Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 294/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“TROTE DEL TRENTINO”

EK Nr.: IT-PGI-0005-0965-17.02.2012

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Trote del Trentino”

2.   Dalībvalsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmē lašu dzimtas zivis, ko audzē 4. punktā aprakstītajā ražošanas apgabalā un kas pieder pie sugas Oncorhynchus mykiss (Walb.) – varavīksnes forele. Produktu piedāvājot tirgū, tam jābūt ar šādām īpašībām – iezaļgana mugura ar sārtu joslu katrā sānā, bālgans vēders; ķermenis, arī muguras un astes spura, klāti skrajiem, tumšiem lāsumiņiem. Nobarotībai (Condition Factor) jābūt līdz 1,25 (zivīm, kuru svars ir līdz 500 gramiem) vai līdz 1,35 (zivīm, kuru svars pārsniedz 500 gramus). Gaļas kopējais tauku saturs nedrīkst pārsniegt 6 %. Gaļai jābūt baltā vai lašsārtā krāsā, tās konsistencei stingrai, taču maigai un liesai, ar maigu zivs garšu un viegli izteiktu svaiga saldūdens smaržu, bez jebkādas dūņu piegaršas. Citas smaržas drīkst būt jūtamas tikai minimāli, ģeosmīna saturam jābūt zemākam par 0,9 μg/kg un muskuļu stingrumam jābūt tādam, lai maksimālais kontrakcijas spēks būtu vienāds ar vai lielāks par 4 N.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Barības devai jāatbilst prasībām, kas nostiprinājušās pēc tradīcijas, uzticīgi saglabājot pastāvošās ieražas. Tāpēc izmantotajos barības līdzekļos nedrīkst ietilpt ĢMO, un tiem jābūt attiecīgi sertificētiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Lai labāk saglabātu un izceltu gaļas augsto kvalitāti, to zivju barībai, no kurām iegūst produktu, kas apzīmēts ar AĢIN “Trote del Trentino”, atļauts lietot šādas izejvielas:

Izēdināmās barības devas sastāvam jābūt tādam, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības visos nobarošanas perioda posmos.

Atļautas ir visas piedevas, kas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētas dzīvnieku barībai. Gaļas raksturīgā laškrāsa iegūstama, izmantojot galvenokārt karotinoīdu pigmentu astaksantīnu un/vai dabīgas izcelsmes karotinoīdus.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem audzēšanas posmiem, kuros ietilpst zivju mazuļu, nepieaugušu zivtiņu un pieaugušu foreļu stadija, un zivju nonāvēšanas darbībām jānotiek 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Gatavais produkts pārdošanā jālaiž, iepakots ar plēvi pārvilktos polistirola trauciņos un/vai ar plēvi pārvilktās polistirola kastītēs, un/vai vakuummaisiņos, un/vai modificētā atmosfērā. Foreles pārdošanā laiž, sagatavotas kā svaigus produktus: veselas, izķidātas, fileju veidā un/vai šķēlēs.

Nesadalītu un/vai izķidātu zivju produkta minimālajam svaram jābūt 200 g. Fileju un/vai zivs gabalu (produkta) minimālajam svaram jābūt 80 g.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz katra iepakojuma trauciņa vai kastītes ar skaidri, neizdzēšami iespiestiem burtiem, kas ir nekļūdīgi atšķirami no pārējā teksta, jānorāda apzīmējums “Indicazione Geografica Protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) vai tā saīsinājums “I.G.P.” (AĢIN).

Šim apzīmējumam jābūt iztulkotam tās valsts valodā, kurā produktu laiž tirgū.

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Uz katra iepakojuma trauciņa vai kastītes redzamā vietā etiķetes veidā vai tieši uz iepakojuma jānorāda zemāk redzamais logotips. Tas var būt nodrukāts arī melnbaltos toņos.

Uz katras etiķetes vai uz katras iepakojuma vienības jābūt arī Eiropas AĢIN simbolikai. Uz etiķetes vai ar attiecīgu marķējumu jānorāda audzētāja un/vai produktu partijas reģistrācijas vai atsauces numurs.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar AĢIN “Trote del Trentino” apzīmētā produkta ražošanas apgabals ir visa Trento (Trento) autonomās provinces teritorija, kā arī Brešas (Brescia) provinces Bagolīno (Bagolino) pašvaldības teritorija. Tādējādi tas aptver lielākās Trento apgabala upes un šo upju pieteku ielejas.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ražošanas apgabala teritorijas veidošanās notikusi dažādu ģeoloģisko periodu ledāju un upju erozijas ietekmē. Morfoloģiskā ziņā teritorija ir lielākoties kalnaina, daudzās ielejas dziļi iegrauzušās pamatiežos un aptver visus šīs teritorijas sateces baseinus. “Trote del Trentino” ražošanas apgabala klimats ir alpīnajiem apgabaliem tipiskais klimats ar biežiem nokrišņiem, kas ziemas mēnešos nereti izkrīt sniega veidā, un relatīvi zemām temperatūrām, arī vasarā. Apgabalā ir mūžīgā sasaluma zona ar sniegu un ledājiem, no kuriem nāk viss foreļu audzēšanai vajadzīgais ūdens. Noteiktā apgabala neatkārtojamās klimatiskās un hidroģeoloģiskās īpašības tādējādi dara “Trote del Trentino” par sevišķu produktu. Trento avotu ūdens ķīmiskais sastāvs mikroelementu (magnijs, nātrijs, kālijs) ziņā ir nabagāks nekā vidēji Eiropā un tāpēc uzskatāms par izcili labvēlīgu foreļu attīstībai. Ūdenstecēm, uz kurām izvietotas Trento foreļu audzētavas, raksturīga izcila ūdens bioloģiskā kvalitāte: biotiskā koeficienta (EBI jeb Extended Biotic Index) vērtības tām ir lielākas par 8, un tas atbilst I vai II kvalitātes klasei.

5.2.   Produkta specifika:

Pieteikums atzīt AĢIN “Trote del Trentino” par produktu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) ir pamatots ar to, ka šīs foreles atšķiras no pārējiem šīs tirdzniecības kategorijas produktiem ar ļoti zemo zivju nobarotības rādītāju un tauku saturu. Turklāt gaļa ir blīva, mīksta, liesa, un tai piemīt izsmalcināta zivju garša un viegla, aromātiska saldūdens smarža; gaļa ir bez jebkādas dūņu piegaršas, kas parasti raksturīga zivaudzētavu foreļu gaļai.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Trote del Trentino” īpašības galvenokārt ir atkarīgas no audzētavās izmantotā ūdens, kas ir mūžīgā sasaluma ledāju un sniega kušanas ūdens, pieejams pārpilnībā, ar augstu skābekļa piesātinājumu, labu fizikālķīmisko un bioloģisko kvalitāti un zemu vidējo temperatūru, kura laikposmā no novembra līdz martam parasti ir zemāka par 10 °C.

Aukstajos un barības vielām nabadzīgajos ūdeņos zivis aug lēni, un, kaut arī produkcijas apjoms ir mazs, gaļas kvalitāte ir augstāka, jo to nobarotības rādītājs ir zems un tauku saturs samazināts. Ūdens pārpilnības un kalnainā apvidus dēļ vairums Trento foreļu audzētavu var izmantot dažādā augstumā izvietotus zivju dīķus; tas ļauj ūdenim dabīgā veidā bagātināties ar skābekli. Ūdeņu kvalitāte ir tik laba, ka tā neļauj ūdenstecēs savairoties aļģēm un nevēlamiem mikroorganismiem un to metabolisma produktiem, kas rada nepatīkamu garšu, it īpaši dūņu piegaršu, kam par iemeslu ir pārāk liels ģeosmīna saturs.

Vides klimatiskās īpašības apvienojumā ar ieguldījumu, ko dod cilvēks, rūpējoties par audzētavu pārvaldību, veido ciešu saikni starp “Trote del Trentino” un ražošanas ģeogrāfisko apgabalu.

“Trote del Trentino” audzēšanas tradīcija ir ļoti sena, veidojusies pakāpeniski un sakņojas dziļi pagātnē. Zivju audzēšana dīķos aizsākās XIX gadsimtā, kad 1879. gadā Torbolē (Torbole) izbūvēja zivaudzētavu, kuras uzdevums bija popularizēt zivaudzēšanas praksi un audzēt foreļu mazuļus ielaišanai publiskajos ūdeņos. Šai pirmajai audzētavai sekoja privātas zivaudzētavas citās vietās – 1891. gadā Predaco (Predazzo), 1902. gadā Džustīno (Giustino) un 1926. gadā Tionē (Tione) – un vēl daudzas citas, kas tika izveidotas pēc II Pasaules kara. Šīs zivaudzētavas gadu gaitā uzturēja pašas savu vaislas zivju nodalījumu audzētavas iekšienē, attiecīgos gadījumos nodrošinot ģenētisko atjauninājumu ar celmiem, kas iegūti no citām audzētavām vai savvaļas īpatņiem, tādējādi panākot to, ka zivju pēcnācēji pārmanto šā augstas kvalitātes produkta tipiskās īpašības.

Izveidojušos tradīciju nostiprināja Trento apgabala foreļu audzētāju apvienības (Associazione dei Troticoltori Trentini) dibināšana 1975. gadā; šai apvienībai bija tik liela nozīme foreļu audzēšanas prakses atdzīvināšanā ražošanas apgabalā, ka nosaukums “Trote del Trentino” uz palikšanu nostiprinājās sarunvalodā un darījumu valodā, kā tas ir vienkārši pierādāms ar pirkumu čekiem, produktu etiķetēm un reklāmas materiāliem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN “Trote del Trentino” atzīšanas pieteikumu 2011. gada 29. decembrī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 302. numurā.

Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.