EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0424
Proposal for a COUNCIL REGULATION amending Regulation (EU) No 585/2012 imposing a definitive anti-dumping duty on imports of certain seamless pipes and tubes, of iron or steel, originating in Russia and Ukraine, following a partial interim review pursuant to Article 11(3) of Regulation (EC) No 1225/2009
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Regulu (ES) Nr. 585/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Regulu (ES) Nr. 585/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu
/* COM/2012/0424 final - 2012/0204 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Regulu (ES) Nr. 585/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu /* COM/2012/0424 final - 2012/0204 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS Priekšlikuma konteksts || Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) piemēro procedūrā attiecībā uz konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. || Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā, jo īpaši tās 11. panta 3. punktā, noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. || Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Patlaban spēkā esošie pasākumi tika noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 585/2012, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un izbeidz termiņbeigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz konkrētu Horvātijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. || Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums || Apspriešanās ar ieinteresētajām personām || Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. || Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana || Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. || Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. Priekšlikuma juridiskie aspekti || Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2011. gada 29. jūlijā pēc Ukrainas ražotāja Interpipe pieprasījuma sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam. Pievienotais Padomes Regulas priekšlikums ir balstīts uz šādiem konstatējumiem – antidempinga maksājumu līmenis, kas patlaban noteikts par konkrētu Interpipe ražotu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai vairs nav vajadzīgs un apstākļu pārmaiņas, kuru rezultātā pastāv zemāka dempinga starpība, ir ilglaicīgas. Tādēļ Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, ar ko groza patlaban spēkā esošo antidempinga maksājumu par konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu no LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant. || Juridiskais pamats Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un jo īpaši tās 11. panta 3. punkts. || Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. || Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. || Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. || Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. || Juridisko instrumentu izvēle || Ierosinātais juridiskais instruments: regula. || Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: iepriekš minētā pamatregula neparedz alternatīvas. Ietekme uz budžetu || Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. 2012/0204 (NLE) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru pēc daļējas starpposma
pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009
11. panta 3. punktam groza Regulu (ES) Nr. 585/2012,
ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu
Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju
cauruļvadu un cauruļu importu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra
Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par
dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], (“pamatregula”) un jo
īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu, ņemot vērā priekšlikumu, ko
Eiropas Komisija (“Komisija”) ir iesniegusi pēc apspriešanās ar
padomdevēju komiteju, tā kā: 1. PROCEDŪRA 1.1. Spēkā esošie
pasākumi (1) Pēc izmeklēšanas
(“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK)
Nr. 954/2006[2]
noteica galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu
Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda
bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Pasākumi bija
procentuālais antidempinga maksājums 12,3 % līdz 25,7 %
apmērā, ko piemēro importam no atsevišķi minētiem
ražotājiem eksportētājiem Ukrainā, bet importam no visiem
pārējiem uzņēmumiem Ukrainā piemēro atlikušo
maksājuma likmi 25,7 % apmērā. Galīgais antidempinga maksājums, ko
piemēro ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas šī
pārskatīšanas izmeklēšana, proti, CJSC Nikopolsky Seamless
Tubes Plant Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant,
ko tagad sauc LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe
Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (“pieprasījuma iesniedzējs”
jeb “Interpipe”), ir 25,1 %. (2) Pēc Interpipe
pieprasījuma atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa atcēla Padomes
Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu,
ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts Interpipe,
pārsniedza to maksājumu, kurš būtu piemērojams, ja eksporta
cena nebūtu koriģēta, ņemot vērā komisijas maksu
tajos gadījumos, kad pārdošana notika, izmantojot saistītā
tirgotāja starpnieku Sepco SA[3].
Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada
16. februārī atstāja
spēkā Vispārējās tiesas spriedumu[4]. (3) Pēc šiem spriedumiem
Padome ar Regulu (ES) Nr. 540/2012[5]
grozīja Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006, lai labotu Interpipe noteikto
antidempinga maksājumu, ciktāl tas bija noteikts kļūdaini.
Tādējādi spēkā esošais antidempinga maksājums,
kas noteikts Interpipe, patlaban ir 17,7 %. (4) Pēc termiņbeigu
pārskatīšanas Padome ar Regulu 585/2012[6]
saglabāja pasākumus, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006
bija noteikti par Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda
bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (“termiņbeigu
pārskatīšanas izmeklēšana”). (5) Tādējādi
patlaban spēkā esošie pasākumi ir tie, kas noteikti ar Regulu (ES)
Nr. 585/2012, t.i., no 24,1 % līdz 35,8 % importam no
Krievijas un no 12,3 % līdz 25,7 % importam no
Ukrainas, bet LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe
Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant noteiktais antidempinga maksājums
ir 17,7 %.
1.2. Daļējas starpposma
pārskatīšanas pieprasījums (6) Komisija 2011. gada 29. jūlijā
ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras
sākšanu”)[7]
informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas
sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas
piemērojami konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda
bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, saskaņā ar
pamatregulas 11. panta 3. punktu. (7) Šī
pārskatīšana, kas attiecās vienīgi uz dempinga izpēti,
tika sākta pēc Interpipe iesniegta pamatota pieprasījuma.
Interpipe pieprasījumā sniedza pirmšķietamus
pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana
pašreizējā apmērā, lai neitralizētu kaitējumu
radošu dempingu, vairs nav vajadzīga. 1.3. Izmeklēšana (8) Izmeklēšana par dempinga
līmeni aptvēra laika posmu no 2010. gada
1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam
(“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). (9) Par daļējas
starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli
paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts
iestādēm un Savienības ražošanas nozarei.
Ieinteresētajām personām tika dota iespēja
paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā
termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un
pieprasīt uzklausīšanu. (10) Lai iegūtu
izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīja
anketu pieprasījuma iesniedzējam, kas noteiktajā
termiņā sniedza atbildi. (11) Komisija pieprasīja un
pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par
vajadzīgu, lai noteiktu dempinga līmeni. Tika veikti pārbaudes
apmeklējumi pieprasījuma iesniedzēja un tā saistīto
tirdzniecības uzņēmumu LLC Interpipe Ukraine un Interpipe
Europe SA telpās. 2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN
LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS 2.1. Attiecīgais ražojums (12) Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā
definēts Regulā (ES) Nr. 585/2012, ar kuru tika noteikti patlaban
spēkā esošie pasākumi, t. i., konkrēti Ukrainas
izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi vai
caurules (BCC), kā apaļā šķērsgriezuma
ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalentā
vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā
metināšanas institūta (IIW) formulu un ķīmisko
analīzi[8] un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (“attiecīgais ražojums”). 2.2. Līdzīgais ražojums (13) Kā
jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un
termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, arī
pašreizējā izmeklēšana apstiprināja, ka Ukrainā
ražotajam un uz Savienību eksportētajam ražojumam, Ukrainas
iekšējā tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un
Savienības ražotāju ražotajam un Savienībā pārdotajam
ražojumam ir vienādas fizikālās un tehniskās
pamatīpašības un galalietojums. Tāpēc šie ražojumi ir
uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta
nozīmē. 3. DEMPINGS 3.1. Iepriekšējas
piezīmes (14) Interpipe
pilnībā pieder un tās kontrolē atrodas divi ražotāji
eksportētāji – LLC Interpipe Niko Tube (Niko Tube)
un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP).
Saskaņā ar iestāžu parasto praksi abiem ražotājiem
eksportētājiem tika aprēķināta viena kopīga
dempinga starpība. Dempinga apjoms vispirms tika aprēķināts
katram ražotājam eksportētājam, un tad noteikta vienota
vidējā svērtā likme abiem uzņēmumiem. (15) Tomēr šī metode
atšķīrās no sākotnējā izmeklēšanā
piemērotās metodes, kurā kopējo dempinga starpību
aprēķināja, grupējot visus abu ražotāju datus par
ražošanu, rentabilitāti un pārdošanas apjomu Savienībā.
Metodes maiņas pamatā ir ievērojamās izmaiņas grupas
korporatīvajā struktūrā, dodot iespēju
identificēt attiecīgā ražošanas uzņēmuma
pārdošanas un ražošanas apjomu, kas sākotnējā
izmeklēšanā nebija iespējams. (16) Turklāt
sākotnējā izmeklēšanā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam
tika veikta korekcija attiecībā uz Interpipe enerģijas
izmaksām, lai pienācīgi atspoguļotu ar elektroenerģijas
un gāzes ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas
Ukrainā. Šī korekcija tika uzskatīta par nepieciešamu
tādēļ, ka Ukrainas gāzes un elektroenerģijas cenas
tobrīd bija ievērojami zemākas nekā vidējā cena
Savienībā un neatspoguļoja starptautiskās tirgus cenas.
Minētā korekcija balstījās uz vidējām cenām
Rumānijā, kas tobrīd bija iesaistīta izmeklēšanā. (17) Tomēr pretēji
sākotnējai izmeklēšanai tiek uzskatīts, ka šajā
starpposma pārskatīšanā korekcija attiecībā uz
enerģiju nav nepieciešama. Izmeklēšana liecina, ka enerģijas
vidējās cenas Ukrainā kopš sākotnējās
izmeklēšanas ir pastāvīgi pieaugušas daudz straujāk
nekā vidējās cenas Eiropas Savienībā,
tādējādi pakāpeniski samazinot minēto starpību.
Tādējādi ievērojamā enerģijas izmaksu
starpība, kas tika konstatēta sākotnējā
izmeklēšanā un kā dēļ tika veikta korekcija,
šobrīd vairs nepastāv . (18) Ņemot vērā
iepriekš minēto, šajā starpposma pārskatīšanā netiek
uzskatīts par lietderīgu veikt korekciju attiecībā uz
enerģiju. 3.2. Imports par dempinga
cenām PIP laikā 3.2.1. Normālā
vērtība (19) Saskaņā ar
pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts,
vai katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma
apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem, ir
reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksporta
pārdošanas apjomu uz Savienību, t. i., vai šis kopējais
pārdošanas apjoms ir vismaz 5 %
no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots
eksportam uz Savienību. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abiem
ražotājiem eksportētājiem iekšzemes pārdošanas apjomi ir
reprezentatīvi. (20) Pēc
tam tika pārbaudīts, vai katrs līdzīgā ražojuma veids,
ko ražotāji eksportētāji pārdeva iekšzemes tirgū, ir
pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta
2. punkta nozīmē.
Konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū
uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja PIP laikā
kopējais attiecīgā veida ražojumu apjoms, ko pieprasījuma
iesniedzējs pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū
bija vismaz 5 % no tā
kopējā uz Savienību eksportētā
salīdzināmā ražojuma veida pārdošanas apjoma. (21) Saskaņā
ar pamatregulas 2. panta 4. punktu pēc tam tika
pārbaudīts, vai katra ražojuma veida, kas pārdots
reprezentatīvā apjomā, iekšzemes pārdošana ir
uzskatāma par notikušu parastos tirdzniecības apstākļos. To
pārbaudīja, katram eksportētā attiecīgā ražojuma
veidam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nosakot rentablo
iekšzemes pārdošanas darījumu īpatsvaru ar neatkarīgiem
pircējiem iekšzemes tirgū. (22) Ražojuma veidiem, kuriem
vairāk nekā 80 % no
pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza to izmaksas un
vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar
vienas vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām,
ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā
visu attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu
vidējo svērto vērtību, neņemot vērā to, vai
minētā pārdošana bijusi rentabla. (23) Ja kāda ražojuma veida
rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā
apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena
bija zemāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, normālo
vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko
aprēķināja kā vidējo svērto cenu, ņemot
vērā tikai rentablos iekšzemes pārdošanas apjomus PIP
attiecīgajam ražojuma veidam. (24) Normālā
vērtība nereprezentatīvajiem ražojuma veidiem (t. i., tiem
veidiem, kuru iekšzemes pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 5 % no eksporta pārdevumiem uz
Eiropas Savienību vai kurus iekšzemes tirgū vispār
nepārdeva) tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas
izmaksām katram ražojuma veidam, pieskaitot pārdošanas,
vispārējās un administratīvās izmaksas un
peļņu. Ja pārdošana iekšzemes tirgū bija notikusi,
attiecīgajiem ražojuma veidiem tika izmantota peļņa no
darījumiem parastā tirdzniecības apritē iekšzemes
tirgū pa ražojuma veidiem. Ja ražojums iekšējā tirgū netika
pārdots, tika izmantota vidējā peļņa. Šī metode
tika mainīta tādēļ, ka pēc sākotnējās
izmeklēšanas PTO ekspertu grupa izstrādāja un PTO Strīdu
izšķiršanas padome pieņēma ziņojumu lietā Eiropas
Kopienas – antidempinga pasākumi attiecībā uz
saimniecībās audzētiem lašiem no Norvēģijas[9], kurā noteikts, ka nevar neņemt vērā faktisko
peļņas normu, kas noteikta darījumiem parastā
tirdzniecības apritē attiecīgajiem ražojuma veidiem, kuriem
jāaprēķina normālā vērtība. (25) Pēc galīgo
secinājumu izpaušanas abi ražotāji eksportētāji apgalvoja,
ka attiecīgā ražojuma kopējās ražošanas izmaksās PIP
laikā nevajadzēja iekļaut dīkstāves izdevumus, jo
tādējādi tiek pārkāpts antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkts
un tas esot arī pretunā grāmatvedības principiem, kuri
izklāstīti starptautiskajos grāmatvedības standartos (IAS)
un jo īpaši IAS 2. Attiecībā
uz 2. panta 5. punktu jāpiemin, ka tajā noteikts – ja
tiek uzskatīts, ka ar attiecīgā ražojuma ražošanu
saistītās izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas
attiecīgās personas grāmatvedībā, tās
koriģē. Tas, ka uzņēmums nedarbojās ar pilnu jaudu, nozīmē,
ka izmaksas tomēr radās. Šīs izmaksas abu eksportētāju
ieņēmumu pārskatā patiešām tika reģistrētas
kā izmaksas, un tās bija tieši saistāmas ar līdzīgo
ražojumu. Turklāt tika konstatēts, ka atsauce uz IAS 2 šajā gadījumā nav pamatota,
jo IAS 2 mērķis ir
noteikt grāmatvedības principus attiecībā uz
inventāru, un tur nav noteikts, kas būtu uzskatāms par ražošanas
izmaksām. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. (26) Tie paši
ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka nevajadzēja
ņemt vērā konkrētus finansiālus izdevumus saistībā
ar aizņēmumiem, kas tika iekļauti tirdzniecības,
vispārējās un administratīvajās izmaksās. Viņi
apgalvoja, ka šie aizņēmumi tika ņemti, lai izpildītu
uzņēmuma likviditātes un īstermiņa finansēšanas
prasības un nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Pārbaudes
apmeklējumā tika konstatēts, ka procentu izmaksas bija
galvenokārt saistītas ar apgrozāmā kapitāla finansēšanu.
Tādēļ procentu izmaksas attiecās uz visiem ražojumiem. Ražotāji
eksportētāji nevarēja pierādīt, ka procentu izmaksas bija
īpaši saistītas ar citiem mērķiem, nevis ar
apgrozāmā kapitāla finansēšanu. Abi ražotāji
eksportētāji arī nevarēja sniegt nekādus citus pierādījumus
savam apgalvojumam, tādēļ tas tika noraidīts. 3.2.2. Eksporta cena (27) Viss attiecīgā
ražojuma eksports, ko uz Savienību veica abi ražotāji
eksportētāji, notika ar Šveicē esoša saistīta
tirdzniecības uzņēmuma starpniecību tieši neatkarīgiem
klientiem Savienībā. Tādēļ eksporta cenas pamatā
bija eksporta cenas, kas ir faktiski samaksātas vai kas ir maksājamas
saskaņā ar pamatregulas 2. panta
8. punktu. 3.2.3. Salīdzinājums (28) Tiek atgādināts, ka
sākotnējā izmeklēšanā tika veikta eksporta cenas
korekcija atbilstīgi pamatregulas 2. panta
10. punkta i) apakšpunktam, ja
pārdošana notika ar saistītu tirgotāju starpniecību.
Tomēr saskaņā ar Tiesas spriedumu Interpipe lietā[10], kurā tika nolemts, ka
korekcija nebija pamatota, šajā starpposma pārskatīšanā
šāda korekcija netika veikta. (29) Abu ražotāju
eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena
tika salīdzināta, par pamatu ņemot ražotāja cenu (EXW).
Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un
eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu
tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu
vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.
Tādējādi tika veiktas korekcijas saistībā ar
transporta izmaksām, atlaidēm un rabatiem, komisijas maksām un
kredītu izmaksām. 3.2.4. Dempinga starpība (30) Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11.
un 12. punktam katram no abiem
ražotājiem eksportētājiem katra ražojuma veida vidējā
svērtā normālā vērtība tika salīdzināta
ar vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu (EXW).
Kā minēts 14. apsvērumā,
pēc tam Interpipe tika noteikta viena kopēja dempinga
starpība, aprēķinot vienotu vidējo svērto dempinga
likmi abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri ietilpst Interpipe. (31) Tādējādi
dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF
cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 13,8 %. 4. APSTĀKĻU
PĀRMAIŅU ILGLAICĪGUMS (32) Daļējas starpposma
pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs
apgalvoja, ka pārmaiņas korporatīvajā struktūrā
un ražošanas organizēšanā un pārdošanas pārstrukturēšana
gan iekšzemes, gan eksporta tirgū ir ietekmējusi tā izmaksu
struktūru un ka tādēļ esošais antidempinga maksājuma
līmenis kaitējumu izraisošā dempinga neitralizēšanai vairs
nav vajadzīgs. (33) Tādēļ tika
pārbaudīts, vai ir pamats uzskatīt, ka pārmaiņas, kuru
rezultātā tika uzsākta šī starpposma
pārskatīšana, un to iznākums ir ilglaicīgs. (34) Izmeklēšanā tika
atklāts, ka galvenie faktori, kuru dēļ pastāv šajā
pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētā
zemākā dempinga starpība, ir izmaiņas
korporatīvajā struktūrā, kas ietver divu ražošanas
uzņēmumu apvienošanos un pārdošanas pārstrukturēšanu,
to racionalizējot. Šīs pārmaiņas, kas ir ietekmējušas
pieprasījuma iesniedzēja izmaksu struktūru, ražojot un
pārdodot attiecīgo ražojumu, ir strukturālas, un
tādēļ nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā
stāvoklis varētu mainīties. Turklāt nav nekādu
norāžu par pieprasījuma iesniedzēja cenu ievērojamu
nestabilitāti. (35) Tādējādi tika
secināts, ka apstākļu pārmaiņas uzskatāmas par
ilglaicīgām un ka spēkā esošo pasākumu
piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav vajadzīga,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants (1)
Ierakstu par LLC Interpipe Niko Tube un OJSC
Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP)
Regulas (ES) Nr. 585/2012 1. panta
2. punkta tabulā aizstāj
ar šādu. LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP) || 13,8 % || A743 2. pants Šī regula stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 343, 22.12.2009.,
51. lpp. [2] OV L 175, 29.6.2006.,
4. lpp. [3] 2009. gada 10. marta
spriedums lietā T-249/06 Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes
Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT/Eiropas
Savienības Padome (Interpipe/Padome). [4] 2012. gada 16. februāra
spriedums apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P, Eiropas Savienības Padome/Interpipe
Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT un Interpipe
Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Padome/Interpipe). [5] OV L 165, 26.6.2012., 1. lpp. [6] OV L 174,
4.7.2012., 5. lpp. [7] OV C 223, 29.7.2011., 8. lpp. [8] OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu 1967, IIW doc. IX-555-67, ko
publicējis Starptautiskais metināšanas institūts (IIW). [9] WT/DS337/R,
2007. gada 16. novembris; pieņemts Strīdu izšķiršanas
padomē 2008. gada 15. janvārī. [10] Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada
16. februāra spriedums apvienotajās lietās C-191/09 P
un C-200/09 P,
Eiropas Savienības Padome/Interpipe Nikopolsky Seamless Tube Plant Niko
Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (“Interpipe”).