(1)

Pēdējo desmitgažu laikā Savienība ir panākusi ievērojamu progresu banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē. Tā rezultātā daudzās dalībvalstīs banku grupām ar citās dalībvalstīs reģistrētām galvenajām mītnēm pieder ievērojama tirgus daļa, un kredītiestādes ir ģeogrāfiski dažādojušas savu uzņēmējdarbību gan eurozonā, gan ārpus tās .

(1a)

Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir apliecinājusi, ka finanšu nozares sadrumstalotība var apdraudēt vienotās valūtas un vienotā tirgus integritāti. Tādēļ ir svarīgi pastiprināt banku uzraudzības integrāciju, lai atbalstītu Eiropas Savienību, atjaunotu finanšu stabilitāti un liktu pamatu ekonomikas atlabšanai.

(2)

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Savienībā un pietiekama finansējuma nodrošināšanu reālajai ekonomikai , ir jāsaglabā un jāpilnveido banku pakalpojumu iekšējais tirgus. Tomēr to paveikt kļūst arvien grūtāk. Dati liecina, ka banku tirgu integrācija Savienībā drīzumā apstāsies.

(3)

Tajā pašā laikā papildus uzlabota ES tiesiskā regulējuma pieņemšanai uzraugiem ir jāpastiprina ar uzraudzību saistītās pārbaudes, lai ņemtu vērā atziņas, kas gūtas pēdējos gados piedzīvotajā finanšu krīzē, un spētu pārraudzīt ārkārtīgi sarežģītus un savstarpēji saistītus tirgus un iestādes.

(4)

Individuālo banku uzraudzības kompetence Savienībā paliek galvenokārt valstu līmenī. Koordinācija starp uzraugiem ir svarīga, taču krīze ir apliecinājusi, ka nepietiek tikai ar koordināciju, jo īpaši saistībā ar vienotu valūtu . Lai saglabātu finanšu stabilitāti Savienībā un palielinātu tirgus integrācijas pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un labklājību, uzraudzības pienākumu integrācija būtu jāpastiprina. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai nodrošinātu netraucētu un stabilu pārraudzību pār visu bankas grupu un tās vispārējo stāvokli, un tas samazinātu risku nonākt pie atšķirīgām interpretācijām un pretrunīgiem lēmumiem katras atsevišķās struktūras līmenī.

(5)

Kredītiestādes stabilitāte daudzos gadījumos joprojām ir cieši saistīta ar dalībvalsti, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Šaubas par valsts parāda ilgtspējīgumu, ekonomiskās izaugsmes izredzēm un kredītiestāžu dzīvotspēju ir radījušas negatīvas, savstarpēji pastiprinošas tirgus tendences. Tas var apdraudēt dažu kredītiestāžu dzīvotspēju, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti eurozonā un visā Savienībā , un var radīt smagu slogu jau tā sarežģītajā attiecīgo dalībvalstu finanšu situācijā. ▌

(6)

Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (3), un Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas izveidota ar minētās regulas 2. pantu un 2. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (EAAPI) (4) un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (EVTI) (5), ir būtiski uzlabojušas sadarbību starp banku uzraugiem Savienībā. EBI veic nozīmīgu ieguldījumu finanšu pakalpojumu vienotā noteikumu kopuma izveidē Savienībā, un tai bijusi izšķirīga nozīme, konsekventi īstenojot Savienības lielāko kredītiestāžu rekapitalizāciju, par kuru 2011. gada oktobrī vienojās Eiropadome , saskaņā ar Komisijas pieņemtajām pamatnostādnēm un nosacījumiem saistībā ar valsts atbalstu.

(7)

Eiropas Parlaments vairākas reizes – sākot no 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijas par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgus sistēmas ieviešanu: rīcības plāns (6) un 2002. gada 21. novembra rezolūcijas par kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (7) – ir aicinājis izveidot Eiropas struktūru, kas būtu tieši atbildīga par noteiktiem finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumiem.

(8)

Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija secinājumos ir pausts aicinājums Eiropadomes priekšsēdētājam izstrādāt plānu patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei. Tajā pašā dienā eurozonas valstu vai valdību vadītāji augstākā līmeņa sanāksmē norādīja, ka tad, kad attiecībā uz bankām eurozonā būs izveidots iedarbīgs vienots uzraudzības mehānisms ar ECB līdzdalību, ESM būtu iespēja, pieņemot parastu lēmumu, tieši rekapitalizēt bankas, pamatojoties uz attiecīgiem nosacījumiem, tostarp atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(8a)

Eiropadome 2012. gada 19. oktobrī nolēma, ka procesam ceļā uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jābalstās uz ES iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu, ka tam vajadzētu būt atvērtam un pārredzamam attiecībā uz dalībvalstīm, kuras nelieto vienoto valūtu, un ka tajā būtu jāievēro vienotā tirgus integritāte. Integrētajai finanšu sistēmai būs vienots uzraudzības mehānisms (VUM), kas būs pēc iespējas atvērtāks visām dalībvalstīm, kuras vēlas tajā piedalīties.

(9)

Tādēļ būtu jāizveido Eiropas banku savienība, kuras pamatā būtu vispusīgs un detalizēts vienots finanšu pakalpojumus reglamentējošo noteikumu kopums attiecībā uz vienoto tirgu kopumā un kuru veidotu vienots uzraudzības mehānisms un jaunas sistēmas noguldījumu garantijām un noregulējumam ▌. Ņemot vērā, ka starp vienotās valūtas zonas dalībvalstīm pastāv ciešas savstarpējās saiknes un mijiedarbība, banku savienībai būtu jāattiecas uz vismaz visām eurozonas dalībvalstīm. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, un ciktāl tas ir institucionāli iespējams, būtu jādod iespēja arī citām dalībvalstīm iesaistīties banku savienībā.

(10)

Vienotam uzraudzības mehānismam kā pirmais solis ceļā uz banku savienību būtu jānodrošina, ka Savienības politika attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību tiek īstenota konsekventi un iedarbīgi, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo vienoto noteikumu kopumu kredītiestādēm visās attiecīgajās dalībvalstīs piemēro vienādi un ka minētajām kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar kredītiestāžu uzraudzību nesaistīti apsvērumi. Vienotajam uzraudzības mehānismam jo īpaši vajadzētu būt savienojamam ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību un ar kapitāla brīvu apriti . Vienots uzraudzības mehānisms ir pamats nākamajiem posmiem virzībā uz banku savienību. Tas atspoguļo principu, ka tiklīdz būs izveidots efektīvs vienots uzraudzības mehānisms, ESM ar parastā kārtībā pieņemtu lēmumu būs iespēja tieši rekapitalizēt bankas. Eiropadome savos 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos norādīja, ka “situācijā, kad banku uzraudzība tiek faktiski nodota vienotam uzraudzības mehānismam, būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstošiem rīkiem var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu bankai” un ka “vienotajam noregulējuma mehānismam vajadzētu būt balstītam uz paša finanšu sektora ieguldījumiem un vajadzētu ietvert atbilstošus un efektīvus atbalsta pasākumus”.

(11)

ECB kā eurozonas centrālā banka ar plašu pieredzi makroekonomikas un finanšu stabilitātes jautājumos ir piemērota tam, lai īstenotu skaidri noteiktus uzraudzības uzdevumus, galveno uzmanību vēršot uz Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību. Daudzās dalībvalstīs centrālās bankas jau ir atbildīgas par banku uzraudzību. Tāpēc būtu jāpiešķir ECB īpaši uzdevumi saistībā ar politikām, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs .

(11a)

ECB un neiesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm būtu jānoslēdz saprašanās memorands, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz šajā regulā definētajām finanšu iestādēm. Saprašanās memorandā cita starpā varētu precizēt apspriešanos par ECB lēmumiem, kas ietekmē meitas sabiedrības vai filiāles, kuras veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī un kuru mātes sabiedrība veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, kā arī sadarbību ārkārtas situācijās, tostarp agrīnās brīdināšanas mehānismus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Saprašanās memorands būtu regulāri jāpārskata.

(12)

Minētie īpašie uzraudzības uzdevumi būtu jāuztic ECB, jo tie ir izšķirīgi, lai konsekventi un iedarbīgi īstenotu Savienības politiku attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, bet pārējiem uzdevumiem būtu jāpaliek valstu iestāžu ziņā. ECB uzdevumos būtu jāiekļauj pasākumu veikšana makroprudenciālās stabilitātes nodrošināšanai, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu .

(13)

Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, būtiska nozīme ir lielo banku drošumam un stabilitātei. Tomēr nesenā pieredze liecina, ka arī mazākas bankas var radīt finanšu stabilitātes apdraudējumu. Tāpēc ECB vajadzētu būt iespējai īstenot uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kurām iesaistītās dalībvalstis ir izsniegušas atļauju, un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(13a)

ECB, veicot tai uzticētos uzdevumus un neskarot mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, būtu pilnīgi jāņem vērā kredītiestāžu dažādība, lielums un uzņēmējdarbības modeļi, kā arī Eiropas banku nozares dažādības sistēmiskie ieguvumi.

(13b)

ECB veiktajiem uzdevumiem būtu jo īpaši jāpalīdz nodrošināt to, ka kredītiestādes pilnīgi internalizē visas savu darbību radītās izmaksas, lai tādējādi novērstu bezrūpīgas rīcības risku un no tā izrietošo pārmērīga riska uzņemšanos. Veicot minētos uzdevumus, būtu pilnīgi jāņem vērā attiecīgie makroekonomiskie apstākļi dalībvalstīs, it īpaši kredītu piedāvājuma stabilitāte un sekmīgu darbību veicināšana ekonomikai kopumā.

(13c)

Nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot kā tāds, kas maina grāmatvedības regulējumu, kurš piemērojams saskaņā ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(14)

Iepriekšēja atļauja kredītiestādes darbības uzsākšanai ir svarīga prudenciālā metode, lai nodrošinātu, ka minēto darbību veic tikai ekonomikas dalībnieki ar stabilu saimniecisko pamatu, organizāciju, kas spēj risināt ar noguldījumu pieņemšanu un kredītu sniegšanu saistītos riskus, un piemērotiem direktoriem. Tāpēc ECB vajadzētu būt uzdevumam izsniegt atļauju kredītiestādēm, un tai vajadzētu būt atbildīgai par atļauju anulēšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu .

(15)

Papildus Savienības tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un šādu atļauju anulēšanas gadījumiem dalībvalstis pašlaik var izvirzīt papildu nosacījumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu un atļaujas anulēšanas gadījumiem. Tāpēc ECB būtu jāveic savs uzdevums attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un atļauju anulēšanu gadījumos, kad nav izpildītas valsts tiesību aktu prasības, tad, kad to ierosinājusi attiecīgā valsts kompetentā iestāde, kura izvērtē atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos.

(16)

Jebkura jauna īpašnieka piemērotības novērtējums pirms kredītiestādes nozīmīgas akciju daļas iegādes ir neatsverams instruments, lai nodrošinātu kredītiestādes īpašnieku pastāvīgu piemērotību un finanšu stabilitāti. ECB kā Savienības iestāde ir piemērota tam, lai veiktu šādu novērtējumu, neradot nevajadzīgus iekšējā tirgus ierobežojumus. ECB vajadzētu būt uzdevumam izvērtēt kredītiestāžu nozīmīgas akciju daļas iegādi un atsavināšanu, izņemot banku noregulējuma kontekstā.

(17)

Atbilstība Savienības noteikumiem, ar kuriem kredītiestādēm noteikta prasība par noteiktu kapitāla līmeni, lai nodrošinātos pret risku, kas raksturīgs kredītiestāžu darbībai, prasība mazināt riska darījumu apmēru ar atsevišķiem darījumu partneriem, prasība publiski atklāt informāciju par kredītiestādes finansiālo situāciju, prasība par pietiekamu daudzumu likvīdu aktīvu kredītiestādes rīcībā, lai ļautu izturēt tirgus spriedzes situācijas, un prasība samazināt sviru ir priekšnoteikums kredītiestādes prudenciālajai stabilitātei. ECB vajadzētu būt uzdevumam nodrošināt atbilstību minētajiem noteikumiem, tostarp jo īpaši tajos paredzēto apstiprinājumu, atļauju, atkāpju vai atbrīvojumu sniegšanu .

(18)

Papildu kapitāla rezerves, tostarp kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskas kapitāla rezerves, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi zaudējumu segšanai spriedzes periodos, globālas un citas sistēmiskas iestāžu rezerves, kā arī citi pasākumi sistēmiska vai makroprudenciāla riska novēršanai ir svarīgi prudenciāli instrumenti. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju gadījumos, kad valsts iestādes piemēro šādus pasākumus, būtu pienācīgi jāinformē ECB. Turklāt attiecīgos gadījumos ECB vajadzētu varēt piemērot stingrākas prasības un pasākumus, nodrošinot ciešu sadarbību ar valsts iestādēm. Šīs regulas noteikumi par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst sistēmisku vai makroprudenciālu risku, neskar citos Savienības tiesību aktos paredzētās koordinācijas procedūras. Valsts kompetentās vai norīkotās iestādes un ECB rīkojas, ievērojot visas šādos aktos paredzētās koordinācijas procedūras pēc tam, kad ir ievērotas šajā regulā paredzētās procedūras.

(19)

Kredītiestādes drošums un stabilitāte ir atkarīga arī no pietiekama iekšējā kapitāla piešķiršanas, ņemot vērā riskus, kuram tā var tikt pakļauta, un no atbilstīgu iekšējo organizatorisko struktūru un korporatīvās pārvaldības procedūru pieejamības. Tāpēc ECB vajadzētu būt uzdevumam piemērot prasības, kas nodrošina, ka kredītiestādes ir ieviesušas spēcīgas pārvaldības procedūras, procesus un mehānismus, tostarp stratēģijas un procesus sava iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai. Trūkumu gadījumā tai vajadzētu būt arī uzdevumam piemērot atbilstīgus pasākumus, tostarp īpašas papildu pašu līdzekļu prasības, īpašas informācijas atklāšanas prasības un īpašas likviditātes prasības.

(20)

Kredītiestādes drošuma un stabilitātes apdraudējums var rasties gan atsevišķas kredītiestādes līmenī, gan banku grupas vai finanšu konglomerāta līmenī. Lai parūpētos par kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, ir svarīgi, lai pastāvētu īpaši uzraudzības pasākumi šo risku mazināšanai. Papildus individuālo kredītiestāžu uzraudzībai ECB uzdevumiem būtu jāiever uzraudzība konsolidētā līmenī, papildu uzraudzība, finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība, izņemot apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

(21)

Lai saglabātu finanšu stabilitāti, kredītiestādes finanšu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir jānovērš tās sākumposmā . ECB vajadzētu būt uzdevumam veikt agrīnas iejaukšanās darbības, kā definēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Minētās agrīnās iejaukšanās darbības tomēr būtu jākoordinē ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm. Kamēr vien valsts iestādes ir kompetentas noregulēt kredītiestādes , ECB turklāt būtu piemērotā veidā jākoordinē savas iejaukšanās darbības ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai garantētu kopīgu izpratni par attiecīgajiem pienākumiem krīzes gadījumā, jo īpaši saistībā ar pārrobežu krīzes pārvaldības grupām un turpmākām noregulējuma kolēģijām, kas izveidotas šiem mērķiem.

(22)

Uzraudzības uzdevumiem, kas nav uzticēti ECB, būtu jāpaliek valsts iestāžu kompetencē. Minētajos uzdevumos būtu jāiekļauj pilnvaras saņemt paziņojumus no kredītiestādēm saistībā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvu pakalpojumu sniegšanu, uzraudzīt struktūras, uz kurām neattiecas kredītiestāžu definīcija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bet kuras tiek uzraudzītas kā kredītiestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uzraudzīt trešo valstu kredītiestādes, kas dibina filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus Savienībā, uzraudzīt maksājumu pakalpojumus, veikt kredītiestāžu ikdienas pārbaudes, attiecībās ar kredītiestādēm pildīt kompetento iestāžu funkcijas saistībā ar finanšu instrumentu tirgu un novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas nolūkiem, kā arī aizsargāt patērētājus .

(22a)

ECB vajadzības gadījumā būtu pilnīgi jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kuras ir kompetentas nodrošināt patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzību un cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(23)

ECB tai uzticētie uzdevumi būtu jāveic ar mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un Savienības, kā arī atsevišķo iesaistīto dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti, un iekšējā tirgus vienotību un integritāti, tādējādi nodrošinot arī noguldītāju aizsardzību un uzlabojot iekšējā tirgus darbību, saskaņā ar finanšu pakalpojumu vienoto noteikumu kopumu Savienībā. Jo īpaši ECB būtu pienācīgi jāņem vērā vienlīdzības un nediskriminācijas principi.

(24)

Uzraudzības uzdevumu uzticēšanai ECB ▌vajadzētu būt atbilstīgai Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS), kas izveidota 2010. gadā un kuras pamatmērķis ir izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības prakses konverģenci visā Savienībā. Sadarbība starp banku uzraugiem un apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraugiem ir svarīga, lai risinātu kopējas ieinteresētības jautājumus un nodrošinātu pareizu uzraudzību attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas darbojas arī apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Tāpēc būtu jāizvirza prasība Eiropas Centrālajai bankai attiecībā uz EFUS cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi , Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi. ECB būtu jāveic savi uzdevumi saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un neskarot pārējo EFUS dalībnieku kompetenci un uzdevumus. Tai būtu arī jānosaka prasība sadarboties ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm un sistēmām, kas finansē tiešu vai netiešu publisku finansiālo palīdzību .

▌

(26)

ECB būtu jāveic savi uzdevumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un atbilstīgi tiem, tostarp visiem Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā, konkurences noteikumiem, apvienošanās kontroles noteikumiem un vienotajam noteikumu kopumam, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. EBI ir uzticēts uzdevums izstrādāt tehnisko standartu projektu, pamatnostādnes un ieteikumus, kas nodrošinātu uzraudzības konverģenci un uzraudzības rezultātu saskaņotību Savienībā. ECB nebūtu jāaizstāj EBI šo uzdevumu veikšanā, un tāpēc ECB būtu jāīsteno pilnvaras pieņemt regulas saskaņā ar LESD 132. pantu un atbilstīgi Savienības aktiem, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, pamatojoties uz EBI izstrādātiem projektiem un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu .

(26a)

Vajadzības gadījumā ECB būtu jānoslēdz saprašanās memorandi ar kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem, vispārīgi izklāstot, kā tās savstarpēji sadarbosies, attiecībā uz 2. pantā definētajām finanšu iestādēm pildot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tādi memorandi būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(26b)

ECB, lai veiktu savus uzdevumus un īstenotu savas uzraudzības pilnvaras, būtu jāpiemēro būtiskie noteikumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Minētos noteikumus veido attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši, tieši piemērojamās regulas vai direktīvas, piemēram, par kapitāla prasībām bankām un par finanšu konglomerātiem. Gadījumos, kad būtiskie noteikumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ir noteikti direktīvās, ECB būtu jāpiemēro valstu tiesību akti, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas, un jomās, kurās šīs regulas spēkā stāšanās dienā dalībvalstīm tiek skaidri piešķirtas iespējas ar minētajām regulām, ECB būtu jāpiemēro arī tie valsts tiesību akti, ar kuriem šīs iespējas īsteno. Tādas iespējas būtu jāuzskata par izņēmuma iespējām, kas pieejamas tikai kompetentajām vai norīkotajām iestādēm. Tas neskar ES tiesību pārākuma principu. Līdz ar to ECB, pieņemot pamatnostādnes vai ieteikumus vai pieņemot lēmumus, būtu jābalstās uz un jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem saistošajiem Savienības tiesību aktiem.

(26c)

Saistībā ar ECB uzticēto uzdevumu jomu ar valsts tiesību aktiem valsts kompetentajām iestādēm tiek uzticētas konkrētas pilnvaras, kas patlaban netiek prasītas ar Savienības tiesību aktiem, tostarp konkrētas agrīnas iejaukšanās un piesardzības pasākumu pilnvaras. ECB vajadzētu būt iespējai pieprasīt no valsts iestādēm izmantot šīs pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tiek veikta pilnīga un efektīva uzraudzība saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu.

(27)

Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpilda uzraudzības noteikumus un lēmumus, pārkāpumu gadījumā būtu jāpiemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Saskaņā ar LESD 132. panta 3. punktu un Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (1998. gada 23. novembris) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (8), ECB ir tiesības uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus uzņēmumiem par nespēju izpildīt no tās noteikumiem un lēmumiem izrietošās saistības. Turklāt, lai dotu iespēju ECB efektīvi veikt savus uzdevumus saistībā ar Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos izklāstīto uzraudzības noteikumu izpildi, būtu jāpiešķir ECB pilnvaras piemērot finansiālās sankcijas kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām par šādu noteikumu pārkāpumiem. Valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas gadījumos, kad nav izpildītas saistības, kas izriet no valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponētas Savienības direktīvas. Ja ECB savu uzdevumu veikšanai uzskata par lietderīgu piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem, tai vajadzētu būt iespējai minētajā nolūkā nodot lietu izskatīšanai valsts iestādēm.

(28)

Valstu uzraudzības iestādēm ir nozīmīga un ilggadēja pieredze kredītiestāžu uzraudzībā to teritorijā un zināšanas par šo kredītiestāžu saimnieciskajām, organizatoriskajām un kultūras īpatnībām. To rīcībā šiem nolūkiem ir pieejams plašs mērķtiecīgu un augsti kvalificētu darbinieku skaits. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu uzraudzības kvalitāti Eiropā, valstu uzraugiem vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai palīdzētu ECB jebkuru tādu aktu sagatavošanā un īstenošanā, kas saistīti ar ECB uzraudzības uzdevumu izpildi. Tam jo īpaši būtu jāietver bankas situācijas ikdienas novērtējums un saistītās pārbaudes uz vietas.

(28a)

Kritēriji, kas izklāstīti 5. panta 4.b punktā, lai definētu tās iestādes, kuras ir mazāk nozīmīgas, būtu jāpiemēro iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī, pamatojoties uz konsolidētiem datiem. Kad ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu attiecībā uz kredītiestāžu grupu, kas nav mazāk nozīmīga konsolidētā līmenī, tai minētie uzdevumi būtu jāveic konsolidēti attiecībā uz kredītiestāžu grupu un individuāli attiecībā uz tām minētās grupas bankas meitas sabiedrībām un filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(28b)

Kritēriji, kas izklāstīti 5. panta 4.b punktā, lai definētu tās iestādes, kuras ir mazāk nozīmīgas, būtu jānosaka regulējumā, ko pieņem un publicē ECB, tai konsultējoties ar valsts kompetentajām iestādēm. Uz to pamatojoties, ECB vajadzētu būt atbildīgai par minēto kritēriju piemērošanu un tai būtu jāpārbauda, izmantojot pašai savus aprēķinus, vai šie kritēriji ir ievēroti. ECB lūgumam pēc informācijas minētā aprēķina veikšanai nebūtu jāuzliek iestādēm par pienākumu piemērot tādus grāmatvedības regulējumus, kas atšķiras no regulējumiem, kas tajās piemērojami saskaņā ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(28c)

Ja kāda banka ir uzskatīta par nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu, minētais izvērtējums parasti nebūtu jāmaina biežāk par reizi 12 mēnešos, izņemot, ja banku grupās notiek strukturālas izmaiņas, piemēram, apvienošana vai nošķiršana.

(28d)

ECB – pēc valsts kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas –, pieņemot lēmumu par to, vai iestāde ir nozīmīga attiecībā uz iekšzemes ekonomiku un vai tādēļ ECB būtu tā jāuzrauga, būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, tostarp līdzvērtīgas konkurences apsvērumi.

(29)

Attiecībā uz tādu pārrobežu banku uzraudzību, kuras darbojas gan eurozonā, gan ārpus tās, ECB būtu cieši jāsadarbojas ar neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Uz ECB kā kompetento iestādi būtu jāattiecina saistītie pienākumi sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tai būtu pilnā mērā jāpiedalās uzraugu kolēģijās. Turklāt, tā kā uzraudzības uzdevumus veic Eiropas iestāde, tas dod skaidras priekšrocības finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas tirgus integrācijas ziņā, tāpēc dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties jaunajā mehānismā. Tomēr obligāts priekšnosacījums uzraudzības uzdevumu iedarbīgai īstenošanai ir uzraudzības lēmumu izpilde pilnā mērā un bez kavēšanās. Tādēļ dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties jaunajā mehānismā, būtu jāapņemas nodrošināt, ka to valsts kompetentās iestādes izpildīs un piemēros visus ECB pieprasītos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm. ECB vajadzētu būt iespējai veidot ciešu sadarbību ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu. Tai vajadzētu būt pienākumam veidot sadarbību tad, kad ir izpildīti šajā regulā izklāstītie nosacījumi. ▌

(29a)

Ņemot vērā to, ka iesaistītās dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, nepiedalās ECB Padomes darbā, kamēr tās nav pievienojušās eurozonai saskaņā ar Līgumu, un ka tās nevar pilnībā izmantot citus mehānismus, kas paredzēti eurozonas dalībvalstīm, šajā regulā ir paredzēti papildu aizsardzības pasākumi lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr minētie aizsardzības pasākumi, jo īpaši 6. panta 5.d punkts, būtu jāizmanto pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Tie būtu jāizmanto tikai, kamēr ir spēkā minētie īpašie apstākļi. Šie aizsardzības pasākumi pamatojas uz īpašajiem apstākļiem, kuros iesaistītās dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, atrodas saskaņā ar šo regulu, jo tās nepiedalās ECB Padomes darbā un nevar pilnībā izmantot citus mehānismus, kas paredzēti eurozonas dalībvalstīm. Tādēļ minētie aizsardzības pasākumi nav precedents un nebūtu par tādu jāuzskata attiecībā uz citām ES politikas jomām.

(29b)

Nekam šajā regulā nekādā veidā nevajadzētu grozīt pašreizējo sistēmu, ar ko reglamentē meitas sabiedrību vai filiāļu juridiskās formas maiņu un šādas sistēmas piemērošanu, un neko šajā regulā nekādā veidā nevajadzētu saprast vai piemērot kā stimulu par labu šādām izmaiņām. Šajā sakarā pilnībā būtu jāievēro vienotajā uzraudzības mehānismā neiesaistīto dalībvalstu valsts kompetento iestāžu pienākumi, lai minētās iestādes joprojām varētu izmantot pietiekamus uzraudzības instrumentus un pilnvaras attiecībā uz kredītiestādēm, kas darbojas to teritorijā, un tādējādi spētu pildīt savus pienākumus un efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti un aizstāvēt sabiedrības intereses. Turklāt, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pildīt to pienākumus, noguldītāji un kompetentās iestādes būtu laikus jāinformē par meitas sabiedrību vai filiāļu juridiskās formas maiņu.

(30)

Lai veiktu savus uzdevumus, ECB vajadzētu būt atbilstīgām uzraudzības pilnvarām. Savienības tiesību aktos par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ir paredzētas noteiktas pilnvaras, ko minētajā nolūkā paredzēts uzticēt dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm. Ciktāl šādas pilnvaras ietilpst Eiropas Centrālajai bankai uzticēto uzraudzības uzdevumu darbības jomā, attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm ECB būtu jāuzskata par kompetento iestādi un tai vajadzētu būt pilnvarām, kas ar Savienības tiesību aktiem uzticētas kompetentajām iestādēm. Tas ietver pilnvaras, kas ar minētajiem tiesību aktiem uzticētas piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un pilnvaras, kas uzticētas norīkotajām iestādēm.

(30a)

ECB vajadzētu būt uzraudzības pilnvarām atcelt vadības struktūru locekļus saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

(31)

Lai ECB varētu efektīvi īstenot savus uzdevumus, tai vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu nepieciešamo informāciju un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm. ECB un valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt piekļuvei vienai un tai pašai informācijai, nepiemērojot kredītiestādēm dubultas ziņošanas prasības.

(31a)

Advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte ir Savienības tiesību pamatprincips, kas saskaņā ar Tiesas judikatūru aizsargā sakaru konfidencialitāti starp fiziskām un juridiskām personām un viņu konsultantiem.

(31b)

Ja ECB ir nepieciešams pieprasīt informāciju no personas, kura veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī, bet pieder pie kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, vai ar kuru kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir slēgusi ārpakalpojumu līgumus par operatīvajām funkcijām vai darbībām, un, ja šādas prasības nepiemēro un nepilda neiesaistītajā dalībvalstī, ECB vajadzētu to saskaņot ar attiecīgās neiesaistītās dalībvalsts valsts kompetento iestādi.

(31c)

Šī regula neietekmē to noteikumu piemērošanu, kuri noteikti Protokola par ECB Statūtiem 34. un 42. pantā. Aktiem, ko ECB pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, nebūtu jārada nekādas tiesības vai nebūtu jāuzliek nekādi pienākumi neiesaistītajās dalībvalstīs, izņemot gadījumos, kad šādi akti ir saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar Protokoliem Nr. 4 un Nr. 15.

(32)

Ja kredītiestādes izmanto savas tiesības veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī vai ja vairākas struktūras grupā veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, Savienības tiesību aktos ir paredzētas īpašas procedūras un kompetenču sadalījums starp attiecīgajām dalībvalstīm. Ciktāl ECB uzņemas noteiktus uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, minētajām procedūrām un uzdevumu piešķiršanai nebūtu jāattiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai tiesībām sniegt pakalpojumus citā iesaistītajā dalībvalstī.

(32a)

Kad ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, un lūdz palīdzību no valsts kompetentajām iestādēm, tai būtu pienācīgi jāņem vērā taisnīgs līdzsvars starp visām iesaistītajām valstu kompetentajām iestādēm atbilstoši individuālās, subkonsolidētās un konsolidētās uzraudzības pienākumiem, kas izklāstīti spēkā esošajos Savienības tiesību aktos.

(32b)

Nekas šajā regulā nebūt jāsaprot kā tāds, ar ko uztic ECB pilnvaras piemērot sankcijas tādām fiziskām vai juridiskām personām, kas nav kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, neskarot ECB pilnvaras pieprasīt valsts iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu, ka atbilstīgas sankcijas tiek piemērotas.

(33)

ECB kā iestāde, kas izveidota ar Līgumiem, ir visas Savienības iestāde. Tai savās lēmumu pieņemšanas procedūrās ▌ būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārējie principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Būtu pilnībā jāievēro to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām ECB adresējusi savus lēmumus , kā arī šo personu tiesības lūgt ECB lēmumu pārskatīšanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem .

(34)

Uzraudzības uzdevumu uzticēšana nozīmē, ka ECB ir nozīmīgs pienākums sargāt finanšu stabilitāti Savienībā un izmantot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākajā un samērīgākajā veidā. Jebkāda uzraudzības pilnvaru pāreja no dalībvalsts līmeņa uz Savienības līmeni būtu jālīdzsvaro ar atbilstošām prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību . Tādēļ ECB par šo uzdevumu izpildi būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei, kas ir demokrātiski leģitīmas iestādes, kuras pārstāv Eiropas iedzīvotājus un dalībvalstis. Minētajā atskaitē būtu jāietver regulāri sniegti pārskati un atbildes uz jautājumiem , ko iesniedz gan Eiropas Parlaments saskaņā ar savu Reglamentu, gan Eurogrupa. Visiem pārskatu sniegšanas pienākumiem būtu jāpiemēro atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības .

(34a)

ECB būtu arī ziņojumi, ko tā adresē Eiropas Parlamentam un Padomei, jāpārsūta iesaistīto dalībvalstu parlamentiem. Iesaistīto dalībvalstu parlamentiem vajadzētu būt iespējai iesniegt ECB jebkādus novērojumus vai jautājumus par tai uzticēto uzraudzības uzdevumu veikšanu, uz kuriem ECB var atbildēt. Minēto valstu parlamentu iekšējos noteikumos būtu jāņem vērā attiecīgo procedūru un kārtības elementi, lai vērstos pie ECB ar tādiem novērojumiem un jautājumiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš novērojumiem vai jautājumiem saistībā ar atļauju anulēšanu kredītiestādēm, attiecībā uz kurām valstu iestādes saskaņā ar 13. panta 2.a punktā noteikto procedūru ir pieņēmušas darbības, kas ir vajadzīgas noregulēšanai vai finanšu stabilitātes saglabāšanai. Iesaistītās dalībvalsts parlamentam būtu arī jāspēj uzaicināt Uzraudzības padomes priekšsēdētāju vai pārstāvi kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par kredītiestāžu uzraudzību minētajā dalībvalstī. Tāda valstu parlamentu loma ir atbilstoša, ņemot vērā to, kā uzraudzības pasākumi var ietekmēt valsts finanses, kredītiestādes, to klientus un nodarbinātos, kā arī tirgus iesaistītajās dalībvalstīs. Ja valstu uzraugi veic pasākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāturpina piemērot valsts tiesību aktos paredzēto pārskatatbildības kārtību.

(34b)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta tiesības izveidot pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu iespējamus pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus, saskaņā ar LESD 226. pantu, vai Eiropas Parlamenta politiskās kontroles funkciju izpildi, kā noteikts Līgumos, tostarp tā tiesības ieņemt nostāju vai pieņemt rezolūciju jautājumos, kurus tas uzskata par piemērotiem.

(34c)

ECB savā darbībā būtu jāievēro taisnīga procesa un pārredzamības principi.

(34d)

LESD 15. panta 3. punktā minētajai regulai būtu jānosaka sīki noteikumi, kas ļauj piekļūt ECB glabātiem dokumentiem, kuri izriet no uzraudzības pienākumu veikšanas, saskaņā ar Līgumu.

(34e)

Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesa izskata inter alia to ECB aktu likumību, kuri nav ieteikumi un atzinumi un kuri var radīt juridiskas sekas trešām personām.

(34f)

Saskaņā ar LESD 340. pantu ECB saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, būtu jānovērš jebkāds kaitējums, ko ECB vai tās darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus. Tam nebūtu jāskar valsts kompetento iestāžu atbildība novērst jebkādu kaitējumu, ko tās vai to darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(34 g)

Saskaņā ar LESD 342. pantu uz ECB attiecas Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas.

(34h)

Nosakot to, vai būtu jāierobežo personas tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem, ECB būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(34i)

ECB būtu jānodrošina fiziskām un juridiskām personām iespēja lūgt pārskatīt lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar tai ar šo regulu uzticētajām pilnvarām un adresēti tiem, vai kas tos tieši un individuāli skar. Pārskatīšanas jomai vajadzētu attiekties uz šādu lēmumu procesuālo un materiāltiesisko atbilstību šai regulai, vienlaikus ievērojot rīcības brīvību, kas saglabājas ECB, lai nolemtu par iespēju šos lēmumus pieņemt. Šajā nolūkā un procesuālās ekonomijas dēļ ECB būtu jāizveido administratīva pārskatīšanas padome tādas iekšējas pārskatīšanas veikšanai. Lai izveidotu minēto padomi, ECB Padomei būtu tajā jāieceļ personas ar labu reputāciju. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padomei būtu pēc iespējas jānodrošina atbilstīgs dalībvalstu pārstāvju ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars. Pārskatīšanas procedūrai būtu jāparedz, ka Uzraudzības padome vajadzības gadījumā pārskata savu agrāko lēmuma projektu.

(35)

ECB ir atbildīga par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu. Uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Tādēļ, lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu, ka katra funkcija tiek izpildīta saskaņā ar piemērojamajiem mērķiem, tās būtu jāveic pilnīgi atsevišķi. ECB būtu jāspēj nodrošināt to, ka ECB Padome attiecībā uz monetārajām un uzraudzības funkcijām darbojas pilnīgi diferencēti. Šādai diferenciācijai būtu jāietver vismaz stingri nodalītas sanāksmes un darba kārtības.

(35a)

Personāla organizatoriskai nošķirtībai būtu jāattiecas uz visiem dienestiem, kas vajadzīgi neatkarīgas monetārās politikas mērķiem, un būtu jānodrošina, ka ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanā tiek pilnīgi ievērota demokrātiska pārskatatbildība un pārraudzība, kā paredzēts šajā regulā. To uzdevumu veikšanā iesaistītajam personālam, kas ECB uzticēti ar šo regulu, būtu jāatskaitās Uzraudzības padomes priekšsēdētājam.

(36)

Konkrētāk, ar ECB būtu jāizveido Uzraudzības padome, kas ir atbildīga par uzraudzības lēmumu sagatavošanu un kas aptvertu valstu uzraugu īpašās zināšanas. Uzraudzības padomi tāpēc būtu jāvada priekšsēdētājam, tās sastāvā vajadzētu būt priekšsēdētāja vietniekam, un tajā būtu jāiekļauj pārstāvji no ECB un no valstu iestādēm. Ieceļot Uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar šo regulu, būtu jāievēro principi par dzimumu līdzsvaru, pieredzi un kvalifikāciju. Visiem Uzraudzības padomes locekļiem vajadzētu būt laikus un pilnībā informētiem par tās sanāksmju darba kārtības punktiem, lai tādējādi sekmētu gan apspriežu, gan lēmumu projektu pieņemšanas procesa efektivitāti.

(36a)

Veicot savus uzdevumus, Uzraudzības padome ņem vērā visus būtiskos faktus un apstākļus iesaistītajās dalībvalstīs un pilda savus pienākumus visas Savienības interesēs.

(36b)

Pilnībā ievērojot institucionālo un balsošanas kārtību, kas noteikta Līgumos, Uzraudzības padomei vajadzētu būt nozīmīgai struktūrai to ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildē, kas līdz šim vienmēr ir bijuši valstu kompetento iestāžu kompetencē. Tādēļ būtu jādod Padomei pilnvaras pieņemt īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Eiropas Centrālajai bankai pēc Uzraudzības padomes uzklausīšanas būtu jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā priekšlikums par Uzraudzības padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas Padomei būtu jāpieņem minētais īstenošanas lēmums. Priekšsēdētājs būtu jāizvēlas, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, par kuru būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

(36c)

Lai nodrošinātu pienācīgu rotāciju, vienlaikus nodrošinot priekšsēdētāja pilnīgu neatkarību, priekšsēdētāja pilnvaru termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus, un tam nevajadzētu būt atjaunojamam. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju ar EBI darbībām un ar Savienības prudenciālajām politikām, Uzraudzības padomei vajadzētu spēt uzaicināt EBI un Eiropas Komisiju kā novērotājus. Tiklīdz būs izveidota Eiropas Noregulējuma iestāde, tās priekšsēdētājam būtu jāpiedalās Uzraudzības padomes sanāksmēs kā novērotājam.

(36d)

Uzraudzības padomes darbs būtu jāatbalsta vadības komitejai, kuras sastāvs ir šaurāks. Vadības komitejai būtu jāsagatavo Uzraudzības padomes sanāksmes un būtu jāpilda savi pienākumi tikai visas Savienības interesēs, kā arī būtu jāstrādā pilnīgi pārredzami kopā ar Uzraudzības padomi.

(36e)

ECB Padomei būtu jāuzaicina pārstāvji no iesaistītām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, ikreiz, kad ECB Padome apsver iespēju iebilst pret Uzraudzības padomes sagatavoto lēmuma projektu, vai ikreiz, kad attiecīgās valsts kompetentās iestādes informē ECB Padomi par saviem pamatotiem iebildumiem pret Uzraudzības padomes lēmuma projektu, ja šāda lēmuma adresāts ir valsts iestādes saistībā ar kredītiestādēm no iesaistītām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces.

(36f)

Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu, no ECB būtu jāprasa izveidot vidutāju grupu. Vidutāju grupas izveidei un it īpaši tās sastāvam būtu jānodrošina, ka viedokļu atšķirības tiek risinātas līdzsvaroti, visas Savienības interesēs.

(37)

Uz Uzraudzības padomi, vadības komiteju un ECB darbiniekiem, kas veic uzraudzības pienākumus, būtu jāattiecina atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības. Līdzīgas prasības būtu jāpiemēro informācijas apmaiņai to ECB darbinieku starpā, kas nav iesaistīti uzraudzības darbībās. Tam nevajadzētu atturēt ECB no informācijas apmaiņas, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp ar Eiropas Komisiju tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību.

(38)

Lai ECB tai uzticētos uzraudzības uzdevumus īstenotu efektīvi, tai tie būtu jāveic pilnīgi neatkarīgi, jo īpaši vairoties no nepamatotas politiskas ietekmes un no nozares pārstāvju iejaukšanās, kas negatīvi ietekmētu tās darbības neatkarību.

(38a)

Pārtraukuma periodu pielietojums uzraudzības iestādēs ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu minēto iestāžu veiktās uzraudzības efektivitāti un neatkarību. Šajā nolūkā un neskarot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu, ECB būtu jānosaka un jāuztur vispārējas un oficiālas procedūras, tostarp samērīgi pārskatīšanas laikposmi, lai iepriekš izvērtētu un novērstu iespējamus konfliktus ar VUM/ECB likumīgajām interesēm, ja kāds no bijušajiem Uzraudzības padomes locekļiem sāk strādāt banku nozarē, ko viņš pirms tam ir uzraudzījis.

(39)

Lai efektīvi īstenotu uzraudzības uzdevumus, ECB rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem resursiem. Minētie resursi būtu jāiegūst veidā, kas nodrošina ECB neatkarību no valstu kompetento iestāžu un tirgus dalībnieku nepamatotas ietekmes, kā arī monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu. Uzraudzības izmaksas būtu jāsedz struktūrām, kurām piemēro uzraudzību. Tādēļ Eiropas Centrālajai bankai uzticēto uzraudzības uzdevumu izpilde būtu jāfinansē no gada maksām, ko iekasē no kredītiestādēm , kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Tai būtu jāspēj arī iekasēt maksas no tām kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajā dalībvalstī, filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, lai segtu izmaksas, kas ECB rodas, veicot savus uzņēmējas dalībvalsts uzrauga pienākumus attiecībā uz šīm filiālēm. Ja kredītiestāde vai filiāle ir uzraudzīta konsolidēti, maksa būtu jāpiemēro augstākajā līmenī tajā kredītiestādē, kura ir iesaistītajā grupā ar uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Maksu aprēķināšanā neņem vērā nekādas meitas sabiedrības, kas izveidotas neiesaistītajās dalībvalstīs.

(39a)

Ja kredītiestāde ir iekļauta konsolidētā uzraudzībā, maksa būtu jāaprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs un jāiedala kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī un ir iekļautas konsolidētajā uzraudzībā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar nozīmību un riska profilu, tostarp riska svērtajiem aktīviem.

(40)

Efektīvai uzraudzībai ir nepieciešami ļoti motivēti, labi apmācīti un objektīvi darbinieki. Lai radītu patiesi integrētu uzraudzības mehānismu, būtu jāparedz atbilstīga darbinieku apmaiņa un pagaidu norīkošana starp ECB un visiem iesaistīto dalībvalstu valsts uzraugiem un to starpā. Lai nodrošinātu pastāvīgu salīdzinošo kontroli , it īpaši – lielu banku uzraudzībā, ECB vajadzētu spēt pieprasīt valstu uzraudzības komandās iekļaut darbiniekus arī no citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm , lai varētu veidot uzraudzības komandas, nodrošinot tajās ģeogrāfisko dažādību un iekļaujot darbiniekus ar īpašām zināšanām un profilu. Ar darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu tiek iedibināta kopēja uzraudzības prakse. ECB regulāri sniegs informāciju par to, cik darbinieku no iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm ir pagaidu kārtā norīkoti uz ECB darbam saistībā ar VUM.

(41)

Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu arvien lielāko nozīmi, ECB būtu jāveic savi uzdevumi, ievērojot starptautiskos standartus, un dialogā un ciešā sadarbībā ar uzraugiem ārpus Savienības, nedublējot EBI starptautisko lomu. Tai vajadzētu būt pilnvarotai iedibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu uzraudzības un pārvaldības iestādēm un ar starptautiskām organizācijām, vienlaikus saskaņojot ar EBI un vienlaikus pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences.

(42)

Šīs regulas nolūkiem ECB veiktai personas datu apstrādei pilnībā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

(43)

Eiropas Centrālajai bankai ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (11). ECB ir pieņēmusi Lēmumu ECB/2004/11 (2004. gada 3. jūnijs) par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā  (12).

(44)

Lai nodrošinātu, ka kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar prudenciālo uzraudzību nesaistīti apsvērumi, un lai laikus un efektīvi risinātu negatīvu savstarpēji pastiprinošu tirgus tendenču ietekmi uz bankām un dalībvalstīm, ECB būtu jāsāk īpašo uzraudzības uzdevumu veikšana pēc iespējas drīzāk. Tomēr uzraudzības uzdevumu nodošana Eiropas Centrālajai bankai no valstu uzraugiem prasa zināmu sagatavošanos. Tādēļ būtu jāparedz pienācīgs pakāpeniskas ieviešanas laikposms. ▌

(44a)

ECB, pieņemot sīku darbības kārtību, lai īstenotu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, būtu jāparedz pārejas kārtība, kas nodrošinātu, ka tiek pabeigtas pašreizējās uzraudzības procedūras, tostarp jebkurš pirms šīs regulas stāšanās spēkā pieņemts lēmums un/vai pasākums vai uzsākta izmeklēšana.

▌

(45a)

Komisija savā 2012. gada 28. novembra paziņojumā par plānu, kā izveidot ciešu un patiesu ekonomikas un monetāro savienību, ir norādījusi, ka “LESD 127. panta 6. punktu varētu grozīt, lai piemērotu parasto likumdošanas procedūru un novērstu dažus no juridiskajiem ierobežojumiem, ko šis pants šobrīd uzliek VUM koncepcijai (piem., ietvert tiešu un neatsaucamu iespēju dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, piedalīties VUM papildus “ciešas sadarbības” modelim, piešķirt dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces un kas piedalās VUM, pilnīgi vienlīdzīgas tiesības ECB lēmumu pieņemšanā un vēl skaidrāk iekšēji nodalīt lēmumu pieņemšanu par monetāro politiku un par uzraudzību)”. Tā arī norādīja, ka “īpaši vajadzētu pievērsties ECB kā banku darbības uzraudzītājas demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšanai”. Jāatgādina, ka Līgums par Eiropas Savienību paredz, ka priekšlikumus par izmaiņām Līgumos var iesniegt jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Eiropas Komisija un tie var attiekties uz jebkuru Līgumu aspektu.

(46)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(47)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti – iedarbīgas un efektīvas sistēmas izveide tam, lai Eiropas iestāde īstenotu īpašus kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, un kredītiestādēm piemērojamo noteikumu kopuma konsekventas piemērošanas nodrošināšana – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka, ņemot vērā banku tirgus Eiropas mēroga struktūru un banku bankrotu ietekmi uz citām dalībvalstīm, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(1)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, vai dalībvalsts, kuras valūta nav euro, bet kura ir izveidojusi ciešu sadarbību saskaņā ar 6. pantu ;

(2)

“valsts kompetentā iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, kuru iesaistītā dalībvalsts ir norīkojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija) (14);

(3)

“kredītiestādes” ir kredītiestādes, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā;

(4)

“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 19. punktā;

(5)

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos 2. panta 15. punktā (15);

(6)

“finanšu konglomerāts” ir finanšu konglomerāts, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā;

(6a)

“valsts norīkotā iestāde” ir norīkotā iestāde attiecīgo Savienības tiesību aktu nozīmē;

(6b)

“būtiska līdzdalība” ir būtiska līdzdalība, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 11. punktā;

(6c)

“vienots uzraudzības mehānisms” (VUM) ir Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, ko veido Eiropas Centrālā banka un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, kā aprakstīts šīs regulas 5. pantā.

a)

izsniegt atļaujas kredītiestādēm un anulēt kredītiestāžu atļaujas, ņemot vērā 13. panta noteikumus;

aa)

kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītām dalībvalstīm un kuras vēlas izveidot filiāli vai sniegt pārrobežu pakalpojumus kādā no neiesaistītajām dalībvalstīm, veikt uzdevumus, kas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei jāveic saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

b)

izvērtēt pieteikumus par kredītiestāžu būtiskas līdzdalības iegūšanu un atsavināšanu – izņemot banku noregulējuma gadījumā – saskaņā ar 13.a panta noteikumiem;

c)

nodrošināt atbilstību 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem , kas nosaka prudenciālās prasības kredītiestādēm tādās jomās kā pašu kapitāls, pārvēršana vērtspapīros, lielo riska darījumu limiti, likviditāte, saistību īpatsvara palielināšana un attiecībā uz informācijas sniegšanu un informācijas publiskošanu par minētajiem jautājumiem;

f)

nodrošināt atbilstību tiesību aktiem, kas minēti 4. panta 3. punkta pirmajā daļā, ar ko piemēro prasības, ka kredītiestādēm jābūt stingriem pārvaldības pasākumiem, tostarp par visu to personu atbilstību un piemērotību, kuras vada kredītiestādes, riska pārvaldības procesiem, iekšējās kontroles mehānismiem, atalgojuma politikai un praksei un efektīvam iekšējā kapitāla pietiekamības izvērtējuma procesiem, tostarp uz iekšējiem reitingiem balstītiem modeļiem ;

g)

veikt uzraudzības pārbaudes, tostarp vajadzības gadījumā koordinējot tās ar EBI, spriedzes testus un to iespējamo publicēšanu, lai noteiktu , vai pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi, ko ieviesušas kredītiestādes, un šo iestāžu pašu kapitāls nodrošina pareizu pārvaldību un to riska segumu, un, pamatojoties uz šo uzraudzības pārbaudi, noteikt kredītiestādēm īpašas papildu pašu kapitāla prasības, īpašas publicēšanas prasības, īpašas likviditātes prasības un citus pasākumus gadījumos, kas kompetentām iestādēm īpaši paredzēti saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem;

i)

veikt kredītiestāžu mātes sabiedrību, kas veic uzņēmējdarbību vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, uzraudzību konsolidētā veidā, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzību, piedalīties konsolidētā uzraudzībā, tostarp uzraugu kolēģijās, neskarot iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu dalību šajās kolēģijās novērotāja statusā , saistībā ar mātes sabiedrībām, kas neveic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām dalībvalstīm;

j)

piedalīties finanšu konglomerātu papildu uzraudzībā attiecībā uz tajos iekļautajām kredītiestādēm un uzņemties koordinatora uzdevumus, ja ECB ir norīkota par finanšu konglomerāta koordinatoru saskaņā ar kritērijiem, kas norādīti attiecīgos Savienības tiesību aktos;

k)

veikt uzraudzības uzdevumus saistībā ar sanācijas plāniem un agrīnu iejaukšanos, ja kredītiestāde vai grupa, kuras konsolidētās uzraudzības iestāde ir ECB, nepilda piemērojamās prudenciālās prasības vai, iespējams, tās pārkāps, un – vienīgi gadījumos, kas skaidri noteikti attiecīgos Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz kompetentajām iestādēm, – strukturālas izmaiņas, kas kredītiestādēm pieprasītas ar mērķi novērst finanšu spriedzi vai neveiksmi, izņemot jebkādas noregulējuma pilnvaras .

—

tās, kuras ir mazāk nozīmīgas konsolidētā līmenī, lielākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs, vai individuāli kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, konkrētā gadījumā. Nozīmīgumu nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

i)

kopējā aktīvu vērtība pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

ii)

kopējo aktīvo attiecība pret iesaistītās dalībvalsts, kurā tā veic uzņēmējdarbību, IKP pārsniedz 20 %; ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par EUR 5 miljardiem; vai

iii)

pēc tam, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir paziņojusi, ka tā šādu iestādi uzskata par nozīmīgu attiecībā uz iekšzemes ekonomiku, pēc vispusīga ECB veikta minētās kredītiestādes izvērtējuma, tostarp bilances izvērtējuma, ECB pieņem lēmumu, ar ko apstiprina šādu nozīmi.

a)

ECB sniedz priekšrakstus, pamatnostādnes vai vispārējus norādījumus valsts kompetentajām iestādēm, saskaņā ar kuriem tiek veikti 4. pantā, izņemot tā a) un b) punktu, minētie uzdevumi, un valsts kompetentās iestādes pieņem uzraudzības lēmumus.

b)

ja nepieciešams nodrošināt augstu uzraudzības standartu saskaņotu piemērošanu, ECB var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas pēc apspriešanās ar valstu iestādēm vai pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma nolemt pati tieši izmantot visas attiecīgās pilnvaras attiecībā uz vienu vai vairākām 4.b punktā minētām kredītiestādēm, tostarp gadījumos, kad ir pieprasīta vai saņemta netieša publiska finansiālā palīdzība no EFSI vai ESM;

c)

ECB uzrauga sistēmas darbību, pamatojoties uz šajā pantā un jo īpaši 4.e punkta c) apakšpunktā minēto atbildību un procedūrām;

d)

ECB var jebkurā laikā izmantot 9.–12. pantā minētās pilnvaras;

e)

ECB var arī atsevišķos gadījumos vai pastāvīgi pieprasīt informāciju no valsts kompetentajām iestādēm par to uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo pantu.

a)

īpašu metodoloģiju, lai novērtētu 4.b punkta 1.–3. daļā minētos kritērijus un kritērijus, saskaņā ar kuriem 4.b punkta 4. daļu vairs nepiemēro konkrētai kredītiestādei, un no tiem izrietošo kārtību 4.c un 4.d punkta īstenošanai. Šo kārtību un 4.b punkta 1.–3. daļā minēto kritēriju novērtējuma metodoloģiju pārskata, lai atspoguļotu jebkādas attiecīgas izmaiņas, un nodrošina, lai gadījumos, kad banka ir uzskatīta par nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu, novērtējums tiktu grozīts tikai tad, ja būtiski un nepārejoši ir mainījušies apstākļi, jo īpaši tie ar bankas situāciju saistītie apstākļi, kas ietekmē šo novērtējumu;

b)

tās procedūras – tostarp termiņus un iespēju sagatavot lēmumu projektus, kurus nosūta ECB apspriešanai –, kas saistītas ar attiecībām starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz to kredītiestāžu uzraudzību, kuras neuzskata par mazāk nozīmīgām atbilstoši 4.b punktam;

c)

tās procedūras, tostarp termiņus, kas saistītas ar attiecībām starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz to kredītiestāžu uzraudzību, kuras uzskata par mazāk nozīmīgām atbilstoši 4.b punktam. Saskaņā ar minētajām procedūrām valsts kompetentajām iestādēm tiek izvirzītas jo īpaši šādas prasības atkarībā no sistēmā noteiktajiem gadījumiem:

a)

attiecīgā dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai, ECB un EBI pieprasījumu par ciešu sadarbību atbilstīgi 5. pantam ar ECB saistībā ar 4. pantā un 4.a pantā minēto uzdevumu īstenošanu attiecībā uz visām attiecīgajā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošajām kredītiestādēm;

b)

paziņojumā attiecīgā dalībvalsts apņemas:

c)

attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus , lai nodrošinātu, ka tās valsts kompetentajai iestādei ir pienākums pieņemt visus ECB pieprasītos pasākumus saistībā ar kredītiestādēm saskaņā ar 5. punktu.

a)

ja attiecīgā dalībvalsts, pēc ECB domām , vairs neatbilst 2. punkta a)–c) apakšpunkta nosacījumiem; vai

b)

ja dalībvalsts valsts kompetentā iestāde, pēc ECB domām , neizpilda 2. punkta c) apakšpunktā minēto pienākumu.

—

vai šādas pārtraukšanas vai izbeigšanas neesamība varētu apdraudēt vienotā uzraudzības mehānisma integritāti un vai tai varētu būt nozīmīga negatīva ietekme uz dalībvalstu fiskālajiem pienākumiem;

—

vai šādai pārtraukšanai vai izbeigšanai varētu būt nozīmīga negatīva ietekme uz fiskālajiem pienākumiem tajā dalībvalstī, kura ir paziņojusi par iebildumu saskaņā ar 19. panta 3. punktu;

—

vai tā ir vai nav pārliecinājusies, ka attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi pasākumus, kas, pēc ECB uzskatiem:

a)

kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs ;

b)

finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs ;

c)

jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs ;

d)

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs ;

e)

personām, kas pieder pie a)–d) apakšpunktā minētajām struktūrām ▌;

f)

trešām personām, ar ko a)–d) apakšpunktā minētās struktūras ir slēgušas ārpakalpojumu līgumus par▌ funkcijām vai darbībām.

a)

pieprasīt iesniegt dokumentus;

b)

pārbaudīt 9. panta 1. punkta a)– f)  apakšpunktā minēto personu grāmatvedību un lietvedību un iegūt šādas grāmatvedības un lietvedības kopijas vai izrakstus;

c)

saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no visām 9. panta 1. punkta a)– f)  apakšpunktā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

d)

iztaujāt jebkuru citu ▌personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

a)

kredītiestāde neizpilda prasības, kas noteiktas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos;

b)

ECB ir pierādījumi, ka kredītiestāde, visticamāk, nākamajos 12 mēnešos pārkāps 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto tiesību aktu prasības;

c)

pamatojoties uz konstatējumu – saistībā ar uzraudzības pārbaudi saskaņā ar 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu –, ka pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi, ko ieviesušas kredītiestādes, un šo iestāžu pašu kapitāls un likviditāte nenodrošina pareizu pārvaldību un to riska segumu.

a)

pieprasīt iestādēm turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz kapitāla prasības, kuras noteiktas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos attiecībā uz riska elementiem un riskiem, uz ko neattiecas attiecīgie Savienības tiesību akti;

b)

pieprasīt pastiprināt pasākumus, procesus, mehānismus un stratēģijas;

c)

pieprasīt iestādēm iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem un noteikt termiņu tā īstenošanai, tostarp šā plāna uzlabojumus attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

d)

pieprasīt iestādēm piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

e)

ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atbrīvoties no darbībām, kuras rada pārmērīgu risku iestādes stabilitātei;

f)

pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām;

g)

pieprasīt iestādēm ierobežot mainīgo atalgojumu kā procentuālu daļu no kopējiem neto ieņēmumiem, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

h)

pieprasīt iestādēm izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

i)

ierobežot vai aizliegt iestādei veikt peļņas sadali akcionāriem, dalībniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja aizliegums nerada iestādes saistību neizpildes gadījumu;

j)

uzlikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības, ieskaitot ziņošanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

k)

noteikt īpašas likviditātes prasības, tostarp ierobežojumus termiņu nesakritībai starp aktīviem un pasīviem;

l)

pieprasīt papildu informāciju;

m)

jebkurā brīdī atbrīvot no darba kredītiestāžu vadības struktūru locekļus, kas nepilda 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

a)

VUM darbību Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā un ECB uzraudzības darbību ietekmi uz visas Savienības interesēm un finanšu pakalpojumu vienotā tirgus saskaņotību un integritāti, tostarp tā iespējamo ietekmi uz valstu banku sistēmu struktūrām ES, un par sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumu efektivitāti starp VUM un neiesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm ;

aa)

uzdevumu sadalījumu starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm VUM ietvaros, ECB pieņemtās praktiskās darba organizācijas kārtības efektivitāti un VUM ietekmi uz pārējo uzraudzības kolēģiju darbību;

ab)

ECB uzraudzības un sankciju piemērošanas pilnvaru efektivitāti un par papildu sankciju piemērošanas pilnvaru piešķiršanas ECB lietderību, tostarp attiecībā uz personām, kas nav kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības;

ac)

to pasākumu piemērotību, kas noteikti attiecībā uz makroprudenciāliem uzdevumiem un instrumentiem saskaņā ar 4.a pantu un atļauju piešķiršanu un atcelšanu saskaņā ar 13. pantu;

b)

neatkarības un pārskatatbildības noteikumu efektivitāti;

c)

ECB un Eiropas Banku iestādes mijiedarbību;

d)

pārvaldības pasākumu piemērotību, tostarp par Uzraudzības padomes sastāvu un balsošanas kārtību tajā, un tās attiecībām ar ECB Padomi, kā arī par sadarbību Uzraudzības padomē starp eurozonas dalībvalstīm un citām VUM iesaistītajām dalībvalstīm;

da)

ECB un neiesaistīto dalībvalstu valstu kompetento iestāžu mijiedarbību un par VUM ietekmi uz minētajām dalībvalstīm;

db)

tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāti attiecībā pret ECB lēmumiem;

dc)

VUM izmaksu lietderību;

dd)

6. panta 5.b punkta, 6. panta 5.c punkta un 6. panta 5.d punkta piemērošanas iespējamo ietekmi uz VUM darbību un integritāti;

de)

to, cik efektīvi ECB ietvaros ir nošķirtas uzraudzības un monetārās politikas funkcijas un cik efektīvi ir nošķirti uzraudzības uzdevumiem paredzētie finanšu resursi no ECB budžeta, ņemot vērā visus attiecīgo juridisko noteikumu grozījumus, tostarp primāro tiesību aktu līmenī;

df)

VUM pieņemto uzraudzības lēmumu fiskālo ietekmi uz iesaistītajām dalībvalstīm un jebkādu izmaiņu ietekmi attiecībā uz noregulējuma finansēšanas mehānismiem;

dg)

iespējām turpināt attīstīt VUM, ņemot vērā visus attiecīgo noteikumu grozījumus, tostarp primāro tiesību aktu līmenī, un ņemot vērā to, vai loģiskais pamatojums noteikumiem par iestādēm šajā regulā vairs nepastāv, tostarp par iespēju pilnībā saskaņot eurozonas dalībvalstu un citu iesaistīto dalībvalstu tiesības un pienākumus.