52013DC0373

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Rumānijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.-2016. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4], kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas virzienus. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)       Padome 2012. gada 6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Rumānijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Rumānijas 2011.-2015. gada konverģences programmu.

(5)       Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[5], iezīmējot 2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[6], kurā Rumānija netika minēta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks sagatavots padziļināts pārskats.

(6)       Eiropadome 2012. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, ekonomikā atjaunot parastos aizdevumu izsniegšanas nosacījumus, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)       Rumānija 2013. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2013. gada konverģences programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam, un 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)       Pamatojoties uz 2013. gada konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka minētās programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams un atbilst Eiropas Komisijas jaunākajā prognozē ietvertajam novērtējumam. Pateicoties būtiskiem konsolidācijas centieniem un saskaņā ar Padomes ieteikumu, Rumānija 2012. gadā vispārējo valsts budžeta deficītu samazināja tā, lai tas būtu zem 3 %.. Konverģences programmas mērķis ir sasniegt VTM, proti, -1 % no IKP (iepriekš -0,7 % no IKP), kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir sasniegt VTM līdz 2014. gadam, kas, Komisijai veicot pārrēķinu saskaņā ar kopīgi pieņemto metodoloģiju, atbilst VTM sasniegšanai līdz 2015. gadam. Progress strukturālā izteiksmē virzībā uz VTM sasniegšanu ir lielāks par 0,5 % no IKP 2013. gadā un aptuveni 0,4 % 2014. gadā. Izdevumu kritērijs visā programmas laikposmā tika izpildīts. Korekcija ir paredzēta 2013. gada sākumā, īstenojot pasākumus ieņēmumu palielināšanai, tostarp samazinot ar nodokli apliekamos ienākumus, uzlabojot lauksaimniecības nodokļu sistēmu, ieviešot neplānotas nodevas pēc tam, kad ir atcelti gāzes cenu ierobežojumi un ieviests īpašs nodoklis par elektroenerģijas un gāzes pārvadi. Galvenie konverģences programmas riski attiecas uz turpmākām iespējamām finanšu korekcijām saistībā ar ES līdzekļu apguvi vai uz finansējumu no prioritārajiem projektiem piešķirtā valsts budžeta, atkārtotu kavēto maksājumu uzkrāšanos, jo īpaši pašvaldību līmenī, un ierobežotu progresu saistībā ar valstij piederošu uzņēmumu pārstrukturēšanu. Rumānijas valsts parāds joprojām ir salīdzinoši zems: 37,8% no IKP 2012. gadā. Sagaidāms, ka 2014. gadā tas palielināsies līdz 38,6%, taču visu programmas laikposmu saglabāsies zem 60 % no IKP robežvērtības.

(9)       Pēc Rumānijas 2011. gada 17. februāra lūguma Eiropas Komisija un SVF ar Rumānijas iestādēm apsprieda piesardzības ekonomikas korekciju programmu. Saistībā ar ES palīdzību piesardzības pasākumu veidā Rumānija uzņēmās īstenot visaptverošu ekonomikas politikas programmu, īpašu uzmanību vēršot uz strukturālās reformas pasākumiem, lai uzlabotu darba un ražojumu tirgu darbību un palielinātu Rumānijas ekonomikas noturību un izaugsmes potenciālu. Paralēli ar programmu ir nodrošināts, ka fiskālā konsolidācija turpinās, valsts finanšu pārvaldība un kontrole uzlabojas un reformas tiek īstenotas ārpolitikas, monetārās politikas, finanšu stabilitātes un finanšu tirgus politikas jomā. Rumānija 2013. gada martā oficiāli lūdza SVF programmu pagarināt par trim mēnešiem. Lai arī 2013. gada marta beigās beidzās iespēja izmantot ES programmas līdzekļus, galīgais programmas pārskats tiks īstenots 2013. gada jūnija beigās.

(10)     Rumānijas fiskālā situācija ir uzlabojusies, un budžeta deficīts 2012. gadā samazinājās zem 3 %, un 2013. gadā ir paredzēta turpmāka fiskālā konsolidācija. Zema nodokļu iekasēšana ir būtiska Rumānijas nodokļu sistēmas problēma, jo īpaši PVN un ar nodarbinātību saistītu nodokļu jomā. Vides nodokļi ir zemāki par vidējo līmeni ES. Rumānijas valsts parāds joprojām ir zems: 34,7 % no IKP 2011. gadā. Sagaidāms, ka 2014. gadā tas palielināsies līdz 38 %, taču saglabāsies zem 60 % no IKP robežvērtības. Lai arī Rumānijai īstermiņā vai vidējā termiņā nedraud fiskālā spriedze, vidējā termiņā ar vecumu saistītu izdevumu dēļ tajā ir vidēja mēroga risks. Pastāv bažas attiecībā uz pensijas sistēmas ilgtspējību un piemērotību, jo aktīvi nodarbināto iemaksu veicēju skaits attiecībā pret pensijā esošo saņēmēju skaitu ir proporcionāli zems. Rumānija tagad ir viena no divām dalībvalstīm, kura vēl nav izlēmusi vienādot pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm, un gados vecāku darbinieku nodarbinātības līmenis (41,4 % 2012. gadā) ir ievērojami zem vidējā līmeņa ES.

(11)     Rumānijas veselības aprūpes nozarē ir liela nevienlīdzība, kas attiecas uz pieeju pakalpojumiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas ir saistīts arī ar resursu neefektīvu izmantošanu un sliktu pārvaldību. Ir sāktas reformas veselības aprūpes nozares efektivitātes uzlabošanai, taču centienus ir nepieciešams turpināt. Sistēmas izmaksu lietderību varētu uzlabot, samazinot slimnīcu stacionārās aprūpes pārlieku lielu izmantošanu un stiprinot primāro aprūpi un konsultēšanas sistēmas.

(12)     Rumānijā 2012. gadā joprojām bija zems nodarbinātības līmenis (63,8 %), lai gan neliels uzlabojums tika konstatēts salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no 62,8 %). Rumānijai līdz 2020. gadam būs grūti sasniegt stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi — 70 %. Rumānijā darba ražīgums joprojām ir viens no zemākajām ES. Publiskā sektora nodarbināšanas aktivizēšana, darba meklēšanas un pārkvalificēšanas pakalpojumu kvalitāte joprojām ir salīdzinoši zema. Ierobežota administratīvā spēja neļauj ne efektīvi īstenot aktīvā darba tirgus politiku, sniedzot kvalitatīvus individualizētos pakalpojumus, ne arī labākā mērā integrēt aktīvā un pasīvā darba tirgus politiku. Pieaugušo līdzdalības rādītājs mūžizglītības programmā joprojām ir nemainīgs un ļoti zems (1,6 % 2011. gadā), kas ir ievērojami zemāks par vidējo rādītāju ES (8,9 %). Jauniešu nodarbinātības un aktivitātes līmenis 2012. gadā bija viens no zemākajiem ES (attiecīgi 23,9 % un 30,9 %), savukārt jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā bija 22,7 %. Rumānijā ir reģistrēts liels to jauniešu skaits, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītības sistēmā, ne apmācībā, un to skaits palielinās (16,8% 2012. gadā).

(13)     Nabadzības samazināšana joprojām ir būtiska problēma. 2011. gadā 40,3 % iedzīvotāju draudēja nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir gandrīz par divām trešdaļām vairāk nekā vidēji ES, kur rādītājs ir 24,2 %. Šī problēma īpaši skar bērnus (49,1 %). Sociālo pārvedumu (neskaitot pensijas) ietekme uz nabadzības samazināšanu joprojām ir ievērojami zemāka par pārvedumu vidējo efektivitāti ES gan attiecībā uz iedzīvotājiem kopumā (23,7 % Rumānijā attiecībā pret 37,5 % ES 2011. gadā), gan bērniem (22 % attiecībā pret 42,8 % ES). Sociālo pabalstu zemais izlietojuma līmenis, segums un piemērotība joprojām ir problēma attiecībā uz to, lai ar sociālajiem pabalstiem efektīvi varētu samazināt nabadzību. Sociālās palīdzības jomā pēc 2011. gada reformas 2012. gadā tika pieņemti vairāki tiesību akti. Atlikušo tiesību aktu pieņemšana būtu svarīgs solis virzībā uz reformas pabeigšanu. Taču saikni ar aktivizēšanas pasākumiem varētu vēl vairāk stiprināt. Romu integrācijas valsts stratēģiju sāka īstenot 2012. gadā, taču tās rezultāti ir pieticīgi. Lai stratēģiju varētu efektīvi īstenot, tostarp piešķirt finansējumu, ir nepieciešama labāka koordinēšana starp dažādajām ieinteresētajām personām.

(14)     2011. gada izglītības likums, kas ir būtiska reforma, ar kuru tika izveidota ilgtermiņa programma visa līmeņa izglītības kvalitātes atjaunināšanai, vēl aizvien nedarbojas pilnībā. Lai izglītības reformu sekmīgi īstenotu, vajadzīgie finanšu resursi un cilvēkresursi būs jāvelta tam, lai veicinātu administratīvo spēju palielināšanu un politikas izstrādi. Rumānija saskaras ar būtisku problēmu attiecībā uz izglītības un apmācības sistēmas kvalitātes uzlabošanu. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir būtiska problēma; priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs Rumānijā 2012. gadā bija 17,3 %, kas ir krietni virs vidējā rādītāja ES (13,5 %) un valsts mērķa (11,3 %). Šādas problēmas pastāv jo īpaši lauku un attālos reģionos un romu iedzīvotāju vidū. Rumānijai trūkst arī piemērota datu vākšanas mehānisma attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; šajā saistībā lietderīga būtu visaptveroša stratēģija, ko paredzēts pieņemt šogad. Joprojām problemātisks ir jautājums par pieeju kvalitatīvai, izmaksu ziņā pieejamai pirmsskolas izglītībai. Savstarpēja neatbilstība starp prasmēm un darba tirgus pieprasījumu ir raksturīga lielai daļai arodizglītības un augstākās izglītības programmu, un sevišķa problēma ir zems profesionālo iemaņu līmenis. Augstā bezdarba līmeņa augstskolu absolventu vidū un pārāk augsti kvalificētu personu īpatsvara dēļ par augstu prioritāti izvirzīta augstākās izglītības turpmāka saskaņošana ar darba tirgus vajadzībām. Pozitīvs, taču lēns progress tika konstatēts attiecībā uz pāreju no institucionālas aprūpes uz alternatīvu aprūpi bērniem bez vecāku aprūpes, taču centienus nepieciešams turpināt.

(15)     Vājas administratīvās spējas Rumānijā ir būtiska problēma. Valsts pārvaldi raksturo nekonsekvents tiesiskais regulējums, bieža ārkārtas rīkojumu izmantošana, zems ministriju sadarbības līmenis un pārlieku liela birokrātija. To apdraud arī prasmju trūkums, pārredzamības trūkums attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā un augsta vadības mainība. Vājas administratīvās spējas sekmē ES līdzekļu vāju apgūšanu. Saskaņā ar ES finansiālās palīdzības programmu 2012. gada beigās noteiktais līdzekļu apgūšanas mērķis ne tuvu netika sasniegts. Kumulatīva līdzekļu apgūšana 2012. gada beigās sasniedza 5,53 miljardus euro jeb 20,2 % no kopējiem pieejamajiem struktūrfondu, kohēzijas un lauksaimniecības fondu līdzekļiem. Tas bija par 2,47 miljardiem euro mazāk, nekā bija paredzēts saskaņā ar programmas 2012. gada beigu mērķi, proti, 8 miljardiem euro. Struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmenis ir vēl zemāks, proti, 2013. gada marta beigās tas bija 13 %. ES fondu apgūšana 2012. gada otrajā pusē lielākoties tika apturēta, pēc tam kad valsts un Eiropas revidenti pārvaldības un kontroles sistēmās un publiskā iepirkuma sistēmā bija konstatējuši trūkumus. Pastāv būtisks risks, ka būtiska daļa no struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļiem 2013. gadā tiks atbrīvoti no saistībām.

(16)     Rumānija saskaras ar vairākām problēmām saistībā ar ekonomikas konkurētspēju, un rūpniecības un pakalpojumu produktivitāte joprojām ir zema. Galvenās problēmas ir neattīstīta uzņēmējdarbības vide un vājš atbalsts pētniecībai un izstrādei. Uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē būtu jāiekļauj plašākā, saskaņotā e-pārvaldes stratēģijā, lai veicinātu administratīvo kultūru, kurai raksturīga pārredzamība, un juridisko noteiktību un sniegtu labākus publiskos tiešsaistes pakalpojumus. Rumānijai būtu arī jāveic pasākumi, lai atvieglotu pieeju finansējumam un samazinātu administratīvo slogu MVU. Pētniecības un izstrādes intensitāte ir ļoti zema (0,48 % 2011. gadā), un ir būtiski jāuzlabo ieguldījumu efektivitāte un lietderība. Ieguldītājiem pētniecībā un izstrādē par prioritārām ir jānosaka darbības, kurām ir potenciāls piesaistīt privātos ieguldījumus. Rumānijai būtu arī jāstiprina intelektuālā īpašuma tiesību sistēma nolūkā palielināt pētījumu rezultātu komercializāciju.

(17)     Rumānijā ir zema konkurence un zema enerģijas un transporta nozares efektivitāte. Valstij piederošo uzņēmumu neefektivitāte un nepārredzama pārvaldība šajās nozarēs ir būtiska problēma. Ēku , centrālās apkures, rūpniecības un transporta energoefektivitātes palielināšana ir papildu būtisks uzdevums. Rumānija ir trešā visenergoietilpīgākā tautsaimniecība Eiropas Savienībā, un tās energointensitāte ir divarpus reizes augstāka nekā vidēji ES. Tā arī ir trešā tautsaimniecība Eiropas Savienībā, kas rada vislielākās oglekļa emisijas. Dzīvojamajās ēkas Rumānijā tiek izmantots astoņas reizes vairāk enerģijas nekā vidēji ES-15 dalībvalstīs, jo centrālās apkures sistēma nav efektīva un ēkas nav pienācīgi nosiltinātas. Rumānijas elektroenerģijas un gāzes tirgu integrēšana ES tirgos joprojām ir nepilnīga, un vēl aizvien ir jāievieš pārrobežu gāzes savienojumi.

(18)     Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Rumānijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Rumānijā, bet arī programmu atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.‑8. ieteikumā.

(19)     Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Rumānijas konverģences programmu, un tās atzinums[7] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk 1. ieteikumā,

IESAKA Rumānijai laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam rīkoties šādi.

1.           Pabeigt ES / SVF finansiālās palīdzības programmu.

2.           Nodrošināt uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju un īstenot budžeta stratēģiju 2013. gadam un turpmākiem gadiem, kā plānots, tādā veidā nodrošinot vidēja termiņa mērķa sasniegšanu līdz 2015. gadam. Uzlabot nodokļu iekasēšanu, īstenojot visaptverošu nodokļu saistību izpildes stratēģiju, un cīnīties pret nedeklarētu nodarbinātību. Vienlaicīgi izpētīt veidus, kā palielināt paļaušanos uz vides nodokļiem. Vienādot pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm un pensiju reformu atbalstīt ar gados vecāku darbinieku nodarbinātības sekmēšanu.

