30.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 351/46

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) joma aptver pasākumus saistībā ar Savienības zvejas un akvakultūras produktu tirgiem. Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija (“TKO”) ir KZP neatņemama sastāvdaļa, un tai būtu jāveicina tās mērķu sasniegšana. Tā kā KZP tiek pārskatīta, attiecīgi būtu jāpielāgo arī TKO.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (3) ir jāpārskata, lai ņemtu vērā patlaban spēkā esošo noteikumu piemērošanā atklātos trūkumus, jaunākās pārmaiņas Savienības un pasaules tirgos un zvejas un akvakultūras darbību attīstību.

(3)

Zvejniecībai ir īpaši svarīga nozīme Savienības piekrastes reģionu, tostarp tālāko reģionu, ekonomikā. Ņemot vērā to, ka tā nodrošina iztikas līdzekļus šo reģionu zvejniekiem, būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tirgus stabilitāti un ciešāku atbilstību starp pieprasījumu un piedāvājumu.

(4)

TKO noteikumi būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši ņemot vērā tās saistības, kas ir saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Būtu jānodrošina godīgas konkurences nosacījumi zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecībā ar trešām valstīm, jo īpaši ievērojot ilgtspējību un piemērojot sociālos standartus, kas ir līdzvērtīgi Savienības produktiem piemērotajiem.

(5)

Ir svarīgi, lai TKO pārvaldība notiktu saskaņā ar KZP labas pārvaldības principiem.

(6)

Lai TKO būtu veiksmīga, ir ļoti būtiski ar reklāmas un izglītošanas kampaņām informēt patērētājus par labumu, ko sniedz zivju lietošana uzturā, un pieejamo sugu daudzveidību, kā arī to, cik svarīgi ir saprast marķējumā sniegto informāciju.

(7)

Zvejas produktu ražotāju organizācijas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas (“ražotāju organizācijas”) ir galvenie dalībnieki, no kuriem ir atkarīga KZP mērķu sasniegšana un TKO pareizas pārvaldības nodrošināšana. Tādēļ ir nepieciešams pastiprināt šo organizāciju atbildību un sniegt vajadzīgo finansiālo atbalstu, lai tās, ievērojot KZP mērķos noteikto sistēmu, varētu uzņemties nozīmīgākus uzdevumus zivsaimniecības ikdienas pārvaldībā. Ir arī jānodrošina, lai šo organizāciju locekļi zvejas un akvakultūras darbības veiktu ilgtspējīgi, lai tie uzlabotu produktu laišanu tirgū, vāktu informāciju par akvakultūru un gūtu lielākus ienākumus. Sasniedzot minētos mērķus, ražotāju organizācijām būtu jāņem vērā atšķirīgie apstākļi, kas Savienībā, tostarp tālākajos reģionos, valda zvejniecības un akvakultūras jomā, un jo īpaši mazapjoma zvejas un ekstensīvas akvakultūras specifiskās īpatnības. Kompetentām valstu iestādēm vajadzētu būt iespējai uzņemties atbildību par minēto mērķu īstenošanu, cieši sadarbojoties ar ražotāju organizācijām pārvaldības jautājumos, vajadzības gadījumā arī par kvotu piešķiršanu un zvejas piepūles pārvaldību, atkarībā no katras konkrētās zivsaimniecības vajadzības.

(8)

Būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu mazapjoma ražotāju atbilstīgu un reprezentatīvu dalību minētajās organizācijās.

(9)

Lai stiprinātu ražotāju organizāciju konkurētspēju un dzīvotspēju, būtu skaidri jānosaka pienācīgi kritēriji to izveidei.

(10)

Starpnozaru organizācijas, kas sastāv no dažādām tirgus dalībnieku kategorijām zvejas un akvakultūras nozarē, ir spējīgas palīdzēt uzlabot tirdzniecības pasākumu koordinēšanu piegādes ķēdē un izstrādāt pasākumus visas nozares interesēs.

(11)

Ir lietderīgi paredzēt vienotus nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas, tiek paplašināti ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju pieņemtie noteikumi un segtas no šādas paplašināšanas izrietošās izmaksas. Noteikumu paplašināšanai būtu vajadzīga Komisijas atļauja.

(12)

Tā kā zivju krājumi ir kopīgi izmantojami resursi, to ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu dažos gadījumos var labāk sasniegt organizācijas, kurās darbojas locekļi no dažādām dalībvalstīm un dažādiem reģioniem. Tādēļ ir arī jāveicina ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību izveidošana valsts un transnacionālā līmenī, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz bioģeogrāfiskiem reģioniem. Šādām organizācijām vajadzētu būt partnerībām, kas tiecas noteikt kopīgus saistošus noteikumus, un būtu jānodrošina visām zivsaimniecībā iesaistītajām personām vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Šādu organizāciju izveidē ir jānodrošina, lai uz tām attiektos šajā regulā paredzētie konkurences noteikumi un lai ņemtu vērā to, ka ir jāsaglabā atsevišķu piekrastes kopienu saikne ar zvejniecību un ūdeņiem, ko tās gadiem ilgi ir izmantojušas.

(13)

Komisijai būtu jārosina atbalsta pasākumi, lai veicinātu sieviešu dalību akvakultūras produktu ražotāju organizācijās.

(14)

Lai tās spētu pievērst savus locekļus ilgtspējīgām zvejas un akvakultūras darbībām, ražotāju organizācijām būtu jāizstrādā un jāiesniedz to dalībvalstu kompetentajām iestādēm ražošanas un tirdzniecības plāns, kurš satur to mērķu sasniegšanai vajadzīgos pasākumus.

(15)

Lai sasniegtu KZP mērķus attiecībā uz izmetumiem, jāveic plašāka selektīvu zvejas rīku izmantošana, kas novērsīs mazizmēra zivju nozveju.

(16)

Zvejas darbību neparedzamības dēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu lietošanai pārtikā paredzētu zvejas produktu uzglabāšanai ar mērķi veicināt lielāku tirgus stabilitāti un palielināt ienākumus no produktiem, jo īpaši, radot pievienoto vērtību. Minētajam mehānismam būtu jāveicina Savienības vietējo tirgu stabilizācija un konverģence, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus.

(17)

Lai ņemtu vērā cenu dažādību Savienībā, katrai zvejas produktu ražotāju organizācijai vajadzētu būt tiesībām ierosināt cenu, kas “iedarbina” uzglabāšanas mehānismu. Minētā sliekšņa cena būtu jānosaka tā, lai starp tirgus dalībniekiem ir saglabāta godīga konkurence.

(18)

Kopēju tirdzniecības standartu noteikšanai un piemērošanai būtu jādod iespēja piegādāt tirgum ilgtspējīgus produktus un pilnībā apgūt zvejas un akvakultūras produktu iekšējā tirgus potenciālu un būtu jāveicina tirdzniecības darbības, kas balstītas uz godīgu konkurenci, tādējādi palīdzot uzlabot ražošanas rentabilitāti. Šajā nolūkā joprojām būtu jāpiemēro spēkā esošie tirdzniecības standarti.

(19)

Ir jānodrošina, lai Savienības tirgū importētie produkti atbilstu tādām pašām prasībām un tirdzniecības standartiem, kādi ir jāievēro Savienības ražotājiem.

(20)

Lai garantētu cilvēku veselības aizsardzību augstā līmenī, Savienības tirgū laistiem zvejas un akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes būtu jāatbilst noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un higiēnu.

(21)

Lai patērētāji spētu izdarīt apzinātu izvēli, tiem ir jāsniedz skaidra un vispusīga informācija, inter alia par produktu izcelsmi un ražošanas metodi.

(22)

Ar zvejas un akvakultūras produktu ekomarķējumu neatkarīgi no tā, vai tiem ir Savienības vai trešo valstu izcelsme, var sniegt skaidru informāciju par šādu produktu ekoloģisko ilgtspēju. Tādēļ Komisijai ir jāizskata iespēja izstrādāt un noteikt minimālos kritērijus Savienības ekomarķējuma izveidei zvejas un akvakultūras produktiem.

(23)

Lai aizsargātu patērētājus, kompetentajām valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par šajā regulā noteikto pienākumu uzraudzību un izpildi, būtu pilnībā jāizmanto pieejamās tehnoloģijas, tostarp DNS testi, lai novērstu gadījumus, kad tirgus dalībnieki nozveju marķē nepareizi.

(24)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 101. pantā minētie noteikumi par konkurenci saistībā ar nolīgumiem, lēmumiem un darbībām būtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktu ražošanai vai tirdzniecībai tiktāl, ciktāl to piemērošana nekavē TKO darbību un neapdraud LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

(25)

Ir lietderīgi paredzēt konkurences noteikumus, kuri piemērojami zvejas un akvakultūras produktu ražošanai un tirdzniecībai, ņemot vērā zvejniecības un akvakultūras specifiskās īpatnības, tostarp nozares sadrumstalotību, to, ka zivis ir kopīgi izmantojams resurss, un lielo importa apjomu, kam būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi, kādus piemēro Savienības zvejas un akvakultūras produktiem. Vienkāršošanas labad attiecīgie noteikumi, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2006 (4), būtu jāiestrādā šajā regulā. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1184/2006 vairs nebūtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktiem.

(26)

Ir jāuzlabo ekonomiskās informācijas par zvejas un akvakultūras produktu tirgiem Savienībā vākšana, apstrādāšana un izplatīšana.

(27)

Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz termiņiem, kārtību un pieteikuma veidlapu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanai un par šādas atzīšanas atsaukšanu; formu, termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai ziņotu Komisijai par lēmumiem piešķirt vai atsaukt atzīšanu; paziņošanas formu un kārtību, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai ziņotu par noteikumiem, kas ir saistoši visiem ražotājiem vai tirgus dalībniekiem; ražošanas un tirdzniecības plāna formu un struktūru, kā arī attiecībā uz kārtību un termiņiem, to iesniegšanai un apstiprināšanai; sliekšņa cenu publicēšanas formu dalībvalstīm, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(28)

Regula (EK) Nr. 104/2000 būtu jāatceļ. Tomēr, lai nodrošinātu nepārtrauktību patērētāju informācijas sniegšanā, tās 4. pantu būtu jāturpina piemērot līdz 2014. gada 12. decembrim.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopējās organizācijas izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs tāpēc, ka zvejas un akvakultūras produktu tirgus ir kopīgs tirgus, un tā kā tā mēroga un iedarbības dēļ un sakarā ar to, ka ir vajadzīga kopīga rīcība, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(30)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1184/2006 and (EK) Nr. 1224/2009 būtu attiecīgi jāgroza,

a)

profesionālās organizācijas;

b)

tirdzniecības standartus;

c)

informāciju patērētājiem;

d)

konkurences noteikumus;

e)

tirgus izpēti.

a)

“zvejas produkti” ir jebkādā zvejas darbībā iegūti ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti, kas norādīti I pielikumā;

b)

“akvakultūras produkti” ir jebkādā akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti, kas norādīti I pielikumā;

c)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū;

d)

“zvejniecības un akvakultūras nozare” ir ekonomikas nozare, kas ietver visas zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

e)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt zvejas vai akvakultūras produktus izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai Savienības tirgū;

f)

“laišana tirgū” ir pirmā reize, kad zvejas vai akvakultūras produkti tiek darīti pieejami Savienības tirgū;

g)

“mazumtirdzniecība” ir manipulācijas ar pārtiku un/vai tās apstrāde, un tās uzglabāšana tirdzniecības vietā vai piegāde galapatērētājam, ietverot izplatīšanas vietas, sabiedriskās ēdināšanas darbības, rūpnīcu ēdnīcas, iestāžu sabiedrisko ēdināšanu, restorānus un citus līdzīgus ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumus, veikalus, lielveikalu izplatīšanas centrus un vairumtirdzniecības punktus;

h)

“fasēts zvejas un akvakultūras produkts” ir zvejas un akvakultūras produkti, kas ir “fasēta pārtika”, kā minēts 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 1169/2011.

a)

veicināt stabilas un ilgtspējīgas to locekļu darbības zvejas jomā pilnībā atbilstīgi saglabāšanas politikai, kas jo īpaši izklāstīta Regulā (ES) Nr. …/2013 un vides tiesību aktos, vienlaikus ņemot vērā sociālo politiku un, ja attiecīgā dalībvalsts tā paredz, piedaloties jūras bioloģisko resursu pārvaldībā;

b)

saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. …/2013, cik vien iespējams, novērst un samazināt nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un vajadzības gadījumā vislabākajā veidā to izmantot, neradot noieta tirgu tādai nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru;

c)

palīdzēt nodrošināt zvejas produktu izsekojamību un patērētāju piekļuvi skaidrai un visaptverošai informācijai;

d)

palīdzēt izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

a)

veicināt ilgtspējīgas locekļu darbības akvakultūras jomā, paredzot iespējas tās pilnveidot pilnībā atbilstīgi jo īpaši noteikts Regulai (ES) Nr. …/2013 un vides tiesību aktiem, vienlaikus ņemot vērā sociālo politiku;

b)

pārliecināties, vai locekļu darbības atbilst valstu stratēģiskajiem plāniem, kas minēti 34. pantā Regulā (ES) Nr. …/2013;

c)

censties nodrošināt, lai zivju izcelsmes barība, ko izmanto akvakultūrā, tiktu iegūta ilgtspējīgi pārvaldītās zivsaimniecībās.

a)

uzlabot nosacījumus organizācijas locekļu saražoto zvejas un akvakultūras produktu laišanai tirgū;

b)

uzlabot ekonomisko atdevi;

c)

stabilizēt tirgus;

d)

palīdzēt nodrošināt pārtikas piegādi un veicināt to, ka tiek ievēroti augsti pārtikas kvalitātes un nekaitīguma standarti, vienlaikus veicinot nodarbinātību piekrastes un lauku apvidos;

e)

samazināt zvejas ietekmi uz vidi, tostarp izmantojot pasākumus, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti.

a)

pielāgot ražošanu tirgus prasībām;

b)

virzīt organizācijas locekļu produktu piedāvājumu un tirdzniecību;

c)

nediskriminējošā veidā veicināt organizācijas locekļu saražoto Savienības zvejas un akvakultūras produktu noietu, piemēram, izmantojot produktu sertifikāciju, un jo īpaši cilmes vietas nosaukumiem, kvalitātes zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, garantētām tradicionālo īpatnību norādēm un ilgtspējības apliecinājumiem;

d)

kontrolēt un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka locekļu darbības atbilst attiecīgās ražotāju organizācijas paredzētajiem noteikumiem;

e)

popularizēt arodmācību un sadarbības programmas, ar kurām jauniešus mudina iesaistīties minētajā nozarē;

f)

mazināt zvejas ietekmi uz vidi, tostarp izmantojot pasākumus, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti;

g)

veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu tirdzniecību un cenas;

h)

veicināt patērētāju piekļuvi informācijai par zvejas un akvakultūras produktiem.

a)

kolektīvi plānot un pārvaldīt organizāciju locekļu zvejas darbības, kas norit saskaņā ar dalībvalstu jūras bioloģisko resursu pārvaldības organizāciju, tostarp izstrādāt un īstenot pasākumus, kas zvejas darbības padarītu selektīvākas, un konsultēt kompetentās iestādes;

b)

iesaistoties tehnisku pasākumu izstrādē un piemērošanā, novērst un samazināt nevēlamu nozveju un saskaņā ar 15. panta 11. punktu Regulā (ES) Nr. …/2013 un attiecīgajā gadījumā saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu vislabākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem, neradot noieta tirgu minētajai nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru;

c)

pārvaldīt zvejas produktu pagaidu uzglabāšanu saskaņā ar šīs regulas 30. un 31. pantu.

a)

veicināt ilgtspējīgas darbības akvakultūras jomā, galvenokārt dabas aizsardzības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības ziņā;

b)

vākt informāciju par tirgotajiem produktiem, tostarp ekonomisku informāciju par pirmo pārdošanu, un par ražošanas prognozēm;

c)

vākt informāciju par vides stāvokli;

d)

plānot to darbību pārvaldību, kuras organizāciju locekļi veic akvakultūras jomā;

e)

atbalstīt speciālistiem paredzētas programmas, ar ko popularizē ilgtspējīgus akvakultūras produktus.

a)

efektīvākā un ilgtspējīgākā veidā īstenot jebkuru no 7. pantā izklāstītajiem to ražotāju organizāciju mērķiem, kuras ir attiecīgās apvienības locekles;

b)

koordinēt un izstrādāt pasākumus, kas ir to ražotāju organizāciju kopīgās interesēs, kuras ir attiecīgās apvienības locekles.

a)

izstrādāt standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

b)

nediskriminējošā veidā veicināt Savienības zvejas un akvakultūras produktu noietu, piemēram, izmantojot produktu sertifikāciju, un jo īpaši cilmes vietas nosaukumiem, kvalitātes zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, garantētām tradicionālo īpatnību norādēm un ilgtspējības apliecinājumiem;

c)

noteikt zvejas un akvakultūras produktu ražošanas un tirdzniecības noteikumus, kuri ir stingrāki par Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

d)

uzlabot produkcijas un tirgus kvalitāti un pārredzamību un attiecīgās zināšanas, kā arī veikt darbības profesionālās apmācības un arodmācību jomā, piemēram, attiecībā uz kvalitātes un izsekojamības jautājumiem un pārtikas nekaitīgumu, un lai veicinātu ierosmes pētniecības jomā;

e)

veikt pētījumus un tirgus izpēti un izstrādāt metodes, ar ko optimizē tirgus darbību, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī vākt sociālekonomiskos datus;

f)

sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai panāktu ilgtspējīgas piegādes tādā daudzumā, kvalitātē un par tādu cenu, kas atbilst tirgus prasībām un patērētāju vēlmēm;

g)

mudināt patērētājus lietot zivju sugas, kas ir iegūtas no ilgtspējīgiem krājumiem, kuriem ir augsta uzturvērtība un kuri netiek plaši patērēti;

h)

kontrolēt un veikt pasākumus, lai locekļu darbības notiktu saskaņā ar attiecīgās starpnozaru organizācijas paredzētajiem noteikumiem.

a)

tās atbilst 17. pantā noteiktajiem principiem un to piemērošanai pieņemtajiem noteikumiem;

b)

tās attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā ir pietiekami ekonomiski aktīvas, jo īpaši attiecībā uz locekļu skaitu vai tirgojamās produkcijas apjomu;

c)

tām ir tiesībspēja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, tās veic uzņēmējdarbību un to oficiālā mītne atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

d)

tās spēj sasniegt 7. pantā izklāstītos mērķus;

e)

tās ievēro V nodaļā minētos konkurences noteikumus;

f)

tās ļaunprātīgi neizmanto dominējošu stāvokli konkrētā tirgū; un

g)

tās sniedz attiecīgu informāciju par saviem locekļiem, pārvaldību un finansējuma avotiem.

a)

tās atbilst 17. pantā noteiktajiem principiem un to piemērošanai pieņemtajiem noteikumiem;

b)

tās konkrētā apgabalā vai apgabalos pārstāv būtisku ražošanas daļu un vai nu vienu vai abas šādas darbības: zvejas un akvakultūras produktu vai no zvejas un akvakultūras produktiem iegūtu produktu apstrāde un tirdzniecība;

c)

tās pašas nav iesaistītas zvejas un akvakultūras produktu vai no zvejas un akvakultūras produktiem iegūtu produktu ražošanā, apstrādē vai tirdzniecībā;

d)

tām ir juridiskas personas statuss atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, tās tur ir nodibinātas un to oficiālā mītne atrodas šīs dalībvalsts teritorijā;

e)

tās var sasniegt 12. pantā izklāstītos mērķus;

f)

tās ņem vērā patērētāju intereses;

g)

tās nekavē TKO pienācīgu darbību; un

h)

atbilst V nodaļā minētajiem konkurences noteikumiem.

a)

organizāciju locekļi ievēro noteikumus, ko organizācijas ir pieņēmušas attiecībā uz zvejas izmantošanu, ražošanu un tirdzniecību;

b)

locekļu vidū nepieļauj diskrimināciju, jo īpaši valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas dēļ;

c)

organizācijas darbības finansēšanai no locekļiem iekasē dalības maksu;

d)

organizācija darbojas demokrātiski, tādējādi ļaujot locekļiem rūpīgi pārbaudīt tās struktūru un lēmumus;

e)

atbilstīgi attiecīgās organizācijas iekšējiem noteikumiem piemēro iedarbīgas, atturošas un samērīgas sankcijas par saistību neievērošanu, jo īpaši dalības maksas nemaksāšanas gadījumā;

f)

ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu locekļu uzņemšanu un locekļu izslēgšanu no organizācijas;

g)

ir paredzēti organizācijas pārvaldībai nepieciešamie noteikumi attiecībā uz grāmatvedību un budžetu.

a)

termiņiem, kārtību un pieteikuma veidlapu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanai, ievērojot attiecīgi 14. un 16. pantu, vai šādas atzīšanas atsaukšanai, ievērojot 18. pantu;

b)

formu, termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāpiemēro, ievērojot 20. panta 2. punktu, lai ziņotu Komisijai par ikvienu lēmumu piešķirt vai atsaukt atzīšanu.

a)

ražotāju organizācija ir nodibināta vismaz uz vienu gadu un tiek uzskatīta par ražošanas un tirdzniecības, tostarp vajadzības gadījumā mazapjoma un nerūpnieciskās nozares, reprezentatīvu pārstāvi vienā dalībvalstī un iesniedz pieteikumu kompetentajām valsts iestādēm;

b)

paplašināmie noteikumi attiecas uz jebkuru no 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 8. panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem ražotāju organizāciju pasākumiem;

c)

tiek ievēroti V nodaļā minētie konkurences noteikumi.

a)

starpnozaru organizācija atbild vismaz par 65 % no katras no vismaz divām šādām darbībām: attiecīgā produkta ražošana, apstrāde vai tirdzniecība iepriekšējā gada laikā dalībvalsts attiecīgajā apgabalā vai apgabalos, un iesniedz pieteikumu kompetentajām valsts iestādēm; un

b)

noteikumi, kas jāattiecina arī uz citiem tirgus dalībniekiem, ir saistīti ar jebkuru no 13. panta a) līdz g) apakšpunktā minētajiem starpnozaru organizācijas pasākumiem un nerada kaitējumu citiem tirgus dalībniekiem attiecīgajā dalībvalstī vai Savienībā.

a)

ir ievēroti 22. un 23. panta noteikumi;

b)

ir ievēroti V nodaļā minētie konkurences noteikumi;

c)

paplašināšana neapdraud brīvo tirdzniecību; un

d)

nav apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.

a)

nozvejoto vai izaudzēto sugu ražošanas programmu;

b)

tirdzniecības stratēģiju, lai piedāvājuma kvantitāti, kvalitāti un sagatavošanas veidu pielāgotu tirgus prasībām;

c)

pasākumus, kas jāveic ražotāju organizācijai, lai veicinātu 7. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu;

d)

īpašus sagatavošanas pasākumus, lai pielāgotu tādu sugu piedāvājumu, kuru realizācija parasti gada laikā rada grūtības;

e)

sankcijas, kas piemērojamas locekļiem, kuri pārkāpj lēmumus, kas pieņemti ar mērķi īstenot attiecīgo plānu.

a)

28. pantā minētā ražošanas un tirdzniecības plāna formu un struktūru;

b)

kārtību un termiņiem, saskaņā ar kuriem ražotāju organizācijas iesniedz un dalībvalstis apstiprina 28. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu.

a)

ir izpildīti nosacījumi atbalstam uzglabāšanai, kuri noteikti turpmākā Savienības tiesību aktā, ar ko noteiks nosacījumus jūras un zivsaimniecības politikas finansiālam atbalstam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

b)

zvejas produktu ražotāju organizācijas ir laidušas tirgū attiecīgus produktus un par 31. pantā minēto sliekšņa cenu tiem nav atrasts pircējs;

c)

produkti atbilst kopējiem tirdzniecības standartiem, kas noteikti saskaņā ar 33. pantu, un produktu kvalitāte ir piemērota, lai tos lietotu pārtikā;

d)

produkti ir stabilizēti vai apstrādāti un uzglabāti tvertnēs vai sprostos, tos sasaldējot, kuģī vai uz sauszemes uzstādītās iekārtās, sālot, vītinot, marinējot vai attiecīgā gadījumā – vārot un pasterizējot, neatkarīgi no tā, vai tos filetē vai sagriež un, attiecīgā gadījumā, atdala galvu vai ne;

e)

produktus no uzglabāšanas vietas vēlākā posmā atkārtoti laiž tirgū lietošanai pārtikā;

f)

produkti uzglabāšanas vietā atrodas vismaz piecas dienas.

a)

ražošanas un pieprasījuma tendences;

b)

tirgus cenu stabilizēšanu;

c)

tirgus konverģenci;

d)

ražotāju ienākumus;

e)

patērētāju intereses.

a)

minimālajiem tirdzniecības izmēriem, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu; šādi minimālie tirdzniecības izmēri attiecīgā gadījumā atbilst minimālajiem saglabāšanas atsauces izmēriem saskaņā ar 15. panta 10. punktu Regulā (ES) Nr. …/2013;

b)

konservētu produktu specifikācijām saskaņā ar krājumu saglabāšanas prasībām un starptautiskajām saistībām.

a)

Regulu (EK) Nr. 178/2002;

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 (14);

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (15);

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 (16);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (17);

f)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (18); un

g)

Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

a)

sugas komerciālais nosaukums un tās zinātniskais nosaukums;

b)

ražošanas metode, jo īpaši lietojot šādus vārdus: “… nozvejots …” vai “… nozvejots saldūdenī …”, vai “… audzēts …”;

c)

apgabals, kurā produkts ir nozvejots vai izaudzēts, un zvejā izmantoto zvejas rīku kategorija, kā noteikts šīs regulas III pielikuma pirmajā slejā;

d)

tas, vai produkts ir atkausēts;

e)

attiecīgā gadījumā -minimālais derīguma termiņš.

a)

sastāvdaļām, kas ir galaprodukta sastāvā;

b)

pārtikas produktiem, kuru ražošanas procesā saldēšana ir tehnoloģiski nepieciešams posms;

c)

zvejas un akvakultūras produktiem, kas iepriekš sasaldēti veselības aizsardzības nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII iedaļu;

d)

zvejas un akvakultūras produktiem, kas atkausēti pirms kūpināšanas, sālīšanas, vārīšanas, marinēšanas, vītināšanas vai jebkuru minēto procesu kombinācijas.

