6.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/58

1.1

EESK atbalsta ierosināto regulas 9. panta grozīšanu, lai novērstu diskrimināciju starp dalībvalstīm un asociētajām valstīm un stimulētu asociēto valstu aktīvāku dalību turpmāko ERIC dibināšanā un darbībā.

1.2

EESK uzskata, ka balsstiesību vienlīdzība neietekmēs regulas Kopienas aspektu un ka, pateicoties pārējiem regulā ietvertajiem noteikumiem, Kopiena var saglabāt pietiekami lielas iespējas kontrolēt ERIC darbības būtiskos elementus.

1.3

EESK ir noraizējusies par lēno gaitu, kādā ERIC juridiskais instruments tiek piemērots Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) ceļvedī minēto Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras projektu izstrādē un īstenošanā. Tāpēc Komiteja mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbalstītu potenciālos partnerus un tādējādi rosinātu izmantot ERIC juridisko formu.

1.4

EESK arī ieteiktu Kopienai aktīvāk iesaistīties ERIC projektu līdzfinansēšanā, nodrošinot labāku sinerģiju starp struktūrfondiem un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

2.1

Visaugstākās kvalitātes pētniecības infrastruktūrai ir izšķiroša nozīme zināšanu un jauno tehnoloģiju progresā, kas rada pamatu konkurētspējīgākai un zināšanās balstītai Eiropas ekonomikai.

2.2

Pagājušajā desmitgadē Kopienas mērķis vienmēr bijis Eiropas pētniecības infrastruktūras atbalsts un attīstība, tomēr šīs infrastruktūras relatīvā sadrumstalotība un reģionalizācija (1) pastāvīgi bijusi viens no izcilības trūkuma iemesliem.

2.3

ESFRI forumā 2006. gadā tika apzināti vairāki visai Eiropai svarīgi infrastruktūras projekti, kas īstenojami līdz 2020. gadam (2). Viens no galvenajiem šķēršļiem šādas infrastruktūras izstrādei ES valstu starpā bija tas, ka kvalitatīvu partnerību dibināšanai trūka piemērotas tiesiskās sistēmas.

2.4

Tāpēc 2009. gadā Padome pieņēma ERIC regulu (3). Ar šo juridisko instrumentu ERIC ieguva tādas juridiskas personas statusu, ko atzīst visās dalībvalstīs. ERIC var saņemt arī PVN un akcīzes nodokļa atvieglojumus un izstrādāt paši savas iepirkuma procedūras.

3.1

Saskaņā par patlaban spēkā esošo regulu katrā ERIC jābūt pārstāvētām vismaz trim dalībvalstīm, un tajā var piedalīties arī kvalificētas asociētās valstis (4), kā arī trešās valstis un specializētas starpvaldību organizācijas. ES dalībvalstīm kopā vienmēr ir balsu vairākums dalībnieku kopsapulcē.

3.2

Šādas kārtības dēļ asociētās valstis attiecībā uz savām balsstiesībām ir nevienlīdzīgā un zemākā statusā — pat tad, ja tās ir gatavas ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus ERIC izveidē un darbībā (5).

3.3

Lai asociētās valstis motivētu aktīvi iesaistīties kādā ERIC, ierosināts grozīt 9. pantu un noteikt, ka konsorcija dibināšanai pietiek ar vienu dalībvalsti (no obligāti nepieciešamajiem trim dalībniekiem). Pārējie divi dalībnieki var būt no asociētajām valstīm. Asociētajām valstīm attiecīgi arī var būt balsstiesības.

4.1

EESK kopumā atbalsta ERIC regulas grozījumu, ja tādējādi var stimulēt asociēto valstu līdzdalību ERIC izveidē un darbībā, tomēr Komiteja vēlētos darīt zināmus dažus apsvērumus.

4.1.1

Galvenais arguments par labu pašreizējās regulas noteikumam par vismaz trim dalībvalstīm bija tas, ka šādi tiek garantēts regulas Kopienas aspekts  (6). Šajā ziņā visai radikāla šķiet trīs dalībvalstu aizstāšana ar vienu.

4.1.2

EESK atgādina, ka aplūkojamā regula sākotnēji tika izstrādāta, lai varētu efektīvi īstenot Kopienas pētniecības un tehnoloģiskās infrastruktūras projektus. Tāpēc EESK atzīst, ka Kopienai jāsaglabā kontrole pār atsevišķiem būtiskiem ERIC darbības elementiem.

4.1.3

No otras puses, EESK norāda, ka pašreizējā regulā ir daži noteikumi, kas var kompensēt iespējamo ES pušu pozīciju vājināšanos 9. panta grozījumu dēļ, proti:

EESK vēlas saņemt nepārprotamu apliecinājumu tam, ka iepriekš minētie noteikumi atsvērs ierosināto 9. panta grozījumu un ļaus pietiekami kontrolēt ERIC darbību.

4.1.4

EESK pauž bažas par to, ka līdz šim neviena asociētā valsts vai trešā valsts nav kļuvusi par kāda ERIC dalībnieci, un cer, ka šī intereses trūkuma galvenais iemesls tiešām ir nelabvēlīgie balsstiesību nosacījumi.

4.1.5

EESK ar gandarījumu atzīst, ka no 51 infrastruktūras projekta, kas minēti ESFRI ceļvedī, 19 infrastruktūras projektus ir paredzēts veidot un īstenot, izmantojot ERIC juridisko formu. Vienlaikus Komiteja pauž bažas par to, ka kopš 2009. gada, kad regula stājās spēkā, ir izveidoti tikai divi ERIC.

4.1.6

EESK vēlētos, lai process ritētu raitāk. Komiteja uzskata, ka progress tik gauss ir arī tāpēc, ka ERIC izveides administratīvās un juridiskās procedūras ir sarežģītas un grūti īstenojamas. Tāpēc EESK mudina Komisiju nodrošināt atbalsta pasākumus un instrumentus, ar kuriem atvieglot potenciālo partneru darbu (statūtu sagataves, praktiskas vadlīnijas, īpašus ERIC atbalsta pasākumus pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” utt.).

4.1.7

Lai arī tas nav tieši saistīts ar ierosināto regulas grozījumu, EESK vēlētos atkārtoti ieteikt Kopienai aktīvāk iesaistīties ERIC projektu līdzfinansēšanā, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” piešķirot vairāk līdzekļu pētniecības infrastruktūrai un it sevišķi palielinot sinerģiju starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem.