52012SC0453

1. IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (tabakas izstrādājumu direktīva, turpmāk “TID”) tika pieņemta 2001. gada 5. jūnijā[1]. Kopš šīs direktīvas pieņemšanas ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un ir kļuvis nepieciešams apsvērt un izskatīt iespējas atjaunināt TID, ņemot vērā tirgus un zinātnes attīstību un starptautiskās norises, jo īpaši PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PKTK), kuras līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis. Iniciatīva par TID pārskatīšanu ir iekļauta Komisijas darba plānā 2012. gadam[2]. Pārskatīšanas vispārīgais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu veselības aizsardzības līmeni. Tādējādi ir izvirzīti šādi galvenie mērķi: 1) atjaunināt jau saskaņotās jomas, lai novērstu tādus šķēršļus dalībvalstīs, kas kavē valsts tiesību aktu pieskaņošanu tirgus, zinātnes attīstībai un jaunākajām starptautiskajām norisēm,[3] 2) pievērsties pasākumiem, kas saistīti ar produktiem, uz kuriem TID vēl neattiecas, ciktāl atšķirīgā attīstība dalībvalstīs ir izraisījusi vai varētu izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību,[4] un 3) nodrošināt, lai direktīvas noteikumi netiktu apieti, laižot tirgū izstrādājumus, kas neatbilst TID[5]. Formulējot dažādus politikas risinājumus un izvēloties starp tiem, par atskaites punktu tika pieņemts augsts veselības aizsardzības līmenis. Īpaša uzmanība tika pievērsta tabakas izstrādājumu lietošanas sākšanai jauniešu vidū. Lielākā daļa pasākumu to sākumposmā ir vērsti uz rūpnieciski ražotām cigaretēm (FMC), tinamās tabakas izstrādājumiem (RYO) un bezdūmu tabakas izstrādājumiem (STP).

2. KOnsultācijas, ekspertU ATZINUMI un tirgus apraksts

Saistībā ar ietekmes novērtējumu notika plaša sabiedriskā apspriešana un konsultācijas ar konkrētām ieinteresētajām personām. Gatavojot ietekmes novērtējumu, tika izmantoti arī vairāki neatkarīgi pētījumi, Komisijas neatkarīgās zinātniskās komitejas (SCENIHR) atzinumi un Eirobarometra apsekojumi.

Tabakas mazumtirdzniecības tirgus kopējā vērtība, ieskaitot akcīzes un citus nodokļus, ir 136,5 miljardi euro. FMC veido vismaz 90 % (121,3 miljardi euro) no kopējās tabakas tirgus vērtības un kopā ar RYO veido gandrīz 95 % tabakas tirgus. Atlikušo tirgus daļu veido pīpju tabaka, cigāri/cigarilli un STP. 2010. gadā akcīzes nodokļu summa visā ES pārsniedza 79 miljardus euro.

Tabakas izstrādājumi ir lielākais novēršamais veselības apdraudējums ES – tie ik gadu ES izraisa gandrīz 700 000 nāves gadījumu. Pārskatīšanā galvenā uzmanība ir veltīta tabakas izstrādājumu lietošanas sākšanai, jo īpaši jauniešu vidū, ņemot vērā, ka 94 % smēķētāju sāk smēķēt pirms 25 gadu vecuma sasniegšanas[6]. Apmēram 50 % smēķētāju mirst priekšlaicīgi (vidēji 14 gadus agrāk nekā nesmēķētāji). Smēķētāji pavada vairāk dzīves gadu, ārstējoties no nopietnām slimībām. Ikgadējie ES sabiedrības veselības izdevumi sešu galveno ar smēķēšanu saistīto slimību kategoriju ārstēšanai ir aplēsti 25,3 miljardu euro apmērā, un sabiedrība ik gadu zaudē 8,3 miljardus euro produktivitātes līmeņa samazināšanās dēļ (priekšlaicīga pensionēšanās, nāve, darba kavējumi u. c.). Turklāt, izsakot šos zaudētos dzīves gadus naudas izteiksmē, smēķēšanas dēļ ik gadu tiek zaudēti 517 miljardi euro.

3. PROBLĒMAS IZKLĀSTS 3.1. 1. problēma. Bezdūmu tabakas izstrādājumi un izstrādājumu klāsta paplašināšana

a) bezdūmu tabakas izstrādājumi (STP)

Visi STP izraisa atkarību, un tiem ir nelabvēlīga ietekme uz veselību. Ražotāji ir laiduši tirgū jaunus izstrādājumus ar piesaistošu marķējumu un aromātiem, cenšoties apgūt jaunas tirgus iespējas, ko rada valsts tiesību akti, ar kuriem aizliedz smēķēšanu sabiedriskās vietās (vide bez tabakas dūmiem). Ieinteresēto personu vidū nav vienprātības par to, vai pašreizējais orālai lietošanai paredzētās tabakas (snus) aizliegums joprojām ir pamatots un vai šis aizliegums būtu jāattiecina arī uz citiem STP. Ieinteresētās personas apstrīd to, ka STP varētu veicināt smēķēšanas atmešanu. STP var piesaistīt jaunus tabakas izstrādājumu lietotājus.

b) nikotīnu saturoši izstrādājumi (NCP)

Pēdējo gadu laikā tirgū ir parādījušies jauni NCP (tostarp elektroniskās cigaretes), pirms kuru laišanas tirgū nav izsniegtas nekādas atļaujas un nav veiktas pārbaudes. Tā kā ES līmenī attiecīgu tiesību aktu nav, dalībvalstis ir īstenojušas dažādas regulatīvas pieejas, lai novērstu neskaidrības saistībā ar šo izstrādājumu sastāvu un ietekmi uz veselību (dažas dalībvalstis īpašus noteikumus nav paredzējušas, savukārt citas ir pieņēmušas īpašus tiesību aktus attiecībā uz tabakas izstrādājumiem vai zālēm vai noteikušas aizliegumu). Nikotīns ir toksiska un atkarību izraisoša viela, un ir pieejami ziņojumi arī par citām bīstamām vielām, kuras izmanto elektroniskajās cigaretēs. NRT (nikotīna aizvietošanas terapijas) līdzekļu ražotāji pauda bažas par atšķirīgajiem nosacījumiem attiecībā uz NRT un NCP. Pastāv arī risks, ka, ieviešot valsts tiesību aktus par vidi bez tabakas dūmiem, NCP lietojums varētu palielināties. Citi piekrita, ka NCP varētu veicināt smēķēšanas atmešanu/samazināšanu, un uzstāja, ka uz NCP būtu jāattiecina tādi paši nosacījumi kā uz patēriņa precēm.

c) smēķēšanai paredzēti augu izcelsmes izstrādājumi

Attiecībā uz smēķēšanai paredzētiem augu izcelsmes izstrādājumiem valstu tiesību aktos ir paredzēti dažādi nosacījumi, un tas negatīvi ietekmē pārrobežu tirdzniecību. Lai gan šiem izstrādājumiem nepiemīt tādas pašas atkarību izraisošas īpašības un tie nesatur tabaku, degšanas procesā tie rada tādu pašu kaitīgu ietekmi uz veselību kā parastās FMC. Patērētāji smēķēšanai paredzētos augu izcelsmes izstrādājumus bieži uzskata par nekaitīgiem vai mazāk kaitīgiem

3.2. 2. problēma. Iepakojums un marķējums

Daži no spēkā esošajiem TID noteikumiem attiecībā uz iepakojumu un marķējumu vairs nesaskan ar zinātniskajiem pierādījumiem un PKTK noteiktajām saistībām. Pašreizējie saskaņotie TID noteikumi neatļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību un atjauninātu tiesību aktus atbilstoši PKTK noteiktajām saistībām. Piemēram, dalībvalstis nevar izvēlēties neattēlot uz iepakojuma darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturu, kas ir maldinošs, vai izvietot uz abām tabakas izstrādājumu iepakojuma pusēm ilustratīvus brīdinājumu par ietekmi uz veselību, kuri ir izrādījušies iedarbīgāki.

Pašreizējā TID nav saskaņoti arī citi ar iepakojumu un marķējumu saistīti aspekti, un atšķirīgo norišu dēļ ir izveidojušās nesakritības dalībvalstu tiesību aktos. Piemēram, ilustratīvi brīdinājumi par ietekmi uz veselību tiek izmantoti astoņās dalībvalstīs un 2013. gadā tiks ieviesti vēl divās. Dažās dalībvalstīs turpinās diskusijas par standartizētu iepakojumu. Šī situācija visticamāk pasliktināsies, jo īpaši tad, kad dalībvalstis īstenos PKTK. Šīm atšķirīgajām pieejām būs negatīva ietekme uz iekšējo tirgu.

3.3. 3. problēma. Sastāvdaļas

Patlaban tiek izmantotas dažādas ziņošanas formas, tāpēc ražotājiem, importētājiem un dalībvalstīm rodas grūtības izpildīt savus ziņošanas pienākumus atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem un Komisijai ir apgrūtinoši salīdzināt un analizēt saņemto informāciju un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz to.

Saskaņotas pieejas trūkums attiecībā uz sastāvdaļu reglamentēšanu ietekmē iekšējā tirgus darbību un preču brīvu apriti visā ES. Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, ar kuriem atļauj vai aizliedz dažādas sastāvdaļas, pamatojoties uz to spēju palielināt tabakas izstrādājumu patēriņu vai veicināt to lietošanas sākšanu. Ja šīs normas netiks saskaņotas, ir gaidāms, ka šķēršļi iekšējā tirgū turpmākajos gados palielināsies. Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar PKTK, dalībvalstis visticamāk turpinās vienpusēji pieņemt noteikumus, jo īpaši vēršot uzmanību uz tabakas izstrādājumu spēju piesaistīt un ņemot vērā pēdējo gadu norises tirdzniecības jomā, kad tirgū nonāk arvien vairāk aromatizētu tabakas izstrādājumu.

3.4. 4. problēma. Tabakas izstrādājumu pārrobežu tālpārdošana

Tabakas izstrādājumu pārrobežu tirdzniecība internetā lielākajā daļā gadījumu ir nelikumīga, jo galvenais iemesls, kāpēc patērētāji izvēlas veikt šādu darījumu, ir iespēja izvairīties no nodokļu maksāšanas un/vai apiet vecuma kontroli[7]. No TID viedokļa pārrobežu tirdzniecība internetā rada risku, ka varētu tikt apieti direktīvā paredzētie drošības pasākumi (piem., pienākums uz tabakas izstrādājumiem izvietot brīdinājumus par ietekmi uz veselību patērētāja valsts valodā(-s)). Dalībvalstis šajā jomā ir īstenojušas dažādas juridiskas pieejas, un ir sagaidāms, ka, dalībvalstīm pakāpeniski īstenojot PKTK, juridiskās atšķirības kļūs arvien izteiktākas. Pārrobežu tirdzniecībai ir nenoliedzama ietekme uz iekšējā tirgus darbību. Tā kā interneta mazumtirgotāji parasti piedāvā savus izstrādājumus patērētājiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, valstu risinājumiem ES līmenī nav nekādas ietekmes vai arī tā ir neliela.

3.5. 5. problēma. Izsekojamība un drošības elementi

Tas, ka tirgū ir pieejami izstrādājumi, kas neatbilst direktīvas noteikumiem (piem., attiecībā uz brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un sastāvdaļu reglamentēšanu), mazina iespējas īstenot direktīvas mērķus. Tā kā TID 5. panta 9. punktā paredzētie ES līmeņa pasākumi izsekošanas jomā nav īstenoti, dalībvalstis nevar veikt iedarbīgus pasākumus. Ekonomikas dalībnieki iekšējā tirgū šobrīd saskaras ar nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, jo tikai četri lielākie tabakas izstrādājumu ražotāji ar ES un tās dalībvalstīm ir noslēguši juridiski saistošus nolīgumus, kuros ietverti noteikumi par izsekošanu un identificēšanu. Ja tirdzniecībā nonāk nelikumīgi izstrādājumi, patērētāji negūst labumu no TID ieviestajiem drošības pasākumiem. Turklāt nav iespējams pārbaudīt attiecīgo izstrādājumu autentiskumu. Daudzas ieinteresētās personas (tabakas nozare, kā arī mazumtirgotāji) ir izteikušas bažas par to, ka daži no pasākumiem, kas izklāstīti un paredzēti pārskatītajā TID, varētu palielināt nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjomu, lai gan pārliecinoši pierādījumi netika iesniegti.

4. ES rīcības pamatojums

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 114. panta 1. punktu ir pilnvaroti pieņemt pasākumus, lai tuvinātu noteikumus, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. Saskaņā ar LESD 114. panta 3. punktu Komisijai 114. panta 1. punktā paredzētajos priekšlikumos būtu jātiecas nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni.

Kā iepriekš paskaidrots, uz dažām ietekmes novērtējumā iekļautajām jomām jau attiecas saskaņošana atbilstoši spēkā esošajai TID, taču tās ir jāatjaunina, ņemot vērā zinātnes attīstību un starptautiskās norises. Uz citām jomām, kurām ir būtiska nozīme ietekmes novērtējumā, attiecas dažādas dalībvalstu juridiskas pieejas, un tas ir radījis šķēršļus preču brīvai apritei.

5. POLITIKAS MĒRĶI

Pārskatīšanas vispārīgais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu veselības aizsardzības līmeni. Priekšlikuma mērķis ir atjaunināt jau saskaņotās jomas, tādējādi novēršot šķēršļus, kas dalībvalstīm apgrūtina valsts tiesību aktu pieskaņošanu tirgus un zinātnes attīstībai un jaunākajām starptautiskajām norisēm. Tā mērķis ir arī pievērsties pasākumiem, kas saistīti ar izstrādājumiem, uz kuriem TID vēl neattiecas, ciktāl atšķirīgā attīstība dalībvalstīs ir izraisījusi vai varētu izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību. Visbeidzot, priekšlikums tiecas nodrošināt, lai direktīvas noteikumi netiktu apieti, laižot tirgū izstrādājumus, kas neatbilst TID. Priekšlikums nodrošinās arī tādu starptautisko saistību saskaņotu īstenošanu, kuras izriet no PKTK, kas ir saistoša ES un visām dalībvalstīm, un konsekventu pieeju PKTK nesaistošām saistībām, ja pastāv risks, ka to transponēšana valsts tiesību aktos varētu notikt atšķirīgi.

Pārskatīšana palīdzēs sasniegt ES vispārējo mērķi veicināt iedzīvotāju labklājību (LES 3. pants) un būs ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020”. Cilvēku veselības un aktivitātes ilgākai saglabāšanai ir pozitīva ietekme uz produktivitāti un konkurētspēju. Pārskatīšana pilnībā atbilst ES Pamattiesību hartai. Atsevišķu pasākumu ietekmē var arī palielināties dalībvalstu nodokļu ieņēmumi, lai gan tas nav šo pasākumu mērķis.

Lai varētu sasniegt šos vispārīgos mērķus, ir jāīsteno šādi konkrēti politikas mērķi.

A.        Novērst šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem.

B.        Samazināt administratīvo slogu, ko ekonomikas dalībniekiem un valsts sektora iestādēm rada pašreizējās TID sarežģītība un tas, ka tiesību aktos joprojām pastāv būtiskas atšķirības.

Apsverot dažādus risinājumus un izvēloties starp tiem, par atskaites punktu tika pieņemts augsts veselības aizsardzības līmenis. Šajā saistībā šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt tādu tabakas izstrādājumu regulējumu, kas atspoguļo to atkarību izraisošās īpašības un ar to patēriņu saistīto pierādīto nelabvēlīgo ietekmi uz veselību (mutes, kakla un plaušu vēzis, sirds un asinsvadu slimības, tostarp infarkts, insults, artēriju nosprostošanās, palielināts akluma risks, impotence, pazemināta auglība, ietekme uz nedzimušu bērnu). Pārskatīšana tiek veikta ar mērķi nodrošināt, lai tabakas izstrādājumu sastāvdaļas un iepakojums nerosinātu jauniešus kļūt par smēķētājiem. Par to, ka galvenā uzmanība ir pievērsta jauniešiem, liecina arī piedāvātie politikas risinājumi un primāro mērķizstrādājumu izvēle (FMC, RYO un STP). Turklāt pārskatīšanai būtu jārada tādi apstākļi, lai pilsoņi visā ES varētu pieņemt lēmumus par izstrādājumiem, pamatojoties uz precīzu informāciju par tabakas izstrādājumu lietošanas ietekmi uz veselību. Visbeidzot, visiem smēķētājiem būtu jāgūst labums no TID paredzētajiem drošības pasākumiem (piemēram, brīdinājumi par ietekmi uz veselību un sastāvdaļu reglamentēšana). Ņemot to vērā, galvenais ar veselību saistītais apsvērums, kas tika ņemts vērā, salīdzinot dažādus risinājumus un izvēloties starp tiem, bija šāds.

C.        Nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni pilsoņiem visā ES.

6. POLITIKAS RISINĀJUMI

Pārskatīšanas laikā tika izvērtēts ievērojams skaits politikas risinājumu. Daži no sākotnēji paredzētajiem pasākumiem tika noraidīti (piem., prasība tabakas nozarei piedalīties veselības aprūpes izmaksu segšanā, vecuma verifikācijas mehānismu ieviešana visos tabakas izstrādājumu tirdzniecības automātos un vispārējie noteikumi par tabakas izstrādājumu izvietošanu tirdzniecības vietās).

Attiecībā uz politikas jomu “STP un izstrādājumu klāsta paplašināšana” (piem., NCP un smēķēšanai paredzēti augu izcelsmes izstrādājumi) risinājumi bija dažādi, sākot ar regulējuma nemainīšanu attiecībā uz izstrādājumiem, uz kuriem attiecas TID (brīdinājumi par ietekmi uz veselību/sastāvdaļas), un beidzot ar konkrētu izstrādājumu (smēķēšanai paredzētu augu izcelsmes izstrādājumu) pakāpenisku aizliegšanu. Saistībā ar šo STP jomu tika izvērtēta arī iespēja atcelt spēkā esošo aizliegumu attiecībā uz orālai lietošanai paredzēto tabaku, un NCP jomā tika analizēta iespēja izveidot jaunu atļauju piešķiršanas sistēmu vai izmantot esošo tiesisko regulējumu zāļu jomā.

Politikas jomā “iepakojums un marķējums” politikas risinājumi ietvēra izmaiņu neveikšanu, lielāku un obligātu ilustratīvu brīdinājumu ieviešanu, kā arī aizliegumu izmantot rosinošus vai maldinošus elementus un standartizēta iepakojuma ieviešanu. Šie pasākumi atbrīvo tabakas izstrādājumus, kas nav FMC un RYO (t. i., cigāri, cigarilli, pīpju tabaka un STP) no dažiem noteikumiem, tomēr, ja notiek būtiska apstākļu maiņa (attiecībā uz tirdzniecības apjomu vai izplatību jauniešu vidū), šis atbrīvojums būtu jāatceļ.

Politikas jomā “sastāvdaļas” politikas risinājumi ietvēra obligātu vai brīvprātīgu ziņošanu vai nu dažādos formātos, vai arī par pamatu izmantojot vienotu elektronisku formātu. Tika novērtēti arī vairāki ar sastāva reglamentēšanu saistīti risinājumi, tostarp tādu piedevu reglamentēšana, kurām piemīt piesaistošas, atkarību izraisošas un toksiskas īpašības, tādu izstrādājumu aizliegšana, kuriem piemīt raksturīgi aromāti un paaugstināta toksicitāte vai atkarību izraisošas īpašības, vai visu to piedevu aizliegšana, kas nav būtiskas ražošanas procesā. Šie pasākumi atbrīvo tabakas izstrādājumus, kas nav FMC, RYO un STP (t. i., cigāri, cigarilli un pīpju tabaka) no dažiem noteikumiem, tomēr, ja notiek būtiska apstākļu maiņa (attiecībā uz tirdzniecības apjomu vai izplatību jauniešu vidū), šis atbrīvojums būtu jāatceļ.

Politikas jomā “pārrobežu tālpārdošana” risinājumi ietvēra izmaiņu neieviešanu, paziņošanas pienākuma noteikšanu vai tabakas izstrādājumu pārrobežu tālpārdošanas aizliegšanu.

Visbeidzot, politikas jomā “izsekojamība un drošības elementi” risinājumi ietvēra izmaiņu neieviešanu, ES izsekošanas un identificēšanas sistēmas ieviešanu ar drošības elementiem vai bez tiem. Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas nav FMC un RYO, tiktu noteikts pārejas periods.

7. RISINĀJUMU UN VĒLAMĀ RISINĀJUMA SALĪDZINĀJUMS 7.1. Bezdūmu tabakas izstrādājumi un izstrādājumu klāsta paplašināšana

a) bezdūmu tabakas izstrādājumi (STP)

Atceļot orālai lietošanai paredzētās tabakas (snus) aizliegumu un paredzot stingrākus noteikumus attiecībā uz STP marķējumu un sastāvdaļām, varētu novērst šobrīd piemēroto diferencēto pieeju dažādām STP kategorijām. No ekonomikas viedokļa šim risinājumam vajadzētu sekmēt orālai lietošanai paredzēto paredzētās tabakas patēriņa pieaugumu, savukārt citu STP tirdzniecības apjoms visticamāk samazināsies. Ekonomikas dalībniekiem jārēķinās ar izmaksām, ko radīs atbilstības nodrošināšana noteikumiem attiecībā uz marķējumu un sastāvdaļām, tomēr ir paredzams, ka saskaņota pieeja ES līmenī būtu izdevīgāka par secīgām izmaiņām dalībvalstīs. Attiecībā uz veselību šobrīd tiek apspriests orālai lietošanai paredzētās tabakas kaitīguma apmērs, taču kopējais secinājums ir tāds, ka orālai lietošanai paredzētā tabaka izraisa atkarību un nelabvēlīgi ietekmē veselību. Nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka, atceļot orālai lietošanai paredzētas tabakas aizliegumu, samazinātos smēķēšanas izplatība, un pastāv viedoklis, ka šis izstrādājums var rosināt sākt tabakas izstrādājumu lietošanu (jaunu tabakas izstrādājumu lietotāju piesaistīšana) vai ka to var lietot apvienojumā ar FMC (divējāds lietojums), jo īpaši vietās, kur smēķēšana nav atļauta.

Vēlamais risinājums ir saglabāt orālai lietošanai paredzētas tabakas aizliegumu, attiecināt ziņošanas pienākumu uz visiem jaunieviestajiem tabakas izstrādājumiem un paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz visu STP marķējumu un sastāvdaļām (t. i., brīdinājumu par ietekmi uz veselību izvietošana uz abām iepakojuma pusēm un tādu STP aizliegums, kuriem ir raksturīgi aromāti). Šis risinājums nodrošinātu vienotu sistēmu attiecībā uz STP sastāvdaļām un marķējumu, vienlaikus saglabājot pašreizējo orālai lietošanai paredzētās paredzētās tabakas aizliegumu. Ziņošanas sistēmas ieviešana attiecībā uz jaunieviestiem tabakas izstrādājumiem arī palīdzētu paplašināt zināšanu bāzi par šiem izstrādājumiem, ko varētu izmantotu saistībā ar iespējamiem turpmākajiem grozījumiem direktīvā. Vēlamais risinājums saskan ar PKTK pamatnostādnēm par sastāvdaļām un marķējumu. Tiek uzskatīts, ka orālai lietošanai paredzētās tabakas aizlieguma saglabāšana ir vienīgais iedarbīgais pasākums, lai ierobežotu šā izstrādājuma lietošanu un atturētu nesmēķētājus un jauniešus no kļūšanas pat STP lietotājiem un pasargātu viņus no nikotīna atkarības. Tā kā STP Eiropas Savienībā joprojām veido pavisam nelielu tirgus daļu un tās izaugsmes iespējas ir ierobežotas, tiek uzskatīts, ka iecerētie pasākumi (proti, aizliegt izstrādājumus ar raksturīgiem aromātiem un padarīt redzamākus brīdinājumus par ietekmi uz veselību) ir samērīgi.

Orālai lietošanai paredzētās tabakas aizlieguma saglabāšana, citu STP tirdzniecības atļaušana tikai tādās teritorijās, kur to lietošana ir tradicionāla, un stingrāku noteikumu paredzēšana attiecībā uz visu STP marķējumu un sastāvdaļām (t. i., brīdinājumi par ietekmi uz veselību uz abām iepakojuma pusēm un tādu STP aizliegums, kuriem piemīt raksturīgi aromāti), sekmētu vienlīdzīgus nosacījumus visiem STP un nodrošinātu augstu veselības aizsardzības līmeni, taču, ņemot vērā to, ka STP tirgus daļas izaugsmes iespējas ir mazākas nekā citu orālai lietošanai paredzētas tabakas gadījumā, šī iespēja šajā posmā tika noraidīta galvenokārt tāpēc, ka attiecīgie pasākumi tika atzīti par pārlieku stingriem.

Vēl tālejošāks risinājums būtu aizliegt visus STP, izņemot orālai lietošanai paredzētu tabaku Zviedrijā, kur būtu jāievēro stingrāki noteikumi attiecībā uz marķējumu un sastāvdaļām, un neļaut dalībvalstīm atbrīvot no šiem noteikumiem izstrādājumus, kas paredzēti tradicionālai lietošanai. Šo risinājumu noraidīja, jo tas tika atzīts par nesamērīgu.

b) nikotīnu saturoši izstrādājumi (NCP)

NCP reglamentēšana atbilstoši TID sekmētu šo izstrādājumu drošuma uzlabošanu. Tomēr šis risinājums neatbilst pašreizējām regulatīvajām izmaiņām dalībvalstīs, pamatojoties uz šo izstrādājumu funkciju.

Atsevišķas NCP atļauju piešķiršanas sistēmas izveide radītu augstas administratīvās izmaksas valsts iestādēm, ietvertu sarežģītus apsvērumus attiecībā uz novērtējumā izmantojamo kritēriju noteikšanu un varētu radīt dublēšanos ar farmācijas struktūru.

Vēlamais risinājums ir attiecībā uz NCP, kuros nikotīna saturs pārsniedz iepriekš noteiktu robežvērtību, piemērot tiesību aktus zāļu jomā un pārējos NCP pārdot kā patēriņa preces, ja uz tiem ir attēloti brīdinājumi par ietekmi uz veselību. Tādējādi tiktu atcelta pašreizējā diferencētā pieeja NCP un nikotīna aizstāšanas terapijas līdzekļiem (NRT), uzlabota juridiskā noteiktība un konsolidētas dalībvalstīs notiekošās pārmaiņas, kuru pamatā ir šo izstrādājumu funkcija. Atļautos izstrādājumus ES varētu apgrozīt brīvi, citus – tikai tad, ja to nikotīna saturs nepārsniedz noteikto robežvērtību un ja tie atbilst noteikumiem attiecībā uz marķējumu. Šī iespēja stimulē pētniecību un attīstību saistībā ar smēķēšanas atmešanu nolūkā maksimāli palielināt ieguvumus veselības jomā.

Tiesību aktu zāļu jomā attiecināšana uz visiem NCP ir stingrākā no visām pieejām, taču šis risinājums tika noraidīts tā nesamērīguma dēļ.

c) smēķēšanai paredzēti augu izcelsmes izstrādājumi

Vēlamais risinājums ir smēķēšanai paredzētu augu izcelsmes izstrādājumu reglamentēšana atbilstoši TID (prasības attiecībā uz marķējumu) Tas palīdzētu nodrošināt viendabīgāku attīstību ES līmenī, kas vienkāršotu preču brīvu apriti, kā arī izveidot kopīgu drošības tīklu patērētājiem un pievērsties izstrādājumu maldinošajām īpašībām.

Smēķēšanai paredzētu augu izcelsmes izstrādājumu pakāpeniska aizliegšana būtu veselībai vislabvēlīgākais risinājums, taču tas negatīvi ietekmētu iesaistītos ekonomikas dalībniekus. Šis risinājums tika noraidīts galvenokārt tāpēc, ka tas nebūtu samērīgs, ņemot vērā to, ka lielākās bažas rada nepareizais priekšstats par attiecīgo izstrādājumu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Turklāt augu izcelsmes izstrādājumiem nepiemīt tādas pašas atkarību izraisošas īpašības kā parastajām cigaretēm vai citiem nikotīnu saturošiem izstrādājumiem.

7.2. Iepakojums un marķējums

Prasība izvietot lielākus un obligātus ilustratīvus brīdinājumus uz abām tabakas izstrādājumu iepakojumu pusēm radītu saskaņotību jomā, kurā šobrīd nav vienota regulējuma (ilustratīvus brīdinājumus jau izmanto astoņas dalībvalstis, un vēl divas tos ieviesīs 2013. gadā), atbilstoši starptautiskajām saistībām (PKTK) un sekmētu pārrobežu tirdzniecību. Ja tiktu pieņemti ES mēroga pasākumi, nozarei rastos mazākas izmaksas nekā šobrīd, kad tai nākas pastāvīgi pielāgoties daudzām dažādām juridiskām sistēmām. No veselības aizsardzības viedokļa prasība izmantot lielākus un obligātus ilustratīvus brīdinājumus uzlabotu informētību par tabakas izstrādājumu patēriņa nelabvēlīgo ietekmi uz veselību visās ES dalībvalstīs (šobrīd patērētāji dalībvalstīs, kurās brīdinājumi par ietekmi uz veselību pastāv attēla un teksta veidā, ir labāk informēti nekā patērētāji valstīs, kurās tiek izmantoti tikai brīdinājumi teksta veidā), motivētu mainīt ieradumus un novērstu smēķēšanas sākšanu, jo īpaši jauniešu vidū.

Vēlamais risinājums ir papildus lielāku un obligātu ilustratīvu brīdinājumu ieviešanai aizliegt reklāmas un maldinošu elementu izmantošanu. Tas vēl vairāk uzlabotu iekšējā tirgus darbību un radītu mazākas izmaksas nekā vairākkārtēju izmaiņu veikšana valstu līmenī. Šis risinājums arī stiprinātu labvēlīgo ietekmi uz veselību, uzlabojot informētību par izstrādājumu un par to, kā tas ietekmē veselību. Tas arī palīdzētu atturēt cilvēkus, jo īpaši jauniešus, no kļūšanas par smēķētājiem. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības ieviest standartizētu iepakojumu, ciktāl tas ir saskaņā ar konvenciju.

Standartizēta iepakojuma ieviešanai ES līmenī būtu vēl lielāka ietekme uz iekšējo tirgu, un tādējādi būtu iespējams vēl vairāk samazināt izmaksas, kas nozarei rastos, nodrošinot saskaņotību. No veselības aizsardzības viedokļa šim risinājumam būtu vislabvēlīgākā ietekme. Tomēr, ņemot vērā reālās pieredzes trūkumu ES, kā arī neizšķirtos juridiskos strīdus un atsevišķu ieinteresēto personu paustās bažas, šajā posmā piemērotāk šķiet izvēlēties risinājumu, kurš paredz mazāk stingrus pasākumus, un ziņot par šo jautājumu 5 gadus pēc transponēšanas, lai novērtētu situāciju.

7.3. Ziņošana un sastāvdaļu reglamentēšana

Ieviešot obligāto ziņošanu saskaņotā elektroniskā formātā, varētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, atvieglot datu analizēšanu un pārraudzīšanu un radīt nozarei zemākas izmaksas par tām, kas tai rodas pašreizējā situācijā, kad dalībvalstīs pastāv atšķirīgi ziņošanas formāti.

Nosakot dalībvalstīm pienākumu reglamentēt toksisko, atkarību izraisošo un piesaistošo piedevu saturu tabakas izstrādājumos, dalībvalstīm netiktu sniegtas pietiekamas ievirzes un pozitīvā ietekme uz iekšējo tirgu būtu tikai daļēja.

Šis pasākums ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem radītu juridisku nenoteiktību, un izmaksas būtu tikai nedaudz zemākas par izmaksām, kas tiem rodas šobrīd, kad nozarei nākas pielāgoties dažādiem valsts līmeņa pasākumiem.

 Nav gaidāms, ka šis risinājums varētu būtiski ietekmēt izvēli sākt smēķēt.

Vēlamais risinājums ir aizliegt tabakas izstrādājumus ar raksturīgiem aromātiem un paaugstinātu toksicitāti vai atkarību izraisošām īpašībām[8]. Tādējādi varētu novērst valsts līmeņa noteikumu neviendabīgumu un uzlabot pārrobežu tirdzniecību. Šī pieeja nodrošinātu arī zemākas izmaksas salīdzinājumā ar tām, kas rodas pašreizējā situācijā, kad valstu līmenī var būt gaidāmas arvien vairāk dažādu izmaiņu. Šis risinājums neaizliedz visu piedevu izmantošanu, bet ir vērsts uz izstrādājumiem, kuriem ir raksturīgi aromāti (piem., vaniļas vai šokolādes), kā arī piedevām, kas tiek saistītas ar enerģiju un vitalitāti (piem., kofeīns un taurīns), vai piedevām, kas rada iespaidu, ka attiecīgajiem izstrādājumiem ir labvēlīga ietekme uz veselību (piem., vitamīni). Šis risinājums skartu tikai nelielu skaitu izstrādājumu un tam būtu minimāla ietekme uz tabakas audzētājiem, tostarp tiem, kuri ir iesaistīti Bērlija un Austrumu tipa tabakas audzēšanā, jo šis risinājums nereglamentē piedevas, kas ir būtiskas tabakas izstrādājumu ražošanai. Šis risinājums palīdzētu atturēt jauniešus (kurus piesaista aromatizēti izstrādājumi) no kļūšanas par smēķētājiem. Testēšanas grupas palīdzēs lēmumu pieņemšanas procesā. Šis risinājums pieļauj arī papildu pasākumu veikšanu, ja atklājas jauni zinātniski fakti par toksicitāti un atkarības izraisīšanu.

Risinājums, kas paredz visstingrāko pasākumu ieviešanu, būtu visu to piedevu aizliegšana, kas nav būtiskas ražošanas procesā[9]. Šī pieeja uzlabotu iekšējo tirgu un – līdzīgi kā risinājums, kas paredz aizliegt izstrādājumus ar raksturīgu aromātu,– varētu sekmēt apjomradītu ietaupījumu rašanos. Tomēr attiecīgie pasākumi paredzētu aizliegt lielāko daļu piedevu, tostarp arī tādas, kas tiek izmantotas mazākā apjomā un nepiešķir izstrādājumiem specifisku garšu. Tādējādi šis risinājums ietekmētu gandrīz visus tirgū esošos izstrādājumus, jo tos nāktos pārveidot vai pat izņemt no tirgus. Īpaši tas varētu ietekmēt Bērlija un Austrumu tipa tabakas audzētājus, jo tabakas izstrādājumi, kuru ražošanā izmanto minētās tabakas varietātes, satur vairāk piedevu. No veselības aizsardzības viedokļa šis risinājums pastiprinātu ietekmi uz patēriņu/izplatību, taču ne tādā mērā, lai attaisnotos papildu izmaksas.

7.4. Pārrobežu tālpārdošana

Vēlamais risinājums ir reglamentēt pārrobežu tālpārdošanu, paredzot ziņošanas pienākumus un vecuma verifikācijas mehānismus. Ir sagaidāms, ka šis risinājums nodrošinās labāku atbilstību TID un uzlabos likumīgās darbībās iesaistītu mazumtirgotāju stāvokli, vienlaikus joprojām atļaujot tādu izstrādājumu tirdzniecību, kas nav pieejami visās dalībvalstīs. Paredzams, ka vecuma verifikācija un augstākas cenas (likumīga tirdzniecība) pozitīvi ietekmēs izplatību/patēriņu. Sistēmas izveide valstu pārvaldes iestādēm radītu nelielas papildu izmaksas, kuras tomēr ir uzskatāmas par samērīgām, ņemot vērā pozitīvo ietekmi uz likumīgās tirdzniecības apjomu un samazināto patēriņu. Izmaksas lielā mērā atsver uzlabotās izpildes iespējas.

Pārrobežu tālpārdošanas aizliegums būtu veids, kā novērst pašreizējās nepilnības un palīdzēt tradicionālajiem mazumtirgotājiem veikt to likumīgo darbību. Tas arī palīdzētu dalībvalstīm, kuras pieņēmušas stingrākus noteikumus, šos noteikumus ieviest un pastiprinātu TID ietekmi, novēršot direktīvai neatbilstošu izstrādājumu iegādi. No otras puses, šis risinājums pilnībā likvidētu vienu no tirdzniecības kanāliem. Tā kā labāku atbilstību TID var panākt ar alternatīvu, mazāk stingru pieeju, pilnīgs pārrobežu tālpārdošanas aizliegums netika uzskatīts par nepieciešamu.

7.5. Izsekojamība un drošības elementi

ES mēroga izsekošanas un identificēšanas sistēma nodrošinātu vienotu pieeju, tādējādi radot ievērojami mazākas izmaksas nozarei un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem iekšējā tirgus dalībniekiem. Tā arī pastiprinātu TID ietekmi (brīdinājumi par ietekmi uz veselību un noteikumi par sastāvdaļām), samazinot nelikumīgu un noteikumiem neatbilstošu izstrādājumu pieejamību. Ņemot vērā to, ka liela tirgus daļa jau ir uzņēmusies līgumsaistības attiecībā uz izsekošanas un identificēšanas sistēmas ieviešanu, ir gaidāms, ka izmaksas, kas nozarei radīsies, nodrošinot atbilstību, būs samērīgas arī tad, ja par datu glabāšanu tiktu noslēgts ārpakalpojumu līgums ar neatkarīgu trešo personu. Ir gaidāms, ka šis pasākums uzlabos informētību un samazinās lētu, nelikumīgu FMC un RYO pieejamību, tādējādi sekmējot patēriņa samazināšanos. Izsekošanas un identificēšanas sistēma, kas iestādēm nodrošina piekļuvi neatkarīgās trešās personas datu glabātuvei, palīdzēs iestādēm (tostarp Komisijai) sistemātiski pārraudzīt tabakas izstrādājumu pārvietošanos pa piegādes ķēdi no to ražošanas vietas uz paredzēto mazumtirdzniecības tirgu (“izsekošana”).

Vēlamais risinājums ir ES mēroga izsekošanas un identificēšanas sistēma, kas papildināta ar drošības elementiem. Šis risinājums palielinātu TID ietekmi, uzlabotu tirgus uzraudzību un nodrošinātu patērētājiem iespēju pārliecināties par izstrādājumu īstumu. Šī pieeja ir vērsta uz atsevišķu ieinteresēto personu (nepamatotām) bažām par to, ka TID pārskatīšana palielinātu nelikumīgas tirdzniecības apmēru.

7.6. Vispārīgi secinājumi par ietekmi 7.6.1. Vēlamo risinājumu pārskats

Ņemot vērā iepriekšējā sadaļā izklāstītos secinājumus, tabulā turpmāk ir sniegts pārskats par politikas risinājumiem, kā arī pamatota vēlamo risinājumu (kas iezīmēti pelēkā krāsā) izvēle.

Politikas joma/risinājumi || 1 || 2 || 3 || 4 || Pamatojums

1a. STP || Atcelt orālai lietošanai paredzētās tabakas aizliegumu un paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz visu STP marķējumu un sastāvdaļām || Saglabāt orālai lietošanai paredzētās tabakas aizliegumu, noteikt ziņošanas pienākumu visiem jaunieviestajiem tabakas izstrādājumiem un paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz visu STP marķējumu un sastāvdaļām || Saglabāt orālai lietošanai paredzētās tabakas aizliegumu, atļaut citu STP tirdzniecību tikai tajās teritorijās, kur to lietošana ir tradicionāla, un paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz visu STP marķējumu un sastāvdaļām || Aizliegt visus STP, izņemot orālai lietošanai paredzēto tabaku Zviedrijā. Zviedrijā paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz orālai lietošanai paredzētas tabakas marķējumu un sastāvdaļām.  || - saskaņoti noteikumi attiecībā uz visu STP marķējumu un sastāvdaļām, - vienlīdzīgāki konkurences apstākļi, - samērīgi pasākumi, lai novērstu tādu jaunu izstrādājumu ieviešanu un/vai patēriņa palielināšanos iekšējā tirgū, kas izraisa atkarību un ir kaitīgi veselībai, - visu STP radītais kaitējums veselībai, - nav pierādījumu par to, ka STP sekmē smēķēšanas atmešanu vai rada jaunu tabakas izstrādājumu lietotāju piesaistīšanas vai divējāda lietojuma risku, - šķēršļi tirgus attīstībai (sastāvdaļas un vide bez tabakas dūmiem), - kompromiss: ietekme uz MVU ir attaisnojama, ņemot vērā veselības apdraudējumu, kas saistīts ar izstrādājumu izstrādi, tirdzniecību un jaunu lietotāju grupu piesaisti, 3. un 4. risinājumam būtu pozitīvāka ietekme uz veselību, taču, nosakot izmaksu un ieguvumu attiecību, 2. risinājums tika atzīts par samērīgāku.

1b. NCP || Uz NCP attiecināt TID noteiktās prasības par marķējumu un sastāvdaļām || Izveidot NCP jaunu atļauju piešķiršanas sistēmu || Uz NCP, kuros esošais nikotīna saturs pārsniedz noteiktu nikotīna robežvērtību, attiecināt tiesību aktus zāļu jomā un uz pārējiem NCP –prasības par marķējumu || Uz visiem NCP attiecināt tiesību aktus zāļu jomā || - skaidrs un labi izstrādāts riska un ieguvumu analīzes tiesiskais regulējums, kas atvieglo atļautu izstrādājumu brīvu apriti atbilstoši to būtībai, - savstarpējas atzīšanas iespējamība iekšējā tirgū, - vienāda attieksme pret NCP un NRT līdzekļiem, - saskaņota pieeja, konsolidācijas tendence dalībvalstīs, - obligātie drošības standarti, - ar smēķēšanas atmešanu saistītās iespējas. Kompromiss: papildu administratīvais slogs ir attaisnojams ar to, ka tiek veidots saskaņots drošības tīkls, kas varētu samazināt smēķēšanas izplatību.

Politikas joma/risinājumi || 1 || 2 || Pamatojums

1c. Smēķēšanai paredzēti augu izcelsmes izstrādājumi || Uz visiem smēķēšanai paredzētajiem augu izcelsmes izstrādājumiem attiecināt TID prasības par marķējumu || Pakāpeniski aizliegt smēķēšanai paredzētu augu izcelsmes izstrādājumu tirdzniecību || - atvieglo izstrādājumu brīvu apriti, - kliedē pašreizējo maldīgo priekšstatu par ietekmi uz veselību, - kompromiss: kliedē maldīgo priekšstatu, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Politikas joma/risinājumi || 1 || 2 || 3 || Pamatojums

2. Iepakojums un marķējums || Obligāti palielināti brīdinājumi attēla veidā || Obligāti brīdinājumi attēla veidā (1. risinājums) un atsevišķu iepakojuma un FMC izskata aspektu saskaņošana, kā arī aizliegums izmantot reklāmas un maldinošus elementus || 2. risinājums un standartizēts iepakojums || - tiek novērstas neatbilstības iekšējā tirgū un atvieglota izstrādājumu brīva aprite, - uzlabota informētība un maldīgu priekšstatu kliedēšana, - saskaņā ar PKTK saistībām, - samērība: galvenā uzmanība pievērsta smēķēšanas sākšanai un izstrādājumiem, kas piesaista jauniešus, - ņem vērā ieinteresēto ekonomikas dalībnieku bažas (piem., standartizēts iepakojums/iejaukšanās preču zīmju izmantošanā), - netraucē turpmākai zinātniskajai attīstībai un starptautiskajām norisēm, ļauj dalībvalstīm ieviest standartizētu iepakojumu, lai nodrošinātu atbilstību PKTK pamatnostādnēm, ciktāl tas ir saskaņā ar Līgumu, - kompromiss: 3. risinājums ir iedarbīgāks no veselības aizsardzības viedokļa, taču pirms tā ieviešanas ir lietderīgi iegūt reālu pieredzi.

3. Sastāvdaļas || Vienots ziņošanas formāts pēc brīvprātības principa. Aizliegums tabakas izstrādājumos izmantot toksiskas, atkarību izraisošas un piesaistošas piedevas. || Obligāta ziņošana vienotā formātā. Tādu izstrādājumu aizliegums, kuriem ir raksturīgs aromāts un kuriem piemīt paaugstināts toksicitāte un spēja izraisīt atkarību. || Obligāta ziņošana vienotā formātā. Visu to piedevu aizliegums, kas nav būtiskas ražošanas procesā. || - tiek novērstas neatbilstības iekšējā tirgū un atvieglota izstrādājumu brīva aprite, - tiek samazināts administratīvais slogs (ziņošana), - saskaņā ar PKTK pienākumiem/saistībām, - samērība: galvenā uzmanība pievērsta smēķēšanas sākšanai un izstrādājumiem, kas piesaista jauniešus, - ir ņemtas vērā ieinteresēto personu, tostarp tabakas audzētāju, bažas (netiek diskriminēti Bērlija un/vai Austrumu tipa tabakas audzētāji). Kompromiss: galvenā uzmanība pievērsta smēķēšanas sākšanai, vienlaikus samazinot izmaksas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem. No veselības aizsardzības viedokļa efektīvāks būtu 3. risinājums.

Politikas joma/risinājumi || 1 || 2 || Pamatojums

4. Pārrobežu tālpārdošana || Ziņošana un vecuma verifikācijas sistēma || Tabakas izstrādājumu pārrobežu tālpārdošanas aizliegšana || - nodrošina, ka tiek ievēroti TID paredzētie drošības pasākumi, - vienkāršo juridisko darbību (mazumtirdzniecību), jo ekonomiskā ietekme uz likumīgo darbību ir neliela. Kompromiss: no veselības aizsardzības viedokļa efektīvāks būtu 2. risinājums, taču nozarei rastos lielākas izmaksas.

5. Izsekojamība un drošības elementi || ES mēroga izsekošanas un identificēšanas sistēma || Izsekošanas un identificēšanas sistēma, kas papildināta ar drošības elementiem || - nodrošina, ka tiek ievēroti TID paredzētie drošības pasākumi, - vienlīdzīgi konkurences apstākļi (maza un liela nozare), - izmaksas kompensē ietaupījumi, kas rodas pēc pāriešanas no nelikumīgas tirdzniecības uz likumīgu, - reaģē uz ieinteresēto ekonomikas dalībnieku bažām par nelikumīgu tirdzniecību. Kompromiss: nozares izmaksas atsver ieguvumi no samazinātā nelikumīgās tirdzniecības apmēra.

Vēlamo risinājumu apvienojums ir uzskatāms par lietderīgu, jo tas palīdzēs sasniegt TID pārskatīšanas vispārējo mērķi, proti, garantēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Attiecībā uz iekšējo tirgu visi risinājumi:

atvieglo preču brīvu apriti iekšējā tirgū, novēršot esošas vai paredzamas nesakritības valstu tiesību aktos, un/vai pašreizējā TID paredzēto saskaņotības līmeni pielāgo jaunam līmenim, kurā ņemta vērā zinātnes attīstība vai starptautiskie pienākumi/saistības, un/vai nodrošina, lai TID paredzētie drošības pasākumi netiktu apieti, tirgojot nelikumīgus tabakas izstrādājumus vai veicot pārrobežu tirdzniecību, kas nav saskaņā ar šiem drošības pasākumiem.

Attiecībā uz veselību iecerētā pārskatīšana ir vērsta uz to, lai atturētu jauniešus no kļūšanas par smēķētājiem, kā arī uz to, lai pieaugušie patērētāji varētu pieņemt apzinātus lēmumus, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Pārskatīšana arī ļautu smēķētājiem gūt labumu no TID paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Vēlamo risinājumu kombinācija ir rentabla, jo ir gaidāms, ka šie risinājumi sabiedrībai radīs vispārēju sociālekonomisku labumu. Ir paredzams, ka, īstenojot vēlamos risinājumus, ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem radīsies zemākas tiešās (ar atbilstības nodrošināšanu saistītās) izmaksas, tomēr tās izlīdzināsies, jo, samazinoties patēriņam, tiks zaudēta daļa ieņēmumu.

Minētie risinājumi veido saskaņotu pieeju, kas saskan ar starptautiskajām saistībām, pamattiesībām un vērtībām, kā arī ar ES vispārējo mērķi veicināt tās iedzīvotāju labklājību (LES 3. pants).

7.6.2. Vispārējā ietekme

Ir sagaidāms, ka ieviešot vēlamo politikas risinājumu kombināciju, piecu gadu laikā patēriņa samazinājums būs apmēram 2 % no FMC un RYO bāzes vērtības. Šis samazinājums atbilst 2,4 miljoniem smēķētāju ES.

Ir sagaidāms, ka vēlamo risinājumu ieviešanas (tiešās izmaksas) ietekme uz ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem būs pozitīvāka nekā pamatscenārija gadījumā. No otras puses, netiešā ietekme, ko radīs gaidāmā patēriņa samazināšanās, būs tāda, ka FMC un RYO ražotāju peļņa laika gaitā samazināsies par apmēram 376 miljoniem euro. Tiešo izmaksu ziņā šī negatīvā ietekme uz FMC un RYO ražotājiem varētu pārsniegt ieguvumus no samazinātajām izmaksām. Tomēr ir gaidāms, ka nauda, kas netiks iztērēta tabakai, tiks iztērēta citos sektoros, kas tādējādi gūs ekonomisku labumu no palielinātajiem izdevumiem.

Aplēses nodarbinātības jomā liecina, ka tabakas ražošanas jomā zaudētās darba vietas tiks kompensētas ar darba vietām citos sektoros un ka šo pasākumu radītais kopējais neto ieguvums nodarbinātības jomā varētu būt apmēram 2200 darba vietas. Formulējot vēlamos risinājumus, rūpīgi tika izvērtēta iespējamā ietekme uz nodarbinātību reģionu līmenī, kā arī ņemta vērā MVU un mikrouzņēmumu īpašā situācija.

Valdību galvenais ieguvums pēc tabakas izstrādājumu patēriņa/izplatības samazināšanās ir sabiedrības veselības uzlabošanās, kas ir nenoliedzama vērtība. Gaidāmie sociālekonomiskie ieguvumi (veselības aprūpes izmaksu samazināšanās, mazāks produktivitātes zudums un naudas izteiksmē izteiktie saglabātie dzīves gadi) pat pēc samazināto nodokļu ieņēmumu atņemšanas ES gadā veido apmēram 9,4 miljardus euro. Tabulā turpmāk atainots kopējo neto izmaksu un ieguvumu sadalījums.

No otras puses, sociālā diskontēšana ļauj salīdzināt ieguvumus un izmaksas, kas rodas dažādos laikposmos, pamatojoties uz to, cik lielā mērā sabiedrība piekrīt šādiem kompromisiem[10]. Tam ir īpaša nozīme saistībā ar tabakas kontroli, jo daži no gaidāmajiem ieguvumiem kļūs uzskatāmi tikai laika gaitā, savukārt cita veida ietekme (piem., uz nodokļu ieņēmumiem) materializēsies agrāk. Saskaņā ar ticamāko scenāriju (t. i., nodokļu ieņēmumu samazinājums, kā arī veselības aprūpes izmaksu un darba kavējumu radītu izmaksu samazināšanās materializēsies 5 gadu laikā, savukārt ieguvumi no samazinātā priekšlaicīgu nāves gadījumu skaita kļūs uzskatāmi vidēji pēc 25 gadiem), tabakas patēriņam samazinoties par 2 %, ikgadējais neto ieguvums būs 4 miljardi euro.

1. attēls. Kopējās neto izmaksas un ieguvumi (miljonos euro)

|| Tabakas izstrādājumu patēriņa procentuālais samazinājums

1 % || 2 % || 3 % || 4 % || 5 %

Akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums[11] || 794 || 1588 || 2382 || 3176 || 3970

Veselības aprūpes izdevumu samazinājums || 253 || 506 || 759 || 1012 || 1265

Produktivitātes zuduma samazinājums || 83 || 165 || 248 || 331 || 413

     - agrīnas pensionēšanās/nāves gadījumi || 61 || 122 || 183 || 244 || 305

     - darba kavējumi || 22 || 43 || 65 || 87 || 108

Priekšlaicīgas nāves radīto izmaksu samazināšanās || 5167 || 10 334 || 15 501 || 20 669 || 25 836

Kopējais neto ieguvums || 4709 || 9417 || 14 126 || 18 836 || 23 544

Samazinātās vērtības || 2016 || 4032 || 6048 || 8064 || 10 080

8. PĀRRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Pārskatītās TID rezultatīva īstenošana tiks nodrošināta, veicot šādus pasākumus:

· Komisijas un dalībvalstu sanāksmes, kuras būs veltītas ar transponēšanu saistītiem jautājumiem,

· īstenošanas plāna izstrāde,

· vairāku priekšlikuma mērķa sasniegšanai būtisku rādītāju pārraudzība,

· dalībvalstu tīkls ar pārskatītās TID īstenošanu saistītu jautāju apspriešanai,

· Komisijas ziņojums par direktīvas īstenošanu (piecus gadus pēc transponēšanas).

[1] OV L 194, 18.7.2001., 26.–35. lpp.

[2] http://ec.europa.eu/atwork/programmes/docs/cwp2012_annex_lv.pdf.

[3] Bez atjaunināšanas dalībvalstis nevar, piemēram, izvietot lielākus brīdinājumus par ietekmi uz veselību, mainīt to atrašanās vietu uz iepakojuma vai aizstāt norādes par darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturu.

[4] Piemēram, ilustratīvus brīdinājumus par ietekmi uz veselību šobrīd ir ieviesušas astoņas dalībvalstis, un noteikumi par sastāvdaļām dažādās dalībvalstīs atšķiras.

[5] Piemēram, pasākumi saistībā ar pārrobežu tālpārdošanu un izsekojamību sekmēs likumīgu darbību un līdz ar to novērsīs tādu tabakas izstrādājumu pārdošanu, kas neatbilst TID noteikumiem (piem., attiecībā uz brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un sastāvdaļām).

[6] Eurobarometer speciālizlaidums 385 (2012): http://ec.europa.eu/health/eurobarometers/index_en.htm. 70 % personu, kas sāk smēķēt, ir jaunākas par 18 gadiem.

[7] Direktīvas 2008/118 par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu 36. pantā ir noteikts, ka pārrobežu pārdošanas gadījumā akcīzes nodoklis jāmaksā galamērķa valstī. Tomēr no patērētāja viedokļa pārrobežu pirkumi galvenokārt attaisnojas, ja patērētājs var izvairīties no augstāka akcīzes nodokļa maksāšanas galamērķa valstī.

[8] Šis risinājums sakrīt ar ASV īstenoto pieeju.

[9] Šis risinājums sakrīt ar Kanādas un Brazīlijas īstenoto pieeju.

[10] Ar sociālās diskontēšanas palīdzību var salīdzināt dažādos laikposmos radušos ieguvumus un izmaksas, izsakot to vērtības attiecībā pret pašreizējām vērtībām un pamatojoties uz to, cik lielā mērā sabiedrība piekrīt šādiem kompromisiem.

[11] Neatkarīgi no pasākumiem, kas veikti pret nelikumīgu tirdzniecību un iespējamu nodokļa likmes paaugstināšanu.