a)

katras sugas zinātnisko nosaukumu saskaņā ar FishBase informācijas sistēmu vai – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ASFIS datubāzi;

b)

komercnosaukumu:

a)

ja zvejas produkti ir nozvejoti jūrā, – FAO zvejas apgabalu sarakstā minētā apakšapgabala vai rajona rakstisko nosaukumu, kā arī šādas zonas nosaukumu, ko izsaka patērētājam saprotamā veidā, vai karti vai piktogrammu, kura norāda uz minēto zonu, vai pieļaujot atkāpi no šīs prasības, – attiecībā uz zvejas produktiem, kas nav nozvejoti Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas ūdeņos (FAO zvejas apgabals Nr. 27) un Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņos (FAO zvejas apgabals Nr. 37), norāda FAO zvejas apgabala nosaukumu;

b)

ja zvejas produkti ir nozvejoti saldūdenī, – atsauci uz produkta izcelsmes ūdenstilpi dalībvalstī vai trešā valstī;

c)

akvakultūras produktu gadījumā – atsauci uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā produkts sasniedza vairāk nekā pusi no sava galīgā svara vai pavadīja vairāk nekā pusi no sava audzēšanas laikposma, vai (tas attiecas uz vēžveidīgajiem) pavadīja pēdējo audzēšanas vai kultivēšanas posmu vismaz sešu mēnešu garumā.

a)

zvejas produktu nozvejas vai akvakultūras produktu ieguves datums;

b)

zvejas produktu izkraušanas datums vai informācija par ostu, kurā produkti izkrauti;

c)

sīkāka informācija par zvejas rīku veidu, kā uzskaitīts III pielikuma otrajā slejā;

d)

ja zvejas produkti ir nozvejoti jūrā, – precīza informāciju par to, kuras valsts kuģis minētos produktus ir nozvejojis;

e)

vides informācija;

f)

ētiska vai sociāla rakstura informācija;

g)

informācija par ražošanas metodēm un praksi;

h)

informācija par produkta uzturvērtību.

a)

ir vajadzīgi, lai sasniegtu LESD 39. pantā izklāstītos mērķus;

b)

neuzliek pienākumu prasīt identiskas cenas;

c)

neizraisa nekādā veidā tirgu sadalīšanu Savienībā;

d)

neizslēdz konkurenci; un

e)

nelikvidē konkurenci attiecībā uz ievērojamu daļu attiecīgo produktu;

a)

ir vajadzīgi, lai sasniegtu LESD 39. pantā izklāstītos mērķus;

b)

nav saistīti ar pienākumu piemērot noteiktu cenu;

c)

neizraisa nekādā veidā tirgu sadalīšanu Savienībā;

d)

nepiemēro atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgiem darījumiem ar citiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e)

nelikvidē konkurenci attiecībā uz ievērojamu daļu attiecīgo produktu; un

f)

neierobežo konkurenci tādā veidā, kas nav būtiski KZP mērķu sasniegšanai.

a)

apkopo, analizē un izplata ekonomiskās zināšanas un izpratni par Savienības zvejas un akvakultūras produktu tirgu visā piegādes ķēdē, ņemot vērā starptautisko kontekstu;

b)

sniedz praktisku atbalstu ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām, lai labāk koordinētu informāciju starp dalībniekiem un apstrādātājiem;

c)

regulāri veic cenu apsekojumus visā Savienības tirgus zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdē un analizē tirgus tendences;

d)

veic ad hoc tirgus pētījumus un nodrošina cenu veidošanas apsekojumu metodiku.

a)

atvieglo piekļuvi saskaņā ar Savienības tiesībām savāktajiem datiem par zvejas un akvakultūras produktiem;

b)

pieejamā un saprotamā veidā ieinteresētajām personām un sabiedrībai dara zināmu tirgus informāciju, piemēram, cenu apsekojumus, tirgus analīzi un pētījumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (19).

1)

regulas 57. panta 1. punktam pievieno šādus teikumus:

“Dalībvalstis veic pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību. Pārbaudes var notikt visos tirdzniecības posmos un transportēšanas laikā.”;

2)

regulas 58. panta 5. punktu groza šādi: