Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012XC0621(04)

    Reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

    OV C 180, 21.6.2012, p. 16–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    21.6.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 180/16


    Reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

    2012/C 180/11

    Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (1) 9. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

    PIETEIKUMS ĢTĪ REĢISTRĀCIJAI

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

    “TEPERTŐS POGÁCSA”

    EK Nr.: HU-TSG-0007-0060-27.09.2010

    1.   Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese:

    Nosaukums:

    Magyar Pékek Fejedelmi Rendje (Ungārijas Maiznieku ģilde)

    Adrese:

    Komárom

    Dunapart u. 1.

    2900

    MAGYARORSZÁG/HUNGARY

    Tālr.

    +36 302604274

    Fakss

    E-pasts:

    nardaianita@gmail.com

    2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

    Ungārija

    3.   Produkta specifikācija:

    3.1.   Reģistrējamais nosaukums:

    “Tepertős pogácsa”

    Laižot produktu tirgū, uz etiķetes var norādīt šādu informāciju: “ražots pēc ungāru tradīcijām”. Šo informāciju tulko pārējās oficiālajās valodās.

    3.2.   Vai nosaukums:

    ir specifisks pats par sevi,

    izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

    Apzīmētājs “tepertős” nosaukumā ir cēlies no lietvārda “tepertő” (cūkas dradži) un nozīmē pārpalikumus pēc trekna cūkas speķa izkausēšanas, kurus sasmalcina un kuri krēmveida konsistencē ir tipiskā izejviela, ko izmanto, gatavojot “pogácsa” jeb tradicionālās sāļās apaļmaizītes.

    3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam:

    Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu

    Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

    3.4.   Produkta veids:

    2.3. grupa.

    Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi

    3.5.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam:

    “Tepertős pogácsa” ir apaļa vai drīzāk cilindriskas formas sāļa maizīte, kuras diametrs ir 3–5 cm, bet svars 25–50 g. To gatavo no rauga mīklas, kurai pievieno sāli, piparus, sasmalcinātus cūkas dradžus un cūku taukus; apaļmaizīšu konsistence var būt stingra vai gaisīga kā kārtainajai mīklai. Virspuse ir sarkanbrūna, tajā ar nazi ievilkts režģveida rotājums. Apakšpuse ir gluda, sarkanbrūna. Cūkas dradžu sadalījums apaļmaizītē ir vienmērīgs. Stingrās konsistences apaļmaizītes ir laužamas gabalos, kamēr gaisīgajām ir viegla, daudzkārtaina struktūra. Tās garšo pēc kraukšķētiem dradžiem, un tām ir patīkama sāļa, nedaudz piparota smarža. Tauku saturs sausnā ir 20–30 masas %, un cūkas dradžu saturs produktā ir 25–40 masas %. Cūkas dradži nodrošina vismaz 60 % no kopējā tauku satura.

    Organoleptiskās īpašības

     

    Stingrās “tepertős pogácsa”

    Gaisīgās “tepertős pogácsa”

    Forma

    Apaļa, pareizi cilindriska

    Apaļa, cilindriska (iespējams, nedaudz neregulāra)

    Garoziņa

    Virspusē apaļmaizīte ir spīdīgi sarkanbrūna ar blīvu režģveida rakstu. Sānos tā ir nespodrā smilškrāsā, bet apakšpusē – nespodri sarkanbrūna

    Mīkstums

    Stingra, bet ne graudaina konsistence. Iebrūnas krāsas dradžu sadalījums vienmērīgs

    Daudzkārtaina struktūra, kārtas ir atdalāmas viena no otras, tajās redzami iebrūnas krāsas dradži

    Garša

    Raksturīgā dradžu garša, patīkami sāļa, viegli piparota

    Smarža

    Raksturīgā dradžu un cūkas tauku smarža, piparota

    Fizikālās un ķīmiskās īpašības

    Tauku saturs: gatavajā produktā sausnā tas ir 20–30 masas %.

    Sāls saturs: produkta sausnā tas ir ne vairāk kā 4,0 masas %.

    3.6.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam:

    Izejvielas

    Dradžu masai:

    cūkas dradži bez ādas: pārpalikums pēc speķa tauku iztecināšanas, veido 70–75 % no dradžu masas,

    cūku tauki: iztecinātie speķa tauki, veido 25–30 % no dradžu masas.

    Mīklai: kviešu milti (BL55 vai BL80 tips) vai speltas kviešu milti, olas, olas dzeltenums, piens, raugs, baltvīns vai etiķis, skābais krējums, sāls un pipari.

    “Tepertős pogácsa” gatavošanā aizliegts izmantot jebkādas pārtikas piedevas (piemēram, irdinātājus vai konservantus).

    Ražošanas metode

    Atkarībā no izmantotā paņēmiena “Tepertős pogácsa” var būt gaisīgas vai stingras.

    Stingro “tepertős pogácsa” ražošana

    I posms:   dradžu masas sagatavošana

    Svaigus dradžus (bez ādas) saplacina ar mīklas rulli, lai sasmalcinātu lielākos gabalus un lai šādi iegūtos gabaliņus varētu vienmērīgi iestrādāt dradžu masā. Dradžus var arī samalt gaļas mašīnā; malumam jābūt smalkam.

    Dradžiem pievieno cūku taukus un ar koka karoti vai mikseri iemaisa dradžu masu. Atļauti ir vienīgi svaigi cūkas dradži bez ādas; nekādā gadījumā nedrīkst pievienot pārtikas piedevas, konservantus, zosu taukus, augu taukus vai margarīnu.

    Arī rūpnieciski ražotai dradžu masai ir jāatbilst šīm prasībām.

    II posms:   mīklas sagatavošana

    Uz vienu kilogramu kviešu miltu ņem 250–400 g dradžu masas, kuru ieplucina miltos tā, lai veidotos viendabīga masa. Dradžu masai pilnībā jānoklāj miltu daļiņas – tas ir stingrās konsistences iegūšanas priekšnoteikums. Visas sastāvdaļas, proti, miltu un dradžu masas maisījumu un (uz vienu kilogramu miltu) 5 % ar pienu aktivēta rauga, vienu olu, vienu olas dzeltenumu, 0,02 % baltvīna vai etiķa, 2,5 % sāls, 0,001 % maltu piparu un – pēc vajadzības – skābo krējumu, samīca relatīvi stingrā mīklā. Mīca tik ilgi, līdz mīkla salīp kamolā. Ja mīkla būs pārmīcīta, neveidosies vajadzīgā stingrā konsistence.

    Tā kā produkta tauku saturs ir ļoti augsts, mīklas sastāvdaļas nesilda un gatavo mīklu novieto vēsā vietā, kur tai jāpaliek tik ilgi, līdz mīklas iekšējā temperatūra sasniedz 26 °C. Šī īpatnība ļauj mīklu ievietot ledusskapī uz vismaz trim stundām no + 5 līdz + 8 °C temperatūrā.

    Uzrūgušo un atdzisušo mīklu izveltnē pirksta biezumā; tās virspusē ievelk dziļas perpendikulāras līnijas. To var darīt ar vairākiem naža asmeņiem, kas sastiprināti kopā 3 mm attālumā viens no otra. Ar apaļu formu, kuras diametrs ir 3–6 cm, izspiež maizītes. To formai jābūt regulārai un, ciktāl iespējams, cilindriskai. Apaļmaizīšu galīgo formu izveido, ar plaukstas pamatni izdarot vieglas apļveida kustības. Cepampannas piepildīšanai vajadzīgo skaitu apaļmaizīšu izvieto uz dēļa cieši blakus vienu otrai un apziež ar sakultu olu, neļaujot tai notecēt gar malām. Kad pārziestā ola ir nedaudz apžuvusi, apaļmaizītes vienmērīgi izvieto uz cepampannas. Lai izmantotu mīklas atlikumu, to iespējami maigi un uzmanīgi samīca kopā, bet ne vairāk kā vēl divas reizes; pirms atkārtotas izmantošanas ļauj mīklai atpūsties.

    Apaļmaizītes 50–55 minūtes raudzē uz pannas, tad šauj sakarsētā cepeškrāsnī un 12–15 minūtes cep 220–240 °C temperatūrā.

    Gatavās apaļmaizītes var tirgot uz svara vai iepriekš safasētas.

    Gaisīgo “tepertős pogácsa” ražošana

    I posms:   dradžu masas sagatavošana

    Dradžu masas gatavošana ir līdzīga kā stingrajām apaļmaizītēm. Vienīgā atšķirība: cūku taukiem un svaigajiem cūkas dradžiem (bez ādas) pievieno arī 1,5 % sāls (rēķinot pēc miltu masas) un smalki maltus piparus (0,001 % no miltu masas). Sāli šajā stadijā pievieno tādēļ, lai veidotos mīklas kārtainā struktūra. Raksturīgās sāļās garšas iegūšanai vajadzīgs salīdzinoši liels daudzums sāls, bet, ja to visu pievienos mīklai, kārtainā struktūra nevarēs izveidoties.

    Gatavojot pēc šī paņēmiena, dradžu masai pievieno tikai pusi jeb 50 % no vajadzīgā tauku daudzuma, bet otru pusi pievieno mīklai.

    II posms:   mīklas sagatavošana

    Tā saucamo pamata mīklu gatavo no dradžu masā neizmantotajiem taukiem, sāls (aptuveni 1 % no miltu masas) 5 % ar pienu aktivēta rauga (uz vienu kilogramu miltu), 0,02 % baltvīna vai etiķa, (ne obligāti) vienas olas, viena olas dzeltenuma un – pēc vajadzības – skābā krējuma, rezultātā iegūstot blīvu, vidēji elastīgu, viegli veltnējamu mīklu.

    Strādājot ar šā tipa mīklu, ir svarīgi, lai izejvielu un dradžu masas temperatūra nebūtu pārāk augsta un lai, mīklu veltnējot un lokot, dradžu masa atdalītu plānās mīklas kārtas vienu no otras. Cepšanas laikā tauki starp plāni izveltnētajām mīklas kārtām izkūst un mīklas kārtas nesalīp kopā. Turklāt mīklā un taukos esošais ūdens iztvaikodams rada spiedienu, kas atbīda mīklas kārtas vienu no otras, un tā izveidojas gatavajam produktam raksturīgais kārtainums.

    Ir divi paņēmieni, ar kuriem var panākt mīklas kārtainību:

    a)

    uz plāni izveltnētas mīklas vienmērīgi uzziež dradžu masu, tad mīklu satin veltnī. Veltnim ļauj 15–30 minūtes pastāvēt, tad to attin un vēlreiz satin, bet šoreiz 90 grādu leņķī no iepriekšējā tinuma virziena. Virziens ir jānomaina tāpēc, ka citādi apaļmaizītes cepšanas laikā sašķiebsies;

    b)

    gatavo pamata mīklu plāni izveltnē, un ar dradžu masu apziež redzamo mīklas daļu; šo darbību atkārto ikreiz pēc mīklas pārlocīšanas. Šādā gadījumā mīklu nesatin, bet loka (vismaz trīs reizes).

    Pirms pēdējās attīšanas mīklai ļauj vismaz 15 minūtes atpūsties, tad to izveltnē pirksta biezumā (1–2 cm), virspusē iegriež blīvu perpendikulāru līniju rakstu un ar apaļu formu, kuras diametrs ir 3–6 cm, izspiež maizītes. Cepampannas piepildīšanai vajadzīgo skaitu apaļmaizīšu izvieto uz dēļa cieši blakus vienu otrai un ar otiņas palīdzību apziež ar sakultu olu, neļaujot tai notecēt gar malām.

    Kad ar olu pārsmērētā virsma ir nožuvusi, apaļmaizītes vienmērīgi izvieto uz cepampannas, kur tās 40–45 minūtes raudzē, tad šauj sakarsētā cepeškrāsnī un 8–10 minūtes cep 220–240 °C temperatūrā.

    Gatavās apaļmaizītes var tirgot uz svara vai iepriekš safasētas.

    3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums:

    “Tepertős pogácsa” specifiskumu nodrošina:

    produkta izejvielas: cūkas dradži un cūku tauki,

    īpašā mīklas gatavošanas metode,

    produkta fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

    Cūkas dradži kā specifiskumu nodrošinošā izejviela

    “Tepertős pogácsa” specifiskumu piešķir cūkas dradži jeb pārpalikums pēc trekna cūkas speķa izkausēšanas. Dradžu sastāvā ir 12–13 % proteīnu un 82–84 % tauku; vismaz 60 % no produkta kopējā tauku satura dod tieši dradži.

    Īpašā mīklas gatavošanas metode

    Dradžu izmantošana ļauj gatavot divu veidu mīklu, stingro un kārtaino, un augstā tauku satura dēļ šī mīkla jāgatavo zemā temperatūrā: 24–26 °C.

    Produkta fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības

    Cūkas dradžu un cūku tauku izmantošanas rezultātā paaugstinātā tauku satura (20–30 %) dēļ “Tepertős pogácsa” ir augstāka uzturvērtība nekā citiem šīs kategorijas produktiem, turklāt tas tik ātri nesakalst un tāpēc ir ilgāk uzglabājams.

    3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālās iezīmes:

    Nosaukums “pogácsa” pirmoreiz manīts ap 1395. gadu, un sākotnēji tas apzīmēja apaļas, karstos pelnos ceptas maizītes. Ungāru tautas pasakās tās bieži pieminētas kā “hamuban sült pogácsa” jeb pelnkūkas. Līdz XVIII gadsimtam tās dēvēja par apaļmaizi un arī ēda tāpat kā maizi. Mūsdienās pazīstamās cilindriskās formas, ar režģa rakstu rotātās apaļmaizītes, kas ir mazākas nekā to priekšgājējas, atzinību iemantoja un izplatītas kļuva vēlajos viduslaikos. Tās bija zināmākais no ungāru zemnieku ķēķa krāsns labumiem, tika ceptas vairākos paveidos, un to popularitāte nekad nav mazinājusies.

    “Tepertős pogácsa” rašanos ietekmēja divi faktori: izplatījās speķa tauku tecināšanas paraža, un dradži kļuva par ikdienas ēdienu. Kā vēsta liecības par kādas vidēji augstai kārtai piederīgas XVII gadsimta 70. gadu Somoģas meģes muižnieku ģimenes ikdienu, speķa tauku tecināšana un dradžu gatavošana kopš XVIII gadsimta kļuva par ierastu lietu arī augstāko aprindu virtuvenēm. Turklāt augstmaņu mājsaimniecības reģistri liecina, ka no XVIII gadsimta Vidusdonavas līdzenuma mājsaimniecībās sāka parādīties īpaši tauku glabāšanai paredzētas muciņas (Cegléd 1850-1900. Ceglédi Kossuth Múzeum kiadása (muzeja publikācija) Cegléd, 1988., p.: 28., 30. Szűcs). Var pieņemt, ka zemnieku un pilsētnieku vidū speķa tauku tecināšanas paraža sāka izplatīties un cūku tauki ikdienas pusdienu galdā aizvien biežāk nonāca, sākot ar XIX gadsimta vidu; šādi vedina domāt tas, ka XIX gadsimta 50. gados tauku muciņas jau bija minētas starp Donavas un Tisas upi atrodošos lauku apgabalu reģistros.

    XIX un XX gadsimta mijas mutvārdu folkloras pieraksti liecina, ka Vidustisas apgabala zemnieku saimniecībās no dradžiem vārīja ziepes un ka pamazām tos sāka novērtēt arī kā pārtikas produktu. Pēc cūku bērēm parasti cepa apaļmaizītes, kurām pievienoja mazus kraukšķīgus sacepta svaigā speķa gabaliņus bez ādas. XX gadsimta 30. gados sagatavotā etnogrāfiskā apskatā minētas raudzētas vai neraudzētas mīklas apaļmaizītes ar dažādām, tostarp dradžu, piedevām (Bátky Zs.: Táplálkozás (Ēdiens). In: A magyarság néprajza (Ungāru etnogrāfija). Budapest, 1933. p.: 100), tāpēc var teikt, ka dradžu pievienošana rauga mīklai vispārpieņemta kļuva XX gadsimta sākumā.

    Līdz pat šai dienai “Tepertős pogácsának” saglabā nozīmīgu vietu ikdienas kulinārajā tradīcijā. Apaļmaizītes pasniedz kopā ar sātīgo gulaša vai pupiņu zupu un piedāvā kā uzkodu sanāksmju un konferenču pārtraukumos. Bieži tās ceļ ģimenes svētku galdā kāzās vai kristībās un Ziemsvētku vai Lieldienu mielastā; lauku tūrisma saimniecībās tos piedāvā kā uzkodu pie vīna (Hagyományok Ízek Régiók, I. kötet (Tradīcijas, garšas, reģioni: 1. sējums) p.: 145–147.).

    Kopš XIX gadsimta 80. gadiem to labo slavu stiprina virkne pavārgrāmatu: Dobos C. József: Magyar-Franczia szakácskönyv (Ungāru–franču pavārgrāmata) 784-785. oldal, 1881; Rozsnyai Károly: Legújabb nagy házi cukrászat (Jaunā mājas cepumu grāmata) 350. oldal, 1905; Kincses Váncza receptkönyv (Vanco: manas receptes) 21. oldal, 1920; Az Új idők második receptkönyve (Otrā mūslaiku pavārgrāmata) 182. oldal, 1934; Hajdú ernőné: Jaj, mit főzzek (Ko man tagad pagatavot?) 73. oldal, 1941; Rudnay János: A magyar cukrászat remekei (Ungāru kulinārijas meistarstiķi) 89. oldal, 1973.

    3.9.   Minimālās prasības un procedūra specifiskuma kontroles jomā:

    Specifiskās īpašības

    Minimālās prasības

    Kontroles metode un biežums

    Tauku saturs

    sausnā 20–30 masas %,

    drīkst izmantot tikai cūku taukus

    Saskaņā ar aprakstu 3.5. punktā; laboratorijā reizi sešos mēnešos

    Dradži (sasmalcināti)

    jāizmanto cūkas dradži,

    jāizmanto dradži bez ādas

    Pamatojoties uz produktu dokumentāciju vai produkcijas lapām; par katru produkcijas partiju

    Sastāvdaļas

    saskaņā ar aprakstu 3.6. punktā (cūkas dradži, cūku tauki, kviešu milti, olas, olas dzeltenums, piens, raugs, baltvīns vai etiķis, skābais krējums, sāls un pipari)

    Pamatojoties uz produktu dokumentāciju vai produkcijas lapām; par katru produkcijas partiju

    Produkta organoleptiskās īpašības (sastāvdaļas, garša, smarža)

    stingra vai gaisīga konsistence,

    viegli piparota garša un raksturīgā dradžu smarža un garša

    Organoleptisko īpašību pārbaude; katrā maiņā

    4.   Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai:

    4.1.   Nosaukums un adrese:

    Nosaukums:

    Mezőgazdasági Szakigazgatási Hivatal Központ, Élelmiszer- és Takarmánybiztonsági Igazgatóság (Centrālā lauksaimniecības administrācija, Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma direktorāts)

    Adrese:

    Budapest

    Mester u. 81.

    1095

    MAGYARORSZÁG/HUNGARY

    Tālr.

    +36 4563010

    Fakss

    E-pasts:

    oevi@oai.hu

    ☒ publiska iestāde

     privāta institūcija

    4.2.   Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi:

    Pārbaudīt produkta atbilstību produkta specifikācijas prasībām.


    (1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


    Top