījumi no turpmākajiem maksājumiem, un tos uzskaita šādi:

– izdevumu atgūšana: izdotais iekasēšanas rīkojums uzskatāms par debitora parādu ar attiecīgu ierakstu attiecīgā gada saimnieciskā rezultāta pārskata ienākumos; vai

– priekšfinansējuma atgūšana: šajā gadījumā summu atspoguļo priekšfinansējuma pozīcijā bilancē.

Procentu ienākumi

Procentu ienākumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu ienākumi ietver procentus, kas saņemti vai saņemami par naudas atlikumiem un pieprasāmiem noguldījumiem komercbankās vai par EAF pienākošos summu novēlotiem maksājumiem. Procentu ienākumus atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies.

1.5.2.  Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad preces vai pakalpojumi ir saņemti un apstiprināti. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķina izmaksu apmērā.

Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti izdevumi veido EAF izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu, pārskaitījumi saskaņā ar līgumu vai neatkarīgas dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi.

Pārskaitījumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kurā notiek notikumi, kas dod pamatu maksājumam, ja pārskaitījuma veids ir atļauts regulās (Finanšu regulā un citās regulās) vai ir parakstīts līgums, kas atļauj maksājumu; ja saņēmējs izpilda attiecināmības kritērijus; un attiecināmo summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos uzskaita kā uzkrātos izdevumus.

Procentu izdevumi

Procentu izdevumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu izdevumus veido izmaksātie vai izmaksājamie procenti, un tos atzīst, tiklīdz tie uzkrājušies.

1.6.     IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

1.6.1.  Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir tāds aktīvs, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

Iespējamos aktīvus novērtē katrā bilances datumā, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas tiek atbilstīgi atspoguļotas finanšu pārskatos. Ja faktiski ir skaidrs, ka saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls tiks saņemts un aktīva vērtību var ticami novērtēt, aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus atzīst tā perioda finanšu pārskatos, kurā pārmaiņas notikušas.

Garantijas ir iespējami aktīvi, kuru pamatā ir pagātnes notikumi un kuru esību apstiprina garantijas priekšmeta izmantošana vai neizmantošana. Tādējādi garantijas var uzskatīt par iespējamiem aktīviem. Garantija ir nokārtota, ja garantijas priekšmets beidzis pastāvēt. Tas noskaidrojas, kad ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz maksājuma pieprasījumu galvotājam.

1.6.2.  Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir tādi pienākumi, kas var rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus EAF nespēj pilnībā ietekmēt; vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, vai retos gadījumos, kad pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav niecīga.

Iespējamās saistības novērtē katrā bilances datumā, lai noteiktu, vai saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespēja ir kļuvusi ticama. Ja kļūst ticams, ka saistībā ar posteni, kas uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešama saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, finanšu pārskatos atzīst uzkrājumus periodā, kurā notikušas pārmaiņas attiecībā uz minēto ticamību.

2.         BILANCES PASKAIDROJUMI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

2.1.     PRIEKŠFINANSĒJUMS

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Iepriekšējs finansējums || - || 119 || 319 || 438 || 380

KOPĀ || - || 119 || 319 || 438 || 380

Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.

Atkarībā no priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laika to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošajā līgumā. Visus atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tādējādi šīs priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa aktīvi.

Ilgtermiņa priekšfinansējuma pieaugums par 58 miljoniem euro salīdzinājumā ar 2011. gada 31. decembri galvenokārt izskaidrojams ar ilgtermiņa priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar PIR[5] projektiem (97 miljoni euro), iekšējiem ĀKK projektiem (42 miljoni euro) un PIN[6] dotācijām (10 miljoni euro), ko savukārt kompensē samazinājums ilgtermiņa priekšfinansējumā saistībā ar iekšējiem ĀKP izdevumiem (73 miljoni euro) un administratīvajiem izdevumiem (29 miljoni euro).

       

ĪSTERMIŅA AKTĪVI

2.2.     PRIEKŠFINANSĒJUMS

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Priekšfinansējums (bruto) || 70 || 1 207 || 2 316 || 3 593 || 3 415

Mīnus priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses || (32) || (760) || (1 468) || (2 259) || (2 240)

KOPĀ || 38 || 447 || 849 || 1 334 || 1 175

Neto īstermiņa priekšfinansējuma pieaugums par 159 miljoniem euro galvenokārt izskaidrojams ar priekšfinansējuma pieaugumu saistībā ar atbalsta instrumentu PIN dotācijām (147 miljoni euro), PIR projektiem (68 miljoni euro) un iekšējo ĀKP parādu sloga mazināšanu (39 miljoni euro). Šo pieaugumu daļēji kompensēja neto priekšfinansējuma samazinājums saistībā ar nozaru politiku (65 miljoni euro) un iekšējiem ĀKP sociālās jomas projektiem (32 miljoni euro).

2.2.1. Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Garantiju ņem, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta pēdējais pieprasījums. Garantijai ir divas atšķirīgas vērtības, proti, nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību veidojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas aktuālo vērtību veidojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums un/vai priekšfinansējuma vēlāka noskaidrošana.

2012. gada 31. decembrī to garantiju nominālā vērtība, kuras EAF saņēma par priekšfinansējumu, ir 566 miljoni euro. Šo garantiju aktuālā vērtība ir 391 miljons euro. 2011. gada 31. decembrī šīs summas bija attiecīgi 637 miljoni euro un 394 miljoni euro.

2.3.     DEBITORU PARĀDI

|| || || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Klientu parādi || 2.3.1. || 1 || 6 || 2 || 10 || 13

Debitoru parādi no dalībvalstīm || 2.3.2. || - || - || 3 || 3 || 9

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi || 2.3.3. || 0 || 51 || 6 || 57 || 89

KOPĀ || || 1 || 58 || 11 || 70 || 111

2.3.1. Klientu parādi

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Klientu parādi || 5 || 19 || 3 || 26 || 27

-Norakstīšana || (3) || (12) || (1) || (16) || (13)

KOPĀ || 1 || 6 || 2 || 10 || 13

Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas iegrāmatoti pārskatos 2012. gada 31. decembrī kā konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu daļā. Iekasēšanas rīkojumu slēguma bilance atspoguļo izdoto, bet līdz gada beigām neapmaksāto iekasēšanas rīkojumu vērtību.

Izmaiņas neizpildītajos iekasēšanas rīkojumos attiecīgajā periodā ir detalizētāk izklāstītas šajā tabulā.

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada sākumā || 6 || 19 || 1 || 25 || 18

Izdotie iekasēšanas rīkojumi || 12 || 64 || 63 || 139 || 130

Slēgtie iekasēšanas rīkojumi || (13) || (64) || (61) || (138) || (123)

Apmaksāti || (12) || (43) || (43) || (97) || (108)

Atcelti (FR 73. pants) || - || (1) || - || (1) || (1)

Anulēti || 0 || (3) || 0 || (4) || (2)

Kompensēti || (2) || (17) || (18) || (36) || (13)

Neizpildītie iekasēšanas rīkojumi gada beigās || 5 || 19 || 3 || 26 || 25

2.3.2. Debitoru parādi no dalībvalstīm

Dalībvalstu debitoru parāds 3 miljonu euro apmērā 10. EAF ir līdzfinansējuma iemaksas, kas jāsaņem no Beļģijas, Spānijas un Zviedrijas.

2.3.3. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi galvenokārt ietver uzkrātos procentus par priekšfinansējuma summām. Turklāt šajā pozīcijā tiek iekļauti uzkrātie procentu ienākumi par nokavētajām iemaksām.

Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu samazinājums ir skaidrojams ar mazākiem uzkrātajiem procentiem par priekšfinansējumu (skatīt 3.4. paskaidrojumu

2.4.     KORESPONDĒJOŠIE KONTI

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

uz/no 6. EAF || (2 065) || (214) || - || (2 279) || (2 279)

uz/no 7. EAF || - || 2 279 || - || 2 279 || 2 279

uz/no 8. EAF || - || (3 038) || 628 || (2 410) || (2 453)

uz/no 9. EAF || 3 038 || - || (2 892) || 146 || (491)

uz/no 10. EAF || (628) || 2 892 || - || 2 264 || 2 944

KOPĀ || 345 || 1 919 || (2 264) || 0 || 0

Efektivitātes nolūkā 10. EAF ir piešķirta tikai viena kase, kas aptver visus EAF; tā rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādiem EAF, kas starp dažādām EAF bilancēm tiek pārnestas korespondējošos kontos.

2012. gadā būtiskākās izmaiņas korespondējošos kontos ietver maksājumus, ko veica 10. EAF, lai īstenotu 8. un 9. EAF.

         

2.5.     NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI[7]

|| || || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Nauda bankās || 2.5.1. || - || - || 687 || 687 || 1 211

STABEX vērtspapīru konti || 2.5.2. || - || - || 2 || 2 || 5

Līdzfinansējuma banku konti || 2.5.3. || - || - || - || - || 8

Īpašais Kongo Demokrātiskās Republikas fonds[8] || - || - || - || 1 || 1 || 1

KOPĀ || || - || - || 690 || 690 || 1 224

2.5.1. Nauda bankās

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Speciālie konti — dalībvalstu finanšu iestādes || - || - || 633 || 633 || 1 129

Norēķinu konti — komercbankas || || || 54 || 54 || 80

Vietējie pilnvarotie maksātāji || - || - || 0 || 0 || 2

KOPĀ || - || - || 687 || 687 || 1 211

Bankās uzglabātās naudas apjoma samazinājums galvenokārt ir skaidrojams ar veikto maksājumu līmeni un ar lielāku budžeta izpildes līmeni nekā iepriekšējā pārskata periodā. 

Vietējo pilnvaroto maksātāju kontos ir summas, kas tiek glabātas ĀKK valstu un AZT banku kontos, ko izmanto maksājumu veikšanai vietējā valūtā saņēmējvalstī. Tie ir euro konti vai Savienības dalībvalstu valūtu konti. Lai nodrošinātu maksājumu centralizētāku pārvaldību, 2012. gadā tika slēgti 3 no 4 atlikušajiem vietējo pilnvaroto maksātāju kontiem.

2.5.2. STABEX vērtspapīru konti

|| Miljoni euro

|| Atlikums 31.12.2012. || Atlikums 31.12.2011.

Kotdivuāra || 2 || 2

Malāvija || - || 1

Citas valstis || 0 || 2

KOPĀ || 2 || 5

Akronīms STABEX nozīmē Eiropas Savienības kompensējošu finanšu shēmu ĀKK valstu eksporta ieņēmumu stabilizēšanai. Pirmo reizi to ieviesa līdz ar Lomes konvenciju (1975. gadā), lai labotu nelabvēlīgo ietekmi, ko radījusi eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības produktiem nestabilitāte. STABEX vērtspapīru kontu atlikums atspoguļo STABEX kopējo pieejamo līdzekļu summu, ko nākotnē pārskaitīs attiecīgajai ĀKK saņēmējvalstij. Šo atlikumu piešķir 10. EAF. 2012. gada laikā pēc STABEX atbalsta instrumenta darbības pabeigšanas tika slēgti astoņi STABEX vērtspapīru konti.

Papildus minētajiem fondiem vēl ir citi STABEX fondi, kas paredzēti ĀKK saņēmējām valstīm. Kad Komisija un (ĀKK) saņēmējvalsts ir panākušas vienošanos par to, kā izmantot STABEX līdzekļus, abas puses paraksta pārskaitījuma konvenciju. Saskaņā ar (pārskatītā) Lomes IV nolīguma[9] 211. pantu līdzekļus pārskaita uz procentus nesošu kontu, kuram piemēro divu parakstu sistēmu (paraksta Eiropas Komisijas un saņēmējvalsts pārstāvji) un kurš ir atvērts ĀKK valsts vārdā. Līdzekļi paliek šajos divu parakstu kontos līdz brīdim, kad savstarpējo saistību sistēma (FMO) pamato pārskaitījumu projektam.

Komisijas kredītrīkotājs saglabā konta paraksta tiesības, lai nodrošinātu, ka līdzekļus izmaksā, kā paredzēts. Līdzekļi kontos, kuriem piemēro divu parakstu sistēmu, ir ĀKK valsts īpašums, un līdz ar to tie netiek uzrādīti kā aktīvi EAF pārskatos. Pārskaitījumi uz šiem kontiem tiek iegrāmatoti kā STABEX maksājumi. 

Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[10]. Šie līdzekļi tika galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām (12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi (5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos ieņēmumus ietvēra 8. EAF saimnieciskā rezultāta pārskata pamatdarbības ienākumos (STABEX atbalsta instruments).

2.5.3. Līdzfinansējuma banku konti

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Līdzfinansējuma banku konti || - || - || - || - || 8

KOPĀ || - || - || - || - || 8

Līdzfinansējuma banku konti tika slēgti. Šie līdzekļi, izņemot administratīvos, pēc kredītrīkotāja rīkojuma tika atmaksāti attiecīgajām dalībvalstīm.     

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

2.6.     KREDITORU PARĀDI

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Kreditoru parādi - līdzfinansējums || - || - || 40 || 40 || -

KOPĀ || - || - || 40 || 40 || -

Līdzfinansējuma kreditoru parādi 2012. gada beigās attiecas uz 10 EAF.

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas ir atspoguļotas kā kreditoru parādi dalībvalstīm un citām valstīm, jo tās atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu). EAF ir noteikta prasība izmantot iemaksas, lai sniegtu pakalpojumus trešām personām, vai atdot aktīvus (saņemtās iemaksas) dalībvalstīm. Nenokārtotie kreditoru parādi par līdzfinansējuma līgumiem ir summa, ko veido saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām ir atskaitīti projekta izdevumi. Neto aktīvi nemainās.

Lai precīzāk atspoguļotu līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa saistībām. Līdzfinansējuma kreditoru kopējo parādu pieaugums ir paskaidrots 2.7.1.2. paskaidrojumā

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

2.7.     KREDITORU PARĀDI

|| || || || || Miljoni euro 

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Īstermiņa kreditoru parādi || 2.7.1. || 4 || 67 || 138 || 209 || 399

Uzkrātie izdevumi || 2.7.2. || 19 || 308 || 228 || 555 || 339

Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas || 2.7.3. || - || - || 293 || 293 || 295

KOPĀ || || 22 || 375 || 660 || 1 057 || 1 033

2.7.1. Īstermiņa kreditoru parādi

|| || || || || Miljoni euro

|| Paskaidrojums || 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Piegādātāji un citi || 2.7.1.1. || 4 || 67 || 81 || 152 || 308

Līdzfinansējuma kreditoru parādi || 2.7.1.2. || - || - || 46 || 46 || 81

Dažādi kreditoru parādi || 2.7.1.3. || 0 || 0 || 12 || 12 || 10

KOPĀ || || 4 || 67 || 138 || 209 || 399

Kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko EAF ir saņēmis dotāciju pasākumu ietvaros. Tos iegrāmato par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu. Rēķiniem un kredītnotām, ko saņem iepirkuma pasākumu ietvaros, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi tiek ņemti vērā gada beigu periodizācijas procedūrās. Saskaņā ar šiem periodizācijas ierakstiem aplēstās attiecināmās summas ir atzītas saimnieciskā rezultāta pārskatā.

2.7.1.1. Piegādātāji un citi

Šajā pozīcijā ir ietvertas summas, kas maksājamas piegādātājiem, kā arī summas, kas maksājamas publiskajām iestādēm un trešām valstīm.

Samazinājums 157 miljonu euro apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu galvenokārt saistīts ar kreditoru parādu trešām valstīm samazinājumu par 75 miljoniem euro un kreditoru parādu piegādātājiem ārpus publiskā sektora samazinājumu par 37 miljoniem euro.

2.7.1.2. Līdzfinansējuma kreditoru parādi

Lai precīzāk atspoguļotu līdzfinansējuma kreditoru parādus, 2012. gadā summas sadalīja starp ilgtermiņa un īstermiņa saistībām.  Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādu samazinājuma galvenais iemesls ir 40 miljonu eiro pārvietošana pie ilgtermiņa kreditoru parādiem.

Kopējais ilgtermiņa un īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādu daudzums palielinājās par 5 miljoniem euro. 2012. gadā jaunas līdzfinansējuma iemaksas tika saņemtas no Vācijas (2 miljoni euro) un Kanādas (2 euro). Zviedrijas līdzfinansējuma kreditoru parādu pieaugumu (par 8 miljoniem euro) daļēji atsvēra Spānijas un AK līdzfinansējuma kreditoru parādu samazinājums (par 2 miljoniem euro katrai) un Itālijas līdzfnansējuma kreditoru parādu noskaidrošana 9. EAF laikā. 

Līdzfinansējuma kreditoru parādi tika samazināti par 8 miljoniem euro, lai atzītu ieņēmumus saistībā ar līdzfinansējamiem projektiem (skatīt 3.1.3. un 3.2.2. skaidrojumu).

2.7.1.3. Dažādi kreditoru parādi

Dažādi kreditoru parādi galvenokārt ir nepiešķirti naudas ieņēmumi un atmaksātās summas.

2.7.2. Uzkrātie izdevumi

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Uzkrātie izdevumi || 19 || 308 || 228 || 555 || 339

KOPĀ || 19 || 308 || 228 || 555 || 339

Gada beigās tiek veikts novērtējums par EAF līdzekļu saņēmēju attiecināmajiem izdevumiem, par kuriem vēl nav sniegti pārskati. Pēc šiem periodizācijas aprēķiniem novērtētās attiecināmās summas reģistrē kā uzkrātos izdevumus.

Aprēķinātais priekšfinansējuma summu izmantojums ir atspoguļots kā priekšfinansējuma noskaidrošanas aplēses (skatīt 2.2. skaidrojumu).

2.7.3. Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas

|| || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Apvienotā Karaliste || - || - || 274 || 274 || 289

Īrija || - || - || 9 || 9 || 5

Lietuva || - || - || - || - || 1

Ungārija || - || - || 10 || 10 || -

KOPĀ || - || - || 293 || 293 || 295

Tās ietver dalībvalstu avansa iemaksas.

NETO AKTĪVI

2.8.     PIEPRASĪTAIS FONDU KAPITĀLS

|| || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ

Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691

Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (18 712) || (18 712)

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2011. || 12 840 || 11 699 || 2 440 || 26 979

|| || || ||

Fondu kapitāls || 12 840 || 11 699 || 21 152 || 45 691

Nepieprasītais fondu kapitāls || - || - || (16 112) || (16 112)

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2012. || 12 840 || 11 699 || 5 040 || 29 579

Fondu kapitālu veido kopējā no dalībvalstīm saņemto iemaksu summa attiecīgajam EAF, kā noteikts katrā no iekšējiem nolīgumiem.

Nepieprasītie līdzekļi ir sākotnējais piešķīrums, kas vēl nav pieprasīts no dalībvalstīm.

Pieprasītais fondu kapitāls ir sākotnējo piešķīrumu summa, ko dalībvalstīm pieprasīts pārskaitīt uz kases kontiem saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 16. pantā paredzēto procedūru.

8. un 9. EAF kapitāls ir pieprasīts un pilnībā saņemts.

Pieprasītais un nepieprasītais fondu kapitāls dalībvalstu dalījumā

|| || || || Miljoni euro

Iemaksas || % || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2011. || pieprasīts 2012. gadā || nepieprasīts no 10. EAF 31.12.2012.

Austrija || 2,41 || (451) || 63 || (388)

Beļģija || 3,53 || (661) || 92 || (569)

Dānija || 2,00 || (374) || 52 || (322)

Somija || 1,47 || (275) || 38 || (237)

Francija || 19,55 || (3 658) || 508 || (3 150)

Vācija || 20,50 || (3 836) || 533 || (3 303)

Grieķija || 1,47 || (275) || 38 || (237)

Īrija || 0,91 || (170) || 24 || (147)

Itālija || 12,86 || (2 406) || 334 || (2 072)

Luksemburga || 0,27 || (51) || 7 || (44)

Nīderlande || 4,85 || (908) || 126 || (781)

Portugāle || 1,15 || (215) || 30 || (185)

Spānija || 7,85 || (1 469) || 204 || (1 265)

Zviedrija || 2,74 || (513) || 71 || (441)

Apvienotā Karaliste || 14,82 || (2 773) || 385 || (2 388)

Kipra || 0,09 || (17) || 2 || (15)

Čehijas Republika || 0,51 || (95) || 13 || (82)

Igaunija || 0,05 || (9) || 1 || (8)

Ungārija || 0,55 || (103) || 14 || (89)

Lietuva || 0,12 || (22) || 3 || (19)

Latvija || 0,07 || (13) || 2 || (11)

Malta || 0,03 || (6) || 1 || (5)

Polija || 1,3 || (243) || 34 || (209)

Slovēnija || 0,18 || (34) || 5 || (29)

Slovākija || 0,21 || (39) || 5 || (34)

Bulgārija || 0,14 || (26) || 4 || (23)

Rumānija || 0,37 || (69) || 10 || (60)

KOPĀ || 100,00 || (18 712) || 2 600 || (16 112)

2012. gadā tika pieprasītas 10. EAF iemaksas. Pirmā daļa no dalībvalstu 2013. gada iemaksām tika pieprasīta 2012. gada novembrī.

2.9.     CITAS REZERVES

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ

Atlikums 31.12.2010. || (2 237) || 4 157 || 333 || 2 252

Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (38) || (80) || 118 || 0

Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/406/ES ||                       -   || 150 || (150) || 0

Atlikums 31.12.2011. || (2 276) || 4 227 || 301 || 2 252

Atbrīvoto summu pārvietošana no 8. un 9. EAF uz 10. EAF || (78) || (300) || 378 || 0

Pārvietošana no 10. EAF uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai atbilstoši Padomes Lēmumam 2011/315/ES ||                        -   || 200 || (200) || 0

Atlikums 31.12.2012. || (2 354) || 4 126 || 479 || 2 252

Atlikums 31.12.2012. ietver: || || || ||

- Dienvidsudānai piešķirtie līdzekļi: || -              || 350 || -                    || 350

Kopš 10. EAF stāšanās spēkā 2008. gadā visi iepriekšējo EAF atbrīvotie līdzekļi ir pārvietoti uz 10. EAF rezervi. Šo rezervi var izmantot tikai saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2012. gadā no atbrīvotajiem līdzekļiem uz 10. EAF darbības rezervi tika pārvietoti 78 miljoni euro un 300 miljoni euro attiecīgi no 8. un 9. EAF, un 200 miljoni euro tika pārvietoti no 10. EAF darbības rezerves uz 9. EAF, lai piešķirtu līdzekļus Dienvidsudānai.[11]

3.         SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

3.1.     PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Izdevumu atgūšana || 2 || 14 || 2 || 17 || 16

STABEX līdzekļu atgūšana ||           49 || - || - || 49 || 26

Peļņa no valūtas maiņas || 7 || 35 || 8 || 51 || 54

Līdzfinansējuma pamatdarbības ienākumi || - || - || 8 || 8 || 2

KOPĀ || 58 || 49 || 18 || 124 || 99

3.1.1. Izdevumu atgūšana

Šī pozīcija atspoguļo EAF grāmatvedības sistēmā reģistrētos EAF izdotos iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem maksājumiem, lai atgūtu iepriekš izmaksātus izdevumus, pamatojoties uz pārbaudēm, revīzijām vai attiecināmības analīzi. Jāmin, ka priekšfinansējuma summu atgūšanu neatspoguļo kā ieņēmumus, bet šīs summas pievieno priekšfinansējuma pozīcijā bilancē.

Nepamatotu maksājumu atgūšana

2012. gadā nepamatotu maksājumu atgūšanai tika izdoti iekasēšanas rīkojumi par 27 miljoniem euro; 2011. gadā šī summa bija 12 miljoni euro. No šīs summas 11 miljoni euro bija saistīti ar izdevumu atgūšanu un attiecīgi reģistrēti kā pamatdarbības ieņēmumi. Izmaksāto priekšfinansējuma summu atgūšana veidoja 16 miljonus euro, kas bilancē tika reģistrēti kā priekšfinansējuma aktīvi.

Nepamatoto maksājumu atgūšanu var apkopot šādi.

Miljoni euro ||

|| Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2012. GADS || Ieņēmumi || Iepriekšējs finansējums || KOPĀ 2011. GADS

Kļūdas || 1 || 1 || 2 || 2 || 1 || 3

Pārkāpumi || 9 || 15 || 25 || 6 || 3 || 8

Paziņots OLAF || 1 || - || 1 || 1 || - || 1

KOPĀ || 11 || 16 || 27 || 8 || 4 || 12

3.1.2. STABEX līdzekļu atgūšana.

Saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktu 2012. gadā EAF no ĀKK valstu divu parakstu kontiem tika atdoti 49 miljoni euro[12]. Šie līdzekļi tika galvenokārt pārskaitīti no Zālamana Salām (12 miljoni euro), Kotdivuāras (11 miljoni euro), Burundi (5 miljoni euro), Sentvinsentas un Grenadīnām (3 miljoni euro), Senegālas (3 miljoni euro), Malāvijas (3 miljoni euro), Ugandas (3 miljoni euro) un Burkinafaso (2 miljoni euro). Šos ieņēmumus ietvēra pamatdarbības ienākumos (STABEX atbalsta instruments) 8. EAF saimnieciskā rezultāta pārskatā.

3.1.3. Līdzfinansējuma pamatdarbības ienākumi

Pamatdarbības ienākumi saistībā ar līdzfinansējumu atspoguļo izmantotās iemaksas (skatīt 3.2.2. skaidrojumu). Tā kā šīs iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu), iemaksa tiek atzīta atbilstoši līdzfinansējuma projekta īstenošanai.

3.2.     PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633

Līdzfinansējuma pamatdarbības izdevumi ||  -     ||  -     || 8 || 8 || 2

Zaudējumi no valūtas maiņas || 8 || 39 || 20 || 66 || 61

Debitoru parādu norakstīšana || 0 || 6 || - || 6 || 7

KOPĀ || 49 || 856 || 2 112     || 3 017 || 2 702

2012. gadā Komisija pilnveidoja metodiku attiecībā uz uzkrāto izdevumu aplēsēm. Pēc iepriekš izmantotās metodikas aplēstie darbības izdevumi būtu bijuši 2 849 miljoni euro salīdzinājumā ar 3 017 miljoniem euro pēc pilnveidotās metodikas. Ietekmes uz neto aktīviem summa nemainītos (samazinājums par 168 miljoniem euro), un galvenais iemesls ir līdzekļu pieaugums uzkrāto izdevumu kontos (skat.2.7.2.).

3.2.1. Pamatdarbības izdevumi – atbalsta instrumenti

|| || || || Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. g. || KOPĀ 2011. g.

Plānojamais atbalsts || 17 || 93 || 1 366 || 1 476 || 1 251

Makroekonomiskais atbalsts || - || 8 || - || 8 || 51

Nozaru politika || 0 || 322 || 3 || 326 || 371

Procentu likmes subsīdijas || 5 || - || - || 5 || 0

Iekšējie ĀKK projekti || - || 311 || 409 || 720 || 650

Ārkārtas atbalsts || - || 60 || 274 || 333 || 212

Atbalsts bēgļiem || 6 || - || - || 6 || 0

Riska kapitāls || 1 || - || - || 1 || 19

STABEX || 4 || - || - || 4 || 12

Sysmin || 0 || - || - || 0 || (8)

Citas ar iepriekšējiem EAF saistītās atbalsta programmas || - || 10 || - || 10 || 24

Institucionālais atbalsts || - || (1) || 33 || 32 || 8

Saņemtās eksporta kompensācijas || 7 || 10 || - || 18 || 42

Kopā || 41 || 812 || 2 085 || 2 938 || 2 633

EAF pamatdarbības izdevumi ietver dažādus atbalsta instrumentus, un tiem ir dažādas formas atkarībā no tā, kā naudu izmaksā un pārvalda.

3.2.2. Līdzfinansējuma pamatdarbības izdevumi

Tie ir izdevumi par līdzfinansējuma projektiem 2012. gadā. Tā kā saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu), atbilstošā iemaksu summa tika atzīta par pamatdarbības ieņēmumiem (skatīt 3.1.3. skaidrojumu).

3.2.3. Debitoru parādu norakstīšana

Šī pozīcija ietver galvenokārt priekšfinansējuma korekcijas un norakstījumus/zaudējumus no pārdošanas saistībā ar debitoriem.

3.3.     ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Administratīvie izdevumi || - || 1 || 106 || 107 || 75

KOPĀ || - || 1 || 106 || 107 || 75

Šī pozīcija ietver atbalsta izdevumus, t.i., administratīvās izmaksas, kas saistītas ar EAF plānošanu un īstenošanu. Tās ir projektu sagatavošanas, pēcpārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas izdevumi, kā arī izdevumi par datortīkliem, tehnisko palīdzību utt.

3.4.     FINANŠU IEŅĒMUMI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 2012. GADS || KOPĀ 2011. GADS

Procentu ienākumi — Eiropas bankas || - || 6 || 4 || 9 || 1

Procenti par priekšfinansējumu || (2) || (24) || (6) || (32) || (21)

KOPĀ || (2) || (18) || (2) || (22) || (20)

Procenti par priekšfinansējumu tiek atzīti saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulas 7. panta 3. punktu un 8. pantu. 2011. gadā uzkrāto priekšfinansējuma procentu apvērses rezultātā 2012. gada procentu ieņēmumi bija negatīvi.

4.         NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

4.1.     NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt EAF spēju ģenerēt naudu un tās ekvivalentus un EAF vajadzības pēc šīm naudas plūsmām.

Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato EAF pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

4.2.     PAMATDARBĪBA

EAF naudas plūsmas pārskatā ir uzrādītas naudas plūsmas tikai no pamatdarbības, jo EAF neveic ieguldījumu vai finansēšanas darbības. Pamatdarbības mērķis ir piedalīties noteikto politikas rezultātu sasniegšanā.

5.         IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA INFORMĀCIJA

5.1.     IESPĒJAMIE AKTĪVI

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Izpildes garantijas || 13 || 171 || 120 || 304 || 325

Ieturēšanas garantijas || 6 || 107 || 74 || 188 || 197

Iespējamie aktīvi saistībā ar tiesā izskatāmām lietām || - || - || - || - || 1

KOPĀ || 19 || 279 || 194 || 492 || 523

5.1.1. Izpildes garantijas

Dažreiz tiek pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka EAF finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar EAF.

Izpildes garantiju samazinājums par 21 miljonu euro ir starpība starp atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju attiecās uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas galvenokārt tika saņemtas 9. EAF ietvaros.

5.1.2. Ieturēšanas garantijas

Ieturēšanas garantijas attiecas tikai uz līgumiem par darbu izpildi. Parasti 10% no starpposma maksājumiem saņēmējiem ietur, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmējs izpilda savas saistības. Šīs ieturētās summas atspoguļo kā maksājamās summas. Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu, darbuzņēmējs var tā vietā iesniegt ieturēšanas garantiju, kas aizstāj no starpposma maksājumiem ieturētās summas. Šīs saņemtās garantijas atspoguļo kā iespējamos aktīvus.

Ieturēšanas garantiju samazinājums par 9 miljoniem euro ir starpība starp atbrīvotajām garantijām un jaunajām saņemtajām garantijām. Lielākā daļa atbrīvoto garantiju attiecās uz 9. EAF, un arī jaunās garantijas galvenokārt tika saņemtas 9. EAF ietvaros.

5.2.     CITA INFORMĀCIJA

5.2.1. Budžeta saistības, kas vēl nav izdevumi

Miljoni euro

|| 8. EAF || 9. EAF || 10. EAF || KOPĀ 31.12.2012. || KOPĀ 31.12.2011.

Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav apmaksātas || 103 || 938 || 4 601 || 5 642 || 5 594

Saistītās summas, kas ietvertas saimnieciskā rezultāta pārskatā || (22) || (382) || (310) || (714) || (646)

KOPĀ || 81 || 557 || 4 291 || 4 928 || 4 948

Nenokārtotās budžeta saistības atspoguļo atvērtās saistības, par ko vēl nav veikti maksājumi un/vai saistību atcelšana. Šādas saistības ir raksturīgas daudzgadu programmām. 2012. gada 31. decembrī nenokārtotās budžeta saistības bija 5 642 miljoni euro. Summa, kas atspoguļota kā nākotnē finansējamas saistības, ir šīs nenokārtotās budžeta saistības, atskaitot no tām saistītās summas, kuras kā izdevumi ir iekļautas 2012. gada saimnieciskā rezultāta pārskatā, kopsummā veidojot 4928 miljonus euro.

6.         FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmākā informācija par Eiropas Attīstības fonda finanšu riska pārvaldību attiecas uz Eiropas Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu operācijām Eiropas Attīstības fonda vārdā, lai izmantotu tā līdzekļus.

6.1.     RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKAS UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS

EAF finanšu līdzekļu operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam, un iekšējā nolīgumā.

Saskaņā ar iepriekšminēto regulu ir piemērojami šādi galvenie principi:

– EAF iemaksas veic dalībvalstis, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi;

– dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti euro un citās valūtās, tostarp mazāk zināmās valūtās;

– bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu.

Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 215/2008 44. pantu (skatīt 6.4. iedaļu turpmāk).

Visas komercbankas, kurās EAF vārdā atvērti citi konti, nevis iepriekš minētie speciālie konti, Komisija izvēlas konkursa kārtībā.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.

6.2.     TIRGUS RISKS

6.2.1.  Valūtas risks

Visas iemaksas tiek glabātas euro valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF finanšu līdzekļu operācijas nav pakļautas valūtas riskam.

6.2.2.  Procentu likmju risks

EAF neaizņemas naudu, tādēļ tas nav pakļauts procentu likmju riskam.

Tomēr tas saņem procentus no atlikumiem, kas atrodas dažādos fonda banku kontos. Tādēļ Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka regulāri saņemtie procenti atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamām svārstībām.

Komercbanku kontos turētie diennakts atlikumi tiek atlīdzināti katru dienu. Šādu kontu atlikumu atlīdzināšana balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteikto starpību (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz EONIA (euro diennakts vidējais indekss), un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs likmes svārstības. Dažiem citiem kontiem procentu aprēķins ir piesaistīts ECB minimālajai likmei (ko izmanto ECB refinansēšanas operācijām). Rezultātā EAF neuzņemas risku, ka tā atlikumus varētu atlīdzināt atbilstoši likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

6.3.     KREDĪTRISKS (DARĪJUMA PARTNERA RISKS)

Lielākā daļa EAF finanšu līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 tiek turēti speciālajos kontos, ko dalībvalstis atvērušas iemaksu veikšanai. Vairums šo kontu tiek turēti dalībvalstu valsts kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes EAF rada vismazāko darījuma partnera risku (risku uzņemas dalībvalstis).

Tā EAF finanšu līdzekļu daļa, kas tiek turēta komercbankās, lai veiktu maksājumus, tiek papildināta nepieciešamības brīdī, un to automātiski pārvalda ar Komisijas kases naudas pārvaldības sistēmu. Katrā kontā tur minimālu naudas daudzumu, kas ir proporcionāls vidējai ikdienas maksājumu summai. Rezultātā šajos kontos turētās summas diennaktī parasti ir nelielas, un tādējādi arī EAF risks ir ierobežots.

Papildus tam tiek piemērotas īpašas pamatnostādnes par komercbanku izvēli, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kam ir pakļauts EAF.

Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1). Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var tikt prasīts zemāks līmenis.

6.4.     LIKVIDITĀTES RISKS

Eiropas Attīstības fondam piemērotie budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu visus saistītos maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.

Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic trīs daļās, turpretim maksājumiem piemīt zināma sezonalitāte.

Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus finanšu līdzekļus tādu maksājumu segšanai, kas veicami konkrētajā mēnesī, starp Komisijas finanšu līdzekļu un attiecīgajiem izdevumu departamentiem notiek regulāra informācijas apmaiņa par finanšu līdzekļu stāvokli ar mērķi garantēt, ka konkrētajā periodā veiktie maksājumi nepārsniedz pieejamos finanšu līdzekļus.

Turklāt attiecībā uz EAF ikdienas finanšu līdzekļu operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.

7.         INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Nav konstatēti nekādi darījumi, kam šajā pozīcijā būtu vajadzīga īpaša informācijas atklāšana par saistītām personām.

8.         NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

EAF grāmatvedim šo pārskatu iesniegšanas dienā nebija zināmi būtiski apstākļi, nedz arī viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgie paskaidrojumi tika sagatavoti izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš.

9.         SASKAŅOŠANA – SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS – BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

Gada saimniecisko rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā. Savukārt budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības principi. Tā kā budžeta izpildes rezultāts un saimnieciskais rezultāts izriet no vieniem un tiem pašiem pamatā esošiem darījumiem, kontrole ir lietderīga, lai nodrošinātu to saskaņošanas iespēju. Šī saskaņošana ir atspoguļota tabulā turpmāk, izceļot būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem.   

|| || Miljoni euro

|| 2012. g. || 2011. g.

|| ||

GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS || (3 023) || (2 700)

|| ||

IEŅĒMUMI || ||

 Prasījumi, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu || (47) || (52)

Kārtējā gadā konstatētie, bet vēl neiekasētie prasījumi || (8) || (3)

Iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi || 14 || 10

Priekšfinansējuma neto ietekme || 62 || 46

Neto uzkrātie ieņēmumi || (40) || (13)

|| ||

IZDEVUMI || ||

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti || 38 || 98

Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā || (101) || (249)

Atceltie maksājumi || 7 || 17

Priekšfinansējuma neto ietekme || (316) || (346)

Neto uzkrātie izdevumi || 204 || 317

|| ||

GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS || (3 209) || (2 874)

9.1. Saskaņošanas posteņi – ieņēmumi

Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījumiem, kuri konstatēti attiecīgā gada laikā, un summām, kuras iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajiem prasījumiem.

Prasījumi, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu, ir reģistrēti saimnieciskās darbības rezultātā, taču budžeta perspektīvā tos nevar uzskatīt par ieņēmumiem, jo iekasētā summa tiek pārvietota uz rezervēm un to nevar atkārtoti piesaistīt bez Padomes lēmuma.

Tāpēc kārtējā gadā konstatētos, bet vēl neiekasētos prasījumus saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskā rezultāta, jo tie nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi jāpievieno saimnieciskajam rezultātam saskaņošanas nolūkā.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir atgūto priekšfinansējuma summu noskaidrošana. Tie ir naudas ieņēmumi, kas neietekmē saimniecisko rezultātu.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.

9.2. Saskaņošanas posteņi – izdevumi

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti, jākoriģē saskaņošanas vajadzībām, jo tie tiek iekļauti saimnieciskajā rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretim iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošanas nolūkā, jo tie ir daļa no kārtējā gada budžeta izdevumiem, bet tie neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu.

Naudas ieņēmumi no atceltajiem maksājumiem neietekmē saimniecisko rezultātu, bet tie ietekmē budžeta izpildes rezultātu.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un tāda priekšfinansējuma noskaidrošana, kas samaksāts kārtējā gadā vai iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Pēdējais minētais atspoguļo izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta uzskaitē, jo samaksas brīdī sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem.

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t.i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t.i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto izdevumu apvērse.      

2.           ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU

IEVADS

Iepriekšējie EAF

· ĀKK un EK Padomes 2000. gada 27. jūlija Lēmumā 1/2000 par pārejas pasākumiem paredzēts, ka atsevišķi iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi izlietojami programmām saskaņā ar attiecīgajiem Kotonū nolīguma noteikumiem, kurus saskaņā ar pārejas pasākumiem sāk piemērot agrāk.

· Komisijas 2001. gada 16. marta Lēmumā 410/2001 par piešķīrumu sadalīšanu indikatīvajām programmām ĀKK valstīs saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu paredzēts, ka iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi par maksimālo summu 1,2 miljardu euro apmērā jāizlieto īstenošanas pasākumiem saskaņā ar attiecīgā EAF noteikumiem un procedūrām. Tas attiecas uz periodu, pirms stājās spēkā 9. EAF Finanšu protokols.

· Ar Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmumu 1033/2001 tika noteikti piešķīrumi reģionālajām programmām un ĀKK iekšējai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolu.

· Ar Komisijas 2002. gada 11. jūlija Lēmumu 1252/2002 par 60 miljoniem euro palielināja ĀKK valstu iekšējai sadarbībai paredzēto finansējumu, izmantojot 6. un 7. EAF vispārējās rezerves, kā arī paredzēja šo papildu līdzekļu izlietošanu periodā, kamēr vēl nav stājies spēkā 9. EAF Finanšu protokols, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēroja sākotnējiem EAF.

· Visbeidzot, ar ĀKK un EK Padomes 2002. gada 23. decembra Lēmumu 3/2002 tika paredzēts izmantot 25 miljonus euro no 8. EAF nepiešķirtajiem līdzekļiem (vispārējās rezerves), lai iedalītu tos reģionālajai sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu.

· Tā kā 6. EAF noslēdza 2006. gadā un 7. EAF noslēdza 2008. gadā, gada pārskatos vairs nav iekļautas tabulas par šo EAF īstenošanu. Turpretim pārnesto atlikumu izpildes rezultāti ir iekļauti 9. EAF pārskatā.

· Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu līdzekļu uzskaites pārredzamību 2012. gada pārskatos, dažādās turpmākajās tabulās 8. EAF īpaši nodalīta tā līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Lomes konvencijās paredzētajam plānojumam, un tā līdzekļu daļa, kas izlietota atbilstoši Kotonū nolīgumā paredzētajam plānojumam. Saistībā ar Kotonū nolīgumā paredzēto plānojumu summas ir iegrāmatotas un norādītas, pamatojoties uz ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 3. panta 2. punktu, kas attiecas uz valstīm. Minētajā pantā ĀKK valstīm ir paredzēts A finansējums, kura mērķis ir segt makroekonomisko atbalstu un atbalstu programmām un projektiem, kā arī B finansējums, kas paredzēts neparedzētu vajadzību segšanai, piemēram, palīdzībai ārkārtas situācijās, parādu sloga mazināšanas iniciatīvām un atbalstam, kura mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sekas, ko izraisījusi eksporta ieņēmumu nestabilitāte[13]. Attiecībā uz reģioniem pārskati veidoti, balstoties uz reģionālo plānošanu, kas minēta ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 2. nodaļā (t.i., reģionālas indikatīvās programmas un ĀKK iekšējā sadarbība).

· Saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Ib pielikuma 4. punktu (daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam) atlikumi un šo fondu atbrīvotās summas laikposmā no 2007. gada 31. decembra līdz dienai, kad stājās spēkā 10. EAF, tika pārnesti uz 9. EAF, lai nodrošinātu ES pārvaldes darbību un segtu uzsākto projektu kārtējās izmaksas līdz dienai, kad stājas spēkā 10. EAF.

· Padomes Lēmumā 2010/406/ES paredzēts izmantot Sudānas vajadzībām summu 150 miljonu euro apmērā no 9. EAF un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem, lai apmierinātu visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības. Šo summu piešķīra 2011. gadā.

· Padomes Lēmumā 2011/315/ES paredzēts izmantot Dienvidsudānas vajadzībām summu 200 miljonu euro apmērā no 9. EAF un iepriekšējo EAF projektu atbrīvotajiem līdzekļiem, lai atbalstītu Dienvidsudānas attīstības trīsgadu plāna īstenošanu. Šo summu piešķīra 2012. gadā.

10. EAF

ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgums, ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums tika grozīts ar nolīgumu, ko tās pašas valstis Luksemburgā parakstīja 2005. gada 25. jūnijā.

ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Eiropas Savienību stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Lēmums 2007/249/EK).

Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma 2006. gada 17. jūlijā, stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu ES atbalsta ĀKK valstīm un AZT otro periodu (2008.–2013. gads) finansē no 10. EAF, kura kopējo līdzekļu apjoms ir aptuveni 22 682 miljoni euro, un no tiem:

· ĀKK valstīm ir piešķirti 21 966 miljoni euro saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma Ib pielikumā noteikto daudzgadu finanšu shēmu, no šīs summas 20 466 miljonus euro pārvalda Eiropas Komisija;

· 286 miljoni euro piešķirti AZT saskaņā ar pārskatītā Padomes lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu IIAa pielikumu, no šīs summas 256 miljonus euro pārvalda Eiropas Komisija;

· 430 miljoni euro paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 10. EAF līdzekļu plānošanu un izlietojumu, saskaņā ar Iekšējā nolīguma 6. pantu.

Kopš desmitā EAF spēkā stāšanās dienas šīs summas ir papildinātas ar summām, kas atbrīvotas iepriekšējos EAF, ar STABEX (eksporta ieņēmumu no lauksaimniecības pamatproduktiem stabilizēšanas garantiju programma) procentu ienākumiem un neizmantotajiem naudas atlikumiem fondos pirms 9.EAF. Visi fondi tiek pārvaldīti atbilstoši īpašajiem noteikumiem pārskatītajā Kotonū nolīgumā un iekšējā nolīgumā.

No iepriekš minētajiem 10. EAF piešķīrumiem Eiropas Komisija sākotnējo summu 21 152 miljonu euro apmērā pārvalda šādi:

– 15 300 miljoni euro valstu indikatīvajām programmām, tostarp:

· 13 500 miljoni euro A finansējumam, no tiem 13 345 miljoni euro ir atvērti. Turklāt A finansējums ir palielinājies par 341 miljonu rezerves pārvietošanas rezultātā, palielinājies par 91 miljonu Stabex atbrīvoto saistību slēgšanas rezultātā un samazinājies par 33 miljoniem euro reģionālo piešķīrumu pārvietošanas rezultātā (multireģionālie piešķīrumi Āfrikas valstīm, kurās runā portugāļu valodā). Tādējādi kopējo pieejamo līdzekļu summa ir 13 744 miljoni euro atvērtu piešķīrumu un 155 miljoni euro vēl neatvērtu piešķīrumu.

· 1 800 miljoni euro B finansējumam, pilnībā atvērti. Turklāt, izmantojot rezerves, B finansējums tika palielināts par 148 miljoniem euro, kas ir atvērti, tādējādi atvērto līdzekļu kopsumma ir 1 948 miljoni euro.

– 1 783 miljoni euro reģionālajām indikatīvajām programmām, kopā ar 33 miljonu euro pārnesumu no A finansējuma un 19 miljonu euro pārnesumu uz rezervēm, tādējādi atvērto piešķīrumu apjoms ir 1 797 miljoni euro;

– 2 700 miljoni euro iekšējiem ĀKK piešķīrumiem, kas ir pilnībā atvērti, un kopā ar 195 miljonu euro pārnesumu no rezervēm, tādējādi kopējais atvērto piešķīrumu apjoms ir 2 895 miljoni euro;

– 683 miljonu euro liela rezerve, no tiem 664 miljoni euro ir pārvietoti, tādējādi atlikums ir 19 miljoni euro.

– 430 miljoni euro īstenošanas izmaksām, visi piešķīrumi atvērti;

– 256 miljoni euro AZT piešķīrumiem, no kuriem:

· A finansējuma līdzekļi ir 195 miljoni euro, no tiem atvērti 140 miljoni euro;

· B finansējuma līdzekļi ir 15 miljoni euro, no tiem atvērti 7 miljoni euro;

· reģionālo piešķīrumu līdzekļi ir 40 miljoni euro, visi piešķīrumi atvērti;

· pētījumu / tehniskās palīdzības līdzekļi ir 6 miljoni euro, visi piešķīrumi atvērti.

- 10. EAF neizmantojamā darbības rezerve

Tā kā 10. EAF stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, atlikumi un atbrīvotās summas no 9. un iepriekšējo EAF projektiem, izņemot Stabex līdzekļus un 9. EAF administratīvo finansējumu, tika pārvietotas uz 10. EAF darbības rezervi. Šo rezervi var izmantot saskaņā ar 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Turpmāk ir norādīta informācija par šo rezervi 31.12.2012. (miljonos euro).

Kopā līdzekļi, kas pārvietoti uz 10. EAF neizmantojamo rezervi: || 815

atskaitot uz 9. EAF pārvietotos līdzekļus, kurus ar Padomes 2010. gada 12. jūlija Lēmumu 2010/406/ES Padome ir piešķīrusi Sudānai || -150

atskaitot uz 9. EAF pārnestos līdzekļus, kurus ar Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/315/ES Padome ir piešķīrusi Dienvidsudānai || -200

Kopā pieejamā rezerve (ĀKK + AZT): || 465

- 10. EAF Stabex rezerve

Pēc Stabex kontu slēgšanas neizmantotie/atbrīvotie līdzekļi tika pārvietoti uz 10. EAF Stabex A finansējuma rezervi (10. EAF Iekšējā līguma 1. panta 4. punkts) un pēc tam uz attiecīgo valstu indikatīvajām programmām.

Rezerves līdzekļu stāvoklis 31.12.2012. (miljonos euro):

Attiecīgā valsts || A finansējuma rezerve STABEX

Kotdivuāra || 11,43

Kaboverde || 0,01

Gvineja-Bisava || 0,30

Sjerraleone || 0,22

Senegāla || 0,90

Kopā || 12,86

- 10. EAF līdzfinansējums

Desmitā EAF ietvaros tika parakstīti pārnesumu nolīgumi par dalībvalstu līdzfinansējumu 116 miljonu euro apmērā, un tika atvērtas saistību apropriācijas par kopējo summu 99 miljonu euro apmērā, savukārt maksājumu apropriācijas atvēra par iekasētajām summām 93 miljonu euro apmērā.

Līdzfinansējuma apropriācijas 31.12.2012. ir norādītas tabulā (miljonos euro).

|| Saistību apropriācijas || Maksājumu apropriācijas

Līdzfinansējums - A finansējums || 84 || 78

Līdzfinansējums ĀKK ietvaros || 12 || 12

Līdzfinansējums, administratīvie izdevumi || 3 || 3

|| 99 || 93

Turpmākajās tabulās, kurās minētas lēmumos un līgumos paredzētās un samaksātās summas, sniegti dati neto izteiksmē.

Tabulas, kurās situācija atspoguļota pa valstīm un pa instrumentiem, ir pievienotas pielikumā.

2.1.       DOTĀCIJAS

2.2.       KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI

2.3.       CITA INFORMĀCIJA PAR PĀRVALDĪBU

Itālijas līdzfinansējums (1985. g.)

Itālijas līdzfinansējums, kas ir spēkā kopš 1985. gada un 2011. gadā joprojām bija atvērts kā "4. rehabilitācijas programma – Somālija", kura joprojām turpinājās, 2012. gadā beidzot tika noslēgts. Noslēguma atlikumi tika atmaksāti Itālijai.

II DAĻA — EAF GADA PĀRSKATI: IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA || CA/463/13

|| 2013. gada 14. martā

|| Dokuments 13/072

||

||

DIREKTORU PADOME

Ieguldījumu mehānisms

Finanšu pārskati

uz 31.12.2012.

|| ||

|| - Pārskats par finanšu stāvokli - Pārskats par ienākumiem - Pārskats par ieguldītāju līdzekļu izmaiņām - Pārskats par naudas plūsmu - Finanšu pārskatu paskaidrojumi ||

ORG.: E ||

3.         IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA FINANŠU PĀRSKATI

3.1.       PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Paskaidrojumi || 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| || ||

AKTĪVI || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 5 || 466 568 || 452 279

Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 115 || 434

Aizdevumi un debitoru parādi || 7 || 1 146 280 || 1 033 160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 8 || 333 001 || 251 660

No ieguldītājiem saņemamās summas || 9/15 || 87 310 || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 10 || 99 029 || -

Citi aktīvi || 11 || 224 || 416

|| || ||

Kopā aktīvi ||   || 2 132 527 || 1 825 259

|| || ||

|| || ||

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || ||

|| || ||

SAISTĪBAS || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || 6 || 7 035 || 12 702

Nākamo periodu ienākumi || 12 || 37 808 || 33 003

Trešām personām maksājamās summas || 13 || 312 086 || 329 660

Citas saistības || 14 || 1 153 || 1 113

|| || ||

Kopā saistības || || 358 082 || 376 478

|| || ||

IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 15 || 1 561 309 || 1 281 309

Patiesās vērtības rezerve || || 68 434 || 41 750

Nesadalītā peļņa || || 144 702 || 125 722

|| || ||

Kopā ieguldītāju līdzekļi || || 1 774 445 || 1 448 781

|| || ||

Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || || 2 132 527 || 1 825 259

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.2.       GADA PĀRSKATS PAR IENĀKUMIEM LĪDZ 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Paskaidrojumi || No 01.01.2012. || No 01.01.2011. ||

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011. ||

|| || || ||

Procentu un līdzīgi ienākumi || 17 || 67 503 || 59 561 ||

Procentu un līdzīgi izdevumi  || 17 || -1 114 || -940 ||

|| || || ||

Neto procentu un līdzīgi ienākumi || || 66 389 || 58 621 ||

|| || || ||

Maksas un komisijas naudas ienākumi || 18 || 1 934 || 2/149 ||

Maksas un komisijas naudas izdevumi || 18 || -292 || -144 ||

|| || || ||

Neto maksas un komisijas naudas ienākumi || || 1 642 || 2 005 ||

|| || || ||

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || 5 348 || -7 534 ||

Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 19 || 1 045 || 17 228 ||

Neto zaudējumi/peļņa no ārvalstu valūtas maiņas || || -10 575 || 8 376 ||

|| || || ||

Finanšu operāciju neto rezultāts || || -4 182 || 18 070 ||

|| || || ||

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi || 7 || 597 || 27 452 ||

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums || 8 || -8 927 || -6 888 ||

Citu aktīvu vērtības samazinājums || 20 || -337 || - ||

Vispārējie administratīvie izdevumi || 21 || -36 202 || -38 006 ||

|| || || ||

Peļņa gadā || || 18 980 || 61 254 ||

|| || || ||

Citi ienākumi: || || || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi – Patiesās vērtības rezerve  || || || ||

1. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu neto izmaiņas patiesajā vērtībā  || 8 || 18 551 || 20 574 ||

2. Neto summa, kas pārnesta uz peļņu vai zaudējumiem || 8 || 8 133 || -3 394 ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi kopā || || 26 684 || 17 180 ||

|| || || ||

Citi ienākumi kopā || || 26 684 || 17 180 ||

|| || || ||

Ienākumi kopā par gadu || || 45 664 || 78 434 ||

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.3.       GADA PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKļLU IZMAIŅĀM LĪDZ 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā

2012. gada 1. janvārī                                                 Paskaidrojumi || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781

|| || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā                                   15 || 280 000 || - || - || 280 000

|| || || ||

Peļņa 2012. gadā || - || - || 18 980 || 18 980

|| || || ||

Citi ienākumi kopā par gadu || - || 26 684 || - || 26 684

|| || || ||

Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 280 000 || 26 684 || 18 980 || 325 664

|| || || ||

2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 68 434 || 144 702 || 1 774 445

|| || || ||

|| Pieprasītās iemaksas || Patiesās vērtības rezerve || Nesadalītā peļņa || Kopā

2011. gada 1. janvārī                                                 Paskaidrojumi || 1 131 309 || 24 570 || 64 468 || 1 220 347

|| || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā                                   15 || 150 000 || - || - || 150 000

|| || || ||

Peļņa 2011. gadā || - || - || 61 254 || 61 254

|| || || ||

Citi ienākumi kopā par gadu || - || 17 180 || - || 17 180

|| || || ||

Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas || 150 000 || 17 180 || 61 254 || 228 434

|| || || ||

2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 41 750 || 125 722 || 1 448 781

|| || || ||

|| || || ||

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.4.       GADA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS LĪDZ 31.12.2012.

(tūkstošos euro)

|| Paskaidrojumi || No 01.01.2012. līdz 31.12.2012. || No 01.01.2011. līdz 31.12.2011.

PAMATDARBĪBA || || ||

Peļņa finanšu gadā || || 18 980 || 61 254

Korekcijas || || ||

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums  || || 8 927 || 3 172

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma neto izmaiņas   || || -597 || -27 452

Kapitalizētie procenti no aizdevumiem un debitoru parādiem || 7 || -9 622 || -10 512

Izmaiņas uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem || || -1 407 || -2 801

Izmaiņas līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās || || -751 || -

Nākamo periodu ienākumu palielinājums || || 4 805 || 3 424

Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz aizdevumiem  || || 16 044 || -15 337

Valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekme uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || || -1 204 || 34

Pamatdarbības peļņa pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās || || 35 175 || 11 782

|| || ||

Aizdevumu maksājumi || 7 || -233 018 || -237 040

Aizdevumu atmaksa || 7 || 115 480 || 104 410

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas || || -5 348 || 7 534

Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu palielinājums || || -98 278 || -

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu palielinājums || 8 || -81 981 || -67 829

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana  || 8 || 19 601 || 24 971

Citu aktīvu samazinājums || || 192 || 2 756

Citu saistību palielinājums || || 40 || 173

Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu palielinājums || || 6 876 || 4 144

|| || ||

Neto naudas plūsma no pamatdarbības || || -241 261 || -149 099

|| || ||

FINANSĒŠANAS DARBĪBA || || ||

Dalībvalstu iemaksas || || 236 345 || 136 345

Summas, saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu subsīdijām || || 43 655 || 76 345

Summas, kas izmaksātas dalībvalstu uzdevumā attiecībā uz procentu subsīdijām    || || -24 450 || -22 899

|| || ||

Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības || || 255 550 || 189 791

|| || ||

Naudas un tās ekvivalentu neto palielinājums || || 14 289 || 40 692

Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā || || 452 279 || 411 587

Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās || || 466 568 || 452 279

|| || ||

Nauda un tās ekvivalenti ir: || || ||

Skaidra nauda || || 10 588 || 3 127

Termiņnoguldījumi || || 455 980 || 449 152

|| || 466 568 || 452 279

|| || ||

Papildu dati par operatīvās darbības naudas plūsmām || || 2012. G. || 2011. G.

Saņemtie procenti || || 64 490 || 57 391

Procentu maksājumi || || -1 137 || -1 162

Saņemtās dividendes || || 975 || 974

Pievienotie paskaidrojumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

3.5.       PASKAIDROJUMI FINANŠU PĀRSKATIEM (31.12.2012.)

1 Vispārīga informācija

Ieguldījumu mehānismu ("Mehānisms" vai „IM”) izveidoja Kotonū nolīguma ("Nolīgums") par sadarbību un atbalstu attīstībai ietvaros, ko, vienojoties Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupai ("ĀKK valstis") un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, noslēdza 2000. gada 23. jūnijā, un to pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 23. jūnijā.

Mehānisms nav individuāls tiesību subjekts, un Eiropas Investīciju Banka (“EIB”) saskaņā ar Nolīguma noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“donori”) vārdā.

Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu nodrošina no ES dalībvalstu budžeta un izmaksā atbilstoši finanšu protokoliem, kas paredzēti nākamo piecu līdz sešu gadu periodam. Saskaņā ar Nolīgumu un pēc otrā finanšu protokola stāšanas spēkā 2008. gada 1. jūlijā (ietverot laika posmu no 2008. līdz 2013. gadam), kas minēts kā 10. Eiropas Attīstības fonds („EAF”), Eiropas Investīciju bankai ("EIB" vai ”Banka”) ir uzticēta šādu jomu pārvaldība:

- mehānisms – 3 185,5 miljonus euro risku ietverošs apgrozības fonds, kas vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni euro ir piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām („AZT valstis”);

- dotācijas procentu likmes subsīdijām 400 miljonu euro apmērā ĀKK valstīm un 1,5 miljonu euro apmērā AZT valstīm; Līdz 10 % no šīm subsīdijām var izmantot projektu tehniskās palīdzības finansēšanai.

Šie finanšu pārskati attiecas uz periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

 

Atbilstoši EIB Vadības komitejas priekšlikumam EIB Direktoru padome 2013. gada 14. martā pieņēma finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei apstiprināšanai līdz 2013. gada 14. maijam.

2 Nozīmīga grāmatvedības politika

2.1 Pārskata sagatavošanas pamats – atbilstības apliecinājums

Mehānisma finanšu pārskats ir sagatavots saskaņā ar Starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), kā to pieņēmusi Eiropas Savienība.

2.2 Būtiski grāmatvedības vērtējumi un aplēses

Finanšu pārskatu sagatavošanai jāizmanto grāmatvedības aplēses. Nepieciešams, lai Eiropas Investīciju bankas vadība izmantotu savus vērtējumus Ieguldījumu mehānisma grāmatvedības politikas piemērošanas procesā. Turpmāk tiek atspoguļotas kompleksākas jomas, kurām jāpiemēro rūpīgāki vērtējumi, vai jomas, kurās pieņēmumi un aplēses ir būtiskas finanšu pārskatiem.

Būtiskākie vērtējumi un aplēses ir minētas turpmāk.

§ Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas iegrāmatota finanšu stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīvo tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes, kas ietver matemātiskos modeļus. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamā tirgū, bet, ja tas nav iespējams, nosakot patieso vērtību, ir vajadzīgs vērtējums. Šie vērtējumi ietver apsvērumus par likviditāti un modelim vajadzīgajiem datiem, piemēram, korelāciju un vērtības zudumu atvasinātajiem instrumentiem, kuru termiņš ir garāks par trīs mēnešiem.

§ Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Mehānismā tiek pārskatīti problemātiskie aizdevumi un debitoru parādi katra pārskata datumā, lai novērtētu, vai vērtības samazinājums ir iegrāmatojams ienākumu pārskatā. Jo īpaši Eiropas Investīciju bankas vadības vērtējums ir vajadzīgs, veicot aplēses par nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kad jānosaka vērtības samazinājuma līmenis. Šādas aplēses tiek veiktas, pamatojoties uz pieņēmumiem par vairākiem faktoriem, un faktiskie rezultāti var būt citādāki, izraisot izmaiņas vērtības samazinājuma rezervē nākotnē. Papildus konkrētiem vērtības samazinājumiem, kas aprēķināti atsevišķi būtiskiem aizdevumiem un debitoru parādiem mehānismā var noteikt arī kopēju vērtības samazinājumu aizdevumiem un debitoru parādiem, kur īpaši nav prasīts konkrēts vērtības samazinājums, bet attiecībā uz kuriem konstatēts lielāks nesamaksāšanas risks, nekā sākotnēji tos piešķirot.

Principā aizdevumu uzskata par samazinātas vērtības aizdevumu, ja procentu un pamatsummas maksājuma termiņš ir kavēts par 90 vai vairāk dienām un tajā pašā laikā Eiropas Investīciju bankas vadība uzskata, ka pastāv objektīvas norādes uz vērtības samazināšanos.

§ Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtēšana

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtējumu parasti pamato ar:

- nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošiem neseniem darījumiem;

- cita pēc būtības līdzīga instrumenta patieso vērtību;

- plānotām naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro līdzīgām vienībām ar līdzīgu termiņu un riska īpašībām; vai

- citiem vērtēšanas modeļiem.

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīga rūpīga vērtēšana. Mehānismā periodiski pielāgo vērtēšanas metodes un pārbauda to ticamību, izmantojot cenas no tā paša instrumenta novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos novērojamos tirgos pieejamajiem datiem.

§ Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānismā pārdošanai pieejamos kapitāla ieguldījumus uzskata par tādiem, kuru vērtība ir samazinājusies, ja ir bijuši būtiski vai ilgstoši patiesās vērtības kritumi zem to izmaksām vai ja pastāv citi objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam. To, vai kritums ir būtisks vai ilgstošs, nosaka, pamatojoties uz vērtējumu. Mehānisma ietvaros par būtisku parasti uzskata 30 % un lielāku kritumu, savukārt ilgstošs kritums ir tāds, kura periods pārsniedz 12 mēnešus. Turklāt Mehānisma ietvaros tiek novērtēti citi faktori, tostarp akciju kursa normālais vērtības zudums attiecībā uz kotētu kapitālu, kā arī nākotnes naudas plūsmas un diskonta faktori attiecībā uz nekotētu kapitālu.

2.3 Izmaiņas grāmatvedības politikā

Pieņemtā grāmatvedības politika atbilst iepriekšējā finanšu gadā izmantotajai politikai. Mehānisms gada laikā nav pieņēmis jaunu vai grozītu SFPS.

Publicētie standarti, kas vēl nav spēkā

Atsevišķi jaunie standarti, grozījumi standartos un to skaidrojumi stājas spēkā tikai gada periodiem, kas sākas pēc 2012. gada 1. janvāra, un šo finanšu pārskatu sagatavošanai tie netika piemēroti.

1. SGS Citu ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos

Grozījumi 1. SGS maina Citu ienākumu posteņu izkārtojumu. Posteņi, kas vēlāk tiks pārklasificēti kā peļņa vai zaudējumi, jānošķir no posteņiem, kuru klasifikācija nekad nemainīsies. Standarts ir spēkā attiecībā uz periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk, un ir pieļaujama agrīna pieņemšana.

9. SFPS Finanšu instrumenti

Šis standarts ir pirmais posms SGSP trīsdaļīgajā projektā, kura mērķis ir aizstāt 39. SGS Finanšu instrumenti, un tajā ir pārskatītas finanšu aktīvu un saistību kategorijas un to grāmatvedības uzskaite. Standarta izstrāde turpinās, un ar laiku tas pilnībā aizstās 39. SGS. Aktuālais standarta spēkā stāšanās datums ir 2015. gada 1. janvāris. Eiropas Savienība vēl nav apstiprinājusi 9. SFPS. Šo standartu nav plānots Mehānismam piemērot priekšlaicīgi, un tā ietekmes apmērs vēl nav noteikts.

Šis standarts ir publicēts 2011. gadā, nosakot spēkā stāšanās datumu 2013. gada 1. janvārī un paredzot agrīnās pieņemšanas iespēju. Šā standarta pieņemšanas ietekme uz Mehānisma finanšu pārskatiem vēl nav noteikta.

13. SFPS Patiesās vērtības noteikšana

Šajā standartā ir definēta patiesā vērtība, noteikta sistēma patiesās vērtības aprēķināšanai un pieprasīts atklāt informāciju par patiesās vērtības noteikšanu.

2.4 Būtiskāko grāmatvedības politiku kopsavilkums

Finanšu stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības krītošas likviditātes secībā un neuzrāda atšķirību starp īstermiņa un ilgtermiņa posteņiem.

2.4.1 Ārvalstu valūtu pārrēķini

Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR), kas ir arī darbības valūta. Ja nav norādīts citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro atbilstoši valūtas maiņas kursam bilances datumā. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, iegrāmato ienākumu pārskatā.

Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārvērš euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārvērš, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.

Starpību, kas radusies valūtas kursa izmaiņu rezultātā, veicot darījumus ar citu valūtas kursu, nevis kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā, un nerealizētu starpību, kas radusies ārvalstu valūtas kursa izmaiņu rezultātā saistībā ar nenokārtotiem monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, atzīst ienākumu pārskatā.

Ienākumu pārskata elementus pārvērš euro, pamatojoties uz valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā katra mēneša beigās.

2.4.2 Nauda un tās ekvivalenti

Mehānisma ietvaros ar naudu un tās ekvivalentiem saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai īstermiņa parāda vērtspapīrus ar trīs mēnešu vai īsāku sākotnējo termiņu.

2.4.3 Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie instrumenti

Finanšu aktīvus iegrāmato, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.

§ Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi ir kotētas obligācijas, kuras plānots turēt līdz termiņa beigām.

Šīs obligācijas sākotnēji uzskaita patiesajā vērtībā, pieskaitot visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas.  Starpību starp sākuma cenu un dzēšanas vērtību obligācijas atlikušajā darbības laikā noraksta, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.

Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai vienkārši notikums) ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Ar vērtības samazinājumu saistītus zaudējumus atzīst peļņas un zaudējumu daļā, un zaudējumu apmēru nosaka, aprēķinot starpību starp uzskaites vērtību un pašreizējo vērtību plānotajām nākotnes naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi.

§ Aizdevumi

Mehānisma aizdevumus atzīst Mehānisma aktīvos, kad aizņēmējiem ir samaksāts avanss. Tos sākotnēji iegrāmato atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevumam izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam aprēķina kā amortizācijas izmaksas, izmantojot faktiskā ienesīguma metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam vai neiekasējamībai.

§ Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir aktīvi, kas kā tādi ir norādīti vai ko nevar klasificēt kā norādītus patiesajā vērtībā ar peļņas vai zaudējumu palīdzību un kuri ir turēti līdz termiņa beigām, vai aizdevumi un debitoru parādi. Tie ietver kapitāla instrumentus un ieguldījumus riska kapitāla fondos.

Pēc sākotnējās novērtēšanas pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Kapitāla ieguldījumu patiesās vērtības novērtēšanā jāņem vērā šādi aspekti, ko nevar iegūt no aktīvajiem tirgiem.

a. Riska kapitāla fondi

Katra riska kapitāla fonda patiesā vērtība tiks pamatota ar jaunāko pieejamo neto aktīvu vērtību (NAV), ko paziņo fonds, ja to aprēķina, pamatojoties uz starptautiskām vērtēšanas pamatnostādnēm, kas atzītas par atbilstošām SFPS (piemēram: starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas pamatnostādnes, IPEV pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas Riska kapitāla asociācija). Tomēr Mehānisma ietvaros var tikt pieņemts lēmums koriģēt fonda paziņoto NAV, ja pastāv jautājumi, kas var ietekmēt vērtības noteikšanu.

b. Tieši kapitāla ieguldījumi

Ieguldījuma patiesās vērtības pamatā ir jaunākie pieejamie finanšu pārskati, ja vajadzīgs, atkārtoti izmantojot to pašu modeli, kas izmantots līdzdalības iegūšanai.

Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no riska kapitāla fondiem un tiešiem kapitāla ieguldījumiem tiek reģistrēti ieguldītāja līdzekļos, līdz šādi ieguldījumi tiek pārdoti, saņemti vai atsavināti vai līdz tiek noteikts, ka šādu ieguldījumu vērtība ir samazinājusies. Ja tiek noteikts, ka pārdošanai pieejama ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, kumulatīvā nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš atzīti kapitālā, tiek iekļauti ienākumu pārskatā.

Nekotētam ieguldījumam patieso vērtību nosaka, piemērojot atzītas novērtēšanas metodes (piemēram, diskontētās naudas plūsmas metode vai vairāku metožu apvienojums). Ja patieso vērtību nevar uzticami novērtēt, šādi ieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši izmaksām. Jāņem vērā, ka pirmajos divos gados pēc ieguldījumu veikšanas tiem tiek atzīta uzskaites vērtība atbilstoši izmaksām.

Mehānisma iegādātās līdzdalības galvenokārt ir ieguldījumi privātajā kapitālā vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares praksi parasti šādi ieguldījumi ir ieguldījumi, ko kopīgi paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem nevienam atsevišķi nav pietiekamas ietekmes, lai noteiktu šāda fonda ikdienas darbību un ieguldījumu aktivitātes. Tādējādi jebkāda ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes struktūrās nedod ieguldītājam iespēju ietekmēt fonda ikdienas darbību. Turklāt individuālie ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, tādās jomās kā dividenžu izmaksas kārtība vai citi izmaksu jautājumi. Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldītāji, pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē pārvaldītāju un visu akcionāru tiesības un pienākumus. Akcionāru līgums kopumā aizliedz individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt priviliģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai. Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam nav būtiskas kontroles vai ietekmes pār jebkuru no minētajiem ieguldījumiem 27. un 28. SGS nozīmē, tostarp arī pār tiem ieguldījumiem, kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % no balsstiesībām.

§ Garantijas

Sākotnējās atzīšanas brīdī finanšu garantijas tiek atzītas patiesajā vērtībā atbilstoši sagaidāmo prēmiju neto pašreizējai vērtībai (NPV). Šo aprēķinu veic katra darījuma sākuma datumā un atzīst bilancē kā "Finanšu garantijas" postenī "Citi aktīvi" un "Citas saistības".

Pēc sākotnējās atzīšanas Mehānisma saistības attiecībā uz šādām garantijām tiek novērtētas lielākajā no šādām vērtībām:

- labākā aplēse izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nokārtotu visas no garantijas izrietošās finansiālās saistības, un to aprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem un informāciju, kas pieejama finanšu stāvokļa pārskata datumā;

- sākotnēji atzītā summa, atskaitot kumulatīvo amortizāciju. Sākotnēji atzītās summas amortizāciju aprēķina, izmantojot aktuāra metodi.

Saistību palielinājums vai samazinājums attiecībā uz finanšu garantijām ir norādīts ienākumu pārskata postenī "Maksas un komisijas naudas ienākumi".

Mehānisma aktīvi saskaņā ar šādu garantiju pēc tam tiek amortizēti, izmantojot aktuāra metodi, un izvērtē vērtības samazinājumu.

Turklāt pēc garantijas līguma parakstīšanas to atspoguļo kā Mehānisma iespējamās saistības, savukārt pēc garantijas izmantošanas – kā Mehānisma saistības.

2.4.4 Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos tad un tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Vērtības samazinājuma pierādījumi var būt pazīmes, ka aizņēmējam vai aizņēmēju grupai ir būtiskas finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā, pastāv iespējamība, ka var tikt uzsākta bankrota procedūra vai tiktu veikta cita finansiāla reorganizācija un ka, pamatojoties uz uzskatāmiem datiem, ir konstatējams plānotās nākotnes naudas plūsmas ievērojams kritums, piemēram, saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos apstākļos, kas ir savstarpēji saistītas ar saistību neizpildi.

Attiecībā uz neatmaksātiem aizdevumiem finanšu gada beigās, kas uzskaitīti amortizācijas izmaksās, vērtības samazinājumu aprēķina, kad tiek sniegti objektīvi pierādījumi par to summu pilnīgu vai daļēju neatgūšanas risku saskaņā ar sākotnējiem līguma noteikumiem vai ekvivalentu vērtību. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir zaudējumi, kas radušies no vērtības samazināšanās, zaudējumu apjoms tiek novērtēts kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un plānoto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta, izmantojot rezervju kontu, un zaudējumu summa tiek atzīta ienākumu pārskatā. Procentu ienākumi turpina uzkrāties par samazināto uzskaites vērtību, pamatojoties uz aktīva efektīvo procentu likmi. Aizdevumi un ar tiem saistītā rezerve tiek norakstīti, ja nav reālas izredzes tos nākotnē atgūt. Ja nākamajā gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina vai samazina, koriģējot rezervju kontu.

Mehānisms veic individuālus kredītriska novērtējumus katrai atsevišķai operācijai un neņem vērā kolektīvu vērtības samazināšanos.

Attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem Mehānismam katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma vērtība ir samazinājusies. Objektīvie pierādījumi ir pierādījumi par ieguldījuma būtisku vai ilgstošu patiesās vērtības kritumu zem tā izmaksām. Ja ir pierādījumi par vērtības samazināšanos, uzkrātos zaudējumus (kas ir aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot ieguldījuma vērtības samazinājuma zaudējumus, kuri sākotnēji ir atzīti ienākumu pārskatā) izņem no ieguldītāju līdzekļiem un atzīst ienākumu pārskatā. Zaudējumus saistībā ar pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājumu neapvērš, izmantojot ienākumu pārskatu; to patiesās vērtības palielinājumus pēc vērtības samazināšanās atzīst tieši ieguldītāju līdzekļos.

Eiropas Investīciju bankas riska pārvaldības struktūra pārskata finanšu aktīvu vērtības samazinājumu vismaz reizi gadā. Izrietošās korekcijas ietver vērtības samazinājuma uzrādīšanu ienākumu pārskata aktīva pastāvēšanas laikā un jebkādas korekcijas, kas vajadzīgas attiecībā uz sākotnēji noteiktā vērtības samazinājuma pārvērtēšanu.

2.4.5 Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie instrumenti ietver starpvalūtu mijmaiņas darījumus, starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumus un biržā netirgotus valūtas nākotnes darījumus.

Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkuru peļņu vai zaudējumus, kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā.

Mehānisms neizmanto 39.SGS paredzētās riska ierobežošanas iespējas. Visus atvasinātos instrumentus atspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķinā patiesajā vērtībā, un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu instrumentiem.  Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem un trešās personas kotētām cenām.

Atvasinātos instrumentus uzskaita patiesajā vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, tad – saistībās. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas ir iekļautas postenī "Finanšu operāciju neto rezultāts".

Sākotnēji atvasinātos instrumentus atzīst pēc darījuma datuma.

2.4.6 Iemaksas

Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā, kurā ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Ieguldījumu mehānismā.

Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā pašu kapitāls:

- kā definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstij tiesības izlemt par mehānisma neto aktīvu izmantošanu mehānisma likvidācijas gadījumā;

- tie ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām;

- visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes;

- instrumentam nav tādu īpatnību, kas liktu to klasificēt kā saistības; kā arī

- kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā.

2.4.7 Procentu ienākumi no aizdevumiem

Procenti no Mehānisma aizdevumiem tiek iegrāmatoti ienākumu pārskatā ("Procenti un līdzīgi ienākumi") un finanšu stāvokļa pārskatā ("Aizdevumi un debitoru parādi") saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru tieši diskontē plānotās nākotnē maksājamās vai saņemamās naudas summas paredzētajā aizdevuma darbības laikā attiecībā uz aizdevuma neto uzskaites vērtību. Ja aizdevuma uzskaites vērtība ir kritusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.

2.4.8 Procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība

Savas darbības ietvaros ar Mehānismu dalībvalstu vārdā pārvalda procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību.

Daļa no dalībvalstu iemaksām, kas piešķirtas procentu subsīdiju samaksai, nav uzskaitīta Mehānisma ieguldītāju līdzekļos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājama summa. Mehānisms veic maksājumus galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.

Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību, nav piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā iemaksu Mehānismā.

2.4.9 Procentu ienākumi no naudas un tās ekvivalentiem

Procentu ienākumi no naudas un tās ekvivalentiem tiek atzīti Mehānisma ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu.

2.4.10 Maksas, komisijas nauda un dividendes

Maksas, kuras saņemtas par pakalpojumiem, kas sniegti kādā noteiktā laika periodā, atzīst kā ienākumus, kad pakalpojumi ir sniegti. Saistību maksas tiek atliktas un atzītas ienākumos, izmantojot efektīvo procentu metodi, laika periodā no attiecīgā aizdevuma izmaksāšanas līdz atmaksāšanai.

Dividendes, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, tiek atzītas saņemšanas brīdī.

2.4.11 Nodokļi

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

3 Riska pārvaldība

Šajā paskaidrojumā ir sniegta informācija par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu Mehānismā. Šie riski ir:

- kredītrisks – zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp norēķinos;

- likviditātes risks – risks, ka struktūrai būs grūtības izpildīt pienākumus attiecībā uz finanšu saistībām, par kurām norēķinus veic ar naudas vai citu finanšu aktīvu iemaksu;

- tirgus risks – risks saistībā ar tādiem mainīgiem atskaites faktoriem tirgos kā procentu likmes, ārvalstu valūtu kursi un kapitāla tirgu cenas.

3.1 Riska pārvaldības organizācija

Eiropas Investīciju banka pastāvīgi pielāgo savu riska pārvaldību.

EIB riska pārvaldības struktūra neatkarīgi apzina, novērtē, uzrauga kredītriskus un kapitāla cenu riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo par tiem. Atbilstoši sistēmai, kas paredz pienākumu nodalīšanu, riska pārvaldības struktūra ir neatkarīga no citiem bankas dienestiem. Riska pārvaldības ģenerāldirektors par riska jautājumiem ziņo atbildīgajam Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāja vietniekam. Atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks regulāri tiekas ar Revīzijas komiteju, lai apspriestu ar riskiem saistītos jautājumus. Viņš arī pārrauga ziņošanu par riskiem Eiropas Investīciju bankas Vadības komitejai un Direktoru padomei.

3.2 Kredītrisks

Kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp norēķinos.

3.2.1. Kredītriska politika

EIB veic aizdevumu partneru kredītanalīzi, lai novērtētu kredītrisku tā kvantificēšanai un cenas noteikšanai. Mehānismam ir izstrādāta iekšējo reitingu metode (IRM) uzņēmumiem un finanšu iestādēm, lai noteiktu iekšējos reitingus tās galvenajiem aizņēmējiem un garantiju saņēmējiem. Metodes pamatā ir novērtējuma lapu sistēma. Novērtējuma lapas ir īpaši piemērotas katram lielākajam kredītu darījumu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi, bankas, valsts sektora uzņēmumi, u.tml.). Ņemot vērā banku darījumu labāko praksi un Bāzeles starptautiskās vienošanās par kapitāla prasībām („Bāzele II”) principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti atbilstoši iekšējo reitingu kategorijām, izmantojot konkrētā darījuma partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim sākotnēji piešķir iekšējo reitingu, kas atspoguļo darījumu partnera ilgtermiņa ārvalstu valūtas reitingu (vai vietējās valūtas ekvivalentu, ja vajadzīgs), pēc tam, kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera riska profils un darbības riska konteksts tā valstī.

Projekta finanšu un citu strukturētu ierobežotu glābšanas darbību kredītnovērtējumam IRM nepiemēro un izmanto nozarei atbilstošos kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai. Šie instrumenti ietver projekta līgumiskās sistēmas analīzi, darījumu partneru analīzi un naudas plūsmu simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu iestādēm, katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu un novērtē iespējamos zaudējumus.

Visiem darījumiem, ko neslēdz ar valstīm (vai kuri netiek garantēti/asimilēti valsts līmenī), ir prasība ievērot konkrētu darījuma līmeni un darījuma partneru apmēra ierobežojumus. Katra darījuma maksimālā nominālā summa nedrīkst pārsniegt ierobežojumu, kas ir atkarīgs no darījuma paredzamajiem zaudējumiem. Darījumu partnera ierobežojumus piemēro konsolidētajiem riskiem. Šie ierobežojumi parasti atspoguļo darījuma partnera pašu līdzekļu apmēru, kā arī to ārējā ilgtermiņa finansējuma kopsummu.

Lai mazinātu kredītrisku, Mehānisms izmanto dažādus kredīta kvalitātes uzlabojumus:

- ar projektu saistītus vērtspapīrus (piemēram, ieķīlātas akcijas; ieķīlātus aktīvus; tiesību cesiju; ieķīlātus kontus) un/vai

- garantijas, ko parasti sniedz finansētā projekta sponsors (piemēram, pabeigšanas garantijas, pirmā pieprasījuma garantijas).

Mehānisms reti izmanto kredīta kvalitātes uzlabojumus, kas nav tieši saistīti ar projekta risku, tādus kā nodrošinājumi vai banku garantijas.

Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto atvasinātos kredītinstrumentus.

3.2.2. Maksimālais kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus kredīta kvalitātes uzlabojumus

Turpmāk redzamajā tabulā ir atspoguļots finanšu stāvokļa pārskata komponentu, tostarp atvasināto instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi.

Maksimālais kredītrisks (tūkstošos euro) || 31.12.2012. || 31.12.2011.

AKTĪVI || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279

Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 434

Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 033 160

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || -

Citi aktīvi || 224 || 416

Kopā aktīvi || 1 799 526 || 1 573 599

|| ||

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI || ||

Iespējamās saistības || ||

- Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000

Saistības || ||

- Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092

- Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909

Kopā ārpusbilances posteņi || 775 268 || 729 001

|| ||

Kopā kredītrisks || 2 574 794 || 2 302 600

3.2.3. Kredītrisks saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem

3.2.3.1 Kredītriska novērtējums aizdevumiem un debitoru parādiem

Katram atsevišķajam aizdevuma darījumam Mehānismā piemēro vispusīgu riska novērtējumu un paredzamo zaudējumu aprēķina kvantifikāciju, ko atspoguļo kā aizdevumu klasifikāciju (AK). AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem, kvalitatīvi izvērtējot aizņēmēju, aizdevuma termiņu, garantiju un, ja vajadzīgs, garantētāju.

Aizdevumu klasifikācijas (AK) sistēmu veido metodes, procesi, datubāzes un IT sistēmas, kas atbalsta kredītriska novērtējumu aizdevumu operācijās un paredzamo zaudējumu aprēķinu kvantifikāciju. Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK atspoguļo aprēķināto “paredzamo zaudējumu” pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno parādnieku saistību neizpildes varbūtību, riska darījumu apjomu un zaudējumu smagumu saistību neizpildes gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem:

- kā palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai aizdevuma risku novērtēšanai;

- kā palīgu uzraudzības centienu paplašināšanai;

- kā aizdevumu portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā konkrētā datumā;

- kā vienu no ievades datiem, pieņemot lēmumus par cenu, kuru pamatā ir paredzamie zaudējumi.

AK noteikšanai izmanto šādus faktorus:

i) Aizņēmēja kredītspēja: riska pārvaldības struktūra neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām metodēm un ārējiem datiem. Saskaņā ar izvēlēto „Bāzele II" progresīvo pieeju banka ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodi (IRM), lai noteiktu aizņēmēju un garantētāju iekšējos reitingus. Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas konkrētajiem darījumu partneru veidiem.

ii) Saistību neizpildes korelācija: tā kvantificē varbūtību, ka vienlaicīgas finanšu grūtības rodas gan aizņēmējam, gan garantētājam. Jo augstāka ir korelācija starp aizņēmēja un garantētāja saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas vērtība un attiecīgi zemāka AK.

iii) Garantijas instrumentu un vērtspapīru vērtība: šo vērtību nosaka, vienlaicīgi izvērtējot emitenta kredītspēju un izmantotā instrumenta veidu.

iv) Līgumiskā sistēma: pareiza līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma kvalitāti un palielina tā iekšējo reitingu.

v) Aizdevuma termiņš: pie līdzīgiem nosacījumiem garāks aizdevuma termiņš nozīmē augstāku risku attiecībā uz iespējamām grūtībām aizdevuma apkalpošanā.

Aizdevuma paredzētos zaudējumus aprēķina, apvienojot piecus iepriekš minētos elementus. Atkarībā no šo zaudējumu apmēra aizdevumam piešķir vienu no turpmāk minētajām aizdevumu reitingu kategorijām.

A     Augstākās kvalitātes aizdevumi: šai kategorijai ir trīs apakškategorijas. A ir visu ES valstu riski, t.i., aizdevumi, kurus piešķir dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez nosacījumiem garantē dalībvalstis, attiecībā uz kuriem nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības un kuriem paredzamie zaudējumi ir 0 %. A+ ir aizdevumi, kurus piešķir vienībām vai kurus garantē vienības, kas nav dalībvalstis, un attiecībā uz kuriem aizdevuma termiņa laikā nav paredzama tā pasliktināšanās. A- ir tādas aizdevumu darbības, par kurām pastāv zināmas šaubas par tā pašreizējā statusa saglabāšanu (piemēram, aizdevumam ir garš termiņš vai tā nodrošinājumam, kas parasti būtu uzskatāms par izcilu, ir paredzamas augstas cenu svārstības nākotnē), tomēr paredzams, ka negatīvajiem faktoriem varētu būt diezgan ierobežota ietekme.

B      Augstas kvalitātes aizdevumi: tā ir aktīvu kategorija, par kuriem banka jūtas droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes pasliktināšanās nākotnē. Ar B+ un B- apzīmē relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās varētu notikt.

C      Labas kvalitātes aizdevumi: kā piemēru varētu minēt nenodrošinātus aizdevumus drošām bankām un uzņēmumiem ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās vai ekvivalentu amortizāciju, termiņu izmaksāšanas brīdī.

D      Šī reitingu kategorija atspoguļo robežstāvokli starp aizdevumiem ar “pieņemamu kvalitāti” un aizdevumiem, kuriem ir bijušas zināmas grūtības. Šo robežu aizdevumu klasifikācijā precīzāk nosaka, izmantojot apakškategorijas D+ un D-. Aizdevumiem D- ir vajadzīga pastiprināta uzraudzība.

E      Šī aizdevumu reitingu kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir augstāks par vispārpieņemto. Tie ietver arī aizdevumus, kuru darbības laikā ir bijušas nopietnas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Apakškategorijām E+ un E- ir dažāda īpašās uzraudzības intensitāte, darījumiem ar reitingu E- ir liela varbūtība, ka parāda apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga parāda pārstrukturēšana, kas iespējams var izraisīt zaudējumus sakarā ar vērtības samazināšanos.

F      Ar F apzīmē aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu F- ir iespējami tikai attiecībā uz nepabeigtiem darījumiem, kas pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem, ārkārtējiem un dramatiskiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Visiem darījumiem ar pamatsummas zaudējumu Mehānismam tiek piešķirts F reitings un izveidoti īpaši uzkrājumi.

Parasti aizdevumus ar iekšējo reitingu D- vai zemāku iekļauj kontrolsarakstā. Tomēr, ja aizdevumam sākotnēji tika apstiprināts ar riska profilu D- vai vājāku, kontrolsarakstā to iekļauj tikai būtiska kredītnotikuma rezultātā, kura dēļ pasliktinājās aizdevuma klasifikācija.

Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās aizdevumu reitingu kategorijas.

3.2.3.2 Aizdevumu kredītriska analīze

Tabulā ir norādīts maksimālais kredītrisks parakstītajiem un izmaksātajiem aizdevumiem, iedalot pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā garantētāju izsniegtās garantijas.

31.12.2012. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā

Bankas || 12 630 || 136 695 || 207 582 || 356 907

Uzņēmumi || 20 077 || 78 171 || 478 358 || 576 606

Publiskās iestādes || 30 462 || - || 18 || 30 480

Valstis || - || 5 819 || 176 468 || 182 287

Kopā izmaksāti || 63 169 || 220 686 || 862 425 || 1 146 280

Parakstīti, bet neizmaksāti || 14 091 || 142 963 || 591 990 || 749 044

31.12.2011. (tūkstošos euro) || Garantēti || Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi || Negarantēti || Kopā

Bankas || 13 026 || 97 994 || 197 245 || 308 265

Uzņēmumi || 15 699 || 55 601 || 475 012 || 546 312

Publiskās iestādes || 37 670 || - || - || 37 670

Valstis || - || 6 214 || 134 699 || 140 913

Kopā izmaksāti || 66 395 || 159 809 || 806 956 || 1 033 160

Parakstīti, bet neizmaksāti || 10 434 || 173 484 || 517 174 || 701 092

EIB operatīvais direktorāts darījumiem ārpus ES (Ops B) nepārtraukti uzrauga tās norises saistībā ar Mehānisma aizdevumiem, kuras skar tā aizdevējus un garantētājus. It īpaši, ja ir pasliktinājies vērtējums vai netiek pildītas līgumsaistības, katrā atsevišķā gadījumā tiek izvērtētas līgumtiesības. Vajadzības gadījumā atbilstoši kredītriska vadlīnijām tiek veikti riska mazināšanas pasākumi. Arī par aizdevumiem saņemto banku garantiju termiņa beigu gadījumā tiek nodrošinātas derīgas garantijas vai cita veida savlaicīga rīcība.

Nekavējoties reaģējot uz norisēm finanšu tirgos kopš 2008. gada septembra, Mehānisms ir veicis riska uzraudzības un pārvaldības uzlabošanas pasākumus. Šim nolūkam 2011. gada aprīlī Ops B ir izveidota neatkarīga uzraudzības nodaļa, kas ir tieši pakļauta ģenerāldirektoram un kuras uzdevums ir aizdevumu finansiāla un līgumtiesiska uzraudzība. Tās mērķis ir sekmēt informācijas apmaiņu starp nodaļām un ieteikt ziņošanas un operatīvās pārvaldības procedūras izmantošanai finanšu krīzes laikā, lai vajadzības gadījumā spētu ātri reaģēt.

3.2.3.3 Kredītu kvalitātes analīze pa aizņēmēju veidiem

Tabulās ir redzama Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes analīze 2012. gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī, iedalot pēc aizdevumu reitingu piemērošanas un pamatojoties uz parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem).

31.12.2012. (tūkstošos euro) || ||  Augsts reitings ||  Standarta reitings ||  Min. riska kritēriji izpildīti ||  Augsts risks ||  Bez reitinga ||  Kopā

|| || A līdz B- || C || D+ || D- un zemāks || ||

Aizņēmējs || Bankas || 50 000 || 24 342 || 21 864 || 529 325 || 337 014 || 962 545

Uzņēmumi || 7 466 || 8 006 || - || 605 672 || - || 621 144

Publiskās iestādes || - || - || - || 70 480 || - || 70 480

Valstis || - || - || - || 241 155 || - || 241 155

Kopā || || 57 466 || 32 348 || 21 864 || 1 446 632 || 337 014 || 1 895 324

31.12.2011. (tūkstošos euro) || ||  Augsts reitings ||  Standarta reitings ||  Min. riska kritēriji izpildīti ||  Augsts risks ||  Bez reitinga ||  Kopā

|| || A līdz B- || C || D+ ||  D- un zemāks || ||

Aizņēmējs || Bankas || 50 002 || 9 674 || 39 966 || 356 629 || 351 476 || 807 747

Uzņēmumi || 3 917 || 5 279 || - || 635 825 || - || 645 021

Publiskās iestādes || - || - || - || 38 761 || - || 38 761

Valstis || - || - || - || 242 723 || - || 242 723

Kopā || || 53 919 || 14 953 || 39 966 || 1 273 938 || 351 476 || 1 734 252

3.2.3.4 Riska koncentrācija aizdevumiem un debitoru parādiem

3.2.3.4.1 Ģeogrāfiskā analīze

Pamatojoties uz aizņēmēja valsti, Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt pa šādiem ģeogrāfiskiem reģioniem (tūkstošos euro):

Aizņēmēja valsts || 31.12.2012. || 31.12.2011.

Reģionālie – ĀKK || 84 051 || 99 543

Uganda || 140 833 || 117 035

Reģionālie – Rietumāfrika || 33 856 || 14 161

Mozambika || 137 745 || 126 666

Mauritānija || 65 670 || 43 427

Etiopija || 81 666 || 84 266

Dominikānas Republika || 67 991 || 66 118

Kenija || 131 566 || 65 611

Kamerūna || 72 525 || 60 706

Zambija || 18 772 || 43 294

Kongo (Demokrātiskā Republika) || 28 415 || 8 980

Nigērija || 14 383 || 28 691

Reģionālie – Klusais okeāns || 17 767 || 20 603

Reģionālie – Centrālāfrika || 10 431 || 12 109

Jamaika || 71 027 || 59 317

Madagaskara || - || 1 253

Maurīcija || 11 302 || 12 732

Gana || 5 642 || 7 812

Angola || 10 009 || 13 598

Trinidāda un Tobāgo || 1 483 || 1 002

Burkinafaso || 10 727 || 12 588

Malāvija || 4 950 || 5 833

Jaunkaledonija || 4 198 || 4 673

Ruanda || 9 641 || 11 197

Nigēra || 4 146 || 3 950

Franču Polinēzija || 2 631 || 3 131

Botsvāna || - || -

Senegāla || 5 837 || 10 329

Lesoto || 3 827 || 3 902

Vanuatu || 3 639 || 3 917

Beliza || 13 || 103

Grenāda || 2 477 || 2 698

Gabona || 1 011 || 1 509

Togo || 52 644 || 53 224

Kaboverde || 27 073 || 28 405

Džibutija || 762 || 777

Haiti || 4 654 || -

Sentlūsija || 2 916 || -

Kopā || 1 146 280 || 1 033 160

3.2.3.4.2 Rūpniecības nozaru analīze

Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēts Mehānisma aizdevumu portfelis pa aizņēmēju rūpniecības nozarēm. Operācijas, kuras sākotnēji apmaksā finanšu starpniekam pirms to apmaksas gala saņēmējam, atspoguļo kā vispārējus aizdevumus (tūkstošos euro).

Aizņēmēja rūpniecības nozare || 31.12.2012. || 31.12.2011.

Vispārēji aizdevumi un pārstāvniecības nolīgumi || 252 662 || 218 912

Aviolīnijas un gaisa kuģu ražošana || 13 || 103

Lidostas un gaisa satiksmes vadības sistēmas || 30 480 || 31 052

Izejvielas un ieguves rūpniecība || 168 911 || 135 573

Ķimikālijas, plastmasas un farmācija || - || 20 400

Dzeramais ūdens, ūdens attīrīšana || 38 697 || 33 247

Elektroenerģija, ogles un citi resursi || 409 090 || 358 745

Pārtikas aprite || - || 1 244

Ražošanas līdzekļi / ilglietojuma patēriņa preces || 3 827 || 3 902

Jūras transports un citi || 5 819 || 6 214

Materiālu apstrāde un pārstrāde, celtniecība || 24 154 || 29 025

Papīra ražošana || 4 747 || 4 840

Ceļi un autoceļi || 73 921 || 62 856

Telekomunikācijas || 18 427 || 24 963

Augstākā izglītība un citi || 115 532 || 102 084

Kopā || 1 146 280 || 1 033 160

3.2.3.5 Aizdevumu maksājumu kavējumi

Kavēto maksājumu summas nosaka, uzrauga un par tām ziņo saskaņā ar procedūru kopumu “Novēlotu maksājumu uzraudzības vadlīnijas”.

Kavēto maksājumu uzraudzība un ziņošana par tiem parasti ir EIB Darījumu vadības un pārstrukturēšanas direktorāta Novēlotu maksājumu nodaļas pienākums. Novēlotu maksājumu nodaļa reizi mēnesī sagatavo ziņojumu par Mehānisma aizdevumu neatmaksātajām daļām, ietverot tabulu, kurā ir salīdzināti pa mēnešiem par astoņām dienām un ilgāki kavējumi. Mēneša ziņojums sniedz detalizētas norādes par jau veiktajiem vai vēl veicamajiem pasākumiem pa valstīm, aizdevumiem un aizdevumu daļām.

Turklāt katru mēnesi sagatavo ziņojumu par aizdevumiem, kuru maksājumi ir kavēti ilgāk nekā 90 dienas, un šo ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai. EIB Vadības komiteja divas reizes gadā saņem apkopojuma tabulu par aizdevumu maksājumu kavējumiem, kas pārsniedz 30 dienas un 90 dienas, kā arī ziņojumu, kurā ietverta salīdzinošā informācija par kavējumu attīstību gada un pusgada laikā.

Maksājumu kavējumus par attiecīgajiem aizdevumiem var analizēt šādi (tūkstošos euro).

|| Paskaidrojumi || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2012. || Aizdevumi un debitoru parādi 31.12.2011.

Uzskaites vērtība || || 1 146 280 || 1 033 160

|| || ||

Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem || || ||

Bruto summa || || 110 767 || 112 662

Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || 7 || -45 144 || -48 816

Vērtības samazinājums atsevišķiem aizdevumiem: uzskaites vērtība || || 65 623 || 63 846

|| || ||

Kopīgs vērtības samazinājums || || ||

Bruto summa || || - || -

Pielaide attiecībā uz vērtības samazinājumu || || - || -

Kopīgs vērtības samazinājums: uzskaites vērtība || || - || -

|| || ||

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta || || ||

|| || ||

Termiņš kavēts par || || ||

30-60 dienām || || 12 ||  8

60-90 dienām || || - ||  472

90-180 dienām || || - ||  13

vairāk nekā 180 dienām || || - ||  33

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 12 ||  526

|| || ||

Termiņš nav kavēts un vērtība nav samazināta: uzskaites vērtība || || 1 080 645 || 968 788

|| || ||

Kopējā uzskaites vērtība aizdevumiem un debitoru parādiem || || 1 146 280 || 1 033 160

|| || || ||

3.2.4. Naudas un tās ekvivalentu kredītrisks

Pieejamie līdzekļi ir investēti saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksu pienākumu grafiku. No 31.12.2012. ieguldījumus veic tikai banku depozītu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā. Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijās arī būtu pieļaujami, ja ir ievērotas ieguldījumu vadlīnijas un atkarībā no likviditātes prasībām.

Minimālais īstermiņa reitings, kas ir vajadzīgs atļautām bankām vai emitentiem, ir P-1/A-1/F1 (Moody’s, S&P, Fitch). Ja vairākas kredītreitinga aģentūras ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai atļautajai bankai vai emitentam pašlaik ir EUR 50 000 000 (piecdesmit miljoni euro).

Depozīta darījumus veic ar atļautām struktūrām ar maksimālo termiņu trīs mēneši no tirdzniecības dienas un līdz kredītriska darījuma maksimālajai robežai.

Visiem Mehānisma turētajiem banku depozītiem un īstermiņa parāda vērtspapīriem 2012. gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī minimālais reitings bija P-1 saskaņā ar Moody’s. Reitings P-2 2011. gada 31. decembrī ir izskaidrojams ar to, ka 2011. gada 21. decembrī tika pazemināts viena darījumu partnera reitings.

Turpmākajā tabulā atspoguļota situācija saistībā ar banku depozītiem, tostarp uzkrātajiem procentiem (tūkstošos euro).

       Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) ||      Minimālais      ilgtermiņa reitings      (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011.

P-1 ||      Aa1 || 43 400 || 10% || - || -

P-1 ||      Aa2 || - || - || 28 622 || 6%

P-1 ||      Aa3 || 130 901 || 29% || 105 547 || 24%

P-1 ||      A1 || 83 500 || 18% || 117 603 || 26%

P-1 ||      A2 || 198 179 || 43% || 179 938 || 40%

P-2 ||      A3 || - || - || 17 441 || 4%

Kopā ||      || 455 980 || 100% || 449 151 || 100%

3.2.5. Atvasināto instrumentu kredītrisks

3.2.5.1 Atvasināto instrumentu kredītriska politika

Atvasināto instrumentu kredītrisku veido zaudējumi, kas varētu rasties darījuma partnerim, ja otrs darījuma partneris nebūtu spējīgs pildīt līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais kredītrisks svārstās atkarībā no vairākiem faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas maiņas kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās vērtības.

Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras izteiktas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus mijmaiņas darījumus Eiropas Investīciju banka veic ar ārējiem partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē Eiropas Investīciju bankas un tās ārējo partneru parakstītie mijmaiņas pamatlīgumi (Master Swap Agreements) un kredīta atbalsta pielikumi (Credit Support Annexes).

3.2.5.2 Atvasināto instrumentu kredītriska novērtējums

Visus mijmaiņas darījumus, ko Eiropas Investīciju banka veic saistībā ar Mehānismu, regulē tā pati līgumiskā sistēma un metodes, kuru piemēro atvasinātajiem instrumentiem, ko Eiropas Investīciju banka izmanto savām vajadzībām. Jo īpaši atļautos darījumu partnerus Eiropas Investīciju banka nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem par atļautajiem partneriem, ko tā vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem.

Eiropas Investīciju banka mijmaiņas un atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē, ziņošanai un maksimālo robežu uzraudzībai izmantojot neto tirgus riska (Net Market Exposure – NME) un iespējamo nākotnes risku (Potential Future Exposure – PFE) pieeju. NME un PFE pilnībā attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar Ieguldījumu mehānismu.

Turpmākajā tabulā ir atspoguļots mijmaiņas līgumu (ieskaitot starpvalūtu mijmaiņas darījumus un starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumus, bet atskaitot īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumus) iedalījums pēc ilguma ar apakšiedalījumu pēc to nosacītās vērtības un patiesās vērtības.

Mijmaiņas līgumi 31.12.2012. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2012. g.

(tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem ||

Nosacītā summa || 1 480 || 9 833 || 15 253 || - || 26 566

Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || 71 || -528 || -3 529 || - || -3 986

Mijmaiņas līgumi 31.12.2011. || īsāki par || no 1 gada || no 5 gadiem || garāki par || Kopā 2011. g.

(tūkstošos euro) || 1 gadu || līdz 5 gadiem || līdz 10 gadiem || 10 gadiem ||

Nosacītā summa || 7 042 || 43 593 || 16 899 || - || 67 534

Patiesā vērtība (t.i., neto diskontētā vērtība) || -674 || -1 331 || -3 869 || - || -5 874

Mehānisms slēdz īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu maksājumiem valūtās, kas nav euro. Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts. Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2012. gada 31. decembrī bija 652 miljoni euro, savukārt 2011. gada 31. decembrī – 585 miljoni euro. Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2012. gada 31. decembrī bija -2,9 miljoni euro, savukārt 2011. gada 31. decembrī -6,4 miljoni euro.

Mehānisms slēdz procentu likmju mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu procentu likmju risku aizdevumu maksājumiem. 2012. gada 31. decembrī ir viens nenoslēgts procentu likmju mijmaiņas darījums ar nosacīto summu 19,6 miljoni euro (2011. gadā: nulle) un ar patieso vērtību 0,03 miljoni euro (2011. gadā: nulle).

3.2.6. Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu kredītrisks

Turpmākajā tabulā attēlots stāvoklis līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu portfelim, kurā ir vienīgi tādas obligāciju pozīcijas, kam līdz termiņa beigām ir ne vairāk kā trīs mēneši.

       Minimālais īstermiņa reitings (Moody's reitings) ||      Minimālais      ilgtermiņa reitings      (Moody's reitings) || 31.12.2012. || 31.12.2011.

P-2 ||      Baa2 || 50 143 || 51% || - || -

P-3 ||      Baa3 || 48 886 || 49% || - || -

Kopā ||      || 99 029 || 100% || - || -

3.3 Likviditātes risks

3.3.1 Likviditātes riska pārvaldība

Likviditātes risks ir risks, ka struktūrai būs grūtības izpildīt pienākumus attiecībā uz finanšu saistībām, par kurām norēķinus veic ar naudas vai citu finanšu aktīvu iemaksu.

Ieguldījumu mehānismu galvenokārt finansē no dalībvalstu gada iemaksām (9. un 10. EAF līdzekļi), otrs ieņēmumu avots ir atmaksājumi no Ieguldījumu mehānisma darbībām. Katru gadu Eiropas Komisija, balstoties uz EIB prognozēm par Ieguldījumu mehānisma pārvaldību un darbībām, līdz 15. oktobrim sagatavo un nosūta Padomei pārskatu par saistībām, maksājumiem un pieprasīto iemaksu gada summu (ieskaitot procentu subsīdijas), kas jāveic kārtējā gadā un turpmākajos budžeta gados.

Lai aprēķinātu dalībvalstu gada iemaksas, tiek analizēta pašreizējā un plānotā portfeļa izmaksu kārtība, un to uzrauga gada laikā. Lai pielāgotu gada likviditātes vajadzības, tiek ņemti vērā īpašie gadījumi, tādi kā priekšlaicīgi atmaksājumi, akciju pārdošana vai saistību neizpildes gadījumi. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku, Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu plānotās izmaksas (ko periodiski paziņo OPS B) jebkurā konkrētā dienā.

Ieguldījumu mehānisma vārdā atvērto kontu kases aktīvus pārvalda bankas Kases departaments saskaņā ar pienākumu nodalīšanas principu starp darījumu un noformējuma nodaļām. Par norēķinu operācijām saistībā ar šo aktīvu ieguldījumiem atbild Operāciju plānošanas un norēķinu departaments.

Turklāt saskaņā ar pienākumu nodalīšanas principu par kases aktīvu ieguldījumu partneru darījumu apjoma apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu uzraudzību ir atbildīgs bankas Riska pārvaldības direktorāts.

3.3.2 Likviditātes riska izvērtēšana

Šīs nodaļas tabulās Mehānisma finanšu saistības ir izvērtētas pēc termiņa, ko definē kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto termiņu (vadoties pēc nediskontētajām naudas plūsmām).

Mehānismam ir tādas saistības kā neizmaksātas kredītu daļas atbilstoši noslēgtajiem aizdevumu līgumiem, neizmaksātas parakstīta kapitāla daļas atbilstoši noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem, piešķirtas aizdevumu garantijas, saistošas procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība (“TP”). Izmaksu laika grafiks nav precīzi definēts. Ieguldījumu mehānisma aizdevumiem ir noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu laiks un summas tiek pielāgotas pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai un finanšu darījumiem salīdzinoši mainīgajā darbības vidē. Kapitāla ieguldījumi tiek veikti, tiklīdz kapitāla fondu pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kuri atbilst attiecīgo ieguldījumu projektu gaitai. Izmantošanas termiņš parasti ir 3 gadi, un tas tiek regulāri pagarināts par vienu vai diviem gadiem. Dažos gadījumos, ja fondu veidojošie ieguldījumi vēl nav pilnībā pieejami (par iemeslu dažreiz var būt fonda likviditātes nepietiekamība) un tādēļ nav iespējams izpildīt maksājumu saistības attiecībā uz maksu vai citiem izdevumiem, izmaksu saistības saglabājas līdz izmantošanas termiņa beigām.  Aizdevumu garantijas nav saistītas ar konkrētām izmaksu saistībām, izņemot gadījumus, kad saņēmējs iesniedz garantijas izmaksas pieprasījumu.  Garantijas atlikuma vērtība tiek samazināta atbilstoši katra garantētā aizdevuma atmaksas grafikam.

Minētie apsvērumi ir ievēroti turpmāk minētajās termiņu aplēsēs, katrā gadījumā vadoties pēc līgumiskā izmaksu perioda un prognozēm, kuru pamatā ir Mehānisma likviditātes plānošanā izmantojamās standarta metodes. Tehniskās palīdzības līgumos paredzētās izmaksu saistības parasti ir īstermiņa (termiņš īsāks par gadu). Apzīmējums “Nenoteikts termiņš” ir izvēlēts šādos gadījumos:  izmantotu un neizmantotu garantiju saistības; saistoši, bet neizmaksāti aizdevumi, kuriem ir beidzies līgumā noteiktais izmaksu periods un gaidāms tā pagarinājums; procentu likmes subsīdijas, kurām dalībvalstis ir pieprasījušas līdzekļu izmaksu, lai ar vienu maksājumu segtu nākotnes prasījumus.

Atvasināto finanšu saistību likviditāti raksturo līgumiskās nediskontētās mijmaiņas darījumu naudas plūsmas, tai skaitā starpvalūtu mijmaiņa (CCS), starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņa (CCIRS), īstermiņa valūtas mijmaiņa un īstermiņa procentu likmju mijmaiņa.

Neatvasināto finanšu saistību termiņš ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma

tūkstošos euro 31.12.2012.

Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 26 224 || 26 224

Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 16 500 || 287 657 || 243 020 || - || 201 867 || 749 044

Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || - || 26 806 || 54 958 || 7 319 || 127 987 || 217 070

Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 255 || 101 495 || 79 206 || - || 23 599 || 204 555

Saistošās TP izejošās plūsmas || 2 000 || 8 511 || 13 109 || - || - || 23 620

Kopā || 18 755 || 424 469 || 390 293 || 7 319 || 379 677 || 1 220 513

Neatvasināto finanšu saistību termiņš ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nenoteikts termiņš || Nominālo izejošo plūsmu kopsumma

tūkstošos euro 31.12.2011.

Citi (izsniegtās garantijas, izmantotās garantijas) || - || - || - || - || 27 909 || 27 909

Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas || 2 295 || 257 127 || 274 573 || 54 000 || 113 097 || 701 092

Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas || 2 035 || 38 424 || 38 010 || 7 666 || 178 432 || 264 567

Saistošo procentu likmes subsīdiju izejošās plūsmas || 1 445 || 31 100 || 139 211 || - || 16 211 || 187 967

Saistošās TP izejošās plūsmas || 4 564 || 16 693 || - || - || - || 21 257

Kopā || 10 339 || 343 344 || 451 794 || 61 666 || 335 649 || 1 202 792

Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2012. ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk par 5 gadiem || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma

CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 1 238 || 7 364 || 14 498 || 5 350 || 28 450

CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -1 286 || -8 428 || -17 218 || -5 894 || -32 826

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 649 000 || - || - || - || 649 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -652 451 || - || - || - || -652 451

Procentu likmju mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 65 || 511 || 3 274 || 2 117 || 5 967

Procentu likmju mijmaiņa - Izejošās plūsmas || - || -753 || -3 537 || -1 577 || -5 867

Kopā || -3 434 || -1 306 || -2 983 || -4 || -7 727

|| || || || ||

Atvasināto finanšu saistību termiņš tūkstošos euro 31.12.2011. ||  3 mēneši vai mazāk || Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu || Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem || Vairāk nekā 5 gadi || Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma

CCS un CCIRS - Ienākošās plūsmas || 9 873 || 14 365 || 19 533 || 7 430 || 51 201

CCS un CCIRS - Izejošās plūsmas || -10 091 || -17 527 || -24 420 || -9 015 || -61 053

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Ienākošās plūsmas || 585 000 || - || - || - || 585 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņa - Izejošās plūsmas || -591 909 || - || - || - || -591 909

Kopā || -7 127 || -3 162 || -4 887 || -1 585 || -16 761

3.4 Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tādas izmaiņas tirgus cenās kā procentu likmes, akciju cenas, ārvalstu valūtas kursi un kredītu ienākumu/izdevumu starpības (nesaistītas ar emitenta kredītspējas izmaiņām) ietekmēs struktūras ienākumus vai tās īpašumā esošo finanšu instrumentu vērtību.

3.4.1. Procentu likmju risks

Procentu likmju risks ir Mehānisma pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu svārstības, ko izraisa tirgus peļņas nelabvēlīga attīstība vai izmaiņas procentu likmju termiņstruktūrā. Procentu likmju risks rodas, ja pastāv atšķirības starp dažādu aktīvu un saistību pārcenošanas un termiņu raksturojumu.

Mehānisms aizdevumu portfeļa un ar to saistītās atsevišķo aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas sensitivitāti izvērtē, izmantojot bāzes punktu vērtības (BPV) aprēķinu.

BPV izsaka attiecīgā portfeļa tādu peļņu vai zaudējumus salīdzinājumā ar neto pašreizējo vērtību, kura rodas procentu likmēm palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) šādā konkrētā laika periodā: “naudas tirgus – līdz vienam gadam”, “ļoti īss – 2 līdz 3 gadi”, “īss – 4 līdz 6 gadi”, garš – 12 līdz 20 gadi” vai “ļoti garš – vairāk nekā 21 gads”.

Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo vērtību, Mehānisms  naudas plūsmām, kas izteiktas euro vai ārvalstu valūtās, izņemot USD, izmanto euro finansējuma līkni (euro mijmaiņas līkne + EIB finansējuma daļa), un naudas plūsmām, kas izteiktas USD – USD finansējuma līkni. Lai iegūtu atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas neto pašreizējo vērtību, Mehānisms naudas plūsmām, kas izteiktas euro valūtā, izmanto euro mijmaiņas līkni un naudas plūsmām, kas izteiktas USD – USD mijmaiņas līkni.

Kā redzams turpmākajā tabulā, procentu likmēm vienlaikus palielinoties par 1 bāzes punktu, aizdevumu portfeļa neto pašreizējā vērtība, tostarp saistītie atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumi 31.12.2012. samazinātos par 341 000 euro (31.12.2011.: samazinājums par 239 000 euro).

Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || ‎‎‎Ļoti garš || Kopā

31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || 21 gads ||

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -25 || -47 || -90 || -117 || -62 || - || -341

Bāzes punktu vērtība (tūkstošos euro) || Naudas tirgus || Ļoti īss || Īss || Vidējs || Garš || ‎‎‎Ļoti garš || Kopā

31.12.2011. || 1 gads || 2 līdz 3 gadi || 4 līdz 6 gadi || 7 līdz 11 gadi || 12 līdz 20 gadi || no 21 gadiem ||

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas kopējā sensitivitāte || -20 || -28 || -60 || -78 || -53 || - || -239

3.4.2. Ārvalstu valūtas risks

Ārvalstu valūtas (FX) risks ir Mehānisma pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu svārstības, ko izraisa valūtas maiņas kursu nelabvēlīga attīstība.

Mehānismam rodas ārvalstu valūtas risks visos gadījumos, kad aktīviem un saistībām ir dažādas valūtas. Ārvalstu valūtas risks ietver arī neparedzētu un nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz turpmāko naudas plūsmu vērtību, ko izraisa valūtas kursu izmaiņas.

3.4.2.1 Ārvalstu valūtas risks un kases aktīvi

Ieguldījumu mehānisma kases aktīvi ir izteikti EUR vai USD.

FX riskus ierobežo ar FX tūlītējiem un biržā netirgotiem nākotnes darījumiem, FX mijmaiņu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments var, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, izmantot citus, bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret tirgus riskiem, kas rodas saistībā ar Ieguldījumu mehānisma finanšu darbībām.

3.4.2.2 Ārvalstu valūtas risks un darbības, ko Ieguldījumu mehānisms finansē vai garantē

Dalībvalstu iemaksas Ieguldījumu mehānismā tiek saņemtas EUR.  Ieguldījumu mehānisma finansētās vai garantētās darbības, kā arī procentu likmes subsīdijas var izteikt EUR, USD vai citā atļautā valūtā.

Ārvalstu valūtas risks (pret EUR kā atsauces valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti citās valūtās (nevis EUR), nav attiecināti riska ierobežošanas pasākumi. Ieguldījumu mehānisma valūtas riska ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk.

3.4.2.2.1. Riska ierobežošana darbībām, kas izteiktas valūtās, kas nav EUR vai USD

- Ieguldījuma mehānisma aizdevumu, kas nav izmaksāti EUR un USD, bet citās valūtās, risku ierobežo ar starpvalūtu mijmaiņas līgumiem, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā esošajam aizdevumam, ar nosacījumu, ka mijmaiņas tirgus ir darbotiesspējīgs.

- Ja Ieguldījumu mehānisma darbību izmaksām, ko veic citās valūtās (nevis EUR un USD), nav veiktas ilgtermiņa riska ierobežošanas darbības, Kases departaments veic valūtas maiņas darījumu divas darba dienas pirms izmaksas. Ieguldījumu mehānisma darbībām piemērotais maiņas kurss atbilst tirgus maiņas kursam, kuru noskaidro Kases departaments. Līdzīgi ar citās valūtās (nevis EUR un USD) saņemtajiem atmaksājumiem Kases departaments veic FX darbību, ja ir vajadzīga saņemto valūtu konvertācija.

- Nepieprasītajām garantijām neveic FX riska ierobežošanu. Garantiju pieprasījumiem citās valūtās (nevis EUR un USD) veic riska ierobežošanu.

- Darbībām citās valūtās (nevis EUR un USD), kurām Kases departaments nevar veikt FX riska ierobežošanas operāciju, risku neierobežo. Tas ietver arī (sintētiskās) darbības, kas ir izteiktas vietējā valūtā, bet tiek nokārtotas EUR vai USD. Tādējādi Ieguldījumu mehānismam saglabājas FX risks.

3.4.2.2.2. USD izteikto darbību riska ierobežošana

- Visu Ieguldījumu mehānisma darbību (izņemot nepieprasītās garantijas) kopējās nenomaksātās summas, kas izteiktas USD, risku samazina ar USD/EUR FX mijmaiņu, ko regulāri pagarina. Katra perioda sākumā naudas plūsmas, kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai jāizmaksā USD, aprēķina, pamatojoties uz plānotajiem vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam FX mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un to summu pielāgo vismaz līdz summai, kas atbilst prognozētajām USD likviditātes vajadzībām nākamajā periodā.

- Vispārējo USD risku periodiski aprēķina atbilstoši grāmatvedības uzskaites datiem, lai vajadzības gadījumā pielāgotu riska ierobežojumu nākamajam FX mijmaiņas pagarinājumam.

- Ja Kases departaments to uzskata par piemērotu darbību, konkrētu USD aizdevumu riska ierobežošanai var izmantot arī starpvalūtu mijmaiņas darījumus.

- Pagarinājuma periodā neparedzētu USD likviditātes deficītu sedz, izmantojot ad hoc FX mijmaiņas operācijas, savukārt likviditātes pārpalikumus iegulda kases aktīvos vai pārvērš EUR.

- Jebkurā gadījumā kopējā nenomaksātā un pilnam riskam pakļautā summa no USD darījumiem (nominālā izteiksmē) nekad nedrīkst pārsniegt USD 5 000 000 (pieci miljoni ASV dolāru). Šo maksimālo summu koriģē katru gadu. Ja šī maksimālā summa ir pārsniegta, Kases departaments veic FX operāciju, lai risks nepārsniegtu noteikto ierobežojumu.

3.4.2.3 Ārvalstu valūtas pozīcija

Turpmāk redzamajās tabulās ir norādīts Mehānisma ārvalstu valūtas pozīcija (tūkstošos euro)

2012. gada 31. decembrī || EUR || USD || KES || ĀKK/AZT valūtas || Kopā

|| || || || ||

AKTĪVI || || || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 424 647 || 41 921 || - || - || 466 568

Atvasinātie finanšu instrumenti || 1 064 || -949 || - || - || 115

Aizdevumi un debitoru parādi || 513 231 || 508 412 || 60 348 || 64 289 || 1 146 280

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 66 509 || 259 694 || - || 6 798 || 333 001

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || - || - || - || 99 029

Citi aktīvi || - || - || - || 224 || 224

Aktīvi kopā || 1 191 790 || 809 078 || 60 348 || 71 311 || 2 132 527

|| || || || ||

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || ||

Saistības || || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || -675 814 || 682 849 || - || - || 7 035

Nākamo periodu ienākumi || 37 560 || 248 || - || - || 37 808

Trešām personām maksājamās summas || 312 040 || 46 || - || - || 312 086

Citas saistības || 905 || 19 || 14 || 215 || 1 153

Saistības kopā || -325 309 || 683 162 || 14 || 215 || 358 082

Ieguldītāju līdzekļi || || || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 561 309 || - || - || - || 1 561 309

Patiesās vērtības rezerve || 5 366 || 59 144 || - || 3 924 || 68 434

Nesadalītā peļņa || 144 702 || - || - || - || 144 702

Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 711 377 || 59 144 || - || 3 924 || 1 774 445

Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 386 068 || 742 306 || 14 || 4 139 || 2 132 527

Valūtas stāvoklis 2012. gada 31. decembrī || -194 278 || 66 772 || 60 334 || 67 172 || -

|| || || || ||

2012. gada 31. decembrī: || || || || ||

SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 794 475 || 171 639 || - || - || 966 114

Izmantotās garantijas || - || - || - || 6 224 || 6 224

Procentu subsīdijas un TP || 204 555 || - || - || - || 204 555

|| || || || ||

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000

2011. gada 31. decembrī || EUR || USD || CAD || ĀKK/AZT valūtas || Kopā

|| || || || ||

AKTĪVI || || || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 416 384 || 35 895 || - || - || 452 279

Atvasinātie finanšu instrumenti || 13 419 || -12 985 || - || - || 434

Aizdevumi un debitoru parādi || 477 340 || 501 923 || - || 53 897 || 1 033 160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 54 287 || 186 525 || 4 303 || 6 545 || 251 660

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || - || - || - || 87 310

Citi aktīvi || 50 || - || - || 366 || 416

Aktīvi kopā || 1 048 790 || 711 358 || 4 303 || 60 808 || 1 825 259

|| || || || ||

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI || || || || ||

Saistības || || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || -641 758 || 654 460 || - || - || 12 702

Nākamo periodu ienākumi || 32 689 || 314 || - || - || 33 003

Trešām personām maksājamās summas || 329 598 || 62 || - || - || 329 660

Citas saistības || 691 || 19 || - || 403 || 1 113

Saistības kopā || -278 780 || 654  855 || - || 403 || 376 478

Ieguldītāju līdzekļi || || || || ||

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas || 1 281 309 || - || - || - || 1 281 309

Patiesās vērtības rezerve || 41 750 || - || - || - || 41 750

Nesadalītā peļņa || 125 722 || - || - || - || 125 722

Kopā ieguldītāju līdzekļi || 1 448 781 || - || - || - || 1 448 781

Kopā saistības un ieguldītāju līdzekļi || 1 170 001 || 654 855 || - || 403 || 1 825 259

Valūtas stāvoklis 2011. gada 31. decembrī || -121 211 || 56 503 || 4 303 || 60 405 || -

|| || || || ||

2011. gada 31. decembrī: || || || || ||

SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmaksāti aizdevumi un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 761 319 || 204 340 || - || - || 965 659

Izmantotās garantijas || - || - || - || 7 909 || 7 909

Procentu likmes subsīdijas un TP || 209 223 || || - || - || 209 223

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS || || || || ||

Neizmantotās garantijas || 20 000 || - || - || - || 20 000

3.4.2.4 Ārvalstu valūtas sensitivitātes izvērtējums (tūkstošos euro)

Pārskata datumā būtiskākais neto ārvalstu valūtas risks bija USD risks neto izteiksmē. USD kursa izmaiņas par +/- 10 procentiem 2012. gada 31. decembrī izraisītu ieguldītāju līdzekļu izmaiņas attiecīgi 6682/-6682 euro apmērā (2011. gada decembrī: 5650/-5650 euro).

3.4.2.5 Valūtas maiņas kursi

Turpmāk minētie kursi tika izmantoti 2012. gada 31. decembra un 2011. gada 31. decembra bilancē:

|| 2012. gada 31. decembrī || 2011. gada 31. decembrī

Ārpus-ES valūtas || ||

Dominikānas peso (DOP) || 53,1220 || 49,8498

Fidži dolārs (FJD) || 2,3417 || 2,3630

Haiti gurds (HTG) || 55,7265 || 52,1645

Kenijas šiliņš (KES) || 113,68 || 109,53

Mauritānijas ugija (MRO) || 393,99 || 372,52

Maurīcijas rūpija (MUR) || 40,19 || 37,43

Ruandas franks (RWF) || 811,83 || 771,76

Ugandas šiliņš (UGX) || 3 549 || 3 205

ASV dolārs (USD) || 1,3194 || 1,2939

CFA franks (BEAC/BCEAO) (XAF/XOF) || 655,957 || 655,957

Dienvidāfrikas rends (ZAR) || 11,1727 || 10,4830

3.4.3. Kapitāla cenas risks (tūkstošos euro)

Kapitāla cenas risks ir risks, ka vērtspapīru patiesās vērtības samazināsies akciju indeksu līmeņa un atsevišķu kapitāla ieguldījumu vērtības izmaiņu rezultātā.

Ieguldījumu mehānisms ir pakļauts kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā veiktie riska kapitāla darījumi, t.i., tiešie kapitāla ieguldījumi un ieguldījumi riska kapitāla fondos.

Kapitāla ieguldījumus vērtē skaitliski. Katru ieguldījumu izvērtē pēc vairākiem kritērijiem, kas iedalīti trijās galvenajās kategorijās: pārvaldība, uzņēmējdarbības plāns un struktūra. Atsevišķos vērtējumus pēc tam konsolidē vienā skaitliskā vērtībā, ko piešķir ieguldījumam un kas raksturo tā vispārējo stiprumu.

Arī kapitāla riska darījumiem nosaka ierobežojumus, ko definē individuālā un kumulētā līmenī. Šo ierobežojumu apmērs ir atkarīgs no kapitāla ieguldījumu kvalitātes.

Privātā kapitāla pozīciju vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās iespējamās aplēses ietver cenas, kuras aprēķinātas, izmantojot attiecīgas aprēķinu metodes.

Mehānisma ieguldītāju līdzekļu ietekme (pārdošanai pieejamo kapitāla ieguldījumu portfeļa patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuras iemesls ir akciju indeksu līmeņa un atsevišķu kapitāla ieguldījumu vērtības samazināšanās par 10 %, 2012. gada 31. decembrī ir -33 300 euro un 2011. gada 31. decembrī – -25 166 euro, ja visi  pārējie mainīgie faktori nemainās.

4 Aktīvu un saistību patiesās vērtības

Turpmāk redzamajā tabulā ir sniegts uzskaites vērtību un patieso vērtību salīdzinājums Mehānisma finanšu pārskatos iekļauto aktīvu un saistību kategorijām (tūkstošos euro):

|| Uzskaites vērtība 31.12.2012. || Patiesā vērtība 31.12.2012. || Uzskaites vērtība 31.12.2011. || Patiesā vērtība 31.12.2011.

Aktīvi, uzskaitīti patiesajā vērtībā || || || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 333 001 || 333 001 || 251 660 || 251 660

Atvasinātie finanšu instrumenti || 115 || 115 || 434 || 434

Kopā || 333 116 || 333 116 || 252 094 || 252 094

|| || || ||

Aktīvi, uzskaitīti amortizācijas izmaksās || || || ||

Nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 466 568 || 452 279 || 452 279

Aizdevumi un debitoru parādi || 1 146 280 || 1 226 409 || 1 033 160 || 1 022 679

No ieguldītājiem saņemamās summas || 87 310 || 87 310 || 87 310 || 87 310

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 99 029 || 98 805 || - || -

Citi aktīvi || 224 || 224 || 416 || 416

Kopā || 1 799 411 || 1 879 316 || 1 573 165 || 1 562 684

Aktīvi kopā || 2 132 527 || 2 212 432 || 1 825 259 || 1 814 778

|| || || ||

Saistības, uzskaitītas patiesajā vērtībā || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || 7 035 || 7 035 || 12 702 || 12 702

Kopā || 7 053 || 7 053 || 12 702 || 12 702

|| || || ||

Saistības, uzskaitītas amortizācijas izmaksās || || || ||

Nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 37 808 || 33 003 || 33 003

Trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 312 086 || 329 660 || 329 660

Citas saistības || 1 153 || 1 153 || 1 113 || 1 113

Kopā || 351 047 || 351 047 || 363 776 || 363 776

Saistības kopā || 358 082 || 358 082 || 376 478 || 376 478

Turpmāk ir norādītas metodes un pieņēmumi, ko izmanto aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanai.

§ Aktīvi, kuriem patiesā vērtība ir tuva uzskaites vērtībai

Par aktīviem un saistībām, kas ir likvīdi vai kuru termiņš ir īsāks par trīs mēnešiem, pieņem, ka to uzskaites vērtība ir tuva to patiesajai vērtībai.

§ Aktīvi un saistības, uzskaitīti pēc patiesās vērtības

Aktīvu tirgus publicētās kotētās cenas ir pirmais avots, pēc kura nosaka finanšu instrumenta patieso vērtību. Mehānisma portfeļa ieguldījumiem tās parasti nav pieejamas. Instrumentiem, kuriem nav pieejama tirgus cena, patieso vērtību nosaka, izmantojot vērtēšanas metodes vai modeļus, kas pēc iespējas balstās uz novērojamiem tirgus datiem bilances datumā.

Turpmāk redzamajā tabulā ir analizēti finanšu aktīvi, kuriem ar vērtēšanas metodi ir noteikta patiesā vērtība. Definē šādus trīs dažādus līmeņus.

- 1. līmenis:   kotētās cenas (nepielāgotas) aktīvā tirgū;

- 2. līmenis:   dati, kas nav 1. līmenī ietilpstošās kotētās cenas un ko tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no cenām) novēro saistībā ar aktīviem;

- 3. līmenis:   dati par aktīviem, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie dati).

2012. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā

Finanšu aktīvi || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 115 || - || 115

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 11 001 || - || 322 000 || 333 001

Kopā || 11 001 || 115 || 322 000 || 333 116

|| || || ||

Finanšu saistības || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 7 035 || - || 7 035

Kopā || - || 7 035 || - || 7 035

2011. gada 31. decembrī (tūkstošos euro) || 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis || Kopā

Finanšu aktīvi || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 434 || - || 434

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi || 15 214 || - || 236 446 || 251 660

Kopā || 15 214 || 434 || 236 446 || 252 094

|| || || ||

Finanšu saistības || || || ||

Atvasinātie finanšu instrumenti || - || 12 702 || - || 12 702

Kopā || - || 12 702 || - || 12 702

2012. gadā Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni vai 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

Turpmāk redzamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas 3. līmeņa instrumentos gada beigās, attiecīgi 2012. gada 31. decembrī un 2011. gada 31. decembrī.

(tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Atlikums 2012. gada 1. janvārī || 236 446

Kopā peļņa vai zaudējumi ||

- peļņa vai zaudējumi || 8 133

- citi ienākumi || 15 041

Izmaksas || 81 981

Atmaksājumi || -19 601

Atlikums 2012. gada 31. decembrī || 322 000

(tūkstošos euro) || Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Atlikums 2011. gada 1. janvārī || 171 638

Kopā peļņa vai zaudējumi ||

- peļņa vai zaudējumi || -3 206

- citi ienākumi || 21 759

Izmaksas || 67 829

Atmaksājumi || -21 574

Atlikums 2011. gada 31. decembrī || 236 446

5 Nauda un tās ekvivalenti (tūkstošos euro)

Naudu un tās ekvivalentus var iedalīt līdzekļos, kas saņemti no dalībvalstīm, bet kas nav vēl izmaksāti, un līdzekļos, kas saņemti no Mehānisma pamatdarbības un finanšu darbības.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Dalībvalstu iemaksas, kas saņemtas, bet vēl nav izmaksātas || 117 622 || 195 205

Līdzekļi no ieguldījuma mehānisma finanšu un saimnieciskajām darbībām || 348 946 || 257 074

Kopā nauda un tās ekvivalenti || 466 568 || 452 279

6 Atvasinātie finanšu instrumenti (tūkstošos euro)

Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi.

2012. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa

Aktīvi || Saistības

Starpvalūtu mijmaiņas darījumi || 87 || -102 || 7 062

Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -3 971 || 19 504

Procentu likmju mijmaiņas darījumi || 28 || - || 19 568

Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -2 962 || 652 451

Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 115 || -7 035 || 698 585

|| || ||

2011. gada 31. decembrī || Patiesā vērtība || Nosacītā summa

Aktīvi || Saistības

Starpvalūtu mijmaiņas darījumi ||  434 || -953 || 29 376

Starpvalūtu/procentu likmju mijmaiņas darījumi || - || -5 355 || 38 158

Ārvalstu valūtas (FX) nākotnes darījumi || - || -6 394 || 585 000

Kopā atvasināti finanšu instrumenti || 434 || -12 702 || 652 534

7 Aizdevumi un debitoru parādi (tūkstošos euro)

Aizdevumu un debitoru parādu galvenie komponenti ir šādi.

|| Vispārēji aizdevumi  (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā

Nominālā vērtība 2012. gada 1. janvārī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394

Izmaksa || 79 015 || 154 003 || - || 233 018

Norakstītās summas || -947 || -1 206 || - || -2 153

Atmaksājumi || -39 967 || -71 368 || -4 145 || -115 480

Kapitalizēti procenti || - || -117 || 9 739 || 9 622

Ārvalstu valūtas kursa starpība || -8 780 || -7 692 || -493 || -16 965

Nominālā vērtība 2012. gada 31. decembrī || 254 686 || 789 970 || 133 780 || 1 178 436

|| || || ||

Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816

Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -835 || -292 || - || -1 127

Norakstīto summu vērtības samazinājums || 947 || 1 206 || - || 2 153

Vērtības samazinājuma apvērse || 910 || 814 || - || 1 724

Ārvalstu valūtas kursa starpība || 93 || 348 || 480 || 921

Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -6 494 || -14 296 || -24 355 || -45 145

|| || || ||

Amortizētās izmaksas || -1 641 || -3 984 || -82 || -5 707

Uzkrātie procenti || 5 246 || 9 244 || 4 206 || 18 696

Aizdevumi un debitoru parādi 2012. gada 31. decembrī || 251 797 || 780 934 || 113 549 || 1 146 280

|| || || || ||

(*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus.

|| Vispārēji aizdevumi (*) || Prioritārie aizdevumi || Pakārtotie aizdevumi || Kopā

Nominālā vērtība 2011. gada 1. janvārī || 246 500 || 542 322 || 123 910 || 912 732

Izmaksa || 25 689 || 211 351 || 0 || 237 040

Norakstītās summas ||  0 ||  0 || -2 000 || -2 000

Atmaksājumi || -48 554 || -51 712 || -4 144 || -104 410

Kapitalizēti procenti || 0 || 459 || 10 053 || 10 512

Ārvalstu valūtas kursa starpība || 1 730 || 13 930 ||  860 || 16 520

Nominālā vērtība 2011. gada 31. decembrī || 225 365 || 716 350 || 128 679 || 1 070 394

|| || || ||

Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -15 006 || -18 056 || -44 023 || -77 085

Vērtības samazinājums, kas reģistrēts ienākumu pārskatā || -1 746 || -1 514 || -773 || -4 033

Norakstīto summu vērtības samazinājums ||  0 ||  0 || 2 000 || 2 000

Vērtības samazinājuma apvērse || 9499 || 3263 || 18 723 || 31 485

Ārvalstu valūtas kursa starpība || - 356 || - 65 || - 762 || -1 183

Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -7 609 || -16 372 || -24 835 || -48 816

|| || || ||

Amortizētās izmaksas || -1 700 || -3 428 || - 99 || -5 227

Uzkrātie procenti || 3 498 || 9 499 || 3 812 || 16 809

Aizdevumi un debitoru parādi 2011. gada 31. decembrī || 219 554 || 706 049 || 107 557 || 1 033 160

|| || || || ||

(*) Ietverot pārstāvniecības nolīgumus.

8 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi (tūkstošos euro)

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu galvenie komponenti ir šādi.

|| Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā

Izmaksas 2012. gada 1. janvārī || 182 692 || 36 565 || 219 257

Izmaksa || 56 007 || 25 974 || 81 981

Atmaksājumi / pārdošana || -19 570 || -31 || -19 601

Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 1 581 || -678 || 903

Izmaksas 2012. gada 31. decembrī || 220 710 || 61 830 || 282 540

|| || ||

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 1. janvārī || 29 781 || 11 969 || 41 750

Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 29 540 || -2 856 || 26 684

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2012. gada 31. decembrī || 59 321 || 9 113 || 68 434

|| || ||

Vērtības samazinājums 2012. gada 1. janvārī || -6 887 || -2 460 || -9 347

Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || -7 976 || -951 || -8 927

Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 133 || 168 || 301

Vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembrī || -14 730 || -3 243 || -17 973

|| || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2012. gada 31. decembrī || 265 301 || 67 700 || 333 001

|| Riska kapitāla fonds || Tiešs kapitāla ieguldījums || Kopā

Izmaksas 2011. gada 1. janvārī || 142 932 || 33 350 || 176 282

Izmaksa || 59 579 || 8 250 || 67 829

Atmaksājumi / pārdošana || -20 236 || -4 735 || -24 971

Ārvalstu valūtas kursa starpība atmaksājumiem/pārdošanai || 417 || -300 || 117

Izmaksas 2011. gada 31. decembrī || 182 692 || 36 565 || 219 257

|| || ||

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 1. janvārī || 11 335 || 13 235 || 24 570

Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas || 18 446 || -1 266 || 17 180

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2011. gada 31. decembrī || 29 781 || 11 969 || 41 750

|| || ||

Vērtības samazinājums 2011. gada 1. janvārī || -2 || -6 022 || -6 024

Vērtības samazinājums, kas gada laikā iegrāmatots ienākumu pārskatā || - 6 888 || - || -6 888

Iepriekšējos gados izmantotais vērtības samazinājums, kas iegrāmatots ienākumu pārskatā || 2 || 3 714 || 3 716

Ārvalstu valūtas kursa starpība vērtības samazinājumam || 1 || -152 || -151

Vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī || -6 887 || -2 460 || -9 347

|| || ||

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2011. gada 31. decembrī || 205 586 || 46 074 || 251 660

9 No ieguldītājiem saņemamās summas (tūkstošos euro)

No ieguldītājiem saņemamo summu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Pieprasītās, bet neizmaksātās dalībvalstu iemaksas || 87 310 || 87 310

Kopsumma, kas jāsaņem no ieguldītājiem || 87 310 || 87 310

10 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi (tūkstošos euro)

Līdz termiņa beigām turēto aktīvu portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata datumā līdz termiņa beigām ir mazāk nekā trīs mēneši. Turpmākajā tabulā redzama līdz termiņa beigām turēto akciju kustība:

Atlikums 2012. gada 1. janvārī || -

Iegāde || 98 278

Prēmijas/diskonta amortizācija || -210

Uzkrāto procentu izmaiņas || 961

Atlikums 31.12.2012. || 99 029

11 Citi aktīvi (tūkstošos euro)

Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

No EIB saņemamās summas || 7 || 59

Finanšu garantijas || 217 || 357

Saistībā ar TP izmaksu saņemamās summas || 337 || -

Saistībā ar TP izmaksu saņemamo summu vērtības samazinājums (20. paskaidrojums) || -337 || -

Kopā citi aktīvi || 224 || 416

12 Nākamo periodu ienākumi (tūkstošos euro)

Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Nākamo periodu procentu subsīdijas || 37 387 || 32 744

Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un debitoru parādiem || 421 || 259

Kopā nākamo periodu ienākumi || 37 808 || 33 003

13 Trešām personām maksājamās summas (tūkstošos euro)

Trešām personām maksājamo summu galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas jāmaksā EIB || 36 202 || 38 011

Citas summas, kas pienākas EIB || 8 904 || 219

Procentu subsīdijas, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas || 266 980 || 291 430

Kopā trešām personām maksājamās summas || 312 086 || 329 660

14 Citas saistības (tūkstošos euro)

Citu saistību galvenie komponenti ir šādi.

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

Finanšu garantijas || 215 || 294

Citi || 938 || 819

Kopā citas saistības || 1 153 || 1 113

|| ||

15 Pieprasītās dalībvalstu iemaksas (tūkstošos euro)

Dalībvalstis || Iemaksa Ieguldījumu mehānismā || Iemaksa procentu subsīdijās || Kopā iemaksas || Pieprasītās un nesamaksātās (*)

Austrija || 41 375 || 10 168 || 51 543 || 2 650

Beļģija || 61 203 || 15 041 || 76 244 || 3 920

Dānija || 33 412 || 8 211 || 41 623 || 2 140

Somija || 23 107 || 5 679 || 28 786 || 1 480

Francija || 379 399 || 93 237 || 472 636 || 24 300

Vācija || 364 722 || 89 630 || 454 352 || 23 360

Grieķija || 19 516 || 4 796 || 24 312 || 1 250

Īrija || 9 680 || 2 379 || 12 059 || 620

Itālija || 195 788 || 48 115 || 243 903 || 12 540

Luksemburga || 4 528 || 1 113 || 5 641 || 290

Nīderlande || 81 500 || 20 028 || 101 529 || 5 220

Portugāle || 15 145 || 3 722 || 18 867 || 970

Spānija || 91 180 || 22 407 || 113 588 || 5 840

Zviedrija || 42 624 || 10 4757 || 53 099 || 2 730

Apvienotā Karaliste || 198 130 || 48 690 || 246 820 || -

Kopā 2012. gada 31. decembrī || 1 561 309 || 383 691 || 1 945 000 || 87 310

Kopā 2011. gada 31. decembrī || 1 281 309 || 383 691 || 1 665 000 || 87 310

(*) 2012. gada 20. novembrī Padome apstiprināja finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā līdz 2013. gada 21. janvārim.

16 Iespējamās saistības un saistības (tūkstošos euro)

|| 31.12.2012. || 31.12.2011.

|| ||

Saistības || ||

Neizmaksātie aizdevumi || 749 044 || 701 092

Neizmaksātās saistības par pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 217 070 || 264 567

Izmantotās garantijas || 6 224 || 7 909

Subsīdijas un TP || 228 175 || 209 223

|| ||

Iespējamās saistības || ||

Neizmantotās garantijas || 20 000 || 20 000

|| ||

Kopā || 1 220 513 || 1 202 792

17 Neto procentu un līdzīgi ienākumi (tūkstošos euro)

Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Nauda un tās ekvivalenti || 1 678 || 5 518

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi || 36 || -

Aizdevumi un debitoru parādi || 64 060 || 50 800

Procentu subsīdijas || 1 729 || 3 243

Kopā procentu un līdzīgi ienākumi || 67 503 || 59 561

Procentu un līdzīgu izdevumu galvenais komponents ir šāds.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Atvasinātie finanšu instrumenti || -1 114 || -940

Kopā procentu un līdzīgi izdevumi || - 1 114 || -940

18 Neto ienākumi no maksas un komisijas naudas (tūkstošos euro)

Maksas un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti ir šādi.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Maksa un komisijas nauda par aizdevumiem un debitoru parādiem || 1 710 || 1 894

Maksa un komisijas nauda par finanšu garantijām || 191 || 255

Citi || 33 || -

Kopā maksas un komisijas naudas ienākumi || 1 934 || 2 149

Maksas un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir šāds.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Komisijas naudas trešām personām saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || -292 || -144

Kopā maksas un komisijas naudas izdevumi || -292 || -144

19 Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem (tūkstošos euro)

Realizētās neto peļņas saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem galvenie komponenti ir šādi.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

Neto ienākumi no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem || 70 || 16 254

Dividenžu ienākumi || 975 || 974

Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem || 1 045 || 17 228

20 Citu aktīvu vērtības samazinājums

Pārskata periodā Mehānisms veica tehniskās palīdzības maksājumu 638 000 euro apmērā, bet tas darījumu partnera krāpnieciskas rīcības dēļ nesasniedza gala saņēmēju. Izmantojot tiesisko aizsardzību Mehānisms spēja atgūt 301 000 euro, un atlikusī nesaņemtā summa tika iegrāmatota kā parāds. Pārskata datumā iespēja, ka Mehānisms vispār jebkad atgūs nesaņemto summu, šķita maz ticama, un atlikusī summa 337 000 euro apmērā tika iegrāmatota kā Mehānisma ienākumu vērtības samazinājums.

21 Vispārējie administratīvie izdevumi (tūkstošos euro)

Vispārējie administratīvie izdevumi atspoguļo Eiropas Investīciju bankas faktiskās izmaksas, pārvaldot Mehānismu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem.

|| No 01.01.2012. || No 01.01.2011.

|| līdz 31.12.2012. || līdz 31.12.2011.

EIB faktiskās izmaksas || -38 390 || -39 937

Ienākumi no maksas par novērtēšanu, ko saņem tieši no Mehānisma klientiem || 2 188 || 1 931

Neto vispārējie administratīvie izdevumi || -36 202 || -38 006

Pēc pārskatītā Kotonū partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā 2008. gada 1. jūlijā dalībvalstis vairs nesedz vispārējos administratīvos izdevumus.

22 Turpmākie notikumi

Pēc bilances pieņemšanas nav bijuši būtiski notikumi, kuru rezultātā būtu vajadzīga informācijas atklāšana vai labojumi 2012. gada 31. decembra finanšu pārskatos.

I DAĻAS 2. NODAĻAS (ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU) PIELIKUMS:  SITUĀCIJA PA VALSTĪM UN INSTRUMENTIEM

Paskaidrojumi tabulām

· Cipari "0,00" norāda, ka atbilstošās summas apmērs ir robežās no –4999 euro līdz 4999 euro. Ja cipars nav norādīts, tas nozīmē, ka summa ir vienāda ar nulli.   Valstis, kurām visās ailēs atlikums ir nulle, tabulās nav iekļautas.

· Pozīcija "Visas ĀKK/AZT valstis" attiecas uz projektiem, kas skar vairākas valstis, bet ko nefinansē no reģionālās sadarbības līdzekļiem.

· Pozīcijā "Finanšu un administratīvie izdevumi" ir norādīti projekti, ko finansē no EAF procentiem, vai finansējums, ar ko sedz administratīvos izdevumus.

[1]         OV L 247, 9.9.2006.

[2]       Visi skaitļi ir noapaļoti miljonos euro. Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas dēļ daži finanšu dati tabulās var nesakrist. Summas, kas norādītas kā "0", nozīmē skaitļus, kas ir mazāki par EUR 500 000. Summas, kas vienādas ar nulli, tiek norādītas kā defise (-).

[3] Īstermiņa debitoru parādi, izņemot tos, kas saistīti ar parastajām iemaksām un līdzfinansēšanu.

[4] Īstermiņa saistības, izņemot tās, kas saistītas ar parastajām iemaksām un līdzfinansēšanu.

[5] PIR - Reģionālā indikatīvā programma.

[6] PIN - Valsts indikatīvā programma.

[7]       Saskaņā ar EAF Finanšu regulas 153. pantu kasi uzrāda 10. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 6. nodaļā "Finanšu riska pārvaldība".

[8]       Šis atlikums atspoguļo summas, kas pieejamas Kongo Demokrātiskajai Republikai saskaņā ar Padomes Lēmuma 2003/583/EK noteikumiem. Šie līdzekļi ir paredzēti konkrētam mērķim un konkrētai saņēmējvalstij.

[9]       OV L 156, 29.5.1998., 3.–106. lpp.

[10]      OV L 247, 9.9.2006.

[11]      Padomes 2011. gada 23. maija Lēmums 2011/315/ES par tādu līdzekļu piešķiršanu sadarbībai attīstības jomā Dienvidsudānā, kas atbrīvoti no saistībām projektos devītajā un agrākos EAF.

[12]      OV L 247, 9.9.2006.

[13]          Iepriekšējo EAF nepiešķirtie līdzekļi ietver Sysmin līdzekļu atlikumu, kas ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu 3/2000 tika noteikts 410 926 miljonu euro apmērā. Ar Komisijas Lēmumu PE/410/2001 šos līdzekļus paredzēts iekļaut valstu indikatīvo piešķīrumu plānošanā (B daļa) saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolu.