This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0362
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Italy 2013 national reform programme and delivering a Council opinion on Italy’s stability programme for 2012-2017
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam
/* COM/2013/0362 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam /* COM/2013/0362 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2013. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu
un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes 1997. gada
7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa
uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas
stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011
par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko
nelīdzsvarotību[2],
un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[3], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[4], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un
finanšu komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada 26. martā
piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un
nodarbinātības stratēģiju ,,Eiropa 2020”, kam
pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās
jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada 13. jūlijā,
balstoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par
dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas
politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī
– lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[5],
kas kopā veido ,,integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā. (3) Valstu vai valdību
vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma
lēmumu par ,,Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, kas ir
saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas
līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un
rīcībpolitiku. Viņi lēma par rīcību, kas
jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši izsakot
pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas ,,Eiropa 2020”
mērķus un īstenot konkrētām valstīm
adresētos ieteikumus. (4) Padome 2012. gada 6. jūlijā
pieņēma ieteikumu par Itālijas 2012. gada valsts reformu
programmu un sniedza savu atzinumu par Itālijas atjaunināto
stabilitātes programmu 2011.–2015. gadam. (5) Komisija 2012. gada 28. novembrī
pieņēma gada izaugsmes pētījumu[6], sākot 2013. gada
Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tāpat Komisija 2012. gada
28. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011,
pieņēma Brīdināšanas mehānisma ziņojumu[7], kurā tā noteica, ka
Itālija ir viena no dalībvalstīm, par kurām tiks
izstrādāts padziļināts pārskats. (6) Eiropadome 2013. gada 14. martā
apstiprināja finanšu stabilitātes nodrošināšanas un
fiskālās konsolidācijas prioritātes un izaugsmes veicināšanas
pasākumus. Tā uzsvēra nepieciešamību turpināt
diferencētu un uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,
atjaunot normālu ekonomikas kreditēšanu, veicināt izaugsmi un
konkurētspēju, risināt problēmas, kas saistītas ar
bezdarbu un krīzes sociālajām sekām, un modernizēt
publisko pārvaldi. (7) Komisija 2013. gada 10. aprīlī
publicēja padziļinātā pārskata rezultātus[8] par Itāliju, pamatojoties
uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisijas veiktā
analīze liek tai secināt, ka Itālija saskaras ar makroekonomisko
nelīdzsvarotību, kuras novēršanai būtu nepieciešama
izlēmīga politikas rīcība. Jo īpaši par galveno
Itālijas makroekonomisko nelīdzsvarotību vēl aizvien tiek
uzskatīts ārējās konkurētspējas zudums, kā
arī lielās publiskā sektora parādsaistības joprojām
nelielas izaugsmes apstākļos. (8) Itālija 2013. gada 11. aprīlī
iesniedza savu 2013. gada stabilitātes programmu, kas attiecas uz 2012.–2017. gada
laikposmu, un 2013. gada valsts reformu programmu. Pēc programmu
iesniegšanas jaunā valdība, kas tika apstiprināta 28. aprīlī,
pauda savu nodomu pastiprināt strukturālo reformu plānu,
vienlaikus apstiprinot stabilitātes programmā izvirzītos budžeta
mērķus. 17. maijā tika pieņemts dekrētlikums ar
jauniem noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļiem un algu piemaksas
shēmas darbības pagarināšanu; šo shēmu piemēro
nepietiekami nodarbinātiem darba ņēmējiem. Abas programmas
un jaunie valdības veiktie pasākumi ir izvērtēti
vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. (9) Pamatojoties uz 2013.–2017. gada
stabilitātes programmas novērtējumu atbilstīgi Padomes
Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomiskais
scenārijs, kas ir pamatā programmā iekļautajām budžeta
prognozēm, attiecībā uz 2014. gadu ir optimistisks
salīdzinājumā ar Komisijas 2013. gada pavasara prognozi.
Minētais scenārijs ir ticams attiecībā uz laikposmu no 2015. gada,
taču tikai ar nosacījumu, ka pilnībā tiek īstenotas
pieņemtās strukturālās reformas, kas joprojām ir
grūts uzdevums. Jaunā valdība apstiprināja programmā
izklāstīto budžeta stratēģiju, un parlaments tai piekrita.
Stratēģijas mērķis ir saglabāt deficītu visā
programmas periodā zem 3 % no IKP, sasniegt 2013. gadā
vidējā termiņa mērķi (VTM) un panākt parāda
un IKP attiecības samazināšanos no 2014. gada. Programmā
apstiprināts vidējā termiņa mērķis, proti,
līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē,
kas ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. 2012. gadā
deficīts tika samazināts līdz 3 % no IKP, un
saskaņā ar 3. maijā publicēto Komisijas 2013. gada
pavasara prognozi ir paredzams, ka 2013.–2014. gadā tas paliks zem
atsauces vērtības. Saskaņā ar novērtējumu
Itālijas valdības 17. maijā pieņemtie noteikumi
būtiski neietekmēs deficītu, ja tie tiks konsekventi
īstenoti. Pēc tam, kad 2009.–2012. gadā
strukturālā bilance kumulatīvā izteiksmē
uzlabojās par 2,7 procentu punktiem no IKP, un pieņemot, ka
nebūs turpmāku politikas izmaiņu, ir prognozējams, ka 2013. gadā
strukturālā bilance (kā daļa no IKP) uzlabosies par
vēl vienu procentu punktu līdz -0,5 % no IKP un tad nedaudz
pasliktināsies 2014. gadā. 2014. gadā
strukturālā primārā bilance sasniegtu gandrīz 5 %
no IKP. Prognozētā strukturālā korekcija
attiecībā uz 2013. gadu ir atbilstīga, arī balstoties
uz izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus)
izvērtējumu, savukārt attiecībā uz 2014. gadu
prognoze liecina par novirzi no korekcijas VTO sasniegšanai. Programmā
prognozēts, ka valdības parāda attiecība sasniegs maksimumu
2013. gadā un pēc tam sāks samazināties (arī
pateicoties paredzētajiem, privatizācijas rezultātā
gūtajiem ieņēmumiem) – ik gadu par līdz pat 1 procentu
punktu no IKP. Tomēr saskaņā ar prognozi parāda un IKP
attiecība turpinās pieaugt – viens no iemesliem ir komercparāda
atmaksa, kā rezultātā 2013.–2014. gadā parāds
pieaugtu par apmēram 2,5 procentu punktiem; taču prognozē
nav ņemti vērā ieņēmumi no privatizācijas, jo
vēl trūkst sīkākas informācijas. Sākot no 2013. gada,
Itālija atradīsies trīs gadu ilgā pārejas posmā
attiecībā uz parādu kritērija ievērošanu, un
stabilitātes programmā paredzētā parādu
atmaksājamības līkne nodrošina pietiekamu virzību uz
šā kritērija ievērošanu. Tomēr programmā
iekļautās deficīta un parāda samazināšanas prognozes
balstās uz pieņemto budžeta pasākumu un strukturālo reformu
pilnīgu īstenošanu, kam ir izšķiroša nozīme, lai
nostiprinātu tirgus uzticēšanos un veicinātu izaugsmi un
nodarbinātību. (10) Kaut arī ir
pieņemtas nozīmīgas reformas, kuru mērķis ir
pastiprināt fiskālo ilgtspēju un veicināt izaugsmi,
pilnīga šo reformu īstenošana joprojām ir grūts uzdevums,
un pastāv lielas iespējas turpmākai rīcībai.
Vairāki svarīgi ierosinātie pasākumi vēl nav
apstiprināti vai joprojām jāpieņem atbilstošie tiesību
akti, turklāt pastāv risks, ka šo pasākumu konkrētā
piemērošana netiks konsekventi nodrošināta visos valdības
līmeņos. Valsts pārvaldes efektivitāte, kura attiecas uz
reglamentējošiem un procedūras noteikumiem, pārvaldības
kvalitāti un administratīvām spējām, joprojām ir
būtiski ierobežota, kas ietekmē reformu īstenošanu un
uzņēmējdarbības vidi. (11) Lai uzlabotu uzņēmējdarbības
vidi, ir jāpabeidz civiltiesību reforma, ātri īstenojot
tiesu organizatoriskās uzbūves pārskatīšanu un
saīsinot lietu pārmērīgi ilgo izskatīšanas laiku,
kā arī samazinot vēl neizskatīto lietu skaitu un lielo
tiesvedības apmēru. Ievērojot Konstitucionālās tiesas 2012. gada
oktobra nolēmumu par mediāciju, ir jārīkojas, lai
veicinātu strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismu
izmantošanu. Korupcija ir nopietna problēma, kuras radītās
izmaksas tiek lēstas 4 % apmērā no IKP, kā
rezultātā tiek būtiski mazināts ekonomikas atlabšanas
potenciāls. Pēc 2012. gada novembrī pieņemtā
Korupcijas apkarošanas likuma ir nepieciešama turpmāka rīcība,
un korupcijas apkarošanas efektivitāti varētu vēl vairāk
uzlabot, jo īpaši attiecībā uz noilguma termiņiem, kuri
šobrīd ir ļoti īsi. (12) Līdz šim īstenoto
vērienīgo fiskālās konsolidācijas stratēģiju
papildina līdzsvarota budžeta noteikums, kas tika ieviests
konstitūcijā 2012. gada aprīlī, un pasākumi, kuru
mērķis ir uzlabot publiskā sektora izdevumu lietderību un
kvalitāti. Tomēr trūkumi īstenošanā ir ierobežojuši
veikto pasākumu pilnīgu efektivitāti, jo īpaši
attiecībā uz nodarbinātības efektivitāti
publiskajā sektorā un provinču skaita samazināšanu.
Pateicoties Kohēzijas rīcības plānam, bija iespējams
paātrināt struktūrfondu apguvi apmēram 12,1 miljarda
euro apmērā trīs secīgos posmos. Tomēr
vispārējās līdzekļu pārvaldības uzlabošanai
joprojām trūkst vērienīguma (jo īpaši Itālijas
dienvidu daļā), radot nopietnas bažas saistībā ar 2014.–2020. gada
plānošanas periodu. Tādējādi ir vēl daudz iespēju
uzlabot publiskā sektora izdevumu lietderību. (13) Bankām tradicionāli
ir izšķirīga loma Itālijas ekonomiskās darbības
atbalstīšanā, jo īpaši piešķirot aizdevumus maziem
uzņēmumiem, taču banku spēja uzņemties šo lomu ir vājināta
ieilgušās ekonomikas lejupslīdes dēļ. Paaugstināts
kredītrisks (kā arī lielais un pieaugošais ieņēmumus
nenesošo aizdevumu uzkrājums) ir veicinājis aizdevumu apmēra
samazināšanos un vēl vairāk saasina banku zemās
rentabilitātes problēmu. Lai uz to reaģētu, Itālijas
Banka, veicot pārbaudes uz vietas, izvērtē finansēšanas
atbilstīgumu saistībā ar samazinātas vērtības
aizdevumiem. Specifiski Itālijas banku korporatīvās
pārvaldības noteikumi varētu ierobežot šo banku veiktās
finanšu starpniecības efektivitāti. Tika pieņemti pasākumi,
lai veicinātu ārpusbanku finansējuma kanālu (jo īpaši
kapitāla finansējuma) izmantošanu un sekmētu inovācijas
spējas, taču šo pasākumu nozīme joprojām ir neliela,
un tie vēl nav pilnībā īstenoti. ES direktīvas par
maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos
transponēšana un uzkrātā komercparāda plānotā
atmaksa palīdzēs uzlabot uzņēmumu likviditāti. (14) 2012. gada
