27.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 280/50

—

ir iepazinusies ar 2013. gada 26. martā publicēto projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai, kas ir daļa no desmit punktu programmas, ar kuru Komisija iepazīstināja saistībā ar Eiropas digitalizācijas programmas termiņa vidusposma izvērtēšanu;

—

piekrīt regulas projektā iezīmētajām prioritātēm – ātrdarbīgi tīkli, infrastruktūras darbi, esošo infrastruktūru koplietošana un jaunu fizisko infrastruktūru efektīvāka ierīkošana, kā arī administratīva sloga un birokrātijas ierobežošana, – kas visas attiecas uz jomām, kurās pilsētas un reģioni ir gan aktīvi dalībnieki, gan pakalpojumu sniedzēji un to izmantotāji;

—

jau agrāk ir uzsvērusi, ka pieņemot racionalizācijas, modernizācijas un administratīvā sloga samazināšanas pasākumus un tos uzskatot par prioritāru darbības virzienu izmaksu samazināšanai un administratīvo procedūru un pakalpojumu racionalizācijai un vienkāršošanai, varētu veicināt saimniecisko darbību, samazināt birokrātiskās procedūras un formalitātes, atvieglot iedzīvotāju un pārvaldes iestāžu attiecības, kā arī samazināt uzņēmējdarbības administratīvās izmaksas (tostarp ātrdarbīga interneta infrastruktūras izveidei), uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un sekmēt to attīstību;

—

uzsver, ka privāto operatoru trūkuma dēļ tādās teritorijās, kas tiek uzskatītas par nepietiekami rentablām, vietējās un reģionālās pašvaldības ir spiestas iesaistīties digitālās infrastruktūras finansēšanā. Lai visiem iedzīvotājiem un visām teritorijām nodrošinātu vienādu piekļuvi jaunajām tehnoloģijām, aicina Komisiju atbalstīt pašvaldību centienus šo finansējumu nodrošināt, pirmkārt, atļaujot, izmantot Eiropas struktūrfondus visu Eiropas reģionu digitālo infrastruktūru finansēšanai un, otrkārt, piekrītot atzīt, ka lauku teritoriju un mazapdzīvotu teritoriju digitālās labiekārtošanas projektiem piemīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu iezīmes.

Ziņotājs:

Gábor BIHARY kgs (HU/PSE), Budapeštas domes loceklis

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

COM(2013) 147 final.

1.

ir iepazinusies ar 2013. gada 26. martā publicēto projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai, kas ir daļa no desmit punktu programmas, ar kuru Komisija iepazīstināja saistībā ar Eiropas digitalizācijas programmas termiņa vidusposma izvērtēšanu;

2.

pauž gandarījumu, ka regulas projekts izstrādāts, pamatojoties uz dalībvalstīs pārbaudītu pieredzi, bet organizatoriskajos jautājumos dalībvalstīm arī turpmāk lielā mērā nodrošina brīvas izvēles tiesības, vienlaikus piedāvājot jaunu piekļuves kultūru;

3.

piekrīt regulas projektā iezīmētajām prioritātēm – ātrdarbīgi tīkli, infrastruktūras darbi, esošo infrastruktūru koplietošana un jaunu fizisko infrastruktūru efektīvāka ierīkošana, kā arī administratīva sloga un birokrātijas ierobežošana, – kas visas attiecas uz jomām, kurās pilsētas un reģioni ir gan aktīvi dalībnieki, gan pakalpojumu sniedzēji un to izmantotāji;

4.

atgādina, ka ātrdarbīga platjoslas infrastruktūra ir vienota digitālā tirgus balsts un globālās konkurētspējas priekšnosacījums, piemēram, e-komercijas jomā. Kā atgādināts paziņojumā “II vienotā tirgus akts” (1), platjoslas pakalpojumu izplatības pieaugums par 10 % var dot IKP pieaugumu par 1-1,5 % gadā un darba ražīguma pieaugumu par 1,5 % (2), un platjoslas pakalpojumu attīstības raisīta inovācija uzņēmumos rada nodarbinātību un līdz 2020. gadam, iespējams, var radīt 2 miljonus papildu darbvietu (3);

