52013DC0375

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Slovākijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas stabilitātes programmu 2012.‑2016. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – "Eiropa 2020" –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4], kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un rīcībpolitiku. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot ciešu apņēmību sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)       Padome 2012. gada 6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Slovākijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Slovākijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.-2015. gadam.

(5)       Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu[5], tādējādi uzsākot 2013. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma arī brīdinājuma mehānisma ziņojumu[6], kurā tā neidentificēja Slovākiju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)       Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu un uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas, kā arī modernizēt valsts pārvaldi.

(7)       Slovākija 2013. gada 24. aprīlī iesniedza savu 2013. gada valsts reformu programmu un 2013. gada 30. aprīlī – savu 2013. gada stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)       Pamatojoties uz 2013. gada stabilitātes programmas izvērtējumu atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka Slovākija, pateicoties apjomīgiem konsolidācijas pasākumiem, ir samazinājusi vispārējās valdības deficītu no 7,7 % no IKP 2010. gadā līdz 4,3 % no IKP 2012. gadā, un saskaņā ar pašreizējām prognozēm uzrāda rezultātus pārmērīgā budžeta deficīta novēršanā. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Salīdzinājumā ar Komisijas prognozēm valdība izmanto pieņēmumus par līdzīgu IKP izaugsmes līmeni, taču ar nedaudz atšķirīgu sastāvu. Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir panākt fiskālo stāvokli, kas nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Lai to panāktu, valdība apstiprina mērķi 2013. gadā samazināt nominālo deficītu zem kritērija 3 % apmērā no IKP, kas atbilst Padomes sniegtajiem ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros. Gada fiskālo pasākumu vidējā ietekme 2010.–2013. gadā ir 1,4 % no IKP gadā, kas ievērojami pārsniedz prasīto vērtību 1 % apmērā no IKP, ko ieteikusi Padome. Paredzams, ka 2013. gadā liela daļa izdevumu ietaupījumu tiks veikti vietējās pašvaldībās un citās vispārējās valdības struktūrās, uz kurām centrālajai valdībai nav tiešas ietekmes. Tāpēc mērķa sasniegšana varētu tikt apdraudēta, ņemot vērā arī agrāk novēroto izdevumu pārsniegšanu. Programmā ir apstiprināts, ka iepriekš izvirzītais vidējā termiņa mērķis -0,5 % apmērā tiks sasniegts līdz 2018. gadam. Vidējā termiņa mērķis atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Gados, kas sekos pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas paredzamajam datumam, (pārrēķinātajā) strukturālajā budžeta bilancē prognozētais uzlabojums 2014. gadā un 2015. gadā (attiecīgi, 0,6 procentu punkti un 0,7 procentu punkti no IKP) ir atbilstīgs, taču 2016. gadā nebūs pietiekams (0,3 procentu punkti no IKP). Paredzams, ka Slovākija izpildīs izdevumu kritēriju. Saskaņā ar programmu paredzams, ka līdz 2016, gadam valdības parāds saglabāsies zemāks par Līgumā noteikto kritēriju 60 % apmērā no IKP. Komisijas pavasara prognozē ir paredzēts parāda attiecības pieaugums 54,6 % apmērā no IKP 2013. gadā un 56,7 % apmērā no IKP 2014. gadā.

            Lai nodrošinātu kopš 2011. gada panākto nominālā deficīta apjomīgo samazinājumu, valdība turklāt ir izmantojusi no vispārējās valdības budžeta finansēto ieguldījumu samazinājumus, kas vidējā termiņā un ilgtermiņā varētu nebūt ilgtspējīga pieeja, kā arī vienreizējus pasākumus. Noritošajā konsolidācijas un konverģences procesā turpmāk būs jāsaudzē izdevumi izaugsmi veicinošās jomās, piemēram, izglītībā, inovācijās un transporta infrastruktūrā.

(9)       Slovākijā pastāv iespēja gūt papildu līdzekļus, paplašinot nodokļu bāzi, ierobežojot nodokļu saistību neizpildi un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un paplašinot tādu nodokļu piemērošanu, kas vismazāk kaitē izaugsmei, piemēram, īpašuma un vides nodokļu piemērošanu. 2012. gadā tika pieņemts rīcības plāns cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, īpaši koncentrējoties uz PVN. Lai stratēģija būtu sekmīga, ir jāveic turpmāki pasākumi, un jo īpaši nepieciešams uzlabot IT infrastruktūru, paplašināt atbildīgo iestāžu pilnvaras un revīzijas spējas un nodrošināt turpmāku izskatīšanu tiesu iestādēs.

(10)     Lai uzlabotu savu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, Slovākija 2012. gadā pieņēma pensiju reformu. Tomēr ilgtermiņa ilgtspējas nepietiekamības rādītājs 4,9 % apmērā no IKP joprojām ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, kas ir 3 % no IKP. Tas lielā mērā atspoguļo iedzīvotāju novecošanas ietekmi, jo pensiju izdevumi veido 1,5 procentu punktus no IKP un veselības aprūpes izdevumi – 2 procentu punktus no IKP. Tā kā prognozējams, ka Slovākijas veselības aprūpes izdevumi ilgtermiņā ievērojami pieaugs, publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanas mērķa sasniegšanai pensiju ilgtspējas uzlabošanā gūtie panākumi jānostiprina ar veselības aprūpes reformu. Ieviešot efektīvas stimulu struktūras un kontroles mehānismus, tiktu sekmēta veselības aprūpes sistēmas rentabilitātes uzlabošana.

(11)     Bezdarbs joprojām ir viena no Slovākijas ekonomikas galvenajām problēmām. Pēdējos mēnešos Slovākija ir veikusi pasākumus, lai īstenotu aktīvas darba tirgus politikas reformu. Tomēr reformas sekmes lielā mērā būs atkarīgas no valsts nodarbinātības dienestu spējas to efektīvi īstenot. Nepieciešams veikt papildu pasākumus, kas ir precīzāk mērķorientēti uz darba meklētajiem visnelabvēlīgākajā situācijā. Sociālās palīdzības sniegšanu vajadzētu labāk piesaistīt aktivizācijai, un jānovērš nodokļu atvieglojumu sistēmā pastāvošie bremzējošie noteikumi attiecībā uz personām, kas uzsāk mazatalgotu darbu. Paplašinot sieviešu un vecāka gadagājuma cilvēku dalību darba tirgū, tiktu uzlabots kopējais nodarbinātības līmenis un sasniegts 2020. gadam izvirzītais valsts nodarbinātības mērķis 72 % apmērā. Tomēr atbilstīgu bērnu aprūpes iespēju trūkums, jo īpaši bērniem vecumā līdz trim gadiem, apgrūtina māšu atgriešanos darba tirgū.

(12)     Slovākijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem ES. Lai gan 2012. gadā veikti reformu pasākumi nolūkā uzlabot izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, pāreja no skolas uz nodarbinātību arvien ir apgrūtināta, un izglītības sistēma nespēj pienācīgi apmierināt darba tirgus vajadzības. Izglītības finansēšana pēc izglītojamo skaita priekšplānā izvirza kvantitāti nevis kvalitāti, un pedagoģiskajam darbam (skolotājiem, kā arī materiāliem un aprīkojumam) tiek piešķirta neliela finansējuma daļa. Uzlabojot augstākās izglītības kvalitāti un sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm, tiktu sekmēta arī labi funkcionējoša „zināšanu trijstūra” izveide, pētniecībā un izstrādē veikto ieguldījumu efektivitāte un piesaiste un Slovākijas ekonomikas inovāciju spēja.

(13)     Nepilnīgi izmantots darbaspēka potenciāls ir arī nelabvēlīgā situācijā esošās kopienas, kas saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem iekļūšanai darba tirgū un izglītības sistēmā. Neskatoties uz to, 2012. gadā netika veikta efektīva rīcība, un nelabvēlīgā situācijā esošo kopienu, tostarp romu, dzīves apstākļi joprojām ir slikti. Ir svarīgi paātrināt centienus uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošo grupu izglītības rādītājus, kā arī nodrošināt mērķorientētu aktivizācijas pasākumu veikšanu attiecībā uz pieaugušajiem.

(14)     Neskatoties uz ievērojamu progresu, Slovākija ir piektajā vietā no tām dalībvalstīm, kurās ir vislielākais energoresursu patēriņš, daļēji to izskaidro fakts, ka tās ekonomikas vislielāko daļu veido rūpniecība (25,9 % no IKP). Vienlaikus elektroenerģijas cenas ir salīdzinoši augstas, jo īpaši mazu un vidēju izmēru rūpnieciskajiem klientiem. Slovākija pēdējos gados ir pielikusi pūles, lai daļēji liberalizētu enerģijas tirgu, tomēr joprojām pastāv iespējas uzlabot tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot labāku pārredzamību, tostarp tīklu tarifu noteikšanā, un pilnveidojot regulējošo lēmumu ekonomisko pamatojumu un paredzamību. Pastāv iespējas uzlabot arī piegādes drošību un izvirzīt vērienīgākus mērķus attiecībā uz energoefektivitāti.