jūnijā tika pieņemta vērienīga darba tirgus reforma,
lai novērstu darba tirgus neelastību un sadrumstalotību. Reforma
jāpabeidz, pieņemot aizkavējušos īstenošanas tiesību
aktus, un ir rūpīgi jāuzrauga tās konkrētā
piemērošana uz vietas. Turklāt valsts nodarbinātības
dienesti vēl jāintegrē bezdarbnieku pabalstu
administrācijā, lai atbalstītu efektīvu aktivizēšanas stratēģiju
īstenošanu. Sociālie partneri izstrādāja jaunu
sistēmu algu noteikšanai, 2011.–2013. gada laikposmā
panākot vairākas secīgas vienošanās. Šo sistēmu balsta
nodokļu atvieglojumi ar mērķi labāk saskaņot algas ar
ražīgumu un vietējā darba tirgus nosacījumiem. Šī
sistēma būtu efektīvi jāīsteno un pakāpeniski
jāpielāgo, balstoties uz rezultātu uzraudzību. (15) Jauniešu bezdarba līmenis
un to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un
neapgūst arodu, turpināja pieaugt, līdz 2012. gada
beigām sasniedzot attiecīgi 37 % un 21,1 %. Gan
terciārās izglītības iegūšanas
rādītājs, gan nodarbinātības līmenis to jauniešu
vidū, kuri ieguvuši terciāro izglītību, ir viszemākais
Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka gados jaunu absolventu
prasmes nav īpaši pieprasītas darba tirgū. Lai gan
priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs
nedaudz samazinās, tas vēl aizvien ir augsts. Tas rada bažas par
izglītības sistēmas sniegumu. Viens no svarīgākajiem
elementiem ir skolotāja profesija, kurai pašlaik ir raksturīgs vienots
karjeras ,,ceļš”, kas piedāvā tikai ierobežotas
perspektīvas profesionālās attīstības ziņā.
Sieviešu līdzdalības līmenis darba tirgū vēl aizvien
ir zems, un nodarbinātības plaisa starp dzimumiem ir viena no
lielākajām Eiropas Savienībā. Ievērojami palielinās
nabadzības un sociālās atstumtības (jo īpaši
dziļa materiālā trūkuma) risks, savukārt
sociālās aizsardzības sistēmai ir aizvien grūtāk
apmierināt sociālās vajadzības, jo tā
pārsvarā balstās uz pensiju izdevumiem un sociālie
pārvedumi (izņemot pensijas) nav pietiekami vērsti to, lai
novērstu nabadzību un veicinātu sociālo iekļaušanu. (16) Nodokļu sistēmas
struktūra joprojām ir sarežģīta un ievērojami noslogo
darbu un kapitālu. Pēc 2010. un 2011. gadā
īstenotajiem centieniem tika pieņemti papildu pasākumi, lai
nodokļu slogu pārvirzītu no produktīviem faktoriem uz
patēriņu, īpašumu un vidi; šiem pasākumiem ir
ierobežotāka ietekme. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai
vienkāršotu nodokļu sistēmu, racionalizētu nodokļu
izdevumus, saskaņotu īpašuma nodokļu bāzi ar tirgus
vērtību, uzlabotu noteikumu ievērošanu un atturētu no
nodokļu nemaksāšanas. Līdz brīdim, kamēr netiks
pārskatītas kadastrālās vērtības,
ieplānotās nekustamā īpašuma nodokļu reformas
mērķis būs uzlabot šo nodokļu taisnīgumu,
ievērojot ierobežojumus, kas noteikti stabilitātes programmā
izklāstītajā budžeta stratēģijā. Ēnu
ekonomikas un nedeklarēta darba apmēra samazināšana var
pozitīvi ietekmēt publiskā sektora finanses un kapitālu.
Veicot PVN atbrīvojumu vai PVN samazināto likmju, kā arī
tiešo nodokļu izdevumu pārskatīšanu, iespējams, būs
jāpielāgo sociālie pārvedumi, lai pēc iespējas
samazinātu šīs pārskatīšanas ietekmi uz izmaksu/ieguvumu
sadali. (17) Ir pielikti būtiski
centieni ceļā uz liberalizāciju pakalpojumu nozarē.
Tomēr reglamentēto profesiju reforma būtu jāturpina, lai
novērstu atlikušos ierobežojumus, un galvenie reformas principi būtu
jānosargā arī pret iespējamo pretestību, kas jo
īpaši ir sagaidāma juridisko profesiju reformas gaitā. Pēc
Konstitucionālās tiesas 2012. gada jūlija nolēmuma
būtiski ir arī pasākumi, lai atvērtu konkurencei vietējos
sabiedriskos pakalpojumus. (18) Turpinās
tīkla nozaru reforma attiecībā uz tirgus pieeju un
infrastruktūras jaudas uzlabošanu, tomēr vēl aizvien pastāv
nozīmīgas problēmas. Līdz 2013. gada septembrim
jāpabeidz operatoru nodalīšana gāzes nozarē, un ir
jāīsteno 2013. gada martā pieņemtā valsts
stratēģija enerģētikas jomā. Vēl viena
iespējamās darbības joma ir telekomunikāciju nozares
atvēršana konkurencei. Jaunā transporta iestāde, kas atbild par
autoceļiem, lidostām, ostām un dzelzceļu, vēl nav
izveidota. Tai jābūt neatkarīgai, tai jāpiešķir
resursi, kas vajadzīgi tās darbībai, un tai jābūt
pilnvarām piemērot sankcijas. Pastāv arī nopietna
problēma saistībā ar iekšējās un pārrobežu
infrastruktūras trūkumiem, kas kopā ar atšķirībām
starp ziemeļiem un dienvidiem ir viens iemesls augstām enerģijas
cenām, zemai platjoslas pakalpojumu izplatībai un transporta
pārslodzei. (19) Saistībā ar Eiropas
pusgadu Komisija ir veikusi Itālijas ekonomikas politikas visaptverošu
analīzi. Tā ir novērtējusi stabilitātes programmu un
valsts reformu programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu.
Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas
fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē
Itālijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un
norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt
Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību,
kas panākams, sniedzot ES līmeņa norādes iestrādāšanai
turpmākajos valstu lēmumos. Tās ieteikumi saistībā ar
Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 6. ieteikumā. (20) Ņemot vērā šo
izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Itālijas
stabilitātes programmu, un tās atzinums[9] ir jo īpaši
atspoguļots 1. ieteikumā. (21) Ņemot vērā
Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu,
Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes
programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar 6. pantu
Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un
koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir
atspoguļoti 1. līdz 6. ieteikumā. (22) Saistībā ar Eiropas
pusgadu Komisija ir arī veikusi visas eurozonas ekonomikas politikas
analīzi. Uz šā pamata Padome ir pieņēmusi konkrētus
ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.
Itālijai arī būtu jānodrošina pilnīga un laicīga
šo ieteikumu īstenošana, AR ŠO IESAKA Itālijai
laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam rīkoties
šādi. 1. Nodrošināt, ka 2013. gadā
deficīts paliek zem 3 % no IKP, pilnībā īstenojot
pieņemtos pasākumus. Pienācīgā tempā un,
īstenojot izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, veikt
strukturālās korekcijas, lai no 2014. gada sasniegtu un
saglabātu VTM. Sasniegt plānoto strukturālo primāro
pārpalikumu, lai panāktu, ka parāda un IKP ļoti augstā
attiecība (prognozējams, ka 2014. gadā tā būs 132,2 %
no IKP) vienmērīgi samazinātos. Turpināt veikt publiskā
sektora izdevumu lietderības un kvalitātes ilgstošu uzlabošanu,
pilnībā īstenojot 2012. gadā pieņemtos
pasākumus un turpinot šos centienus, ko panāk, regulāri un
padziļināti pārskatot izdevumus visos valdības
līmeņos. 2. Nodrošināt laicīgu
pašreizējo reformu īstenošanu, ātri pieņemot
vajadzīgos tiesību aktus un pēc tam nodrošinot to konkrētu
piemērošanu visos valdības līmeņos no visu attiecīgo
ieinteresēto personu puses, kā arī uzraugot to ietekmi.
Pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un uzlabot koordināciju
starp dažādiem valdības līmeņiem. Vienkāršot
administratīvo un tiesisko regulējumu attiecībā uz
pilsoņiem un uzņēmumiem, saīsināt lietu
izskatīšanas laiku un samazināt lielo tiesvedības apmēru
civiltiesību jomā, tostarp veicinot strīdu ārpustiesas
izšķiršanas procedūras. Uzlabot tiesisko regulējumu korupcijas
apkarošanas jomā, tostarp pārskatot noteikumus par noilguma
termiņiem. Pieņemt strukturālus pasākumus, lai
saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu uzlabotu ES
līdzekļu pārvaldību dienvidu reģionos. 3. Veicināt banku
nozarē korporatīvās pārvaldības praksi, kas sekmē
lielāku efektivitāti un rentabilitāti, lai
tādējādi atbalstītu kredītu piešķiršanu
ražošanai. Turpināt pašreizējo darbu attiecībā uz
aktīvu kvalitātes pārbaudi banku nozarē un atvieglināt
banku bilancēs iekļauto, ieņēmumus nenesošo aizdevumu
noregulējumu. Vēl vairāk veicināt kapitāla tirgu
attīstību, lai uzlabotu uzņēmumu pieeju plašāka
spektra finansējumam (jo īpaši kapitāla veidā) un
tādējādi savukārt veicinātu to inovācijas
spējas un izaugsmi. 4. Nodrošināt darba tirgus
un algu noteikšanas reformu efektīvu īstenošanu, lai labāk
saskaņotu algas ar ražīgumu. Veikt turpmākus pasākumus, lai
veicinātu dalību darba tirgū, jo īpaši sieviešu un jauniešu
vidū, piemēram, izmantojot Jaunatnes garantijas shēmu. Uzlabot
profesionālo izglītību un apmācību, nodrošināt
efektīvākus valsts nodarbinātības dienestus un uzlabot
augstskolu studentiem paredzētos karjeras un konsultāciju
pakalpojumus. Samazināt finansiālos šķēršļus,
kas attur otros pelnītājus mājsaimniecībā no
iesaistīšanās darbā, un uzlabot aprūpes un ārpusskolas
pakalpojumu sniegšanu. Pastiprināt centienus, lai nepieļautu
priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un uzlabot skolu
darbības kvalitāti un rezultātus, ko panāk, arī
reformējot skolotāju profesionālo un karjeras
attīstības ceļu. Nodrošināt sociālo pārvedumu
efektivitāti, jo īpaši padarot pabalstus
mērķtiecīgākus (īpaši tos, kas paredzēti
mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem, kurās dzīvo
bērni). 5. Budžetam neitrālā
veidā pārvirzīt nodokļu slogu no darbaspēka un
kapitāla uz patēriņu, īpašumu un vidi. Šajā
nolūkā pārskatīt PVN atbrīvojumu, samazinātu
likmju un tiešo nodokļu izdevumu piemērošanas jomu un reformēt
kadastrālo sistēmu, lai saskaņotu regulāro nekustamā
īpašuma nodokļu bāzi ar tirgus vērtību. Turpināt
cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, uzlabot
nodokļu saistību izpildi un veikt izlēmīgus pasākumus
pret ēnu ekonomiku un nedeklarētu darbu. 6. Nodrošināt to
pasākumu pareizu īstenošanu, kuru mērķis ir tirgus
atvēršana pakalpojumu nozarē. Atcelt atlikušos ierobežojumus
profesionālo pakalpojumu jomā un uzlabot tirgus pieeju,
piemēram, vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, kur
būtu jāsekmē publiskā iepirkuma procedūru (nevis tiešo
koncesiju) izmantošana. Turpināt pasākumu īstenošanu, lai
uzlabotu tirgus pieejas nosacījumus tīkla nozarēs, jo īpaši
prioritārā kārtā izveidojot Transporta iestādi.
Palielināt infrastruktūras jaudu, īpašu uzmanību veltot
enerģētikas tīklu starpsavienojumiem, intermodāliem
pārvadājumiem un ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem
telekomunikāciju jomā, lai arī novērstu
atšķirības ziemeļiem un dienvidiem. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. [3] COM(2013) 362 final. [4] P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053. [5] Padomes 2013. gada 22. aprīļa
Lēmums 2013/208/ES. [6] COM(2012) 750 final. [7] COM(2012) 751 final. [8] SWD(2013) 118 final. [9] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97
5. panta 2. punktu.