5.

uzsver: ES nevar atļauties, ka tās iedzīvotāji un uzņēmumi negūtu labumu no šādu infrastruktūru pārklājuma, un ir apņēmusies atbalstīt Eiropas digitālās programmas vērienīgos platjoslas interneta pieslēguma mērķus: līdz 2013. gadam katram Eiropas iedzīvotāja rīcība jābūt pamata platjoslas interneta pieslēgumam, līdz 2020. gadam (i) katra Eiropas iedzīvotāja rīcībā jābūt vismaz 30 Mb/s ātram internetam un (ii) vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību rīcībā jābūt interneta pieslēgumam, kas pārsniedz 100 Mb/s. Minētos mērķus tomēr var īstenot tikai tad, ja infrastruktūras izveides izdevumi ES samazinās;

6.

uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai un ar to saistīto politikas pasākumu pamatā esošo norišu pārvaldībā uzsvērti liela nozīme ir Eiropas Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību saskaņotai un subsidiaritātes principam pilnība atbilstošai rīcībai, kā minēts arī RK Baltajā grāmatā par daudzlīmeņu pārvaldību (4);

7.

tāpat kā iepriekšējos atzinumos norāda, ka pilnībā vajadzētu izmantot Eiropas potenciālu publiskajā un privātajā sektorā izvērst IKT pakalpojumus, un tos vajadzētu izmantot tādu vietējo un reģionālo pašvaldību sniegto pakalpojumu uzlabošanai kā veselības aprūpe, izglītība, sabiedriskā kārtība, drošība un sociālie pakalpojumi. Ar Eiropas Savienības atbalstu izveidojot publiskā un privātā sektora partnerības starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un IKT jomas maziem un vidējiem uzņēmumiem, visā Eiropas Savienībā var radīt pamatu prasmju un zināšanu veidošanai vietējā līmenī (5);

8.

jau agrāk ir uzsvērusi, ka pieņemot racionalizācijas, modernizācijas un administratīvā sloga samazināšanas pasākumus un tos uzskatot par prioritāru darbības virzienu izmaksu samazināšanai un administratīvo procedūru un pakalpojumu racionalizācijai un vienkāršošanai, varētu veicināt saimniecisko darbību, samazināt birokrātiskās procedūras un formalitātes, atvieglot iedzīvotāju un pārvaldes iestāžu attiecības, kā arī samazināt uzņēmējdarbības administratīvās izmaksas (tostarp ātrdarbīga interneta infrastruktūras izveidei), uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un sekmēt to attīstību (6);

9.

atkārtoti apstiprina, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu īstenot pasākumus, kas IKT iniciatīvu pārvaldībā ļautu efektīvi un pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības (7);

10.

norāda, ka regulas projekts izstrādāts, lai sekmētu ES patērētājiem sniegto pakalpojumu un informācijas produktu kvalitātes uzlabošanu, samazinot nevajadzīgus izdevumus un administratīvo slogu un tādējādi atbalstot vienotu digitālo tirgu un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanu;

11.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir vienas no galvenajiem digitalizācijas programmā izvirzīto priekšlikumu, kas ietver arī platjoslas izbūvi, adresātiem un tās var izšķirīgi sekmēt minētās programmas īstenošanu. Jaunās stratēģijas prioritātes vietējā un reģionālā līmenī var paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielināt iedzīvotāju sociālo un saimniecisko aktivitāti, vienlaikus veicinot efektīvākus un konkrētām vajadzībām pielāgotus publiskos pakalpojumus un vietējo uzņēmējdarbību. Reģionu un pilsētu rīcībā ir daudz līdzekļu e-potenciāla pilnīgai izmantošanai;

12.

pauž gandarījumu par jaunās finansēšanas sistēmas potenciālu sniegt būtisku ieguldījumu, lai mazinātu digitālo plaisu un īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus apmierinot dažas no svarīgākajām Eiropas iedzīvotāju vajadzībām sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā (8);

