PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismu importam noteiktā antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanas procedūrā piemērot Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk “pamatregula”).

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav noteikumu par vispārēju ietekmes novērtējumu, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ:

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismu importu 2011. gada 23. jūlijā tika uzsākta termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana.

Izmeklēšana liecināja, ka dempinga un kaitējuma atkārtošanās ir ļoti iespējama, un nebija nekādu pierādījumu tam, ka pasākumu turpināšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tādēļ ierosina pasākumus turpināt.

Komisija 2012. gada 22. jūnijā informēja par konstatējumiem šajā izmeklēšanā un ļāva ieinteresētajam personām iesniegt komentārus. Netika saņemti tādi komentāri, kas mainītu attiecīgos konstatējumus. Īpaši jāmin tas, ka Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji nesadarbojās.

Tāpēc Komisijai ierosina pieņemt klātpievienoto priekšlikumu Padomes regulai, lai to nosūtītu Padomei un pēc tam publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā 2012. gada 11. septembrī.

2012/0218 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk “pamatregula”)[1], un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 2., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1.           Spēkā esošie pasākumi

(1)       Padome ar Regulu (EK) Nr. 1136/2006[2] (turpmāk “sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu 27,1% līdz 47,4% apmērā Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “Ķīna”) izcelsmes piespiešanas mehānismu (turpmāk “PM”) importam.

2.           Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(2)       Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām[3] Komisija 2011. gada 26. aprīlī saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Piespiešanas mehānismu ražotāju apvienība (LAMMA) to trīs Savienības ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50%, no piespiešanas mehānismu produkcijas Savienībā (turpmāk “pieprasījuma iesniedzējs”).

(3)       Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka pēc Ķīnas izcelsmes PM importam uzlikto pasākumu beigšanās dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

3.           Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(4)       Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2011. gada 23. jūlijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu[4] (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4.           Izmeklēšana

4.1.    Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(5)       Izmeklēšana par iespējamu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

4.2.    Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(6)       Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus, nesaistītus importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, kā arī tās valsts pārstāvjus, uz kuru attiecas termiņbeigu pārskatīšanas sākšana.

(7)       Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)       Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(9)       Lai Komisija attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un nesaistītiem importētājiem varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par pārskatīšanas sākšanu publicēšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepieteicās un nesniedza Komisijai paziņojuma par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju un pieteicās vienīgi viens nesaistīts importētājs, kurš arī nesniedza Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju, uzskatīja, ka jebkurā gadījumā atlase nav vajadzīga.

(10)     Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi. Izlasē ietilpa divi uzņēmumi no sešiem Savienības ražotājiem, kuri bija zināmi pirms izmeklēšanas sākšanas, atlasīti pēc attiecīgā ražojuma pārdevumu un ražošanas apjoma 2010. gadā un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 50 % no Savienības aplēstā produkcijas un pārdevumu kopapjoma PIP laikā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt komentārus par izvēles piemērotību. Neviena no ieinteresētajām personām neiebilda pret ierosināto izlasi.

(11)     Komisija nosūtīja anketas diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, importētājam, kas pieteicās, un visiem attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem.

(12)     Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem. Iepriekš 9. apsvērumā minētais nesaistītais importētājs, kurš pieteicās, neatbildēja ne uz atlases, ne uz anketas jautājumiem.

(13)     Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās.

(a) Ražotāji Savienībā

– Industria Meccanica Lombarda srl, Offanengo, Itālija,

– NIKO Metallurgical company, d.d. Zelezniki, Slovēnija

(b) Lietotājs

– HIT OFFICE s.r.o. Teplice, Čehijas Republika

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(14)     Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tāds pats, kā sākotnējā regulā, proti, Ķīnas izcelsmes piespiešanas mehānismi, kurus parasti lieto lapu un citu dokumentu arhivēšanai iešuvējos vai mapēs un kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 (TARIC kods 8305 10 00 50) (turpmāk “attiecīgais ražojums”). Šie piespiešanas mehānismi sastāv no izliektiem un (parasti diviem) izturīgiem metāla elementiem, kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, un tiem ir vismaz viena atvēršanas ierīce, kas lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos. Riņķu ātršuvēju mehānismi, ko arī klasificē ar to pašu KN kodu, šajā izmeklēšanā neietilpst attiecīgā ražojuma darbības jomā.

(15)     Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko Savienības ražotāji izgatavo Savienībā, ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(16)     Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

1.           Ievadpiezīmes

(17)     Kā minēts iepriekš 9. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sākumā sazinājās, izmeklēšanā nesadarbojās. Ķīnas iestādes tika informētas par šo faktu, par iespējamu pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu, un tām tika dota iespēja iesniegt komentārus. Par šo jautājumu komentāri nav saņemti.

(18)     Tāpēc un saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi attiecībā uz dempinga iespējamu turpināšanos vai atkārtošanos bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem, proti, uz publiskā telpā pieejamo informāciju, piemēram, oficiālajās uzņēmumu tīmekļa vietnēs un ražojumu meklētājprogrammās, pārskatīšanas pieprasījumā un uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no sadarbībā iesaistītajām ieinteresētajām personām (proti, no pieprasījuma iesniedzējiem un no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem).

2.           Imports par dempinga cenām PIP laikā

(19)     Normālās vērtības noteikšanas nolūkā paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta analogās valsts iesaistīšana.

(20)     Attiecībā uz eksporta cenu abu Ķīnas ražotāju eksportētāju un nesaistīto Savienības importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja noteikt eksporta pārdevumu apjomus vai cenas, pamatojoties uz darījumiem. Tādēļ Komisija apsvēra alternatīvas iespējas eksporta cenas noteikšanai.

(21)     Pirmkārt, apsvēra iespēju par alternatīvu metodi eksporta cenu noteikšanai izmantot Eurostat datus, tos salīdzinot ar citiem pieejamiem datiem. Konstatēja, ka minētie dati nav derīgi, jo viens no datu avotiem aptvēra ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī citu ražojumu importu, un citi datu avoti nedeva iespēju veikt eksporta cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares cenām pa konkrētiem preču veidiem.

(22)     Otrkārt, Komisija arī apsvēra iespēju izmantot pārskatīšanas pieprasījumā minētās eksporta cenas. Jāatgādina, ka šāda metode tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā un tā ļauj veikt konkrētu preču veidu salīdzinājumu. Diemžēl pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajos rēķinos norādītās cenas attiecās uz eksportu uz citām trešajām valstīm.

(23)     Tādējādi nebija iespējams veikt dempinga aprēķinus, pamatojoties uz eksporta cenām uz Savienību, kā arī gūt apstiprinājumu dempinga pastāvēšanai. Tādēļ izmeklēšanā galveno uzmanību pievērsa dempinga atkārtošanās iespējamībai.

3.           Dempinga atkārtošanās iespējamība

(24)     Izmeklējot dempinga atkārtošanās iespējamību, tika izvērtēti šādi aspekti: attiecība starp normālo vērtību un eksporta cenām uz trešām valstīm, ražošanas jauda, ražošanas apjoms un atlikusī jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgumu importam no Ķīnas.

3.1. Attiecība starp normālo vērtību un eksporta cenām uz trešām valstīm

(25)     Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, normālo vērtību salīdzināja ar Ķīnas eksporta cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

3.1.1. Normālās vērtības noteikšanas pamats

(26)     Tā kā Ķīnas ekonomika ir pārejas ekonomika, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgo ražojumu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu saprātīgu peļņas normu.

(27)     Savienības ražošanas nozares pārskatīšanas pieprasījumā minēti vairāki ražotāji citās tirgus ekonomikas valstīs ārpus Savienības (proti, Indijā, Irānā un Taizemē). Sākot pārskatīšanas procedūru, Komisija sazinājās ar šiem ražotājiem, kā arī ar citiem potenciālajiem šādu valstu ražotājiem, ko varēja identificēt publiski pieejamos avotos.

(28)     Paziņojumā par procedūras sākšanu bija norādīts, ka gadījumā, ja citu tirgus ekonomikas valstu, kas ir ārpus Savienības, ražotāji nesadarbosies, Komisija normālās vērtības noteikšanai par pamatu plāno izmantot Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas. Un arī sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par pamatu tika izmantotas Savienībā samaksātās vai maksājamās cenas.

(29)     Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza komentārus par iepriekšminētās normālās vērtības noteikšanas metodes piemērotību.

(30)     Šajā pārskatīšanā nesadarbojās neviens no tiem ražotājiem citās tirgus ekonomikas valstīs, kas ir ārpus Savienības, ar kuriem Komisija sazinājās.

(31)     Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisijai nebija citas iespējas kā vien par pamatu normālās vērtības noteikšanai izmantot Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

3.1.2. Normālā vērtība

(32)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu un kā paskaidrots iepriekš 26. līdz 31. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta, izmantojot par līdzīgu ražojumu Savienībā parastā tirdzniecības apritē samaksātu vai maksājamu cenu.

(33)     Rezultātā par normālo vērtību noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo svērto iekšzemes tirgus pārdevumu cenu nesaistītiem pircējiem.

(34)     Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji iekšzemes tirgū pārdevuši neatkarīgiem pircējiem, pārdevumu apjoms ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tas veido vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdevumu apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kopējā pārdevumu apjoma, kas eksportēts uz Savienību, noteikšanai bija jāizmanto pieejamā informācija. Kā iepriekš minēts 21. apsvērumā, Eurostat un citus statistikas datus uzskatīja par nederīgiem dempinga turpināšanās noteikšanai, bet tos var izmantot Savienībā ievestā importa apjoma noteikšanai (nepieciešams, lai noteiktu kopējo no Ķīnas eksportēto apjomu). Tādējādi izlasē iekļauto Savienības ražotāju iekšzemes pārdevumi PIP laikā tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem. Ķīnas eksportētāju nesadarbošanās dēļ konkrētu preču veidu reprezentativitāti nebija iespējams noteikt.

(35)     Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumi iekšzemes tirgū ir veikti parastā tirdzniecības apritē, proti, vai izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās tirdzniecības cenas ir vienādas vai lielākas par vidējām ražošanas izmaksām un tādējādi rentablas.

(36)     Tādā veidā konstatēja, ka Savienības ražotāju pārdevumu vidējie rādītāji ir rentabli, un tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām pārdevumu cenām.

3.1.3. Eksporta cena

(37)     Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, vispiemērotākais pamats šķita pārskatīšanas pieprasījumā ietvertā informācija par Ķīnas eksporta cenām uz trešajām valstīm.

3.1.4. Salīdzinājums

(38)     Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumam izmantoja EXW cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka pārskatīšanas pieprasījumā minētā eksporta cena uz trešām valstīm bija ievērojami mazāka nekā normālā vērtība (vairāk nekā par 30 %). Tas nozīmē, ka ievedumi Savienībā pēc pasākumu atcelšanas visdrīzāk būtu par dempinga cenām.

3.2. Ražotāju eksportētāju ražošanas jauda

(39)     Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, par pamatu turpmākiem secinājumiem izmantota vienīgi pārskatīšanas pieprasījumā ietvertā informācija, to pēc iespējas salīdzinot ar publiskā telpā pieejamo informāciju.

(40)     Tādējādi, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares informāciju, konstatēja, ka Ķīnas PM aplēstā ražošanas jauda ir vismaz robežās no 600 miljoniem līdz 700 miljoniem gabalu.

(41)     Turklāt izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka lielāka pieprasījuma gadījumā PM ražošanas jaudu Ķīnā var bez pūlēm palielināt, cita starpā, pieņemot darbā papildu darbaspēku un veicot nelielus ieguldījumus darbarīkos.

(42)     Citi komentāri un/vai informācija saistībā ar ražošanas jaudu Ķīnā no ieinteresētajām personām nav saņemti.

(43)     Tātad ražošanas jauda Ķīnā ir apmēram par 170–350 % lielāka nekā Savienības patēriņš un ievērojami lielāka par Savienības ražošanas apjomu.

3.3    Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas apjoms un neizmantotā jauda

(44)     Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, informācija par faktisko ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu iegūta galvenokārt no pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajiem datiem, tos pēc iespējas salīdzinot ar publiskā telpā pieejamo informāciju.

(45)     Pārskatīšanas pieprasījumā minētā PM ražošanas apjoma aplēse bija 200–400 miljoni gabalu, un neizmantotās jaudas aplēse bija 200–500 miljoni gabalu. Šī neizmantotā jauda aptuveni atbilst Savienības patēriņam.

(46)     Iesniegto aplēšu salīdzinājums ar publiskā telpā pieejamo informāciju, ko veica, kad vien tas bija iespējams, liecināja par aplēšu pamatotību.

(47)     Attiecībā uz neizmantoto jaudu, kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka palielināta pieprasījuma gadījumā PM ražošanas jaudu Ķīnā var bez pūlēm palielināt, cita starpā, pieņemot darbā papildu darbaspēku un veicot nelielus ieguldījumus darbarīkos.

(48)     Tātad var loģiski secināt, ka Ķīnā pastāv ievērojama neizmantotā jauda. Kā paskaidrots turpmāk 49. līdz 55. apsvērumā, pastāv liela iespējamība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā šī neizmantotā jauda tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

3.4.   Savienības tirgus pievilcīgums

(49)     Šīs pārskatīšanas laikā savāktā informācija liecina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības tirgus būtu pievilcīgs PM importam no Ķīnas. Jāatgādina, ka pirms pasākumu ieviešanas Savienības patēriņš bija nozīmīgs un sasniedza gandrīz 400 miljonus gabalu. Vienlaikus imports no Ķīnas bija vairāk nekā 200 miljoni gabalu, kas ir vairāk nekā 50 % no Savienības kopējā patēriņa.

(50)     Izmeklēšana liecināja, ka PM pieprasījums Savienībā joprojām ir nozīmīgs. Kā minēts turpmāk 63. līdz 64. un 98. apsvērumā, Savienības patēriņš attiecīgajā periodā ir samazinājies pavisam nedaudz, un Savienības tirgus ir joprojām pasaulē lielākais PM tirgus, kas veido vairāk nekā 50 % no pasaules tirgus.

(51)     Turklāt pastāv arī daži citi PM tirgi, par kuriem nav domājams, ka tie varētu uzņemt pārpalikušo Ķīnas jaudu.

(52)     Turklāt, kā minēts iepriekš 38. apsvērumā, salīdzinājums starp Ķīnas izcelsmes importa tālākā eksporta uz trešām valstīm cenām un Savienības tirgus cenām liecina, ka Savienības tirgus būtu pievilcīgs šādam mazcenas importam gadījumā, ja pasākumus atceltu. Iepriekšminēto pamato arī fakts, ka Savienības tirgū dominējošās cenas pārsvarā ir augstākas nekā citos eksporta tirgos.

(53)     Ievērojot minētos apsvērumus, pastāv liela varbūtība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu.

(54)     Publiskā telpā pieejamā informācija par Ķīnas ražotājiem liecina, ka šādi uzņēmumi bieži savus pārdevumus novirza galvenokārt vai vienīgi uz eksporta tirgu.

(55)     Visbeidzot, būtu jāmin tas, ka kopš galīgo pasākumu noteikšanas ir novēroti vairāki gadījumi, kad PM imports klasificēts nepareizi, lielus atsevišķu PM un vāku daudzumus deklarējot kā veselas dokumentu mapes. Tādējādi par šādu importu netika veikti maksājumi. Šāda nepareiza klasificēšana Muitas kodeksa komiteju (2010. gada novembrī) rosināja izdot paziņojumu, kurā paskaidrots, ka šādā veidā importētus PM jādeklarē atsevišķi. Vēl ir par vēlu noteikt, vai šāds paziņojums ir devis gaidīto rezultātu, un Komisija plāno cieši uzraudzīt situāciju. Tomēr šāda prakse ir vēl viens apliecinājums tam, ka neskatoties uz pasākumiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs.

3.5.   Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(56)     Kā minēts iepriekš 38. apsvērumā, pārskatīšanas pieprasījumā iekļautais salīdzinājums starp eksporta cenām uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus cenām liecina, ka dempinga atkārtošanās varbūtība ir liela.

(57)     Turklāt, ievērojot nozīmīgo Ķīnā pieejamo ražošanas jaudu, Ķīnas ražotāju spēju strauji palielināt savus ražošanas apjomus un novirzīt tos eksportam, šāda eksporta iespējamās zemās cenas un Savienības tirgus pievilcīgumu šādam eksportam, var loģiski secināt, ka pasākumu atcelšanas rezultātā pieaugtu PM eksporta par dempinga cenām apjoms no Ķīnas uz Savienību.

E. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(58)     PIP laikā Savienībā bija seši zināmi PM ražotāji, no kuriem trīs šajā gadījumā ir pieteikuma iesniedzēji. Citi uzņēmumi šīs izmeklēšanas laikā nav pieteikušies kā Savienības ražotāji. Tāpēc var uzskatīt, ka šie seši ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē (turpmāk “Savienības ražošanas nozare”).

F. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.           Ievadpiezīmes

(59)     Kaitējuma izvērtēšanai nepieciešamos datus ņēma no Eurostat statistikas un citiem Komisijai pieejamiem statistikas avotiem, no pārskatīšanas pieprasījuma, atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumu laikā iegūtās informācijas.

(60)     Makroekonomikas rādītāju, proti, ražošanas apjoma, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma, pārdevumu ES un trešo valstu tirgos, tirgus daļas, izaugsmes, nodarbinātības un ražīguma, faktiskās dempinga starpības lieluma un atgūšanās no iepriekšējā dempinga pamatā ir Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati. Šajā kontekstā atbildes uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, papildināja ar visu citu Savienības ražotāju sniegto informāciju.

(61)     Mikroekonomikas rādītāji, proti, krājumi, algas, pārdevumu cenas, rentabilitāte, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, balstīti uz divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju iesniegtajiem datiem. Tā kā izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā aplēstā Savienības ražošanas un pārdevumu apjoma, izlasē iekļautie Savienības ražotāji šīs izmeklēšanas mērķiem ir uzskatāmi par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem. Datus par abiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem var sniegt vienīgi indeksētā veidā, lai ievērotu uzņēmējdarbībai svarīgas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(62)     Ķīnas ražotāju eksportētāju un nesaistītu importētāju nesadarbošanās dēļ importa cenu un cenu dempinga izmaiņu informācijai pamatā ir tādi alternatīvi avoti kā pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat un citi Komisijai pieejami konfidenciāli statistikas dati, kā arī pārbaudes apmeklējumu laikā iegūtā informācija. Importa datu pamatā ir pārskatīšanas pieprasījums, kurā izmantoti Eurostat dati. Ievērojot to, ka minētie dati aptver arī citu ražojumu, ne tikai attiecīgā ražojuma importu, tos salīdzināja ar citiem Komisijai pieejamu konfidenciālu statistikas avotu datiem un pienācīgi koriģēja. Tādēļ daži skaitļi turpmākajās tabulās ir indeksēti vai grupēti, lai saglabātu statistikas konfidencialitāti.

2.           Patēriņš Savienības tirgū

(63)     Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomiem Savienības tirgū un importa apjomiem. Konstatētais patēriņš PIP laikā bija robežās no 200 līdz 350 miljoniem gabalu.

(64)     Attiecīgajā periodā PM patēriņš Savienībā samazinājās par 12 %. Tam par iemeslu daļēji varētu būt ekonomikas krīze, kā arī patēriņa tendenču izmaiņas (piemēram, dabai draudzīgas biroja prakses veicināšana, vispārējais administratīvā darba samazinājums).

1. tabula

Patēriņš

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Apjoms || || || ||

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 84 || 90 || 88

                   Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat un citi Komisijai pieejami statistikas avoti

3.           Importa no Ķīnas apjoms un tirgus daļa

(65)     Kā minēts turpmāk 2. tabulā, attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās par 54 %.

(66)     Turklāt kopš antidempinga maksājumu ieviešanas 2006. gadā imports no Ķīnas ievērojami samazinājās no tirgus daļas 51 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 7–15 % PIP laikā. Importa no Ķīnas apjomi attiecīgā perioda laikā joprojām bija nelieli spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ. Tomēr Ķīna joprojām bija Savienībā importētā kopapjoma lielākais avots (85–95 % PIP laikā), jo citas trešās valstis PM eksportēja nelielos daudzumos. Attiecīgajā periodā imports samazinājās par 59 %.

2. tabula

Imports no Ķīnas

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Importa apjoma indekss (2008. gads=100) || 100 || 56 || 44 || 41

Importa tirgus daļas indekss (2008. gads=100) || 100 || 66 || 48 || 46

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat un citi Komisijai pieejami statistikas avoti

4.           Importa no Ķīnas tendences un dempings

4.1. Cenu tendences

(67)     Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ un alternatīvu avotu trūkuma dēļ nebija iespējams noteikt precīzu importa cenu. Kā minēts iepriekš 21. apvērumā, statistikas datus uzskatīja par nederīgiem, jo viens no datu avotiem aptvēra ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī citu ražojumu importu, un citi datu avoti nedeva iespēju veikt eksporta cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares cenām pa konkrētu preču veidiem.

(68)     Tomēr var secināt, ka pārējie Komisijai pieejamie konfidenciālās statistikas avoti bija piemēroti, lai parādītu vispārējās importa no Ķīnas cenu tendences. Importa cenu tendences liecina par cenu pieaugumu attiecīgajā periodā.

3. tabula

Attiecīgā ražojuma importa cenas

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ķīna || || || ||

Indekss || 100 || 102 || 118 || 118

         Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat un citi Komisijai pieejami statistikas avoti

4.2. Dempings

(69)     Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un trūka alternatīvu datu avotu, par pamatu dempinga aprēķiniem iepriekš 37. apsvērumā minēto iemeslu dēļ izmantoja pārskatīšanas pieprasījumā norādītās eksporta uz trešām valstīm cenas. Orientējoši noteiktā dempinga starpība ir apmēram 20 %.

5.           Importa apjoms un importa no citām trešām valstīm tirgus daļa

(70)     Pasaules nozīmīgākie PM ražotāji atrodas Savienībā un Ķīnā. Importa apjoms no citām trešām valstīm, piemēram, no Indijas, bija nenozīmīgs, mazāks par 1 %.

6.           Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(71)     Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

6.1.   Makroekonomiskie rādītāji

(a) Ražošanas apjoms

(72)     Ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā daudz nemainījās, izņemot 2009. gadu. Samazinājums 2009. gadā, kam par iemeslu daļēji bija pasaules ekonomikas krīze, tika kompensēts ar pieaugumu 2010. gadā.

(73)     Neraugoties uz pārdevumu apjoma samazināšanos Savienībā, kā minēts turpmāk 75. līdz 77. apsvērumā, Savienības ražotāji attiecīgajā periodā ražošanas apjomus varēja saglabāt tādēļ, ka bija spējīgi palielināt eksporta apjomus uz trešo valstu tirgiem, kā paskaidrots 78. apsvērumā.

4. tabula

Kopējais Savienības ražošanas apjoms

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Daudzums (tūkstoši gabalu) || || || ||

Ražošanas apjoms || 351 480 || 301 661 || 360 007 || 354 646

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 86 || 102 || 101

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(b) Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(74)     Ražošanas jauda nedaudz palielinājās, jo tika veikti ieguldījumi jaudas palielinājumam un attiecīgajā periodā Savienības ražotāji uzsāka modernizāciju. Jaudas izmantojums bija diezgan nemainīgs un 2009. gadā mazliet samazinājās. Šī nelielā samazinājuma galvenais iemesls ir pasaules ekonomikas krīzes ietekme konkrētajā gadā.

5. tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Daudzums (tūkstoši gabalu) || || || ||

Ražošanas jauda || 452 407 || 453 323 || 465 984 || 465 401

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 100 || 103 || 103

Jaudas izmantojums || 77,7% || 66,5% || 77,3% || 76,2%

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 86 || 99 || 98

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(c) Pārdevumu apjoms Savienībā

(75)     Turpmāk minētie skaitļi raksturo Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū.

6. tabula

Pārdevumu apjoms nesaistītiem pircējiem

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

daudzums (tūkstoši gabalu) || 315 715 || 281 281 || 309 941 || 304 444

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 89 || 98 || 96

                   Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(76)     Attiecīgajā periodā pārdevumu apjoms Savienībā samazinājās par 4 %.

(77)     Pārdevumu apjoms 2009. gadā samazinājās par 11 %. Par šī samazinājuma iemeslu uzskatāma pasaules ekonomikas krīze. Turpmākajos gados pārdevumu apjoms uzlabojās un PIP laikā bija tuvu 2008. gada daudzumiem.

(d) Pārdevumu apjoms uz trešo valstu tirgiem

(78)     Turpmāk minētie skaitļi raksturo Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomus uz trešo valstu tirgiem, un attiecīgajā periodā vērojams straujš pārdevumu apjoma pieaugums.

7. tabula

Pārdevumu apjoms uz trešām valstīm

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Daudzums (tūkstoši gabalu) || 26 750 || 42 105 || 59 221 || 57 148

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 157 || 221 || 214

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(e) Tirgus daļa

(79)     Neraugoties uz pārdevumu apjoma samazināšanos Savienībā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 9 % un PIP laikā sasniedza 80–93 %. Savienības tirgus daļas pieaugums ir Savienības patēriņa samazinājuma un importa no Ķīnas tirgus daļas samazinājuma rezultāts.

8. tabula

ES tirgus daļa

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 106 || 109 || 109

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat un citi Komisijai pieejami statistikas avoti

(f) Izaugsme

(80)     Laikā no 2008. gada līdz PIP patēriņš Savienībā samazinājās par 12 %. Savienības ražotāju pārdevumu apjoms Savienības tirgū samazinājās par 4 %. Savienības ražotāju tirgus daļa pieauga par 9 %.

(g) Nodarbinātība

(81)     Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās. Šis samazinājums bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares uzsākto ražošanas procesa modernizāciju un mehanizāciju.

9. tabula

Nodarbinātība Savienībā

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Nodarbināto skaits || 710 || 588 || 561 || 552

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 83 || 79 || 78

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(h) Ražīgums

(82)     Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīguma rādītājs, ko mēra kā vienas nodarbinātās personas saražoto apjomu gadā, attiecīgajā periodā uzlabojās, bet 2010. gadā un PIP laikā nemainījās.

(83)     Šis ražīguma uzlabojums bija saistīts ar uzsākto modernizācijas procesu, kā minēts 93. apsvērumā.

10. tabula

Ražīgums

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ražīgums (tūkstoši gabalu/gadā) || 495 || 513 || 642 || 642

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 104 || 130 || 130

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(i) Faktiskās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(84)     Jāatgādina, ka 19. līdz 23. apsvērumā minēto apstākļu dēļ dempinga aprēķinu nebija iespējams veikt. Tomēr dempinga atkārtošanās iespējamība tika konstatēta, izmantojot salīdzinājumu starp normālo vērtību, kuras noteikšanā par pamatu ņemtas vidējās Savienības ražošanas nozares pārdevumu cenas, un eksporta cenu, kuras noteikšanā par pamatu ņemtas pārdevumu uz trešām valstīm cenas.

(85)     Šis izvērtējums liecina, ka Savienības ražošanas nozares rādītāji pēc pasākumu ieviešanas pret importu par dempinga cenām ir lielā mērā uzlabojušies, un spēkā esošie pasākumi ir iedarbīgi.

6.2. Mikroekonomikas elementi

(a) Krājumi

(86)     Šajā tabulā norādītie skaitļi raksturo krājumu apjomu katra perioda beigās.

11. tabula

Krājumi perioda beigās

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 43 || 61 || 83

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(87)     Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozares krājumi nav nozīmīgs rādītājs Savienības ekonomiskās situācijas noteikšanai, jo krājumu daudzums mainās atkarībā no sezonas.

(b) Algas

(88)     Attiecīgajā periodā darbinieka vidējā alga palielinājās par 33 %.

12. tabula

Algas ( izmaksas uz vienu darbinieku)

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 116 || 133 || 133

                   Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(c) Pārdevumu cenas

(89)     PM vidējās cenas Savienībā laikā no 2008. gada līdz PIP nedaudz palielinājās. Relatīvais samazinājums 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir saistīts ar izejmateriālu cenu svārstībām.

13. tabula

Vienības cena ES tirgū (EUR par tūkstoš gabaliem)

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 103 || 101 || 104

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(d) Rentabilitāte

(90)     Turpmāk redzamie rentabilitātes rādītāji ir aprēķināti, izsakot Savienības ražošanas nozares gūtos finanšu rezultātus procentos no Savienības tirgus kopējā apgrozījuma.

14. tabula

Rentabilitāte

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 107 || 105 || 104

         Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(91)     Pirms galīgo pasākumu noteikšanas 2006. gadā Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus. Pēc tam PM ražošanas nozares ekonomiskā situācija attiecīgajā periodā uzlabojās, bet rentabilitāte PIP laikā joprojām bija zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktā 5 % mērķa.

(e) Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

(92)     Ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas tendences redzamas nākamajā tabulā.

15. tabula

Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ieguldījumi || || || ||

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 152 || 41 || 51

Ienākums no ieguldījumiem || || || ||

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 111 || 109 || 108

Naudas plūsma || || || ||

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 291 || 247 || 236

         Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(93)     Atgūstoties pēc pasākumu ieviešanas 2006. gadā, ražošanas nozare veica būtiskus ieguldījumus ražošanas iekārtu modernizēšanā un paplašināšanā, it īpaši 2008. un 2009. gadā. Par uzlaboto rentabilitāti liecina arī uzlabotais naudas plūsmas rādītājs.

(f) Spēja piesaistīt kapitālu

(94)     Izmeklēšanas gaitā neatklājās nekādas problēmas saistībā ar Savienības spēju piesaistīt kapitālu.

6.3. Secinājums par ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(95)     Pamatojoties uz iepriekšminēto izvērtējumu, redzams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies un ražošanas nozare pēc pasākumu ieviešanas 2006. gadā spēj pastāvēt. Tomēr, ievērojot to, ka iepriekšminētās labvēlīgās pārmaiņas ir notikušas tikai pēc pasākumu ieviešanas, nodarbinātība samazinās un rentabilitāte joprojām ir mazāka par noteikto mērķa radītāju, uzskatāms, ka ražošanas nozares stāvoklis ir nedrošs un nestabils. Tādēļ var secināt, ka saskaņā ar pierādījumiem kaitējuma likvidēšanas daļējais vai pilnīgais iemesls ir ieviestie pasākumi.

G. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(96)     Kopš spēkā esošo pasākumu ieviešanas stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir būtiski uzlabojies. Tomēr šī izvērtējuma rezultāti liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nedrošs un nestabils.

(97)     Šādos apstākļos ir piemēroti izvērtēt būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamību, lai noskaidrotu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā prognozētās Ķīnas izcelsmes ražojumu importa apjomu un cenu izmaiņas turpinātu pasliktināt pašreizējo stāvokli, kā sīkāk paskaidrots turpmāk 98. līdz 106. apsvērumā.

(98)     Pasaulē ir divi galvenie PM ražotāji – Ķīna un Savienība. Savienība ir pasaulē lielākais PM tirgus, kam seko Dienvidamerika un Krievija. Citās valstīs, piemēram, Indijā, ir nelieli ražotāji, kas pārsvarā apgādā iekšzemes tirgu. ASV un Kanādā izmanto cita veida dokumentu iesiešanas sistēmas.

(99)     Jāatgādina, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda un ka PM ražošanas apjomu Ķīnā varētu bez grūtībām palielināt, kā paskaidrots iepriekš 45. līdz 48. apsvērumā.

(100)   Vēl jāatgādina tas, ka Ķīnā pieejamā neizmantotā jauda aptuveni atbilst Savienības patēriņam (skat. iepriekš 45. apsvērumā).

(101)   Vēl ir konstatēts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas PM papildu ražošanas apjoms visticamāk tiktu eksportēts uz Savienību (skat. iepriekš 53. apsvērumā). Tam par pamatu ir fakts, ka ES tirgus joprojām ir pasaulē lielākais PM tirgus, kam raksturīgs samērā stabils patēriņš, jo Savienības tirgū dominējošās cenas pārsvarā ir augstākas nekā citos eksporta tirgos (skat. 52. apsvērumu iepriekš). Turklāt būtu jāņem vērā, ka bez Savienības un Ķīnas ir arī citas nozīmīgas eksportētājvalstis, kas ražo PM.

(102)   Turklāt, kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, ražošanas jaudu Ķīnā bez grūtībām var palielināt, nodrošinot papildu darbaspēku. Tādēļ Savienības patēriņa pieprasījuma pieaugumu varētu kompensēt Ķīnas eksports. Ņemot vērā Ķīnas importa iespējamo zemo cenu, par kuru liecina salīdzinājums ar Ķīnas eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem, un šķietami neierobežotās iespējas piegādāt par zemām cenām, Savienības ražošanas nozare visticamāk nespētu izmantot pieprasījuma pieaugumu savā labā, un tas izraisītu būtisku tirgus daļas sarukumu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(103)   Tādējādi domājams, ka nākotnē būtiski pieaugot PM importa no Ķīnas apjomam Savienībā, varētu rasties ļoti nelabvēlīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā minēts iepriekš, pasākumu atcelšanas gadījumā paredzams, ka no Ķīnas importēto PM apjoms būs ievērojams. Turklāt šāds imports, visticamāk, Savienības tirgū un tādējādi arī Savienības ražošanas nozarē radīs nozīmīgu cenu spiedienu, ko apliecina dati par cenu līmeni trešo valstu tirgos. Patiesi, saskaņā ar pieejamajiem datiem ir aplēsts, ka Ķīnas cenas pašlaik ir par 20 % zemākas nekā Savienības cenas, kā minēts iepriekš 69. apsvērumā, un tas liecina par lielu varbūtību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importa no Ķīnas cenas būs daudz zemākas par Savienības cenām.

(104)   Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas eksportētājiem pierāda arī mēģinājumi nepareizi klasificēt preces, lai izvairītos no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem (iepriekš 55. apsvērumā).

(105)   Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir ticams, ka izbeidzot antidempinga pasākumus attiecībā uz Ķīnas izcelsmes PM importu, Savienībā strauji pieaugtu šīs valsts importa apjoms par ļoti zemām cenām, kas visticamāk būtu krietni zemākas par Savienības cenām. Tas radītu būtisku kaitējumu, un ražošanas nozares pēdējos gados veiktie ieguldījumi un centieni atgūties būtu bijuši veltīgi.

(106)   Tādējādi tika secināts, ka pēc spēkā esošo Ķīnas izcelsmes PM importam noteikto pasākumu atcelšanas kaitējums Savienības ražošanas nozarei visticamāk atkārtotos.

H. SAVIENĪBAS INTERESES

1.           Ievadpiezīmes

(107)   Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(108)   Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(109)   Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, tādējādi tiek izvērtēta situācija, kurā ir spēkā antidempinga pasākumi.

(110)   Tāpēc tika pārbaudīts, vai pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, neraugoties uz konstatējumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ka šajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

2.           Savienības ražošanas nozares intereses

(111)   Antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā uz importu no attiecīgās valsts dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei sasniegt pienācīgu rentabilitātes līmeni, jo tas palīdzētu izvairīties no situācijas, ka Savienības ražošanas nozare tiek izstumta no tirgus ievērojama Ķīnas importa apjoma dēļ.

(112)   Nepārprotami pastāv iespējamība, ka atkārtotos dempings, kurš izraisītu kaitējumu un ar kuru Savienības ražošanas nozare nespētu cīnīties. Tādēļ Savienības ražošanas nozare arī turpmāk gūtu labumu no pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanas.

(113)   Tādējādi tiek secināts, ka pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

3.           Importētāju un lietotāju intereses

(114)   Kā norādīts iepriekš, neviens no zināmajiem nesaistītajiem importētājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. PM importētāji parasti ir vienlaikus arī attiecīgā ražojuma lietotāji, jo tie to izmanto dokumentu mapju (turpmāk “DM”) ražošanā.

(115)   Vairāki lietotāji, proti, DM ražotāji, pieteicās izmeklēšanas laikā. Tikai viens lietotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un šajās atbildēs norādītos datus pārbaudes apmeklējuma laikā varēja pārbaudīt tikai daļēji.

(116)   Viens lietotājs, kuru apmeklēja pārbaudes nolūkā, iebilda, ka pasākumus būtu jāattiecina arī uz DM importu no Ķīnas. Taču šiem iebildumiem nebija nekāda pamatojuma.

(117)   Divi lietotāji iebilda pret pasākumu turpināšanu. Taču viņu apgalvojumiem nebija pamatojuma.

(118)   No otras puses, izvērtējums arī liecina, ka gadījumā, ja Ķīna pasākumu atcelšanas rezultātā kļūtu par vienīgo PM piegādātāju, tiktu apdraudēta arī mapju ražotāju pastāvēšana, jo pasaules PM tirgū izzustu konkurence. Tādēļ uzskatīja, ka spēkā esošie pasākumi pasaules PM tirgū veicina piegāžu avotu dažādību un konkurenci, kas noteikti ir lietotāju interesēs.

(119)   Pārējo trīs piegādātāju, kuri izmanto vienīgi Savienībā ražotus PM, nostāja bija neitrāla, un viens no tiem atbalstīja pasākumu turpināšanu.

(120)   Ņemot vērā to, ka PM izmaksas ir neliela procentuāla daļa no DM mazumtirdzniecības cenas, pasākumiem nav gandrīz nekādas ietekmes uz galīgā ražojuma (DM) cenu un tādējādi – uz gala patērētājiem.

4.           Secinājums par Savienības interesēm

(121)   Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, ir secināms, ka nav nepārvaramu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

I. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(122)   Visas personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ir plānots ieteikt pasākumu saglabāšanu. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Iesniegtā informācija un komentāri tika izvērtēti, taču tie nemainīja būtiskos faktus un apsvērumus, kas pamatoja lēmumu saglabāt antidempinga pasākumus.

(123)   No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā Ķīnas izcelsmes piespiešanas mehānismu importam piemērojamie antidempinga pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.           Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu Ķīnas izcelsmes piespiešanas mehānismu importam, kurus parasti lieto lapu un citu dokumentu arhivēšanai iešuvējos vai mapēs un kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 (TARIC kods 8305 10 00 50). Šie piespiešanas mehānismi sastāv no izliektiem un (parasti diviem) izturīgiem metāla elementiem, kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, un tiem ir vismaz viena atvēršanas ierīce, kas lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos.

2.           Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk minēto uzņēmumu 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda.

Ražotājs || Antidempinga maksājums || TARIC papildu kods

Uzņēmums Dongguan Nanzha Leco Stationery The First Industrial Camp, Nanzha, Humen, Dongguan, Ķīna || 27,1 % || A729

Visi pārējie uzņēmumi || 47,4 % || A999

3.           Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 205, 27.7.2006., 1. lpp.

[3]               OV C 5, 8.1.2011., 11. lpp.

[4]               OV C 217, 23.7.2011., 35. lpp.