3.           Īstenot veselības nozares reformas nolūkā palielināt tās efektivitāti, kvalitāti un pieejamību, jo īpaši cilvēkiem ar mazākām iespējām un attālām, izolētām kopienām. Samazināt stacionārās aprūpes pārlieku lielu izmantošanu, stiprinot ambulatoro aprūpi.

4.           Uzlabot līdzdalību darba tirgū, kā arī darba spēka nodarbinātību un produktivitāti, pārskatot un stiprinot darba tirgus politiku, lai nodrošinātu apmācību un individualizētus pakalpojumus un sekmētu mūžizglītību. Uzlabot Valsts nodarbinātības aģentūras spēju uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielināt to darbības mērogu. Cīnīties pret jauniešu bezdarbu, nekavējoties īstenot valsts plānu jauniešu nodarbinātībai, tostarp, piemēram, ieviešot garantijas jauniešiem shēmu. Lai mazinātu nabadzību — uzlabot sociālo pārvedumu efektivitāti un lietderību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem. Pabeigt sociālās palīdzības reformu, pieņemot attiecīgos tiesību aktus un stiprinot to saikni ar aktivizēšanas pasākumiem. Nodrošināt romu integrācijas valsts stratēģijas īstenošanu praksē.

5.           Paātrināt izglītības reformu, tostarp veicināt administratīvās spējas uzlabošanu gan centrālā, gan vietējā līmenī, un izvērtēt reformu ietekmi. Paātrināt reformas arodizglītības un apmācības jomā. Vēl vairāk saskaņot augstāko izglītību ar darba tirgus vajadzībām un uzlabot piekļuvi darba tirgum nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Īstenot valsts stratēģiju par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, galveno uzmanību vēršot uz labāku pieeju kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, tostarp romu tautības bērniem. Paātrināt pāreju no institucionālas aprūpes uz alternatīvu aprūpi bērniem bez vecāku aprūpes.

6.           Stiprināt institūciju un valsts pārvaldes iestāžu pārvaldību un kvalitāti, jo īpaši uzlabojot spējas attiecībā uz stratēģisku un budžeta plānošanu, uzlabojot valsts pārvaldes profesionalitāti ar labāku cilvēkresursu pārvaldīšanu un stiprinot koordinēšanas mehānismus starp dažādajiem valdības līmeņiem. Būtiski uzlabot noteikumu kvalitāti, izmantojot ietekmes novērtējumus, un sistemātiskus un novērtējumus. Pielikt lielākas pūles, lai paātrinātu ES līdzekļu apgūšanu, jo īpaši stiprinot pārvaldības un kontroles sistēmas un uzlabojot publisko iepirkumu.

7.           Uzlabot un vienkāršot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši samazinot administratīvo slogu MVU un īstenojot saskaņotu e-pārvaldības stratēģiju. Atvieglot un dažādot MVU sniegto pieeju finansējumam. Nodrošināt ciešākas saiknes starp pētniecību, inovāciju un rūpniecību, jo īpaši par prioritārām nosakot pētniecības un izstrādes darbības, kurām ir potenciāls piesaistīt privātā sektora ieguldījumus. Pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu tiesu sistēmas kvalitāti, neatkarību un efektivitāti saistībā ar lietu izskatīšanu, un efektīvāk apkarot korupciju.

8.           Sekmēt konkurenci un efektivitāti tīklu nozarēs, nodrošinot valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un spējas un turpinot valstij piederošo uzņēmumu korporatīvās pārvaldes reformu enerģijas un transporta nozarē. Pieņemt visaptverošu ilgtermiņa transporta plānu un uzlabot platjoslas infrastruktūru. Arī turpmāk atcelt gāzes un elektroenerģijas regulētās cenas un uzlabot energoefektivitāti. Uzlabot enerģijas tīklu pārrobežu integrāciju un paātrināt gāzes starpsavienojumu projektu īstenošanu.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997, 1. lpp.

[2]               COM(2013) 373 final.

[3]               P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053.

[4]               Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES.

[5]               COM(2012) 750 final.

[6]               COM(2012) 751 final.

[7]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.