KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Kosovas* progresu saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteikto prasību izpildi

1. Ievads

Eiropas Komisija 2012. gada 19. janvārī sāka dialogu ar Kosovu par vīzu režīma liberalizāciju un 2012. gada 14. jūnijā Kosovas valdībai iesniedza ceļvedi bezvīzu režīma ieviešanai. Kosova jau 2010. un 2011. gadā bija īstenojusi vairākas reformas, proti, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā, kas deva Komisijai iespēju 2012. gadā sākt šo dialogu.

Vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteikti tiesību akti un visi pārējie pasākumi, kurus Kosovai nepieciešams pieņemt un īstenot, un prasības, kuras tai īstermiņā nepieciešams izpildīt, lai sekmētu vīzu režīma liberalizāciju. Kosovai vispirms būtu jāpieņem vai jāgroza ceļvedī minētie tiesību akti, lai nodrošinātu to atbilstību ES acquis. Pēc tam šie tiesību akti un visi pārējie ceļvedī minētie pasākumi būtu pilnībā jāīsteno.

Kosovai jau ir daudz tiesību aktu jomās, uz kurām attiecas vīzu ceļvedis. Dažās politikas jomās spēkā esošie tiesību akti jau ir atbilstīgi ES acquis būtiskajām iezīmēm, savukārt citās jomās joprojām nepieciešams pieņemt jaunus likumus, tos ciešāk saskaņot ar ES acquis vai pieņemt sekundārus tiesību aktus.

Komisija pirmo augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmi ar Kosovu vīzu dialoga ietvaros rīkoja 2012. gada 14. jūnijā un lūdza Kosovas iestādēm sniegt visaptverošu ziņojumu par Kosovas sagatavotību attiecībā uz vīzu ceļvedi, galveno uzmanību pievēršot tiesību aktu saskaņošanai. Valdība šo ziņojumu un juridisko analīzi iesniedza 2012. gada 15. septembrī. Lai izvērtētu Kosovas progresu saistībā ar vīzu dialogu, Komisijas dienesti 2012. gada 22.-24. oktobrī devās novērtēšanas misijā uz Kosovu, kurā piedalījās arī vairāki eksperti no ES dalībvalstīm, ES Biroja Kosovā un EULEX.

Šis ir pirmais regulārais ziņojums, kurā sniegts Komisijas novērtējums par Kosovas gūto progresu saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteikto prasību izpildi. Saskaņā ar vīzu režīma liberalizācijas ceļvedi Komisija izvērtē turpmāk minēto, galveno uzmanību vēršot uz tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis.

(1) Kosovas rezultāti saistībā ar ceļvedī minēto tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību ES acquis.

(2) Kosovas rezultāti saistībā ar ceļvedī minēto tiesību aktu un visu pārējo pasākumu īstenošanu.

(3) Vīzu režīma liberalizācijas paredzamā ietekme uz migrāciju un drošību.

Šis ziņojums ir balstīts uz Kosovas valdības iesniegto visaptverošo ziņojumu un juridisko analīzi, ES dalībvalstu ekspertu, kuri piedalījās 2012. gada oktobra novērtēšanas misijā, sagatavotajiem ziņojumiem, ES Biroja Kosovā, EULEX un ES aģentūru sniegto informāciju, kā arī Eurostat apkopoto un ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu iesniegto detalizēto statistiku. Šajā ziņojumā ietverti vairāki ieteikumi politikas jomās, kurās nepieciešams pieņemt jaunus likumus, tiesību aktus ciešāk saskaņot ar ES acquis vai pieņemt sekundārus tiesību aktus. Lai dialogs par vīzu režīma liberalizāciju varētu virzīties uz priekšu, būs nepieciešams īstenot un piemērot visus ceļvedī minētos pasākumus, līdz ar to šajā ziņojumā ietverti arī vairāki ieteikumi attiecībā uz īstenošanu.

Dialogs par vīzām norisinās, neskarot ES dalībvalstu nostāju par statusu.

2. Atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas prasību izvērtēšana 2.1. Atpakaļuzņemšana

Kosovas tiesisko regulējumu atpakaļuzņemšanas jomā veido likums par atpakaļuzņemšanu un sekundārie tiesību akti. Šie pasākumi paredz noteikumus un procedūras par to Kosovas pilsoņu, trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu Kosovā, kuri vairs neizpilda pieprasījuma iesniedzējas valsts ieceļošanas vai uzturēšanās prasības. Tajos atpakaļuzņemšanas procedūras tiek regulētas ar noteikumiem par kompetentajām iestādēm, termiņiem, pieteikumu veidlapām, ceļošanas dokumentiem, datu aizsardzību un tranzītu. Likums par atpakaļuzņemšanu ietver noteikumus, kas garantē, ka tiks ievērota konstitūcija un likumi par datu aizsardzību, pilsonību, ceļošanas dokumentiem un ārvalstniekiem, kā arī 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu un 1967. gada Protokols par bēgļa statusu.

Kosovai likums par atpakaļuzņemšanu būtu jāpiemēro, "neskarot" nevienu atpakaļuzņemšanas nolīgumu, ko tā ir noslēgusi ar trešām valstīm. Kosova šādus nolīgumus ir noslēgusi ar 18 valstīm, tostarp 14 ES dalībvalstīm, divām Šengenas asociētajām valstīm un divām Rietumbalkānu valstīm[1]. Tā ir parafējusi divpusējos nolīgumus ar vēl trim valstīm un sākusi sarunas ar vēl deviņām valstīm[2]. Spēkā esošie nolīgumi uzliek līgumslēdzējām pusēm par pienākumu uzņemt atpakaļ vienai otras pilsoņus un trešo valstu valstspiederīgos, kuri vairs neizpilda ieceļošanas un uzturēšanās prasības. Tajos arī precizēts, kādas veidlapas jāaizpilda saistībā ar atpakaļuzņemšanas pieteikumiem, un tie ietver noteikumus par pieprasījumu termiņiem, ar atpakaļuzņemšanu saistītajām izmaksām, datu aizsardzību, personu apliecinošiem dokumentiem un pierādījumu par ieceļošanu un tranzītu.

Atpakaļuzņemšana no ES dalībvalstīm galvenokārt notiek, balstoties uz divpusējiem nolīgumiem. Tāpat arī atpakaļuzņemšana notiek, izmantojot UNMIK vai EULEX, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras Kosovu neatzīst. Iekšlietu ministrijas nodaļa atpakaļuzņemšanas un atgriešanas jautājumos izskata atpakaļuzņemšanas pieteikumus, un Kosovas policija mēģina identificēt atgriezušās personas. Ja nav uzticamu personu apliecinošo dokumentu, Kosovas iestādēm bieži vien ir grūti identificēt atgriezušās personas, kā rezultātā atpakaļuzņemšanas pieteikumi tiek noraidīti. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu iestādēm par atgriezušos personu, tostarp cilvēku tirdzniecības upuru, īpašajām vajadzībām joprojām ir problemātiska.

Likums par atpakaļuzņemšanu paredz, ka atpakaļuzņemšanas pieteikums jāapmierina, ja kompetentās Kosovas iestādes nav atbildējušas 30 dienu laikā. 6.6. tabulā ir redzams, ka par lielu skaitu atpakaļuzņemšanas pieteikumu no Vācijas un Beļģijas vēl nav pieņemts lēmums, kas liek domāt, ka šis noteikums nedarbojas visās dalībvalstīs. Kosovas iesniegtie statistikas dati par atpakaļuzņemšanu neatbilst dalībvalstu sniegtajiem datiem. Kosovai savi statistikas dati par atpakaļuzņemšanu būtu jāapstiprina ar dalībvalstu statistikas datiem.

2.2. Reintegrācija

Kosova pēdējos gados ir uzlabojusi savu reintegrācijas politiku. Kosovas valdība 2010. gadā pieņēma pārskatītu stratēģiju un rīcības plānu reintegrācijai un reintegrācijas programmu, ko atbalsta reintegrācijas fonds[3]. Līdzekļi šim fondam tika palielināti no EUR 500 000 2010. gadā līdz EUR 3,4 miljoniem un EUR 3,2 miljoniem attiecīgi 2011. un 2012. gadā. No reintegrācijas fonda tiek finansēti neatliekamās palīdzības pakalpojumi personām, kuras atgriežas, piemēram, transports ierodoties, pagaidu mājvieta, medicīniskā palīdzība, pārtikas un sanitārijas pakas un pajumte, kā arī ilgtspējīgi reintegrācijas pakalpojumi, piemēram, valodas nodarbības nepilngadīgajiem, arodmācības, palīdzība nodarbinātības jautājumos un atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai. Pastāv noteikumi, kas precizē to valstu un pašvaldības iestāžu funkcijas un pienākumus, kuras ir iesaistītas atgriezušos personu reintegrācijā, lēmumu pieņemšanas procesu un kritērijus dalībai šajā programmā.

Iestāžu struktūra, kas sekmē reintegrāciju, 2012. gadā tika pilnveidota. Valde, kurai palīdz sekretariāts, apstiprina maksājumus no reintegrācijas fonda, uzrauga to īstenošanu, koordinē uzdevumus starp ministrijām un ziņojumus no pašvaldībām. Reintegrācijas birojs, tostarp uzņemšanas birojs lidostā, ar personām, kuras atgriežas, sazinās tieši. 2012. gadā šis birojs tika restrukturēts un kļuva par departamentu Iekšlietu ministrijā, un tā uzdevums ir pārraudzīt septiņu reģionālo koordinatoru darbu. Vietējā līmenī pašvaldību kopienu un atgriešanas jautājumu biroji ir atbildīgi par reintegrāciju un ziņojumu sniegšanu saviem reģionālajiem koordinatoriem[4]. Pašvaldību reintegrācijas komitejas apstiprina pieprasījumus pēc neatliekamās palīdzības pakalpojumiem vietējā līmenī; pieprasījumus pēc ilgtspējīgiem reintegrācijas pakalpojumiem apstiprina centrālā līmenī. 2011. gadā aptuveni 250 vietējās amatpersonas apmeklēja kursus par reintegrāciju. Lietu apstrādes sistēma, lai uzraudzītu atgriezušos personu piekļuvi reintegrācijas pakalpojumiem, vēl nav izveidota.

Kosova 2011. gadā no reintegrācijas fonda līdzekļiem iztērēja tikai 11 %, galvenokārt neatliekamās palīdzības pakalpojumiem. Pirmajos trijos 2012. gada ceturkšņos iestādes aptuveni 58 % no fonda līdzekļiem (1,8 miljoni euro) piešķīra reintegrācijas jautājumiem, tostarp 1 miljonu euro mājokļiem, 360 tūkstošus euro darbavietu radīšanai, savukārt pārējos līdzekļus — neatliekamās palīdzības pakalpojumiem. Uzņēmums, kas ir atbildīgs par pagaidu mājvietu nodrošināšanu personām, kas atgriežas, bija iesaistīts korupcijas skandālā un zaudēja savu līgumu ar Iekšlietu ministriju.

Laikposmā no 2012. gada janvāra līdz 2012. gada septembrim saskaņā ar reintegrācijas departamenta sniegto informāciju Kosovā atgriezās 2968 personas, no kurām aptuveni trīs ceturtdaļas (2181 persona) saņēma no reintegrācijas fonda finansētus pakalpojumus. 61,5 % no labuma guvējiem bija etniskie albāņi, 30 % bija romu, aškalu un ēģiptiešu mazākumtautību pārstāvji, savukārt 4 % — serbu mazākumtautības pārstāvji. Visi labuma guvēji saņēma pārtikas un sanitārijas pakas; 34 % saņēma palīdzību saistībā ar skolas apmeklēšanu; 18 % malku apkurei; 18 % atbalstu patvērumam vai mājoklim; 11 % transporta pakalpojumus ierodoties un 17 % arodapmācību vai atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai. Šie skaitļi liecina, ka neatliekamās palīdzības pakalpojumi ir galvenie pakalpojumi, ko finansē no reintegrācijas fonda līdzekļiem.

3. Dokumentu drošības prasību novērtējums; Robežas / robežlīnijas un migrācijas pārvaldība; sabiedriskā kārtība un drošība un ar pārvietošanās brīvību saistītās pamattiesības 3.1. 1. TEMATISKĀ DAĻA: dokumentu drošība

Likums par ceļošanas dokumentiem, likums par personu apliecinošiem dokumentiem un sekundārie tiesību akti paredz noteikumus un procedūras ceļošanas dokumentu un personu apliecinošu dokumentu saņemšanai. Tajos ietvertajiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka dokumenti tiek izsniegti pareizi un dokumentu kvalitāte atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem. Likums par civilstāvokli un ar to saistītie sekundārie tiesību akti reglamentē civilstāvokļa aktu reģistrāciju un pamatdokumentu izsniegšanu. Dzimšanas fakta reģistrēšanas, novēlotas reģistrēšanas vai pārreģistrēšanas brīdī personai tiek piešķirts personas kods. Personas, kuras savas civilstāvokļa apliecības ir nozaudējušas, uz citu dokumentu vai radinieku liecību pamata var pārreģistrēties. Sekundārie tiesību akti regulē civilstāvokļa apliecību formātu un izsniegšanu un piekļuvi dokumentiem. Šīs apliecības ietver vairākus aizsardzības elementus.

Saskaņā ar likumu par personvārdiem vārdus var reģistrēt, vienīgi izmantojot latīņu alfabētu, kas pretrunā konstitūcijai liedz izmantot kirilisko alfabētu. Ievērojot ierobežojumus, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, vārdu var mainīt reizi piecos gados. Lai vārdu varētu mainīt, jāiesniedz dzimšanas apliecība, attiecīgā gadījumā laulības apliecība un apliecinājums par to, ka attiecīgā persona nav iesaistīta tiesas procesā. Ja vārdu ļauts nomainīt, personas kods saglabājas, taču jaunajā apliecībā ir norādīts jaunais vārds. Kosova ir centusies panākt ciešāku sadarbību ar Interpolu nolūkā identificēt personas, kuras vēlas mainīt vārdu, un personas, kurām ir liegta ieceļošana Šengenas zonā. Tā arī plāno noraidīt pieteikumus no personām, kuras ir iekļautas to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Šengenas zonā. Dažos gadījumos, piemēram, kad precēta sieviete vēlas pāriet atpakaļ meitas uzvārdā, vārda maiņu nevar liegt, un jaunos vārdus sūta uz Interpolu turpmākai pārsūtīšanai dalībvalstīm.

