52013DC0376

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Somijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas virzienus. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)       Padome 2012. gada 6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Somijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Somijas 2011.-2015. gada stabilitātes programmu.

(5)       Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[6], iezīmējot 2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[7], kurā Somija minēta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks sagatavots padziļināts pārskats.

(6)       Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, ekonomikā atjaunot parastos aizdevumu izsniegšanas nosacījumus, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)       Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu 2013. gada 10. aprīlī publicēja sava padziļinātā pārskata rezultātus[8] par Somiju. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Somijā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politiskā rīcība. Uzmanība joprojām jāpievērš jo īpaši tekošā konta pozīcijas būtiskajam pasliktinājumam un zemiem eksporta rādītājiem, ko veicina rūpniecības pārstrukturēšana, kā arī izmaksu un ārpusizmaksu konkurētspējas faktoriem.

(8)       Somija 2013. gada 18. aprīlī iesniedza savu 2013. gada stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2017. gadam, un 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)       Pamatojoties uz 2013. gada stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka valsts finanšu stāvoklis Somijā kopumā ir bijis stabils, un ir pieliktas pūles palielināt ieņēmumus un kontrolēt izdevumus, lai virzītos uz vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšanu. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Pieauguma prognozes 2013. gadam atbilst Komisijas pavasara prognozēm, savukārt prognoze 2014. gadam par 0,6 procentu punktiem pārsniedza Komisijas prognozi. Programmā izklāstītais budžeta stratēģijas mērķis ir līdzsvarot valsts finanses un panākt, lai līdz 2015. gadam valsts parāda attiecība pret IKP sāktu samazināties. Programmā ir ietvertas izmaiņas attiecībā uz vidēja termiņa mērķi (VTM), proti, no 0,5 % līdz -0,5 %. Jaunais VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Saskaņā ar programmu VTM tiks sasniegts līdz 2014. gadam, un tas tiks saglabāts līdz 2017. gadam. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo bilanci, balstoties uz programmā ietverto informāciju, Somija 2012. gadā nesasniedza iepriekš piemērojamo VTM, un arī 2013. gadā tā nesasniegs jauno mērķi. Programmā prognozēts, ka (pārrēķinātā) strukturālā bilance uzlabosies no -1 % no IKP 2012. gadā līdz -0,9 % no IKP 2013. gadā. Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam tā paliktu robežās no -0,6 % līdz -0,7 % no IKP. Somijas neto izdevumi 2012. gadā palielinājās par 0,4 %, kas joprojām ir zem piemērojamās izdevumu kritērija atsauces vērtības. Negatīva reālā IKP pieauguma 2012. gadā dēļ, pavisam nelielais strukturālais pielāgojums ir uzskatāms par pietiekamu. 2013. gadā Somijā (pārrēķinātā) strukturālā bilance uzlabojas, un tiek prognozēts, ka tās neto izdevumi atšķirsies no izdevumu kritērija tikai par 0,1 % no IKP. Ņemot vērā Somijas lielo negatīvas ražošanas apjomu starpību, tas tiek uzskatīts par piemērotu. 2014. gadā tiek prognozēts, ka Somijas (pārrēķinātā) strukturālā bilance vēl vairāk uzlabosies, sasniedzot -0,6 % no IKP, tādējādi esot pietiekami tuvu VTM (turklāt saskaņā ar Komisijas pavasara prognozēm Somija VTM pilnībā sasniegtu 2014. gadā). Kopumā tas atbilstu Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai daļai. Valsts kopējais konsolidētais parāds 2012. gadā bija 53 % no IKP un saskaņā ar programmu saglabāsies zem 60 % no IKP visā programmas laikposmā. Programmā paredzēts, ka parādu līmenis 2016. un 2017. gadā samazināsies. Ilgtermiņa stabilitāte joprojām ir visbūtiskākais fiskālās politikas ietvaros veicamais uzdevums. Ir atzīts ar sabiedrības novecošanu saistītais stabilitātes nepietiekamības apmērs attiecībā uz pensijām, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, un tas ir nepārtraukti jāuzrauga.

(10)     Sabiedrisko pakalpojumu produktivitātes pieaugums neatbilda produktivitātes pieaugumam plašākā ekonomikas vidē, un tajā pašā laikā ar sabiedrības novecošanu saistītais slogs palielinās. Lai arī ir izstrādāti principi reformu veikšanai pašvaldībās, apvienošanās joprojām notiks pēc brīvprātības principa, lai gan būs pieejami valsts finansiālie stimuli. Sagaidāms, ka reforma, kas šobrīd tiek īstenota sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, būtiski nesamazinās pašreizējo veselības aprūpes centru skaitu.

(11)     Lai samazinātu jauniešu un ilgstošu bezdarbu, ir īstenoti pasākumi, piemēram, ieviesta garantija jauniešiem, pagaidu prasmju programma jauniešiem un izmēģinājuma programma ilgstošiem bezdarbniekiem. Papildus šiem pasākumiem 2013. gadā tika sniegts papildu finansiālais atbalsts stažēšanās iespējām garantijas jauniešiem ietveros; šie pasākumi tiek atzinīgi vērtēti saistībā ar negaidītu bezdarba līmeņa palielināšanos. Tie tagad ir jāīsteno ar skaidru mērķi — uzlabot mērķa grupu prasmju līmeni un pozīciju darba tirgū. Gados vecāku darbinieku bezdarba līmeņa paaugstināšana ir svarīgs faktors, kas palīdzētu nodrošināt valsts finanšu ilgtspēju un nākotnē apmierināt pieprasījumu pēc darbaspēka. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits Somijā samazinās. Ir panākta vienošanās par vairākiem pasākumiem, lai novērstu agrīnas pensionēšanās iespējas, piemēram, palielināt vecumu, kad ir tiesības doties daļējā pensijā, atcelt samazinātas pensijas iespējas un palielināt pensionēšanās vecumu pēc bezdarba perioda. Taču paredzamā mūža ilguma palielināšanās ir notikusi straujāk, nekā tika paredzēts 2005. gada pensiju reformā, un pašreizējais likumā paredzētā pensionēšanās vecuma diapazons laika gaitā var izrādīties pārāk zems, savukārt pensijas — nepietiekamas. Valdība savā programmā apņēmusies līdz 2025. gadam palielināt faktisko pensionēšanās vecumu līdz 62,4 gadiem, kas joprojām ir zems, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu un demogrāfiskās problēmas. Šo saskaņoto darbības virzienu īstenošana joprojām ir prioritāte īstermiņā.

(12)     Regulatīvie šķēršļi Somijas pakalpojumu sektorā vēl aizvien ir ierobežojoši, un tirgus koncentrācija ir liela tādos būtiskos sektoros kā mazumtirdzniecība. Konkurences tiesību aktos paredzētajām izmaiņām attiecībā uz pārtikas preču tirdzniecības operatoru dominējošo stāvokli, programmas par veselīgu konkurenci mērķiem attiecībā uz lielāku šīs nozares uzraudzību un nevajadzīgo ierobežojumu atcelšanu konkurencei esošajos tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz teritoriālo plānošanu un celtniecību, būtu jāsekmē pašreizējo problēmu risināšana. Konkurences iestādes un patērētāju aģentūras apvienošanai kopā ar tai piešķirto lielāku budžetu un plašākām pilnvarām aptvert konkurences neitralitāti starp valsts un privātajiem dalībniekiem būtu arī jāuzlabo konkurences politikas efektivitāte un ieguvumi plašākā mērogā. Konkurences tiesību aktos paredzētie naudas sodi Somijā vienmēr ir bijuši nelieli, un 2013. gadā plānotajai aptaujai vajadzētu būt par pamatu turpmākām reformām, lai uzlabotu to atturošo iedarbību.

(13)     Produktivitātes pieaugums Somijā joprojām atpaliek no algu pieauguma, savukārt starptautiskā konkurētspēja ir samazinājusies, kā to apliecina aizvien mazāka Somijas eksporta tirgus daļa. Lai arī pētniecībā, izstrādē un inovācijā vēl aizvien tiek veikti lieli ieguldījumi, būtisks jautājums joprojām ir efektivitāte, ar kādu šīs pētniecības rezultāti tiek pārvēsti inovācijās, un jauni, strauji augoši uzņēmumi, kas var iekļūt strauji augošos eksporta tirgos un stiprināt starptautisko konkurētspēju. Īstermiņā Somijai būtu jāīsteno nesen pieņemtie politikas virzieni un pasākumi, lai uzlabotu tādu pētniecības un inovācijas sistēmu kā jaunais rīcības plāns, un attiecīgā gadījumā būtu jāierosina turpmākas reformas, balstoties uz esošajiem novērtējumiem un prognozējošo ziņojumu, kas šobrīd tiek izstrādāts. Cenas par enerģiju un darbaspēku ir identificētas kā ražošanas resursu cenas, kas Somijas ražotājiem paaugstina izmaksas. Trīspusējās vienošanās par algām, kuras darbība beidzas 2013. gadā, rezultātā algu pieaugums pēdējos gados ir bijis neliels. Tādēļ bažas rada tas, ka sociālie partneri vēl nav noslēguši nevienu jaunu nolīgumu.

(14)     Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Somijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Somijā, bet arī programmu atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.‑5. ieteikumā.

(15)     Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Somijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[9] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk 1. ieteikumā.

(16)     Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Somijas valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar 6. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir atspoguļoti turpmāk 3., 4. un 5. ieteikumā.

(17)         Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Tāpat arī Somijai būtu jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un laicīga īstenošana,

IESAKA Somijai laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam rīkoties šādi.

1.           Īstenot uz izaugsmi vērstu fiskālo politiku un saglabāt stabilu fiskālo stāvokli, kā tika paredzēts, visā programmas laikposmā nodrošinot VTM ievērošanu. Arī turpmāk katru gadu novērtēt ar sabiedrības novecošanu saistītās ilgtspējas nepietiekamības apmēru un koriģēt valsts ieņēmumus un izdevumus atbilstīgi ilgtermiņa mērķiem un vajadzībām. Nodrošināt ilgtermiņa aprūpes izmaksu efektivitāti un ilgtspēju un lielāku uzmanību vērst uz preventīviem pasākumiem, rehabilitāciju un neatkarīgu dzīvi.

2.           Nodrošināt, lai efektīvi tiktu īstenotas pašreiz īstenotās administratīvās reformas attiecībā uz pašvaldību struktūru tā, lai, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, tostarp sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, uzlabotu produktivitāti un ietaupītu izmaksas.

3.           Veikt turpmākus pasākumus gados vecāku darbinieku nodarbinātības veicināšanai, tostarp uzlabojot viņu nodarbināmību un mazinot iespējas agrāk atstāt darba tirgu, un likumā noteikto minimālo pensionēšanās vecumu saskaņot ar paaugstināto paredzamā mūža ilgumu. Īstenot un cieši uzraudzīt spēkā esošo pasākumu ietekmi, lai uzlabotu jaunu cilvēku un ilglaicīgu bezdarbnieku pozīciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot ar darbu saistītu prasmju attīstībai.

4.           Turpināt centienus uzlabot konkurenci preču un pakalpojumu tirgos, sevišķi mazumtirdzniecībā, īstenojot jauno veselīgas konkurences veicināšanas programmu.

5.           Uzlabot Somijas spēju nodrošināt novatoriskus ražojumus, pakalpojumus un strauji augošus uzņēmumus strauji mainīgā vidē, un turpināt rūpniecības diversifikāciju virzībā uz ne tik energoietilpīgām nozarēm. Pašreizējā vidē ar zemu izaugsmes līmeni veicināt faktisko algu un produktivitātes attīstības tendenču saskaņošanu, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot sociālo partneru lomu un atbilstīgi valsts praksi.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997, 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2013) 376 final.

[4]               P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053.

[5]               Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES.

[6]               COM(2012) 750 final.

[7]               COM(2012) 751 final.

[8]               SWD(2013) 123 final.

[9]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.