16.11.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 352/17

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 352/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“EMMENTAL FRANÇAIS EST-CENTRAL”

EK Nr.: FR-PGI-0117-0180-28.06.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☒	Saikne
—	☒	Marķējums
—	☒	Valsts prasības
—	☒	Citur (pieteikuma iesniedzējas grupas, pārbaudes struktūru un dalībvalsts kompetentā dienesta kontaktinformācijas atjauninājums)

2.   Grozījuma veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—	☒	Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i):

3.1.   Produkta apraksts:

3.1.1.   Nogatavināšana

Nogatavināšanas ilgums ir pagarināts līdz 12 nedēļām “10 nedēļu” vietā, jo, nogatavinot sieru ilgāk, labāk izpaužas tā specifiskās īpašības.

3.1.2.   Svars

Noteiktais svara intervāls turpmāk ir no 60 kg līdz 130 kg, jo tad svars ir vieglāk kontrolējams nekā “vidējais svars 70 kg”.

3.1.3.   Tauku saturs

Norādīts minimālais saturs un nevis precīzi noteikts saturs — “vismaz 45 %” agrāko “45 %” vietā.

3.1.4.   Siera rituļa izmēri

Rituļa aprakstu precizējot, tas papildināts ar norādēm par rituļa izmēriem: “diametrs ir no 0,70 m līdz 1 metram” un “augstums vismaz 14 cm”.

3.1.5.   Masa

Precīzāk aprakstot siera masas īpašības, pievienota norāde, ka masa ir “elastīga un kūstoša”.

3.1.6.   Noformējums

Noformējuma veidi ir norādīti: sieru piedāvā veselos rituļos (…) vai ķīļveida gabalos, taisnstūrveida gabalos un garenās šķēlēs vai porcijās un gabaliņos, vai sīkās porcijās, vai rīvētu agrākā “siers pēc formas ir ritulis” vietā. Šie noformējuma veidi bija norādīti Label rouge no 04-79 specifikācijā.

3.2.   Izcelsmes apliecinājums

Noteikti obligātie pasākumi un procedūras attiecībā uz izsekojamību.

3.3.   Ražošanas metode:

3.3.1.   Slaucamo govju ēdināšana

Lai stiprinātu saikni ar izcelsmes vietu, specifikācija papildināta ar norādēm par atļautajiem un aizliegtajiem barības līdzekļiem, kā arī obligātais noteikums par turēšanu ganībās.

3.3.2.   Piena savākšanas biežums

Tā kā veikta eksperimenta rezultāti liecināja, ka piena savākšanas biežums nebija ietekmējis produkta specifikās īpašības, tas ir grozīts — “Piens jāsavāc vismaz reizi divās dienās”.

3.3.3.   Siera ražošana

Specifikācija papildināta ar noteikumiem par dažādajām ražošanas darbībām (termiņa ievērošana, attiecīgas temperatūra uzturēšana u. c.) un izmantojamajām sastāvdaļām (fermenti, himozīns), lai varētu labāk pārraudzīt pārstrādes posmu veikšanu un tradicionālo metožu lietošanu.

3.3.4.   Organoleptiskās novērtēšanas kritēriji

Lai pārbaudītu produkta specifikās īpašības, specifikācija papildināta ar kritērijiem, pēc kuriem vērtē norādītajos veidos noformētā siera organoleptiskās īpašības.

3.4.   Saikne:

Nodaļa “Saikne ar izcelsmes vietu” ir pārstrādāta un sadalīta 3 daļās: Centrālās Austrumfrancijas reģiona specifika, Centrālās Austrumfrancijas ementāles siera specifiskums un saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta specifiku.

3.5.   Marķējums:

Nodaļa “Marķējums” ir vienkāršota. Norādīts, ka nosaukums “Emmental français est-central” un Eiropas AĢIN logotips ir obligāti pārdošanai patērētājam paredzētu siera rituļu vai to daļu marķējumā.

3.6.   Valsts prasības:

Galvenie pārbaudāmie aspekti, kā arī vērtēšanas metodes norādītas specifikācijā. Minētie elementi nav norādīti vienotajā dokumentā.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“EMMENTAL FRANÇAIS EST-CENTRAL”

EK Nr.: FR-PGI-0117-0180-28.06.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Emmental français est-central”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Produkts ir govs svaigpiena siers ar presētu un sālītu masu un ķiršu līdz valriekstu lieluma acīm; siera sausnas tauku saturs ir vismaz 45 % jeb vismaz 62 g uz 100 g siera. Siera masa ir elastīga un kūstoša. Siera rituļa miza ir cieta un sausa, tās krāsa no zeltaini dzeltenas līdz gaišbrūnai. Sieru nogatavina vismaz 12 nedēļas, skaitot no tā pagatavošanas dienas līdz izvešanai no pagraba.

Sieru piedāvā šādu veidu noformējumā:

—	veselos rituļos (60–130 kg, 0,70–1 m diametrā; minimālais sānu augstums) 14 centimetri) vai ķīļveida gabalos (¼ rituļa, ⅛ rituļa u. c. ), taisnstūrveida gabalos un garenās šķēlēs vai

—	porcijās un gabaliņos, vai

—	sīkās porcijās, vai

—

rīvētu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Piens jāiegūst ģeogrāfiskajā apgabalā, jo pļavu un vietējās piena mikrofloras īpašības ietekmē siera garšas specifiku. Lai saglabātu savāktā piena sākotnējo dabisko mikrofloru, piens jāizmanto svaigs.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Ganāmpulku pamatbarība ir zāle un siens, un govis jālaiž ganībās vismaz 5 mēnešus, lai saglabātu saikni ar ģeogrāfiskā apgabala pļavām. Nav pieļaujams izēdināt fermentētus barības līdzekļus, lai novērstu inficēšanos ar sviestskābo rūgšanu izraisītāju mikroorganismu celmiem, kas varētu negatīvi ietekmēt siera kvalitātes īpašības.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Lai saglabātu vietējās mikrofloras ietekmi siera specifisko īpašību veidošanā, piena iegūšana, piena pārstrāde sierā un siera nogatavināšana noris ģeogrāfiskajā apgabalā. Ilgā nogatavināšana piešķir produktam maigāku konsistenci un izteikti “augļainu” garšu.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Nosaukums “Emmental français est-central” un Eiropas AĢIN logotips ir obligāti pārdošanai patērētājam paredzētu siera rituļu vai to daļu marķējumā.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst šādi departamenti: Ain, Côte d'Or, Doubs, Haute-Marne, Haute-Saône, Haute-Savoie, Isère, Jura, Rhône, Saône-et-Loire, Savoie, Territoire de Belfort un Vosges.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Centrālās Austrumfrancijas reģionu veido trīs kalnu masīvi: Vogēzi, Jura un Ziemeļalpi. Reģionā valdošie skarbie ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi ir bijuši par iemeslu slaucamo govju audzēšanas aizsākumiem, lietderīgi izmantojot zālājus un pļavu lopbarības augus un iegūto pienu pārstrādājot īpašā lielu rituļu veida sierā ar presētu un sildītu masu.

Viduslaikos šis gatavošanas paņēmiens — siera veidošana lielos rituļos — deva iespēju vasarā iegūto lielo piena daudzumu uzglabāt ziemai.

Tā kā siera ražošana šādā veidā prasīja ievērojamus daudzumus piena (līdz pat 900 litriem vienam ementāles siera ritulim), ražotāji pakāpeniski apvienojās kooperatīvos, kuros tie iegūto pienu salēja kopīgās tvertnēs. Centrālā Austrumfrancija ir “fruitières” (siernīcu), tas ir, kooperatīvo sierotavu, reģions.

Praktiskie faktori: vēsturiski ražošanas vietu izolētības un ziemas klimatisko apstākļu skarbuma dēļ pienu pēc savākšanas vajadzēja pārvadāt tikai nelielos attālumos, tādējādi veicinot daudz mazu sierotavu saglabāšanos visā Centrālās Austrumfrancijas teritorijā. Sierotavas pilnībā ietilpst reģiona ainaviskajā mantojumā, jo tās cieši saistītas ar šo zemi un veicina saimnieciskās un sociālās darbības saglabāšanos Centrālās Austrumfrancijas lauku pašvaldību apvidos.

Klimatiskie faktori: Centrālās Austrumfrancijas kalnu masīviem raksturīgas garas un skarbas ziemas, siltas un relatīvi sausas vasaras, kā arī ievērojams nokrišņu daudzums ar lielu skaitu nokrišņu dienu. Šis klimats ir sevišķi labvēlīgs zāles un augstas kvalitātes siena (liels proteīnu saturs un labvēlīgs taukskābju sastāvs) ražošanai. Pienam, ko iegūst Centrālās Austrumfrancijas zālāju apvidos, raksturīgs augstāks proteīnu saturs nekā tam, ko iegūst visā pārējā Francijas teritorijā. Tā ir būtiska īpašība, lai pienu varētu viegli pārstrādāt sierā.

Botāniskie un agronomiskie faktori: Centrālās Austrumfrancijas pļavām raksturīga liela augu un mikrofloras sugu dažādība. Agronomiskā prakse vērsta uz to, lai šo dažādību saglabātu. Tradicionālo ganību un siena pļaujas ciklu ievērošana veicina ne tikai pļavu bioloģiskās dažādības saglabāšanu, bet arī piena mikrofloras bioloģiskās dažādības saglabāšanu.

5.2.   Produkta specifika:

“Emmental français est-central” izceļas ar tipisku propionskābās rūgšanas baktēriju fermentatīvo darbību, vājāku lipolīzi un spēcīgāku proteolīzi nekā Francijas ementāles siers, kura izejvielas apstrādātas termiski un kurš pagatavots ārpus Centrālās Austrumfrancijas reģiona.

Tas, ka siera masā nenotiek sviestskābā rūgšana, jo pienam ir attiecīga kvalitāte, un lipolīze savāktā piena uzglabāšanas apstākļu dēļ ir vājināta, ir faktori, kas ļauj nodrošināt ilgāku nogatavināšanu un labāku produkta uzglabājamību.

Siera garša kopumā tiek uztverta kā stiprāka un it sevišķi augļaināka nekā ārpus reģiona pagatavotajam Francijas ementāles sieram ar termisku apstrādi.

Ar izteiktāku proteolīzes norisi, kuras pamatā ir ilgākā nogatavināšana pēc Centrālās Austrumfrancijas tradīcijas, izskaidrojams siera garšas tipiskums un tas, ka tā konsistence ir elastīgāka.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Emmental français est-central” specifiskuma pamatā ir slaucamo govju ganāmpulka ēdināšana un obligātā turēšana ganībās (vismaz 5 mēnešus); tas veido ciešu saikni starp Centrālās Austrumfrancijas ementāles sieru un dažādajām teritorijām, kas ietilpst Centrālās Austrumfrancijas reģionā. Pamatbarību slaucamās govis saņem galvenokārt ražošanas reģionā: vasarā tā ir zāle, bet ziemā — pašā saimniecībā un pēc tradicionāliem paņēmieniem pļauts un kaltēts siens. Saikni ar vietējo zemi pastiprina aizliegums izmantot fermentētus barības līdzekļus (skābbarību, plastmasas plēvēs ietītus apaļus siena saiņus u. c.) un papildbarību uz smaržīgu augu bāzes (krustziežu dzimtas u. c. augi), no kuriem daži var būt par cēloni sviestskābās rūgšanas procesiem un piena, pēcāk siera skābumam, savukārt citi — patērētājam nepatīkamu smaržu vai smaku klātienei. Šie piesardzības pasākumi ir būtiski, lai ļautu sieru ilgstoši (vismaz 12 nedēļas pretstatā 6 nedēļām parastajam Francijas ementāles sieram) nogatavināt pagrabos saskaņā ar tradīciju.

Pļavu flora un jo īpaši piena mikroflora ietekmē Centrālās Austrumfrancijas ementāles siera organoleptiskās īpašības; turklāt šo sieru obligāti pagatavo no svaigpiena.

Īpašā zinātība, kas ļauj iegūt “Emmental français est-central”, būtībā ir ilgā nogatavināšana (vismaz 12 nedēļas) pēc reģionālās tradīcijas. 12 nedēļu ilgā nogatavināšana līdztekus izmantotā piena raksturīgajām īpašībām ir būtiskākais faktors, kas ietekmē Centrālās Austrumfrancijas ementāles siera īpašības kopumā, kuras var aprakstīt šādi: siers pēc formas ir liels ritulis, tā miza ir tīra, dabīga, cieta, gluda, sausa, bez iebojājumiem, notraipījumiem un sadurstījumiem, gaišdzeltenā krāsā; ritulis ir vairāk vai mazāk izliektā formā atkarā no tā, kur produktu paredzēts pārdot; siera masa ir viendabīgā krāsā, smalka un elastīga, sieram piemīt raksturīga izteikta un augļaina garša.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPEmmentalFrancaisEstCentralV2.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---