13.

atzīst, ka informācijas sabiedrībā būtiski paātrinājusies ekonomiskā un sociālā attīstība un to vēl vairāk nostiprina platjoslas infrastruktūras izveide, tomēr īpaši vērš uzmanību uz to, ka līdz ar to ir vieglāk izplatīt saturu, kas apdraud jauniešus un demokrātijas pamatvērtības, tāpēc liela nozīme ir uz atbilstošām pamatvērtībām balstītai izglītībai vispārējai plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei (9);

14.

atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme un atbildība, lai sekmētu platjoslas pieejamību par pieņemamu cenu tādās teritorijās, kur šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi vien nav pietiekami, vadītu izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir mazināt plaisu e-pieejamības jomā un izstrādātu jaunas metodes iedzīvotājiem paredzētu elektronisko pakalpojumu jomā (10);

15.

vērš Komisijas uzmanību uz to, ka vietējo un reģionālo pašvaldību finansēšanā platjoslas infrastruktūras izveides gadījumā var būt nepieciešams neatmaksājams publisko līdzekļu atbalsts un prasa Komisijai izstrādāt šādu regulējumu;

16.

atkārto atzinumā “Digitālā programma” pausto ierosinājumu vērst finanšu un cita veida atbalsta pasākumus uz tādu sabiedriski pieejamu platjoslas pieslēguma tīklu izveidi, kas balstīti uz horizontālu tīkla arhitektūru un uz uzņēmējdarbības modeli, kurā fiziskā piekļuve tīklam nodalīta no pakalpojumu sniegšanas. Pastāvošajiem optiskās šķiedras kabeļu tīkliem vajadzētu būt atvērtiem konkurencei (11). Praksē tas nozīmē, ka attiecībā uz tumšajām šķiedrām, kas ir pasīvās infrastruktūras veids, būtu aktīvi jāveicina brīvas piekļuves uzņēmējdarbības modeļi;

17.

tā kā komerciālas intereses bez šaubām tiek īstenotas biezi apdzīvotās teritorijās, ģeogrāfisku vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai īpaša uzmanība jāpievērš uz lauku un reti apdzīvotām teritorijām un uz tālākajiem reģioniem virzītu investīciju atbalstam. Minētajā jomā vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt izšķirīga nozīme sabiedriskās drošības struktūru, vietējo skolu, veselības aprūpes iestāžu izteikta platjoslas piekļuves pieprasījuma saskaņošanā, piemēram, organizējot vietējā līmeņa grupas (skolas, kopienas, MVU), kā arī izveidojot ar platjoslas infrastruktūru saistītas demonstrāciju teritorijas patērētajiem un rīkojot apmācības;

18.

uzsver, ka privāto operatoru trūkuma dēļ tādās teritorijās, kas tiek uzskatītas par nepietiekami rentablām, vietējās un reģionālās pašvaldības ir spiestas iesaistīties digitālās infrastruktūras finansēšanā. Lai visiem iedzīvotājiem un visām teritorijām nodrošinātu vienādu piekļuvi jaunajām tehnoloģijām, aicina Komisiju atbalstīt pašvaldību centienus šo finansējumu nodrošināt, pirmkārt, atļaujot izmantot Eiropas struktūrfondus visu Eiropas reģionu digitālo infrastruktūru finansēšanai un, otrkārt, piekrītot atzīt, ka lauku teritoriju un mazapdzīvotu teritoriju digitālās labiekārtošanas projektiem piemīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu iezīmes.

19.

uzsver, ka IKT, kas ir ikvienam atvērtas informācijas sabiedrības pamatā, būtu jāņem vērā visu sabiedrības locekļu vajadzības, neizmirstot par tiem iedzīvotājiem, kuriem draud sociālā atstumtība;

20.

apstiprina, ka, nodrošinot piekļuvi augstas kvalitātes platjoslas pakalpojumiem par pieņemamām cenām, var uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un veicināt mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu piedāvāto produktu tirdzniecību. Paredzams, ka paplašināta un paātrināta piekļuve platjoslas pakalpojumiem sniegs ievērojamas priekšrocības nomaļākajiem reģioniem un kopienām, īpaši visattālākajām teritorijām (12);

21.

uzstāj, ka jaunie lietojumi un digitālie pakalpojumi ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu reģionu spēju piesaistīt interesi un to līdzsvarotu attīstību, un uzskata, ka vispārējas iespējas izmantot digitālos pakalpojumus ir priekšnosacījums Eiropas Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu veiksmīgai īstenošanai.

22.

ka minēts arī kādā citā atzinumā, (13) iesaka iespējas, ko rada tīkla ātrāka attīstība, pamatojoties uz skatāmo regulu, Eiropā pilnībā izmantot, lai publiskajā un privātajā sektorā attīstītu IKT pakalpojumus. Komiteja tādēļ iesaka izmantot IKT, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību sniegtos pakalpojumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, publiskie iepirkumi, sabiedriskā kārtība, drošība un sociālie pakalpojumi;

23.

kā minēts kādā iepriekšējā atzinumā (14), iesaka iespējas, ko rada tīkla ātrāka attīstība, pamatojoties uz skatāmo regulu, Eiropā pilnībā izmantot, veidojot publisko pārvaldes iestāžu pārrobežu pakalpojumus, un attiecīgie informātikas projekti jāattiecina arī uz sadarbspējas un iedzīvotāju e-identifikācijas (STORK sistēma) jautājumiem, e-parakstiem, elektronisko dokumentu izsniegšanu un citiem e-pārvaldes elementiem, lai minētos pakalpojumus varētu pārvaldīt Eiropas kontekstā;

24.

norāda uz to, ka mākoņdatošanas sniegtās iespējas (15) nevarēs izmantot, ja iespējami ātri netiks izvērsta tai nepieciešamā infrastruktūra;

25.

uzsver, ka vienotais digitālais tirgus ir Digitālās programmas Eiropai pamatelements, kas ļaus radīt augošu, sekmīgu un dinamisku Eiropas mēroga tirgu legāla digitāla satura un tiešsaistes pakalpojumu izveidei un izplatīšanai, kā arī nodrošinās patērētājiem vienkāršu, drošu un elastīgu pieeju digitālā satura un pakalpojumu tirgiem (16), tāpēc atzinīgi vērtē regulas ietekmi, kas virzīta uz procesa paātrināšanu un izmaksu samazināšanu;

26.

norāda, ka ir īpaši svarīgi, lai publiskajām iestādēm vietējā un reģionālajā līmenī būtu nodrošināta pietiekama iekšējā kapacitāte un ilgtspējīgi finanšu resursi, kas nepieciešami digitalizācijai (17);

27.

atzīst, ka regula ietekmēs energoefektivitātes jautājumu risināšanu ar IKT palīdzību (18) un strukturālas pārmaiņas dabas resursu izmantošanā;

28.

piekrīt, ka jācenšas pēc iespējas palielināt tīklu sinerģiju, un tādēļ regula attiecas ne tikai uz elektronisko sakaru tīklu nodrošinātajiem, bet arī uz visiem īpašniekiem, kuri ir tiesīgi izmantot fizisko infrastruktūru, kas piemērota elektronisko sakaru tīklu elementu izvietošanai, piemēram, uz elektroenerģijas, gāzes, ūdensapgādes un kanalizācijas, siltumapgādes un transporta pakalpojumu sniedzējiem, tomēr drošības iemeslu un lielo izdevumu dēļ pauž bažas par stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras, piemēram, metro tuneļu, izmantošanu minētajam mērķim lielās pilsētās;

29.

ar nožēlu secina: lai gan ātrdarbīga platjoslas infrastruktūra ir digitālā vienotā tirgus pamats un globālās konkurētspējas priekšnosacījums, tomēr telesakaru pakalpojumi un infrastruktūra Eiropas Savienībā vēl arvien ir ļoti sadrumstaloti pa valstīm;

30.

tā kā tīklu izvēršanas izmaksu lielāko daļu veido infrastruktūras darbi, par svarīgu soli regulējuma noteikšanā uzskata to, ka ikvienam tīkla operatoram būs tiesības nodrošināt (par saprātīgu cenu un ar pieņemamiem nosacījumiem piedāvāt vai saņemt) piekļuvi savai fiziskajai infrastruktūrai, (piemēram, kanāliem, caurulēm, kabeļu akām, sadales skapjiem, balstiem, mastiem, antenām, torņiem un citām balsta konstrukcijām), kā arī to, ka nepieciešama informācija jādara pieejama ar vienota informācijas;

31.

vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka cenu un tarifu noteikšanā nedrīkstētu aizmirst arī sociālos mērķus un kohēzijas mērķus;

32.

pauž gandarījumu par to, ka regulā minēta inženiertehnisko darbu koordinēšana, īpaši ņemot vēra to, ka šādus ieguldījumus daļēji vai pilnībā finansē ar publiskajiem līdzekļiem, vienlaikus norāda, ka regulā nav atsauces uz publisko iepirkumu saistībā ar minētajiem ieguldījumiem;

33.

pauž nožēlu par to, ka regulā nav minēta to vietējo pašvaldību loma, kuru teritorijā notiek inženiertehnisko darbu koordinēšana, tāpēc iesaka Eiropas Komisijai regulējumā minēt vietējās iestādes;

34.

atbalsta vienotā informācijas centra lomu atļauju piešķiršanas procedūras atvieglošanā un koordinēšanā un uzskata, ka noteiktais sešu mēnešu termiņš ir pietiekams;

35.

par trūkumu uzskata to, ka regula nav minēta vietējo pašvaldību loma atļauju piešķiršanas procedūrā, lai gan vairumā gadījumu inženiertehnisko darbu atļauju izsniegšana ir vietējo pašvaldību uzdevums; Komiteja izsaka bažas, ka vietējām pašvaldībām tas daudzkārt nozīmē lielas izmaksas;

36.

par svarīgu soli uzskata to, ka viens no visu jaunceltņu būvatļauju pieteikumu kritērijiem ir to aprīkošana ar ātrdarbīgiem sakariem gatavu ēkas fizisko infrastruktūru līdz tīkla pieslēgumpunktiem;

37.

pauž gandarījumu, par pienākumu jaunas daudzdzīvokļu ēkas, kā arī vecas daudzdzīvokļu ēkas, kurās veic kapitālās renovācijas darbus, aprīkot ar publisko sakaru tīklu nodrošinātājam pieejamu koncentrācijas punktu, tomēr būtu jāmin, ka šis pienākums attiecas arī uz sociāla rakstura ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, lai platjoslas pakalpojumi būtu pieejami arī atstumtības riska apdraudētajām grupām, kam šādi mājokļi paredzēti, taču uzskata, ka tādā gadījumā visādā veidā būtu jāveicina izvirzīto mērķu sasniegšana;

38.

atzīst, ka regulas priekšlikumā izvirzītie pasākumi to pašreizējā veidā šķiet atbilstoši subsidiaritātes principam, jo ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai nepieciešama ES rīcība, lai tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus izveides un darbības nosacījumus, likvidējot vienotā tirgus darbības traucējumus, kurus rada valsts un vietējā līmeņa noteikumu un administratīvās prakses atšķirības, kas kavē Eiropas uzņēmumu attīstību un izaugsmi, nelabvēlīgi ietekmē Eiropas konkurētspēju un rada šķēršļus ieguldījumiem un darbībai pārrobežu mērogā;

39.

ieteiktos pasākumus jomā, kas sevī jau ietver pārrobežu elementus, uzskata par vajadzīgiem, jo tajos liela nozīme ir tādiem pārvalstu aspektiem, kurus dalībvalstis un/vai reģionālās un vietējās pašvaldības saviem spēkiem vien nevar atbilstoši regulēt, savukārt pilnīgs platjoslas pārklājums sekmē teritoriālo kohēziju;

40.

atzīst, ka regulas galvenais mērķis ir atvieglot un stimulēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, veicinot esošo fizisko infrastruktūru koplietošanu un jaunu fizisko infrastruktūru efektīvāku ierīkošanu, lai šādus tīklus varētu izvērst par zemākām izmaksām;

41.

uzskata, ka ierosinātie pasākumi nodrošina neapšaubāmas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa izolētu rīcību, jo vissvarīgākie pasākumi saistīti ar šādām četrām jautājumu grupām: ātrdarbīgi tīkli, inženiertehniskie darbi, esošās infrastruktūras kopīga izmantošana un jaunās infrastruktūras efektīvāka izvēršana, kā arī administratīva sloga mazināšana;

42.

norāda, ka skatāmo jautājumu kopīgai risināšanai Eiropas līmenī būs pievienota vērtība, jo tā palīdzēs izvairīties no nevajadzīgas darba dublēšanās, nodrošinās apjomradītus ietaupījumus un – ņemot vērā, ka internets ir sastopams visur, tam ir pārobežu raksturs un tas ir nepieciešams līdzeklis IKT ekonomiskā un sabiedriskā potenciāla lielākai izmantošanai – tā ir nepieciešama;

43.

atzīst, ka regulas projektā izvirzītie pasākumi to pašreizējā veidā, šķiet atbilstoši proporcionalitātes principam, jo tie ir samērīgi ar izvirzīto mērķi, proti, mazināt šķēršļus piekļuvei fiziskajai infrastruktūrai;

44.

atzīst, ka regulas projektā ierosinātie izmaksu samazināšanas pasākumi vērsti uz koordinēšanas un pārredzamības palielināšanu un minimālo līdzekļu saskaņošanu, tādējādi ļaujot attiecīgajām ieinteresētajām personām izmantot sinerģiju un samazināt nepilnības tīklu izvēršanā;

45.

uzsver, ka ierosinātie pasākumi neuzspiež konkrētus uzņēmējdarbības modeļus. Tie arī atstāj dalībvalstīm iespēju pieņemt sīkāk izstrādātus noteikumus un tādējādi drīzāk papildinās, nekā ietekmēs pašreizējās valstu iniciatīvas; Vienlaikus tie ļaus dalībvalstīm balstīties uz saviem pašreizējiem pasākumiem un izvēlēties jebkuram esošam vai jaunam pasākumam tādu organizēšanas veidu, kas vislabāk atbilst to īpatnībām, nebūt ne vienmēr radot papildu izmaksas;

46.

uzsver, ka nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību regulā tomēr jāprecizē, ko Eiropas Komisija darīs pēc tam, kad dalībvalstis būs paziņojušas par izņēmumiem;

47.

pieņem to, ka regulējuma noteikšanai izmantota regula, lai gan dalībvalstīm direktīva dotu lielāku rīcības brīvību, vienlaikus regula, ja to piemēro ar atbilstošu elastīgumu, nodrošina izmaksu samazināšanas līdzekļu ātru pieejamību un ļauj saglabāt Eiropas digitalizācijas programmas 2020. gadam noteikto mērķu īstenošanai vajadzīgo dinamismu;

48.

saistībā ar regulējuma pilnveidošanu vispārēji norāda, ka regulas priekšlikumā vairākkārt atsevišķi minēts vietējais un reģionālais līmenis. Ņemot vērā reģionālo pašvaldību kompetences un būtiski svarīgo uzdevumu, kas tām Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanai jāveic īpaši saistībā ar IKT jomās nepieciešamo pasākumu plānošanu un īstenošanu (īpaši attiecībā uz ātrdarbīgu tīklu izveides aspektiem), ES iestādēm un dalībvalstīm vajadzētu regulāri konsultēties ar pašvaldībām;

49.

aicina Eiropas Komisiju lūgt Reģionu komitejas atzinumu par pārskata ziņojumu, kas jāsagatavo 3 gadus pēc regulas stāšanās spēkā.