52013DC0383

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par pārmērīga valdības deficīta situācijas novēršanu Spānijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valdības deficīta.

(2)       Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darba vietu radīšanai.

(3)       Atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 104. panta 6. punktam Padome 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Spānijā ir pārmērīgs deficīts, un sagatavoja ieteikumu, lai vēlākais līdz 2012. gadam novērstu pārmērīgu deficītu atbilstīgi EK līguma 104. panta 7. punktam un 3. pantam Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[1].

(4)       Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu nolēma, ka valsts rīcība bijusi efektīva un ka pēc minētā ieteikuma pieņemšanas ekonomikā norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmējuši valdības finanses[2]. Jo īpaši krasa izaugsmes perspektīvu pasliktināšanās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā ļoti negatīvi ietekmēja budžetu. Rezultātā Padome atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam nolēma pieņemt pārskatītu ieteikumu, lai ticamā un ilgtspējīgā veidā īstenojot pasākumus vidējā termiņā, vēlākais līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo deficītu.

(5)       Komisija 2010. gada 15. jūnijā secināja, ka Spānija ir veikusi efektīvu pasākumus, ievērojot Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu samazināt valdības deficītu zem atsauces vērtības 3 % no IKP, un uzskatīja, ka tādējādi papildu pasākumi pārmērīga deficīta novēršanas procedūrā nav vajadzīgi.

(6)       Padome 2012. gada 10. jūlijā atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktam nolēma, ka valsts rīcība bijusi efektīva un ka pēc 2009. gada pārskatītā ieteikuma pieņemšanas norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmējuši valdības finanses. Jo īpaši krasa izaugsmes perspektīvu pasliktināšanās un pāreja uz izaugsmes struktūru ar mazāku nodokļu komponentu ļoti negatīvi ietekmēja budžetu. Rezultātā Padome pieņēma pārskatītu ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam (“pārskatītais PDP ieteikums”) un ieteica Spānijai vēlākais līdz 2014. gadam novērst pārmērīgo deficītu. Pamatojoties uz Komisijas dienestu atjaunināto 2012. gada pavasara prognozi, lai līdz 2014. gadam samazinātu valdības nominālo deficītu zem atsauces vērtības 3 % no IKP, Spānijai tika ieteikts uzlabot strukturālo bilanci par 2,7 % no IKP 2012. gadā, par 2,5 % no IKP 2013. gadā un par 1,9 % no IKP 2014. gadā. Tika izvirzīti šādi nominālā deficīta mērķi: 6,3 % no IKP 2012. gadā, 4,5 % no IKP 2013. gadā un 2,8 % no IKP 2014. gadā. Spānijai tika arī ieteikts īstenot pasākumus, kas pieņemti 2012. budžetā un autonomo apgabalu pārorientēšanās plānos, un līdz 2012. gada jūlija beigām pieņemt izsludināto daudzgadu budžeta plānu 2013.–2014. gadam, tostarp vidēja termiņa budžeta stratēģiju, kurā tiktu noteikti visaptveroši strukturālie pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

(7)       Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2012. gada rudens prognozi, Komisija 2012. gada 14. novembrī secināja, ka Spānijas rīcība ir bijusi efektīva un atbildusi Padomes 2012. gada 10. jūlija pārskatītajam ieteikumam, un ka papildu pasākumi pārmērīga deficīta procedūrā nav vajadzīgi.

(8)       Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, ja ir veikta efektīva rīcība un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas notiek negaidīti nelabvēlīgi ekonomiski notikumi, kuriem ir būtiska negatīva ietekme uz valdības finansēm. To, vai ir runa par negaidītiem nelabvēlīgiem ekonomiskiem notikumiem, kas lielā mērā negatīvi ietekmē budžetu, pārbauda, ņemot vērā ekonomisko prognozi, kas ir pamatā Padomes ieteikumam.

(9)       Saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu Padomes pienākums ir attiecīgajai dalībvalstij sniegt ieteikumus ar mērķi novērst pārmērīgu budžeta deficītu noteiktā laikā. Ieteikumā jānosaka termiņš, kurš nav ilgāks par sešiem mēnešiem un kurā attiecīgajai dalībvalstij ir efektīvi jārīkojas, koriģējot pārmērīgu budžeta deficītu. Turklāt Padomei ieteikumā novērst pārmērīgu deficītu būtu jāpieprasa sasniegt gada budžeta mērķus, kuri, balstoties uz prognozi, kas ir ieteikuma pamatā, atbilst strukturālās bilances minimālajam uzlabojumam gadā, t. i., cikliski koriģētā bilances robežvērtība, no kuras atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, ir vismaz 0,5 % no IKP.

(10)     Pēc īslaicīgas atlabšanas 2011. gadā ekonomikā atsākās recesija, un kopš 2011. gada trešā ceturkšņa tika reģistrēts negatīvs ceturkšņa faktiskais IKP pieaugums. Gada izteiksmē 2012. gadā IKP samazinājās par 1,4 %. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi recesija 2013. gadā turpināsies, neraugoties uz pozitīvu neto eksporta bilanci, kas joprojām neatsver iekšzemes pieprasījuma samazināšanos. Paredzams, ka izlaide stabilizēsies vien 2013. gada beigās. Tādējādi saskaņā ar prognozi faktiskais IKP 2013. gadā samazināsies par 1,5 %, un 2014. gadā tas palielināsies par 0,9 % (saskaņā ar nemainīgas politikas pieņēmumu). Jaunākā Padomes ieteikuma sagatavošanas laikā rēķinājās ar faktiskā IKP samazinājumu par 1,9 % un 0,3 % attiecīgi 2012. un 2013. gadā un pieaugumu par 1,1 % 2014. gadā. Tas, ka 2012. gadā izaugsme bija mazāk negatīva, galvenokārt saistīts ar nedaudz noturīgāku iekšzemes pieprasījumu, kuru, iespējams, nodrošināja arī līdzekļi, kas piesaistīti, izmantojot tāda komercparāda atmaksas shēmu, ko līdz 2012. gada 1. janvārim bija uzkrājuši reģioni un vietējās iestādes (EUR 27,4 mljrd. jeb 2,6 % no IKP). Attiecībā uz 2013. un 2014. gadu Komisijas dienesti 2013. gada pavasara prognozē paredzējuši straujāku faktiskā IKP samazinājumu 2013. gadā un vājāku atlabšanu 2014. gadā. Tas ietver straujāku iekšzemes pieprasījuma samazinājumu abos gados un ilgstošāku un dziļāku nodarbinātības krīzi. Makroekonomiskās prognozes pasliktināšanās ir daļēji saistīta ar papildu konsolidēšanas pasākumiem, kas ietverti 2013.–2014. gada budžeta plānā, un ar 2013. gada budžetu.

(11)     Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi vispārējās valdības deficīts 2012. gadā sasniedza 10,6 % no IKP pretstatā valdības un PDP mērķim 6,3 % no IKP un rezultātam 2011. gadā — 9,4 % no IKP. Veicot korekciju par kapitāla pārvedumiem bankām (ko uzskata par vienreizējām darbībām), atbilstošie deficīta rādītāji 2012. un 2011. gadā bija attiecīgi 7 % un 9 % no IKP. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi un mazāku nodokļu komponentu izaugsmes struktūrā, nominālās bilances samazinājums atbilst primārās bilances uzlabojumam par 2,4 procentu punktiem (bez kapitāla pārvedumiem bankām). Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē 2012. gadā konstatēts uzlabojums strukturālajā deficītā par 1,8 procentu punktiem pretstatā ieteiktajam uzlabojumam par 2,7 procentu punktiem. Ja ņem vērā potenciālās izlaides nelielo korekciju uz leju kopš Padomes jaunākā ieteikuma, lēstā fiskālā konsolidācija paliek nemainīga. Tomēr lēstās izmaiņas strukturālajā bilancē būtiski ietekmēja neplānots ieņēmumu samazinājumus par aptuveni 1 procentu punktu. Kopumā, ņemot vērā minētās cēloņsakarības, koriģētā fiskāla konsolidācija palielinātos par 2,9 procentu punktiem virs PDP ieteikuma robežvērtības. Papildus rekapitalizācijas pasākumiem novirzes 2012. gada budžetā ir saistītas ar tādiem faktoriem kā negaidīti mazāki ieņēmumi (ņemot vērā ietekmi, ko izraisīja diskrecionārie pasākumi un bāzes efekts) un lielāks starppatēriņš un sociālie pārvedumi. Izaugsmes struktūra ar mazāku nodokļu komponentu un situācijas straujāka pasliktināšanās darba tirgū bija cēloņi ieņēmumu samazinājumam, sevišķi ieņēmumu samazinājumam no tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī lielākiem izdevumiem sociālajā jomā. Spānija 2012. gadā pieņēma prāvus konsolidācijas pasākumus par aptuveni 4 % no IKP, tostarp par aptuveni 1,5 % no IKP ieņēmumu pusē un par 2,5 % no IKP izdevumu pusē. Šie pasākumi daļēji kompensēja arī strukturālās bilances pasliktināšanos, ko izraisīja lielāki procentu maksājumi un lielāki sociālie pārvedumi.

(12)     Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi 2013. gadā valdības deficīts samazināsies līdz 6,5 % no IKP pretstatā PDP mērķim — 4,5 % no IKP. Paredzams, ka primārā bilance uzlabosies par 4,5 procentu punktiem (0,9 procentu punktiem bez kapitāla pārvedumiem bankām). Pēc jaunākā Padomes ieteikuma Spānijas valdība 2012. gada augustā iepazīstināja ar daudzgadu budžeta plānu 2013.–2014. gadam, ieskicējot dažus vidēja termiņa konsolidācijas stratēģijas aspektus. Kopumā aplēsts, ka diskrecionāro pasākumu ietekme uz budžetu 2013. gadā būs par aptuveni 1 % no IKP izdevumu pusē un par 1,5 % no IKP ieņēmumu pusē. Paredzamā novirze no budžeta mērķa par 2 % no IKP salīdzinājumā PDP mērķi daļēji skaidrojama ar sliktāku izejas stāvokli. Tomēr galvenais novirzes iemesls ir nelabvēlīga izaugsmes struktūra kopā ar negaidīti lielāku privātā patēriņa samazinājumu un negaidīti sliktākām tendencēm darba tirgū, salīdzinot ar pārskatītā PDP ieteikuma prognozi. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē lēsts, kas strukturālais deficīts 2013. gadā samazināsies par 1,1 procentu punktu pretstatā ieteiktajam uzlabojumam — 2,5 procentu punktiem. Ja veic korekciju par izmaiņām lēstajā potenciālajā izaugsmē un negaidīti lielu ieņēmumu samazinājumu, lēstā fiskālā konsolidācija palielinās par 1,4 procentu punktiem, tādējādi koriģētā fiskāla konsolidācija ir 2,5 % no IKP, kas ir saskaņā ar pārskatītajā PDP ieteikumā ieteikto uzlabojumu. Spānijas valdība 2013. gada stabilitātes programmā paziņoja vispārējās valdības deficīta mērķi 2013. gadam — 6,3 % no IKP, ko grasās panākt ar papildu konsolidācijas pasākumiem par EUR 3 mljrd. (0,3 % no IKP), kuri vēl jāpieņem un jāīsteno šogad.

(13)     Paredzams, ka nominālais deficīts 2014. gadā palielināsies līdz 7 % no IKP pretstatā PDP mērķim — 2,8 % no IKP. Prognozēts, ka primārais deficīts palielināsies par 0,4 % no IKP. Papildus bāzes efektam paredzamā novirze galvenokārt atspoguļo to, ka iepriekšējos gados veikto pagaidu pasākumu termiņš ir beidzies, un apstākli, ka plānotie konsolidācijas pasākumi 2014. gadam netika pietiekami precīzi izklāstīti 2012. gada augusta daudzgadu budžeta plānā, lai tos ietvertu Komisijas dienestu prognozē. Turklāt paredzams, ka ekonomikas izaugsmes struktūru vēl arvien raksturos mazāki nodokļu ieņēmumi, ja sociālās iemaksas un netiešie nodokļi nepalielināsies pilnībā proporcionāli nominālajam IKP. Saskaņā ar prognozi procentu maksājumi palielināties, ņemot vērā lielāku uzkrāto parādu. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi strukturālais deficīts samazināsies par 1,1 procentu punktu pretstatā ieteiktajam uzlabojumam — 1,9 procentu punktiem. Ja veic korekciju par izmaiņām lēstajā potenciālajā izaugsmē un negaidītu ieņēmumu samazinājumu, strukturālais deficīts palielināsies vēl par 0,2 procentu punktiem.

(14)     Attiecībā uz fiskālo pārvaldību ir gūti būtiski panākumi ziņošanā par budžeta izpildi centrālajai valdībai pakārtotajos līmeņos. Tomēr Budžeta stabilitātes likuma noteikumi par agrīnās brīdināšanas un koriģēšanas mehānismiem noviržu ierobežošanai nav pilnā mērā efektīvi, un to īstenošanas pārredzamību varētu uzlabot. Neraugoties uz panākumiem saistībā ar ziņošanu par budžeta izpildi reģionālajā līmenī, lai panāktu lielāku fiskālo pārredzamību, ir vajadzīga visaptveroša, konsekventa un savlaicīga ziņošana (arī par budžeta plāniem), kas nodrošinātu konsolidētu informāciju par vispārējo valdību saskaņā ar EKS 95. Vēl joprojām nav izveidota institucionāli un finansiāli pilnīgi neatkarīga fiskālo jautājumu padome.

(15)     Vispārējās valdības kopējais parāds 2012. gadā palielinājās līdz aptuveni 84 % no IKP pretstatā 80,9 % no IKP, kas prognozēti atjauninātajā Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozē. Šīs parāda attiecības palielinājums bija saistīts ar negaidīti lielu deficītu, mazāku nominālā IKP izaugsmi, banku rekapitalizācijas darbību izmaksām un nenomaksāto maksājumu izlīdzināšanu publiskajā pārvaldē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi parāda attiecība pret IKP palielināsies arī turpmāk un, pieņemot, ka politika nemainīsies, 2014. gadā sasniegs 95 %, tādējādi visos gados šis rādītājs būs lielāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību.

(16)     Komisija 2013. gada 10. aprīlī, balstoties 2013. gada padziļinātu pārskatu par Spāniju saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru[3], secināja, ka Spānijā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Uzplaukuma gados iedibinātās nelīdzsvarotības novēršana, jo īpaši ļoti augsto privātā sektora parāda un ārējā parāda līmeņu absorbēšana, negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, finanšu stabilitāti un publiskās finanses. Pārmērīga budžeta deficīta ilgtspējīgai novēršanai vidējā termiņā ir nepieciešams vienlaicīgs progress makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā, ko veicina strukturālas reformas izaugsmes sekmēšanai un darba vietu radīšanai, un tādu strukturālo neelastību mazināšanai, kas kavē pielāgošanās procesu.

(17)     Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi Spānija nesasniegs nominālos budžeta mērķus, kas izvirzīti Padomes 2012. gada 10. jūlija ieteikumā. Tomēr Spānija 2012. un 2013. gadā ir īstenojusi strukturālus uzlabojumus, kuri, ievērojot negaidīti nelabvēlīgus ekonomikas notikumus salīdzinājumā ar laiku, kad tika sagatavots Padomes ieteikums, ir saskaņā ar pārskatīto PDP ieteikumu. Minētajiem negaidīti nelabvēlīgiem ekonomikas notikumiem ir bijusi liela negatīva ietekme uz valdības finansēm. Konkrētāk, būtiskais ieņēmumu samazinājums, kas saistīts ar ekonomikas pārorientēšanu uz izaugsmes struktūru ar mazāku nodokļu komponentu un saistītā negatīvā ietekme uz ieņēmumiem, izraisīja būtisku budžeta stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt recesija ekonomikā ļoti negatīvi ietekmējusi nodarbinātību, un ir būtiski pieaudzis bezdarbs. Ņemot vērā visus minētos faktorus, ka arī nepieciešamību novērst pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību, ievērojot šā procesa būtisku negatīvu ietekmi uz publiskām finansēm, saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem acīmredzami ir pamatoti piešķirt termiņa pagarinājumu pārmērīga deficīta novēršanai Spānijā par diviem gadiem, proti, līdz 2016. gadam.

(18)     Lai nodrošinātu efektīvus un paliekošus novēršanas pasākumus noteiktajā termiņā, ņemot vērā lielo neskaidrību par ekonomikas un budžeta tendencēm, ieteiktais budžeta mērķis novēršanas perioda pēdējam gadam būtu jāizvirza tādā līmeni, kas ir daudz zemāks par atsauces vērtību.

(19)     Nominālā deficīta starpposma mērķi, kas sekmēs pārmērīga deficīta novēršanu līdz 2016. gadam, ir šādi: 6,5 % no IKP 2013. gadam, 5,8 % no IKP 2014. gadam, 4,2 % no IKP 2015. gadam un 2,8 % no IKP 2016. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs ikgadējs uzlabojums primārajā bilancē (bez vienreizējiem pasākumiem) vidēji par 1,3 % no IKP 2013.–2016. gadā un, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, kas attiecas uz laiku līdz 2016. gadam, uzlabojums budžeta strukturālajā bilancē par 1,1 % no IKP 2013. gadā, 0,8 % no IKP 2014. gadā, 0,8 % no IKP 2015. gadā un 1,2 % no IKP 2016. gadā. Pakāpeniskākā pielāgošanās procesā ņem vērā tagadējo sarežģīto ekonomisko vidi un pašreizējo Spānijas ekonomikas strukturālo transformāciju, kas jāstiprina ar vērienīgām strukturālajām reformām. Paredzams, ka tas sekmēs ārējās un iekšējās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu, mazinās fiskālās konsolidācijas negatīvo īstermiņā ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, vienlaikus stabilizējot un apgriežot augšupejošu tendenci vispārējās valdības parāda jomā.

(20)     Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, kas pagarināta līdz 2016. gadam un balstīta uz nemainīgas politikas pieņēmumu, šajā posmā papildu pasākumi nav vajadzīgi, lai sasniegto ieteikto uzlabojumu 2013. gada strukturālajā bilancē (un jauno deficīta mērķi — 6,5 % no IKP), tomēr budžeta plāni stingri jāīsteno visos valdības līmeņos. Lai 2014.–2016. gadā ilgtspējīgi samazinātu deficītu zem Līguma atsauces vērtības, papildus pasākumiem, kas jau iekļauti Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē, ir jāveic būtiski strukturālie fiskālie pasākumi. Šajos pasākumos par aptuveni 2 % no IKP 2014. gadā, 1 % no IKP 2015. gadā un 1,5 % no IKP 2016. gadā būtu jāņem vērā nepieciešamība kompensēt negatīvo otrās kārtas ietekmi, potenciālās izlaides negatīvo izaugsmi, kā arī lielākus procentu maksājumus un sociālos maksājumus.

(21)     2013. gada stabilitātes programmā paredzēts pielāgošanās process, kas kopumā atbilst pārmērīga deficīta novēršanai līdz 2016. gadam, ar šādiem izvirzītajiem nominālā deficīta mērķiem: 6,3% no IKP 2013. gadā, 5,5 % 2014. gadā, 4,1 % 2015. gadā un 2,7% 2016. gadā. 2013. gada mērķis ir balstīts uz papildu konsolidācijas pasākumiem par aptuveni EUR 3 mljrd., kas paredzēti programmā, kura vēl ir precizējama.

(22)     Budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina paliekoši vispārējās valdības bilances uzlabojumi, vienlaikus paaugstinot publisko finanšu kvalitāti un stiprinot ekonomikas izaugsmes potenciālu.

(23)     Spānija saskaras ar lielas nozīmības ilgtspējas riskiem vidējā termiņa perspektīvā un vidējas nozīmības riskiem ilgtermiņa perspektīvā. Atgriešanās pie augstākas strukturālās primārās bilances (aptuveni -0,5 % no IKP), proti, vidējās vērtības 1998.–2012. gadā, palīdzētu ierobežot minētos riskus. Paredzams, ka priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu 2013. gada reforma ilgtermiņā uzlabos sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtspēju. Tomēr acīmredzami ir nepieciešami papildu pasākumi, lai ierobežotu ar iedzīvotāju novecošanu saistītu izdevumu pieaugumu, piemēram, ar attiecīgajiem noteikumiem par ilgtspējas faktoru, kas paredzēti 2011. gada pensiju sistēmas reformā, ieskaitot noteikumus, saskaņā ar kuriem pensionēšanās vecums palielināsies, pieaugot paredzamajam mūža ilgumam.

(24)     Ņemot vērā Spānijas publisko finanšu decentralizēto raksturu, Spānijas fiskālās pielāgošanās process jāstiprina ar ticamu vidējā termiņā konsolidācijas stratēģiju, kura ietver: i) detalizētu daudzgadu budžeta plānu, kurā pilnībā precizēti pasākumi 2014.–2016. gadam, ii) turpmākus institucionālā satvara efektivitātes stiprināšanas pasākumus (turpmāk uzlabojot Budžeta stabilitātes likuma īstenošanas pārredzamību un izveidojot neatkarīgu fiskālo jautājumu padomi), iii) konkrētu pasākumu veikšanu, lai iegrožotu augošu strukturālo deficītu sociālā nodrošinājuma sistēmā un iv) lielāku uzsvaru uz izaugsmei labvēlīgu konsolidāciju (cita starpā veicot sistemātisku izdevumu pārskatīšanu un nodokļu sistēmas pārskatīšanu).

(25)     Paralēli regulārajiem pārskatīšanas pasākumiem ESM finanšu palīdzības satvarā finanšu iestāžu rekapitalizācijai Spānijā[4] un saskaņā ar vienošanos saprašanās memorandā, kas parakstīts 2012. gada 23. jūlijā, Spānijas PDP saistību īstenošanas progress tiks pārraudzīts reizi ceturksnī.

(26)     Spānija izpilda nosacījumus vispārējās valdības budžeta pārmērīga deficīta novēršanas termiņa pagarinājumam, kā noteikts 3. panta 5. punktā Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

(1) Spānijai pašreiz pastāvošais pārmērīgais deficīts būtu jānovērš līdz 2016. gadam.

(2) Spānijai būtu jāsasniedz šādi nominālā deficīta mērķi: 6,5% no IKP 2013. gadā, 5,8 % no IKP 2014. gadā, 4,2 % no IKP 2015. gadā un 2,8 % no IKP 2016. gadā, kas, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, kura pagarināta līdz 2016. gadam, atbilst strukturālās bilances uzlabojumam par 1,1 %, 0,8 %, 0,8 % un 1,2 % no IKP attiecīgi 2013.–2016. gadā.

(3) Spānija būtu jāīsteno 2013. gada budžeta plānos pieņemtie pasākumi visos valdības līmeņos, un būtu jābūt gatavai veikt koriģējošus pasākumus, ja tiek konstatētas novirzes no budžeta plāniem. Iestādēm būtu jāstiprina vidējā termiņa budžeta stratēģija ar pienācīgi pamatotiem strukturālajiem pasākumiem 2014.–2016. gadam, kas vajadzīgi, lai panāktu pārmērīga deficīta novēršanu līdz 2016. gadam.

(4) Padome nosaka termiņu 2013. gada 1. oktobrī, līdz kuram Spānijas valdībai jāveic efektīvi pasākumi un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas ir paredzēta šo mērķu sasniegšanai.

Turklāt Spānijas iestādēm i) būtu jāstiprina institucionālā satvara efektivitāte, turpmāk uzlabojot Budžeta stabilitātes likuma īstenošanas pārredzamību un izveidojot neatkarīgu fiskālo jautājumu padomi, kas veiktu analīzi, sniegtu konsultācijas un uzraudzītu fiskālās politikas atbilstību valsts un ES fiskālajiem noteikumiem, ii) būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai iegrožotu augošu strukturālo deficītu sociālā nodrošinājuma sistēmā un iii) būtu jāliek lielāks uzsvars uz izaugsmei labvēlīgu konsolidāciju, cita starpā veicot sistemātisku izdevumu pārskatīšanu un nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Turklāt, lai nodrošinātu fiskālās konsolidācijas stratēģijas panākumus, ir svarīgi stiprināt fiskālo konsolidāciju ar visaptverošām strukturālajām reformām saskaņā ar Padomes ieteikumiem, kas Eiropas semestra un makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūras satvarā adresēti Spānijai.

Šis ieteikums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[2]               Visi dokumenti, kas saistīti ar pārmērīga deficīta procedūru attiecībā uz Spāniju, pieejami: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/deficit/countries/spain_en.htm

[3]               http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/occasional_paper/2013/op134_en.htm

[4]               http://ec.europa.eu/economy_finance/assistance_eu_ms/spain/index_en.htm