PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2011. gada 29. jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam[1]: budžetu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai, iesakot cita starpā jaunu muitas programmu. Programma „Muita 2020” veicinās „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[2] īstenošanu, pastiprinot muitas savienības darbību.

Muitas savienība aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses, iekasējot nodevas, maksas un nodokļus[3]. Tā pieprasa, lai preces, kuru izcelsmes valstis ir trešās valstis, atbilstu Savienības tiesību aktiem, pirms tās drīkst brīvi pārvietot Savienībā. Tas ietver lielu tirdzniecības apjomu pārvaldību ik dienas — ik sekundi tiek apstrādātas 7 muitas deklarācijas —, liekot muitai rast līdzsvaru starp tirdzniecības uzņēmējdarbības vajadzību virzīšanu un pilsoņu aizsardzību pret risku, ka tiks apdraudēts viņu drošums un drošība. To var sasniegt, tikai intensīvi sadarbojoties dalībvalstu muitas pārvaldes iestādēm un šīm pārvaldes iestādēm sadarbojoties ar citām iestādēm, ar tirdzniecībā iesaistītajām un citām trešām personām.

Ierosinātā programma atbalstīs sadarbību galvenokārt starp muitas iestādēm, bet arī ar citām ieinteresētajām personām. Šī programma paredzēta kā turpinājums programmai „Muita 2013”, kuras darbība beigsies 2013. gada 31. decembrī. Ierosinātā programma atbalstīs sadarbību muitas jomā Savienībā, veicinot speciālistu tīklu izveidi un kompetenču uzlabošanu, no vienas puses, un IT kapacitātes stiprināšanu, no otras puses. Pirmais ļauj veikt labo prakšu un darbības zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm un dažkārt citām valstīm, kas piedalās programmā. Otrais ļauj programmai finansēt piemērotas IT infrastruktūras un sistēmas, kas ļauj muitas pārvaldes iestādēm Savienībā pārtapt par pilntiesīgām e-pārvaldēm. Programmas galvenā pievienotā vērtība ir dalībvalstu spēju pastiprināšana palielināt ienākumus un pārvaldīt tirdzniecības plūsmu, kas kļūst aizvien sarežģītāka, vienlaikus samazinot šim nolūkam nepieciešamo instrumentu izveides izmaksas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās un speciālās zināšanas

Programmas „Muita 2013” starpposma izvērtējuma[4] kontekstā uz līguma pamata tika analizēta programmas efektivitāte, lietderība, būtiskums un pievienotā vērtība. Tika izmantoti uzraudzības dati, kas pieejami no dažādām darbībām, un notika apspriešanās ar nozares pārstāvjiem.

Cits līgumslēdzējs veica pētījumu par iespējamo nākotnes muitas programmas veidolu[5]: tās uzdevumiem, mērķiem un iespējamiem politikas risinājumiem, tostarp veica visaptverošu analīzi par nākotnes uzdevumiem, strukturālajām problēmām un iespējamiem muitas savienības darbības uzlabojumiem. Attiecībā uz beidzamo aspektu tika veikta apspriešanās ar dažādu līmeņu muitas ekspertiem. Šā pētījuma secinājumi tika apspriesti ar iesaistīto valstu pārstāvjiem seminārā, kas tika organizēts 2011. gada jūlijā. Gatavojot semināru, 2011. gada pavasarī attiecīgās programmas komitejas[6] sanāksmē notika apaļā galda apspriedes, kurās iesaistīto valstu pārstāvjiem tika lūgts noteikt galvenos programmas plusus un kā būtu iespējams uzlabot programmas efektivitāti.

Ņemot vērā ar informācijas apmaiņu saistīto darbību nozīmību, tika veikts atsevišķs pētījums par informācijas apmaiņas īstenošanas stratēģiju nākotnē. Šo pētījumu prezentēja muitas pārvaldes iestāžu informācijas direktoru seminārā 2011. gada jūnijā.

Tika sagatavots ietekmes novērtējums, kurā analizēts programmas „Muita 2013" turpinājums un kuru Ietekmes novērtējuma padome apstiprināja 2011. gada 22. septembrī.

Izstrādājot priekšlikumu nākotnes programmai, tika ņemti vērā ieteikumi attiecībā uz programmas ieceri un turpmākiem uzlabojumiem. Programmas priekšlikumā iekļauti jauni rīki, jo īpaši sadarbībai konkrētu darbības uzdevumu veikšanā. Ir veikti pasākumi, lai uzlabotu programmas aktivitāšu rezultātu izplatīšanu, izmantojot tiešsaistes sadarbības iespējas, un labāk uzraudzītu programmas konkrētos rezultātus.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā vispārējo politikas kontekstu un problēmas, ar kurām saskarsies muita nākamajā desmitgadē, pašreizējai programmai pievienotajā ietekmes novērtējumā tika analizēti un salīdzināti vairāki iespējami politikas risinājumi.

(1) Bāzes scenārijs: programmas turpināšana ar tās pašreizējiem mērķiem un iecerēm.

(2) Programmas neturpināšana: programma tiktu pārtraukta un ES finansējums IT instrumentiem, kopīgām darbībām vai apmācībām, kas atbalsta sadarbību muitas jomā, vairs piešķirts netiktu.

(3) Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem, piemēram, modernizētais muitas kodekss (MMK). Šis politikas risinājums paplašinātu bāzes scenāriju un pielāgotu programmu no jaunās ES muitas vides izrietošām jaunām vajadzībām, tostarp Savienības muitas kodeksam (SMK)[7]. Šis risinājums paredz jaunu IT sistēmu izmantošanu, kā definēts ES muitas tiesību aktos, pakāpeniski ieviešot kopīgu attīstības modeli IT sistēmām un modernizējot pamatpārvaldību, arhitektūru un tehnoloģijas.

(4) Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem un finansiāls atbalsts tehniskās kapacitātes veidošanai: Papildus elementiem iepriekšējā risinājumā šajā risinājumā tiktu ietverta finansiālā atbalsta shēma, kas ļauj dalībvalstīm lūgt atbalstu iegādāties aprīkojumu, lai kontrolētu zemes, jūras vai gaisa robežas, piemēram, skenerus vai laboratorijas aprīkojumu. Tas ļautu dalībvalstīm apmierināt pieprasījumu paātrināt un optimizēt kontroli jauno tehnoloģiju kontekstā.

(5) Palielināts atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem ar maksimāli lielu kopējo IT vidi: Papildus 3. risinājuma elementiem šis risinājums paredz ES muitai izmantot iespēju pilnīgi kopīgi attīstīt un izmantot Eiropas IT sistēmas, lai ieviestu ES muitas tiesību aktus, piemēram, MMK un citus ar muitu saistītus tiesību aktus. Šis risinājums nodrošinātu pastiprinātu atbalstu, palīdzot valsts iestādēm attīstīt un izvērst sistēmas Eiropas mēroga elektroniskās muitas videi un uzņēmumiem pievienoties šīm sistēmām.

Ietekmes novērtēšanas rezultātā 3. risinājums „Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem, piemēram, modernizētais muitas kodekss (MMK)” tika atzīts par vēlamāko risinājumu. Tas atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” jaunā budžeta priekšlikumam, un tas saņēmis vislielāko dalībvalstu atbalstu. Risinājumu „Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem un finansiāls atbalsts tehniskās kapacitātes veidošanai” neatbalstīja, jo aprīkojuma iegādi, kas izteikta kā tehniskās kapacitātes veidošanas elements, varētu līdzfinansēt, izmantojot citas programmas, tostarp reģionālos struktūrfondus, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar ieteiktās programmas „Muita 2020” prioritātēm.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Programmas „Muita 2020” priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. pants, kurš aicina Eiropas Savienību rīkoties attiecībā uz sadarbību muitas jomā un ES muitas savienību.

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Rīcība Savienības, nevis valstu līmenī ir nepieciešama turpmāk minēto iemeslu dēļ.

· Muitas savienība ir ekskluzīvā Savienības kompetencē. Nododot savas pilnvaras Savienībai, dalībvalstis ipso facto vienojušās, ka darbības muitas jomā var labāk īstenot Savienības līmenī. Tomēr Savienības tiesiskais regulējums pats par sevi pietiekoši nenodrošina pienācīgu muitas savienības darbību. Tas jāpapildina ar atbalsta pasākumiem, kā noteikts muitas programmā, lai nodrošinātu ES muitas tiesību aktu konverģenci un saskaņotu piemērošanu.

· Daudzas darbības muitas jomā ir ar pārrobežu raksturu, tajās iesaistītas un tās skar visas 27 dalībvalstis, tādēļ dalībvalstis katra atsevišķi tās nespēj efektīvi un lietderīgi realizēt. ES rīcība ir nepieciešama, lai uzsvērtu muitas darba Eiropas dimensiju, lai izvairītos no iekšējā tirgus kropļojumiem un atbalstītu efektīvu ES ārējo robežu aizsardzību.

· Tāpēc ES rīcība ir pamatota, lai nodrošinātu muitas savienības pienācīgu darbību un turpmāku attīstību, un tās kopējos reglamentējošos noteikumus, jo ir pierādīts, ka tā ir pati iedarbīgākā un efektīvākā ES reakcija uz ES muitas savienības un muitas sadarbības īstenošanas trūkumiem un problēmām.

· No ekonomiskā viedokļa rīcība ES līmenī ir daudz iedarbīgāka. Pamats sadarbībai muitas jomā ir augstas drošības sakaru tīkls. Tas savieno valstu muitas pārvaldes iestādes apmēram 5000[8] savienošanas punktos. Šāds kopējais IT tīkls nodrošina to, ka nolūkā apmainīties ar jebkāda veida informāciju valsts pārvaldes iestādei jāpieslēdzas šai kopējai infrastruktūrai tikai vienreiz. Ja šāda infrastruktūra nebūtu pieejama, dalībvalstīm 26 reizes būtu jāveic pieslēgšanās, lai sazinātos ar katras dalībvalsts iekšējo sistēmu.

Atbilstīgi LES 17. pantam un kā noteikts Līgumos, Komisija programmas īstenošanas nolūkā veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas. Tādēļ programma "Muita 2020” ir atbilstoša subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem (kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā).

3.3.        Juridiskais instruments

Atbilstoši attiecīgo ietekmes novērtējumu secinājumiem ir piemēroti īstenot ES intervenci, izmantojot finansēšanas programmu. Ņemot vērā pozitīvās atsauksmes, kas saņemtas programmas „Muita 2013” starpposma izvērtēšanas laikā, Komisija iesaka turpinājuma programmu — „Muita 2020”.

Atbilstoši Komisijas likumdošanas politikai, kas pieņemta daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, nākamās finansēšanas programmas priekšlikums ir regula.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

ES finansējuma programmu pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu, kurā grozījumi izdarīti 2012. gada 6. jūlijā[9]. Saskaņā ar šo priekšlikumu šī regula par programmu „Muita 2020” ietver budžeta regulējumu EUR 548 080 000 (pašreizējās cenās) apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Programma „Muita 2020” tiks ieviesta, īstenojot tiešas centralizētas pārvaldības režīmu un prioritārā kārtā. Kopā ar ieinteresētajām personām tiek veidotas darba programmas, kurās nosaka prioritātes konkrētam laikposmam.

5.           NEOBLIGĀTI ELEMENTI

5.1.        Piezīmes par īpašiem tiesiskiem nosacījumiem

5.1.1.     I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Programmas darbības joma ir īpaši vērsta uz ES muitas savienības darbību. Tā būs pieejama dalībai dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Atbilstoši vispārējai Savienības politikai šajā jautājumā Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī varēs piedalīties šajā programmā. Visbeidzot, „ārējie eksperti” (piemēram, citu iestāžu pārstāvji, tirdzniecības, valstu un starptautisku organizāciju pārstāvji un, iespējams, citi eksperti) arī varēs piedalīties konkrētās darbībās, ja tas vajadzīgs programmas mērķu izpildei.

Programmas „Muita 2020” mērķi ir risināt konstatētās problēmas un nākamajā desmitgadē paredzamos izaicinājumus muitas jomā. Programmas vispārējais mērķis ir stiprināt iekšējo tirgu, panākot lietderīgu un efektīvu muitas savienību.

Lai sniegtu pienācīgu atbildi uz nākotnes izaicinājumiem muitas jomā Savienībā, programmai noteikts šāds konkrēts mērķis: atbalstīt muitas savienības darbību, jo īpaši ar sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to muitas iestādēm, citām kompetentajām iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem. Programmai būs šādas prioritātes:

1. atbalstīt Savienības tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu nolūkā stiprināt muitas savienības efektivitāti, lietderību un vienotību;

2. stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, veicinot legālu tirdzniecību, samazinot izmaksas atbilstības nodrošināšanai un administratīvo slogu, kā arī stiprināt aizsardzību pret negodīgu konkurenci;

3. atbalstīt muitu tās centienos aizsargāt iedzīvotājus, drošumu un drošību un vidi;

4. nodrošināt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību;

5. sekmēt muitas iestāžu efektīvu darbību, uzlabojot to administratīvo jaudu;

6. apkarot krāpšanu un veicināt konkurētspēju, drošumu un drošību, veicinot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm, citām valsts iestādēm, komersantiem un to organizācijām.

5.1.2.     II nodaļa. Atbalstāmās darbības

Darbību veidi, kas uzskatāmi par atbalstāmiem programmas finansējuma saņemšanai, ir līdzīgi pašreizējo programmu darbības veidiem, tas ir:

· kopīgas darbības zināšanu un labās prakses apmaiņai starp iesaistīto valstu muitas jomas ierēdņiem;

· Eiropas informācijas sistēmas[10], kas veicina informācijas apmaiņu un piekļuvi kopīgiem datiem;

· apmācības ar mērķi vairot muitas jomā strādājošo ierēdņu kompetenci visā Eiropā.

Konkrētu kategoriju darbībās ir ieviestas izmaiņas.

· Programma „Muita 2020” ietvers dažus jaunus kopīgo darbību rīkus:

· ekspertu komandas ir strukturēta sadarbības forma, kurā apvieno speciālas zināšanas un/vai risina konkrētus darbības jautājumus. Tās var būt izveidotas kā pastāvīgas vai nepastāvīgas komandas un var saņemt atbalstu, piemēram, tiešsaistes sadarbības pakalpojumus, administratīvo palīdzību un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmas, rīcības realizācijas un veiksmīga iznākuma atbalstīšanai;

· darbības valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai atbalstīs muitas iestādes, kas saskaras ar īpašām grūtībām, vai nu tas būtu zināšanu trūkums, speciālu zināšanu, organizatoriski vai citi trūkumi, kurus iespējams pārvarēt ar īpaši pielāgotām atbalsta darbībām, kuras sniedz pārējās valstis un/vai Komisijas ierēdņi.

· salīdzinošā novērtēšana un vadības grupas vairs nav tieši minētas kopīgo darbību uzskaitījumā, jo tās var uzskatīt par projektu grupām ar īpašu mērķi, kas attiecīgi ir vai nu labākās prakses piemēru identificēšana, lai konstatētu uzlabojumu iespējas, vai programmas pasākumu koordinēšana un vadīšana attiecīgā jomā.

· Attiecībā uz Eiropas informācijas sistēmām jaunā programma definē „Savienības elementus”, piemēram, IT aktīvus un pakalpojumus, kuri attiecas uz dažām vai visām dalībvalstīm un kuri pieder Komisijai vai kurus tā iegādājusies. Šie Savienības elementi ir aprakstīti ierosinātā tiesību akta pielikuma 2. punktā. „Valstu elementi” ir visi elementi, kuri nav „Savienības elementi”. Tos izstrādā, ievieš un darbina dalībvalstis, un tādējādi uz tiem attiecas dalībvalstu finansējums un atbildība.

Savienības elementu pārdefinēšana apskatāma, ņemot vērā IT sistēmu attīstības mainīgo praksi. Šobrīd katra dalībvalsts ir atbildīga par nacionālo sistēmu ieviešanu atbilstoši kopējām specifikācijām, tādējādi katrai sistēmai pastāv 27 izstrādes, 27 tirgotāju saskarnes, 27 attīstības grafiki, 27 ar projektu saistīti vai darbības grūtību kopumi utt. Jo īpaši ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, Komisija uzskata, ka IT sistēmu izstrāde jāveic efektīvāk.

Šādas ievirzes mērķis ir uzlabot datu konsekvenci un noteikumu lietojumu, pakāpeniski virzoties uz kopīgu IT attīstību (zināšanas, dati, IT elementi). Tādējādi tiks iegūtas uzlabotas darba metodes, piemēram, izmantojot uzņēmējdarbības procesu modelēšanu, labākas kvalitātes specifikācijas, un arī tiks iegūta lielāka standartizācija, piemēram, saskaņojot saskarnes tirgotājiem. Jaunā pieeja Savienības elementiem ierobežos neviendabīgas attīstības un izvietošanas plānu riskus. Tas arī nodrošinās papildu līdzekļus projekta noslēguma kontrolei, jo kopējie plāni nodrošina to, ka vājākais attīstības ķēdes posms nenosaka visa projekta darbības uzsākšanu.

5.1.3.     IV nodaļa. Īstenošana

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Gada darba programma kā tāda tiks pieņemta saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[11].

5.2.        Vienkāršošana

5.2.1.     Kā priekšlikums veicināja vienkāršošanu?

(a) Saskaņotība ar Finanšu regulu

Programmas priekšlikums ir pilnīgi saderīgs ar Finanšu regulu un tās īstenošanas nosacījumiem. Programmas īstenošanas galvenie finanšu instrumenti ir dotācijas un publiskais iepirkums. Programmā iestrādāti Komisijas priekšlikumā ieteiktie vienkāršošanas pasākumi Finanšu regulas pārskatīšanai, jo īpaši vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu piešķiršana. Ņemot vērā programmas ietvarā maksātās dienas naudas un ceļa izdevumu apstrādes svarīgumu, programma šajā jomā ieviesīs jaunajā Finanšu regulā piedāvātos vienkāršošanas pasākumus.

(b) Atbilstība starp programmām „Muita 2013” un „Fiscalis 2013”

Iepriekšējo muitas un Fiscalis programmu pārvaldība bija pilnībā saskaņota, par pamatu ņemot identiskus iepirkuma noteikumus un dotāciju modeļus, kopīgus pārvaldības norādījumus un uz IT balstītas sistēmas. Pārvaldības modelis ietver skaidras un vienkāršas procedūras programmas darbību organizēšanai. Komisijas programmas pārvaldības komandai palīdz programmas pārvaldības komandas dažādās muitas un nodokļu pārvaldes iestādēs, kuras dalībvalstīs darbojas kā koordinatori un pirmais kontaktpunkts attiecīgi muitas vai nodokļu jomas ierēdņiem. Šāds pārvaldības modelis ļauj īsā laikā īstenot darbības, reaģējot uz aktuālām vajadzībām, tajā pašā laikā saglabājot dažādu darbību saskaņotību. Starpposma izvērtējumā dalībvalstis ir izteikušas apmierinātību ar programmas pārvaldības modeli.

Ņemot vērā abu programmu ciešo saistību, kā arī vienkāršošanas mērķi, kas izriet no 2014.–2020. daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma[12], Komisija sākotnēji ierosināja vienotu programmu FISCUS, kas būtu turpinājums muitas un Fiscalis 2013 programmām[13]. Ievērojot dalībvalstu vienprātīgu atbalstu ierosinātās vienotās programmas sadalīšanai atsevišķās programmās, Komisija – būdama pret šo dalīšanu – izvirzīja grozītu priekšlikumu ar diviem leģislatīvajiem tekstiem attiecīgi programmai „Muita 2020" un „Fiscalis 2020”. Lai arī ir ieviesti atsevišķi teksti, saglabāt saskaņotību starp abām programmām būs Komisijas prioritāte un attiecīgi tas tiks ņemts vērā arī turpmāk, īstenojot programmas „Muita 2020” un „Fiscalis 2020”.

(c) Vai programma ņēma vērā ārpakalpojumu izmantošanu?

Tika izskatīta iespēja īstenot nākotnes programmu, izmantojot izpildaģentūru. Aģentūru varētu pilnvarot veikt uzdevumus, piemēram, izvēlēties programmas darbības, administratīvi sagatavot un uzraudzīt darbības, pārraudzīt pasākumus, dotācijas un IT sistēmu iepirkumu. Tomēr šāda izpildaģentūra nozīmētu papildu līmeni pārvaldības struktūrā, palielinot koordinēšanas un pārbaudes izmaksas, sarežģījot un pagarinot lēmumu pieņemšanu, jo tiktu papildinātas administratīvās procedūras. Tāpat tam būtu negatīva ietekme uz zinātības līmeni Komisijā un tas palielinātu risku, ka saturs tiktu sadrumstalots administratīvo aspektu ietekmē. Šis risinājums nedotu vēlamos ieguvumus uzņēmējdarbībai, un tāpēc no tā ir jāatsakās.

Alternatīvajā scenārijā tika arī izskatīts jautājums par visu attiecīgo IT darbību, izņemot CCN/CSI tīkla un ar to saistīto pakalpojumu, nodošanu valsts pārvaldes iestādēm. Šajā risinājumā pastāv ļoti augsts risks, ka pakāpeniski radīsies vajadzība veidot centralizētākas pārvaldības struktūras. Ietekme, kas rastos šī risinājuma rezultātā, būtu līdzīga programmas neturpināšanai, tādējādi tiktu apdraudēta muitas pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte un lietderība, tiktu apdraudēta muitas savienības vienotība un tādējādi vienlīdzīga attieksme pret tirgotājiem. Ņemot vērā negatīvo ietekmi uz rezultātiem un snieguma rādītājiem, arī no šī scenārija ir jāatsakās.

(d) Vai programma izmanto vispārējos IT rīkus administratīvā sloga samazināšanai finansējuma saņēmējiem un līgumslēdzējiem?

Programmas „Muita 2013” un „Fiscalis 2013” jau izmanto rīkus, lai veicinātu programmas pasākumu un saistīto izdevumu pārvaldību, izmantojot kopējo pasākumu paziņošanas rīku (ART). Tas tiks turpināts.

5.2.2.     Priekšlikuma rezultativitātes novērtējums

Programmas rezultativitāte tiks vērtēta, izmantojot ar programmas vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un prioritātēm saistītu saskanīgu snieguma, ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju kopumu un veidojot saikni ar Komisijas pārvaldības plānu. Detalizēts ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju uzskaitījums ir pieejams ietekmes novērtējumā. Komisija ir norādījusi mērķa rādītājus dažiem programmas konkrētajiem rezultātiem, citi tiks papildināti, izmantojot programmas „Muita 2013” pasākumus. Visu darba rezultātu mērķa rādītājus Komisija noteiks pirms programmas „Muita 2020” sākuma un darīs tos zināmus programmas komitejai.

5.2.3.     Vai programmas priekšlikums ir saderīgs ar vispārējo Komisijas politiku?

Programma veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, stiprinot vienoto tirgu, uzlabojot publiskā sektora ražīgumu, uzturot tehnisko progresu un inovācijas pārvaldes iestādēs un veicinot nodarbinātību. Programma atbalstīs pamatiniciatīvu par digitalizācijas programmu Eiropai[14] un pamatiniciatīvu "Jaunu prasmju un darbvietu programma"[15]. Programma atbalstīs arī Aktu par vienoto tirgu[16] un veicinās izaugsmi un inovācijas, īstenojot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pie robežas atbilstoši nesen izstrādātajai visaptverošajai IĪT stratēģijai[17]. Attiecībā uz Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzību programma atbalstīs nodevu un dažādu maksu iekasēšanu no tirdzniecības un kopīgus pūliņus apkarot krāpšanu[18]. Muitas savienība ir ES tirdzniecības politikas darbības atzars, un tāpēc programma palīdzēs īstenot divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, iekasēt nodevas, piemērot tirdzniecības pasākumus (piemēram, izcelsmes noteikumus), embargo un citus ierobežojumus atbilstoši ES tirdzniecības stratēģijai[19]. Pavisam nesen muitai tika iesaistīta arī vides aizsardzībā (cita starpā, saistībā ar atkritumu nelegālu eksportu, ķīmiskiem produktiem un ozona slāni noārdošām vielām, mežu nelegālu apsaimniekošanu un CITES konvenciju). Visbeidzot, muitas rīcība un muitas, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība dod aizvien lielāku ieguldījumu ES iekšējā drošībā, kā tas atspoguļots iekšējās drošības stratēģijā[20] un Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[21].

2011/0341/a (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam („Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Muitas daudzgadu rīcības programma, kura ir spēkā līdz 2014. gadam, ir devusi ievērojamu ieguldījumu muitas iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Daudzas darbības muitas jomā ir ar pārrobežu raksturu, tajās iesaistītas un tās skar visas 27 dalībvalstis, tādēļ dalībvalstis katra atsevišķi tās nespēj efektīvi un lietderīgi realizēt. Programma „Muita 2020”, ko īsteno Komisija, dalībvalstīm sadarbības pasākumu veidošanai nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir rentablāk nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt šīs programmas turpināšanu, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā.

(2)       Paredzams, ka programmas darbības, t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kopīgas darbības muitas jomas ierēdņiem un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[22] īstenošanu. Nodrošinot regulējumu darbībām, kuru mērķis ir padarīt efektīvākas muitas iestādes, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un veicināt Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību, programma aktīvi stiprinās muitas savienības darbību.

(3)       Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un apvienošanās procesu, dalībai programmā būtu jābūt iespējamai pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas[23] partnervalstīm, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas sadarbspēju, programma turpina nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt ārējos ekspertus, piemēram, trešo valstu ierēdņus, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai komersantus. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide Augstā pārstāvja un priekšsēdētāja vietnieka pakļautībā var sekmēt politikas koordinēšanu un saskanību jomā, kas ir ES ārējo stratēģiju un darbību būtisks elements, gan uz divpusējiem, gan daudzpusējiem pamatiem.

(4)       Veidojot programmas mērķus, ir ņemtas vērā muitas nozarei nākamajā desmitgadē aktuālās problēmas un izaicinājumi. Programmai būtu jāturpina darboties tādās svarīgās jomās kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana muitas un ar to saistītās nozarēs. Turklāt programmas interešu centrā būs Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzība, drošības un drošuma aizsardzība, tirdzniecības sekmēšana, cita starpā ar kopīgiem pūliņiem krāpšanas apkarošanā, un muitas iestāžu administratīvās jaudas palielināšana.

(5)       Līdz 2014. gadam izmantotie programmas rīki ir atzīti par piemērotiem, un tāpēc tie ir saglabāti. Ņemot vērā nepieciešamību pēc strukturētākas sadarbības, ir pievienoti papildu rīki, proti, ekspertu komandas, ko veido Savienības un valstu speciālisti kopīgai uzdevumu veikšanai konkrētās jomās, un valsts pārvaldes administratīvās jaudas stiprināšanas pasākumi, kas varētu nodrošināt specializētu palīdzību tām iesaistītajām valstīm, kam nepieciešama administratīvās jaudas stiprināšana.

(6)       Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga loma muitas sistēmu pastiprināšanai Savienībā, un tādēļ tās arī turpmāk tiks finansētas programmas ietvarā. Turklāt būtu jābūt iespējamam programmā ietvert jaunas ar muitu un nodokļiem saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas informācijas sistēmām vajadzētu būt veidotām, cik vien iespējams balstoties uz kopīgiem attīstības modeļiem un IT arhitektūru.

(7)       Cilvēku kompetenci veidojoši pasākumi, ko organizē kopēju apmācību veidā, arī būtu jāīsteno, izmantojot programmu. Muitas jomas ierēdņiem nepieciešams radīt un uzlabot savas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai darbotos Savienības vajadzību labā. Programmai jābūt būtiskai cilvēku spēju stiprināšanā, īstenojot pastiprinātu apmācību atbalstu muitas jomas ierēdņiem, kā arī komersantiem. Šajā nolūkā pašreizējā Savienības kopējo apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, būtu jāattīsta par daudzšķautņainu apmācības atbalsta programmu Savienībai.

(8)       Programmas darbības laiks jānosaka uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes xxx Regulā (ES) Nr. xxx, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[24].

(9)       Visam programmas laikam jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts [17.] punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu XX/YY/201Z nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību.

(10)     Atbilstoši Komisijas apņēmībai, kas pausta tās paziņojumā par 2010. gada budžeta pārskatīšanu[25], saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās programmas darbības atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu. Programmas darbībām jānodrošina Savienības resursu izmantošanas saskaņotība, atbalstot muitas savienības darbību.

(11)     Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas finanšu īstenošanai, pieņem saskaņā ar Padomes xxx Regulu (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx par Finanšu regulu, kas piemērojama vispārējam Eiropas Kopienu budžetam, un ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx īstenošanai (jāpievieno atsauces uz jauno Finanšu regulu un īstenošanas aktu).

(12)     Savienības finanšu intereses jāaizstāv, izmantojot atbilstošus pasākumus visā izdevumu ciklā, cita starpā īstenojot nelikumību novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot sodus.

(13)     Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[26].

(14)     Veicamo pasākumu mērķus — izveidot daudzgadu programmu muitas savienības darbības uzlabošanai — dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, jo tās nevar efektīvi īstenot sadarbību un koordinēšanu, kas nepieciešama programmas īstenošanai, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)     Programmas īstenošanā Komisijai palīdz programmas „Muita 2020” komiteja.

(16)     Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs šīs regulas kontekstā un dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu publisku neatkarīgu iestāžu pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Personas datu apstrādi, ko veic Komisija šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(17)     Ar šo regulu būtu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 624/2007/EK, ar ko izveido muitas rīcības programmu Kopienā (Muita 2013)[27]. Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. pants Priekšmets

1.           Ar šo tiek izveidota daudzgadu rīcības programma „Muita 2020” (turpmāk „programma”), lai atbalstītu muitas savienības darbību.

2.           Programma ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā izmantotās definīcijas ir šādas:

(1) „muitas iestādes” ir iestādes, kas atbildīgas par muitas noteikumu piemērošanu;

(2) „ārējie eksperti” ir

(a) valdības iestāžu pārstāvji, tostarp no valstīm, kas nepiedalās programmā saskaņā ar 3. panta 2. punkta 1) un 2) apakšpunktu,

(b) komersanti un to organizācijas,

(c) starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji.

3. pants Dalība programmā

1.           Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, ar nosacījumu, ka konstatējama atbilstība minētajā punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

2.           Dalība programmā ir iespējama šādām valstīm:

(1) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas pakļaujas pirmsiestāšanās stratēģijai saskaņā ar galvenajiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

(2) Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis, ar nosacījumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim. Attiecīgās partnervalstis piedalās programmā saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ar šīm valstīm, ņemot vērā pamatnolīgumus, kas attiecas uz to piedalīšanos Savienības programmās.

4. pants Dalība programmas darbībās

Ārējus ekspertus var uzaicināt piedalīties atsevišķās programmas organizētajās darbībās, kad vien tas ir lietderīgi 5. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Šos ekspertus atlasa Komisija, ņemot vērā viņu prasmes, pieredzi un zināšanas, kas atbilst konkrētajām darbībām.

5. pants Vispārīgais mērķis un konkrētais mērķis

1.           Programmas vispārīgais mērķis ir stiprināt iekšējo tirgu, panākot lietderīgu un efektīvu muitas savienību.

2.           Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt muitas savienības darbību, jo īpaši īstenojot iesaistīto valstu, to muitas iestāžu un citu kompetento iestāžu, to ierēdņu un ārējo ekspertu sadarbību.

3.           Šā mērķa izpildi vērtē, izmantojot šādus rādītājus:

(1) pieejams vienots saziņas tīkls Eiropas informācijas sistēmām;

(2) programmas darbību dalībnieku un programmas izmantotāju atsauksmes.

6. pants Prioritātes

Programmas prioritātes ir šādas:

(1) atbalstīt Savienības tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu nolūkā stiprināt muitas savienības efektivitāti, lietderību un vienotību;

(2) stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, veicinot legālu tirdzniecību, samazinot izmaksas atbilstības nodrošināšanai un administratīvo slogu, kā arī stiprināt aizsardzību pret negodīgu konkurenci;

(3) atbalstīt muitu tās centienos aizsargāt iedzīvotājus, drošumu un drošību un vidi;

(4) nodrošināt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību;

(5) sekmēt muitas iestāžu efektīvu darbību, uzlabojot to administratīvo jaudu;

(6) apkarot krāpšanu un veicināt konkurētspēju, drošumu un drošību, veicinot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm, citām valsts iestādēm, komersantiem un to organizācijām.

II nodaļa Atbalstāmās darbības

7. pants Atbalstāmās darbības

Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 14. pantā minētajā gada darba programmā, programma sniedz finansiālu atbalstu šādiem darbības veidiem:

(1) kopīgas darbības:

(a) semināri un darbsemināri;

(b) projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš definētu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu;

(c) darba vizītes, ko organizē iesaistītās valstis vai trešā valsts, lai ļautu tās ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas muitas jautājumos; darba vizītēm, ko organizē trešās valstīs, programmas attiecināmās izmaksas ir tikai ceļa izdevumi un uzturs (uzturēšanās un dienas nauda);

(d) uzraudzības pasākumi, ko īsteno Komisijas un iesaistīto valstu ierēdņu kopīgās komandas, lai analizētu muitas prakses, noteiktu grūtības īstenošanas noteikumos un, nepieciešamības gadījumā, izteiktu ieteikumus savienības noteikumu un darba metožu pielāgošanai;

(e) ekspertu komandas, kuras ir strukturēta sadarbības forma, ir izveidotas kā pastāvīgas vai nepastāvīgas komandas, kurās apkopo speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētos domēnos vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

(f) valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalstošās darbības;

(g) pētījumi;

(h) komunikācijas projekti;

(i) citi pasākumi 5. un 6. pantā izklāstītā konkrētā mērķa un prioritāšu atbalstam;

(2) IT kapacitātes stiprināšana: pielikuma 1. punktā izklāstīto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole, kā arī jaunas Eiropas informācijas sistēmas, kas izveidotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem;

(3) cilvēku kompetences veidošana: kopīgas apmācību darbības, lai atbalstītu nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz muitu.

8. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi kopīgām darbībām

1.           Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgās darbībās tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstošu profilu un kvalifikāciju.

2.           Iesaistītās valstis veic visus nepieciešamos pasākumus kopīgo darbību īstenošanai, jo īpaši, uzlabojot informētību par šīm darbībām un nodrošinot optimālu to radīto rezultātu izmantošanu.

9. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi Eiropas informācijas sistēmām

1.           Komisija un iesaistītās valstis nodrošina pielikuma 1. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, darbību un pienācīgu uzturēšanu.

2.           Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē tos pielikuma 1. un 2. punktā minēto sistēmu Savienības un ārpussavienības elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju saderību un pastāvīgus uzlabojumus.

10. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi kopējai apmācībai

1.           Iesaistītās valstis, ja iespējams, savās valstu apmācības programmās integrē kopīgi izstrādāto apmācību saturu, tostarp e-apmācības moduļus, apmācības programmas un standartus, par kuriem panākta kopīga vienošanās.

2.           Iesaistītās valstis nodrošina saviem ierēdņiem sākotnēju un turpmāku apmācību, kas vajadzīgas, lai iegūtu vispārējas profesionālās prasmes un zināšanas saskaņā ar apmācības programmām.

3.           Iesaistītās valstis atbalsta valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā.

III nodaļa Finanšu shēma

11. pants Finanšu shēma

1.           Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 548 080 000 (pašreizējās cenās).

2.           No programmas finansējuma piešķīruma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuros uzsvars likts uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kādi rodas Komisijai programmas pārvaldīšanas laikā.

12. pants Intervences veidi

1.           Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2.           Savienības finansiāls atbalsts 7. pantā izklāstītajām darbībām tiek īstenots kā:

(1) dotācijas;

(2) publiskā iepirkuma līgumi;

(3) regulas 4. pantā minēto ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšana.

3.           Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attaisnotajiem izdevumiem, ja tie ir ceļa un uzturēšanās izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudas. Likmi piemēro visām atbalstāmajām darbībām, bet to nepiemēro ekspertu komandām. Ja šīm darbībām nepieciešama dotāciju piešķiršana, šai atbalstāmo darbību kategorijai piemērojamo līdzfinansēšanas likmi nosaka gada darba programmās.

13. pants Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, nodrošinot, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju, izmantojot dokumentus un to veicot uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu saskaņā ar šo programmu.

3.           Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu vai līgumu attiecībā uz Savienības finansējumu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes uz vietas un apskates atbilstoši noteikumiem un kārtībai, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[28].

IV nodaļa Īstenošanas pilnvaras

14. pants Darba programma

1.           Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmas, kurās nosaka sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un kopsummu. Tajās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katram darbības veidam piešķirto finansējuma apjomu un provizorisku īstenošanas grafiku. Dotāciju piešķiršanai darba programmās norāda prioritātes, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Sagatavojot gada darba programmu, Komisija ņem vērā kopējo nostāju attiecībā uz muitas politiku. Šo nostāju regulāri pārskata un izveido Komisijas un dalībvalstu partnerībā muitas politikas grupā, kuras sastāvā ir dalībvalstu muitas pārvaldes iestāžu vadītāji vai to pārstāvji un Komisija.

Komisija regulāri informē muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz programmas īstenošanu.

15. pants Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V nodaļa Uzraudzība un novērtēšana

16. pants Programmas darbību uzraudzība

Sadarbojoties ar iesaistītajām valstīm, Komisija uzrauga programmu un tās darbības, lai pārraudzītu veikto darbību īstenošanu.

17. pants Novērtēšana

1.           Komisija nodrošina programmas starpposma un noslēguma novērtēšanu, ņemot vērā 2. un 3. punktā minētos aspektus. Rezultātus iestrādā lēmumos par iespējamiem nākamo programmu atjauninājumiem, grozījumiem vai apturēšanu. Šos novērtējumus veic neatkarīgs ārējs vērtētājs.

2.           Komisija sagatavo starpposma novērtēšanas ziņojumu par programmas darbību mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas pievienoto vērtību Eiropai ne vēlāk kā 2018. gada vidū. Turklāt ziņojumā ietver informāciju par vienkāršošanu, turpmāku programmas mērķu būtiskumu, kā arī programmas devumu Savienības prioritāšu labā, īstenojot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

3.           Ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām Komisija sagatavo noslēguma novērtēšanas ziņojumu par 2. punktā minētajiem aspektiem, kā arī par programmas ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

4.           Iesaistītās valstis pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz visus datus un informāciju, kas nepieciešama Komisijas starpposma un noslēguma novērtēšanas ziņojumu sagatavošanai.

VI nodaļa Nobeiguma noteikumi

18. pants Atcelšana

Lēmumu Nr. 624/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar minēto lēmumu, līdz to izpildīšanai.

19. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Eiropas informācijas sistēmas un to Savienības elementi

1.           Eiropas informācijas sistēmas ir šādas:

(1) kopējais sakaru tīkls/ kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI - CCN2), CCN mail3, CSI tilts, http tilts, CCN LDAP un saistītie rīki, CCN tīmekļa portāls, CCN uzraudzība;

(2) atbalsta sistēmas, konkrēti — lietojumkonfigurācijas rīks CNN, pasākumu paziņošanas rīks (ART2), Taxud tiešsaistes projektu elektroniskā pārvaldība (TEMPO), pakalpojumu pārvaldības rīks (SMT), lietotāju pārvaldības sistēma (UM), BPM sistēma, pieejamības infopanelis un AvDB, IT pakalpojumu pārvaldības portāls, direktorijs un lietotāju piekļuves pārvaldība;

(3) programmas informācijas un sakaru telpa (PICS).

(4) muitas pārvadājumu sistēmas, jo īpaši (jaunā) datorizētā tranzīta sistēma ((N)CTS), NCTS TIR Krievijai, eksporta kontroles sistēma (EKS) un importa kontroles sistēma (IKS); šīs sistēmas atbalsta šādas lietojumprogrammas/elementus: sistēma datu apmaiņai ar trešām valstīm (SPEED tilts), SPEED Edifact Converter Node (SPEED-ECN), standarta SPEED testa lietojumprogramma (SSTA), standarta tranzīta testa lietojumprogramma (STTA), tranzīta testa lietojumprogramma (TTA), centrālie pakalpojumu/atsauces dati (CSRD2), centrālā pakalpojumu/pārvaldības informācijas sistēma (CS/MIS);

(5) Kopienas riska pārvaldības sistēma (CRMS), kas aptver riska informācijas formas (RIF) un kopējo profilu CPCA funkcionālos domēnus;

(6) komersantu sistēma (EOS), kurā ietverta komersantu reģistrācija un identifikācija (EORI), atzītie komersanti (AEO), regulārie kravas pārvadājumu pakalpojumi (RSS) un savstarpējā atzīšana ar partnervalstu funkcionālajiem domēniem. Šīs sistēmas atbalsta elements ir vispārējais tīkla dienests (Generic Web Service);

(7) tarifu sistēma (TARIC3), kas ir atsauces datu sistēma citām lietojumprogrammām, piemēram, kvotu pārvaldības sistēmai (QUOTA2), uzraudzības pārvaldības un monitoringa sistēma (SURV2), Eiropas saistošā tarifa informācijas sistēma (EBTI3), Eiropas Ķīmisko vielu saraksts muitas vajadzībām (ECICS2). Kombinētā nomenklatūra (KN) un informācijas sistēma par atliktajiem nodokļu maksājumiem (Suspensions) apstrādā juridisko informāciju ar tiešu saikni uz tarifu sistēmu;

(8) lietojumprogrammas kontroles nolūkos, jo īpaši zīmogu un veidlapu paraugu datubāze (SMS) un pārstrādes procedūru informācijas sistēma (ISPP);

(9) viltošanas un pirātisma apkarošanas sistēma (COPIS);

(10) datu izplatīšanas sistēma (DDS2), ar ko pārvalda visu informāciju, kas ir publiski pieejama, izmantojot internetu;

(11) krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS).

2.           Eiropas informācijas sistēmas Savienības elementi ir:

(1) IT aktīvi, piemēram, sistēmu tehniskais nodrošinājums, programmnodrošinājums un tīkla savienojumi, tostarp ar tiem saistīto datu infrastruktūra;

(2) IT pakalpojumi, kas nepieciešami sistēmu izstrādes, uzturēšanas, atjaunināšanas un darbības atbalstam;

(3) jebkurš cits elements, kuru efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā Komisija nosaka par kopīgu iesaistītajām valstīm.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Muita 2020) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[29]

1404 Muitas politika

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[30]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ierosinātā programma veicinās „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[31] īstenošanu, 1) stiprinot vienotā tirgus darbību, 2) nodrošinot regulējumu atbalsta darbībām, kas uzlabo publiskā sektora ražīgumu, un 3) veicinot tehnisko progresu un inovācijas valstu un Eiropas muitas pārvaldes iestādēs.

Muitas savienība ir iekšējā tirgus pamatā. Preču iekšējais tirgus bez robežām attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes valstis ir trešās valstis, pieprasa, lai, ievedot Savienībā vai laižot brīvā apgrozībā, tās atbilstu formalitātēm un citām prasībām, pēc tam tās var brīvi pārvietot ES robežās. Muita atbalsta godīgu, konkurētspējīgu iekšējā tirgus nosacījumu attīstību, piemērojot vienotus noteikumus un regulējumu. Tā atbalsta izaugsmi un inovācijas iekšējā tirgū, piemēram, īstenojot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pie robežas (skatīt arī Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu[32] un jauno IĪT stratēģiju vienotajā tirgū, ko nesen pieņēmusi Komisija). Atsauksmes uz neseno sabiedrisko apspriešanu[33] par iekšējā tirgus nākotni atspoguļo ražošanas apvienību lielās cerības attiecībā uz turpmāku ES rīcību krāpšanas un pirātisma apkarošanas jomā. Kā apstiprina statistika par muitas darbībām attiecībā uz IĪT[34], muitai ir fundamentāla loma IĪT efektivitātes nostiprināšanā. Turklāt programma atbalstīs daudzus un dažādus politikas pasākumus muitas savienības regulējumā. Piemēram, ES un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība, iekasējot nodevas un dažādas maksas un nodokļus no tirdzniecības un sadarbojoties krāpšanas apkarošanā. 2010. gadā apmēram 12,3 % (EUR 15,7 miljardi) no ES budžeta atbilda tradicionālajiem pašu resursiem[35]. Muitas savienība ir ES tirdzniecības politikas darbības atzars, ar kuru īsteno divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, iekasē nodevas, piemēro tirdzniecības pasākumus (piemēram, izcelsmes noteikumus), embargo un citus ierobežojumus. 2010. gada novembrī publicētais paziņojums „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises — Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa”[36] izceļ muitas starptautiskās sadarbības nozīmi saskaņā ar divpusējiem līgumiem un Pasaules Muitas organizācijā. Paziņojumā uzsvērts, ka efektīvas muitas procedūras samazina izmaksas atbilstības nodrošināšanai, atvieglina likumīgu tirdzniecību un palīdz novērst arvien pieaugošos drošības un drošuma riskus un IĪT pārkāpumus.

Muitas savienības loma ES iekšējās drošības veicināšanā ir kļuvusi aizvien svarīgāka, un tā turpinās palielināties, kā parādīts iekšējās drošības stratēģijas rīcības plānā[37] un Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[38]. Turklāt muitas rīcība un muitas, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība sekmē globālos drošības mērķus, piemēram, cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, organizētu pārrobežu noziedzību un terorismu.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Attiecīgā ABB darbība ir muitas politika (1404). Programmas konkrētais mērķis būs šāds:

atbalstīt muitas savienības darbību, jo īpaši ar sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to muitas iestādēm, citām kompetentajām iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

No muitas viedokļa dalībvalstis, uzticot pilnvaras ES — muitas savienība ir ekskluzīva ES kompetence —, ipso facto piekrita, ka darbības muitas jomā var labāk īstenot ES līmenī. Tomēr ES tiesiskais regulējums pats par sevi nenodrošina pienācīgu muitas savienības darbību. Lai nodrošinātu ES muitas tiesību aktu konverģenci un saskaņotu piemērošanu, saskaņā ar muitas programmu ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi, lai attiecībā uz tirgotājiem, krāpšanas novēršanu un tiesiskām saistībām pieeja būtu vienāda.

Turklāt daudzas darbības muitas jomā ir pārrobežu darbības, kurās iesaistītas un kuras ietekmē visas 27 dalībvalstis, un tādēļ atsevišķās dalībvalstis tās nevar efektīvi īstenot. ES rīcība ir nepieciešama, lai uzsvērtu muitas darba Eiropas dimensiju, lai izvairītos no iekšējā tirgus kropļojumiem un atbalstītu efektīvu ES robežu aizsardzību.

Solidaritāte un kopīga atbildība ir muitas savienības finansēšanas pamatprincipi. Situācijas, kurās nepieciešamība veikt efektīvus pasākumus pārsniedz konkrētās dalībvalsts spēju nodrošināt šos pasākumus, ir kaitējošas savienībai kopumā. ES intervence ir nepieciešama ES publiskā labuma saglabāšanai, ja ES „pieprasījumu” (piemēram, attiecībā uz drošību) nevar atbilstīgi apmierināt ar noteiktas dalībvalsts „piedāvājumu”. Šādos gadījumos ES darbība izpaužas kā kopīgs finansējums tehniskās kapacitātes stiprināšanai, lai īstenotu efektīvas kontroles „pieprasījumu”, neskatoties uz konkrēto dalībvalstu ierobežoto „piedāvājumu”.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Programmas aktivitāšu uzraudzība tiks veikta, lai nodrošinātu, ka programmas īstenošanas noteikumi un kārtība tiek piemēroti pienācīgi, un pārbaudītu, vai programma veiksmīgi sasniedz tai paredzētos mērķus. Tiks īstenota uzraudzības kārtība, tostarp: intervences loģika, visaptverošs rādītāju kopums, vērtēšanas metodes, datu vākšanas plāns, skaidrs un strukturēts ziņošanas un uzraudzības process un starpposma un noslēguma novērtējums.

Programmas rezultativitāte tiks vērtēta, izmantojot ar programmas vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un prioritātēm saistītu saskanīgu snieguma, ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju kopumu un veidojot saikni ar Komisijas pārvaldības plānu. Detalizēts ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju uzskaitījums ir pieejams ietekmes novērtējumā. TAXUD ĢD ir norādījis mērķa rādītājus dažiem programmas darba rezultātiem. Dažiem citiem tas pagaidām vēl nav iespējams. Tiem mērķa rādītājus TAXUD ĢD noteiks pirms programmas „Muita 2020” sākuma un iesniegs programmas komitejai apstiprināšanai gada darba programmas procedūras ietvaros.

Vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem vērtējuma kritērijs cita starpā būs vienota saziņas tīkla pieejamība Eiropas informācijas sistēmām, un rādītājs, kas jāsasniedz, ir 97 % pieejamība.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikums veicina stratēģijas „Eiropa 2020” un dažādu citu Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā noteikts 1.4.1. nodaļā.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ir izdevīgāk uzsākt darbības Savienības līmenī, nevis 27 dalībvalstu līmenī, kā sīkāk aprakstīts paskaidrojuma raksta 3.2. nodaļā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

No ekonomiskā viedokļa rīcība ES līmenī ir daudz iedarbīgāka. Pamats sadarbībai muitas jomā ir augstas drošības sakaru tīkls, kas darbojas kopš pirmajām muitas sadarbības programmām 90. gadu sākumā. Tas savieno valstu muitas pārvaldes iestādes apmēram 5000 savienošanas punktos[39]. Šāds kopējais IT tīkls nodrošina to, ka nolūkā apmainīties ar jebkāda veida informāciju valsts pārvaldes iestādei jāpieslēdzas šai kopējai infrastruktūrai tikai vienreiz. Ja šāda infrastruktūra nebūtu pieejama, muitas pārvaldes iestādēm dalībvalstīs 26 reizes būtu jāveic pieslēgšanās, lai sazinātos ar katras dalībvalsts iekšējo sistēmu.

Citi programmas stūrakmeņi ir pasākumi, kas apvieno muitas jomas ierēdņus labāko prakšu apmaiņas nolūkā, lai mācītos cits no cita, analizētu problēmu vai, piemēram, sagatavotu vadlīnijas. Ja dalībvalstīm būtu bijis jāmācās citai no citas, izstrādājot pašām savas darbības ārpus programmas ietvara, tās visas būtu izstrādājušas katra savu rīku kopumu un darbības veidus. Aktivitāšu sinerģija būtu zaudēta, un kopējās darbības netiktu sistemātiski īstenotas 27 dalībvalstu līmenī. Daudz efektīvāk ir darboties, ja Komisija ar programmas atbalstu rīkojas kā darbību starpnieks starp iesaistītajām valstīm.

Vēl viena svarīga pievienotā vērtība ir netaustāma rakstura. Programma ir bijusi noderīga, radot starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju kopīgas intereses sajūtu, veicinot savstarpējo uzticēšanos un radot sadarbības garu muitas jomā.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Programmu “Fiscalis 2020” un “Muita 2020”pārvaldība iespēju robežās tiks saskaņota. Abām programmām ir kopīgs tīkls Eiropas IT sistēmu ieviešanai, kopīga platforma sadarbībai tiešsaistē (PICS) un kopīgs pasākumu paziņošanas rīks (ART2). Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai piemērotā metodoloģija arī ir kopīga abām programmām.

Viens no politikas scenārijiem, kas izstrādāts muitas jomā, paredz finansiāli atbalstīt dalībvalstu muitas iestādes, iegādājoties aprīkojumu un stiprinot to tehnisko kapacitāti. Tā vietā, lai šim nolūkam izstrādātu finanšu shēmu programmas „Muita 2020” ietvaros, dalībvalstis šīs vajadzības atbalsta saņemšanai var vērsties citās programmās, tostarp reģionālajos struktūrfondos.

Iekšlietu ģenerāldirektorāta programmu „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” (ISEC) un „Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to un citu ar drošību saistītu risku seku pārvarēšana” (CIPS) starpposma novērtējumā[40] norādīts, ka programmas „Muita un Fiscalis 2013” pārvaldības modelis „piedāvā vispievilcīgāko perspektīvu ISEC/CIPS pārvaldībai, jo tā ļauj tieši un elastīgi reaģēt uz darbības nepieciešamību”.

Eiropas IT sistēmu pamatā ir CCN/CSI tīkls, kuru informācijas apmaiņai (un uzglabāšanai) par nelikumībām un krāpšanu izmanto arī OLAF. Šajā nolūkā abi ĢD iegūst no apjomradītiem ietaupījumiem.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

– X  Finanšu ietekme 2014.–2023. gadā (no 2021. līdz 2023. gadam — tikai maksājumu apropriācijām).

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[41]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot

¨         izpildaģentūrām;

¨         Kopienu izveidotām struktūrām[42];

¨         valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus;

¨         personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē.

¨ Kopīga pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

/

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus

Programmas aktivitāšu uzraudzība tiks veikta, lai nodrošinātu, ka programmas īstenošanas noteikumi un kārtība tiek piemēroti pienācīgi. Kopīgu darbību priekšlikumi tiek pastāvīgi uzraudzīti, izmantojot tiešsaistes datubāzi, pasākumu paziņošanas rīku (ART2), kurš ietver priekšlikumus un to atbilstīgos pasākumus. Tas pats rīks ļauj šīs programmas ietvaros izsniegto dotāciju saņēmējiem, tas ir, dalībvalstu muitas pārvaldes iestādēm, tiešsaistē ziņot par izdevumiem, kas finansēti no dotācijām, lai piedalītos kopīgajās darbībās. Katru gadu dalībvalstīm jāsūta Komisijai finanšu ziņojums, izmantojot pasākumu paziņošanas rīku.

Attiecībā uz IT un apmācību kapacitātes stiprināšanas darbībām, kuras tiek finansētas, izmantojot iepirkumu, piemēro standarta ziņošanas un uzraudzības noteikumus.

Programma tiks vērtēta divreiz. Starpposma novērtējuma rezultāti būs pieejami ap 2018. gada vidu, bet programmas noslēguma novērtējums — ap 2021. gada beigām. Dalībvalstis kā galvenās programmas atbalsta saņēmējas veiks svarīgu datu apkopošanas daļu, vai nu nodrošinot informāciju atsevišķo rīku līmenī (galvenokārt izmantojot ART2), vai plašākā programmas ietekmes mērogā (vai nu piedaloties uztveres vērtēšanas pasākumos, vai sagatavojot ziņojumus).

Līdz šim esošo programmu izvērtēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta galvenajām programmā iesaistītajām personām, tas ir, muitas iestādēm un to ekspertiem, kuri ir programmas mērķauditorija. Ņemot vērā nozīmību konsultācijām par programmas ietekmi uz ieinteresētajām personām, kas programmai ir „ārējas” (piemēram, komersanti), un to, kādā mērā šīs personas ir ieguvējas, piemēram, no labākas muitas pārvaldes iestāžu sadarbības, šī netiešās ietekmes dimensija tiks iekļauta turpmākajos programmas novērtējumos.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Potenciālie dotāciju īstenošanas riski ir saistīti ar šādām situācijām:

– dotāciju līguma, kas parakstīts ar dalībvalstu un kandidātvalstu konsorciju, nepareiza īstenošana; riska līmenis tiek uzskatīts par zemu, jo programmas atbalsta saņēmēji ir iesaistīto valstu valsts pārvaldes iestādes;

– dalībvalstis deklarē izdevumus par darbībām, kas programmā nav apstiprinātas;

– dalībvalstis deklarē vienus un tos pašus izdevumus divreiz;

Potenciālie riski saskaņā ar programmu noslēgto iepirkuma līgumu īstenošanai ir saistīti ar šādām situācijām:

– netiek ievēroti iepirkuma noteikumi;

– tiek apmaksāti rēķini par neesošu galaproduktu.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Piemērotās kontroles stratēģijas galvenie elementi ir šādi:

1. Visām izdevumu jomām kopīga finanšu kontrole:

Ex-ante saistību pārbaude

Visu saistību TAXUD ĢD pārbaudi veic Cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Līdz ar to ex-ante pārbaude tiek veikta 100 % piešķirtajām summām. Šī procedūra nodrošina augsta līmeņa pārliecību par darījumu legalitāti un likumību.

Ex-ante maksājumu pārbaude

Visiem maksājumiem veic ex-ante pārbaudes saskaņā ar finanšu noteikumiem un pastāvošo kārtību. Šo padziļināto pārbaudi veic finanšu verificētājs un kredītrīkotājs.

Turklāt vismaz viens maksājums (no visām izdevumu kategorijām) nedēļā tiek izlases kārtā izvēlēts padziļinātai ex-ante pārbaudei, kuru veic Cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Attiecība uz segumu nav noteikts mērķis, jo šādas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt maksājumus „izlases veidā”, lai pārbaudītu, vai visi maksājumi tiek sagatavoti atbilstīgi prasībām. Atlikušie maksājumi katru dienu tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām deklarācijas

Visi kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām paraksta deklarāciju, apstiprinot gada pasākumu ziņojumu par konkrēto gadu. Šīs deklarācijas attiecas uz darbībām programmas ietvarā. Kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām deklarē, ka darbības, kas saistītas ar budžeta izpildi, ir veiktas saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, ka spēkā esošās pārvaldības un kontroles sistēmas sniedz pietiekamu pārliecību par darījumu legalitāti un likumību, ka ar šīm darbībām saistītie riski ir pienācīgi identificēti, paziņoti un ka ir īstenoti to novēršanas pasākumi.

2. Papildpārbaudes iepirkuma līgumiem:

Piemēro Finanšu regulā definēto publiskā iepirkuma kontroles procedūras. Ikviens valsts iepirkuma līgums tiek noslēgts, ievērojot Komisijas dienestu noteiktu pārbaudes procedūru attiecībā uz maksājumiem, ņemot vērā līgumiskās saistības un pareizu finanšu un vispārīgo pārvaldību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.). Tiek izstrādāti sīki atsauces nosacījumi, un tie veido katra konkrētā līguma pamatu. Pieņemšanas process notiek, strikti ievērojot TAXUD TEMPO metodoloģiju: tiek izskatīti sasniedzamie rezultāti, nepieciešamības gadījumā — koriģēti un visbeidzot pilnībā apstiprināti (vai noraidīti). Nevienu rēķinu nevar apmaksāt, ja tam nav „apstiprinājuma vēstules”.

Piegādājamo galarezultātu pasūtīšana un pieņemšana attiecas arī uz aktīvu pārvaldību. Katrs aktīvs tiek pasūtīts un attiecīgi pieņemts, un iereģistrēts Eiropas Komisijas vienotajā IT rīkā (ABAC assets) pēc tā iegādes vērtības. Nolietojums tiek aprēķināts automātiski, pamatojoties uz Komisijas grāmatvedības noteikumiem.

Publiskā iepirkuma tehniskā pārbaude

TAXUD ĢD veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga līgumslēdzēju darbību un sniegtos pakalpojumus. Tas regulāri veic arī savu līgumslēdzēju kvalitātes un drošības pārbaudes. Kvalitātes pārbaudē tiek pārbaudīta līgumslēdzēja reālo procesu atbilstība to kvalitātes plānos definētajiem noteikumiem un procedūrām. Drošības pārbaužu uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem procesiem, procedūrām un struktūru.

Ex-post administratīvā kontrole gan darbības, gan finanšu aspektā

Katra līguma beigās pirms lietas formālas slēgšanas to pilnībā pārbauda gan operatīvās darbības, gan finanšu nodaļas.

3. Papildpārbaudes dotācijām:

Programmas atbalsta saņēmēju (muitas pārvaldes iestādes dalībvalstīs un kandidātvalstīs) parakstītajos dotāciju līgumos definē nosacījumus, ko piemēro tādu pasākumu finansēšanai, uz ko attiecas dotācija, tostarp nodaļu par kontroles metodēm. Visas iesaistīto valstu pārvaldes iestādes ir apņēmušās ievērot Komisijas finanšu un administratīvos noteikumus attiecībā uz izdevumiem.

Pasākumi, kuru dalību dotāciju saņēmēji var finansēt no dotācijām, ir noteikti tiešsaistes datubāzē (ART2 — pasākumu paziņošanas rīks). Dalībvalstis ziņo par saviem tēriņiem tajā pašā datubāzē, kurā ir liels skaits iestrādātu kontroļu kļūdu skaita samazināšanai. Piemēram, dalībvalstis var ziņot tikai par izdevumiem tādām darbībām, uz kurām tās bijušas aicinātas, un to var darīt tikai vienreiz.

Papildus kontrolēm, kas ir iestrādātas ziņošanas sistēmā, TAXUD ĢD veic dokumentu paraugu kontroli un pārbaudes uz vietas. Šīs kontroles veic kā ex-post kontroles, un to pamatā ir uz risku balstīta paraugu pārbaude.

Šī kontroles stratēģija ļauj iespējami ierobežot dotāciju saņēmēju administratīvo slogu, un tas notiek proporcionāli piešķirtajam budžetam un saskatāmajiem riskiem.

Vienkāršošanas pasākumu ietekme, piemēram, reālo izmaksu aizstāšana ar vienreizējām summām, budžeta ieguvumu ziņā ir margināla. Galvenais ieguvums būs lietderīguma ziņā un samazināts administratīvais slogs gan dalībvalstīm, gan Komisijai.

4. Kontroles pasākumu izmaksas un ieguvumi

Izveidotās kontroles ļauj TAXUD ĢD būt pietiekami pārliecinātam par izdevumu kvalitāti un likumību un samazināt neatbilstības risku. Novērtējums tiek veikts trešajā līmenī[43] kopīgām darbībām un ceturtajā līmenī[44] publiskā iepirkuma līgumiem. Iepriekšminēto kontroles stratēģijas pasākumu ieguvums ir potenciālo risku samazināšana zem 2 % no kopbudžeta, un tiek kontrolēti visi atbalsta saņēmēji. Citu papildu pasākumu izmantošana turpmākai risku samazināšanai radītu neproporcionāli augstas izmaksas, un tāpēc tie nav paredzēti. TAXUD ĢD uzskata, ka no kontroles viedokļa starp pašreizējo un esošo programmu nav atšķirības, un tāpēc 2020. gada programmai piemēros šo pašu kontroles stratēģiju. Izmaksas, kas saistītas ar iepriekšminētās kontroles stratēģijas īstenošanu, ir noteiktas 2,60 % apmērā[45] no budžeta, un paredzams, ka tās paliks šajā pašā līmenī.

Programmas kontroles stratēģija ir uzskatāma par pietiekami efektīvu, lai neatbilstības risks būtu mazāks par 2 %, un tā ir proporcionāla iespējamiem riskiem.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus

Papildus visu reglamentējošo kontroles mehānismu piemērošanai ĢD izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju atbilstoši Komisijas jaunajai krāpšanas apkarošanas stratēģijai (CAFS), kas tika pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tās iekšējā kontrole saistībā ar krāpšanas apkarošanu, ir pilnībā atbilstoša CAFS un ka tās krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir virzīta uz krāpšanas risku noteikšanu un adekvātu reakciju. Ja nepieciešams, tiks izveidotas tīklošanas grupas un adekvāti IT rīki, kas veltīti krāpšanas gadījumu analizēšanai saistībā ar programmu „Muita 2020”.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu  veids || Iemaksas

Numurs  [Apraksts…] || Dif./nedif. ([46]) || No EBTA[47] valstīm || No kandidātvalstīm[48] || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu  veids || Iemaksas

Numurs  [Pozīcijas nosaukums………………………] || Dif./nedif. || No EBTA valstīm || No kandidātvalstīm || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || 14.04.03 – Muita 2020 || Dif. || NĒ || JĀ || NĒ || NĒ

|| || || || || ||

1 || 14.01.04.05 Muita 2020 — administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem[49]

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

ĢD: TAXUD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021.-2023. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || ||

14.0403 – Muita 2020 || Saistības || (1) || 71.740 || 73.860 || 75.970 || 78.080 || 80.300 || 82.610 || 84.820 || || 547.380

Maksājumi || (2) || 14.348 || 47.055 || 62.779 || 68.162 || 70.083 || 72.072 || 74.103 || 138.778 || 547.380

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[50] || ||

14.010405 || || (3) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || || 0,700

KOPĀ apropriācijas ĢD TAXUD || Saistības || =1+1(a)+3 || 71.840 || 73.960 || 76.070 || 78.180 || 80.400 || 82.710 || 84.920 || || 548.080

Maksājumi || =2+2(a)+3 || 14.448 || 47.155 || 62.879 || 68.262 || 70.183 || 72.172 || 74.203 || 138.778 || 548.080

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 71.740 || 73.860 || 75.970 || 78.080 || 80.300 || 82.610 || 84.820 || || 547.380

Maksājumi || (5) || 14.348 || 47.055 || 62.779 || 68.162 || 70.083 || 72.072 || 74.103 || 138.778 || 547.380

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,100 || 0.100 || 0.100 || 0.100 || 0.100 || 0.100 || 0.100 || || 0.700

KOPĀ — daudzgadu finansēšanas shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 71.840 || 73.960 || 76.070 || 78.180 || 80.400 || 82.710 || 84.920 || || 548.080

Maksājumi || =5+ 6 || 14.448 || 47.155 || 62.879 || 68.262 || 70.183 || 72.172 || 74.203 || 138.778 || 548.080

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

ĢD: TAXUD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 70,672

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 2,730

KOPĀ — DG TAXUD || || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 73,402

KOPĀ — daudzgadu finansēšanas shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 73,402

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021.-2023. gads || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finansēšanas shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 82.326 || 84.446 || 86.556 || 88.666 || 90.886 || 93.196 || 95.406 || || 621.482

Maksājumi || 24.934 || 57.641 || 73.365 || 78.748 || 80.669 || 82.658 || 84.689 || 138.778 || 621.482

Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– Priekšlikums paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 ||  2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[51] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums kopā || Izmaksas kopā

Konkrētais mērķis: atbalstīt muitas savienības darbību, jo īpaši ar sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to muitas iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem.

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

IT kapacitātes stiprināšana || IT līgumu skaits || || Apmēram 30 ||  57.360 || || 59.470 || || 61.580 || || 63.700 || || 65.910 || || 68.220 || || 70.440 || ||  446.680

Kopīgi pasākumi: || Organizēto pasākumu skaits || || Apmēram 450 ||  11.570 || || 11.570 || || 11.570 || || 11.570 || || 11.570 || || 11.570 || || 11.570 || ||  80.990

Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana || Apmācību skaits || || Tiks apstiprināts || 2.810 || ||  2.820 || ||  2.820 || ||  2.810 || ||  2.820 || ||  2.820 || ||  2.810 || ||  19.710

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || ||  71.740 104.400 || || 73.860 || || 75.970 || || 78.080 || || 80.300 || || 82.610 || || 84.820 || || 547.380

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.2.1.  Kopsavilkums

– Priekšlikums paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 10,096 || 70,672

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 2,730

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 73,402

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[52] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Citi administratīvie izdevumi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

KOPĀ || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 10,486 || 73,402

3.2.2.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikums paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

14 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 65 || 65 || 65 || 65 || 65 || 65 || 65

14 01 01 02 (Delegācijas) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

14 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[53]

14 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 17 || 17 || 17 || 17 || 17 || 17 || 17

14 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

14 01 04 05 [54] || - Galvenā mītne[55] || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

- Delegācijas || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

14 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

KOPĀ || 82 || 82 || 82 || 82 || 82 || 82 || 82

14 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Programmas pārvaldības darbības, šaurākā nozīmē[56], un programmas īstenošanas darbības, piemēram, pētījumi, Eiropas IT sistēmu izstrāde, uzturēšana un darbība.

Ārštata darbinieki || Palīdzība programmas īstenošanas darbībās, piemēram, pētījumos, Eiropas IT sistēmu izstrādē, uzturēšanā un darbībā.

3.2.3.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– Priekšlikums atbilst 2020. gada daudzgadu finanšu shēmai

3.2.4.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.2.5.     Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikuma iespējamā finansiālā ietekme uz ieņēmumiem:

· Programmas darbība var netieši ietekmēt ES ieņēmumus, jo paredzams, ka uzlabota un efektīvāka muita cita starpā nodrošinās labāku muitas nodevu iekasēšanu. Tomēr šī ietekme nav kvantitatīvi nosakāma.

· Piemērojot (13. pantā minētos) sodus, tos ieskaitīs ES budžetā kā vispārīgos ieņēmumus.

[1]               COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs, Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”.

[2]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

[3]               2010. gadā aptuveni 12,3 % (15,7 miljardus euro) no ES budžeta veidoja tradicionālie pašu resursi. Budžeta ģenerāldirektorāts, Tematisks ziņojums par muitas kontroles stratēģiju dalībvalstīs. Tradicionālo pašu resursu kontrole, 3. lpp.

[4]               „Muita 2013” starpposma izvērtējums: http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/customs2013_mid_term_report_en.pdf

[5]               DELOITTE, Nākotnes darbības struktūra muitas savienībai un sadarbības modelis nodokļu jomā Eiropā.

[6]               Muitas komitejas 9. sanāksmes 2011. gada 11. aprīļa protokols.

[7]               Priekšlikums regulai, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, COM(2012)64, 2012. gada 20. februāris.

[8]               Muitas un nodokļu iekasēšanas punktus ņemot kopā.

[9]               COM(2012) 388 final

[10]             Iepriekš tās tika dēvētas par Eiropas IT sistēmām.

[11]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[12]             COM(2011) 398 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

[13]             COM(2011) 706 galīgā redakcija, 2011. gada 9. novembris.

[14]             COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, Digitālā programma Eiropai.

[15]             COM(2010) 682, 2010. gada 23. novembris, Jaunu prasmju un darbavietu programma.

[16]             COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[17]             COM(2011) 287, Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus — Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā.

[18]             Šī programma papildinās programmu Hercule III (2014-2020), COM(2011)914 final, programmu, kas īpaši veltīta cīņai ar krāpšanu, korupciju un citām nelegālām darbībām, kas apdraud Savienības finanšu intereses.

[19]             COM(2010) 612. Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises: Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa.

[20]             COM(2010) 673 galīgā redakcija, 22.11.2010. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai.

[21]             COM(2010) 171 galīgā redakcija, Brisele, 20.4.2010., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns.

[22]             COM(2010) 2020.

[23]             COM(2004) 373.

[24]             Tiks papildināts.

[25]             COM(2010) 700.

[26]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[27]             OV L 154, 14.6.2007., 25. lpp.

[28]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[29]             ABM: uz darbību balstīta pārvaldība – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

[31]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

[32]             Padome pieņēmusi 2008. gadā (2008/C 253/01).

[33]             SEC(2011) 467 galīgā redakcija, 13.4.2011., Pārskats par paziņojuma „Virzība uz vienotu tirgu” sabiedriskās apspriešanas atsauksmēm.

[34]             http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/ statistics/statistics_2010.pdf.

[35]             Budžeta ģenerāldirektorāts. Tematiskais ziņojums par muitas kontroles stratēģiju dalībvalstīs — tradicionālo pašu resursu kontrole, 3. lpp.

[36]             COM(2010) 612. Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises, 12. lpp.

[37]             COM(2010) 673 galīgā redakcija, 22.11.2010., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai.

[38]             COM(2010) 171 galīgā redakcija, Brisele, 20.4.2010., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns.

[39]             Muitas un nodokļu iekasēšanas punktus ņemot kopā.

[40]             COM(2005) 124, 2005. gada 6. aprīlis, 2007.–2013. gada finanšu shēmā paredzētais budžets ir EUR 745 miljoni.

[41]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[42]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[43]             Trešais kontroles līmenis: kontrole ar atsauci uz pilnīgi neatkarīgu sadarbības informāciju.

[44]             Ceturtais kontroles līmenis: kontrole ar atsauci uz un ietverot piekļuvi pamatojošiem dokumentiem, kas ir pieejami konkrētā procesa stadijā.

[45]             Izmaksas veido to FTE skaits, kuri veic kontroli, reizināts ar vidējām personāla izmaksām; ar ārējo auditu saistītas izmaksas, ar sistēmas ART uzturēšanu saistītas izmaksas.

[46]             Dif. — diferencētas apropriācijas, nedif.

[47]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[48]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem

[49]             Izdevumi ir izteikti pašreizējās cenās

[50]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[51]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[52]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[53]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu līgumdarbinieki ("Intérimaire"), JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[54]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[55]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[56]             Programmas pārvaldībā — tās šaurākajā nozīmē — iesaistīto amatu vietas ir ierobežotas līdz 18.