(15)     Slovākija 2012. gadā sāka plašu valsts pārvaldes reformu, lai uzlabotu pilsoņiem un uzņēmumiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu orientāciju uz klientu. Tomēr šajā posmā reforma neattiecas uz valsts centrālo pārvaldi un tās vispārējo kvalitāti un efektivitāti. Tā kā nav panākts progress attiecībā uz tiesu sistēmas reformu, tiesvedība joprojām ir ilga, īpaši maksātnespējas lietās, un alternatīva strīdu izšķiršana netiek pietiekami izmantota. Slovākija nesen veica publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reformu, tā ietvaros stiprinot Publiskā iepirkuma biroja neatkarību, taču ES struktūrfondu īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka joprojām pastāv problēmas attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma efektīvu piemērošanu.

(16)     Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi visaptverošu Slovākijas ekonomikas politikas analīzi. Tā izvērtēja stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Tā ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei Slovākijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, pamatojoties uz vajadzību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti turpmāk izklāstītajā 1. līdz 6. ieteikumā.

(17)     Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Slovākijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[7] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. un 2. ieteikumā.

(18)     Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi arī visas eirozonas ekonomikas politikas analīzi. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus tām valstīm, kuru valūta ir euro. Arī Slovākijai būtu jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un savlaicīga īstenošana,

AR ŠO IESAKA Slovākijai laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam rīkoties šādi.

1.           Pildīt 2013. gadam plānoto budžetu, lai ilgtspējīgi novērstu pārmērīgo budžeta deficītu un izpildītu fiskālos centienus, kas precizēti Padomes ieteikumos saskaņā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas turpināt strukturālo korekciju centienus, kas Slovākijai ļautu izpildīt vidēja termiņa mērķi līdz 2017. gadam. Izvairīties no izaugsmi veicinošu izdevumu samazināšanas un aktīvāk strādāt pie publisko izdevumu efektivitātes uzlabošanas. Balstoties uz jau pieņemto pensiju reformu, pilnveidot publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, mazinot valsts pensiju sistēmas finansējuma trūkumu un uzlabojot veselības aprūpes nozares rentabilitāti.

2.           Paātrināt rīcības plāna īstenošanu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un turpināt centienus uzlabot PVN iekasēšanu, jo īpaši stiprinot nodokļu administrācijas spējas veikt analīzi un revīziju. Uzlabot nodokļu saistību izpildi. Nekustamā īpašuma nodokļus piesaistīt īpašumu tirgus vērtībai.

3.           Veikt pasākumus, lai uzlabotu valsts nodarbinātības dienestu spēju sniegt individualizētus pakalpojumus darba meklētājiem un stiprinātu saikni starp aktivizācijas pasākumiem un sociālo palīdzību. Efektīvāk risināt ilgtermiņa bezdarba problēmu, izmantojot aktivizācijas pasākumus un īpaši pielāgotu apmācību. Uzlabot bērnu aprūpes iespējas, jo īpaši bērniem vecumā līdz trim gadiem. Attiecībā uz mazatalgotiem darba ņēmējiem samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās un pielāgot pabalstu sistēmu.

4.           Aktīvāk strādāt, lai risinātu jauniešu bezdarba augsto līmeni, piemēram, izmantojot garantiju jauniešiem. Veikt pasākumus, lai jauniešus piesaistītu skolotāja profesijai un uzlabotu izglītības rādītājus. Profesionālās izglītības un apmācības jomā stiprināt ar darbu saistītas apmācības sniegšanu uzņēmumos. Augstākās izglītības jomā radīt vairāk uz nodarbinātību orientētu bakalaura programmu. Sekmēt efektīvu zināšanu pārnesi, veicinot sadarbību starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības nozari un uzņēmējdarbības nozari. Izvērst centienus uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu, tostarp romu, pieeju augstas kvalitātes un iekļaujošai pirmsskolas un skolas izglītībai.

5.           Izvērst centienus, lai pilnveidotu enerģijas tirgus darbību, jo īpaši uzlabojot tarifu noteikšanas mehānisma pārredzamību un stiprinot regulatora pārskatatbildību. Uzlabot starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Palielināt energoefektivitāti, īpaši celtniecības nozarē un rūpniecībā.

6.           Grozīt Civildienesta likumu, lai stiprinātu valsts civildienesta neatkarību. Uzlabot valsts pārvaldes personāla vadību. Izvērst centienus, lai galvenajās ministrijās uzlabotu spēju veikt analīzi, tostarp nolūkā uzlabot ES finansējuma apgūšanu. Īstenot pasākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti. Popularizēt alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras un sekmēt to plašāku izmantošanu.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               COM(2013) 375 final.

[3]               P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053.

[4]               Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES.

[5]               COM(2012) 750 final.

[6]               COM(2012) 751 final.

[7]               Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.