Kosova 2011. gada oktobrī sāka izsniegt biometriskos ceļošanas dokumentus. Pēc finanšu pārkāpumu konstatēšanas sadarbība starp Iekšlietu ministriju un uzņēmumu, ar kuru bija noslēgts līgums, tika pārtraukta. 2012. gada oktobrī pārbaudītie ceļošanas dokumenti atbilda visiem, izņemot vienu, ES standartiem attiecībā uz aizsardzības elementiem: tie tika izstrādāti tā, lai būtu iekļauti vajadzīgie aizsardzības elementi, un to formāts atbilda ICAO standartiem[5]. Elektroniskā mikroshēmā atbilstīgi ICAO standartiem ir saglabāti dokumenta turētāja personas dati, sejas attēls un pirkstu nospiedumi. Datu lapas tika optiski personalizētas un iekļāva vairākus aizsardzības elementus, taču neatbilda ES normām attiecībā uz vecumu, sākot no kura ceļošanas dokumentos būtu jāiekļauj pirkstu nospiedumi. Eiropas Savienībā par šādu vecumu ir noteikti 12 gadi — šo pasākumu dalībvalstis piemēro, lai novērstu tirdzniecību ar bērniem. Saskaņā ar Kosovas likumu par ceļošanas dokumentiem bērni vecumā līdz 16 gadiem no šīs prasības ir atbrīvoti.

Kosova nav trešām valstīm nosūtījusi savus "publiskās atslēgas infrastruktūras" sertifikātus, kas izstrādāti saistībā ar biometrisko ceļošanas dokumentu izsniegšanu, jo tā nav varējusi pievienoties ICAO publiskās atslēgas direktorijam. Nozaudētie un nozagtie ceļošanas dokumenti tiek reģistrēti un nosūtīti Kosovas struktūrvienībai, kas atbildīga par starptautisko sadarbību tiesībaizsardzības jomā, pārsūtīšanai Interpola nozagto un nozaudēto ceļošanas dokumentu datubāzei (SLTD ‑ Stolen and Lost Travel Document). Taču Kosovas ceļošanas dokumentu kods nav iekļauts Interpola datubāzē izmantoto kodu sarakstā. Ir pieejami aptuveni 6000 ieraksti, kurus potenciāli varētu nosūtīt nozagto un nozaudēto ceļošanas dokumentu datubāzei.

Personu apliecības izsniedz atbilstoši starptautiskajām normām[6]. Kosovas pilsoņu personas apliecības ietver vairākus aizsardzības elementus un dokumenta turētāja biometriskos identifikatorus, tostarp sejas attēlu un pirkstu nospiedumus, kuri ir iekodēti divu dimensiju svītru kodā un kuri var būt mašīnlasāmi. Personas apliecību aizsardzības elementi atbilst ICAO standartiem. Grozījumi 2012. gadā pieņemtajā likumā par personu apliecībām paredz, ka varēs izgatavot biometriskās personas apliecības, taču Kosova vēl nav paziņojusi, kad tā šos dokumentus sāks izgatavot.

Uz Eiropas paraugpraksi balstītā civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēma ietver precīzus, pilnīgus un aktuālus datus par reģistrētajām personām. Lai arī pēdējos gados gūts ievērojams progress, Kosovas civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēma neatbilst šiem standartiem. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūra Iekšlietu ministrijas pakļautībā ir atbildīga par visu civilstāvokļa aktu un citu dzimtsarakstu datu iekļaušanu reģistrā un pašvaldību līmenī iedzīvotājiem izsniedz apliecības par civilstāvokli, personu apliecības un ceļošanas dokumentus. Pašvaldību civilstāvokļa biroji visus dzīves notikumus reģistrē atsevišķās dzimšanas, laulības un miršanas apliecībās, lejupielādē šos datus centrālā civilstāvokļa aktu reģistrā un izsniedz civilstāvokļa apliecības. Šādu biroju skaits Kosovā nedrīkst mazināt civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūras spēju pārbaudīt, vai šie biroji ievēro attiecīgos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz vārda maiņu. Pašvaldību civilstāvokļa aktu reģistrācijas centri personu apliecību un ceļošanas dokumentu pieprasījumus izskata šādā veidā: balstoties uz civilstāvokļa apliecībām pārbauda pieteikuma iesniedzēja identitāti, iegūst fotogrāfijas, pirkstu nospiedumus un parakstus, lejupielādē šos datus centrālā civilstāvokļa aktu reģistrā un izsniedz pieprasītās personu apliecības vai ceļošanas dokumentus.

Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai datus par civilstāvokli un citus dzimtsarakstu datus apkopotu vienotā centrālā civilstāvokļa aktu reģistrā. Visi dzimtsarakstu dokumenti Kosovā tiek ieskenēti un lejupielādēti elektroniskā arhīvā, un dzimtsarakstu dokumentu oriģinālu apliecinātās kopijas tiek saņemtas atpakaļ no Serbijas un pievienotas šim arhīvam. Personāls ir apmācīts, kā lietot jauno centrālo reģistru. Taču centrālajā reģistrā reģistrēto datu, izņemot dzimšanas apliecību, kvalitāte joprojām ir zema; vēl nav atjaunināti dati par reģistrēto personu ģimenes stāvokli un miršanas faktu; datu ieraksti vēl nav pilnībā saskaņoti un nav ietvertas savstarpējas atsauces; starp dažādām datubāzēm pastāv vairākas neatbilstības un trūkumi; un kontroles mehānisms, lai uzraudzītu datu ierakstos veiktās izmaiņas, joprojām ir vājš.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūras darbinieki ir apmeklējuši kursus saistībā ar jauno ētikas kodeksu, un neliela inspekcijas nodaļa civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūrā nodarbojas ar korupcijas gadījumu izmeklēšanu. Tomēr īstenošana ir jāuzlabo: joprojām notiek vārdu maiņa krāpnieciskos nolūkos un ceļošanas un personu dokumentos norādītie dati ir nepareizi, un saistībā ar biometrisko ceļošanas dokumentu un transportlīdzekļu reģistrācijas zīmju uzrādīšanu ir izteikti apgalvojumi par korupciju. Lai civilstāvokļa aktu reģistrācijas process būtu uzticamāks, būs vajadzīgi atbilstoši resursi revīzijai, apmācībai un visu civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesā iesaistīto valsts amatpersonu drošības pārbaude.

3.2. 2. TEMATISKĀ DAĻA: robežas / robežlīnijas un migrācijas pārvaldība 3.2.1. Robežas / robežlīnijas pārvaldība

Likums par robežkontroli un uzraudzību aptver vairumu Šengenas Robežu kodeksā ietverto noteikumu, taču tajā ietvertās definīcijas un daži noteikumi, šķiet, nav atbilstīgi šim kodeksam[7]. Terminoloģijas neskaidrību rada tādi jēdzieni kā robežkontrole, robežpārbaudes, robežuzraudzība, minimālās pārbaudes, pilnas pārbaudes un pārbaudes otrajā līnijā. Panti par sadarbību starp aģentūrām ir pārāk plaši definēti un sadarbība nav nereglamentēta detalizēti. Šis likums būtu attiecīgi jāgroza.

Sekundārie tiesību akti par vietējo pierobežas satiksmi un atbilstošo atļauju ir atbilstīgi Šengenas acquis[8]. Nākotnē vietējā pierobežas satiksme varētu aptvert lielas Kosovai blakus esošās teritorijas un tādējādi būtiski ietekmēt migrācijas plūsmas caur Kosovu. Ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm būtu jāizveido efektīva sistēma, lai uzraudzītu vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniegšanu, kontroli un izmantošanu.

2012. gadā pieņemtā integrēta robežu pārvaldības (IBM) stratēģija balstās uz Rietumbalkānu modeli, kuram trūkst visaptverošas pieejas IBM, kas izklāstīta Padomes 2006. gada secinājumos, Šengenas Robežu kodeksā un Šengenas katalogā. Šajā stratēģijā nav iekļauti galvenie IMB elementi, proti, robežkontrole, noziedzības novēršana un četru posmu piekļuves kontroles modeļa īstenošana, un pienācīgā mērā netiek nodrošināti mācību pasākumi. Šī stratēģija būtu jāpārstrādā, ņemot vērā visus Padomes 2006. gada secinājumos ietvertos galvenos ieteikumus un paraugpraksi, Šengenas Robežu kodeksu un Šengenas katalogu[9].

Labi funkcionējošā IBM sistēmā stratēģisko riska analīzi izmanto, lai pārvaldītu ar robežu drošību saistītos riskus un draudus. Visas robežas / robežlīnijas pārvaldībā iesaistītās Kosovas iestādes nesen ir izstrādājušas savas risku analīzes sistēmas, kurās robežu / robežlīnijas pārvaldības centrs sāk ieņemt būtisku lomu risku pārvaldībā. Reģionālā un vietējā līmenī sistemātiski būtu jāveic riska analīze nolūkā uzlabot darbības plānošanu un spēju veidošanu un sekmēt proaktīvu pieeju robežas / robežlīnijas pārvaldībai. Saistībā ar robežpārvaldības sistēmas darbību Kosovas ziemeļos ir radušās tehniskas grūtības, kas būtu jānovērš.

Kosovas IBM stratēģijā, kurai ir "kvazi tiesību aktu" funkcija, dažādajām robežas / robežlīnijas pārvaldībā iesaistītajām iestādēm tiek noteiktas atšķirīgas funkcijas un pienākumi un tiek organizēta sadarbība starp tām. IBM rīcības plānā noteikts, kā būtu sasniedzami kopīgie mērķi robežas / robežlīnijas pārvaldības jomā. Stratēģiskā sadarbība centrālā līmenī ir uzlabojusies, taču sadarbību starp aģentūrām reģionālā vai vietējā līmenī nevarēja izvērtēt. Robežu / robežlīnijas pārvaldības centrs ir vienīgā sadarbības instance, kuras funkcijas un pienākumi tiek pienācīgi regulēti ar likumu par robežkontroli un uzraudzību un ar sekundārajiem tiesību aktiem. Juridiski būtu jādefinē arī citu iestāžu funkcijas un pienākumi saistībā ar robežas / robežlīnijas pārvaldību. Tādēļ Kosovai būtu jāizstrādā tiesību akti, kas nosaka visu robežas / robežlīnijas pārvaldības jautājumā iesaistīto valsts iestāžu funkcijas un pienākumus, tostarp operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā novērst un apkarot nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību.

Sadarbība tiesībaizsardzības jomā ar kaimiņvalstīm 2012. gadā uzlabojās. Kosovai ir ciešas attiecības ar Albāniju un mazākā mērā ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku policijas sadarbības, muitas sadarbības un robežu sadarbības jomā, tostarp kopīgas patruļas, informācijas apmaiņa un regulāras kopīgas sanāksmes[10]. Kosova un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izveidojušas kopīgu saziņas centru policijas sadarbībai. Šajā sadarbībā piedalās visas trīs par robežas / robežlīnijas jautājumiem atbildīgās iestādes Kosovā — robežpolicija, muitas iestādes un Pārtikas un veterinārā aģentūra. Arī robežpārbaužu jomā attiecības virzās uz priekšu. Šobrīd tiek veidots jauns robežšķērsošanas punkts ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un ir plānots atvērt jaunus robežšķērsošanas punktus ar Melnkalni. Kosovai būtu jācenšas ar visām kaimiņvalstīm noslēgt nolīgumus par sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Kosova un Serbija 2012. gadā, iesaistoties ES, guva būtisku progresu attiecībā uz 2011. gada 2. decembrī izdarīto secinājumu par IBM īstenošanu. Tas ietvēra četru pagaidu robežšķērsošanas punktu atvēršanu līdz 2012. gada decembra beigām un sagatavošanās darbus vēl divu pagaidu robežšķērsošanas punktu izveidei 2013. gadā. Puses vienojās arī par nākotnē izveidojamo sešu pastāvīgo robežšķērsošanas punktu ģeogrāfiskajām koordinātēm, noteikumiem par informācijas apmaiņu tiesībaizsardzības jomā, muitas informācijas apmaiņu un savstarpēju tiesisko palīdzību, un sadarbības koordinatoru norīkošanu, kuriem ir jāuzrauga visi jautājumi saistībā ar attiecību normalizēšanu starp abām pusēm. IBM nolīgums būtu saskaņotā veidā pilnībā jāīsteno.

Sadarbībā ar Melnkalni Kosovai būtu arī jānosaka kopīgā robeža. Tāpat arī Kosovai būtu jāizpēta sadarbības iespējas ar Frontex.

3.2.2. Migrācijas pārvaldība

Likums par ārvalstniekiem reglamentē vairākus ar vīzu izsniegšanu, likumīgu migrāciju un nelikumīgu migrāciju saistītus jautājumus. Ņemot vērā tā plašo darbības jomu, tas tikai daļēji atbilst ES acquis. Tāpēc likums par ārvalstniekiem, likums par robežkontroli un uzraudzību un sekundārie tiesību akti būtu vispusīgi jāpārstrādā tā, lai tajos ietvertās definīcijas un pamatnoteikumi atbilstu Šengenas Robežu kodeksam un ES tiesību aktiem par likumīgo migrāciju[11] un nelikumīgo migrāciju[12]. Grozījumi ir jāveic attiecībā uz šādiem aspektiem:

– likums par ārvalstniekiem paredz, ka ārvalstnieki drīkst ieceļot un uzturēties Kosovas teritorijā, ja viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments ar derīgu vīzu vai pagaidu uzturēšanās atļauju. Likumā par ārvalstniekiem definētie ieceļošanas nosacījumi, kā arī pārvadātāja pienākums pārbaudīt ceļotāju identitāti, pienākums veikt uzticamības pārbaudes procedūras un izņēmumi attiecībā uz atzītajiem bēgļiem saskaņā ar likumu par ārvalstniekiem un likumu par robežkontroli un uzraudzību neatbilst Šengenas Robežu kodeksam;

– balstoties uz likumu par ārvalstniekiem, valdība ir pieņēmusi lēmumu un izstrādājusi sekundāros tiesību aktus par vīzu izsniegšanu konsulātos un robežas / robežlīnijas šķērsošanas punktos. Kosovas paredzētais jaunais vīzu režīms skars 87 valstis, taču tā īstenošana tiks atlikta līdz 2013. gada jūlijam. Šo valstu pilsoņi vīzu var saņemt Kosovas konsulātos, un daži pilsoņi vīzu var saņemt Kosovas robežas / robežlīnijas šķērsošanas punktos[13]. Šādu plašu konsulāro pilnvaru piešķiršana robežpolicijai nav saskaņā ar Vīzu kodeksu[14], kas paredz, ka robežšķērsošanas punktos vīzu drīkst izsniegt vienīgi ārkārtas apstākļos. Lai Vīzu informācijas sistēmu varētu ieviest, būs nepieciešami arī būtiski ieguldījumi IT sistēmā, kas attiecīgās datubāzes savieno ar vīzu reģistru. Lai arī tiek sniegts ārējais atbalsts, infrastruktūra vēl nav ieviesta. Likums par ārvalstniekiem, likums par robežkontroli un uzraudzību un sekundārie tiesību akti būtu jāgroza, lai nodrošinātu to pilnīgu atbilstību Vīzu kodeksam attiecībā uz vīzu izsniegšanu robežšķērsošanas punktos;

– saskaņā ar likumu par ārvalstniekiem darba atļauja ir priekšnosacījums, lai ārvalstniekiem varētu izsniegt pagaidu uzturēšanās atļauju, savukārt saskaņā ar likumu par darba atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem uzturēšanās atļauja ir priekšnosacījums, lai varētu izsniegt darba atļauju. Šī pretruna būtu jānovērš. Neviens no šiem likumiem neatbilst definīcijām, ko izmanto ES tiesību aktos par ģimenes locekļiem, bezvalstniekiem vai nepavadītiem nepilngadīgajiem. Nav izstrādāti noteikumi par to personu nodarbinātību, kurām ir piešķirta uzturēšanās atļauja humānu apsvērumu dēļ, ģimenes atkalapvienošanas, studiju vai pētniecības nolūkā. Noteikumi par ģimenes atkalapvienošanos neatbilst ES normām. Likums par ārvalstniekiem nereglamentē to ārvalstnieku uzturēšanos, kuri ir bijuši cilvēku tirdzniecības upuri;

– likums par ārvalstniekiem reglamentē nelikumīgo migrantu atgriešanu un aizturēšanu pirms piespiedu izraidīšanas. Taču tajā nav noteiktas procedūras taisnīgai un pārredzamai atgriešanas politikai, tostarp noteikumi par atgriešanas lēmumiem, piespiedu izraidīšanu, ieceļošanas aizliegumiem, bēgšanu, brīvprātīgu izceļošanu un neaizsargātām personām. Atgriešanas procedūra ir neskaidra, trūkst procesuālo garantiju. Šis likums neietver konkrētus noteikumus par neaizsargātu personu, nepavadītu nepilngadīgo vai cilvēku tirdzniecības upuru atgriešanu. Nepastāv iespējas pagarināt brīvprātīgas izceļošanas termiņu vai atlikt atgriešanas termiņu. Nav paredzētas sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri valstī uzturas nelikumīgi;

– saskaņā ar likumu par ārvalstniekiem izbraukšanas rīkojumam būtu jāpievieno ieceļošanas aizliegums, taču tajā nav ietverti noteikumi par ieceļošanas aizlieguma atcelšanu vai atlikšanu. Nav paredzēti izņēmumi attiecībā uz ieceļošanas aizlieguma piemērošanu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī nav skaidru noteikumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar piespiedu izraidīšanu, juridisko palīdzību un pārstāvību. Noteikumos par aizturēšanu nav definētas kompetentās iestādes, aizturēšanas apstākļi, saziņa ar likumīgajiem pārstāvjiem vai ģimenes locekļiem vai saskarsme ar neaizsargātajām personām. Saskaņā ar starptautiskajām normām likumā par ārvalstniekiem ir iekļauts neizraidīšanas princips, taču līdz atgriešanas brīdim netiek nodrošināti nekādi aizsardzības pasākumi attiecībā uz ģimenes vienotību vai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bērna intereses un ģimenes vienotība nav ņemtas vērā;

– likums par ārvalstniekiem neietver noteikumus, kas nodrošina bēgļu sociālekonomisko integrāciju. Lai sekmētu bēgļu integrāciju, tostarp darba tirgū, bēgļiem Kosovā būtu jāpiešķir drošs tiesiskais statuss, vēlams pastāvīgas uzturēšanās atļaujas veidā, ko izsniedz pēc pagaidu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām;

– Kosova ir izveidojusi jaunu datubāzi patvēruma un migrācijas jomā. Tiklīdz šī datubāze sāks funkcionēt, tā varētu sekmēt datu vākšanu un migrācijas uz Kosovu analīzi. Taču iestāžu piekļuves tiesības vēl nav noteiktas. Pilnībā ievērojot likumu par datu aizsardzību, būtu jāgroza likums par ārvalstniekiem, lai reglamentētu datu apstrādi migrācijas un patvēruma jomā, piekļuvi datiem un datu apmaiņu starp iestādēm.

Kriminālkodekss ietver noteikumus par migrantu nelegālu ievešanu, paredzot atbilstīgas sankcijas, un tajā šis noziegums definēts kā darbība nolūkā gūt finansiālu vai materiālu labumu no ārvalstnieku nelegālās ieceļošanas Kosovā. Tajā arī paredzētas sankcijas personām, kuras ar nodomu palīdz ārvalstniekiem nelegāli ieceļot Kosovā. Šie noteikumi kopumā atbilst ES Direktīvai, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu[15].

Šobrīd tiek izstrādāta jauna stratēģija un rīcības plāns migrācijas jomā. Saskaņā ar starptautisko paraugpraksi šajā stratēģijā būtu jāparedz visaptverošs regulējums migrācijas pārvaldībai, tostarp legālās un nelegālās migrācijas pārvaldībai. Tajā būtu jānosaka skaidri mērķi, funkcijas un pienākumi, jāprecizē sadarbības joma ar trešām valstīm un jāizstrādā migrācijas profils Kosovai.

3.2.3. Patvērums

Likums par patvērumu reglamentē to personu kvalificēšanu un statusu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, uzņemšanas materiālos nosacījumus un patvēruma procedūras Kosovā. Tas nav pilnībā atbilstīgs ES acquis un 1951. gada Ženēvas Konvencijai[16]. Tas cita starpā aptver patvēruma procesuālos aspektus; dažādus aizsardzības veidus, piemēram, bēgļa statusu, papildu aizsardzību un tā dēvēto pagaidu aizsardzību; pieteikumu iesniedzēju tiesības un pienākumus; neizraidīšanas principu; patvēruma procedūras izbeigšanu; pārsūdzību un dokumentu izsniegšanu. Likuma struktūra nav saskanīga. Dažādas definīcijas, tostarp definīcijas attiecībā uz patvēruma meklētājiem, neaizsargātām personām, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, nav pilnībā atbilstošas ES acquis un Ženēvas Konvencijai. Definīcijas attiecībā uz drošām izcelsmes valstīm un drošām trešām valstīm nav atbilstīgas Patvēruma procedūru direktīvai. Likumā nav aprakstīti patvēruma procedūras principi. Papildu aizsardzības veida, tā dēvētās "pagaidu aizsardzības", mērķis un darbības joma nav skaidri.

Neaizsargātu personu vajadzībām nav pievērsta pienācīga uzmanība, un attiecīgie noteikumi aptver tikai nepilngadīgos, sievietes un personas ar garīgās attīstības vai fiziskiem traucējumiem. Šie noteikumi nav pilnībā atbilstīgi Uzņemšanas nosacījumu direktīvai un Kvalifikācijas direktīvai. Patvēruma meklētāju tiesības un procesuālās garantijas, šķiet, ir pārmērīgi ierobežotas, jo īpaši attiecībā uz pieteikumu izskatīšanu, dzimtās valodas izmantošanu pieteikumos, tulku pakalpojumu izmantošanu un tiesībām sazināties ar UNHCR. UNHCR loma, šķiet, nav atbilstīga Patvēruma procedūru direktīvai vai Ženēvas Konvencijai.

Nav skaidru noteikumu par bēgļu un to personu tiesībām un pienākumiem, kurām piemēro alternatīvo vai tā dēvēto "pagaidu aizsardzību", un likumā nav ietverti vairāki pamatprincipi, piemēram, piekļuve izglītībai, palīdzība saistībā ar integrāciju, tiesības uz īpašumu un tiesības uz nodarbinātību, līdz ar to tas neatbilst Kvalifikācijas direktīvā un Ženēvas Konvencijā noteiktajiem standartiem. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neietver pārsūdzības tiesības gadījumā, ja pieteikums papildu aizsardzībai vai "pagaidu aizsardzībai" tiek noraidīts, un tas neatbilst Patvēruma procedūru direktīvā noteiktajiem standartiem. Nav skaidri noteikti termiņi patvēruma procedūru pārtraukšanai.

Kosova līdz 2012. gada novembrim bija saņēmusi 31 patvēruma pieteikumu, savukārt 2011. gadā — 189 pieteikumus. Šogad Pilsonības, patvēruma un migrācijas lietu departaments Iekšlietu ministrijā saņēma vairākus apgalvojumus par korupciju saistībā ar personām, kas atgriežas, paredzēto patvēruma struktūru un iznomājamo naktsmītņu pārvaldīšanu. Šie apgalvojumi attiecīgajām iestādēm būtu rūpīgi jāpārbauda. Kosovai būtu arī jāizpēta sadarbības iespējas ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB).

3.3. 3. TEMATISKĀ DAĻA: sabiedriskā kārtība un drošība

Kosova 2012. gadā reformēja savu krimināltiesību sistēmu: 2013. gada 1. janvārī spēkā stājās jauns likums par tiesām, jauns likums par prokuratūru, jauns kriminālkodekss un jauns kriminālprocesa kodekss. Likums par Tiesnešu padomi un likums par Prokuroru padomi stājās spēkā 2011. gadā. Šie seši likumi papildina likumu par Īpašo prokuratūru, kas paredz īpašo prokuroru, kuri cita starpā ir atbildīgi par organizētās noziedzības, korupcijas un terorisma izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ekskluzīvo un subsidiāro kompetenci.

Jaunā tiesu struktūra ietvers pirmā līmeņa tiesas, Apelācijas tiesu un Augstāko tiesu. Ar likumu par tiesām pirmā līmeņa tiesās un Apelācijas tiesā izveido departamentus krimināllietu iztiesāšanai par smagiem noziegumiem, tostarp to lietu iztiesāšanai, kuras ir Īpašās prokuratūras ekskluzīvā vai subsidiārā kompetencē. Valdība ir apsvērusi Prištinas pirmā līmeņa tiesā izveidot īpašu krimināllietu palātu, lai iztiesātu smagu noziegumu lietas jomās, kas ir Īpašās prokuratūras ekskluzīvā un subsidiārā kompetencē. Joprojām nav skaidrības, kāda šai īpašajai krimināllietu palātai būtu saistība ar departamentiem krimināllietu iztiesāšanai par smagiem noziegumiem, kas tiks izveidoti pirmā līmeņa tiesās un Apelācijas tiesā.

Kosovai tiesu sistēmas reforma būtu jāīsteno tādā veidā, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti, pārskatatbildību un objektivitāti, tostarp veltot pietiekamus finanšu un cilvēkresursus jaunās tiesu sistēmas darbībai. Tiesneši un prokurori 2009. gadā izgāja drošības pielaides procedūru. Tiesnešu un Prokuroru padomēm būtu jāpieliek īpašas pūles, lai novērstu politisku iejaukšanos noziegumu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā; nodrošinātu tiesnešu un prokuroru pārredzamu darbā pieņemšanas procedūru, personas drošības pārbaudi un iecelšanu amatā, vakantās amata vietas aizpildot ar pārstāvjiem no mazākumtautību grupām; un sauktu pie disciplinārās atbildības visās ar korupciju tiesu iestādēs saistītajās lietās. Tiesnešu padomei būtu jāturpina īstenot savu stratēģiju nolūkā samazināt tiesas lietu skaitu, par kurām vēl nav pieņemts lēmums.

2012. gada aprīlī tika pieņemts jauns kriminālkodekss, kas stājās spējā 2013. gada janvārī. Tas cita starpā ietver noteikumus par migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, narkotisko vielu ražošanu un nelikumīgu tirdzniecību, organizēto noziedzību, korupciju un ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Tā noteikumos ir ievērota Īpašās prokuratūras ekskluzīvā un subsidiārā kompetence. Taču noteikumi par korupciju ir jāizskata sīkāk. Noteikumi par ārvalstnieku izraidīšanu no Kosovas nav pilnībā atbilstīgi likumā par ārvalstniekiem paredzētajiem noteikumiem. Nodaļa par sodāmības reģistriem neietver noteikumus par informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

2012. gada 22. decembrī tika pieņemts jauns kriminālprocesa kodekss, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī. Daži no tā noteikumiem ir atbilstīgi ES normām, tostarp normām par datu aizsardzību. Citi noteikumi rada pamatu bažām. Jaunais kodekss ietver dažus noteikumus, kas var ietekmēt tiesību aktu atpakaļejoša spēka aizlieguma principu. Kriminālprocesa kodeksa projektā paredzēts, ka uz izskatīšanā esošajām lietām attieksies iepriekšējais kodekss, savukārt pieņemtā kodeksa pārejas noteikumi attieksies arī uz kriminālprocesiem, kas uzsākti līdz 2013. gada 1. janvārim, uz lietām, kurās ir izvirzītas un apstiprinātas apsūdzības, un uz lietām, kurās apsūdzības ir izvirzītas, bet vēl nav apstiprinātas. Jaunajā kriminālprocesa kodeksā ir paredzēts tikai desmit dienu pārejas periods, kas nebija pietiekams laiks visiem dalībniekiem sagatavoties tā īstenošanai. Tas varētu radīt problēmas attiecībā uz tiesvedību. Visbeidzot, kriminālprocesa kodeksa jauno noteikumu par pirmstiesas liecinieku liecībām piemērošana ar atpakaļejošu spēku var ierobežot pirmstiesas liecību atzīšanu par pamatu notiesājošam spriedumam krimināllietās, kuru izskatīšana jau ir sākta. Vairāki kriminālprocesa noteikumi būti izskatāmi rūpīgāk.

Lai stiprinātu Kosovas tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti, pārskatatbildību un objektivitāti, būtisks priekšnosacījums ir jaunā likuma par tiesām, jaunā likuma par prokuratūru, jaunā kriminālkodeksa un jaunā kriminālprocesa kodeksa pareiza īstenošana. Tādēļ Kosovai būtu 2013. gada otrajā pusē jāapsver vispārējas pārbaudes veikšana par to, kā funkcionē pārstrukturētā krimināltiesību sistēma, tostarp jānovērtē, kā šie četri likumi ir īstenoti.

3.3.1. Organizētās noziedzības, korupcijas un terorisma novēršana un apkarošana

Kosova ir izveidojusi tiesisku regulējumu un iestāžu struktūru nolūkā apkarot organizēto noziedzību un korupciju, taču jāturpina uzlabot sadarbību starp policiju, muitas iestādēm un prokuroriem attiecībā uz šādu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu[17]. Ir jāuzlabo sadarbība starp policiju un prokuratūru, lai nodrošinātu, ka aizvien lielākā skaitā gadījumu pēc izmeklēšanas tiek uzsākta kriminālvajāšana, un lai nodrošinātu proaktīvu pieeju smagu noziegumu apkarošanā saskaņā ar stratēģiju un rīcības plānu par policijas darbību, kas balstīta uz izlūkdatiem. Policijas izmeklēšanas spējas ir atbilstīgas, taču muitas iestāžu spējas būtu jāuzlabo. Būtu jāuzlabo sadarbība starp prokuratūru un finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU), lai, sākot izmeklēšanu par neizskaidrojamas izcelsmes bagātību, piemērotu proaktīvu pieeju. Finanšu ziņu vākšanas vienības darbība un sadarbība ar policiju 2012. gadā uzlabojās. Jaunās liecinieku aizsardzības programmas pamati tika likti 2012. gadā, taču šajā jomā būs nepieciešami būtiski budžeta piešķīrumi un spēju veidošana. Tiek sagaidīts, ka Kosova pieņems jaunu korupcijas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānu, un tā jau ir pieņēmusi jaunu stratēģiju un rīcības plānu organizētās noziedzības apkarošanai. Kosovai būtu jāpieliek īpašas pūles, lai izveidotu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un galīgo tiesas nolēmumu rezultātu uzskaiti lietās saistībā ar organizēto noziedzību un korupciju, tostarp narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Īpašajai prokuratūrai ir būtiska loma smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā Kosovā. Pie īpašiem prokuroriem pieskaitāmi EULEX prokurori un Kosovas valsts prokurori, kuriem ir pilnvaras un pienākums veikt kriminālizmeklēšanu un izmeklēt smagus noziegumus, kuri ir Īpašās prokuratūras ekskluzīvā[18] un subsidiārā[19] kompetencē. Valdība 2012. gadā apsvēra izmaiņu veikšanu attiecībā uz Īpašās prokuratūras kompetenci vai arī apsvēra paplašināt Īpašās prokuratūras ekskluzīvo kompetenci veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, piešķirot to visiem prokuroriem Kosovā. Šādas reformas būtu jāīsteno vienīgi tad, kad ir gūta lielāka pieredze par to, kā krimināltiesību sistēmas jaunā struktūra darbojas praksē. Īpašās prokuratūras ekskluzīvā un subsidiārā kompetence būtu jāsaglabā. Saistībā ar iepriekšminēto krimināltiesību sistēmas vispārēju pārskatīšanu Kosova un ES var sākt kopīgi apsvērt to, kā Īpašās prokuratūras kompetenci vislabāk pielāgot krimināltiesību sistēmas jaunajai struktūrai.

Ir ieviests tiesiskais regulējums un iestāžu struktūra, lai apkarotu narkotisko vielu un prekursoru nelikumīgu tirdzniecību. Taču nav pietiekamu resursu, lai īstenotu Kosovas narkomānijas apkarošanas politiku, un trūkst uz izlūkdatiem balstītas pieejas. Kosovas centieni pārtraukt heroīna kontrabandu no Afganistānas caur Turciju uz ES tirgiem un kokaīna kontrabandu no Latīņamerikas caur Melnkalni un Albāniju uz ES joprojām nav pietiekami. Kosovai joprojām ir grūtības samazināt marihuānas audzēšanu un kontrabandu uz ES. Narkotiku konfiskācijas gadījumu skaits 2012. gadā palielinājās, taču joprojām ir samērā neliels; uzsākto tiesas procesu skaits pēc izmeklēšanas ir nepietiekams. Kosova sadarbību ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) sāka 2009. gadā. Kosovas likums par narkotiskām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem ietver starptautiskās normas cīņā pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, kā arī narkomānijas preventīvos aspektus. Kriminālkodeksā noteikti sodi par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un rīcības plānā risināts jautājums par pieprasījuma un piedāvājuma samazinājumu. Kosovai būtu ievērojami jāstiprina savi centieni saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu.

Šobrīd tiek izstrādāts tiesiskais regulējums un iestāžu struktūra cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Kosova joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes un tranzīta vieta. Joprojām turpinās tendence pārdot sievietes uz ES seksuālai izmantošanai. Bērnu tirdzniecība ubagošanas nolūkā un nelikumīgās migrācijas sekmēšana, bieži vien izmantojot pilnīgi vai daļēji viltotus dokumentus, joprojām ir būtiska problēma. Jaunais kriminālkodekss ietver noteikumus par cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu. Tas paredz lielākus sodus par bērnu tirdzniecību. Policija 2012. gadā sāka vairākas ar cilvēku tirdzniecību saistītas kriminālizmeklēšanas, taču šādu noziegumu kriminālvajāšanas gadījumu skaits un notiesājošu spriedumu skaits joprojām ir zems. Valdība vēl nav pieņēmusi likumu par cilvēku tirdzniecību, kā tas paredzēts likumdošanas programmā. Ir ieviesta stratēģija un rīcības plāns cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Taču Kosovai būtu ievērojami jāstiprina savi centieni apkarot cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās migrācijas sekmēšanu, tostarp izstrādājot jaunu likumu par cilvēku tirdzniecību.

Kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība Kosovā joprojām ir problēma. Kriminālkodeksā ir ietverti noteikumi par ieroču nelikumīgu tirdzniecību, un Kosova ir izstrādājusi stratēģiju un rīcības plānu ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai. Terorisms, kura izcelsmes vieta ir Kosova, rada Kosovai un ES mazākus draudus nekā organizētā noziedzība un korupcija. Kosovai ir terorisma apkarošanas un valsts drošības stratēģija un rīcības plāns. Šīs stratēģijas būtu pilnībā jāīsteno.

Saskaņā ar likumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu ziņu vākšanas vienība ir neatkarīga institūcija, kas izmeklēšanas struktūrām sniedz finanšu informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. EULEX vadītā finansiālās izmeklēšanas centra funkcijas nesen ir tikušas nodotas Kosovas finanšu ziņu vākšanas vienībai. Finanšu ziņu vākšanas vienības sadarbība ar bankām 2012. gadā uzlabojās, un tika ziņots par lielāku skaitu skaidras naudas darījumu. Valdība ar ES un Eiropas Padomes palīdzību ir arī izstrādājusi grozījumus šim likumam, lai risinātu problēmas četrās jomās: valsts riska novērtējums, kriminālatbildības noteikšanas regulējums, sankcijas par noteikumu pārkāpšanu un starptautiskā sadarbība. Šo grozījumu mērķis ir likumā izmantotās definīcijas atjaunināt atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem, stiprināt finanšu ziņu vākšanas vienības funkcionālo neatkarību un precizēt noteikumus par informācijas apmaiņu, klientu uzticamības pārbaudi, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, uzraudzību, sankcijām un kazino. Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm ir uzlabojusies: finanšu ziņu vākšanas vienība ir noslēgusi saprašanās memorandu ar septiņām valstīm[20]. Ar Slovēnijas atbalstu Kosova vēlas pieteikties dalībai finanšu ziņu vākšanas vienību Egmont grupā. Kosovai būtu jāapsver turpmāki grozījumi savos tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecībā uz īpašu apmācību un statistikas rādītājiem un būtu jāīsteno atbilstīgā stratēģija un rīcības plāns.

Aktīvu konfiskāciju zināmā mērā reglamentē kriminālkodekss un kriminālprocesa kodekss. Valdība ir izstrādājusi likumu par plašākām pilnvarām attiecībā uz aktīvu konfiskāciju. Saskaņā ar šo likumu varētu noteikt konfiskāciju, kas pamatota ar notiesājošu spriedumu, un zināmās robežās varētu noteikt uzkrātās bagātības konfiskāciju. Konfiskācijas pilnvaras attiecas arī uz aktīviem, kas nav noziedzīgā nodarījumā gūti materiālie labumi, uz aktīviem, kurus saņēmis atbildētājs, kas ir miris vai atstājis Kosovu, un uz trešām personām pārvestiem aktīviem. Bona fide pirkuma gadījumā pārvestos aktīvus nedrīkst konfiscēt. Ar šo likumprojektu ir ieviests jēdziens "apgrieztais pierādīšanas pienākums", saskaņā ar kuru atbildētājam ir jāpierāda, kā viņš ir ieguvis savus arestētos aktīvus. Aģentūra, kas pārvalda arestētos vai konfiscētos aktīvus, palīdz tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm izpildīt lēmumus par aktīvu arestēšanu un konfiskāciju. Kosovai būtu jāpieņem un jāīsteno likumprojekts par plašākām pilnvarām attiecībā uz aktīvu konfiskāciju.

Kosova ir izstrādājusi plašu tiesisku regulējumu un iestāžu struktūru korupcijas apkarošanai, tostarp tiesību aktus par valsts amatpersonu īpašuma deklarāciju, interešu konfliktu novēršanu publiskajā sektorā, ziņotājiem, publisko iepirkumu un politisko partiju finansēšanu. Korupcijas novēršanas aģentūra ir atbildīga par to, lai tiesību akti par aktīvu deklarēšanu un interešu konfliktu novēršanu tiktu īstenoti. Šī aģentūra var sākt iepriekšēju izmeklēšanu saistībā ar korupciju, un lietas, kurās ir aizdomas par korupciju, var nodot policijai vai prokuratūrai. Tā ir parakstījusi saprašanās memorandu ar EULEX. Neraugoties uz tās pilnvarām, tā var pārbaudīt aktīvu izcelsmi vienīgi tad, ja ir aizdomas par aktīvu iegūšanu nelikumīgā veidā. Aģentūras pieredze saistībā ar korupcijas risku apzināšanu un uzraudzību publiskajā sektorā, tostarp riskam pakļautās nozarēs veicot riska novērtējumus, joprojām ir ierobežota. Kosovai būtu jāapsver, vai šai aģentūrai pienākumu izpildei ir nepieciešami papildu resursi.

2012. gadā prezidenta vadībā tika izveidota Korupcijas novēršanas padome, lai uzlabotu koordināciju starp dažādajām struktūrām, kas iesaistītas cīņā pret korupciju. Tāpat arī Īpašā prokuratūra ir izveidojusi korupcijas novēršanas darba grupu, savukārt policija ir izveidojusi ekonomisko noziegumu un korupcijas novēršanas nodaļu. Ir jānoskaidro, cik lielā mērā šo korupcijas apkarošanas struktūru pienākumi pārklājas.

Lai gan spēkā ir mūsdienīgs likums par publisko iepirkumu, publiskā iepirkuma procedūru ļaunprātīga izmantošana Kosovā joprojām ir liela problēma. Šis likums būtu pilnībā jāievieš, un visu veidu pārkāpumi būtu jāizmeklē un par tiem būtu jāsauc pie atbildības. Likums par politisko partiju finansēšanu būtu jāgroza tā, lai ziedojumi no juridiskām personām, kuras piegādā arī preces un sniedz pakalpojumus valsts pārvaldei, tiktu aizliegti vai stingri reglamentēti, lai politiskajām partijām tiktu noteikta prasība par vienu bankas kontu, un tiktu noteikti finanšu pārskatu publicēšanas termiņi. Lai saistībā ar korupcijas apkarošanu sasniegtu konkrētus rezultātus, būtu jāīsteno viss Kosovas regulējums korupcijas novēršanas jomā.

Jauns likums par policiju reglamentē policijas pienākumus un pilnvaras. Joprojām nav sekundāro tiesību aktu, proti, par policijas darbinieku spēka pielietošanu un šaujamieroču izmantošanu, datu aizsardzību un disciplināriem pasākumiem. Likums par policijas inspekciju reglamentē neatkarīgās policijas inspekcijas pilnvaras, kura izskata sūdzības un disciplinārlietas un kura var sākt kriminālizmeklēšanu pret policistiem. Attiecības starp policiju un policijas inspekciju 2012. gadā uzlabojās, un inspekcija 2012. gadā vairākos gadījumos sāka arī jaunu izmeklēšanu. Sekundārie tiesību akti ir nepieciešami, lai vēl nepieņemto likumu par policijas inspekciju varētu īstenot pilnībā. Visi nepieciešamie sekundārie tiesību akti par likumu par policiju un likumu par policijas inspekciju būtu jāpieņem un jāīsteno.

Kosova 2012. gadā izstrādāja likumu par telesakaru pārtveršanu, kas ļauj policijai, Kosovas izlūkošanas aģentūrai, muitas iestādēm un EULEX likumīgi pārtvert elektronisko saziņu un pieprasīt elektroniskās saziņas saturu, atrašanās vietas datus un informācijas plūsmas datus tiesībaizsardzības vai valsts drošības nolūkā. Lai arī likumprojekta mērķis un darbības joma, šķiet, atbilst E-privātuma direktīvas noteikumiem[21], ir paustas bažas attiecībā uz to saskaņošanu ar Datu saglabāšanas direktīvas noteikumiem[22]. Turpmākajos tiesību aktos saskaņā ar Eiropas paraugpraksi skaidri jānošķir starp tiesas sankcionētu saziņas pārtveršanu un pārtveršanu izlūkošanas dienestu mērķiem. Valdībai būtu jāapsver datu saglabāšanas reglamentēšana tiesībaizsardzības nolūkiem, jo īpaši attiecībā uz datu saglabāšanas darbības jomu, mērķi, samērīgumu, datu kategorijām, piekļuvi datiem, glabāšanas periodiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Datu saglabāšanas direktīvu.

Likums par liecinieku aizsardzību tika pieņemts 2011. gadā un stājās spēkā 2012. gadā. Tas reglamentē smagu noziegumu liecinieku aizsardzību. Šis likums lielā mērā ir saskaņā ar Eiropas paraugpraksi, bet tā īstenošanai ir nepieciešami sekundārie tiesību akti par tādiem jautājumiem kā identitātes maiņa, budžeta noteikumi, prasības par "drošām mājām" un aptaujas lapas upuriem. 2013. gada janvārī tika parakstīts starptautisks nolīgums par liecinieku pārvietošanu, pamatojoties uz Eiropola modeli. Kad tas būs stājies spēkā, Kosovas liecinieku aizsardzības direktorāts darbosies paralēli EULEX liecinieku aizsardzības programmai, kas saskaņā ar EULEX pilnvarām joprojām ir atbildīga par noziegumu liecinieku aizsardzību.

3.3.2. Sadarbība tiesībaizsardzības jomā

Kosova policijas sadarbības nolīgumus ir noslēgusi ar Austriju, Zviedriju, Horvātiju, Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, nolīgumus par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ar Franciju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, nolīgumu par sadarbību drošības jomā ar Vāciju un nolīgumu par organizētās noziedzības un nelikumīgās migrācijas apkarošanu ar Ungāriju. Kosovai ir sadarbības nolīgumi ar desmit valstīm[23].

Kosova 2011. gadā izveidoja struktūrvienību starptautiskai sadarbībai tiesībaizsardzības jomā (ILECU). Tāpat kā citviet Rietumbalkānos, šīs struktūrvienības mērķis ir sekmēt stratēģisko un operatīvo sadarbību ar kaimiņvalstu un ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Kosovas ILECU ir policijas vienība, un līdz ar to tai ir piekļuve visām valsts datubāzēm. Apstrādājot personas datus, tai ir stingri jāievēro likums par datu aizsardzību. Tāpat arī policija nesen EULEX sniedza piekļuvi policijas informācijas sistēmai un robežpārvaldības sistēmai. Šāda informācijas apmaiņa, visticamāk, atvieglos smagu noziegumu izmeklēšanu Kosovā, taču policijai un EULEX būtu jācenšas arī formalizēt kriminālinformācijas un izlūkdatu apmaiņu tehniska risinājuma veidā.

Kosovas stratēģiskā un operatīvā sadarbība tiesībaizsardzības jomā ar kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm notiek neoficiālā līmenī. Ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir cieša sadarbība tiesībaizsardzības jomā, un uzlabojas attiecības ar Serbiju, pateicoties ES atbalstam, un Bosniju un Hercegovinu. Kosova plāno uz Austriju, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju un Šveici nosūtīt sadarbības koordinatorus tiesībaizsardzības jomā. Kosovai būtu jāturpina attīstīt sadarbību tiesībaizsardzības jomā ar visām ieinteresētajām kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm. Tai būtu jāizpēta sadarbības iespējas ar Eiropolu, Interpolu un reģionālajām tiesībaizsardzības organizācijām.

3.3.3. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Kosova ir noslēgusi nolīgumus par savstarpēju tiesisko palīdzību ar Horvātiju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Turciju; nolīgumus par izdošanu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Turciju un nolīgumus par notiesāto personu nodošanu ar Beļģiju, Šveici, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Turciju. Sarunas ar Vāciju, Itāliju un Albāniju par savstarpējo tiesisko palīdzību, izdošanu un notiesāto personu nodošanu ir pabeigtas. Kosova ir vērsusies vēl pie 23 valstīm nolūkā apspriest turpmākus nolīgumus[24].

Papildus šiem divpusējiem nolīgumiem juridiskais pamats savstarpējai tiesiskai palīdzībai ar trešām valstīm ir likums par starptautisko tiesisko sadarbību. Saskaņā ar tehnisku vienošanos ar Tieslietu ministriju EULEX joprojām darbojas kā saskarne ar valstīm, kas nav atzinušas Kosovas neatkarību. Likums par starptautisko tiesisko sadarbību ietver prasību par savstarpību attiecībā uz savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījumu apstrādi. Kosova ir nosūtījusi vairākus pieprasījumus Serbijai, taču atteicās izskatīt šādus pieprasījumus no Serbijas, jo netika ievērota savstarpība.

Lai arī Kosova nav Eiropas Padomes locekle, tai būtu jāapsver visu Eiropas Padomes attiecīgo konvenciju par savstarpējo tiesisko palīdzību ratificēšana. Tai būtu arī jāizpēta sadarbības iespējas ar Eurojust.

3.3.4. Datu aizsardzība

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir garantētas konstitūcijā, likumā par piekļuvi oficiāliem dokumentiem un likumā par personas datu aizsardzību. Sīkāki noteikumi par datu aizsardzību ir ietverti likumā par informācijas klasificēšanu un drošības pielaidi. Ar likumu par Datu aizsardzības aģentūru un sekundāriem tiesību aktiem par Datu aizsardzības iestādes darbinieku izvērtēšanu ir jāīsteno šis tiesiskais regulējums.

Likums par datu aizsardzību reglamentē datu apstrādi valsts un privātās struktūrās, personas datu pārziņa un datu apstrādātāja pienākumus un datu subjektu tiesības. Tajā ir noteiktas sankcijas par būtiskiem datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Šis likums lielā mērā atbilst ES acquis, taču, lai saistībā ar datu aizsardzību gūtu turpmāku progresu, jāīsteno attiecīgā regula un sekundārie tiesību akti.

Šis likums ietver vairākus ierobežojumus attiecībā uz datu subjektiem sniedzamo informāciju, piekļuves tiesībām un tiesībām papildināt, labot vai dzēst datus. Sabiedriskā drošība ir šāds izņēmums. Šis noteikums ir atbilstīgs ES acquis, taču tā īstenošana būtu jāuzrauga. Vairumam dalībvalstu ir noteikumi, kas sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ ļauj ierobežot datu subjektu tiesības piekļūt saviem personas datiem. Attiecībā uz datu subjektu tiesībām sīkāk jāprecizē darbības joma un iespējamie izņēmumi.

Likums par datu aizsardzību nosaka Datu aizsardzības aģentūras galvenā uzraudzītāja neatkarību. Neatkarības formālie aspekti ir garantēti, taču šie noteikumi ir jāīsteno praksē. Uzraudzītāju de facto neatkarība šķiet atbilstoša: visi pieci uzraudzītāji ir izraudzīti un ir sākuši pildīt savus amata pienākumus.

Aģentūrai ir pašai savs budžets, kas saskaņā ar likumu par datu aizsardzību tiek pārvaldīts neatkarīgi. Tās budžets šķiet atbilstošs, un aģentūra ir aizpildījusi lielāko daļu savu amata vietu. Tā ir izveidojusi darba grupas nolūkā izstrādāt noteikumus par personas datu apstrādi saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Datu aizsardzības padome ir apstiprinājusi sarakstu ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, kurām ir pienācīgs datu aizsardzības līmenis. Lai arī nav pietiekams skaits darbinieku, aģentūra valsts un privātās organizācijās ir veikusi 50 pārbaudes un revīzijas, lai novērtētu, vai tās ievēro datu aizsardzības noteikumus.

Ar šo aģentūru apspriežas arī, pirms tiek pieņemti ar personas datu apstrādi saistīti likumdošanas un administratīvie pasākumi. Ar aģentūru apspriedās par 13 normatīvo aktu projektiem, taču ar to neapspriedās, pirms tika pieņemts likums par policiju vai jaunais kriminālprocesa kodekss. Saskaņā ar pilnvarām ar šo aģentūru nākotnē būtu jāapspriežas par visiem tiesību aktu projektiem saistībā ar personas datu apstrādi.

3.4. 4. TEMATISKĀ DAĻA: ar pārvietošanās brīvību saistītās pamattiesības

Cilvēktiesības un pamattiesības ir nostiprinātas Kosovas konstitūcijā. Konstitūcijā ir uzskaitīti galvenie starptautiskie nolīgumi un instrumenti, kuri ir tieši piemērojami Kosovā[25]. Pretrunu gadījumā starptautiskie nolīgumi, kurus Kosova ir ratificējusi, prevalē pār valsts tiesību aktiem. Šajos nolīgumos nostiprinātās cilvēktiesības un pamattiesības interpretē saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.

Saskaņā ar konstitūciju privātpersonas savu pamattiesību pārkāpumu gadījumā var vērsties Konstitucionālajā tiesā. Asamblejai ir komiteja cilvēktiesību, dzimumu līdztiesību, bezvēsts pazudušo personu un lūgumrakstu jautājumos, kuras uzdevums ir izskatīt visus jautājumus saistībā ar cilvēktiesībām, izskatīt pilsoņu lūgumrakstus un pārraudzīt tās kompetences jomā esošo likumu īstenošanu. Kosova ir izveidojusi struktūras centrālā un pašvaldību līmenī, lai uzlabotu cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību, sekmēšanu un īstenošanu. Drīz paredzēts izstrādāt jaunu stratēģiju un rīcības plānu par cilvēktiesību jautājumiem.

Kosovai ir stabils tiesiskais regulējums cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības jomā. Dažādos valdības līmeņos ir daudz iestāžu un struktūru, kuras ir atbildīgas par šādu tiesību īstenošanu. Šobrīd Kosovā tiek izstrādāti sekundārie tiesību akti šajā jomā, saistībā ar kuriem būtu jāapspriežas ar pašvaldību iestādēm.

Eiropas Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas nosaka par pienākumu aizsargāt personas pret draudiem, naidu, vardarbību vai diskrimināciju viņu etniskās, kultūras, lingvistiskās vai reliģiskās identitātes dēļ, Kosovā ir tieši piemērojama. Valsts tiesiskais regulējums ietver arī noteikumus, kas mudina Kosovas iestādes nodrošināt mazākumtautību drošību, cita starpā ar likumu par kopienu un to locekļu tiesību aizsardzību un sekmēšanu un ar likumu par valodu izmantošanu. Kosovai ir stratēģija un rīcības plāns par romu, aškalu un ēģiptiešu mazākumtautību integrāciju, taču šo mazākumtautību situācija joprojām ir ļoti grūta. Šī stratēģija un rīcības plāns tiek īstenoti ierobežotā apmērā, galvenokārt tāpēc, ka trūkst politiskās gribas un ministriju un pašvaldību spējas ir vājas.

Kosovai ir tiesiskais regulējums, kas nodrošina diskriminācijas novēršanu, tostarp likums par dzimumu līdztiesību, likums par diskriminācijas novēršanu, likums par personu ar invaliditāti nodarbināšanu un ombuda likums. Likums par diskriminācijas novēršanu tiek pārskatīts nolūkā stiprināt tā sankciju mehānismu. Taču sociālās iekļautības, tostarp diskriminācijas novēršanas, jomā ir gūts neliels progress. Likums par diskriminācijas novēršanu apvienojumā ar ne īpaši aktīvu pilsonisko sabiedrību vēl nav izveidojis efektīvu mehānismu aizsardzībai pret diskrimināciju. Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopiena saskaras ar stigmatizāciju un vardarbības draudiem. Lai gan pastāv tiesību akti, cilvēki ar invaliditāti saskaras ar būtiskām problēmām saistībā ar piekļuvi infrastruktūrai, palīdzībai, medicīniskai aprūpei, nodarbinātībai un aizsardzībai pret diskrimināciju. Tiesiskais regulējums būtu jāstiprina, lai Kosovā nodrošinātu dzimumu līdztiesību.

Šis tiesiskais regulējums, kas sekmē mazākumtautību piekļuvi ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem, tostarp civilstāvokļa aktu reģistram, ir apmierinošs, bet tā īstenošana joprojām ir ierobežota. Nesen publicētā EDSO ziņojumā konstatēts, ka, neraugoties uz pašvaldību pienākumu sniegt pakalpojumus visās oficiālajās valodās, to mazākumtautību pārstāvji, kuras attiecīgajā pašvaldībā ir skaitliskā mazākumā, bieži vien nespēj sazināties ar civilstāvokļa aktu reģistra darbiniekiem un saņemt dokumentus savā dzimtajā valodā. Mazākumtautību pārstāvji, kuri ir analfabēti, saskaras ar papildu šķēršļiem saistībā ar veidlapu aizpildīšanu, lai piekļūtu civilstāvokļa aktu reģistram[26].

Serbu mazākumtautības pārstāvji ir pauduši bažas par pārvietošanās brīvību saistībā ar to, kā Kosova īsteno nolīgumu ar Serbiju par pārvietošanās brīvību. Viņi ir saskārušies ar kavējumiem saistībā ar vadītāja apliecību un transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu saņemšanu, kā arī ar problēmām saistībā ar to saņemšanu atbilstīgajā valodā, un visi šie aspekti var negatīvi ietekmēt pārvietošanās brīvību. Ombuds ir izskatījis dažas no šīm sūdzībām, galvenokārt sūdzības saistībā ar to, ka pašvaldību līmenī nav veikta īstenošana.

Etniskās piederības dēļ izdarīti noziegumi Kosovā tiek pastrādāti pret visām mazākumtautībām, tostarp albāņiem, teritorijās, kurās tie nav vairākumā. Etniskās piederības dēļ izdarītu noziegumu skaits ir palielinājies attiecībā pret serbiem, kas ir atgriezušies, un serbu drošība uz dienvidiem no Ibaras upes ir pasliktinājusies.

Pašvaldību drošības padomes, ko vada vietējie mēri un kuru sastāvā ir pašvaldību mazākumtautību pārstāvji, ir galvenās vietējās struktūras, kuru uzdevums ir risināt jautājumu saistībā ar mazākumtautību drošību. Šo padomju darbība joprojām nav konsekventa, un daudzas pašvaldības šādas struktūras vēl nav izveidojušas. Valdība 2011. gadā pieņēma stratēģiju un rīcības plānu kopienu drošībai.

4. Vīzu režīma liberalizācijas ietekmes uz drošību un migrāciju novērtējums 4.1. Vīzu režīma liberalizācijas ietekme uz drošību Kosovā

Kosovā joprojām ir lielas problēmas saistībā ar organizētās noziedzības un korupcijas efektīvu novēršanu un apkarošanu. Plaši izplatītas ir noziedzīgas darbības, piemēram, heroīna, kokaīna un hašiša kontrabanda, nelikumīgās migrācijas sekmēšana, cilvēku tirdzniecība, ieroču nelikumīga tirdzniecība, kā arī cigarešu un degvielas kontrabanda[27]. Peļņu nesošas pārrobežu nelikumīgas darbības apvienojumā ar ekonomisko atpalicību un ierobežotām administratīvajām spējām rada ievērojumus stimulus kukuļdošanai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un publiskā iepirkuma procedūru ļaunprātīgai izmantošanai. Neraugoties uz EDSO[28] un Transparency International[29] konstatētajiem minimālajiem uzlabojumiem 2012. gadā, korupcija Kosovā joprojām ir būtiska problēma.

Kosova ir izveidojusi tiesisku regulējumu un iestāžu struktūru organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai, taču jāturpina uzlabot sadarbību starp policiju, muitas iestādēm un prokuroriem attiecībā uz šādu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Būtu jāuzlabo sadarbība starp policiju un prokuratūru, lai nodrošinātu, ka palielinās to gadījumu skaits, kad pēc izmeklēšanas tiek uzsākta kriminālvajāšana, un lai nodrošinātu proaktīvu pieeju smagu noziegumu apkarošanā saskaņā ar stratēģiju un rīcības plānu par policijas darbību, kas balstīta uz izlūkdatiem. Policijas izmeklēšanas spējas ir atbilstīgas, taču muitas spējas būtu jāuzlabo. Būtu jāuzlabo sadarbība starp prokuratūru un finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU), lai nodrošinātu proaktīvu pieeju attiecībā uz izmeklēšanu sākšanu saistībā ar neizskaidrojamas izcelsmes bagātību. Finanšu ziņu vākšanas vienības darbība un sadarbība ar policiju 2012. gadā uzlabojās. Jaunas liecinieku aizsardzības programmas pamati tika likti 2012. gadā.

Nav pietiekamu resursu, lai īstenotu Kosovas narkomānijas apkarošanas politiku, un trūkst uz izlūkdatiem balstītas pieejas. Kosovas veiktie pasākumi, lai pārtrauktu heroīna kontrabandu no Afganistānas caur Turciju uz ES tirgiem un kokaīna kontrabandu no Latīņamerikas caur Melnkalni un Albāniju uz ES, joprojām nav pietiekoši. Kosovai joprojām ir grūtības samazināt marihuānas audzēšanu un tirdzniecību uz ES. Narkotiku konfiskācijas gadījumu skaits 2012. gadā palielinājās, bet joprojām ir pieticīgs; uzsākto tiesas procesu skaits pēc izmeklēšanas ir nepietiekams.

Šobrīd tiek izstrādāts tiesiskais regulējums un iestāžu struktūra cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Kosova joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes un tranzīta vieta. Joprojām turpinās tendence pārdot sievietes uz ES seksuālai izmantošanai. Bērnu tirdzniecība ubagošanas nolūkā un nelikumīgās migrācijas sekmēšana, bieži vien izmantojot pilnīgi vai daļēji viltotus dokumentus, joprojām ir būtiska problēma. Kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība Kosovā joprojām ir problēma.

Kosovai ir plašs tiesiskais regulējums un iestāžu struktūras korupcijas apkarošanai. Korupcijas novēršanas aģentūra ir atbildīga par to, lai tiesību akti par aktīvu deklarēšanu un interešu konfliktu novēršanu tiktu īstenoti. Aģentūras pieredze saistībā ar korupcijas risku apzināšanu un uzraudzību publiskajā sektorā, tostarp riskam pakļautās nozarēs veicot riska novērtējumus, joprojām ir ierobežota. Pārējo divu korupcijas novēršanas struktūru funkcijas un pienākumi saistībā ar korupcijas apkarošanu pārklājas, kas ierobežo to efektivitāti šajā saistībā.

Lai gan spēkā ir mūsdienīgs likums par publisko iepirkumu, publiskā iepirkuma procedūru ļaunprātīga izmantošana Kosovā joprojām ir liela problēma. Likums par politisko partiju finansēšanu neliedz saņemt ziedojumus no juridiskām personām, kuras valsts pārvaldei piegādā arī preces un sniedz pakalpojumus.

Pašreizējā situācija saistībā ar tiesiskā regulējuma un iestāžu attīstību nozīmē, ka Kosovas spējas efektīvi apkarot organizēto noziedzību un korupciju joprojām ir ierobežotas, un tas var būtiski ietekmēt ES iekšējo drošību. Salīdzinājumā ar organizētās noziedzības un korupcijas radītajiem draudiem terorisms, kura izcelsmes vieta ir Kosovā, šķiet, ES iekšējai drošībai rada mazākus draudus.

Kosova tiek aicināta apsvērt šajā ziņojumā minētos ieteikumus, lai mazinātu organizētās noziedzības un korupcijas radītos draudus ES iekšējai drošībai.

4.2. Vīzu režīma liberalizācijas ietekme uz migrāciju Kosovā

Komisija turpināja uzraudzīt piecus vīzu ceļvedī minētos rezultātu rādītājus, proti, vīzu atteikumu procentu, ieceļošanas atteikumu procentu Šengenas zonā, nelegālo uzturēšanās gadījumu skaitu ES dalībvalstīs, patvēruma pieteikumu skaitu un noraidīto atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaitu. Tas, ka sarunu par vīzu dialogu laikā šie rezultātu rādītāji būtiski pasliktinājās, tiks izmantots par indikatīvu atsauci, lai novērtētu vīzu režīma liberalizācijas ietekmi uz migrāciju Kosovā.

Laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam tika novērotas šādas tendences:

– vīzu atteikumu procents Kosovas pilsoņiem Šengenas zonā bija ļoti atšķirīgs,

– to Kosovas pilsoņu skaits, kuriem tika atteikta ieceļošana ES dalībvalstīs, divkārši palielinājās no 315 līdz 645,

– to gadījumu skaits, kad tika atklāts, ka Kosovas pilsoņi dalībvalstīs uzturas nelegāli, samazinājās no 5060 līdz 4180,

– patvēruma pieteikumu skaits, ko Kosovas pilsoņi iesnieguši dalībvalstīs, samazinājās no 14 352 līdz 9865, taču 6 % atzīšanas īpatsvars palika salīdzinoši nemainīgs,

– noraidīto atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaits un to atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaits, par kuriem vēl nav pieņemts lēmums, samazinājās no 243 līdz 199.

Pielikumā 6.1. līdz 6.6. tabulā ir norādīti dati, uz kuriem šie novērojumi ir balstīti.

– Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem visas īstermiņa uzturēšanās vīzas, ko dalībvalstis ir izsniegušas Kosovas pilsoņiem, ir vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu[30]. Dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu 2011. gadā iesniegtā statistika apliecināja būtiskas atšķirības Šengenas zonā: vislielāko skaitu vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu Kosovas pilsoņiem izsniedza Šveice (16 288), Vācija (12 526), Itālija (7066) un Grieķija (4083).

– Kosovas pilsoņu skaits, kuriem tika atteikta ieceļošana ES dalībvalstīs, laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam palielinājās no 315 līdz 645, jo Francijā un Ungārijā atteikumu skaits palielinājās.

– To gadījumu skaits, kad tika atklāts, ka Kosovas pilsoņi dalībvalstīs uzturas nelegāli, laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam samazinājās no 5060 līdz 4180. Vācija, Francija, Austrija, Zviedrija un Šveice ziņoja par vislielāko skaitu gadījumu, kad Kosovas pilsoņi uzturas nelegāli.

– Patvēruma pieteikumu skaits, kurus Kosovas pilsoņi iesniedza dalībvalstīs, laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam samazinājās no 14 325 līdz 9865. Francija, Beļģija, Vācija, Zviedrija un Šveice turpināja saņemt visvairāk patvēruma pieteikumu no Kosovas. Patvēruma pieteikumu atzīšanas īpatsvars pirmajā instancē saglabājās samērā nemainīgs, proti, 5,7 % un 6 % attiecīgi 2010. un 2011. gadā, kas norāda uz to, ka dalībvalstis pieteikumu iesniedzējiem no Kosovas joprojām piešķir zināma veida starptautisko aizsardzību.

– Noraidīto atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaits laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam samazinājās no 243 līdz 199[31]. Atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaits, par kuriem vēl nav pieņemts lēmums, laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam samazinājās no 1572 līdz 903. Vācijā un Beļģijā joprojām bija vislielākais skaits noraidīto atpakaļuzņemšanas pieteikumu un atpakaļuzņemšanas pieteikumu, par kuriem vēl nav pieņemts lēmums, no Kosovas.

Kosova tiek aicināta apsvērt šajā ziņojumā ietvertos ieteikumus, lai mazinātu bezvīzu režīma ar Kosovu potenciālo migrācijas ietekmi uz ES.

5. Ieteikumi Kosovai

Pamatojoties uz iepriekšējās nodaļās sniegto novērtējumu par Kosovas gūto progresu saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteikto prasību izpildi un neskarot ES dalībvalstu nostāju par statusu, Komisija iesaka Kosovas iestādēm veikt atbilstošus pasākumus turpmāk minētajās jomās.

5.1. Atpakaļuzņemšana

– No visām ES dalībvalstīm uzņemt atpakaļ Kosovas pilsoņus, trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri vairs neizpilda šo valstu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus.

– Ieviest likumu par atpakaļuzņemšanu.

– Turpināt sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar ieinteresētajām dalībvalstīm un galvenajām tranzīta valstīm un nelikumīgās migrācijas uz Kosovu izcelsmes valstīm.

– Samazināt atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaitu, par kuriem vēl nav pieņemts lēmums, no visām dalībvalstīm saskaņā ar likumu par atpakaļuzņemšanu vai divpusējiem atpakaļuzņemšanas noteikumiem.

– Uzlabot informācijas apmaiņu ar dalībvalstu iestādēm par atgriezušos personu, tostarp cilvēku tirdzniecības upuru, īpašajām vajadzībām.

– Kosovas statistikas datus par atpakaļuzņemšanu apstiprināt ar ES dalībvalstu statistikas datiem.

5.2. Reintegrācija

– Ieguldīt līdzekļus reintegrācijas fondā un izmaksāt līdzekļus no tā.

– Sniegt pārredzamus finanšu datus par piešķīrumiem šim fondam un maksājumiem no šī fonda.

– Mainīt reintegrācijas programmas uzsvaru no neatliekamās palīdzības pakalpojumiem uz ilgtspējīgiem reintegrācijas pakalpojumiem.

– Palielināt to personu skaitu, uz kurām attiecas reintegrācijas programma.

– Stiprināt reģionālo koordinatoru un pašvaldību reintegrācijas komiteju lomu finanšu lēmumu pieņemšanas procesā.

– Izveidot lietu apstrādes sistēmu, lai uzraudzītu atgriezušos personu piekļuvi reintegrācijas pakalpojumiem.

5.3. Dokumentu drošība

– Grozīt likumu par personvārdiem, lai vārdus varētu reģistrēt, izmantojot kirilisko alfabētu. Nodrošināt šā likuma stingru piemērošanu, lai novērstu vārda maiņu krāpnieciskos nolūkos. Pārbaudīt visu to personu identitāti, kuras vēlas mainīt vārdu.

– Grozīt sekundāros tiesību aktus par ceļošanas dokumentu pieteikumiem, lai nodrošinātu, ka pirkstu nospiedumi tiek noņemti visiem pieteikumu iesniedzējiem vecumā virs 12 gadiem.

– Nodrošināt, ka biometriskās personu apliecības tiek ražotas un izsniegtas, pilnībā ievērojot Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartus.

– Sākt izmantot jauno civilstāvokļa sistēmu. Nodrošināt vienota centrālā civilstāvokļa aktu reģistra uzticamību, uzlabojot datu kvalitāti, atjauninot datus, sniedzot savstarpējas norādes un saskaņojot visus datu ierakstus, novēršot neatbilstības starp datubāzēm un stiprinot revīzijas procedūras.

– Nodrošināt civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesa integritāti, izmeklējot visas korupcijas lietas. Īstenot Ētikas kodeksu, visiem civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūras, pašvaldību civilstāvokļa biroju un pašvaldību civilstāvokļa aktu reģistrācijas centru darbiniekiem iziet drošības pielaidi un apmācības.

5.4. Robežas / robežlīnijas pārvaldība

– Izstrādāt likumu par iestāžu sadarbību, kas nosaka visu integrētā robežas / robežlīnijas pārvaldībā iesaistīto valsts iestāžu funkcijas un pienākumus.

– Grozīt likuma par robežkontroli un uzraudzību un sekundāro tiesību aktu definīcijas un attiecīgos noteikumus atbilstīgi Šengenas Robežu kodeksam.

– Nodrošināt robežpārvaldības sistēmas darbību.

– Noslēgt nolīgumus par sadarbību tiesībaizsardzības jomā ar visām kaimiņvalstīm, tostarp par operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību.

– Grozīt integrētas robežu pārvaldības stratēģiju, pamatojoties uz Padomes 2006. gada secinājumiem, Šengenas Robežu kodeksu un Šengenas katalogu, lai aptvertu visus galvenos IBM aspektus.

– Saskaņā ar 2011. gada 2. decembrī izdarītajiem secinājumiem par IBM un saskaņotā veidā izveidot pagaidu un pastāvīgus robežšķērsošanas punktus, kā plānots. Īstenot noteikumus par informācijas apmaiņu tiesībaizsardzības jomā, muitas informācijas apmaiņu un savstarpēju tiesisko palīdzību; apmainīties kontaktpersonām ar Serbiju.

– Sadarbībā ar Melnkalni noteikt kopīgo robežu.

– Izpētīt sadarbības iespējas ar Frontex.

5.5. Migrācijas pārvaldība

– Grozīt ieceļošanas nosacījumu sarakstu un pārvadātāju pienākumus, kas noteikti likumā par ārvalstniekiem un likumā par robežkontroli un uzraudzību saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu.

– Grozīt likumu par ārvalstniekiem, likumu par robežkontroli un uzraudzību un atbilstīgos sekundāros tiesību aktus tā, lai vīzu izsniegšana robežas / robežlīnijas šķērsošanas punktos notiktu atbilstīgi Vīzu kodeksam.

– Saskaņot noteikumus likumā par ārvalstniekiem un likumā par darba atļauju piešķiršanu un nodarbinātību, balstoties uz darba atļaujām un uzturēšanās atļaujām.

– Grozīt likumu par ārvalstniekiem tā, lai tā noteikumi atbilstu ES acquis par likumīgo un nelikumīgo migrāciju svarīgākajiem aspektiem.

– Saskaņā ar likumu par datu aizsardzību grozīt likumu par ārvalstniekiem, lai reglamentētu, kā iestādes apstrādā datus par migrāciju un patvērumu, piekļūst tiem un apmainās ar tiem.

– Pabeigt jaunās migrācijas stratēģijas izstrādi, iesaistot visas kompetentās ieinteresētās personas, tostarp izstrādājot migrācijas profilu Kosovai.

5.6. Patvērums

– Grozīt likumu par patvērumu tā, lai tā noteikumi atbilstu ES acquis patvēruma jomā un Ženēvas Konvencijas svarīgākajiem aspektiem.

– Izmeklēt iespējamās korupcijas lietas saistībā ar personām, kas atgriežas, paredzēto patvēruma struktūru un iznomājamo naktsmītņu pārvaldīšanu.

– Izpētīt sadarbības iespējas ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.

5.7. Organizētās noziedzības, korupcijas un terorisma novēršana un apkarošana

– Reformēt krimināltiesību sistēmu tā, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti, pārskatatbildību un objektivitāti, tostarp piešķirot pietiekamus resursus jaunās tiesu sistēmas darbībai.

– Novērst politisku iejaukšanos noziegumu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā. Nodrošināt tiesnešu un prokuroru pārredzamu pieņemšanu darbā, personas drošības pārbaudi un iecelšanu amatā. Saukt pie disciplinārās atbildības visās lietās saistībā ar korupciju tiesu iestādēs.

– Samazināt lietu skaitu, kuras tiesā vēl nav izskatītas.

– Precizēt jaunā kriminālkodeksa noteikumus par korupcijas nodarījumiem; noteikumus par ārvalstnieku izraidīšanu saskaņot ar likuma par ārvalstniekiem noteikumiem; noteikumos par sodāmības reģistriem iekļaut noteikumus par informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

– Precizēt vairākus kriminālprocesa kodeksa noteikumus, tostarp pārejas noteikumus un noteikumus par pirmstiesas liecinieku liecībām, lai neierobežotu pierādījumu pieņemamību.

– Apsvērt vispārēja pārskata veikšanu par to, kā 2013. gada otrajā pusē darbojās pārstrukturētā krimināltiesību sistēma, tostarp izvērtēt jauno likumu par tiesām, jauno likumu par kriminālvajāšanu, jauno kriminālkodeksu un jauno kriminālprocesa kodeksu.

– Izveidot izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesas galīgo spriedumu rezultātu uzskaiti lietās saistībā ar organizēto noziedzību un korupciju, tostarp narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

– Saglabāt Īpašās prokuratūras ekskluzīvo un subsidiāro kompetenci.

– Apsvērt turpmākus grozījumus tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecībā uz īpašu apmācību un statistikas rādītājiem.

– Pieņemt likumprojektu par plašākām pilnvarām attiecībā uz aktīvu konfiskāciju.

– Izstrādāt likumu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

– Īstenot likumu par publisko iepirkumu.

– Grozīt likumu par politisko partiju finansēšanu tā, lai noteikumi par ziedojumiem tiktu stingri reglamentēti un tiktu precizēts politisko partiju ziņošanas pienākumus.

– Pieņemt nepieciešamos sekundāros tiesību aktus, lai varētu īstenot likumu par policiju un likumu par policijas inspekciju.

– Nodrošināt, ka turpmākajos tiesību aktos par pārtveršanu skaidri nošķirts starp tiesas sankcionētu saziņas pārtveršanu un pārtveršanu izlūkošanas dienestu mērķiem saskaņā ar Eiropas paraugpraksi, savukārt noteikumi par datu glabāšanu tiesībaizsardzības nolūkos atbilst ES acquis par datu glabāšanu.

– Pieņemt nepieciešamos sekundāros tiesību aktus, lai varētu īstenot likumu par liecinieku aizsardzību; īstenot starptautisko nolīgumu par liecinieku pārvietošanu.

– Precizēt visu korupcijas novēršanas struktūru Kosovā funkcijas un pienākumus. Apsvērt, vai šai korupcijas novēršanas aģentūrai pienākumu izpildei ir nepieciešami papildu resursi.

– Īstenot visas stratēģijas un rīcības plānus sabiedriskās kārtības un drošības jomā, tostarp jaunās stratēģijas un rīcības plānu organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai.

5.8. Sadarbība tiesībaizsardzības jomā

– Noslēgt nolīgumus par sadarbību tiesībaizsardzības jomā ar visām ieinteresētajām kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm saskaņā ar noteikumiem par datu aizsardzību, iespējams, aptverot apmaiņu ar stratēģiskajiem un operatīvajiem datiem, tostarp sodāmības reģistriem.

– Sekmēt operatīvo sadarbību tiesībaizsardzības jomā ar visām ieinteresētajām kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm.

– Apsvērt tehniskas vienošanās noslēgšanu ar EULEX par kriminālinformācijas un izlūkdatu apmaiņu.

– Izpētīt sadarbības iespējas ar Eiropolu, Interpolu un reģionālajām tiesībaizsardzības sadarbības organizācijām.

5.9. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

– Grozīt likumu par starptautisko tiesisko sadarbību saskaņā ar attiecīgajiem ES acquis un Eiropas Padomes konvencijām. Apsvērt visu attiecīgo Eiropas Padomes konvenciju ratifikāciju savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

– Noslēgt nolīgumus par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās ar ieinteresētajām kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm.

– Izpētīt sadarbības iespējas ar Eurojust.

5.10. Datu aizsardzība

– Noskaidrot, kāda ir to ierobežojumu darbības joma, ko piemēro attiecībā uz datu subjektu tiesībām piekļūt saviem personas datiem un tiesībām tos papildināt, labot vai dzēst.

– Īstenot likumu par datu aizsardzību un tā sekundāros tiesību aktus.

– Īstenot likuma par datu aizsardzību noteikumus, kas garantē Datu aizsardzības aģentūras galvenā uzraudzītāja neatkarību.

– Nodrošināt, ka ar Datu aizsardzības aģentūru apspriežas par visiem turpmākajiem tiesību aktu projektiem saistībā ar personas datu apstrādi.

5.11. Ar pārvietošanās brīvību saistītās pamattiesības

– Grozīt likumu par diskriminācijas novēršanu, lai stiprinātu tā sankciju mehānismu. Ieviest diskriminācijas novēršanas regulējumu attiecībā uz sievietēm, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām un cilvēkiem ar invaliditāti.

– Grozīt likumu par ārvalstniekiem, lai sekmētu bēgļu sociālekonomisko integrāciju. Grozīt likumu par pilsonību, lai bēgļiem būtu vieglāk iegūt pilsonību.

– Izstrādāt jaunu stratēģiju un rīcības plānu cilvēktiesību un pamattiesību jomā.

– Īstenot un piemērot stratēģiju un rīcības plānu par romu, aškalu un ēģiptiešu mazākumtautību integrāciju.

– Sadarbībā ar Serbiju īstenot nolīgumu par pārvietošanās brīvību.

– Izmeklēt un ierosināt lietu par visiem noziegumiem, kas izdarīti etniskās piederības dēļ.

– Nodrošināt, ka visā Kosovā darbojas pašvaldību drošības padomes.

6. Statistika 6.1. Prištinā, Kosovā, iesniegtie pieteikumi Šengenas īstermiņa vīzām 2010.-2011. gadā

Gads || Vīzas kategorija || Beļģija || Vācija || Grieķija || Somija || Ungārija || Itālija || Slovēnija || Šveice || Norvēģija || Kopā

2010. gads || Izsniegtās A vīzas || - || 0 || - || - || - || - || - || - || 0 || 0

Izsniegtās B vīzas || 1 || 1 || 19 || - || 10 || 2 || 1 || - || 0 || 34

Izsniegtās C vīzas (tostarp vairākkārtējas ieceļošanas vīzas) || 2128 || 13283 || 5099 || 17 || 2767 || 345 || 2493 || 3147 || 532 || 29 811

Izsniegtās vairākkārtējas ieceļošanas C vīzas || 726 || 1214 || - || 52 || 1834 || 2357 || 2482 || - || 69 || 8734

Pieprasītās C vīzas || 2942 || 17079 || 5477 || 742 || 3968 || 1038 || 3073 || 4668 || 759 || 39 746

Izsniegto A, B, C vīzu kopējais skaits || 2129 || 13 284 || 5118 || 17 || 2777 || 347 || 2494 || 3147 || 532 || 29 845

Pieprasīto A, B, C vīzu kopējais skaits || 2945 || 17 080 || 5496 || 742 || 3981 || 1040 || 3073 || 4668 || 759 || 39 784

Neizsniegto A, B, C vīzu kopējais skaits || 816 || 3796 || 378 || 725 || 1175 || 693 || 579 || 1521 || 227 || 9910

Neizsniegto A, B, C vīzu procentuālais skaits || 27,71% || 22.22% || 6,88% || 97,71% || 29,52% || 66,63% || 18,84% || 32,58% || 29,91% || 24,91%

Izsniegto ITD vīzu kopējais skaits || 5 || 11 629 || 3749 || 563 || 8 || 4301 || 3 || 12 305 || 519 || 33 082

Izsniegtās D vīzas || 135 || 3585 || 39 || - || 160 || 3087 || 35 || 2481 || 17 || 9539

Izsniegtās "D+C" vīzas || - || - || - || - || - || - || - || 3 || 0 || 3

Izsniegto A, B, C, ITD, D, "D+C" vīzu kopējais skaits || 2269 || 28 498 || 8906 || 580 || 2945 || 7735 || 2532 || 17 936 || 1068 || 72 469

Izsniegto ITD vīzu / B+C vīzu procentuālais skaits || 0,23 % || 87,54 % || 73,25 % || 3311,76 % || 0,29 % || 1239,48 % || 0,12 % || 391,01 % || 97,56 % || 110,8 %

2011. gads || Izsniegtās A vīzas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Izsniegtās C vīzas (tostarp vairākkārtējas ieceļošanas vīzas) || 1647 || 1281 || 565 || 7 || 2937 || 258 || 2804 || 416 || 637 || 10552

Izsniegtās vairākkārtējas ieceļošanas C vīzas || 436 || 1063 || 190 || 92 || 1786 || 258 || 2790 || 174 || 101 || 6890

Pieprasītās C vīzas || 2735 || 6170 || 725 || 916 || 4152 || 2037 || 3884 || 5099 || 820 || 26 538

Neizsniegtās C vīzas || 1088 || 4889 || 160 || 909 || 1215 || 1779 || 1080 || 4683 || 183 || 15 986

Izsniegto A, C vīzu kopējais skaits || 1647 || 1281 || 565 || 7 || 2937 || 258 || 2804 || 416 || 637 || 10 552

Pieprasīto A, C vīzu kopējais skaits || 2735 || 6170 || 725 || 916 || 4152 || 2037 || 3884 || 5099 || 820 || 26 538

Neizsniegto A, C vīzu kopējais skaits || 1088 || 4889 || 160 || 909 || 1215 || 1779 || 1080 || 4683 || 183 || 15 986

Neizsniegto A, C vīzu procentuālais skaits || 39,78 % || 79,24 % || 22,07 % || 99,24 % || 29,26 % || 87,33 % || 27,81 % || 91,84 % || 22,32 % || 60,2 %

Izsniegto ITD vīzu kopējais skaits || - || 12 526 || 4083 || 769 || 1 || 7066 || - || 16 288 || 630 || 41 343

Izsniegto A, C, ITD vīzu kopējais skaits || 1647 || 13 807 || 4648 || 776 || 2938 || 7324 || 2804 || 16 684 || 1267 || 51 895

Izsniegto ITD vīzu / izsniegto C vīzu procentuālais skaits || 0,00 % || 977,83 % || 722,65 % || 10 985,71 % || 0,03 % || 2738,76 % || 0,00 % || 3910,58 % || 98,90 % || 391,8 %

Avots: Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāts

6.2. Kosovas pilsoņi, kuriem 2009.-2011. gadā pie Šengenas ārējām robežām ieceļošana tika atteikta

Dalībvalsts vai asociētā valsts || 2009. gads || 2010. gads || 2011. gads

Beļģija || 0 || 5 || 40

Bulgārija || 45 || 70 || 50

Čehija || 5 || 0 || 5

Dānija || 0 || 0 || 0

Vācija || 45 || 60 || 50

Igaunija || 0 || 0 || 0

Īrija || 5 || 0 || 5

Grieķija || 140 || 90 || 75

Spānija || 0 || 0 || 0

Francija || 70 || 30 || 280

Itālija || 0 || 20 || 35

Kipra || 0 || 0 || 0

Latvija || 0 || 0 || 0

Lietuva || 0 || 0 || 0

Luksemburga || 0 || - || 0

Ungārija || 5 || 10 || 85

Malta || 0 || 0 || 0

Nīderlande || 5 || 0 || 5

Austrija || 15 || 10 || 15

Polija || 0 || 0 || 0

Portugāle || 0 || 0 || 0

Rumānija || 0 || - || 0

Slovēnija || 0 || 0 || 0

Slovākija || 0 || 0 || 0

Somija || 0 || 0 || 0

Zviedrija || 0 || 0 || 0

Apvienotā Karaliste || 50 || 20 || 0

Islande || 0 || - || -

Lihtenšteina || 10 || 5 || 0

Norvēģija || 0 || 0 || 0

Šveice || 40 || 45 || 45

Kopā (ES-27) || 385 || 315 || 645

Vidēji (ES-27) || 14 || 13 || 24

Standartnovirze (ES-27) || 31 || 24 || 56

Avots: Eurostat un Iekšlietu ģenerāldirektorāta aprēķins.

6.3. Kosovas pilsoņi, kas ES dalībvalstīs uzturas nelegāli, 2009.-2011. gads

Dalībvalsts vai asociētā valsts || 2009. gads || 2010. gads || 2011. gads

Beļģija || 75 || 90 || 250

Bulgārija || 10 || 20 || 5

Čehija || 10 || 15 || 20

Dānija || 0 || 5 || 0

Vācija || 1605 || 1935 || 1715

Igaunija || 0 || 0 || 0

Īrija || 50 || 35 || 15

Grieķija || 45 || 30 || 25

Spānija || 0 || 0 || 0

Francija || 835 || 575 || 630

Itālija || 5 || 40 || 15

Kipra || 0 || 0 || 0

Latvija || 0 || 0 || 0

Lietuva || 0 || 0 || 0

Luksemburga || 75 || 80 || -

Ungārija || 20 || 20 || 50

Malta || 0 || 0 || 0

Nīderlande || 25 || 20 || 20

Austrija || 1390 || 740 || 530

Polija || 0 || 5 || 10

Portugāle || 0 || 0 || 0

Rumānija || 0 || 0 || 0

Slovēnija || 0 || 0 || 0

Slovākija || 0 || 0 || 0

Somija || 250 || 0 || 0

Zviedrija || - || 1335 || 810

Apvienotā Karaliste || 185 || 115 || 85

Islande || 0 || - || -

Lihtenšteina || - || 0 || -

Norvēģija || 0 || - || 0

Šveice || 0 || 0 || 1285

Kopā (ES-27) || 4580 || 5060 || 4180

Vidēji (ES-27) || 176 || 187 || 161

Standartnovirze (ES-27) || 417 || 451 || 376

Avots: Eurostat un Iekšlietu ģenerāldirektorāta aprēķins.

6.4. Kosovas pilsoņu iesniegtie patvēruma pieteikumi, 2009.-2011. gads

Dalībvalsts vai asociētā valsts || 2009. gads || 2010. gads || 2011. gads

Beļģija || 2515 || 3230 || 2320

Bulgārija || 0 || 0 || 0

Čehija || 20 || 5 || 5

Dānija || 120 || 160 || 135

Vācija || 1900 || 2205 || 1885

Igaunija || 0 || 0 || 0

Īrija || 30 || 15 || 10

Grieķija || 10 || 0 || 0

Spānija || 0 || 0 || 0

Francija || 4580 || 5285 || 3240

Itālija || 290 || 300 || 110

Kipra || 0 || 0 || 0

Latvija || 0 || 0 || 0

Lietuva || 0 || 0 || 0

Luksemburga || 130 || 160 || 140

Ungārija || 1785 || 380 || 210

Malta || 0 || 0 || 0

Nīderlande || 45 || 60 || 30

Austrija || 1305 || 610 || 340

Polija || 0 || 0 || 0

Portugāle || 0 || 0 || 0

Rumānija || 0 || 0 || 0

Slovēnija || 30 || 20 || 20

Slovākija || 0 || 0 || 0

Somija || 240 || 140 || 75

Zviedrija || 1235 || 1715 || 1320

Apvienotā Karaliste || 40 || 40 || 25

Islande || 0 || 0 || 0

Lihtenšteina || 5 || 5 || 20

Norvēģija || 0 || 245 || 145

Šveice || 695 || 600 || 660

Kopā (ES-27) || 14 275 || 14 325 || 9865

Vidēji (ES-27) || 529 || 531 || 365

Standartnovirze (ES-27) || 1053 || 1206 || 812

Avots: Eurostat un Iekšlietu ģenerāldirektorāta aprēķins.

6.5. Pirmās instances lēmumi par Kosovas pilsoņu iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem, 2009.-2011. gads

Dalībvalsts vai asociētā valsts || Lēmumu kopskaits || Pozitīvi lēmumi || Atzīšanas īpatsvars

2009. gads || 2010. gads || 2011. gads || 2009. gads || 2010. gads || 2011. gads || 2009. gads || 2010. gads || 2011. gads

Beļģija || 1065 || 1820 || 2760 || 115 || 140 || 240 || 10,8 % || 7,7 % || 8,7 %

Bulgārija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Čehija || 20 || 10 || 0 || 5 || 0 || 0 || 25 % || 0 || 0

Dānija || 70 || 150 || 140 || 15 || 35 || 25 || 21,4 % || 23,3 % || 17,9 %

Vācija || 1355 || 2255 || 1850 || 75 || 90 || 50 || 5,5 % || 4 % || 2,7 %

Igaunija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Īrija || 30 || 15 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Grieķija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Spānija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Francija || 2460 || 3480 || 3395 || 110 || 105 || 100 || 4,5 % || 3 % || 2,9 %

Itālija || 255 || 335 || 220 || 75 || 80 || 95 || 29,4 % || 23,9 % || 43,2 %

Kipra || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Latvija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Lietuva || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Luksemburga || - || 90 || 90 || - || 5 || 5 || 0 || 5,6 % || 5,6 %

Ungārija || 650 || 85 || 135 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Malta || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Nīderlande || 25 || 55 || 35 || 5 || 0 || 0 || 20 || 0 || 0

Austrija || 1115 || 665 || 365 || 80 || 70 || 35 || 7,2 % || 10,5 % || 9,6 %

Polija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Portugāle || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Rumānija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Slovēnija || 25 || 25 || 20 || 10 || 0 || 0 || 40 % || 0 || 0

Slovākija || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Somija || 85 || 215 || 85 || 10 || 15 || 5 || 11,8 % || 7 % || 5,9 %

Zviedrija || 1300 || 975 || 1200 || 105 || 35 || 50 || 8,1 % || 3,6 % || 4,2 %

Apvienotā Karaliste || 45 || 40 || 20 || 15 || 5 || 10 || 33,3 % || 12,5 % || 50 %

Islande || - || 0 || 0 || - || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Lihtenšteina || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Norvēģija || 0 || 245 || 125 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Šveice || 245 || 370 || 255 || 45 || 80 || 55 || 18,4 % || 21,6 % || 21,6 %

Kopā (ES-27) || 8500 || 10 215 || 10 325 || 620 || 580 || 615 || 7,3 % || 5,7 % || 6 %

Vidēji (ES-27) || 315 || 378 || 382 || 23 || 21 || 23 || || ||

Standartnovirze (ES-27) || 602 || 822 || 867 || 39 || 39 || 51 || || ||

Avots: Iekšlietu ģenerāldirektorāta aprēķins, balstoties uz Eurostat datiem.

6.6. Kosovas izskatītie atpakaļuzņemšanas pieteikumi, 2009.-2011. gads

Gads || Dalībvalsts vai asociētā valsts || Kopējais atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaits || Noraidītie pieteikumi || Pieteikumi, par kuriem vēl nav pieņemts lēmums || Atgriešanu skaits

2009. gads || Beļģija || 58 || 12 || 14 || 32

Bulgārija || 0 || 0 || 0 || 0

Vācija || 2385 || 91 || 1753 || 541

Francija || 500 || 24 || 0 || 476

Itālija || 80 || - || 3 || 77

Ungārija || - || - || || 133

Austrija || - || - || || 234

Slovēnija || 85 || - || 10 || 75

Slovākija || 0 || 0 || 0 || 0

Norvēģija || - || - || || 125

Šveice || 403 || 35 || 0 || 368

Kopā || 3511 || 162 || 1780 || 2061

2010. gads || Beļģija || 61 || 3 || 18 || 40

Bulgārija || 0 || 0 || 0 || 0

Čehija || 7 || 0 || 0 || 7

Vācija || 2339 || 197 || 1536 || 606

Francija || 522 || 21 || 4 || 497

Itālija || 65 || - || 1 || 64

Ungārija || - || - || || 60

Austrija || - || - || || 253

Slovēnija || 68 || - || 13 || 55

Slovākija || 0 || 0 || 0 || 0

Norvēģija || - || - || || 103

Šveice || 419 || 22 || 0 || 397

Kopā || 3481 || 243 || 1572 || 2082

2011. gads || Beļģija || 365 || 17 || 50 || 298

Bulgārija || 0 || 0 || 0 || 0

Čehija || 1 || 0 || 0 || 1

Vācija || 1483 || 155 || 832 || 496

Francija || 372 || 9 || 9 || 354

Itālija || 77 || - || 2 || 75

Ungārija || - || - || || 62

Austrija || - || - || || 140

Slovēnija || 35 || - || 10 || 25

Slovākija || 0 || 0 || 0 || 0

Norvēģija || - || - || || 100

Šveice || 259 || 18 || 0 || 241

Kopā || 2592 || 199 || 903 || 1792

2012. gads || Beļģija || 355 || 14 || 104 || 237

Vācija || 691 || 80 || 302 || 309

Grieķija || 21 || 0 || 0 || 21

Francija || 226 || 10 || 8 || 208

Itālija || 39 || - || 0 || 39

Ungārija || - || - || || 64

Nīderlande || 18 || 1 || 7 || 10

Austrija || - || - || || 94

Slovēnija || 15 || - || 8 || 7

Zviedrija || 489 || 15 || 0 || 474

Norvēģija || - || - || || 50

Šveice || 225 || 11 || 0 || 214

Kopā || 2079 || 131 || 429 || 1253

Avots: ES dalībvalstis un asociētās valstis

*               Šis apzīmējums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

[1]               Albānija, Austrija, Beniluksa valstis (kopīgā nolīgumā), Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Malta, Melnkalne, Norvēģija, Slovēnija, Somija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija ar Kosovu ir noslēgušas atpakaļuzņemšanas nolīgumus.

[2]               Kosova ir parafējusi atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Igauniju un Horvātiju un sākusi sarunas ar Apvienoto Karalisti, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Portugāli un Turciju.

[3]               Reintegrāciju sekmē arī kopienu un atgriešanas jautājumu stratēģija un stratēģija romu, aškalu un ēģiptiešu kopienu integrācijai.

[4]               Šādi pašvaldību kopienu un atgriešanas jautājumu biroji trijās no 38 Kosovas pašvaldībām vēl aizvien nav izveidoti.

[5]               Šie standarti ir minēti ICAO dokumentā 9303 (1. daļa), kas ir iekļauts Čikāgas konvencijas 9. pielikumā.

[6]               Šie standarti ir minēti ICAO dokumentā 9303 (3. daļa), kas ir iekļauts Čikāgas konvencijas 9. pielikumā.

[7]               Šengenas Robežu kodekss (Regula Nr. 562/2006).

[8]               Vietējās pierobežas satiksmes regula (Regula Nr. 1931/2006).

[9]               Šengenas Robežu kodekss (Regula Nr. 562/2006); Padomes 2006. gada 4.-5. decembra secinājumi; Šengenas katalogs par ārējo robežu kontroli, atgriešanu un atpakaļuzņemšanu.

[10]             Kosovai ir muitas sadarbības nolīgums ar Melnkalni un policijas sadarbības nolīgums ar Horvātiju.

[11]             Vienotas atļaujas direktīva (Direktīva 2011/98/ES); Direktīva par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju un apmācības nolūkā (Direktīva 2004/114/EK); Direktīva par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai pētniecības nolūkos (Direktīva 2005/71/EK); Direktīva par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (Direktīva 2003/86/EK); Direktīva par pastāvīgiem iedzīvotājiem (Direktīva 2003/109/EK); Direktīva par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo migrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (Direktīva 2004/81/EK).

[12]             Atgriešanas direktīva (Direktīva 2008/115/EK); Direktīva par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (Direktīva 2003/110/EK); Direktīva, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (Direktīva 2009/52/EK).

[13]             Saskaņā ar Kosovas paredzēto jauno vīzu režīmu ES dalībvalstu pilsoņiem vīza nav vajadzīga.

[14]             Vīzu kodekss (Regula Nr. 810/2009).

[15]             Direktīva, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (Direktīva 2002/90/EK).

[16]             Direktīva par standartiem patvēruma meklētāju uzņemšanai (Direktīva 2003/9/EK), Kvalifikācijas direktīva (Direktīva 2004/83/EK un pārstrādātā direktīva 2011/95/EK), Patvēruma procedūru direktīva (Direktīva 2005/85/EK) un Pagaidu aizsardzības direktīva (Direktīva 2001/55/EK).

[17]             Sal. Revīzijas palāta, Eiropas Savienības palīdzība Kosovai tiesiskuma jomā, Īpašais ziņojums Nr. 18, 2012. gads.

[18]             Ekskluzīvā kompetence cita starpā ietver terorisma, kara noziegumu, organizētās noziedzības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

[19]             Subsidiārā kompetence cita starpā ietver migrantu kontrabandas, cilvēku tirdzniecības, narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības, nelikumīgu azartspēļu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, kukuļdošanas un krāpšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

[20]             Šīs valstis ir Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija, Melnkalne, Sanmarīno, Slovēnija un Turcija.

[21]             Direktīva 2002/58/EK, 15. panta 1. punkts.

[22]             Direktīva 2006/24/EK.

[23]             Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Vācija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Šveice, Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis un Saūda Arābija.

[24]             Šīs valstis ir Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, Horvātija, Šveice, Norvēģija un Turcija.

[25]             Šie instrumenti ietver Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju; Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus; Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā protokolus; Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību; Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu; Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām. Kosova nav ne ANO, ne Eiropas Padomes locekle.

[26]             EDSO, Piekļuve civilstāvokļa aktu reģistram Kosovā, Priština, 2012. gada jūlijs.

[27]             Eiropols, "ES organizētās noziedzības draudu novērtējums", 2011. gada 28. aprīlis.

[28]             EDSO, Atbalsts vadības un pārvaldības uzlabošanai, Kosovas vērtējums, 2012. gada marts.

[29]             Transparency International korupcijas uztveres indeksā Kosova 2010. un 2011. gadā starp Rietumbalkānu valstīm bija pēdējā vietā, taču 2012. gadā tā izvirzījās priekšā Albānijai.

[30]             Īstermiņa uzturēšanās vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu ļauj tās turētājam uzturēties tikai tajā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurā (-s) vīza ir derīga. Vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu var izsniegt gadījumos, kad ceļotājs neizpilda visus ieceļošanas nosacījumus, kad vismaz viena dalībvalsts neatzīst ceļošanas dokumentu, kurā vīza tiks ielīmēta, vai steidzamības gadījumos, kad vīzu izsniedz, neveicot iepriekšēju apspriešanos.

[31]             Piemērs par dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm, kā minēts 6.6. tabulā, aptvēra šādas valstis: Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Nīderlandi, Norvēģiju, Slovēniju, Slovākiju, Šveici, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju.