PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Vispārīgais konteksts

Līguma par Eiropas Savienību 10. pantā ir noteikts, ka „politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu ”. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punkts pauž to pašu principu.

Tiesības uz biedrošanās brīvību visos līmeņos, piemēram, politiskajā un pilsoniskajā jomā, un tiesības uz vārda brīvību, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām, ir ikviena Eiropas Savienības pilsoņa pamattiesības.

Tāpēc Eiropas pārstāvības demokrātijas attīstība ir Eiropas Savienības pilsoņu interesēs. Patiešām starptautiskas Eiropas politiskās partijas un politiskie nodibinājumi ir ļoti būtiski, lai pilsoņus varētu sadzirdēt Eiropas līmenī.

Eiropas politiskajām partijām – un ar tām saistītajiem politiskiem nodibinājumiem– ir svarīga loma, likvidējot plaisu starp valsts un ES politiku, un tās pilda svarīgu informatīvo funkciju, atbalstot mijiedarbību starp visiem Savienības daudzpakāpju pārvaldības sistēmas līmeņiem. Eiropas politisko partiju un fondu lielāka un efektīvāka iesaistīšanās var uzlabot pilsoņu izpratni par saikni starp politiskajiem procesiem valstu un Eiropas līmenī un ir viens no veidiem, kā izraisīt starptautiskas sabiedriskās diskusijas visā Eiropā un veicināt Eiropas sabiedriskās telpas izveidi.

Turklāt Eiropas politiskajām partijām jāpalīdz attīstīt to spējas paust un novirzīt pilsoņu gribu attiecībā uz vēlētiem amatiem un citām pārstāvniecības funkcijām Eiropas līmenī, kas ir būtiski svarīgas Eiropas pārstāvības demokrātijai kopumā; tādēļ, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tās jāmudina palielināt pilsoņu informētību par saistību starp šīm Eiropas partijām, valstu partijām un kandidātiem. Tas ir īpaši svarīgi kopš ir stājies spēkā Lisabonas līgums, kurā ir nostiprināta Eiropas Parlamenta kā pilntiesīga likumdevēja statuss līdzās Padomei. Tas ir arī nozīmīgs ieguldījums, palielinot pilsoņu ieinteresētību un vēlētāju aktivitāti Eiropas vēlēšanās un stiprinot Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti.

1.2.        Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Deviņus gadus pēc tam, kad spēkā stājusies Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[1], un piecus gadus pēc tās pārskatīšanas 2007. gadā[2], kad cita starpā regulas piemērošanas jomā tika iekļauti saistītie Eiropas līmeņa politiskie fondi, Komisija ir veikusi visaptverošu novērtējumu par Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanas un reglamentējošo noteikumu ietvaru.

Tas notika pēc tam, kad tika pieņemti, pirmkārt, Eiropas Parlamenta (EP) ģenerālsekretāra ziņojums par Eiropas līmeņa partiju finansēšanu[3], un, otrkārt, EP 2011. gada 6. aprīļa rezolūcija par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 (turpmāk "Giannakou ziņojums")[4].

Giannakou ziņojums, kas ir EP novērtējuma ziņojums saskaņā ar 12. pantu Regulā (EK) Nr. 2004/2003[5], skar divus galvenos jautājumus:

· aicina Komisiju ierosināt Eiropas politisko partiju un politisko fondu statusu, norādot arī uz saistītajiem jautājumiem par partijas iekšējo demokrātiju; un

· ierosina vairākas pārmaiņas saistībā ar finansēšanas režīmu, ko piemēro politiskajām partijām un ar tām saistītajiem politiskajiem fondiem, pieprasot stingrākus nosacījumus attiecībā uz piekļuvi finansējumam, no vienas puses, un elastīgāku sistēmu, no otras puses.

Novērtējot noteikumus, kas reglamentē Eiropas līmeņa politiskās partijas un politiskos fondus, Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā secinājumus, kas izriet no EP Giannakou ziņojuma. Tā piekrīt viedoklim, ka Eiropas politiskajām partijām un fondiem ir svarīga loma, stiprinot un veicinot pārstāvības demokrātiju ES līmenī un pārvarot plaisu starp ES politiku un Eiropas Savienības pilsoņiem.

Šīs regulas priekšlikuma mērķis tāpēc ir sekmēt un palīdzēt Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem politiskajiem fondiem, radot apstākļus, kas ļautu viņiem augt un īstenot savus centienus sasniegt Eiropas pilsoņus, pārstāvēt un paust viņu uzskatus un viedokļus, un nodrošināt spēcīgāku saikni starp ES pilsonisko sabiedrību un Eiropas iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu.

Attiecībā uz politiskajiem fondiem tas piedāvā īpašu juridisko, finanšu un reglamentējošo sistēmu, kas pielāgota viņu vajadzībām. Šī sistēma ir jānošķir un tā ir citāda nekā noteikumi, ar kuriem izveido Eiropas nodibinājuma juridisko formu, kā izklāstīts Komisijas priekšlikumā par Eiropas nodibinājuma statūtiem, kas pieņemts 2012. gada 8. februārī[6].

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Gatavojot šo priekšlikumu, Komisija risināja ciešu dialogu un apspriedās ar ieinteresētajām personām. Īpaši saistībā ar šo priekšlikumu tā ir vairākkārt dažādos līmeņos tikusies ar Eiropas līmeņa politisko partiju un fondu pārstāvjiem, EP politisko grupu pārstāvjiem, valstu un akadēmisko aprindu ekspertiem, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru un EP novērtējuma ziņojuma referentu.

Visas ieinteresētās personas sniedza vērtīgu un regulāru ieguldījumu, pamatojoties uz savu pieredzi un kompetenci attiecībā uz pašreizējiem noteikumiem, kas reglamentē politiskās partijas un politiskos fondus gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2004/2003, gan Finanšu regulu[7].

Jo īpaši Eiropas politiskās partijas un fondi varēja papildināt EP novērtējuma ziņojumu, norādot uz konkrētām grūtībām, ar kurām tie saskārušies pēdējos gados, un izsakot priekšlikumus un ieteikumus attiecībā uz papildu uzlabojumiem; savukārt valstu eksperti un akadēmiskās aprindas sniedza būtisku ieskatu noteikumos attiecībā uz politisko partiju un fondu statusu un finansēšanu valstu līmenī, kā arī par Komisijas apsvērto pasākumu iespējamo ietekmi uz dalībvalstīm.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 224. pants, kas paredz, ka “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pieņemot regulas, reglamentē Eiropas līmeņa politiskās partijas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktu, un jo īpaši noteikumus attiecībā uz to finansēšanu."

Šis noteikums pēc būtības atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 191. panta otrās daļas tekstam, kas ir Regulas (EK) Nr. 2004/2003 juridiskais pamats.

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikums pilnībā ievēro subsidiaritātes principu. Tikai ES līmenī var izveidot noteikumus par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu. Lai gan spēkā esošā regula, kas reglamentē politiskās partijas un fondus, ir bijusi ļoti labs pamats, lai abi juridiskie veidojumi nostātos uz kājām un nostiprinātos Eiropas politiskajā vidē, ir nepieciešams reformēt pašreizējo reglamentējošo un finansēšanas sistēmu, lai tie pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām (piemēram, izveidojot Eiropas līmeņa dalībniekus vai ļaujot Eiropas politiskajām partijām pārcelt resursus no viena gada uz nākamo) un pielāgoties nākotnes izaicinājumiem. Nosakot iespējamos reformu pasākumus, Komisija ir rūpīgi centusies atspoguļot principus, kas ietverti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma deklarācijā Nr. 11 par 191. pantu, kas pievienota Nicas līguma nobeiguma aktam[8].

Priekšlikums nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi attīstīt un stiprināt Eiropas demokrātiskumu un ES iestāžu leģitimitāti, cenšoties padarīt Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus par efektīvākiem un atbildīgākiem demokrātiskā procesa dalībniekiem. Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Priekšlikuma mērķis ir radīt jaunu Eiropas juridisko formu attiecībā uz abiem veidojumiem, taču to praktiskā darbība lielākoties turpinās noritēt, pamatojoties uz juridisku formu, ko atzīst tās dalībvalsts tiesiskā regulējuma ietvaros, kurā atrodas to mītne.

Ierosinātā rīcība ļautu novērst dažus būtiskākos šķēršļus, ar kuriem politiskās partijas un politiskie fondi saskaras, organizējot savu ikdienas darbu un pārvaldību, kad tie darbojas dažādās dalībvalstīs un pāri dalībvalstu robežām, tomēr neparedzot izsmeļošu tiem piemērojamo noteikumu kopumu. Piemēram, priekšlikumā nav iekļauti noteikumi par darba tiesībām vai nodokļiem (izņemot noteikumus attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu un pārrobežu ziedotājiem un ziedojumiem, kas nepārprotami ir Eiropas līmeņa dimensija). Izņemot skaidri norādītus atsevišķus gadījumus Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus arī turpmāk reglamentētu valstu tiesību akti.

4.           PRIEKŠLIKUMA GALVENIE ELEMENTI

Komisija ierosina virkni papildu priekšlikumu, lai uzlabotu politisko partiju un politisko fondu finansēšanas un regulatīvo sistēmu Eiropas līmenī: viens priekšlikums, kas ietverts šajā dokumentā, paredz aizstāt pašreizējo Regulu (EK) Nr. 2003/2004, bet otra paralēla priekšlikuma mērķis ir grozīt Finanšu regulu.

Ar šo priekšlikumu Regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, Komisija ierosina virkni uzlabojumu Regulā (EK) Nr. 2004/2003. To galvenais mērķis ir palielināt Eiropas politisko partiju un fondu redzamību, atzīšanu, efektivitāti, pārredzamību un atbildību.

Ar šo priekšlikumu ierosina izveidot Eiropas tiesisko statusu. Eiropas tiesiskais statuss paredz iespēju reģistrēt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu un tādējādi iegūt tiesisko statusu, kura pamatā ir ES tiesības.

Šis jaunais Eiropas juridiskās personas statuss, kas stāsies iepriekšējā valsts juridiskās personas statusa vietā, nodrošinās Eiropas politiskajām partijām tām nepieciešamo atzīšanu un palīdzēs tām risināt dažus ieilgušus šķēršļus. Šie šķēršļi ietver dažādās valstu juridiskās formas, kuru ietvaros tās pastāvēja līdz šim un kas parasti ir slikti pielāgotas Eiropas līmeņa politisko partiju ļoti īpašajiem uzdevumiem un mērķiem, kā arī sabiedriskās pamanāmības un atzīšanas trūkumu, kas no tā izriet. Vienots tiesiskais statuss, kura pamatā ir ES tiesības, tāpēc ir ļoti būtisks un ļaus tām labāk pildīt īpašus uzdevumus, kas tām piešķirti Līgumos.

Līdzīgs Eiropas tiesiskais statuss saistītiem politiskajiem fondiem nozīmē skaidri atzīt šo fondu izšķirošo nozīmi, papildinot un atbalstot Eiropas politisko partiju darbību, jo īpaši, sekmējot diskusijas par Eiropas politikas jautājumiem un Eiropas integrāciju un savedot kopā dažādu jomu un dažādu līmeņu politiskās dzīves dalībniekus no visas Eiropas Savienības.

Eiropas tiesisko statusu varēs iegūt tikai, ievērojot augstus pārvaldības, atbildības un pārredzamības standartus. Īpašie nosacījumi un prasības Eiropas tiesiskā statusa iegūšanai ietver pamatvērtību, uz kurām dibināta Eiropas Savienība, ievērošanu un attiecībā uz politiskajām partijām – atbilstību minimuma noteikumiem par partijas iekšējo demokrātiju.

Būs iespējams reģistrēt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtus, nepiesakoties ES finansējumam, taču otrādi – nē. Tas nozīmē, ka atzīšana par Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, un tādējādi atbilstība no šā statusa izrietošajiem nosacījumiem un prasībām, būs priekšnoteikums, lai varētu saņemt finansējumu no ES budžeta.

Ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai nosacījumi kļūšanai par Eiropas politisko partiju nebūtu pārmērīgi un tos bez piepūles varētu izpildīt organizēta un nopietna politisko partiju un/vai fizisku personu starpvalstu apvienība, tādējādi rosinot un atbalstot arī jaunu Eiropas politisko partiju rašanos. No otras puses tikpat svarīgi ir izveidot objektīvus kritērijus ierobežotu līdzekļu piešķiršanai no Eiropas Savienības budžeta, kuriem turklāt būtu jāatspoguļo Eiropas politiskās partijas patiesi Eiropas mēroga mērķus un reālu elektorāta atbalstu. Šāds kritērijs vislabāk ir jāmeklē Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātos, kas var sniegt precīzus rādītājus par elektorāta atbalstu Eiropas politiskajai partijai un norāda tās partijas, kas ir spējīgas pilnīgi piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē un tādējādi paust Savienības pilsoņu politisko gribu visaugstākajā līmenī. Tāpēc saskaņā ar prasībām Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijā, un atzīstot Eiropas Parlamenta lomu, tieši pārstāvot Eiropas Savienības pilsoņus, kas tam piešķirta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā, Komisija ierosina, ka tiesīgas saņemt ES finansējumu būtu tikai tās politiskās partijas (un papildus arī saistītie politiskie fondi), ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens loceklis.

Turklāt Komisija ir ierosinājusi nopietni grozīt veidu, kā Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi saņem ES finansējumu. Ierosinātais grozījums Finanšu regulā paredz izveidot atsevišķu sadaļu par Eiropas politiskajām partijām, kas turpmāk vairs nesaņems darbības dotācijas, bet gan sui generis iemaksas. Šis priekšlikums kopā ar ierosināto finanšu regulas pārskatīšanu, zināmā mērā ieviesīs nepieciešamo elastību attiecībā uz politisko partiju un politisko fondu darba metodēm un darbību, jo īpaši cita starpā palielinot iepriekšējā finansējuma līmeni, samazinot vai atceļot līdzfinansējuma prasības un ļaujot uzkrāt rezerves no pašu resursiem. Turklāt šis priekšlikums paaugstina atļauto ziedojumu līmeni gadā un no viena līdzekļu devēja, lai uzlabotu politisko partiju un fondu spēju radītu pašu resursus.

Lai līdzsvarotu palielināto elastību, tiek izveidota vispusīga un pārredzama regulatīvā un kontroles sistēma, kas aptver visus aspektus, kuri saistīti ar Eiropas politisko partiju un ar tām saistīto politisko fondu darbībām un finansēšanu, aptverot visas to finanšu operācijas neatkarīgi no finansējuma avota. Šī sistēma nostiprina pārskatu sniegšanas un pārskatāmības pienākumus, nostiprina grāmatvedības un kontroles mehānismus un ievieš jaunu proporcionālu administratīvo un finansiālo sankciju režīmu par Regulas noteikumu pārkāpumiem, tostarp arī par pamatvērtību, uz kurām dibināta Eiropas Savienība, pārkāpumiem.

5.           IETEKME UZ BUDŽETU

ES finansējumu Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem arī turpmāk piešķirs no Eiropas Parlamenta budžeta. Šim priekšlikumam nav būtiskas papildu ietekmes uz ES budžetu.

2012/0237 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[10] ,

pēc apspriešanās ar Eiropas Revīzijas palātu[11],

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju[12],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punktā teikts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un pilsoņu politiskās gribas izpausmi.

(2)       Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. un 12. pantā teikts, ka tiesības uz biedrošanās brīvību visos līmeņos, piemēram, politiskajā un pilsoniskajā jomā, un tiesības uz vārda brīvību, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām, ir ikviena Eiropas Savienības pilsoņa pamattiesības.

(3)       Eiropas pilsoņiem būtu jādod iespēja izmantot šīs tiesības, lai pilnībā piedalītos Savienības demokrātiskajā dzīvē.

(4)       Patiesi starptautiskas Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi ir ļoti būtiski, lai pilsoņu balsis būtu dzirdamas Eiropas līmenī un lai pārvarētu plaisu starp politiku valsts un Savienības līmenī.

(5)       Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi būtu jāmudina un tiem būtu jāpalīdz viņu centienos nodrošināt stabilu saikni starp ES pilsonisko sabiedrību un Eiropas iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu.

(6)       Pieredze, ko Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi guvuši, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[13], un normatīvo rezolūciju par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003, ko 2011. gada 6. aprīlī pieņēma Eiropas Parlaments[14], liecina par nepieciešamību uzlabot juridisko un finanšu regulējumu, lai Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi varētu kļūt par atpazīstamākiem un efektīvākiem Savienības vairāklīmeņu politiskās sistēmas dalībniekiem.

(7)       Atzīstot misiju, kas Eiropas politiskajām partijām uzticēta Līgumā, un lai atvieglotu viņu darbu, Eiropas politiskajām partijām un to saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem būtu jāparedz īpašs Eiropas tiesiskais statuss, nodrošinot viņiem pilnīgu tiesībspēju un rīcībspēju un atzīšanu visās dalībvalstīs.

(8)       Būtu jānosaka procedūras, kas jāievēro Eiropas politiskajām partijām un to saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, lai iegūtu Eiropas tiesisko statusu saskaņā ar šo regulu, turklāt būtu jānosaka arī procedūras un kritērijus, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par šāda Eiropas tiesiskā statusa piešķiršanu. Ir jānosaka arī procedūras gadījumiem, kad Eiropas politiskai partijai vai Eiropas politiskajam fondam var atņemt tā Eiropas tiesisko statusu, vai kad tas var zaudēt šo statusu vai atteikties no tā.

(9)       Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem būtu jāpiemēro šajā regulā ietvertās materiāltiesiskās normas un dalībvalstu valsts tiesību akti, jo īpaši tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir to mītne, un nolūkos, kuros tām ir jānorāda attiecīga juridiskā forma, kurai ir jāatbilst juridiskajai formai, ko atzīst attiecīgās dalībvalsts tiesiskā kārtība.

(10)     Eiropas politiskajām partijām un to saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas vēlas, lai tos par tādiem atzīst Eiropas līmenī, izmantojot Eiropas tiesisko statusu, un kas vēlas saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāatbilst noteiktiem principiem un jāizpilda noteikti nosacījumi. Jo īpaši ir nepieciešams, lai Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi ievērotu vērtības, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kuras izklāstītas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(11)     Būtu jānosaka principi un minimuma prasības attiecībā uz Eiropas politisko partiju pārvaldību un iekšējo organizāciju, jo īpaši, lai panāktu apņemšanos ievērot augstus partijas iekšējās demokrātijās standartus. Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu statūtos būtu jāiekļauj administratīvo un juridisko pamatnoteikumu virkne.

(12)     Tiesības pretendēt uz finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta būtu jāattiecina tikai uz tām Eiropas politiskajām partijām un to saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas ir atzīti par tādiem un ieguvuši Eiropas tiesisko statusu. Kaut arī ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai nosacījumi kļūšanai par Eiropas politisko partiju nebūtu pārmērīgi un tos bez piepūles varētu izpildīt organizētas un nopietnas politisko partiju vai fizisku personu vai partiju un fizisku personu starpvalstu apvienības, tikpat svarīgi ir izveidot samērīgus kritērijus ierobežotu līdzekļu piešķiršanai no Eiropas Savienības budžeta, kuri objektīvi parāda Eiropas politiskās partijas patiesi Eiropas mēroga mērķus un reālu elektorāta atbalstu. Šādu kritēriju vislabāk ir pamatot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kurās Eiropas politiskajām partijām ir pienākums piedalīties saskaņā ar šo regulu un kas sniedz precīzus rādītājus par elektorāta atbalstu Eiropas politiskajai partijai. Tiem būtu jāatspoguļo Eiropas Parlamenta loma, kas tam Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā piešķirta, lai tieši pārstāvētu Savienības pilsoņus, kā arī Eiropas politiskās partijas uzdevums pilnībā piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un kļūt par aktīvu dalībnieku Eiropas pārstāvības demokrātijā, lai efektīvi paustu Savienības pilsoņu domas, uzskatus un politisko gribu. Tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta tāpēc būtu jāattiecina tikai uz tām Eiropas politiskajām partijām, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens partijas biedrs, un uz tiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas piesakās caur tādu Eiropas politisko partiju, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens partijas biedrs.

(13)     Lai palielinātu Eiropas politisko partiju finansēšanas pārredzamību un lai novērstu finansēšanas noteikumu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, Eiropas Parlamenta deputāts finansējuma saņemšanas nolūkos būtu jāuzskata tikai par vienas Eiropas politiskās partijas deputātu, turklāt tai attiecīgā gadījumā jābūt tai partijai, ar kuru viņa valsts vai reģiona politiskā partija ir saistīta pieteikumu iesniegšanas pēdējā dienā.

(14)     Būtu jāparedz procedūras, kas jāievēro Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, ja tie piesakās finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kā arī procedūras, kritēriji un noteikumi, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par šādu finansējumu.

(15)     Lai veicinātu Eiropas politiskās neatkarības, pārskatatbildīguma un pienākuma apziņas kultūru, būtu jāaizliedz vai jāierobežo, piemērojot pastiprinātas pārredzamības prasības, dažu veidu ziedojumi un iemaksas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, kuru avots nav Eiropas Savienības budžets.

(16)     Daudzas dalībvalstis piešķir labvēlīgus nodokļu režīmus ziedojumiem iekšzemes politiskajām partijām un politiskajiem fondiem gan attiecībā uz saņēmēju, gan ziedotājiem. Ņemot vērā, ka ir nepieciešams veicināt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pašu resursu izveidi, ir svarīgi, lai šis labvēlīgais nodokļu režīms automātiski būtu pieejams arī Eiropas politiskajām partijām, Eiropas politiskajiem fondiem un to līdzekļu devējiem attiecībā uz ziedojumiem vienas valsts ietvaros vai pāri robežām.

(17)     Eiropas politiskajām partijām vajadzētu būt spējīgām finansēt kampaņas, ko rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču partiju un kandidātu finansēšanas nosacījumus un ierobežojumus attiecībā uz vēlēšanu izdevumiem šādās vēlēšanās būtu jāregulē noteikumiem, kādus piemēro katrā dalībvalstī. Lai palīdzētu celt Savienības pilsoņu Eiropas politisko apziņu un veicinātu Eiropas vēlēšanu procesa pārskatāmību, Eiropas politiskās partijas būtu jāmudina informēt pilsoņus Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā par savu saikni ar saistītajām valstu politiskajām partijām un kandidātiem.

(18)     Eiropas politiskās partijas nedrīkst tieši vai netieši finansēt citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidātus. Eiropas politiskie fondi nedrīkstētu tieši vai netieši finansēt Eiropas vai valsts līmeņa politiskās partijas vai kandidātus. Turklāt Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi nedrīkstētu finansēt valstīs notiekošās tautas nobalsošanas kampaņas. Šie principi atspoguļo Deklarāciju Nr. 11 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 191. pantu, kas pievienota Nicas līguma nobeiguma aktam.

(19)     Pārredzamības labad un lai stiprinātu kontroli un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu demokrātisko pārskatatbildīgumu, informācija, par ko uzskata, ka uz to attiecināmas būtiskas sabiedrības intereses, jo īpaši informācija saistībā ar statūtiem, dalībniekiem, finanšu pārskatiem, līdzekļu devējiem un ziedojumiem, [iemaksām] un dotācijām, kas saņemtas no Savienības budžeta, kā arī informācija saistībā ar Eiropas Parlamenta lēmumiem par reģistrāciju, finansēšanu un sodiem, būtu jāpublicē. Tāda tiesiskā regulējuma izveide, kas nodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama, ir visefektīvākais veids, kā veicināt vienādus spēles noteikumus un godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem un uzturēt atklātu, pārredzamu un demokrātisku likumdošanas un vēlēšanu procesu, tādējādi stiprinot pilsoņu un vēlētāju ticību Eiropas pārstāvības demokrātijai un novēršot korupciju un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu plašākā nozīmē. Saskaņā ar proporcionalitātes principu pienākums atklāt fizisko personu identitāti nebūtu jāpiemēro tiem Eiropas politisko partiju locekļiem, kas nav devuši skaidru piekrišanu šādai atklāšanai, vai tiem ziedojumiem, kas ir vienādi vai mazāki par EUR 1000 gadā no viena līdzekļu devēja. Turklāt saskaņā ar proporcionalitātes principu informāciju par ziedojumiem būtu jāpublicē reizi gadā, izņemot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu norises laiku un attiecībā uz ziedojumiem, kas pārsniedz EUR 12000, šādos gadījumos publicēšanai būtu jānotiek nekavējoties.

(20)     Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 7. un 8. pantā, kur noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un savu personas datu aizsardzību, un tā ir jāpiemēro, pilnībā ievērojot šīs tiesības un principus.

(21)     Personas datu apstrādei, ko, piemērojot šo regulu, veic Eiropas Parlaments un neatkarīgu un ievērojamu personu komiteja, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[15].

(22)     Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[16] piemēro personas datu apstrādei, ko veic, piemērojot šo regulu.

(23)     Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt, ka Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, valsts iestādes, kas ir kompetentas īstenot kontroli saistībā ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas jautājumiem un citas attiecīgās trešās personas, kas minētas vai paredzētas šajā regulā, ir datu pārziņi (par datu apstrādi atbildīgās personas) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001 vai Direktīvai 95/46/EK. Ir arī nepieciešams noteikt maksimālo laikposmu, cik ilgi var glabāt savāktos personas datus, lai nodrošinātu, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politiskie fondu finansēšana un dalība Eiropas politiskajās partijās ir likumīga, pareiza un pārredzama. Ciktāl tās darbojas kā datu pārziņi (par datu apstrādi atbildīgās personas) Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, valstu kompetentās iestādes un attiecīgās trešās personas veic visus attiecīgos pasākumus, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām piekļūt saviem personas datiem, kā arī panākt viņu personas datu labošanu un dzēšanu.

(24)     Direktīvas 95/46/EK III nodaļas noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām ir piemērojami attiecībā uz datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu. Kompetentajām valsts iestādēm vai trešām personām vajadzētu būt atbildīgām saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem par to radīto kaitējumu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām valsts iestādēm vai trešām personām piemēro atbilstīgas sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem.

(25)     Ir jāparedz īpaši noteikumi un procedūras apropriāciju piešķiršanai, kas katru gadu ir paredzētas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ņemot vērā, no vienas puses, saņēmēju skaitu, un, no otras puses, Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu no katra saņēmēja – Eiropas politiskās partijas un, paplašināti interpretējot, tās attiecīgā saistītā Eiropas politiskā fonda. Šīs normas paredz stingras pārskatāmības, grāmatvedības, revīzijas un finanšu kontroles prasības attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un to saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, un noteikumus par revīziju, ko veic Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta, kā arī samērīgas sankcijas, tostarp arī gadījumā, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pārkāpj vērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā.

(26)     Eiropas Parlamentam būtu regulāri jāpārbauda, vai joprojām ir izpildīti nosacījumi un prasības attiecībā uz Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju un finansējumu. Šīs pārbaudes būtu jāveic katru gadu vai pēc jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pamatota pieprasījuma. Lēmumus par Eiropas Savienības pamatā esošo vērtību ievērošanu būtu jāpieņem tikai saskaņā ar procedūru, kas īpaši paredzēta šāda lēmuma pieņemšanai, un apspriežoties ar neatkarīgu ievērojamu personu komiteju.

(27)     Sniedzot tehnisko palīdzību, ko Eiropas Parlaments piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, un tā jāsniedz pret faktūrrēķinu un samaksu, un par to sniedz regulāru publisku ziņojumu.

(28)     Šīs regulas piemērošanas galvenie aspekti būtu jāatspoguļo īpašā tīmekļa vietnē un jāanalizē Eiropas Parlamenta ikgadējā ziņojumā, kas būtu jāpublicē.

(29)     Tiesas kontrole, kas ietilpst Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā, palīdzēs nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu. Būtu jāparedz arī noteikumi administratīvām pārsūdzības procedūrām.

(30)     Ņemot vērā nepieciešamību veikt ievērojamas izmaiņas un papildinājumus noteikumos un procedūrās, ko patlaban piemēro Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, Regula (EK) Nr. 2004/2003 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

Šī regula paredz nosacījumus, kas reglamentē Eiropas līmeņa politisko partiju (turpmāk "Eiropas politiskās partijas") un Eiropas līmeņa politisko fondu (turpmāk "Eiropas politiskie fondi”) statusu un finansēšanu.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

(1)          „politiskā partija” ir pilsoņu apvienība, kas tiecas īstenot politiskus mērķus,

(2)          „politiskā apvienība” ir strukturēta sadarbība starp politiskajām partijām un/vai fiziskām personām no dažādām dalībvalstīm,

(3)          „Eiropas politiskā partija” ir „politiskā apvienība”, kas tiecas īstenot politiskus mērķus un ko ir reģistrējis Eiropas Parlaments saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas noteiktas šajā regulā,

(4)          „Eiropas politiskais fonds” ir struktūra, kas formāli ir saistīta ar kādu Eiropas politisko partiju un kuras statūti ir reģistrēti Eiropas Parlamentā saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas noteiktas šajā regulā, un kas ar savām darbībām, īstenojot Eiropas Savienības mērķus un pamatvērtības, stiprina un papildina Eiropas politiskās partijas mērķus, veicot vienu vai vairākus šādus uzdevumus:

a)      vērot, analizēt un veicināt diskusijas par Eiropas politikas jautājumiem un par Eiropas integrācijas procesu,

b)      attīstīt darbības saistībā ar Eiropas politikas jautājumiem, piemēram, semināru, mācību, konferenču un pētījumu par šiem jautājumiem attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp jaunatnes organizāciju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidū, organizēšana un atbalstīšana,

c)      attīstīt sadarbību, lai veicinātu demokrātiju, tostarp trešās valstīs,

d)      kalpot par satvaru valstu politisko fondu, akadēmisko aprindu un citu attiecīgu procesa dalībnieku sadarbībai Eiropas līmenī,

(5)          „reģionālais parlaments” vai „reģionālā asambleja” ir struktūra, kuras locekļiem ir reģionālas vēlētas varas pilnvaras vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādas vēlētas asamblejas priekšā;

(6)          „finansējums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta” ir dotācija, ko piešķir saskaņā ar 1. daļas IV sadaļu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[17] (turpmāk „Finanšu regula”) vai [iemaksa], ko piešķir saskaņā ar […][18].

(7)          „ziedojums” ir skaidras naudas veltījumi un citi ziedojumi natūrā (preces vai pakalpojumi), kas rada ekonomisku labumu attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam.

II NODAĻA Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statuss

3. pants Reģistrācijas nosacījumi

1.           Politiskā apvienība, kā noteikts 2. panta 2. punktā, ir tiesīga iesniegt pieteikumu, lai kā Eiropas politiskā partija reģistrētu savus statūtus Eiropas Parlamentā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)      tās mītne atrodas kādā dalībvalstī,

b)      tā ir pārstāvēta ar Eiropas Parlamenta locekļiem vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu vai valstu parlamentos, vai reģionālajos parlamentos vai reģionālajās asamblejās, vai

tā vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir saņēmusi vismaz trīs procentus vēlētāju balsu katrā no šīm dalībvalstīm;

c)      tā ievēro, jo īpaši savā programmā un savā, kā arī tās locekļu darbībā, vērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā, proti, respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības,

d)      tā piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai publiski ir izteikusi nolūku piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

e)      tās mērķis nav gūt peļņu.

2.           Politiskais fonds ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, lai kā Eiropas politiskais fonds reģistrētu savus statūtus Eiropas Parlamentā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)      tam jābūt saistītam ar kādu no Eiropas politiskajām partijām, kas atzīta saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas noteiktas šajā regulā, un to apliecina šīs partijas reģistrētie statūti,

b)      tā mītne atrodas kādā dalībvalstī,

c)      tam, jo īpaši savā programmā un darbībās, jāievēro vērtības, kas ir Eiropas Savienības pamatā, proti, jārespektē cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības,

d)      tā mērķi papildina tās Eiropas politiskās partijas mērķus, ar kuru tas formāli ir saistīts,

e)      tā vadības struktūra sastāv no dalībniekiem, kas pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu no dalībvalstīm,

f)       tā mērķis nav gūt peļņu.

3.           Eiropas politiskajai partijai var būt tikai viens formāli saistīts Eiropas politiskais fonds. Oficiālās attiecības starp Eiropas politisko partiju un ar to saistīto Eiropas politisko fondu norāda abu vienību statūtos saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 5. pantu. Katra Eiropas politiskā partija un saistītais Eiropas politiskais fonds nodrošina, ka attiecīgās Eiropas politiskās partijas un attiecīgā tās saistītā Eiropas politiskā fonda ikdienas pārvaldība, pārvaldības struktūras un finanšu konti ir nodalīti.

4. pants Eiropas politisko partiju vadība un iekšējā demokrātija

1.           Eiropas politiskās partijas statūtos ietver administratīvos un citus juridiskos noteikumus, kas aptver vismaz šādu informāciju:

a)      partijas nosaukums, kam skaidri jāatšķiras, arī tā saīsinātajā formā, no jebkuras esošas Eiropas politiskās partijas nosaukuma,

b)      mītnes adrese, kurai jābūt kādā no dalībvalstīm,

c)      partijas juridiskā forma, kāda atzīta tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā atrodas tās mītne,

d)      rakstiska politiskā programma, kurā izklāstīti partijas nolūki un mērķi,

e)      bezpeļņas principa ievērošana, neskarot 12. panta 4. punktu,

f)       ar to saistītā politiskā fonda nosaukums, attiecīgā gadījumā, un savstarpējo oficiālo attiecību apraksts,

g)      informācija par partijas pārstāvību attiecībā uz visiem ikdienas pārvaldības jautājumiem, tostarp juridiskā pārstāvība,

h)      partijas administratīvā un finanšu pārvaldība,

i)       struktūrvienības vai fiziskas personas, kurām katrā attiecīgajā dalībvalstī ir pilnvaras juridiski pārstāvēt fondu, jo īpaši lai varētu iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesvedībā,

j)       juridiskās vienības kā atzītas Eiropas politiskās partijas likvidēšana.

2.           Eiropas politiskās partijas statūtos ietver noteikumus par partijas iekšējo demokrātiju, kas aptver vismaz šādu informāciju:

a)      partijas locekļu uzņemšana, izstāšanās no partijas un izslēgšana no tās, pievienojot locekļu sarakstu,

b)      tiesības un pienākumi saistībā ar visa veida dalību partijā, tostarp noteikumus, kas nodrošina visu locekļu pārstāvības tiesības neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas vai juridiskas personas, kā arī attiecīgās balsošanas tiesības,

c)      pilnsapulces darbība, kurā jānodrošina visu locekļu pārstāvība,

d)      visu vadības struktūrvienību demokrātiskas vēlēšanas un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu, norādot katras struktūrvienības pilnvaras, pienākumus un sastāvu, ietverot amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata kārtību un skaidrus un pārredzamus kritērijus kandidātu atlasei un amatpersonu ievēlēšanai, kuru pilnvarām jābūt ierobežotām laikā, taču tās var būt atjaunojamas,

e)      partijas iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši balsošanas kārtību un kvoruma prasības,

f)       tās pieeju pārredzamībai, jo īpaši attiecībā uz pārskatiem, kontiem un ziedojumiem, privātumam un personas datu aizsardzībai.

g)      procedūru grozījumu izdarīšanai statūtos.

5. pants Eiropas politisko fondu pārvaldība

Eiropas politiskā fonda statūtos ietver noteikumus, kas aptver vismaz šādu informāciju:

a)      fonda nosaukums, kam skaidri jāatšķiras, arī tā saīsinātajā formā, no jebkura esoša Eiropas politiskā fonda nosaukuma,

b)      mītnes adrese, kurai jābūt kādā no dalībvalstīm,

c)      fonda juridiskā forma, kāda atzīta tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā atrodas tā mītne,

d)      fonda nolūku un mērķu apraksts, kam jābūt saderīgiem ar 2. panta 4. punktā uzskaitītajiem uzdevumiem,

e)      bezpeļņas principa ievērošana,

f)       Eiropas politiskās partijas nosaukums, ar kuru tas ir tieši saistīts, un savstarpējo oficiālo attiecību apraksts,

g)      fonda struktūrvienību saraksts, norādot katras struktūrvienības pilnvaras, pienākumus un sastāvu, kā arī tās locekļu un vadītāju amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata kārtību,

h)      fonda administratīvo un finanšu pārvaldība,

i)       struktūrvienības vai fiziskas personas, kurām katrā attiecīgajā dalībvalstī ir pilnvaras juridiski pārstāvēt fondu, jo īpaši lai varētu iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesvedībā,

j)       procedūra grozījumu izdarīšanai statūtos;

k)      juridiskās vienības kā atzīta Eiropas politiskā fonda likvidēšana.

6. pants Reģistrācija

1.           Eiropas Parlaments izveido reģistru (turpmāk "reģistrs") Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistrēšanai.

2.           Lai reģistrētu statūtus politiskā apvienība, kas definēta 2. panta 2. punktā, vai politiskais fonds, kas saistīts ar Eiropas politisko partiju, iesniedz pieteikumu Eiropas Parlamentam.

3.           Kopā ar pieteikumu iesniedz:

a)      dokumentus, kas pierāda, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti 3. pantā;

b)      partijas vai fonda statūtus, kas ietver, kā noteikts 4. un 5. pantā, rakstisku partijas politisko programmu vai fonda nolūku un mērķu aprakstu, kā arī attiecīgos pārvaldības un partijas iekšējās demokrātijas noteikumus un nosacījumus.

4.           Politiskais fonds var reģistrēt savus statūtus reģistrā tikai ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru tas ir saistīts.

5.           Trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijas pieteikuma saņemšanas Eiropas Parlaments pieņem lēmumu, kuru tas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar partijas vai fonda statūtiem vai, ja pieteikums nav apstiprināts, – kopā ar noraidīšanas iemesliem.

6.           Jebkurus grozījumus dokumentos vai statūtos, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 3. punktu, četru nedēļu laikā paziņo Eiropas Parlamentam.

7.           Eiropas politiskās partijas dalībnieku precizētu sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, nosūta Eiropas Parlamentam reizi gadā, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc izmaiņām, kas varētu būt par iemeslu tam, ka Eiropas politiskā partija vairs neatbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

7. pants Reģistrācijas pārbaude

1.           Eiropas Parlaments katru gadu pārbauda, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām atbilst nosacījumiem un prasībām, kas noteiktas 3., 4. un 5. pantā.

Attiecīgā gadījumā šajā punktā minētās ikgadējās pārbaudes grafiku saskaņo ar pieteikšanās procedūru finansējumam, kas izklāstīta 13. pantā, lai nepieciešamības gadījumā reģistrs un kredītrīkotājs varētu koordinēt informāciju un apmainīties ar to.

2.           Kad vien to pieprasa viena ceturtdaļa deputātu, kas pārstāv vismaz trīs Eiropas Parlamenta politiskās grupas, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar parlamenta locekļu balsu vairākumu par to, vai joprojām ir izpildīts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz Eiropas politisko partiju un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz Eiropas politisko fondu.

Pirms lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlaments uzklausa attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai attiecīgā Eiropas politiskā fonda pārstāvjus un lūdz neatkarīgu ievērojamu personu komiteju sniegt atzinumu par šo jautājumu pieņemamā termiņā.

Komitejā ir trīs locekļi, no kuriem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katrs ieceļ vienu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir beigusies Eiropas Parlamenta pirmā sesija pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Komitejas sekretariātu un finansējumu nodrošina Eiropas Parlaments.

3.           Jebkura fiziska vai juridiska persona jebkurā laikā var iesniegt pamatotu lūgumu Eiropas Parlamentam pārbaudīt, vai joprojām ir izpildīti viens vai vairāki nosacījumi un prasības, kas minētas 1. punktā. To, vai Eiropas politiskā partija, tostarp tās locekļi, vai Eiropas politiskais fonds ir pārkāpis vērtības, kas ir Eiropas Savienības pamatā, var konstatēt tikai saskaņā ar 2. punktu.

4.           Ja Eiropas Parlaments uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem vai prasībām vairs nav izpildīts, piemēro 11. panta vai 22. panta vai abu šo pantu noteikumus, pilnībā ievērojot 23. panta noteikumus.

5.           Eiropas politiskais fonds automātiski zaudē savu statusu, ja Eiropas politiskā partija, ar kuru tas ir saistīts, tiek svītrota no reģistra. Atbildīgais kredītrīkotājs atceļ iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, vai samazina to apjomu un atgūst nepamatoti samaksātās summas saskaņā ar iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu, kā arī atgūst visus neizlietotos Savienības līdzekļus, kas nav izlietoti dienā, kad ir pieņemts lēmums, pamatojoties uz 11. pantu.

III NODAĻA Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu tiesiskais statuss

8. pants Juridiskās personas statuss

Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam ir juridiskās personas statuss, ko tā/tas iegūst dienā, kad saskaņā ar 6. pantu partija vai fonds tiek ierakstīts reģistrā.

9. pants Juridiskā atzīšana un tiesībspēja un rīcībspēja

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pilnībā juridiski atzīst visās dalībvalstīs un tiem piemīt pilna tiesībspēja un rīcībspēja.

10. pants Piemērojamās tiesības

1.           Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reglamentē šī regula, un, ja šajā regulā tas nepārprotami atļauts — noteikumi to attiecīgajos statūtos.

2.           Jautājumos, kurus šī regula nereglamentē, vai - ja jautājumi ir reglamentēti daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas nav ietverti regulā, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu dalībvalstī, kurā atrodas partijas vai fonda mītne, reglamentē tie valsts tiesību akti, kuri piemērojami juridiskajai formai, kas norādīta partijas vai fonda statūtos. Darbību, ko Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds veic citās dalībvalstīs, reglamentē attiecīgie šo dalībvalstu tiesību akti.

11. pants Eiropas tiesiskā statusa izbeigšanās un likvidācija

1.           Eiropas politiskā partijā vai Eiropas politiskais fonds zaudē savu statusu vai atsakās no tā un zaudē arī Eiropas juridiskās personas statusu vienā no šādiem gadījumiem:

a)      tā vadības struktūrvienība nolemj likvidēt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu,

b)      vadības struktūrvienība nolemj reorganizēt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu par kādas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā atzītu juridisku vienību,

c)      Eiropas politiskā partija pēc tam, kad notikušas izmaiņas tās dalībnieku sastāvā, vai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairs neatbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām,

d)      tā ir svītrota no reģistra saskaņā ar 22. panta 1. vai 4. punkta noteikumiem vai saskaņā ar 7. panta 5. punktu.

2.           Eiropas Parlaments pieņem lēmumu par Eiropas tiesiskā statusa izbeigšanu un svītrošanu no reģistra.

3.           Attiecībā uz Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu vienā no gadījumiem, kas minēti 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, atceļ visus spēkā esošos lēmumus par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, vai atceļ jebkuru spēkā esošu vienošanos par šādu finansējumu, un atgūst visu neizlietoto Savienības finansējumu, ietverot neizlietotos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

4.           Likvidāciju, maksātnespēju, maksājumu pārtraukšanu un tamlīdzīgas procedūras reglamentē tiesību normas, kas piemērojamas juridiskajai formai, kas minēta Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtos dalībvalstī, kurā atrodas tās/tā mītne.

IV NODAĻA Finansēšanas noteikumi

12. pants Finansēšanas nosacījumi

1.           Eiropas politiskā partija, kas reģistrēta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens loceklis un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Finanšu regulas [93.] pantā, var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko publicējis Eiropas Parlaments uzaicinājumā izdarīt [iemaksas].

2.           Eiropas politiskais fonds, kas saistīts ar Eiropas politisko partiju, kura ir tiesīga pieteikties finansējumam saskaņā ar 1. punktu, ir reģistrēta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Finanšu regulas [93.] pantā, var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko publicējis Eiropas Parlaments uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

3.           Lai noteiktu tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar 1. punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu un lai piemērotu 14. panta 1. punkta noteikumus, Eiropas Parlamenta locekli uzskata par tikai vienas Eiropas politiskās partijas biedru, kas attiecīgā gadījumā ir tā partija, ar kuru pieteikuma iesniegšanas dienā ir saistīta viņa valsts vai reģiona politiskā partija.

4.           Finanšu iemaksas vai dotācijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta nedrīkst pārsniegt 90 % no gada atmaksājamām izmaksām Eiropas politiskajai partijai un 95 % no gada atbilstīgajām izmaksām, kas norādītas Eiropas politiskā fonda budžetā. Eiropas politiskās partijas var izmantot visas vēl neizmantotās ES iemaksas, kas piešķirtas atmaksājamo izdevumu segšanai, turpmāko divu finanšu gadu laikā pēc to piešķiršanas. Summas, kas nav izmantotas šo divu gadu laikā, atgūst saskaņā ar Finanšu regulu.

13. pants Pieteikums finansējuma saņemšanai

1.           Lai saņemtu finansējumu no Eiropas savienības vispārēja budžeta, Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kas atbilst 12. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, iesniedz pieteikumu Eiropas Parlamentam katru gadu pēc uzaicinājuma veikt [iemaksas] vai iesniegt priekšlikumus.

2.           Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds pieteikuma iesniegšanas laikā ievēro 19. pantā minētos pienākumus, un no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz finanšu gada beigām, uz ko attiecas [iemaksa] vai dotācija, ir reģistrēti reģistrā un nav pakļauti nekādām sankcijām, kas paredzētas 22. pantā.

3.           Eiropas politiskais fonds pieteikumā iekļauj savu ikgadējo darba programmu.

4.           Atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc uzaicinājuma veikt [iemaksas] vai iesniegt priekšlikumus termiņa beigām, un apstiprina un pārvalda attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Finanšu regulu.

5.           Eiropas politiskais fonds var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru tas ir saistīts.

14. pants Piešķiršanas kritēriji un līdzekļu sadale

1.           Attiecīgās apropriācijas, kas ir pieejamas Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam, kam ir piešķirtas [iemaksas] vai dotācijas saskaņā ar 13. pantu, ik gadus sadala, balstoties uz šādu sadales shēmu:

– 15 % sadala vienādās daļās;

– 85% sadala starp saņēmējām Eiropas politiskajām partijām proporcionāli to Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitam;

Tādu pašu sadales shēmu izmanto, lai piešķirtu finansējumu Eiropas politiskajiem fondiem, pamatojoties uz to saistību ar kādu no Eiropas politiskajām partijām.

2.           Sadale, kas minēta 1. punktā, pamatojas uz Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu, kuri ir pieteikuma iesniedzējas Eiropas politiskās partijas biedri pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, ņemot vērā 12. panta 3. punkta noteikumus.

Pēc šīs dienas jebkuras minētā skaita izmaiņas neietekmē attiecīgo finansējuma daļu starp Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem. Tas neskar 12. panta 1. punkta prasību, ka Eiropas politisko partiju Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens tās biedrs.

15. pants Ziedojumi un iemaksas

1.           Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var pieņemt ziedojumus no fiziskām vai juridiskām personām, kas nepārsniedz EUR 25 000 gadā no viena līdzekļu devēja, neskarot 5. punktu.

2.           Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, iesniedzot to gada finanšu pārskatus Eiropas Parlamentam saskaņā ar 19. pantu, nosūta arī sarakstu ar visiem līdzekļu devējiem, kā arī to atbilstošajiem ziedojumiem, norādot katra ziedojuma veidu un vērtību. Šo punktu piemēro arī biedru iemaksām, kas minētas 7. un 8. punktā.

3.           Par ziedojumiem, ko Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds saņēmis sešu mēnešu laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, reizi nedēļā rakstiski paziņo Eiropas Parlamentam saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

4.           Par katru atsevišķu ziedojumu, kas pārsniedz EUR 12 000 un kuru ir pieņēmusi Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, nekavējoties rakstiski paziņo Eiropas Parlamentam saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

5.           Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds nepieņem:

a)      anonīmus ziedojumus vai iemaksas,

b)      ziedojumus no Eiropas Parlamenta politisko grupu budžeta,

c)      ziedojumus no uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi atbilstīgi savām īpašumtiesībām uz tiem, savai finansiālai līdzdalībai tajos vai noteikumiem, kuri attiecas uz šiem uzņēmumiem,

d)      ziedojumus no jebkuras trešās valsts iestādes, tostarp no uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem šīs valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi atbilstīgi savām īpašumtiesībām uz tiem, savai finansiālai līdzdalībai tajos vai noteikumiem, kuri attiecas uz šiem uzņēmumiem.

6.           Ziedojumu, kas nav atļauts saskaņā ar šo regulu, 30 dienu laikā pēc dienas, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds to saņēmis:

– atmaksā līdzekļu devējam vai personai, kas rīkojas līdzekļu devēja vārdā, vai

– ja ziedojumu atmaksāt nav iespējams, par to paziņo Eiropas Parlamentam. Kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu un pilnvaro atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulas [71.] un [72.] panta noteikumiem. Līdzekļus ieraksta kā vispārējos ieņēmumus Eiropas Parlamenta budžeta iedaļā.

7.           Eiropas politiskās partijas biedru iemaksas ir pieļaujamas. Šīs iemaksas nepārsniedz 40% no attiecīgās Eiropas politiskās partijas gada budžeta.

8.           Iemaksas Eiropas politiskajā fondā, ko veic tā biedri un Eiropas politiskās partijas, ir pieļaujamas. Šīs iemaksas nepārsniedz 40 % no minētā Eiropas politiskā fonda gada budžeta, un tās nevar būt iegūtas no līdzekļiem, ko no Eiropas Savienības vispārēja budžeta saņēmusi Eiropas politiskā partija saskaņā ar šo regulu.

Pierādīšanas pienākums ir attiecīgajai Eiropas politiskās partijai, kas savos pārskatos skaidri norāda to līdzekļu izcelsmi, kas izmantoti, lai finansētu saistīto Eiropas politisko fondu.

16. pants Diskriminācijas aizliegums attiecībā uz ziedojumiem un līdzekļu devējiem piemērojamo nodokļu režīmu

1.           Eiropas politiskai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, kas saņem iekšzemes vai pārrobežu ziedojumu, piemēro tādu pašu nodokļu režīmu, kāds ir piemērojams ziedojumiem politiskai partijai vai politiskajam fondam, kura mītne atrodas attiecīgā dalībvalstī.

2.           Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ziedo Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam attiecīgajā valstī vai citās valstīs, piemēro tādu pašu nodokļu režīmu, kāds ir piemērojams ziedojumiem politiskai partijai vai politiskajam fondam, kura mītne atrodas dalībvalstī, kuras rezidents nodokļu vajadzībām ir līdzekļu devējs.

3.           Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu uzskata par līdzvērtīgiem attiecīgi politiskajai partijai un politiskajam fondam, kas dibināti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

17. pants Kampaņu finansēšana saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

1.           Eiropas politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota drīkst izmantot, lai finansētu kampaņas, ko Eiropas politiskās partijas rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās tās piedalās, kā noteikts 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Saskaņā ar 8. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās[19], Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumu finansēšanu un ierobežojumus partijām un kandidātiem katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību akti.

2.           Izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņām, Eiropas politiskā partija skaidri norāda savā gada finanšu pārskatā.

3.           Eiropas politiskās partijas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu Savienības pilsoņus par saikni starp valstu partijām un kandidātiem un Eiropas politiskajām partijām.

18. pants Finansēšanas aizliegums

1.           Eiropas politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu valsts, reģionālās vai pašvaldību vēlēšanas vai citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu politiskās partijas vai kandidātus.

2.           Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto citam nolūkam, izņemot, lai finansētu to uzdevumus, kā noteikts 2. panta 4. punktā un, lai segtu izdevumus, kas tieši saistīti ar mērķiem, kuri izklāstīti to statūtos saskaņā ar 5. pantu. Jo īpaši to neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu Eiropas, valstu, reģionālās vai pašvaldību vēlēšanas, politiskās partijas, kandidātus vai fondus.

3.           Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto, lai finansētu valsts, reģionālās vai vietējās tautas nobalsošanas kampaņas.

V NODAĻA Kontrole un Pārredzamība

19. pants Pārskati un paziņošanas pienākums

1.           Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi iesniedz reģistram un kompetentajai valsts iestādei dalībvalstīs:

a)      gada finanšu pārskatu un pievienotās piezīmes par ieņēmumiem un izdevumiem, aktīviem un saistībām finanšu gada sākumā un beigās saskaņā ar savas mītnes dalībvalsts tiesību aktiem,

b)      neatkarīgu revīzijas ziņojumu par gada finanšu pārskatu, kas aptver šī gada finanšu pārskata uzticamību un tajā norādīto ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, ko sagatavojusi neatkarīga organizācija vai eksperts, kas ir pilnvarots revidēt pārskatus saskaņā ar mītnes dalībvalsts tiesību aktiem,

c)      sarakstu ar līdzekļu devējiem un atbilstošajiem ziedojumiem, kas paziņoti saskaņā ar 15. panta 2., 3. un 4. punktu.

2.           Ja izdevumi Eiropas politiskajai partijai radušies kopīgi ar valstu politiskajām partijām vai Eiropas politiskajam fondam – kopīgi ar valstu politiskajiem fondiem un ar citām organizācijām, pierādījumus par izdevumiem, kas radušies Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam tieši vai caur šīm trešajām personām, iekļauj gada finanšu pārskatā, kas minēts 1. punktā.

3.           Šā panta 1. punktā minēto informāciju publicē saskaņā ar 24. pantu.

20. pants Īstenošana un kontrole

1.           Apropriācijas Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanai nosaka saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

Noteikumus un nosacījumus attiecībā uz [iemaksām] un dotācijām nosaka kredītrīkotājs uzaicinājumā veikt [iemaksas] un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.           Tā finansējuma kontroli, kas saņemts no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

Kontroli veic arī, pamatojoties uz ikgadēju revīziju, ko veic neatkarīgs ārējais revidents, kā paredzēts 19. panta 1. punktā.

3.           Kompetentās valsts iestādes dalībvalstī, kurā ir Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskā fonda mītne, saskaņā ar 10. panta 2. punktu kontrolē finansējumu, kas saņemts no citiem avotiem, nevis no Eiropas Savienības budžeta, un visus izdevumus. Šādu kontroli īsteno sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un valstu kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs.

Valstu iestādes un Eiropas Parlaments vienojas par praktiskajām procedūrām, lai apmainītos ar informāciju par Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem.

4.           Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, kas ir saņēmuši finansējumu saskaņā ar šo regulu, pēc Revīzijas palātas pieprasījuma iesniedz tai ikvienu dokumentu vai informāciju, ko Revīzijas palāta pieprasa, lai varētu veikt savus pienākumus.

5.           [Iemaksu] un dotāciju piešķiršanas lēmumā vai nolīgumā skaidri paredz, ka Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta revidē Eiropas politisko partiju, kas saņēmusi [iemaksas] vai Eiropas politisko fondu, kas ir saņēmis dotāciju no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem un uz vietas.

6.           Revīzijas palāta un kredītrīkotājs vai jebkura cita neatkarīga organizācija, ko pilnvarojis kredītrīkotājs, var veikt vajadzīgās pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu izdevumu likumību un noteikumu par [iemaksām] un dotāciju piešķiršanas lēmuma vai nolīguma pienācīgu īstenošanu, un Eiropas politisko fondu gadījumā – darba programmas pienācīgu īstenošanu. Saņēmējs sniedz ikvienu dokumentu vai informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šo uzdevumu.

7.           Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[20] un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[21], lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar [iemaksām] vai dotācijām saskaņā ar šo regulu. Attiecīgā gadījumā rezultāti var būt par pamatu atgūšanas lēmumiem, ko pieņem Eiropas Parlaments.

21. pants Tehniskais nodrošinājums

Visa veida tehniskā palīdzība, ko Eiropas Parlaments sniedz Eiropas politiskajai partijai, pamatojas uz vienlīdzīgas attieksmes principu. To piešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kuri noteikti citām ārējām organizācijām un apvienībām, kam var piešķirt līdzīgus atvieglojumus, un to sniedz pret faktūrrēķinu un samaksu.

Saskaņā ar 24. pantu Eiropas Parlaments ikgadējā ziņojumā trīs mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām publicē informāciju par tehnisko palīdzību, kas sniegta katrai Eiropas politiskajai partijai.

22. pants Sodi

1.           Ja Eiropas Parlaments saskaņā ar 7. panta 2. punktu konstatē, ka Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav ievērojis vērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā, vai par to ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts Finanšu regulas [93. panta 1. punkta e) apakšpunktā], vai ka Eiropas politiskā partija nav spējusi ievērot minimālos noteikumus par iekšējo demokrātiju, kas noteikti 4. panta 2. punktā, attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu var svītrot no reģistra, atņemt partijai vai fondam tā statusu saskaņā ar 11. pantu un atcelt visus spēkā esošos lēmumus par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, izbeigt jebkuru spēkā esošu nolīgumu par šādu finansējumu un atgūt Savienības finansējumu, tostarp visus neizlietotos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

2.           Eiropas Parlaments uzliek Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam naudas sodu saskaņā ar Eiropas Parlamenta noteiktu skalu šādos gadījumos:

a)      nespēja izpildīt kādu no nosacījumiem un prasībām, kas noteiktas 3., 4. un 5. pantā, ja to neaptver 1. punkts un tās iemesls nav izmaiņas Eiropas politiskās partijas biedru sastāvā vai Eiropas Parlamenta vēlēšanas,

b)      nav iesniegts 6. panta 6. un 7. punktā paredzētais paziņojums vai Eiropas Parlaments konstatē, ka Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir kādā brīdī apzināti sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju,

c)      jebkura organizācija, kas saskaņā ar šo regulu pilnvarota revidēt vai pārbaudīt Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansējuma saņēmējus, atklāj neprecizitātes gada finanšu pārskatos,

d)      Eiropas Parlamentam nav iesniegts saraksts ar līdzekļu devējiem un to atbilstošajiem ziedojumiem saskaņā ar 15. panta 2. punktu vai nav iesniegts paziņojums par ziedojumiem saskaņā ar 15. panta 3. un 4. punktu,

e)      Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir pieņēmis ziedojumu, kas nav atļauts saskaņā ar 15. panta 5. punktu vai nav paziņojis par šādu ziedojumu, kā noteikts 15. panta 6. punktā.

3.           Nosakot naudas soda apjomu, ko uzliek Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam saskaņā ar 2. punktu, Eiropas Parlaments ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un attiecīgā gadījumā pārkāpuma atkārtošanos, laiku, kas pagājis kopš pārkāpuma, nodomu vai neuzmanības pakāpi un visus pasākumus, kas veikti, lai panāktu atbilstību šīs regulas nosacījumiem un prasībām. Naudas sodam jābūt efektīvam un preventīvam, un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta attiecīgajā gadā, kurā piemērots sods.

4.           Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, kas pēc 2. punkta a) apakšpunktā minētā pārkāpuma izdarīšanas neveic Eiropas Parlamenta pieprasītos pasākumus, lai labotu situāciju, neskatoties uz to, ka tam ir bijusi dota iespēja to darīt saskaņā ar 23. pantu, var svītrot no reģistra, atņemt partijai vai fondam tā statusu saskaņā ar 11. pantu un apturēt visus spēkā esošos lēmumus par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, izbeigt jebkuru spēkā esošu nolīgumu par šādu finansējumu un atgūt Savienības finansējumu, tostarp visus neizlietotos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

5.           Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kam piemērots sods, pamatojoties uz pārkāpumu, kas minēts 2. punktā, vairs neatbilst 13. panta 2. punkta noteikumiem. Tā rezultātā atbildīgais kredītrīkotājs atceļ iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, vai samazina to apjomu un atgūst nepamatoti samaksātās summas saskaņā ar iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu, tostarp visus neizlietotos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

6.           Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam turklāt var atņemt tiesības uz finansējumu ilgākais uz pieciem gadiem, ja atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar Finanšu regulas [93. panta 1. punkta c) apakšpunktu] konstatē smagu ar profesionālo darbību saistītu pārkāpumu.

7.           Sodi saskaņā ar šo pantu ir piemērojami visām Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem neatkarīgi no tā, vai tie saņem Savienības finansējumu. Atbildīgais kredītrīkotājs var piemērot administratīvus un/vai finansiālus sodus saskaņā ar Finanšu regulas [96. panta 2. punktu] un tās piemērošanas noteikumu [145.] pantu visām Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem, uz kuriem attiecas kāds no Finanšu regulas [96. panta 1. punktā] minētajiem gadījumiem, ko neaptver neviens no šā panta punktiem.

23. pants Uzklausīšana un labošanas pasākumi

1.           Pirms pieņemt galīgo lēmumu saistībā ar 22. pantā minētajiem sodiem Eiropas Parlaments dod attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam iespēju iesniegt savus apsvērumus un attiecīgā gadījumā, ja tas ir lietderīgi, ļauj ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju pieņemamā laikposmā.

2.           Ja Eiropas Parlaments to uzskata par vajadzīgu, tas var uzklausīt citu fizisku vai juridisku personu viedokli, tostarp jebkuru sūdzības iesniedzēju, kas minēts 7. panta 3. punktā.

VI Nodaļa Nobeiguma Noteikumi

24. pants Pārredzamība

1.           Reģistrs attiecīgi šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē publicē:

a)           visu reģistrēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu nosaukumus un statūtus kopā ar dokumentiem, kas iesniegti kā daļa no reģistrācijas pieteikuma saskaņā ar 6. panta 3. punktu, vēlākais četras nedēļas pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir pieņēmis savu lēmumu, un pēc šā datuma visus grozījumus, ko Eiropas Parlamentam paziņo saskaņā ar 6. panta 6. un 7. punktu,

b)           to pieteikumu sarakstu, kas nav apstiprināti, kopā ar dokumentiem, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un noraidīšanas iemeslus vēlākais četras nedēļas pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēmis savu lēmumu,

c)           gada ziņojumu ar tabulu, kurā norādītas katrai Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam izmaksātās summas par katru finanšu gadu, kurā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ir veiktas [iemaksas] vai izmaksātas dotācijas,

d)           gada finanšu pārskatus un neatkarīgās revīzijas ziņojumus, kas minēti 19. panta 1. punktā, un attiecībā uz Eiropas politisko fondu - noslēguma ziņojumus par darba programmu īstenošanu,

e)           līdzekļu devēju nosaukumus un to attiecīgos ziedojumus, ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi paziņojuši saskaņā ar 15. panta 2., 3. un 4. punktu, izņemot ziedojumus no fiziskām personām, kas nepārsniedz EUR 1 000 gadā no viena līdzekļu devēja, kurus paziņo kā „nelielus ziedojumus”,

f)            iemaksas, kas minētas 15. panta 7. un 8. punktā un par ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi paziņo saskaņā ar 15. panta 2. punktu, tostarp arī ziņas par to biedru identitāti, kas ir veikuši iemaksas, izņemot iemaksas no fiziskām personām, kas nepārsniedz EUR 1 000 gadā no viena biedra, kuras paziņo kā „nelielas iemaksas”,

g)           sīkāku informāciju un iemeslus attiecībā uz jebkādu galīgo lēmumu, ko pieņēmis Eiropas Parlaments atbilstīgi 22. pantam, tostarp attiecīgā gadījumā atzinumus, ko sniegusi neatkarīgu ievērojamu personu komitejai saskaņā ar 7. panta 2. punktu, pienācīgi ievērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus,

h)           tehnisko palīdzību, kas sniegta Eiropas politiskajām partijām saskaņā ar 21. pantu,

i)            noteikumus par šīs regulas īstenošanu, kā minēts 28. pantā, un

j)            Eiropas Parlamenta novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un par to, kādi pasākumi ir finansēti, kā minēts 27. pantā,

2.           No Eiropas politiskās partijas biedru saraksta, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un atjaunināts saskaņā ar 6. panta 7. punktu, Eiropas Parlaments publicē kopējo biedru skaitu, juridisko personu, kuras ir partijas biedri, identitāti, kā arī to fizisko personu vārdus, kuri ir devuši skaidru rakstisku piekrišanu to publikācijai. Eiropas politiskās partijas pieprasa šo piekrišanu no visām fiziskās personām, kas ir partijas biedri.

3.           Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, publiski pieejamā paziņojumā par personas datu aizsardzību sniedz potenciālajiem biedriem un līdzekļu devējiem, informāciju, kas noteikta Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, un informē tos, ka viņu personas datus var publicēt un tos revīzijas un kontroles nolūkos var apstrādāt Eiropas Parlaments, OLAF, Revīzijas palāta, valsts kompetentās iestādes un to pilnvarotas neatkarīgas organizācijas vai eksperti. Eiropas Parlaments, piemērojot 11.pantu Regulā (EK) Nr. 45/2001, uzaicinājumos veikt [iemaksas] vai iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 13. panta 1. punktu ietver to pašu informāciju.

25. pants Personas datu aizsardzība

1.           Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Eiropas Parlaments un komiteja, kas minēta 7. panta 2. punktā, ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. Attiecībā uz personas datu apstrādi tos uzskata par datu pārziņiem [par personas datu apstrādi atbildīgajām personām] saskaņā ar 2. panta d) punktu Regulā (EK) Nr. 45/2001.

2.           Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, valsts iestādes, kas ir kompetentas veikt kontroli pār aspektiem, kas saistīti ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu saskaņā ar 20. panta 3. punktu, un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar 19. panta 1. punktu, ievēro Direktīvas 95/46/EK un valstu tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Attiecībā uz personas datu apstrādi, tos uzskata par datu pārziņiem [personas datu apstrādātājiem] saskaņā ar 2. panta d) punktu Direktīvā 95/46/EK.

3.           Eiropas Parlaments un komiteja, kas minēta 7. panta 2. punktā, nodrošina, ka personas datus, ko tie vāc saskaņā ar šo regulu, neizmanto citiem mērķiem, kā vien lai nodrošinātu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas un dalības Eiropas politiskajās partijās likumību, pareizību un pārredzamību. Tās iznīcina šos personas datus vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad ir publicētas attiecīgās daļas saskaņā ar 24. pantu.

4.           Kompetentās valsts iestādes un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas pilnvaroti revidēt pārskatus, izmanto personas datus, kurus tie saņem, tikai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finanšu kontrolei. Tās iznīcina šos personas datus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pēc tam, kad tie nosūtīti Eiropas Parlamentam saskaņā ar 20. panta 3. punktu.

5.           Personas datus var glabāt ilgāk par termiņu, kas noteikts 3. punktā vai ko paredz attiecīgie 4. punktā minētie valsts tiesību akti, ja tas nepieciešams tiesas vai administratīvam procesam saistībā ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda finansējumu vai dalību Eiropas politiskā partijā. Visus tādus personas datus, iznīcina vēlākais vienu nedēļu pēc tam, kad minētie procesi ir pabeigti, pieņemot galīgu lēmumu, vai pēc tam, kad ir pabeigtas visas revīzijas un izskatītas visas pārsūdzības, tiesvedības vai prasījumi.

6.           Datu pārziņi, kas minēti 1. un 2. punktā, īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, jo īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

7.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga un nodrošina, ka Eiropas Parlaments un komiteju, kas minēta 7. panta 2. punktā, ievēro un aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Neierobežojot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katrs datu subjekts var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja viņš uzskata, ka viņa vai viņas tiesības uz viņu personas datu aizsardzību ir pārkāptas šo datu apstrādes rezultātā, ko veicis Eiropas Parlaments vai komiteja.

8.           Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, valsts kompetentās iestādes un neatkarīgas organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar šo regulu, ir atbildīgi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem par kaitējumu, ko tie nodara, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis nodrošina to, ka tās piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs regulas, Direktīvas 95/46/EK un saskaņā ar to pieņemto valsts noteikumu neievērošanu un jo īpaši par personas datu krāpniecisku izmantošanu.

26. pants Pārsūdzības tiesības

1.           Eiropas Parlaments izstrādā administratīvas pārsūdzības procedūras attiecībā uz visiem lēmumiem, kas saistīti ar statūtu reģistrāciju, finansējumu vai sodiem.

2.           Administratīva pārsūdzība nav pamats lēmuma apturēšanai. Eiropas Parlaments tomēr var, ja tas uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, apturēt pieņemtā lēmuma piemērošanu.

3.           Par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības tiesā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

27. pants Novērtējums

Eiropas Parlaments trešā gada 1. jūlijā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un finansētajām darbībām. Ziņojumā attiecīgā gadījumā norāda iespējamos grozījumus, kas jāizdara statusa un finansēšanas sistēmā.

28. pants Īstenošanas noteikumi

Eiropas Parlaments pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus un procedūras šīs regulas īstenošanai, tostarp reģistra izveidei.

29. pants Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2004/2003 atceļ no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

30. pants Spēkā stāšanās un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.

[2]               OV L 343, 27.12.2007., 5. lpp.

[3]               Ģenerālsekretāra ziņojums par Eiropas līmeņa partiju finansēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta lēmuma 15. pantu, ar ko nosaka kādā kārtībā īstenojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu – 2010. gada 18. oktobris.

[4]               A7-0062/2011

[5]               12. pantā noteikts: "Eiropas Parlaments vēlākais 2011. gada 15. februārī publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un finansētajām darbībām. Ziņojumā vajadzības gadījumā norāda iespējamos grozījumus, kas jāizdara finansēšanas sistēmā."

[6]               COM(2012) 35 final.

[7]               Pašlaik Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.). Šo tekstu aizstās ar jauno finanšu regulu, kurai jāstājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.

[8]               Deklarācija Nr. 11 pie Nicas līguma: "Konference atgādina, ka 191. panta noteikumi nenozīmē nekādu pilnvaru nodošanu Eiropas Kopienai un neietekmē attiecīgo valstu konstitucionālo noteikumu piemērošanu. Finansējumu Eiropas līmeņa politiskām partijām, kas paredzēts Eiropas Kopienu budžetā, nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši finansētu politiskās partijas valsts līmenī. Finansējuma noteikumus attiecībā uz politiskajām partijām tāpat piemēro visiem politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti Eiropas Parlamentā."

[9]               OV C , , … lpp.

[10]             OV C , , … lpp.

[11]             OV C , , … lpp.

[12]             OV C , , … lpp.

[13]             OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.

[14]             OV C , , … lpp.

[15]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[16]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[17]             Šā priekšlikuma pieņemšanas dienā kolēģija pieņems arī Komisijas darba dokumentu par priekšlikumu grozīt Finanšu regulu, ieviešot jaunu sadaļu par Eiropas politisko partiju finansēšanu, izmantojot iemaksas. "Iemaksu" ieviešana attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām tiks apstiprināta pēc tam, kad minēto priekšlikumu būs pieņēmuši likumdevēji.

[18]             OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Atsauces numurs tiks atjaunināts, tiklīdz jaunā Finanšu regula būs oficiāli pieņemta un publicēta.

[19]             OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.

[20]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[21]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.