PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.         PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikuma nolūks ir iedibināt atjauninātus saskaņotus noteikumus par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību.

Priekšlikums izstrādāts, lai sniegtu ieguldījumu virzībā uz mērķi, kas noteikts ceļu satiksmes drošības politikas ievirzēs 2011.–2020. gadam[1], — ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam samazināt par pusi. Pieņemot šo priekšlikumu, tiks dota artava ar autotransportu saistīto emisiju samazināšanā, kas radušās neapmierinoša transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa dēļ.

· Vispārējais konteksts

Pirms atļauj transportlīdzekli laist tirgū, šim transportlīdzeklim jāatbilst visām prasībām, kas izvirzītas konkrētajam tipam vai konkrēti šim transportlīdzeklim un kas garantē optimālu drošības līmeni un vides standartu ievērošanu. Katras dalībvalsts pienākumos ir veikt sākotnēju ikviena tāda transportlīdzekļa reģistrāciju, kam ir Eiropas tipa apstiprinājums, pamatojoties uz šā transportlīdzekļa ražotāja izdoto atbilstības sertifikātu. Ar šo reģistrāciju tiek oficiāli atļauts konkrēto transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem un stājas spēkā dažādas attiecīgajam transportlīdzeklim piemērojamas prasības.

Pēc apstiprinājuma piešķiršanas satiksmē esošajiem transportlīdzekļiem regulāri jāveic periodiskas tehniskās apskates. Ar šīm apskatēm tiek gādāts par to, lai transportlīdzekļi, kas piedalās satiksmē, būtu braukšanas kārtībā un droši un neapdraudētu ne to vadītājus, ne arī citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tādējādi tiek pārbaudīta transportlīdzekļu atbilstība konkrētām prasībām, piemēram, attiecībā uz drošību un vides aizsardzību, kā arī modernizāciju. Transportlīdzekļiem, ko izmanto profesionālos kravu pārvadājumos un kuru pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas, kā arī transportlīdzekļiem, ko izmanto profesionālos pasažieru pārvadājumos un kuros ir vairāk nekā 8 pasažieru sēdvietas, — tā kā minētos transportlīdzekļus regulāri un intensīvi izmanto galvenokārt komerciālos nolūkos —, papildus tiek veiktas ad hoc tehniskās pārbaudes uz ceļiem, lai jebkurā laikā un jebkurā vietā ES pārbaudītu to atbilstību vides un tehniskajām prasībām.

Ekspluatācijas laikā ir iespējams, ka transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts vai nu īpašnieka maiņas dēļ, vai arī sakarā ar tā pārvietošanu uz citu valsti pastāvīgai izmantošanai tajā. Līdzīgā veidā ir jāievieš vienoti noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūru nolūkā garantēt, ka uz ceļiem satiksmē nepiedalās tādi transportlīdzekļi, kas rada tūlītēju apdraudējumu. Tehnisko apskašu mērķis ir pārbaudīt, kā darbojas transportlīdzekļa drošības komponenti, kādi ir tā ekoloģiskie raksturlielumi, kā arī vai tas atbilst attiecīgajam apstiprinājumam.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumā tiks iestrādātas spēkā esošās prasības, kas noteiktas spēkā esošajā tiesiskajā satvarā attiecībā uz tehniskā stāvokļa regulējumu, kurā ietilpst tehniskās apskates[2], pārbaudes uz ceļiem[3], kā arī transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi[4].

Salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem par tehniskajām apskatēm ar šo jauno priekšlikumu spēkā esošā regulējuma darbības joma tiek paplašināta, tajā iekļaujot jaunas transportlīdzekļu kategorijas, tostarp motociklus, un tiek palielināts apskašu biežums vecākiem transportlīdzekļiem līdzīgi kā tiem, kas sasnieguši lielu nobraukumu. Priekšlikums arī nosaka jaunas prasības vairākos tādos jautājumos, kas saistīti ar apskašu standartiem un kvalitāti, proti, diagnostikas aprīkojumu, apskašu veikšanā iesaistītā personāla iemaņām un sagatavotību, kā arī apskašu sistēmas pārraudzību.

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst transporta baltajā grāmatā[5] izklāstītajam ES mērķim uzlabot autoceļu drošību un paredz īstenot īpašu stratēģiju attiecībā uz drošākiem transportlīdzekļiem atbilstoši ceļu satiksmes politikas ievirzēm 2011.–2020. gadam.

Turklāt, ciktāl ir runa par priekšlikumā iekļautajiem vides aizsardzības aspektiem, prasības, ko paredzēts ieviest, palīdzēs samazināt CO2 un citu gaisa piesārņotāju vielu emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā paredzēts Eiropas tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu stratēģijā[6], kā arī integrētajā enerģētikas un klimata pārmaiņu politikā[7] (tā sauktajā „20-20-20” stratēģijā), un sniegs ieguldījumu Direktīvā 2008/50/EK[8] noteikto mērķu sasniegšanā attiecībā uz gaisa kvalitāti.

Visbeidzot, priekšlikums atbilst ieteikumiem par vienotā tirgus iedzīvināšanu, kā izklāstīts Mario Monti sagatavotajā 2010. gada maija ziņojumā[9], attiecībā uz administratīvo šķēršļu samazināšanu lietotu automašīnu pārrobežu apritei.

2.         APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes

Komisija, izstrādājot priekšlikumu, ar ieinteresētajām personām apspriedās vairākos veidos.

– Notika vispārēja apspriešana tīmeklī par visiem priekšlikuma aspektiem.

– Ekspertu un ieinteresēto personu apspriešanās notika radošo darbnīcu satvarā.

– Tika veikts pētījums par izredzēm, kādas saistās ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu īstenošanu Eiropas Savienībā, lai identificētu iespējamos pasākumus un izstrādātu izmaksu un ieguvumu analīzes rīku tehnisko apskašu ietekmes izvērtēšanai.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ieinteresētās personas, apspriezdamās tīmeklī, aktualizēja vairākus jautājumus. Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā ir pilnībā ņemti vērā svarīgākie aplūkotie aspekti un norādīts, kādā veidā tie ņemti vērā.

Laikā no 2010. gada 29. jūlija līdz 2010. gada 24. septembrim tīmeklī norisinājās atklāta apspriešanās. Komisija no iedzīvotājiem, dalībvalstu iestādēm, aprīkojuma piegādātājiem, tehniskās apskates stacijām, autoservisa asociācijām un transportlīdzekļu ražotājiem saņēma 9653 atbildes.

Šīs apspriešanās rezultāti ir publicēti http://ec.europa.eu/transport/road_safety/take-part/public-consultations/pti_en.htm.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Saistībā ar šo priekšlikumu bija jāveic dažādu politikas risinājumu novērtējums, kā arī saistīts ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējums.

Izmantotās metodes

Pieaicināts eksperts (Europe Economics) veica pētījumu, kāda būtu dažādu politikas risinājumu ietekme, izmantodams vairākus zinātniskus un novērtējuma ziņojumus, kas kalpoja par avotu gan paraugiem, gan datiem to izmaksu un ieguvumu pārvēršanai naudas izteiksmē, kuri saistās ar attiecīgajiem politikas risinājumiem. Visplašāk izmantotie pētījumi ir turpmākie:

– Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā dalībvalstīs tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīva 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem, 2005.–2006. gada un 2007.–2008. gada pārskata periods[10];

– AUTOFORE (2007);

– Lielbritānijas transporta departamenta ziņojums „MOT Scheme Evidence-base” (Apvienotā Karaliste, 2008);

– DEKRA „Road Safety Report 2008 – Strategies for preventing accidents on Europe's roads” (Ziņojums par ceļu satiksmes drošību 2008. gadā — Stratēģijas negadījumu novēršanai uz Eiropas autoceļiem);

– DEKRA „Road Safety Report on Trucks 2009” (Kravas automobiļu ceļu satiksmes drošības ziņojums par 2009. gadu);

– DEKRA „Motorcycle road safety report 2010” (Motociklu ceļu satiksmes drošības ziņojums par 2010. gadu);

– TÜV ziņojumi par 2009./2010. gadu.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Visi pabeigtie un apstiprinātie analītiskie pētījumi ir pieejami Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē vai būs tur pieejami tuvākajā laikā.

· Ietekmes novērtējums

Svarīgākajos priekšlikuma aspektos tika apsvērti šādi risinājumi.

(a) Status quo risinājums ir atsauces scenārijs, ar ko tiek salīdzināta citu politikas risinājumu ietekme. Saskaņā ar šo risinājumu ES tiesiskais satvars nemainītos. Cita starpā netiktu pielāgots arī Direktīvas 2009/40/EK tehniskais pielikums, kurā pirms neilga laika ir izdarīti grozījumi ar Direktīvu 2010/48/ES[11], izmantojot komitejas procedūru. Attiecīgi nemainītos arī tehnisko apskašu biežums un transportlīdzekļu loks, kuriem tās veic; netiktu pieņemti papildu pasākumi attiecībā uz informācijas apmaiņu. Pašreizējā situācija nemainītos: joprojām nebūtu satvara, kas regulē datu apmaiņu.

(b) „Ieteikuma tiesību” pieeja izpaustos šādi: pirmkārt, tiktu nodrošināta sekmīgāka pašlaik spēkā esošo tiesību aktu īstenošana; otrkārt, arī īstenošanas uzraudzība būtu sekmīgāka. Atbilstīgi šim risinājumam jauni tiesību akti netiktu pieņemti, bet Komisija vairotu un pastiprinātu centienus, lai uzlabotu tehniskās apskates standartus un to īstenošanu, kā arī pieņemtu pasākumus datu apmaiņas stimulēšanai.

(c) „Likumdošanas pieejai” būtu divas šķautnes.

– Lai sasniegtu konkrēto izvirzīto mērķi — pastiprināt transportlīdzekļu drošību uz autoceļiem —, pirmkārt, ir jāpārskata un jāpastiprina ES spēkā esošo normu minimums, kas noteikts periodisko tehnisko apskašu un neparedzamu pārbaužu uz ceļiem jomā, un ir jādefinē obligātās normas. Tas ir īpaši svarīgi, lai novērstu situāciju, kurā sistēmas nepilnības mazinātu tehnisko apskašu sistēmas efektivitāti kopumā.

– Virzoties uz īpašo mērķi, lai tehniskajās apskatēs nepieciešamie dati, kā arī dati par šīm apskatēm, būtu pieejami, otrajā vispārējā regulējuma šķautnē vēlākā posmā, iespējams, tiktu izveidota ES mēroga saskaņota datu apmaiņas sistēma, kas savienotu esošās datubāzes un nodrošinātu turpmāko:

visām periodiskās tehniskās apskates stacijām — piekļuvi datiem par atbilstības sertifikātu un elektroniskajām drošības sistēmām (tādām kā ABS[12], ESC[13], gaisa spilveni u. c.);

apskašu rezultātu apmaiņu starp dalībvalstīm, paredzot, ka sistēmai var piekļūt vissvarīgākās tiesībsargājošās iestādes;

to, ka tehniskās apskates stacijas apskašu rezultātus un jo īpaši odometra rādījumus dara zināmus valsts un Eiropas iestādēm gan izpildes nodrošināšanas, gan statistiskos nolūkos.

Vairākās dalībvalstīs tehnisko apskašu veikšana ir uzticēta lielam skaitam privātu, apstiprinātu tehnisko apskašu staciju. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju, tiesību aktos ir jāparedz konkrētas vienotas procedūras, piemēram, minimālie termiņi, kā arī jādefinē, kāda informācija ir jādara zināma.

Tomēr ietekmes novērtējums apliecināja, ka pozitīvus rezultātus izdotos sasniegt, ieteikuma tiesību pieeju kombinējot ar regulatīvo pieeju. Tālab ietekmes novērtējumā paredzētie pasākumi, kas izrietēja no ieteikuma tiesību scenārija, tika iestrādāti tiesību aktu tekstos.

3.         PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosinātā pasākuma kopsavilkums

Tehniskās apskates stacijas varēs piekļūt apskates veikšanai nepieciešamajai tehniskajai informācijai, kas cita starpā nepieciešama tādu ar drošību saistītu elektronisko komponentu pārbaudei kā ABS un ESC. Transportlīdzekļu ražotājiem būs jānodrošina pieeja šādai informācijai līdzīgi kā tas tagad jau ir saistībā ar informāciju par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi.

To transportlīdzekļu loks, kam jāveic apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus, vieglās piekabes, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, un traktorus, kuru projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h. Pienācīgu vērību piegriežot transportlīdzekļu vecuma un ikgadējā nobraukuma aspektam, palielināsies vecāku transportlīdzekļu apskašu biežums, bet transportlīdzekļus ar lielu nobraukumu pārbaudīs ik gadus, kā tas ir, piemēram, taksometru un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu gadījumā. Tiks noteikts četru mēnešu termiņš, kuru laikā tehniskā apskate ir jāveic, kas gan privātpersonām, gan transporta uzņēmējiem atvēlēs pietiekamu elastību.

Arī pārbaužu veikšanā izmantotajam aprīkojumam būs jāatbilst konkrētam prasību minimumam, tādējādi ļaujot efektīvi piemērot aprakstītās pārbaužu metodes. Konstatētos trūkumus izvērtē, ievērojot saskaņotus noteikumus, kas saistīti ar šo trūkumu radīto risku ceļu satiksmes drošībai.

Inspektoriem, kuri veic tehniskās apskates, jāatbilst konkrētām prasībām attiecībā uz zināšanu un iemaņu līmeni un jābūt pienācīgi apmācītiem. Inspektoriem jābūt brīviem no jebkāda interešu konflikta, jo īpaši attiecībā uz ekonomiska, personiska rakstura saikni vai radniecību ar transportlīdzekļa reģistrācijas turētāju. Tehniskās apskates darbības, ko veic apstiprinātas privātas struktūras, tiks pārraudzītas.

Tehnisko apskašu rezultātus, tostarp informāciju par transportlīdzekļa nobraukumu, apkopos nacionālajos reģistros, kas, savukārt, atvieglinās krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem atklāšanu. Šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

Vairākās dalībvalstīs tehnisko apskašu veikšana ir uzticēta lielam skaitam privātu, apstiprinātu tehnisko apskašu staciju. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, ir jāizraugās nacionālie kontaktpunkti un ir jāprecizē vairākas vienotas procedūras, tādas kā minimālais termiņš, kā arī paziņojamās informācijas raksturs.

Komisija tiks pilnvarota izdarīt grozījumus regulā, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā norises ES tipa apstiprinājuma tiesību aktu jomā attiecībā uz transportlīdzekļu kategorijām, kā arī lai atjauninātu pielikumus atbilstīgi tehnikas attīstībai, izmantojot deleģētus aktus; tā varēs, piemēram, ieviest alternatīvas tehnisko apskašu procedūras, kuru pamatā ir modernas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas, kas vēl atrodas izstrādes stadijā, bet ar kuru palīdzību būs iespējams pārbaudīt NOx un daļiņu emisiju atbilstību noteiktajiem līmeņiem.

· Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pants.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk aprakstītā iemesla dēļ: Savienības līmenī attiecībā uz tehniskajām apskatēm ir noteikts tehnisko prasību minimums, kura īstenošana dalībvalstīs ir novedusi pie prasību sadrumstalotības Savienības mērogā, kam ir negatīva ietekme gan uz ceļu satiksmes drošību, gan uz iekšējo tirgu.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

· Proporcionalitātes princips

Kā norādīts ietekmes novērtējumā, priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam tāpēc, ka tas nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai attiecībā uz ceļu satiksmes drošības un vides aizsardzības uzlabošanu, paaugstinot tehnisko apskašu kvalitāti un efektivitāti, kā arī izveidojot pienācīgu tīklu raitai informācijas apritei. Proti, priekšlikumā cita starpā ir paredzēts noteikts standartu minimums attiecībā uz inspektoru zināšanām un sagatavotību, jo īpaši ņemot vērā to, ka mūsdienās transportlīdzekļi ir ārkārtīgi sofisticēti sarežģītu tehnoloģiju produkti. Tas attiecas arī uz prasību minimumu tehniskajās apskatēs izmantotajām diagnostikas iekārtām. Visi šie pasākumi ir priekšnosacījumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu tehnisko apskašu kvalitāti.

· Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Regula ir atbilstoša izvēle, lai panāktu vajadzīgās atbilstības nodrošināšanu, turklāt nav jāveic transponēšana dalībvalstu tiesību aktos.

4.         IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.         IZVĒLES ELEMENTI [fakultatīvi]

· Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esošie tiesību akti.

· Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2012/0184 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[14],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[15],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisija savā 2011. gada 28. marta baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”[16] izklāsta tā saukto „nulles vīzijas” mērķi, ar kuru saskaņā Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai līdz 2050. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazinātu līdz 0. Šā mērķa sasniegšanas perspektīvā tiek sagaidīts, lai autotransporta drošības rādītāju uzlabošanā lielā mērā ieguldījumu sniegtu transportlīdzekļu tehnoloģijas.

(2) Komisija paziņojumā „Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam”[17] ierosināja ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Savienībā līdz 2020. gadam samazināt vēl lielākā mērā — uz pusi salīdzinājumā ar sākotnējo, 2010. gadam izvirzīto mērķi. Šajā nolūkā Komisija formulēja septiņus stratēģiskos mērķus, tostarp pasākumus transportlīdzekļu drošības uzlabošanai, stratēģiju cietušo skaita samazināšanai, kā arī visneaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši motociklu vadītāju, drošības uzlabošanai.

(3) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Šis regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām, lai gādātu par to, ka uz ceļiem netiek izmantoti transportlīdzekļi, kas rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai.

(4) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Tomēr ar šādu periodisko tehnisko apskašu režīmu ir svarīgi garantēt, ka arī pēc nonākšanas tirgū transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem visu to ekspluatācijas laiku. Šo režīmu vajadzētu piemērot transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvā 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK[18], Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai[19], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvā 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK[20].

(5) Pastāv skaidra sakarība starp ceļu satiksmes drošības līmeni un transportlīdzekļu tehnisko trūkumu skaitu. Ir ziņots, ka 2009. gadā uz Eiropas ceļiem bojā gājuši 35 000 cilvēku. Ja pieņem, ka tehniskie trūkumi ir cēlonis tādam pašam bojāgājušo skaitam, cik negadījumu ir noticis šādu trūkumu dēļ, no tā izriet, ka ik gadus Savienībā vairāk nekā 2000 cilvēku, iespējams, ir gājuši bojā transportlīdzekļu tehnisko trūkumu dēļ. Pamatojoties uz rīcībā esošajiem pētījumiem, ir secināts, ka no 900–1100 nāves gadījumiem būtu bijis iespējams izvairīties, ja vien tehnisko apskašu sistēmā būtu ieviesti pienācīgi uzlabojumi.

(6) Lielu daļu autotransporta emisiju, jo īpaši CO2 emisiju, ir radījis neliels skaits transportlīdzekļu, kuriem pareizi nedarbojas emisiju kontroles sistēmas. Atbilstīgi aplēsēm 5 % transportlīdzekļu parka ir iemesls 25 % visu piesārņojošo vielu emisiju. Tādējādi, nosakot šādu regulējumu attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm, tiktu ieguldīts vides uzlabošanā, samazinot transportlīdzekļu emisiju vidējos rādītājus.

(7) Padziļinātas izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 8 % no negadījumiem, kuros iesaistīti motocikli, ir notikuši tehnisku defektu dēļ vai ir bijuši ar tiem saistīti. Motociklisti ir tā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, ar kuru saistās visaugstākais drošības risks, turklāt vispārējā tendence liecina, ka bojāgājušo skaits arvien pieaug. Ceļu satiksmes negadījumu statistikā augstākais rādītājs ir mopēdu vadītāji — proti, vairāk nekā 1400 bojāgājušo 2008. gadā. Attiecīgi, to transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts, tajā iekļaujot visaugstākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus — motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus.

(8) Vietējās transporta darbībās kravas automobiļu vietā arvien biežāk izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šiem transportlīdzekļiem, ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāpiemēro tāda paša veida tehniskās apskates kā kravas automobiļiem.

(9) Tiek uzskatīts, ka vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika būvēti, bet uz koplietošanas ceļiem tos izmanto reti. Tāpēc noteikumiem par šādu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

(10) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām struktūrām, kurām tā uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehniskajām apskatēm visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj šajā nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas remontdarbu veikšanā.

(11) Lai pārbaudītu transportlīdzekļus un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu ne vien jāsniedz pilnīgs datu kopums, kas atspoguļots atbilstības sertifikātā, bet vajadzētu arī darīt pieejamus tos datus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu saistītie komponenti. Līdzīgā veidā šajā nolūkā būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, lai tehniskās apskates stacijām, kurās tiek veiktas pārbaudes, būtu pieejami šie informācijas elementi, kas nepieciešami apskates veikšanai. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi elektroniski kontrolēto sistēmu jomā, un tiem būtu jāattiecas uz visiem ražotāja uzstādītajiem elementiem.

(12) Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā veiktajām apskatēm ir augsta kvalitāte, Savienības līmenī būtu jāprecizē apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas jākalibrē.

(13) Inspektoriem, kas veic tehniskās apskates, būtu jādarbojas neatkarīgi un izvairoties no jebkāda iespējama interešu konflikta. Attiecīgi, tehniskās apskates rezultāti nedrīkstētu būt saistīti ar algu vai jebkāda cita veida ekonomisku vai personisku labumu.

(14) Apskašu rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt spējīgai grozīt tehniskās apskates rezultātus.

(15) Lai tehniskās apskates standarti būtu augsti, ir nepieciešams, lai personālam, kas šīs apskates veic, būtu augsts iemaņu un prasmju līmenis. Būtu jāievieš mācību sistēma, kurā tiktu ietverta sākotnējā apmācība un periodiskas kvalifikācijas celšanas mācības. Būtu jānosaka pārejas periods, lai personāls, kas iesaistīts tehnisko apskašu veikšanā, varētu raiti pāriet uz periodisko mācību shēmu.

(16) Lai ilgtermiņā uzturētu augstu tehnisko apskašu kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāizveido kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas attiecas uz visiem iespējamiem procesiem saistībā ar atļauju tehnisko apskašu veikšanai: atļaujas izsniegšanu, uzraudzību un anulēšanu, apturēšanu vai atcelšanu.

(17) Apskašu biežums būtu jāpielāgo atbilstīgi transportlīdzekļa tipam un tā nobraukumam. Pastāv liela varbūtība, ka transportlīdzeklim, sasniedzot konkrētu vecumu un — ja to izmanto intensīvi — zināmu nobraukumu, būs tehniski trūkumi. Tāpēc ir pamats palielināt apskašu biežumu vecākiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem ar lielu nobraukumu.

(18) Lai transportlīdzekļu īpašniekiem un ekspluatantiem atvēlētu zināmu elastību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai definēt vairāku nedēļu periodu, kura laikā periodiskā tehniskā apskate ir jāveic.

(19) Tehniskajām apskatēm būtu jāattiecas uz visām pozīcijām, kas saistītas ar pārbaudāmā transportlīdzekļa projektu, konstrukciju un aprīkojumu. Ņemot vērā transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības pašreizējo pakāpi, šie elementi ir jāiekļauj pārbaudāmo pozīciju sarakstā. Lai panāktu tehnisko apskašu saskaņotību, katram no pārbaudāmajiem elementiem būtu jāparedz attiecīgas pārbaudes metodes.

(20) Lai atvieglinātu saskaņošanu un nodrošinātu standartu konsekvenci, attiecībā uz visiem pārbaudes elementiem būtu jānodrošina neizsmeļošs saraksts, kurā uzskaitīti galvenie atteiču cēloņi. Lai pārbaudāmā transportlīdzekļa stāvoklis tiktu novērtēts konsekventi, konstatētie trūkumi būtu jānovērtē attiecībā pret vienotu standartu.

(21) Personai, kas ir tā attiecīgā transporta reģistrācijas turētājs, kam tiek veikta tehniskā apskate, kuras laikā ir konstatēti trūkumi (jo īpaši tādi,           kas rada risku ceļu satiksmes drošībai), konstatētie trūkumi bez kavēšanās būtu jānovērš. Bīstamu trūkumu gadījumā transportlīdzekļu reģistrācija būtu jāanulē, līdz konstatētie trūkumi ir pilnībā novērsti.

(22) Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates, un tajā cita starpā būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem. Lai pēc tehniskās apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm minēto informāciju vajadzētu apkopot un saglabāt datubāzē.

(23) Uzskata, ka krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem ietekmē aptuveni 5–12 % lietoto automašīnu tirdzniecības, kas ik gadus sabiedrībai rada ļoti lielas izmaksas vairāku miljardu euro apmērā un kā rezultātā tiek nepareizi novērtēts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Cīnoties pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem, jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates pasēs un ja šīs pases būtu obligāti jāuzrāda nākošajā apskatē. Šādu krāpšanos ar odometra rādījumiem būtu arī sistemātiskākā veidā jāuzskata par nodarījumu, par kuru var tikt piemērotas sankcijas.

(24) Vairākās dalībvalstīs tehnisko apskašu veikšana ir uzticēta lielam skaitam privātu, apstiprinātu tehnisko apskašu staciju. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizraugās nacionālie kontaktpunkti un būtu jāprecizē vairākas vienotas procedūras attiecībā uz minimālo termiņu, kā arī paziņojamās informācijas raksturu.

(25) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un apskates fāzēs līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan nacionālo, gan ražotāju uzturēto elektronisko datubāzu izveidei, kā arī to savstarpējai savienošanai, principā, būtu jāsekmē visas transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāte un jāpalīdz samazināt izmaksas un administratīvais slogs. Šajā perspektīvā Komisijai vajadzētu veikt gan priekšizpēti, gan attiecīgu izmaksu un ieguvumu analīzi saistībā ar Eiropas mēroga elektroniskās platformas izveidi informācijas par transportlīdzekļiem apkopošanai.

(26) Lai šo regulu papildinātu ar sīkākam tehniskām detaļām, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras ir jādeleģē Komisijai, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā norises Savienībā attiecībā uz tipa apstiprinājumu likumdošanu attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās, kā arī nepieciešamību atjaunināt pielikumus, ņemot vērā tehnikas attīstību. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[21].

(28) Iekārtām un aprīkojumam, ko izmanto, veicot apskates tehniskās apskates stacijās, būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas tehnisko apskašu veikšanai. Tā kā ar to saistās nozīmīgi ieguldījumi un pielāgojumi, kuru īstenošanai ir nepieciešams laiks, būtu jāparedz pieci gadi, kuru laikā ir jānodrošina atbilstība šīm izvirzītajām prasībām. Līdzīgs piecu gadu termiņš būtu jāpiešķir uzraudzības iestādēm, kura laikā tām jānodrošina atbilstība visiem kritērijiem un prasībām attiecībā uz atļauju piešķiršanu tehnisko apskašu stacijām un to uzraudzību.

(29) Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm Savienībā, atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(30) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

(31) Ar šo regulu tiek atjauninātas tehniskās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvā 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm[22], un paplašināta minētās direktīvas darbības joma, lai tā aptvertu tehniskās apskates staciju un to darbības uzraudzības struktūru izveidi, kā arī to inspektoru iecelšanu, kuriem uztic tehnisko apskašu veikšanu. Tālab minēto direktīvu būtu jāatceļ. Turklāt šajā regulā ir iestrādāti noteikumi, kas paredzēti Komisijas 2010. gada 5. jūlija Ieteikumā 2010/378/ES par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Direktīvu 2009/40/EK[23], nolūkā sekmīgāk regulēt tehnisko apskašu metodes,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu izveido regulējumu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm.

2. pants Darbības joma

1.           Šī regula attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kas atbilst turpmākajām kategorijām, kā minēts Direktīvā 2002/24/EK, Direktīvā 2007/46/EK un Direktīvā 2003/37/EK:

– M1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi, kurus izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir ne vairāk kā astoņas pasažieru sēdvietas;

– M2 un M3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto pasažieru pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

– N1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus parasti izmanto kravu autopārvadājumiem, un kuru maksimāli pieļaujamā masa nepārsniedz 3500 kg;

– N2 un N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto kravu pārvadājumos un kuru maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3500 kg;

– O1 un O2 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas nepārsniedz 3500 kg;

– O3 un O4 kategorija — piekabes un puspiekabes ar maksimāli pieļaujamo masu, kas pārsniedz 3500 kg;

– L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorija — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi;

– T5 kategorija — riteņtraktori, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h.

2.           Šo regulu nepiemēro:

– vēsturiskajiem spēkratiem,

– bruņoto spēku, ugunsdzēsības dienestu, civilās palīdzības, avārijas vai glābšanas dienestu transportlīdzekļiem;

– transportlīdzekļiem, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības, mežsaimniecības, lopkopības vai zivsaimniecības uzņēmumos un kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h;

– specializētiem transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā cirkus un atrakciju iekārtas un kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h, un kurus ekspluatē tikai dalībvalsts teritorijā.

3.           Dalībvalstis var ieviest nacionālās prasības attiecībā uz tehniskajām apskatēm transportlīdzekļiem, kas uzskaitīti 2. punktā un kas reģistrēti to teritorijā.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

(1)          „transportlīdzeklis” ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas nepārvietojas pa sliedēm, vai tā piekabe;

(2)          „mehānisks transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis ar riteņiem, kurš pārvietojas ar savu spēku un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

(3)          „piekabe” ir jebkurš transportlīdzeklis uz riteņiem, kurš nepārvietojas ar savu spēku un kurš ir projektēts un būvēts tā, lai to vilktu kāds mehānisks transportlīdzeklis;

(4)          „puspiekabe” ir jebkura piekabe, kas projektēta savienošanai ar mehānisku transportlīdzekli tā, lai daļa no tās balstītos uz mehāniskā transportlīdzekļa un lai mehāniskais transportlīdzeklis nestu būtisku gan šīs piekabes, gan tajā iekrautās kravas masas daļu;

(5)          „divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis uz diviem riteņiem, ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī tricikli un kvadricikli;

(6)          „dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kurš ir reģistrēts vai nodots ekspluatācijā kādā dalībvalstī;

(7)          „vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

– tas ražots vismaz pirms 30 gadiem;

– tā apkopi nodrošina, izmantojot rezerves daļas, kas atbilst transportlīdzekļa vēsturiskajiem komponentiem;

– nav veiktas nekādas izmaiņas tādu galveno komponentu tehniskajos parametros kā motors, bremzes, stūres iekārta vai atsperojums; un

– tā vizuālais izskats nav mainīts;

(8)          „reģistrācijas apliecības turētājs” ir persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts;

(9)          „tehniskā apskate” ir pārbaude, lai noteiktu, vai transportlīdzekļa daļas un komponenti atbilst tiem noteiktajiem drošības un ekoloģiskajiem parametriem, kas ir spēkā apstiprinājuma, sākotnējās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā dienā, kā arī aprīkojuma modernizēšanas dienā;

(10)        „apstiprinājums” ir jebkurš Direktīvā 2007/46/EK minēto kategoriju apstiprinājums;

(11)        „trūkumi” ir tehniski defekti un citas tehniskajā apskatē konstatētas neatbilstības;

(12)        „tehniskās apskates pase” ir kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas izdots sertifikāts, kurā ietverti apskates rezultāti un vispārējais transportlīdzekļa novērtējums;

(13)        „inspektors” ir persona, kuru dalībvalsts ir pilnvarojusi tehnisko apskašu veikšanai tehniskās apskates stacijā vai kompetentās iestādes vārdā;

(14)        „kompetentā iestāde” ir iestāde vai publiska struktūra, kas atbild par nacionālās tehnisko apskašu sistēmas pārvaldību, tostarp — attiecīgā gadījumā — par tehnisko apskašu veikšanu;

(15)        „apskates stacija” ir publiskas vai privātas struktūras vai iestādes, tostarp tās struktūras vai iestādes, kas veic transportlīdzekļu remontdarbus un ko dalībvalsts pilnvarojusi tehnisko apskašu veikšanai;

(16)        „uzraudzības struktūra” ir dalībvalsts izveidota struktūra, kas atbild par atļauju izsniegšanu tehniskās apskates stacijām un to uzraudzību.

II NODAĻA

VISPĀRĒJIE PIENĀKUMI

4. pants Atbildība

1.           Mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm dalībvalstī, kurā tie reģistrēti, periodiski veic tehniskās apskates saskaņā ar šo regulu.

2.           Tehniskās apskates veic vienīgi dalībvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalstu apstiprinātas tehniskās apskates stacijas.

3.           Transportlīdzekļu ražotāji tehniskās apskates stacijām vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi tehniskajai informācijai, kas nepieciešama tehniskās apskates veikšanai, kā izklāstīts I pielikumā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām, kā piekļūt I pielikumā izklāstītajai tehniskajai informācijai, saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.           Reģistrācijas apliecības turētājs ir atbildīgs par to, lai transportlīdzeklis vienmēr būtu drošs un braukšanas kārtībā.

III NODAĻA

PRASĪBAS TEHNISKAJĀM APSKATĒM

5. pants Apskašu veikšanas datums un biežums

1.           Transportlīdzekļiem veic tehniskās apskates katrā gadadienā pēc tās dienas, kad veikta to sākotnējā reģistrācija, ievērojot vismaz šādus intervālus:

– L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

– M1, N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, tad pēc diviem gadiem, pēc tam — ik gadus;

– M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā taksometri vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, M2, M3, N2, N3, T5, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem — gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma, pēc tam — ik gadus.

2.           Ja M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis pēc tā sākotnējās reģistrācijas līdz pirmajai tehniskajai apskatei ir sasniedzis 160 000 km nobraukumu, pēc šīs pirmās apskates tehnisko apskati tam veic ik gadus.

3.           Reģistrācijas apliecības turētājs var lūgt tehniskās apskates stacijai vai attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei veikt tehnisko apskati periodā, kas ilgst no iepriekšējā mēneša sākuma pirms 1. punktā minētās gadadienas līdz otrā mēneša beigām pēc minētās dienas, un tas neietekmē nākošās tehniskās apskates veikšanas datumu.

4.           Neatkarīgi no datuma, kad notikusi transportlīdzekļa pēdējā tehniskā apskate, kompetentā iestāde var pieprasīt transportlīdzeklim iziet tehnisko apskati vai papildu apskati pirms 1. un 2. punktā minētās dienas šādos gadījumos:

– pēc negadījuma, kas radījis būtiskus bojājumus galvenajiem transportlīdzekļa komponentiem, kas saistīti ar drošību, tādiem kā riteņi, atsperojums, deformācijas zonas, stūres un bremžu sistēmas;

– ja transportlīdzekļa drošības un vides sistēmas un komponenti ir mainīti vai pārveidoti;

– gadījumā, ja ir mainījies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs.

6. pants Apskašu saturs un metodes

1.           Tehniskās apskates attiecas uz jomām, kas minētas II pielikuma 2. punktā.

2.           Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tos elementus, kas izklāstīti II pielikuma 3. punktā, un izmantojot šo elementu pārbaudei norādītās metodes.

7. pants Trūkumu novērtēšana

1.           Par katru pārbaudāmo pozīciju III pielikumā ir sniegts iespējamo trūkumu minimālais saraksts un šo trūkumu smaguma pakāpe.

2.           Inspektors, veikdams tehnisko apskati, katram konstatētajam trūkumam piešķir noteiktu trūkuma smaguma pakāpi un to klasificē šādās grupās:

– sīki trūkumi, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību, un citas sīkas neatbilstības;

– būtiski trūkumi, kas var mazināt transportlīdzekļa drošību vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas neatbilstības;

– bīstami trūkumi, kas tūlītēji un tieši apdraud ceļu satiksmes drošību un kura dēļ šim transportlīdzeklim nekādos apstākļos nav atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

3.           Ja transportlīdzeklim konstatētie trūkumi ietilpst vairākās no 2. punktā minētajām trūkumu grupām, to klasificē grupā, kas atbilst visnopietnākajam trūkumam. Ja transportlīdzeklim konstatēti vairāki vienas un tās pašas grupas trūkumi, to klasificē smaguma ziņā nākamajā grupā gadījumā, ja konstatēto trūkumu kumulatīvā ietekme rada augstāku risku ceļu satiksmes drošībai.

8. pants Tehniskās apskates pase

1.           Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde, kas veikusi transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim transportlīdzeklim tehniskās apskates pasi, kurā ietverti vismaz IV pielikumā uzskaitītie elementi.

2.           Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, izsniedz tehniskās apskates pasi vai, ja ir runa par elektroniski noformētu tehniskās apskates pasi, — šādas pases pienācīgi apstiprinātu izdruku.

3.           No šīs regulas spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā pēc 3 gadiem pēc tās spēkā stāšanās, tehniskās apskates stacija elektroniskā veidā paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei šīs stacijas izsniegtajās pasēs ietverto informāciju. Šo informāciju paziņo saprātīgā termiņā pēc tehniskās apskates pases izdošanas. Līdz šim datumam tehniskās apskates stacijas iepriekš minēto informāciju kompetentajai iestādei var nosūtīt jebkurā citā veidā. Kompetentā iestāde šo informāciju glabā 36 mēnešus no tās saņemšanas dienas.

4.           Odometra rādījumu kontroles nolūkā, kā arī gadījumā, ja pēc iepriekšējās tehniskās apskates attiecīgā informācija elektroniski nav paziņota, inspektors pieprasa, lai persona, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, uzrāda pēc iepriekšējās tehniskās apskates izdoto pasi.

5.           Tehniskās apskates rezultātus dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Reģistrācijas iestādei paziņo tehniskās apskates pasē ietverto informāciju.

9. pants Trūkumu novērtēšana

1.           Ja konstatēti vienīgi sīki trūkumi, reģistrācijas apliecības turētājs nodrošina, lai šādi trūkumi bez kavēšanās tiktu novērsti. Iespējams, ka transportlīdzeklim atkārtota apskate nav jāveic.

2.           Ja konstatēti būtiski trūkumi, kompetentā iestāde lemj par nosacījumiem, kādos transportlīdzekli var izmantot pirms citas tehniskās apskates iziešanas. Šai citai tehniskajai apskatei jānotiek sešu nedēļu laikā pēc sākotnējās apskates.

3.           Ja konstatēti bīstami trūkumi, tiek aizliegts transportlīdzekli izmantot satiksmē uz koplietošanas ceļiem, un tā reģistrāciju atsavina saskaņā ar 3.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā XXX, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem[24], līdz trūkumi ir novērsti un ir izdota jauna tehniskās apskates pase, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā.

10. pants Apliecinājums par apskati

Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veikusi tehnisko apskati tās teritorijā reģistrētam transportlīdzeklim, izdod apliecinājumu visiem transportlīdzekļiem, kas sekmīgi izgājuši apskati. Šajā apliecinājumā norāda nākošās tehniskās apskates datumu.

Katra dalībvalsts atzīst saskaņā ar 1. punktu izdoto apstiprinājumu.

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

11. pants

Diagnostikas iekārtas un aprīkojums

1.           Diagnostikas iekārtas un aprīkojums, ko izmanto tehnisko apskašu veikšanā, atbilst tehnisko prasību minimumam, kas noteikts V pielikumā.

2.           Tehniskās apskates stacijas vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde uztur diagnostikas iekārtas un aprīkojumu saskaņā ar ražotāja sniegtajām specifikācijām.

3.           Visu aprīkojumu, ko izmanto mērījumu veikšanā, periodiski kalibrē saskaņā ar ražotāja sniegtajām specifikācijām.

12. pants Inspektori

1.           Tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst VI pielikumā noteiktajam prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību.

2.           Dalībvalstis inspektoriem, kuri atbilst prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību, izsniedz sertifikātu. Šajā sertifikātā ietver vismaz to informāciju, kas minēta VI pielikuma 3. punktā.

3.           Inspektorus, ko šīs regulas piemērošanas dienā nodarbina dalībvalstu kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no VI pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību izpildes. Dalībvalstis šiem inspektoriem izsniedz līdzvērtības sertifikātu.

4.           Veicot tehnisko apskati, inspektoram jābūt brīvam no jebkāda interešu konflikta, jo īpaši attiecībā uz ekonomiska, personiska rakstura saikni vai radniecību ar tā transportlīdzekļa tehniskās apliecības turētāju, kam attiecīgā tehniskā apskate tiek veikta.

5.           Tehniskās apskates stacija personu, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, informē par remontdarbiem, kuri jāveic, un nekādā gadījumā neizmaina apskates rezultātus komerciālu apsvērumu dēļ.

6.           Inspektora veiktās tehniskās apskates rezultātus var grozīt tikai uzraudzības struktūra gadījumā, ja slēdzieni, kurus pēc šīs tehniskās apskates veikšanas izdarījis attiecīgais inspektors, ir acīmredzami nepareizi.

13. pants Tehniskās apskates staciju apstiprināšana un uzraudzība

1.           Uzraudzības struktūra izpilda vismaz tos uzdevumus, kas paredzēti VII pielikuma 1. punktā, un nodrošina atbilstību tā paša pielikuma 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis publisko noteikumus un procedūras, kas attiecas uz organizāciju, uzdevumiem un prasībām, kuras piemēro uzraudzības struktūru personālam.

Uzraudzības struktūras ir neatkarīgas no tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu ražotājiem.

2.           Tehniskās apskates stacijas, kuras darbojas tiešā kompetentās iestādes pakļautībā, ir atbrīvotas no prasībām attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un uzraudzību.

V NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

14. pants Dalībvalstu administratīvā sadarbība

1.           Dalībvalstis izraugās nacionālos kontaktpunktus, kas atbild par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

2.           Dalībvalstis pārsūta Komisijai savu nacionālo kontaktpunktu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju ne vēlāk kā [vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un to nekavējoties informē par jebkurām izmaiņām minētajā informācijā. Komisija sagatavo visu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

15. pants Elektroniskā transportlīdzekļu informācijas platforma

Komisija gan veic priekšizpēti, gan apzina izmaksas un ieguvumus, kādi saistās ar elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar tehnisko apskašu datiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu ražotājiem.

Komisija, pamatojoties uz šo veikto analīzi, nāk klajā ar dažādiem politikas scenārijiem un tos novērtē, tostarp paredzot iespēju atcelt prasību par apskates apliecinājumu, kas minēts 10. pantā. Divu gadu laikā pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktās analīzes rezultātiem, attiecīgā gadījumā kopā ar šo ziņojumu iesniedzot tiesību aktu priekšlikumu.

VI NODAĻA

NOTIEKUMI PAR ĪSTENOŠANAS UN DELEĢēTAJĀM PILNVARĀM

16. pants Komiteja tehnisko apskašu jautājumos

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.    

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

17. pants Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu nolūkā:

– attiecīgā gadījumā atjaunināt 2. panta 1. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu, lai ņemtu vērā izmaiņas transportlīdzekļu kategorijās, kuras izriet no grozījumiem 3. panta 1. punktā minētajos tiesību aktos;

– atjaunināt pielikumus atbilstīgi tehnikas attīstībai, lai ņemtu vērā grozījumus starptautiskajos vai Savienības tiesību aktos.

18. pants

Deleģēšana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Šīs regulas 17. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar [dienu, kad spēkā stājas šī regula].

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4.           Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu iebildumus necelt. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants Sankcijas

1.           Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas, preventīvas un nediskriminējošas.

2.           Visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai tā izmainīšana tiek uzskatīta par nodarījumu un par to tiek piemērotas iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

3.           Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai ne vēlāk kā [vienu gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu] un to nekavējoties informē par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas šos noteikumus ietekmē.

20. pants Pārejas noteikumi

1.           Diagnostikas iekārtas un aprīkojumu, kas minēts 11. pantā, bet kas [dienā, kad sāk piemērot šo regulu] neatbilst V pielikumā noteiktajam prasību minimumam, var izmantot tehnisko apskašu veikšanā ne ilgāk kā piecus gadus pēc minētā datuma.

2.           Dalībvalstis piemēro VII pielikumā noteiktās prasības ne vēlāk kā ar piekto gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

21. pants Atcelšana

Direktīvu 2009/40/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 2010/378 atceļ no [dienas, kad sāk piemērot šo regulu].

22. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               COM(2010) 389 galīgā redakcija.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.).

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīva 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.) ar attiecīgiem direktīvas grozījumiem.

[4]               Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.).

[5]               COM(2011) 144 galīgā redakcija.

[6]               COM(2010) 186 galīgā redakcija.

[7]               COM(2008) 30 galīgā redakcija.

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

[9]               http://ec.europa.eu/bepa/pdf/monti_report_final_10_05_2010_en.pdf.

[10]             COM(2010) 754 galīgā redakcija.

[11]             OV L 173, 8.7.2010., 47. lpp.

[12]             Pretbloķēšanas iekārta (Anti-lock Braking System).

[13]             Elektroniskā stabilitātes kontrole (Electronic Stability Control).

[14]             OV C , , … lpp.

[15]             OV C, , .. lpp.

[16]             COM(2011) 144 galīgā redakcija.

[17]             COM(2010) 389 galīgā redakcija.

[18]             OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

[19]             OV L 263, 9. 10. 2007., 1. lpp.

[20]             OV L 171, 9. 7. 2003., 1. lpp.

[21]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[22]             OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.

[23]             OV L 173, 8.7.2010., 74. lpp.

[24]             OV L XXX, XX.XX.XXXX., XX. lpp.

PIELIKUMS

dokumentam Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

I PIELIKUMS

Tehniskā informācija, kuru dara zināmu ražotājs

1. Bremžu iekārta

1.1. Darba bremzes

– Vispārīgs apraksts, tostarp sekundārās/rezerves bremzes, kā arī iespējas veikt diagnostiku uz standarta ruļļu bremžu pārbaudes stenda

– Sistēmas konfigurācijas

– Bremžu kontrole

– Bremžu spēka regulators: pozicionēšana un darbības parametri

– Atsauces spēki

– Trumuļi

– Diski

– Bremžu uzlikas un kluči

– Pneimatiskās bremzes

– Hidrauliskā bremzes

1.2. Stāvbremzes

– Vispārīgs apraksts

– Stāvbremzes vadība

– Ass(asis), kurām piemēro stāvbremzes

– Elektroniski darbināmas stāvbremzes

1.3. Inerces bremzes

– Vispārīgs apraksts

– Bremžu kontrole

1.4.   Elektroniskas vadības sistēmas

– ABS

– BAS

– ESC

– EBS

1.5.   Piekabju bremzes

– Savienojums piekabes bremzēm: vispārīgs apraksts

– Drošības sistēmas apraksts

2. Stūres iekārta

– Sistēmas vispārīgs apraksts

– Darbības princips

– Stūres iekārtas korpusa novietojums

– Stūres pastiprinātāja princips

– Stūres rata diametrs

– Stūres sistēmas elektroniska kontrole

– Papildu elektroniski elementi

3. Redzamība

3.1. Stikli

– Vējstikls

– Citi ārējie stikli (izņemot jumta lūka)

– Jumta lūka

– Iekšējie stikli

– Avārijas izejas stikli

3.2. Atpakaļskata spoguļi

– Skaits

– Kategorijas

– Iekārtu novietojums

– Apstiprinājuma marķējums

3.3. Vējstikla tīrītāji

– Skaits

– Tīrītāju slotiņas

3.4. Vējstikla apskalotāji

– Skaits

3.5. Pretaizsvīšanas ierīce

– Darbības princips

4. Lukturi, atstarotāji un elektroiekārta

4.1. Lukturi

– Tālās gaismas lukturi (tālās gaismas)

– Tuvās gaismas lukturi (tuvās gaismas)

4.2. Priekšējie un aizmugurējie gabarītlukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

– Priekšējie gabarītgaismas lukturi

– Pakaļējie gabarītgaismas lukturi

– Sānu gabarītlukturi

– Priekšējie kontūrgaismu lukturi

– Pakaļājie kontūrgaismu lukturi

4.3. Bremžu signāllukturi

– Skaits

– Iekārtu novietojums

– Gaismas avots

– Apstiprinājuma marķējums

– Adaptīvas bremžu ugunis

4.4.   Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

– Skaits

– Iekārtu novietojums

– Gaismas avots

– Apstiprinājuma marķējums

– Signalizators

– Brīdinājuma lukturu aktivēšanas princips

4.5. Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

– Priekšējie miglas lukturi

– Pakaļējie miglas lukturi

– Skaits

4.6. Atpakaļgaitas lukturi

– Skaits

– Iekārtu novietojums

– Gaismas avots

– Apstiprinājuma marķējums

4.7. Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

– Skaits

– Iekārtu novietojums

– Gaismas avots

– Apstiprinājuma marķējums

4.8. Pakaļējie atstarotāji, sānu atstarotāji un pakaļējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

– Priekšējie atstarotāji

– Pakaļējie atstarotāji

– Sānu atstarotāji

– Aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.9.   Elektroinstalācijas starp vilcēju un velkamo transportlīdzekli

– Slēguma shēma

– Standarta savienojums

4.10. Neobligātās ugunis

– Neobligāto uguņu saraksts

– Iekārtu novietojums

– Apstiprinājuma marķējums

4.11. Akumulators

– Skaits

– Spriegums (V)

– Jauda (Ah)

– Iekārtu novietojums

4.12. Elektroniski vadītas apgaismes sistēmas

– Vispārīgs apraksts

5. Asis, riteņi, riepas, balstiekārta

5.1. Asis

– Vispārīgs apraksts

5.2. Riteņi

– Izmēri

– Materiāls

5.3. Riepas

– Skaits

– Izvietojums

– Izmēri

– Ātruma kategorija

– Slodzes indekss

– Rezerves riteņu skaits

– Rezerves riteņa izmērs

– Rezerves ritenim līdzvērtīgas iekārtas

5.4. Balstiekārta

– Sistēmas vispārīgs apraksts

– Atsperes

– Amortizatori

– Šķērsstabilizatora stieņi

– Pneimatiskā balstiekārta

– Elektroniska balstiekārtas kontrole

6. Šasija un šasijas detaļas

6.1. Šasija vai rāmja stiprinājumi

– Vispārīgs apraksts

6.2. Degvielas tvertne un caurules

– Degvielas tvertņu skaits

– Tvertņu vispārīgs apraksts

– Tvertnes derīguma termiņš (attiecīgā gadījumā)

– Izvietojums

– Ietilpība

– Marķējums

– Aizsardzības līdzekļi

– Degvielas caurulīšu vispārīgs apraksts

6.3. Buferi, sānu drošības konstrukcija un aizmugurējā apakšā pabraukšanas aizsardzība

– Priekšējās drošības konstrukcijas

– Sānu drošības konstrukcija

– Aizmugurējā drošības iekārta

6.4. Rezerves riteņa balsts

– Novietojums

6.5. Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums

– Sakabes mehānismi

– Vilkšanas mehānisms

6.6. Transmisija

– Vispārīgs apraksts

– Pārnesumu pārslēgšanas tips

– Pārslēgumu skaits

– Diferenciāļi/autobloķēšanas diferenciāļi

– Dzenošo asu skaits

– Transmisijas darbības režīmi

– Sajūgs: vispārīgs apraksts

– Elektroniska transmisijas vadība

6.7. Dzinēja stiprinājumi

– Vispārīgs apraksts

6.8. Kabīne un virsbūve

– Vispārīgs apraksts

– Durvis

– Sēdekļi

– Kabīnes kāpšļi

– Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

– Dubļusargi, pretšļakatu ierīces

7. CITS APRĪKOJUMS

7.1. Drošības jostas

– Drošības jostas kategorija katram sēdeklim

– Apstiprinājuma marķējums

– Pirotehniskais nospriegotājs

7.2. Gaisa spilvens

– Skaits un izvietojums

– Marķējums

– Signalizators

– Pasažieru gaisa spilvena deaktivētājs

7.3. Ugunsdzēšamais aparāts

– Skaits un izvietojums

– Kategorijas

7.4. Pretaizdzīšanas ierīces

– Ierīces bloķēta kontrole

7.5. Riteņa atbalstķīļi

– Skaits un izvietojums

7.6. Skaņas signālierīce

– Ierīču skaits un izvietojums

– Apstiprinājuma marķējums

– Skaņas līmenis (dB(A))

7.7. Spidometrs

– Vienības (km/h vai jūdzes/h)

– Maksimālais rādītais ātrums (km/h vai jūdzes/h)

– Sadalījums

7.8. Tahogrāfs

– Marka un modelis

– Apstiprinājuma marķējums

– Sērijas numurs

– Zīmogu izvietojums

– Datu plāksnes novietojums

7.9. Ātruma ierobežošanas ierīce

– Uzstādītais ātrums

– Marka un modelis

– Savienojumu izvietojums pārbaudei

– (apgriezieni/km vai impulss/km)

– w (apgriezieni/km vai impulss/km)

– Datu plāksnes novietojums

7.10. Odometrs

– Ciparu skaits

8. TRAUCĒJUMI

8.1. Troksnis

– Vispārīgs to sistēmu un iekārtu apraksts, ar kurām paredzēts mazināt transportlīdzekļa radīto troksni

– Skaņas līmenis stāvot (dB(A) @ min-1)

– Skaņas līmenis braucot (dB(A))

– Izplūdes caurules trokšņa slāpētāju skaits

– Trokšņa slāpētāju novietojums uz izplūdes caurules

– Trokšņa slāpētāju marķējums uz izplūdes caurules

8.2. Benzīna dzinēju emisija

– CO (g/km vai g/kWh)

– CO tukšgaitā (Vol %)

– CO ar lieliem tukšgaitas apgriezieniem (Vol % @ min-1)

– HC ar lieliem tukšgaitas apgriezieniem (Vol % @ min-1)

– Lambda ar lieliem tukšgaitas apgriezieniem (min-1)

– HC (g/km vai g/kWh)

– NOx (g/km vai g/kWh)

– HC + NOx (g/km)

– CO2 (g/km)

– EK tipa apstiprinājuma vides kategorijas norāde

– OBD savienojuma tips un novietojums

– OBD sakaru protokols

– Transportlīdzeklī uzstādītais emisiju kontroles aprīkojums

– Transportlīdzeklī uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma novietojums

– Katalītiskā neitralizatora marķējums

– Lambda sensoru skaits

8.3. Dīzeļdzinēja emisija

– CO (g/km vai g/kWh)

– HC (g/km vai g/kWh)

– NOx (g/km vai g/kWh)

– HC + NOx (g/km)

– CO2 (g/km)

– Makrodaļiņu emisija dīzeļmotoriem (g/km vai g/kWh)

– Koriģētais absorbcijas koeficients dīzeļmotoriem (min −1) (dūmainība)

– EK tipa apstiprinājuma vides kategorijas norāde

– OBD savienojums

– OBD sakaru protokols

– Transportlīdzeklī uzstādītais emisiju kontroles aprīkojums

– Transportlīdzeklī uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma novietojums

– Katalītiskā neitralizatora marķējums

– Daļiņu filtra marķējums

8.4. Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

– Aizdedzes sveču vadojuma parametru apraksts

– Aizdedzes sveču vadojuma marķējums

II PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS ATTIECĪBĀ UZ APSKATES SATURU UN METODĒM

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Šajā pielikumā identificētas pārbaudāmās transportlīdzekļu sistēmas un komponenti; aprakstīta to testēšanas metode un kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai transportlīdzeklis ir pieņemamā tehniskā stāvoklī.

Apskatē jāpārbauda vismaz turpmāk 3. punktā uzskaitītās pozīcijas, ja tās ir daļa no attiecīgajā dalībvalstī testējamā transportlīdzekļa obligātā aprīkojuma.

Testēšanu veic ar patlaban pieejamiem paņēmieniem un iekārtām, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa detaļas demontāžai vai noņemšanai.

Periodiskās transportlīdzekļu apskates laikā visas norādītās pozīcijas uzskata par obligātām, izņemot pozīcijas, kas apzīmētas ar (X), kas saistītas ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās tehniskās apskates laikā.

“Neatbilstības cēloņi” nepiemēro gadījumos, kad tie attiecas uz prasībām, kas nav aprakstītas atbilstošos transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesību aktos pirmās reģistrācijas laikā, pirmo reizi nododot ekspluatācijā vai modernizēšanas prasībās.

Ja noteikta vizuāla pārbaude, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgā pozīcija ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi pārbaudes paņēmieni, nelietojot aprīkojumu.

2. APSKATES JOMA

Apskate attiecas vismaz uz šādiem elementiem:

0)           transportlīdzekļa identifikācija;

1)           bremžu iekārta;

2)           stūres iekārta;

3)           redzamība;

4)           gaismu iekārtas un elektrosistēmas detaļas;

5)           asis, riteņi, riepas, balstiekārta;

6)           šasija un šasijas detaļas:

7)           cits aprīkojums;

8)           traucējumi;

9)           papildu pārbaudes M2 un M3 kategorijas pasažieru transportlīdzekļiem.

3. APSKATES SATURS UN METODES

Apskatē pārbauda vismaz turpmāk uzskaitītās pozīcijas un izmanto turpmāk norādītajā tabulā uzskaitītos obligātos standartus un metodes.

Pozīcija || Metode || Neatbilstības cēloņi ||

||

0.       TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA ||

0.1.      Reģistrācijas numura zīmes (ja noteikts prasībās(1)) || Vizuāla pārbaude || a)                Numura plāksnes(-šņu) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist. b)                Marķējuma nav, vai arī tas nav salasāms. c)                Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem. ||

0.2.      Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs || Vizuāla pārbaude || a)                Numura nav, vai arī to nevar atrast. b)                Nepilnīgs, nesalasāms. c)                Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem. ||

1.         BREMŽU IEKĀRTA ||

1.1.      Mehāniskais stāvoklis un darbība ||

1.1.1.       Darba bremzes pedālis/rokas rokas sviras šarnīrs || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju. || a)                Šarnīrs pārāk stingrs. b)                Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens. ||

1.1.2.    Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju. || a)                Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve. b)                Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī. c)                Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds. ||

1.1.3.    Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri || Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena izlīdzināšanas vārsta darbību. || a)                Spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs). b)                Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām(1) c)                Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas. d)                Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes. e)                Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību. ||

1.1.4.    Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators || Darbības pārbaude. || Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums. ||

1.1.5.    Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce. b)                Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums. c)                Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā. d)                Neapmierinoša darbība. ||

1.1.6.   Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Sprūdrats nenotur pietiekami. b)                Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā. c)                Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu. d)                Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas. e)                Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību. ||

1.1.7. Bremžu vārsti (kājas vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori) || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde. b)                Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā. c)                Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums. d)                Hidrauliskā šķidruma noplūde. ||

1.1.8.   Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās) || Atvienojiet un pievienojiet bremžu sistēmas sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi. || a)                Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts. b)                Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums. c)                Pārmērīgas noplūdes. d)                Nepareiza darbība. ||

1.1.9.   Cilindra spiedtvertne || Vizuāla pārbaude. || a)                Bojājums, korozija vai noplūde cilindra spiedtvertnē. b)                Nedarbojas drenāžas ierīce. c)                Vaļīgs cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums. ||

1.1.10.     Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas) || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs. b)                Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā. c)                Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs. d)                Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums. e)                Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa. f)                Bremžu šķidruma signāllampiņa iedegusies vai bojāta. g)                Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība. ||

1.1.11.     Nelokanās bremžu caurulītes || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Ievērojams atteices vai plīsuma risks. b)                Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem. c)                Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija. d)                Nepareizs caurulīšu novietojums. ||

1.1.12.     Lokanās bremžu šļūtenes || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Ievērojams atteices vai plīsuma risks. b)                Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums. c)                Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem. d)                Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē. e)                Šļūtenes ar porām. ||

1.1.13.     Bremžu uzlikas un kluči || Vizuāla pārbaude. || a)                Pārmērīgs uzliku nodilums. b)                Uzlikas vai kluči kontaminēti (eļļa, smērvielas u.tml.). c)                Nav uzlikas. ||

1.1.14.     Bremžu trumuļi, bremžu diski || Vizuāla pārbaude. || a)                Trumuļu vai disku pārmērīgs nodilums, pārmērīgs robojums, plaisas, nepietiekams nostiprinājums vai lūzumi. b)                Trumuļi vai diski kontaminēti (eļļa, smērvielas u.tml.). c)                Nav trumuļa vai diska. d)                Vaļīgi nostiprināts atbalsta paliktnis. ||

1.1.15.     Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Trose bojāta vai samezglota. b)                Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija. c)                Vaļīga trose, stienis vai savienojums. d)                Troses vadīklas bojājums. e)                Bremžu sistēmas komponentu brīvas kustības ierobežojums. f)                Pārmērīga sviru, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu. ||

1.1.16.     Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus) || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Spēka pievada plaisas vai bojājumi. b)                Noplūde no spēka pievada. c)                Vaļīgs vai nepareizi uzstādīts spēka pievads. d)                Pārmērīga spēka pievada korozija. e)                Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens. f)                Nav putekļusarga, vai tas ir pārmērīgi bojāts. ||

1.1.17.     Bremžu spēka regulators || Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties. || a)                Savienojuma bojājums. b)                Nepareizs savienojuma regulējums. c)                Regulators ieķīlējies vai nedarbojas. d)                Regulatora nav. e)                Nav datu plāksnītes. f)                Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām(1) ||

1.1.18.     Pašregulēšanas mehānismi un indikatori || Vizuāla pārbaude. || a)                Pašregulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nodilums vai nepareizs regulējums. b)                Pašregulēšanas mehānisma bojājums. c)                Nepareizi uzstādīts vai nomainīts. ||

1.1.19.     Inerces bremzes (ja tādas ir vai tādām jābūt) || Vizuāla pārbaude. || a)                Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi. b)                Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav. ||

1.1.20.     Automātiska piekabes bremžu darbība || Atvienojiet bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi. || Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas neieslēdzas automātiski. ||

1.1.21.     Visa bremžu sistēma || Vizuāla pārbaude || a)                Citas sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, sausinātāja u.tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas rada negatīvu ietekmi uz bremžu sistēmu. b)                Gaisa vai antifrīza noplūde. c)                Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums. d)                Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija[1]. ||

1.1.22.     Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt) || Vizuāla pārbaude || a)                Nav. b)                Iekārta ir bojāta vai nelietojama, vai konstatēta noplūde. ||

1.2.       Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte ||

1.2.1.    Darbības rādītāji || Testējot ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai, ja tas nav iespējams, testējot uz ceļa, pakāpeniski palieliniet bremzēšanas spēku līdz maksimālajai piepūlei. || a)                Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem. b)                Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas. c)                Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens). d)                Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem. e)                Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā. ||

1.2.2.    Efektivitāte || Tests ar statisko bremžu testa iekārtu vai, ja to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ, tests uz ceļa, izmantojot deselerometru nolasījumus, lai noteiktu bremzēšanas koeficientu attiecībā pret maksimāli pieļaujamo masu, vai — puspiekabju gadījumā — attiecībā pret atļauto slodžu uz asi summu. Transportlīdzekļi vai piekabes ar maksimālo pilnu masu virs 3500 kg jāpārbauda, ievērojot ISO 21069 standartus vai ekvivalentas metodes. Testi uz ceļa jāveic sausos apstākļos uz līdzena, taisna ceļa. || Netiek sasniegtas pat šādas minimālas vērtības. Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc Direktīvas 2010/48/ES stāšanās spēkā: –                 N1 kategorija – 50 % –                 M1 kategorija – 58 –                 M2 un M3 kategorija – 50 % –                 N2 un N3 kategorija − 50 % –                 O2, O3 un O4 kategorija: · puspiekabēm – 45 % · puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 % Transportlīdzekļi, kas reģistrēti pirms Direktīvas 2010/48/ES stāšanās spēkā: N1 kategorija – 45 % M1, M2 un M3 kategorija – 50 % [2] N2 un N3 kategorija − 43 % [3] O2, O3 un O4 kategorija: 40 % [4] Citas kategorijas: - L kategorijas (abas bremzes):                 L1e kategorija – 42 %                 L2e, L6e kategorija – 40 %                 L3e kategorija – 50 %                 L4e kategorija – 46 %                 L5e, L7e kategorija – 44 % L kategorijas (pakaļējo riteņu bremzes):                 visas kategorijas – 25 % ||

1.3.       Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma) ||

1.3.1. Darbības rādītāji || Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā. || a)                Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem. b)                Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas. c)                Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens). ||

1.3.2.    Efektivitāte || Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā. || Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 %[5] no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes (izņemot L1e un L3e). ||

1.4.       Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte ||

1.4.1.    Darbības rādītāji || Pielietojiet bremzi, pārbaudot ar statisko bremžu testēšanas iekārtu un/vai testējot uz ceļa ar deselerometru. || Bremze nedarbojas vienā pusē, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas. ||

1.4.2.    Efektivitāte || Tests ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai uz ceļa, vai nu ar deselerometru, vai transportlīdzeklim esot novietotam konkrētā slīpumā. Preču transportlīdzekļi, ja iespējams, jāpārbauda ar kravu. || Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients ir mazāks par 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – mazāks par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām. (izņemot L1e un L3e). ||

1.5.       Inerces bremžu darbības rādītāji || Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas. || a)                Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (nav piemērojams motorbremzes sistēmām). b)                Sistēma nedarbojas. ||

1.6.       Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS) || Vizuāla vai signālierīces pārbaude. || a)                Signālierīces nepareiza darbība. b)                Signālierīce norāda uz nepareizu darbību. c)                Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti. d)                Bojāta elektroinstalācija. e)                Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas. ||

1.7. Elektroniskā bremžu sistēma (EBS) || Signālierīces vizuāla pārbaude. || a)                Signālierīces nepareiza darbība. b)                Signālierīce norāda uz nepareizu darbību. ||

1.8. Bremžu šķidrums || Mēra vārīšanās temperatūru vai ūdens saturu || a) Bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra pārāk zema vai ūdens saturs pārāk augsts b) Bremžu šķidrums kontaminēts (c)           Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums. ||

2.       STŪRES IEKĀRTA ||

2.1.    Mehāniskais stāvoklis ||

2.1.1. Stūres mehānisma stāvoklis || Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, gājriteņiem esot virs zemes vai uz grozāmgaldiem, grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Stūres mehānisma darbības vizuāla pārbaude. || a)                Smaga ierīces darbība. b)                Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nodilis ķīlis. c)                Pārmērīgi nodilusi sektora vārpsta. d)                Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta. e)                Noplūde. ||

2.1.2.       Stūres mehānisma korpusa stiprinājums || Kad transportlīdzeklis atrodas uz remontbedres vai pacēlāja un transportlīdzekļa svars balstās uz gājriteņiem, grieziet stūri/vilcējstieni pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres brīvgājiena detektoru. Vizuāla pārbaude vadības ierīču korpusa stiprinājumiem pie šasijas. || a)                Stūres mehānisma korpuss nav pareizi nostiprināts. b)                Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā. c)                Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas. d)                Stūres mehānisma korpuss saplaisājis. ||

2.1.3. Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis || Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un gājriteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres mehānisma detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude. || a)                Relatīva detaļu kustība, kas jānovērš. b)                Pārmērīgs savienojumu nodilums. c)                Kādas detaļas lūzums vai deformācija. d)                Nav fiksatoru. e)                Detaļu nobīde (piem., stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa). f)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija. g)                Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts. ||

2.1.4. Stūres mehānisma savienojumu darbība || Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, gājriteņiem esot uz zemes un ar iedarbinātu dzinēju (stūres pastiprinātājs), grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Vizuāla savienojumu kustības pārbaude. || a)                Kustīgs stūres mehānisma savienojums saskaras ar fiksētu šasijas daļu. b)                Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav. ||

2.1.5. Stūres pastiprinātājs || Pārbaudīt, vai stūres sistēmā nav noplūdes, un hidrauliskā šķidruma tvertnes līmeni (ja redzams). Gājriteņiem esot uz zemes un dzinējam darbojoties, pārbaudiet, vai stūres pastiprinātāja sistēma darbojas. || a)                Šķidrumu noplūde. b)                Nepietiekams šķidruma daudzums. c)                Mehānisms nedarbojas. d)                Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis. e)                Detaļu nobīde vai aizķeršanās. f)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija. g)                Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules. ||

2.2.          Stūres rats, statnis un vilcējstienis ||

2.2.1.       Stūres rata/vilcējstieņa stāvoklis || Gājriteņiem esot uz zemes, grieziet stūres ratu no vienas puses uz otru taisnā leņķī pret statni un izdariet nelielu lejupvērstu un augšupvērstu spiedienu. Brīvgājiena vizuāla pārbaude. || a)                Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu. b)                Stūres rata rumbai nav fiksatora. c)                Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

2.2.2. Stūres statnis/dakšas || Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu/vilcējstieni dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Vizuāla brīvgājiena pārbaude un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvoklis. || a)                Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup. b)                Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi. c)                Nodilis lokanais savienojums. d)                Bojāts stiprinājums. e)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

2.3. Stūres brīvgājiens || Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, transportlīdzekļa masa balstās uz gājriteņiem, transportlīdzekļa ar stūres pastiprinātāju dzinējs darbojas, gājriteņiem atrodoties uz priekšu vērstā novietojumā, viegli pagrieziet stūres ratu pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam, cik tālu vien iespējams, nekustinot gājriteņus. Brīvas kustības vizuāla pārbaude. || Pārmērīgs stūres mehānisma brīvgājiens (piemēram, stūres loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām)(1).

2.4. Stūres rata centrējums (X)(2) || Pārbaudiet stūres ratu regulējumu ar piemērotu aprīkojumu. || Centrējums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām(1).

2.5. Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta || Vizuāla pārbaude vai īpaši pielāgota rata brīvgaitas detektora izmantošana. || a)                Bojātas vai saplaisājušas detaļas. b)                Pārāk liels brīvgājiens. c)                Bojāts stiprinājums.

2.6. Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS) || Vizuāla un atbilstības pārbaude starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi, ieslēdzot/izslēdzot dzinēju. || a)                EPS nepareizas darbības indikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu. b)                Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi. c)                Stūres pastiprinātājs nedarbojas.

3.          REDZAMĪBA ||

3.1.       Redzamības lauks || Vizuāla pārbaude no vadītāja sēdekļa. || Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem.

3.2.          Stikla stāvoklis || Vizuāla pārbaude. || a)                Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts). b)                Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajām specifikācijām(1) (XX)(3). c)                Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.

3.3.       Atpakaļskata spoguļi vai ierīces || Vizuāla pārbaude. || a)                Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām(1). b)                Spogulis vai ierīce nedarbojas, bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

3.4. Vējstikla tīrītāji || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Tīrītāji nedarbojas, vai to nav. b)                Tīrītāju slotiņu nav, vai tās redzami bojātas.

3.5. Vējstikla apskalotāji || Vizuāla un darbības pārbaude. || Apskalotāji nedarbojas pareizi.

3.6. Pretaizsvīšanas ierīce (X)(2) || Vizuāla un darbības pārbaude. || Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta.

4.          LAMPAS, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA ||

4.1.       Lukturi ||

4.1.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts. b)                Projicēšanas sistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir bojāta. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.1.2. Centrējums || Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai ekrānu. || Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei(1).

4.1.3.    Pārslēgšana || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) (vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits). b)                Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.1.4.    Atbilstība prasībām(1). || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1). b)                Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu. c)                Gaismas avots un lukturis nav saderīgi.

4.1.5.    Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas) || Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams. || a)                Ierīce nedarbojas. b)                Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

4.1.6.    Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta) || Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams. || Ierīce nedarbojas.

4.2.       Priekšējie un aizmugurējie gabarītlukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi ||

4.2.1.   Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Bojāts gaismas avots. b)                Bojāta lēca. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.2.2. Pārslēgšana || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1). b)                Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.2.3.    Atbilstība prasībām(1) || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1). b)                Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

4.3.       Bremžu signāllukturi ||

4.3.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Bojāts gaismas avots. b)                Bojāta lēca. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.3.2.    Pārslēgšana || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1). b)                Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.3.3.    Atbilstība prasībām(1). || Vizuāla un darbības pārbaude. || Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1).

4.4.          Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi ||

4.4.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Bojāts gaismas avots. b)                Bojāta lēca. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.4.2.    Pārslēgšana || Vizuāla un darbības pārbaude. || Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).

4.4.3.    Atbilstība prasībām(1). || Vizuāla un darbības pārbaude. || Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1).

4.4.4.    Mirgošanas frekvence || Vizuāla un darbības pārbaude. || Mirgošanas ātrums neatbilst prasībām(1).

4.5.          Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi ||

4.5.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Bojāts gaismas avots. b)                Bojāta lēca. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.5.2. Centrējums (X)(2) || Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci. || Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža.

4.5.3.    Pārslēgšana || Vizuāla un darbības pārbaude. || Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).

4.5.4.    Atbilstība prasībām(1). || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1). b)                Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1).

4.6.          Atpakaļgaitas lukturi ||

4.6.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Bojāts gaismas avots. b)                Bojāta lēca. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.6.2.    Atbilstība prasībām(1) || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1). b)                Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1).

4.6.3.    Pārslēgšana || Vizuāla un darbības pārbaude. || Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).

4.7.       Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi ||

4.7.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Lukturi met tiešu gaismu uz transportlīdzekļa aizmuguri. b)                Bojāts gaismas avots. c)                Lukturis nav droši nostiprināts.

4.7.2.    Atbilstība prasībām(1) || Vizuāla un darbības pārbaude. || Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1).

4.8.       Aizmugurējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes un aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes ||

4.8.1.    Stāvoklis || Vizuāla pārbaude. || a)                Atstarojošās ierīces ir bojātas. b)                Atstarotājs nav droši nostiprināts.

4.8.2.    Atbilstība prasībām(1) || Vizuāla pārbaude. || Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām(1).

4.9.       Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori ||

4.9.1.    Stāvoklis un darbība || Vizuāla un darbības pārbaude. || Nedarbojas.

4.9.2.    Atbilstība prasībām(1) || Vizuāla un darbības pārbaude. || Neatbilst prasībām(1).

4.10.    Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi || Vizuālā pārbaude: ja iespējams, pārbaudīt elektrosavienojumu. || a)                Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas. b)                Bojāta vai nodilusi izolācija. c)                Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi.

4.11.     Elektroinstalācija || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, dažos gadījumos apskatot arī dzinēja nodalījumu. || a)                Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti. b)                Elektrības vadi ir bojāti. c)                Bojāta vai nodilusi izolācija.

4.12.     Neobligāti lukturi un aizmugurējie atstarotāji (X)(2) || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1). b)                Lukturu orientācija neatbilst prasībām(1). c)                Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav droši nostiprināts.

4.13.     Akumulators(-i) || Vizuāla pārbaude. || a)                Nenostiprināts. b)                Noplūde. c)                Bojāts slēdzis (ja nepieciešams). d)                Bojāti drošinātāji (ja nepieciešami). e)                Neatbilstoša ventilācija (ja nepieciešama).

5.          ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA ||

5.1.       Asis ||

5.1.1.    Asis || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. || a)                Ass saplaisājusi vai deformējusies. b)                Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa. c)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

5.1.2.    Pusass šarnīri || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pielieciet vertikālu vai sānu spēku katram ritenim un ievērojiet kustību starp ass siju un pusass šarnīru. || a)                Saplaisājis pusass šarnīrs. b)                Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums. c)                Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju. d)                Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.

5.1.3. Riteņu gultņi || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pakustiniet riteni vai pielieciet sānu spēku katram ritenim un ņemiet vērā riteņa augšupvērstas kustības apjomu, kas atbilst pusass šarnīram. || a)                Pārāk liela kustība stūres rata gultnī. b)                Riteņa gultnis pārāk stingrs.

5.2.          Riteņi un riepas ||

5.2.1.    Atbalsta riteņa rumba || Vizuāla pārbaude. || a)                Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas. b)                Nolietojusies vai bojāta rumba.

5.2.2.    Riteņi || Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. || a)                Jebkāds lūzums vai metinājuma bojājums. b)                Riepu bandāža nav pareizi uzstādīta. c)                Ritenis stipri bojāts vai nolietots. d)                Riteņa izmērs vai riepa neatbilst prasībām(1) un ietekmē satiksmes drošību.

5.2.3.    Riepas || Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot gājriteni virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres. || a)                Riepas izmērs, kravnesība , apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām(1) un ietekmē satiksmes drošību. b)                Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa. c)                Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas). d)                Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi. e)                Riepu protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām(1). f)                Riepa beržas pret citu detaļu. g)                Atjaunotās riepas neatbilst prasībām(1). h)                Gaisa spiediena uzraudzības sistēma nedarbojas pareizi vai redzami bojāta.

5.3.       Balstiekārtas sistēma ||

5.3.1.    Atsperes un stabilizators || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. || a)                Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass. b)                Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa. c)                Nav atsperes. d)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

5.3.2.    Amortizatori || Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja vai izmantojot īpašu aprīkojumu, ja tāds pieejams. || a)                Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass. b)                Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes.

5.3.2.1. Amortizācijas efektivitātes testēšana || Izmantojiet speciālu aprīkojumu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē un/vai ražotāja noteiktās absolūtās vērtības. || a)                Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi. b)                Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības.

5.3.3.    Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. || a)                Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass. b)                Bojāta, saplaisājusi vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa. c)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

5.3.4.    Piekares šarnīri || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. || a)                Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai piekares šarnīru nodilums. b)                Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts.

5.3.5.    Pneimatiskā balstiekārta || Vizuāla pārbaude || a)                Sistēma nedarbojas. b)                Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību. c)                Dzirdama noplūde sistēmā.

6.          ŠASIJA UN ŠASIJAS DETAĻAS ||

6.1.       Šasija vai rāmis un stiprinājumi ||

6.1.1.       Vispārējais stāvoklis || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. || a)                Kādas puses vai šķērssijas plaisas vai deformācija. b)                Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi. c)                Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību. ||

6.1.2.    Izplūdes caurules un klusinātāji || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. || a)                Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums. b)                Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi. ||

6.1.3.    Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules) || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, LPG/CNG sistēmu gadījumā izmantojiet noplūžu noteikšanas ierīces. || a)                Nenostiprināta tvertne vai caurules. b)                Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka. c)                Bojātas vai noberztas caurules. d)                Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi. e)                Aizdegšanās riska cēloņi: - degvielas noplūde, - degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta, - dzinēja nodalījuma stāvoklis. f)                LPG/CNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām(1). ||

6.1.4.    Buferi, sānu drošības konstrukcija un aizmugurējā apakšā pabraukšanas aizsardzība || Vizuāla pārbaude. || a)                Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumus. b)                Ierīce redzami neatbilst prasībām(1). ||

6.1.5.    Rezerves riteņa turētājs (ja uzstādīts) || Vizuāla pārbaude. || a)                Neatbilstošs turētāja stāvoklis. b)                Vaļīgs vai saplaisājis turētāja stiprinājums. c)                Rezerves ritenis nav droši nofiksēts turētājā un var izkrist. ||

6.1.6.       Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums || Vizuāla nodiluma un pareizas darbības pārbaude, pievēršot īpašu uzmanību jebkurai uzstādītai ierīcei saistībā ar drošību uz ceļiem un/vai mēraparāta izmantošanai. || a)                Bojātas vai saplaisājušas detaļas. b)                Pārmērīgs detaļu nodilums. c)                Bojāts stiprinājums. d)                Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi. e)                Nedarbojas kāds indikators. f)                Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto). g)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija. ||

6.1.7.    Transmisija || Vizuāla pārbaude. || a)                Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav. b)                Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi. c)                Pārmērīgs kardāna savienojumu nodilums. d)                Bojāti lokanie savienojumi. e)                Bojāta vai saliekta vārpsta. f)                Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprināts. g)                Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts. h)                Nelikumīga transmisijas pārveide. ||

6.1.8.    Dzinēja stiprinājumi || Vizuāla pārbaude virs remontbedres vai uz pacēlāja nav nepieciešama. || Nodiluši, redzami un nopietni bojāti, vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi. ||

6.1.9. Dzinēja darbības rādītāji || Vizuāla pārbaude || a)                Vadības ierīce nelikumīgi pārveidota. b)                Dzinēja nelikumīga pārveide. ||

6.2.          Kabīne un virsbūve ||

6.2.1. Stāvoklis || Vizuāla pārbaude. || a)                Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus. b)                Nedrošs virsbūves balsts. c)                Ieplūst dzinēja vai izplūdes gāzes. d)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija. ||

6.2.2.    Stiprinājums || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. || a)                Nedroša virsbūve vai kabīne. b)                Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas. c)                Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav. d)                Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos. ||

6.2.3.    Durvis un rokturslēgi || Vizuāla pārbaude. || a)                Durvis pareizi neatveras vai neaizveras. b)                Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet. c)                Durvis, eņģes, rokturslēgi, balsti ir vaļīgi, nolietojušies, vai to nav. ||

6.2.4.    Grīda || Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. || Nedroša vai stipri nodilusi grīda. ||

6.2.5.    Vadītāja sēdeklis || Vizuāla pārbaude. || a)                Vaļīgs sēdeklis vai sēdeklis ar bojātām detaļām. b)                Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi. ||

6.2.6.    Citi sēdekļi || Vizuāla pārbaude. || a)                Sēdekļi ir bojāti vai nedroši. b)                Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām(1). ||

6.2.7.    Braukšanas vadības ierīces || Vizuāla un darbības pārbaude. || Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi. ||

6.2.8.    Kabīnes kāpšļi || Vizuāla pārbaude. || a)                Kāpslis vai uzmala ir nedroša. b)                Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus. ||

6.2.9.   Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums || Vizuāla pārbaude. || a)                Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti. b)                Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām(1). c)                Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā. ||

6.2.10.   Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces || Vizuāla pārbaude. || a)                Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši. b)                Nepietiekams atstatums līdz gājritenim. c)                Neatbilst prasībām(1). ||

7.          CITS APRĪKOJUMS ||

7.1.       Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas ||

7.1.1.    Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība || Vizuāla pārbaude. || a)                Stiprinājuma punkts ir ļoti izdilis. b)                Vaļīgi stiprinājumi. ||

7.1.2.    Drošības jostu/sprādžu stāvoklis || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst. b)                Drošības josta ir bojāta. c)                Drošības josta neatbilst prasībām(1). d)                Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi. e)                Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi. ||

7.1.3. Drošības jostas slodzes ierobežotājs || Vizuāla pārbaude || Slodzes ierobežotāja nav vai tas nav piemērots transportlīdzeklim. ||

7.1.4. Drošības jostu nospriegotāji || Vizuāla pārbaude || Nospriegotāju nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim. ||

7.1.5. Gaisa spilvens || Vizuāla pārbaude || a)                Gaisa spilvenu nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim. b)                Gaisa spilvens acīmredzami nedarbojas. ||

7.1.6. Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS) || Nepareizas darbības indikatora vizuāla pārbaude. || SRS MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi. ||

7.2.   Ugunsdzēsības aparāts (X)(2) || Vizuāla pārbaude. || a)                Nav. b)                Neatbilst prasībām(1). ||

7.3.   Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu. b)                Bojājums vai netīša aizslēgšanās vai bloķēšanas. ||

7.4.   Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams)(X)(2) || Vizuāla pārbaude. || a)                Tā nav, vai tas ir nepilnīgs. b)                Neatbilst prasībām(1). ||

7.5.   Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams)(X)(2) || Vizuāla pārbaude. || Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām(1). ||

7.6.   Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X)(2) || Vizuāla pārbaude. || To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī. ||

7.7.   Skaņas signālierīce || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Nedarbojas. b)                Nedroša vadība. c)                Neatbilst prasībām(1). ||

7.8.   Spidometrs || Vizuāla pārbaude vai pārbaude darbībā, testējot uz ceļa vai elektroniski. || a)                Nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1). b)                Nedarbojas. c)                Nevar izgaismot. ||

7.9.   Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams) || Vizuāla pārbaude. || a)                Nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1). b)                Nedarbojas. c)                Bojātas plombas, vai to trūkst. d)                Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš. e)                Redzami bojājumi vai manipulācijas. f)                Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem. ||

7.10.     Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama) || Vizuāla un darbības pārbaude, ja pieejams aprīkojums. || a)                Nav uzstādīta atbilstoši prasībām(1). b)                Redzams, ka nedarbojas. c)                Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts). d)                Bojātas plombas, vai to trūkst. e)                Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš. f)                Riepu izmērs neatbilst kalibrēšanas parametriem. ||

7.11.     Odometrs, ja pieejams || Vizuāla pārbaude || a)                Redzams, ka veiktas manipulācijas (krāpšana). b)                Redzams, ka nedarbojas. ||

7.12.     Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama || Vizuāla pārbaude || a)                Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti. b)                Bojāta elektroinstalācija. c)                Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas. d)                Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi. e)                ESC MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi. ||

8.          TRAUCĒJUMI ||

8.1.       Troksnis ||

8.1.1.    Trokšņa slāpēšanas sistēma || Subjektīvs novērtējums (ja vien inspektors neuzskata, ka trokšņa līmenis ir uz robežas, jo tādā gadījumā var veikt trokšņa testu, izmantojot trokšņa mērītāju). || a)                Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni(1). (b)              Kāda šīs trokšņa slāpēšanas sistēmas daļa ir vaļīga, nedroša, bojāta, nepareizi uzstādīta, trūkstoša vai redzami pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus. ||

8.2.       Izplūdes gāzu emisijas ||

8.2.1.    Benzīna dzinēju emisija ||

8.2.1.1.    Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums || Vizuāla pārbaude. || a)                Ražotāja uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots. b)                Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus. ||

8.2.1.2. Gāzveida   emisijas || Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām(1). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību, emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām(1). || a)                Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus, b)                vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija i)          transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas – 4,5 % vai – 3,5 % saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1). ii)          transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu – tukšgaitā – 0,5 % – pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,3 % vai – tukšgaitā – 0,3 %[6] – pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,2 % saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1). c)                Lambda ārpus diapazona 1± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem. d)            OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību. ||

8.2.2.       Dīzeļdzinēja emisija ||

8.2.2.1. Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums || Vizuāla pārbaude. || a)                Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts. b)            Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus. ||

8.2.2.2. Dūmainība Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra. || a) izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs; b) transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana: 1. Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai motors ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs. 2. Priekšnoteikumi: i) motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 ºC, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru; ii) izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi; c) testa procedūra 1. Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes. 2. Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi. 3. Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm. 4. Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu. 5. Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības. || a)                Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās(1), dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni. b)                Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības(1) neļauj izmantot atsauces vērtības, motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1 , motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1 , vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma – 1,5 m-1 [7]. ||

8.3.       Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta ||

Radiotraucējumi(X)(2) || Vizuāla pārbaude. || Kādas prasībās paredzētās prasības(1) nav ievērotas. ||

8.4.       Citi ar vidi saistīti aspekti ||

8.4.1. Šķidrumu noplūdes || Vizuāla pārbaude. || Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes, kas var bojāt vidi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. ||

9. PAPILDU PĀRBAUDES PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM M2, M3 ||

9.1.    Durvis ||

9.1.1.    Ieejas un izejas durvis || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Traucēta darbība. b)                Nolietotas. c)                Bojātas avārijas vadības ierīces. d)                Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība. e)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.1.2. Avārijas izejas || Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama). || a)                Traucēta darbība. b)                Avārijas izeju zīmju nav, vai tās nav salasāmas. c)                Nav āmura stikla izsišanai. d)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.2.          Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X)(2) || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Nedarbojas pareizi. b)                Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā. c)                Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta). ||

9.3.          Ventilācijas un apsildes sistēma (X)(2) || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Traucēta darbība. b)                Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā. ||

9.4.      Sēdekļi ||

9.4.1. Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam) || Vizuāla pārbaude. || a)                Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi. b)                Salokāmie sēdekļi (ja atļauti) nedarbojas automātiski. c)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.4.2. Vadītāja sēdeklis (papildu prasības) || Vizuāla pārbaude. || a)                Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājums vai saules aizsargs. b)                Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām(1). ||

9.5. Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X)(2) || Vizuāla un darbības pārbaude. || Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām(1). ||

9.6.     Ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem || Vizuāla pārbaude. || a)                Nedroša grīda. b)                Bojātas margas vai rokturi. c)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.7.     Kāpnes un pakāpieni || Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama). || a)                Nodiluši vai bojāti. b)                Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi. c)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.8.     Skaļruņu sistēma (X)(2) || Vizuāla un darbības pārbaude. || Bojāta sistēma. ||

9.9.    Paziņojumi (X)(2) || Vizuāla pārbaude. || a)                Paziņojumu trūkst, tie ir kļūdaini vai nesalasāmi. b)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.10.   Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X)(2) ||

9.10.1.  Durvis || Vizuāla pārbaude. || Durvju aizsardzība neatbilst prasībām(1) attiecībā uz šo transporta veidu. ||

9.10.2.  Signalizēšanas un speciāls aprīkojums || Vizuāla pārbaude. || Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām(1). ||

9.11.        Prasības attiecībā uz invalīdu pārvadāšanu (X)(2) ||

9.11.1.  Durvis, rampas un lifti || Vizuāla un darbības pārbaude. || a)                Traucēta darbība. b)                Nolietots stāvoklis. c)                Bojāta(-s) vadīkla(-s). d)                Bojāta brīdinājuma ierīce(-s). e)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.11.2.  Ratiņkrēslu stiprinājumi || Vizuāla un darbības pārbaude, ja piemērojama. || a)                Traucēta darbība. b)                Nolietots stāvoklis. c)                Bojāta(-s) vadīkla(-s). d)                Neatbilst prasībām(1). ||

9.11.3.  Signalizēšanas un speciāls aprīkojums || Vizuāla pārbaude. || Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām(1). ||

9.12.   Cits speciālais aprīkojums (X)(2) ||

9.12.1. Iekārtas ēdiena gatavošanai || Vizuāla pārbaude. || a)                Iekārta neatbilst prasībām(1). b)                Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot. ||

9.12.2. Sanitārā iekārta || Vizuāla pārbaude. || Iekārta neatbilst prasībām(1). ||

9.12.3. Citas ierīces (piem., audiovizuālās sistēmas) || Vizuāla pārbaude. || Neatbilst prasībām(1). ||

PIEZĪMES

“Prasības” noteiktas tipa apstiprinājuma prasībās apstiprinājuma, pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas pienākumos vai reģistrācijas valsts tiesību aktos.

(X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai satiksmē, bet nav uzskatāmas par būtiskām tehniskās apskates laikā.

III PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM KONSTATĒTO TRŪKUMU NOVĒRTĒJUMU

Attiecībā uz visām transportlīdzekļa sistēmām un komponentiem, kurus pārbauda tehnisko apskašu laikā, nosakot, vai transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, piemēro šādus noteikumus.

Pozīcija || Neatbilstības cēloņi || Trūkumu novērtējums

|| Sīks || Būtisks || Bīstams

0.       TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.      Reģistrācijas numura zīmes (ja noteikts prasībās(1)) || a)                Numura plāksnes(-šņu) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist || || X ||

b)                Marķējuma nav, vai arī tas nav salasāms || || X ||

c)                Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem || || X ||

0.2.      Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs || a)                Numura nav, vai arī to nevar atrast || || X ||

b)                Nepilnīgs, nesalasāms || || X ||

c)                Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem || || X ||

1.         BREMŽU IEKĀRTA

1.1.      Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.       Darba bremzes pedālis/rokas rokas sviras šarnīrs || a)                Šarnīrs pārāk stingrs || || X ||

b)                Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens || || X ||

1.1.2.    Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens || a)                Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve || || X ||

b)                Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī Ietekmē funkcionalitāti || X || X ||

c)                Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds || X || ||

1.1.3.    Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri || a)                Spiediens/vakuums nav pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs); vismaz divas reizes pēc bremžu iedarbināšanas pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs) || || X || X

b)                Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām(1) || || X ||

c)                Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas || || X ||

d)                Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes || || X ||

e)                Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību Papildu bremžu sistēmas darbība nav apmierinoša || || X || X

1.1.4.    Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators || Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums Zemu spiedienu nevar konstatēt || X || X ||

1.1.5.    Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts || a)                Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce || || X ||

b)                Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums || || X ||

c)                Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā || || X ||

d)                Neapmierinoša darbība || || X ||

1.1.6.   Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze || a)                Sprūdrats nenotur pietiekami || || X ||

b)                Nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā Pārmērīgs nodilums || X || X ||

c)                Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu || || X ||

d)                Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas || || X ||

e)                Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību || || X ||

1.1.7. Bremžu vārsti (kājas vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori) || a)                Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde. Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

b)                Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā || X || ||

c)                Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums || || X ||

d)                Hidrauliskā šķidruma noplūde Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

1.1.8.   Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās) || a)                Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts Ietekmē funkcionalitāti || X || X ||

b)                Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums Ietekmē funkcionalitāti || X || X ||

c)                Pārmērīgas noplūdes Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

d)                Nepareiza darbība Ietekmē bremžu darbību || || X || X

1.1.9.   Cilindra spiedtvertne || a)                Neliels tvertnes bojājums vai neliela korozija Smags tvertnes bojājums, korozija vai noplūde no tās energoakumulatora spiedtvertnē || X || X ||

b)                Ietekmēta drenāžas ierīces darbība Drenāžas ierīce nedarbojas || X || X ||

c)                Vaļīgs cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums || || X ||

1.1.10.     Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas) || a)                Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs || || X ||

b)                Bojāts galvenais cilindrs, bet bremzes joprojām darbojas Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā || || X || X

c)                Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs, bet bremzes joprojām darbojas Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs || || X || X

d)                Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums (zemāk par MIN atzīmi, bet vairāk par 50 % tilpnes ietilpības) Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums (zemāk par MIN atzīmi, bet mazāk par 50 % tilpnes ietilpības) Bremžu šķidrums nav redzams || X || X || X

e)                Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa || X || ||

f)                Bremžu šķidruma signāllampiņa iedegusies vai bojāta || X || ||

g)                Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība || X || ||

1.1.11.     Nelokanās bremžu caurulītes || a)                Ievērojams atteices vai plīsuma risks || || || X

b)                Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas) Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas) || || X || X

c)                Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija. Kas ietekmē bremžu darbību, tās bloķējot, vai arī tūlītējs noplūdes risks || || X || X

d)                Nepareizs caurulīšu novietojums. Bojājumu risks || X || X ||

1.1.12.     Lokanās bremžu šļūtenes || a)                Ievērojams atteices vai plīsuma risks || || || X

b)                Šļūtenes sapinušās vai pārāk īsas Šļūtenes bojātas vai nodilušas || X || X ||

c)                Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas) Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas) || || X || X

d)                Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē Sabojāts kabelis. || || X || X

e)                Šļūtenes ar porām || || X ||

1.1.13.     bremžu uzlikas un kluči || a)                Pārmērīgs uzliku nolietojums (sasniegta MIN atzīme) Pārmērīgs uzliku nolietojums (zem MIN atzīmes) || || X || X

b)                Uzlikas vai kluči kontaminēti (eļļa, smērvielas u.tml.). Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

c)                Nav uzlikas vai kluča || || || X

1.1.14.     Bremžu trumuļi, bremžu diski || a)                Trumuļi vai diski nodiluši (sasniegta MIN atzīme) vai būtiski roboti Trumuļu vai disku pārmērīgs nodilums, pārmērīgs robojums, plaisas, nepietiekams nostiprinājums vai lūzumi. || || X || X

b)                Trumuļi vai diski kontaminēti (eļļa, smērvielas u.tml.) || || X ||

c)                Nav trumuļa vai diska || || || X

d)                Vaļīgi nostiprināts atbalsta paliktnis || || X ||

1.1.15.     Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi || a)                Trose bojāta vai samezglota Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

b)                Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

c)                Vaļīga trose, stienis vai savienojums || || X ||

d)                Troses vadīklas bojājums || || X ||

e)                Bremžu sistēmas komponentu brīvas kustības ierobežojums || || X ||

f)                Pārmērīga sviru, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu || || X ||

1.1.16.     Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus) || a)                Spēka pievada plaisas vai bojājumi Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

b)                Spēka pievada noplūde Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

c)                Vaļīgs vai nepareizi uzstādīts spēka pievads Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

d)                Pārmērīga spēka pievada korozija Ir paredzams, ka ieplīsīs || || X || X

e)                Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens. Ietekmē bremzēšanas darbību (trūkst kustības rezerves) || || X || X

f)                Bojāts putekļusargs Nav putekļusarga, vai tas ir pārmērīgi bojāts || X || X ||

1.1.17.     Bremžu spēka regulators || a)                Savienojuma bojājums || || X ||

b)                Nepareizs savienojuma regulējums || || X ||

c)                Regulators ieķīlējies vai nedarbojas (ABS darbojas) Regulators ieķīlējies vai nedarbojas || || X || X

d)                Regulators trūkst (ja nepieciešams) || || || X

e)                Nav datu plāksnītes || X || ||

f)                Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām(1) || X || ||

1.1.18.                Pašregulēšanas mehānismi un indikatori || a)                Pašregulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nodilums vai nepareizs regulējums || || X ||

b)                Pašregulēšanas mehānisma bojājums || || X ||

c)                Nepareizi uzstādīts vai nomainīts || || X ||

1.1.19.     Inerces bremzes (ja tādas ir vai tādām jābūt) || a)                Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi Ietekmē funkcionalitāti || X || X ||

b)                Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav || || X ||

1.1.20.     Automātiska piekabes bremžu darbība || Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas neieslēdzas automātiski || || || X

1.1.21.     Visa bremžu sistēma || a)                Citas sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, sausinātāja u.tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas rada negatīvu ietekmi uz bremžu sistēmu Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

b)                Gaisa vai antifrīza noplūde Ietekmē sistēmas funkcionalitāti || X || X ||

c)                Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums || || X ||

d)                Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija[8] Ietekmē bremzēšanas darbību || || X || X

1.1.22.     Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt) || a)                Nav || || X ||

b)                Bojātas Nelietojamas, vai konstatēta noplūde || X || X ||

1.2.       Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.    Darbības rādītāji || a)                Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem. Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem || || X || X

b)                Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 50% no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass vadāmo asu gadījumā || || X || X

c)                Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens) || || X ||

d)                Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem || || X ||

e)                Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā || || X ||

1.2.2.    Efektivitāte || Netiek sasniegtas pat šādas minimālas vērtības Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc Direktīvas 2010/48/ES stāšanās spēkā: –                 N1 kategorija – 50 % –                 M1 kategorija – 58 % –                 M2 un M3 kategorija – 50 % –                 N2 un N3 kategorija − 50 % –                 (XX)(3)(3), O3 un O4 kategorija: · puspiekabēm – 45 % · puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 % Transportlīdzekļi, kas reģistrēti pirms Direktīvas 2010/48/ES stāšanās spēkā: N1 kategorija – 45 % M1, M2 un M3 kategorija – 50% [9] N2 un N3 kategorija − 43 % [10] (XX)(3)(3), O3 un O4 kategorija – 40 % [11] Citas kategorijas (XX)(3). - L kategorijas (abas bremzes):                 L1e kategorija – 42 %                 L2e, L6e kategorija – 40 %                 L3e kategorija – 50 %                 L4e kategorija – 46 %                 L5e, L7e kategorija – 44 % L kategorijas (pakaļējo riteņu bremzes):                 visas kategorijas – 25 % Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no iepriekš minētajām vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu || || X || X

1.3.       Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1. Darbības rādītāji || a)                Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem || || X || X

b)                Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 50% no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass vadāmo asu gadījumā || || X || X

c)                Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens) || || X ||

1.3.2.    Efektivitāte || Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 %[12] no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes (izņemot L1e un L3e) Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no iepriekš minētajām vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu || || X || X

1.4.       Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.    Darbības rādītāji || Bremze nedarbojas vienā pusē, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas. Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no efektivitātes vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu || || X || X

1.4.2.    Efektivitāte || Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients ir mazāks par 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – mazāks par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām (izņemot L1e un L3e) Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no iepriekš minētajām vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu || || X || X

1.5.       Inerces bremžu darbības rādītāji || a)                Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (nav piemērojams motorbremzes sistēmām) || || X ||

b)                Sistēma nedarbojas || || X ||

1.6.       Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS) || a)                Signālierīces nepareiza darbība || || X ||

b)                Signālierīce norāda uz nepareizu darbību || || X ||

c)                Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti || || X ||

d)                Bojāta elektroinstalācija || || X ||

e)                Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas || || X ||

1.7. Elektroniskā bremžu sistēma (EBS) || a)                Signālierīces nepareiza darbība || || X ||

b)                Signālierīce norāda uz nepareizu darbību || || X ||

1.8. Bremžu šķidrums || a) Bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra pārāk zema vai ūdens saturs pārāk augsts Vārīšanās temperatūra < 180°C vai ūdens saturs > 1,5 % Vārīšanās temperatūra < 150°C vai ūdens saturs > 2,0% || X || X ||

b) Bremžu šķidrums kontaminēts Tūlītējs atteices risks || || X || X

c)            Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums (zemāk par MIN atzīmi, bet vairāk par 50 % tilpnes ietilpības) Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums (zemāk par MIN atzīmi, bet mazāk par 50 % tilpnes ietilpības) Bremžu šķidrums nav redzams. || X || X || X

2.       STŪRES IEKĀRTA

2.1.    Mehāniskais stāvoklis

2.1.1. Stūres mehānisma stāvoklis || a)                Smaga ierīces darbība || || X ||

b)                Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nodilis ķīlis Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

c)                Pārmērīgi nodilusi sektora vārpsta Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

d)                Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

e)                Noplūde veidojas pilieni || X || X ||

2.1.2.       Stūres mehānisma korpusa stiprinājums || a)                Stūres mehānisma korpuss nav pareizi nostiprināts Ir redzams, ka vairāk nekā 50 % no stiprinājumiem ir vaļīgi vai atrodas relatīvā kustībā attiecībā pret šasiju/virsbūvi || || X || X

b)                Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā Ietekmē vairāk nekā 50 % stiprinājumu || || X || X

c)                Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas Ietekmē vairāk nekā 50 % stiprinājumu || || X || X

d)                Stūres mehānisma korpuss saplaisājis. Ietekmē korpusa stabilitāti vai stiprinājuma || || X || X

2.1.3. Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis || a)                Relatīva detaļu kustība, kas jānovērš Pārlieka kustībā vai pastāv iespēja, ka tas atdalīsies || || X || X

b)                Pārmērīgs savienojumu nodilums Pastāv iespēja, ka tas atdalīsies || || X || X

c)                Kādas detaļas lūzums vai deformācija Ietekmē darbību || || X || X

d)                Nav fiksatoru || || X ||

e)                Detaļu nobīde (piem., stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa) || || X ||

f)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija Ietekmē darbību || || X || X

g)                Bojāts vai pasliktinājies putekļusargs. Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts. || X || X ||

2.1.4. Stūres mehānisma savienojumu darbība || a)                Kustīgs stūres mehānisma savienojums saskaras ar fiksētu šasijas daļu || || X ||

b)                Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav || || X ||

2.1.5. Stūres pastiprinātājs || a)                Šķidrumu noplūde Ietekmē funkcionalitāti || || X || X

b)                Nepietiekams šķidruma daudzums (zemāk par MIN atzīmi, bet vairāk nekā 50 % no tilpnes ietilpības līdz MIN atzīmei Mazāk nekā 50 % no tilpnes ietilpības līdz MIN atzīmei || X || X ||

c)                Mehānisms nedarbojas. Ietekmēts stūres mehānisms || || X || X

d)                Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis Ietekmēts stūres mehānisms || || X || X

e)                Detaļu nobīde vai aizķeršanās Ietekmēts stūres mehānisms || || X || X

f)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija Ietekmēts stūres mehānisms || || X || X

g)                Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules Ietekmēts stūres mehānisms || || X || X

2.2.          Stūres rats, statnis un vilcējstienis

2.2.1.       Stūres rata/vilcējstieņa stāvoklis || a)                Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu || || X ||

b)                Stūres rata rumbai nav fiksatora Pastāv iespēja, ka tas atdalīsies || || X || X

c)                Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi Pastāv iespēja, ka tas atdalīsies || || X || X

2.2.2. Stūres statnis/dakšas || a)                Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup || || X ||

b)                Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi || || X ||

c)                Bojāts lokanais savienojums || || X ||

d)                Bojāts stiprinājums Pastāv iespēja, ka tas atdalīsies || || X || X

e)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija || || || X

2.3. Stūres brīvgājiens || Pārmērīgs stūres mehānisma brīvgājiens (piemēram, stūres loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām)(1) Ietekmēta stūrēšanas drošība || || X || X

2.4. Stūres rata centrējums (X)(2) || Centrējums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām(1) Ietekmē braukšanas taisnvirziena kustību; mazāka virziena stabilitāte || X || X ||

2.5. Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta || a)                Neliels komponenta bojājums Komponents ļoti bojāts vai ieplaisājis || || X || X

(b)              Pārāk liels brīvgājiens Ietekmē braukšanas taisnvirziena kustību; mazāka virziena stabilitāte || || X || X

c)                Bojāts stiprinājums (mazāk nekā 50 % stiprinājumu ir vaļīgi) Bojāts stiprinājums (vairāk nekā 50 % stiprinājumu ir vaļīgi) || || X || X

2.6. Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS) || a)                EPS nepareizas darbības indikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu || || X ||

b)                Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi Ietekmēts stūres mehānisms || || X || X

c)                Stūres pastiprinātājs nedarbojas || || X ||

3.          REDZAMĪBA

3.1.       Redzamības lauks || Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem (ārpus vējstikla tīrītāju tīrīšana zonas) Ietekmēta vējstikla tīrītāju tīrīšanas zona vai ārējie spoguļi nav redzami || X || X ||

3.2.          Stikla stāvoklis || a)                Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts) (ārpus vējstikla tīrītāju tīrīšana zonas) Ietekmēta vējstikla tīrītāju tīrīšanas zona vai ārējie spoguļi nav redzami || X || X ||

(b)              Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajām specifikācijām(1) (XX)(3) (ārpus vējstikla tīrītāju tīrīšanas zonas) Ietekmēta vējstikla tīrītāju tīrīšanas zona vai ārējie spoguļi nav redzami || X || X ||

c)                Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī Būtiski ietekmēta redzamība caru vējstikla tīrītāju tīrīšanas zonas iekšējo daļu || || X || X

3.3.       Atpakaļskata spoguļi vai ierīces || a)                Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām(1) (pieejamas vismaz divas atpakaļskata iespējas) Pieejamas mazāk nekā divas atpakaļskata iespējas || X || X ||

b)                Spogulis vai ierīce nedaudz bojāta vai vaļīga Spogulis vai ierīce nedarbojas, ir ļoti bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta || X || X ||

3.4. Vējstikla tīrītāji || a)                Tīrītāji nedarbojas, vai to nav || || X ||

b)                Tīrītāju slotiņas bojātas Tīrītāju slotiņu nav, vai tās redzami bojātas || X || X ||

3.5. Vējstikla apskalotāji || Apskalotāji nedarbojas pareizi (trūkst apskalošanas šķidruma, bet sūknis darbojas, vai arī ūdens strūkla nobīdījusies) Apskalotāji nedarbojas || X || X ||

3.6. Pretaizsvīšanas ierīce (X)(2) || Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta || X || ||

4.          LAMPAS, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1.       Lukturi

4.1.1.    Stāvoklis un darbība || a)                Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts (vairākas gaismas/gaismas avoti; LED gadījumā — darbojas vairāk nekā 1/3) Viena gaisma/gaismas avoti; LED gadījumā — darbojas mazāk nekā 2/3 || X || X ||

b)                Aizsargsistēma (atstarotājs un lēca) nedaudz bojāta Aizsargsistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir ļoti bojāta || X || X ||

c)                Lukturis nav droši nostiprināts || || X ||

4.1.2. Centrējums || Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei(1) || || X ||

4.1.3.    Pārslēgšana || a)                Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) (Vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits) Priekšā tiek pārsniegta maksimāli pieļaujamā gaismas intensitāte || X || X ||

b)                Vadības ierīces darbība ir traucēta || || X ||

4.1.4.    Atbilstība prasībām(1). || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1) || || X ||

b)                Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu || || X ||

c)                Gaismas avots un lukturis nav saderīgi || || X ||

4.1.5.    Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas) || a)                Ierīce nedarbojas || || X ||

b)                Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa || || X ||

4.1.6.    Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta) || Ierīce nedarbojas Gāzi izdalošu lampu gadījumā || X || X ||

4.2.       Priekšējie un aizmugurējie gabarītlukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

4.2.1.   Stāvoklis un darbība || a)                Bojāts gaismas avots || || X ||

b)                Bojāta lēca || || X ||

c)                Lukturis nav droši nostiprināts Tā var nokrist || X || X ||

4.2.2. Pārslēgšana || a)                Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) Aizmugurējos gabarītlukturus un sānu gabarītgaismas var izslēgt, kad ieslēgti priekšējie lukturi || X || X ||

b)                Vadības ierīces darbība ir traucēta || || X ||

4.2.3.    Atbilstība prasībām(1) || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1) Sarkanā gaisma priekšpusē vai baltā gaisma aizmugurē; gaismas intensitāte daudz mazāka || X || X ||

b)                Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu Sarkanā gaisma priekšpusē vai baltā gaisma aizmugurē; gaismas intensitāte daudz mazāka || X || X ||

4.3.       Bremžu signāllukturi

4.3.1.    Stāvoklis un darbība || a)                Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā — darbojas vairāk nekā 1/3) Viens gaismas avots; LED gadījumā — darbojas mazāk nekā 2/3 Visi gaismas avoti bojāti || X || X || X

b)                Nedaudz bojāta lēca (neietekmē emitēto gaismu) Ļoti bojāta lēca (ietekmē emitēto gaismu). || X || X ||

c)                Lukturis nav droši nostiprināts Tas var nokrist || X || X ||

4.3.2.    Pārslēgšana || a)                Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) Novēlota darbība (pirms bremžu uguņu iedegšanās palēninājums vairāk nekā 2,5 m/s2) Nedarbojas vispār || X || X || X

b)                Vadības ierīces darbība ir traucēta || || X ||

4.3.3.    Atbilstība prasībām(1). || Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1) Baltā gaisma aizmugurē; gaismas intensitāte daudz mazāka || X || X ||

4.4.          Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.    Stāvoklis un darbība || a)                Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā — darbojas vairāk nekā 1/3) Viens gaismas avots; LED gadījumā — darbojas mazāk nekā 2/3 || X || X ||

b)                Nedaudz bojāta lēca (neietekmē emitēto gaismu) Ļoti bojāta lēca (ietekmē emitēto gaismu) || X || X ||

c)                Lukturis nav droši nostiprināts. Tas var nokrist || X || X ||

4.4.2.    Pārslēgšana || Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) Nedarbojas vispār || X || X ||

4.4.3.    Atbilstība prasībām(1). || Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1) Emitēta gaisma, kas nav dzeltena gaisma || X || X ||

4.4.4.    Mirgošanas frekvence || Mirgošanas ātrums neatbilst prasībām(1)(Frekvence atšķiras par vairāk nekā 25 %) (Frekvence atšķiras par vairāk nekā 50 %) || X || X ||

4.5.          Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

4.5.1.    Stāvoklis un darbība || a)                Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā — darbojas vairāk nekā 1/3) Viens gaismas avots; LED gadījumā — darbojas mazāk nekā 2/3 || X || X ||

b)                Nedaudz bojāta lēca (neietekmē emitēto gaismu) Ļoti bojāta lēca (ietekmē emitēto gaismu). || X || X ||

c)                Lukturis nav droši nostiprināts Var izkrist vai apžilbināt pretimnākošos satiksmes dalībniekus || X || X ||

4.5.2. Centrējums (X)(2) || Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža (gaismas/tumsas robeža pārāk zema) Gaismas/tumsas robeža augstāka par priekšējiem lukturiem || X || X ||

4.5.3.    Pārslēgšana || Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) Nedarbojas || X || X ||

4.5.4.    Atbilstība prasībām(1). || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1) || || X ||

b)                Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1) || || X ||

4.6.          Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.    Stāvoklis un darbība || a)                Bojāts gaismas avots || X || ||

b)                Bojāta lēca || X || ||

Lukturis nav droši nostiprināts Tā var nokrist || X || X ||

4.6.2.    Atbilstība prasībām(1) || a)                Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām(1) || || X ||

b)                Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1) || || X ||

4.6.3.    Pārslēgšana || Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) Atpakaļgaitas lukturus var ieslēgt arī tad, ja atpakaļgaita nav ieslēgta || X || X ||

4.7.       Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.    Stāvoklis un darbība || a)                Lukturi met tiešu gaismu uz transportlīdzekļa aizmuguri Tieša baltā gaisma aizmugurē || X || X ||

b)                Bojāts gaismas avots. Vairāki gaismas avoti Bojāts gaismas avots. Viens gaismas avots || X || X ||

Lukturis nav droši nostiprināts. Tas var nokrist || X || X ||

4.7.2.    Atbilstība prasībām(1) || Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1) || X || ||

4.8.       Aizmugurējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes un aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.    Stāvoklis || a)                Atstarojošās ierīces ir bojātas Ietekmēta atstarošana || X || X ||

b)                Atstarotājs nav droši nostiprināts Tas var nokrist || X || X ||

4.8.2.    Atbilstība prasībām(1) || Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām(1) Priekšpusē trūkst sarkanās gaismas, aizmugurē — baltās; vai tā atstarojas || X || X ||

4.9.       Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.    Stāvoklis un darbība || Nedarbojas Nedarbojas priekšējiem tālās gaismas lukturiem vai aizmugurējiem miglas lukturiem || X || X ||

4.9.2.    Atbilstība prasībām(1) || Neatbilst prasībām(1) || X || ||

4.10.    Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi || a)                Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas Vaļīga ligzda || X || X ||

b)                Bojāta vai nodilusi izolācija Var radīt īssavienojumu || X || X ||

c)                Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi. Ietekmēta piekabes bremžu sistēma; Piekabes bremžu ugunis nedarbojas vispār || || X || X

4.11.   Elektroinstalācija || a)                Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti Stiprinājumi vaļīgi, saskare ar asiem stūriem, savienojumi var atvienoties Vadi par pieskartiem karstām daļām, rotējošām daļām vai zemei, savienojumi atvienojušies (attiecīgās daļas, kas nepieciešamas bremzēšanai, stūres vadībai) || X || X || X

b)                Elektrības vadi nedaudz bojāti Elektrības vadi ļoti bojāti Elektrības vadi ārkārtīgi bojāti (attiecīgās daļas, kas nepieciešamas bremzēšanai, stūres vadībai) || X || X || X

c)                Bojāta vai nodilusi izolācija. Var radīt īssavienojumu Tūlītējs uzliesmošanas risks, veidojas dzirksteles || X || X || X

4.12.     Neobligāti lukturi un aizmugurējie atstarotāji (X)(2) || a)                Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1) Izstarojoša/atstarojoša sarkanā gaisma priekšpusē vai baltā gaisma aizmugurē || X || X ||

b)                Lukturu orientācija neatbilst prasībām(1) Priekšējo lukturu skaits, kas darbojas vienlaicīgi, pārsniedz atļauto gaismas intensitāti; Izstarojoša sarkanā gaisma priekšpusē vai baltā gaisma aizmugurē || X || X ||

c)                Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav droši nostiprināts Tas var nokrist || X || X ||

4.13.     Akumulators(-i) || a)                Nenostiprināts Nav pareizi nostiprināts. Var radīt īssavienojumu || X || X ||

b)                Noplūde Bīstamu vielu zudumi || X || X ||

c)                Bojāts slēdzis (ja nepieciešams) || || X ||

d)                Bojāti drošinātāji (ja nepieciešami) || || X ||

e)                Neatbilstoša ventilācija (ja nepieciešama) || || X ||

5.          ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.       Asis

5.1.1.    Asis || a)                Ass saplaisājusi vai deformējusies || || || X

b)                Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa Vaļīgs attiecībā pret šasiju/virsbūvi || || X || X

(c)              Neatbilstošs remonts vai modifikācija Mazāka stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte, nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām vai zemei || || X || X

5.1.2.    Pusass šarnīri || a)                Saplaisājis pusass šarnīrs || || || X

b)                Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums Var kļūt vaļīgs; mazāka virziena stabilitāte || || X || X

c)                Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju Var kļūt vaļīgs; mazāka virziena stabilitāte || || X || X

Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass Var kļūt vaļīgs; mazāka virziena stabilitāte || || X || X

5.1.3. Riteņu gultņi || a)                Pārāk liela kustība stūres rata gultnī mazāka virziena stabilitāte; var salūzt || || X || X

b)                Riteņa gultnis pārāk stingrs Pārkāršanas risks; var salūzt || || X || X

5.2.          Riteņi un riepas

5.2.1.    Atbalsta riteņa rumba || a)                Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas (<3,5t : palikušas vismaz 4, simetriski izvietotas; >3,5 t: palikuši vismaz 75 %, simetriski izvietotas) Vairāk nekā 25 % riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju trūkst, vai tās ir vaļīgas || || X || X

b)                Nolietojusies vai bojāta rumba Rumba nolietojusies vai bojāta tā, ka tas ietekmē riteņu stiprinājuma drošību || || X || X

5.2.2.    Riteņi || a)                Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums || || || X

b)                Riepu bandāža nav pareizi uzstādīta Var nokrist || || X || X

c)                Ritenis stipri bojāts vai nolietots Stiprinājums pie riteņa rumbas mazāk drošs; riepas stiprinājums mazāk drošs || || X || X

d)                Riteņa izmērs vai riepa neatbilst prasībām(1) un ietekmē satiksmes drošību || || X ||

5.2.3.    Riepas || a)                Riepas izmērs, kravnesība, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām(1) un ietekmē satiksmes drošību Faktiskajam izmantojama nepietiekama kravnesība vai ātruma kategorija, riepa pieskaras citām transportlīdzekļa daļām, tādējādi mazinot braukšanas drošību || || X || X

b)                Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa || || X ||

c)                Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas) || || X ||

d)                Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi Kabelis redzams vai ir bojāts || || X || X

e)                Riepu protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām(1) Protektora dziļums mazāk nekā 80 % no noteiktā || || X || X

f)                Riepa beržas pret citiem komponentiem (elastīgām pretšļakatu ierīcēm) Riepa beržas pret citiem komponentiem (braukšanas drošums netiek ietekmēts) || X || X ||

g)                Atjaunotās riepas neatbilst prasībām(1) Kabeļa aizsardzības slānis ietekmēts || || X || X

h)                Nepareizi darbojas spiediena uzraudzības sistēma Redzams, ka nedarbojas. || X || X ||

5.3.       Balstiekārtas sistēma

5.3.1.    Atsperes un stabilizators || a)                Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass Relatīva kustība acīmredzama; vairāk nekā 50 % stiprinājumu ir vaļīgi || || X || X

(b)              Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa Galvenā atspere (loksnes atspere), vai ietekmēti vairāk nekā 50 % lokšņu || || X || X

c)                Nav atsperes Galvenā atspere (loksnes atspere), vai ietekmēti vairāk nekā 50 % lokšņu || || X || X

d)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija Nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; atsperu sistēma nedarbojas || || X || X

5.3.2.    Amortizatori || a)                Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass Amortizatoru stiprinājums nedrošs || X || X ||

b)                Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes. || || X ||

5.3.2.1. Amortizācijas efektivitātes testēšana || a)                Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi || || X ||

b)                Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības || || X ||

5.3.3.    Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci || a)                Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass Var kļūt vaļīgs; mazāka virziena stabilitāte || || X || X

b)                Bojāta vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa Detaļas stabilitāte mazināta, vai arī detaļa ieplīsusi || || X || X

c)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija Nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; sistēma nedarbojas || || X || X

5.3.4.    Piekares šarnīri || a)                Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai piekares šarnīru nodilums Var kļūt vaļīgs; mazāka virziena stabilitāte || || X || X

b)                Stipri bojāts putekļusargs Putekļusarga nav, vai tas ir ieplīsis || X || X ||

5.3.5.    Pneimatiskā balstiekārta || a)                Sistēma nedarbojas || || || X

b)                Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību. Būtiski skarta sistēmas darbība || || X || X

c)                Dzirdama noplūde sistēmā || || X ||

6.          ŠASIJA UN ŠASIJAS DETAĻAS

6.1.       Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.       Vispārējais stāvoklis || a)                Kādas puses vai šķērssijas ieplīsums vai deformācija. Kādas puses vai šķērssijas būtisks plīsums vai deformācija || || X || X

b)                Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi (< 50%) Stiprinājumi vaļīgi (>50%); nepietiekama daļu stiprība || || X || X

c)                Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību. nepietiekama daļu stiprība || || X || X

6.1.2.    Izplūdes caurules un klusinātāji || a)                Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums || || X ||

b)                Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību || || X || X

6.1.3.    Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules) || a)                Nenostiprināta tvertne vai caurules Ugunsdrošība || || X || X

b)                Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka Ugunsdrošība pārlieki bīstama materiāla zudumi || || X || X

c)                noberztas caurules Bojātas caurules || X || X ||

d)                Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi || || X ||

e)                Aizdegšanās riska cēloņi: degvielas noplūde, degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta, dzinēja nodalījuma stāvoklis || || || X

f)                LPG/CNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām(1). Jebkura sistēmas daļa ir bojāta || || X || X

6.1.4.    Buferi, sānu drošības konstrukcija un aizmugurējā apakšā pabraukšanas aizsardzība || a)                Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumus Daļas var nokrist; smagi ietekmēta funkcionalitāte || || X || X

b)                Ierīce redzami neatbilst prasībām(1) || || X ||

6.1.5.    Rezerves riteņa turētājs (ja uzstādīts) || a)                Neatbilstošs turētāja stāvoklis || X || ||

b)                Vaļīgs vai saplaisājis turētāja stiprinājums || || X ||

c)                Rezerves ritenis nav nostiprināts; var nokrist || || X || X

6.1.6.       Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums || a)                Komponents ir bojāts, ar defektu vai saplaisājis (ja netiek lietots) Komponents ir bojāts, ar defektu vai saplaisājis (ja tiek lietots) || || X || X

b)                Pārmērīgs komponenta nodilums. Zemāk par pieļaujamā nodiluma robežu || || X || X

(c)              Bojāts stiprinājums Vaļīgs stiprinājums || || X || X

d)                Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi. || || X ||

e)                Nedarbojas kāds indikators || || X ||

f)                Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto) Nesalasāma reģistrācijas numura zīme (kad neizmanto) || X || X ||

g)                Neatbilstošs remonts vai pārveidojums (sekundārās daļas) Neatbilstošs remonts vai pārveidojums (primārās daļas) || || X || X

6.1.7.    Transmisija || a)                Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav (<30%) Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav (>30%) || || X || X

b)                Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi Var kļūt vaļīgi vai ieplīst || || X || X

c)                Pārmērīgs kardāna savienojumu nodilums Var kļūt vaļīgi vai ieplīst || || X || X

d)                Bojāti lokanie savienojumi. Var kļūt vaļīgi vai ieplīst || || X || X

e)                Bojāta vai saliekta vārpsta || || X ||

f)                Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprināts Var kļūt vaļīgi vai ieplīst || || X || X

g)                Stipri bojāts putekļusargs. Putekļusarga nav, vai tas ir ieplīsis || X || X ||

h)                Nelikumīga transmisijas pārveide || || X ||

6.1.8.    Dzinēja stiprinājumi || Nodiluši, acīmredzami salauzti, vaļīgi vai saplīsuši stiprinājumi. || || X || X

6.1.9. Dzinēja darbības rādītāji || a)                Vadības ierīce nelikumīgi pārveidota. || || X ||

b)                Dzinēja nelikumīga pārveide || || X ||

6.2.          Kabīne un virsbūve

6.2.1. Stāvoklis || a)                Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus Tā var nokrist || || X || X

b)                Nedrošs virsbūves balsts Mazāka stabilitāte || || X || X

c)                Ieplūst dzinēja vai izplūdes gāzes Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību || || X || X

d)                Neatbilstošs remonts vai modifikācija Nepietiekams atstatums līdz rotējošām vai kustīgām daļām un ceļam || || X || X

6.2.2.    Stiprinājums || a)                Nedroša virsbūve vai kabīne Ietekmēta stabilitāte || || X || X

b)                Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas || || X ||

c)                Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav (< 50 %, ja simetriski) Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav (> 50 %) || || X || X

d)                Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos Ietekmēta stabilitāte || || X || X

6.2.3.    Durvis un rokturslēgi || a)                Durvis pareizi neatveras vai neaizveras || || X ||

b)                Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (bīdāmās durvis) Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (veramās durvis) || || X || X

c)                Durvis, eņģes, rokturslēgi vai balsti ir nolietojušies Durvis, eņģes, rokturslēgi vai balsti ir vaļīgi, vai to nav || X || X ||

6.2.4.    Grīda || Nedroša vai stipri nodilusi grīda Nepietiekama stabilitāte || || X || X

6.2.5.    Vadītāja sēdeklis || a)                Sēdeklis ar bojātu struktūru Ar nestabilu sēdekli || || X || X

b)                Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi Sēdeklis kustās, nevar nofiksēt atzveltni || || X || X

6.2.6.    Citi sēdekļi || a)                Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (sekundārās daļas) Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (galvenās daļas) || X || X ||

b)                Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām(1) Pārsniegts pieļaujamais sēdekļu skaits; to novietojums neatbilst apstiprinājumam || X || X ||

6.2.7.    Braukšanas vadības ierīces || Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi Ietekmēta darbības drošība || || X || X

6.2.8.    Kabīnes kāpšļi || a)                Kāpslis vai uzmala ir nedroša Nepietiekama stabilitāte || X || X ||

b)                Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus || || X ||

6.2.9.   Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums || a)                Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti || || X ||

b)                Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām(1). Apdares daļas var būt cēlonis ievainojumiem; ietekmēta darbības drošība || X || X ||

c)                Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā Liela apjoma bīstama materiāla zudumi || X || X ||

6.2.10.   Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces || a)                Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši Var būt cēlonis ievainojumiem; var nokrist || X || X ||

b)                Nepietiekams atstatums līdz ritenim (pretšļakatu ierīce) Nepietiekams atstatums līdz ritenim (dubļusargi) || X || X ||

c)                Neatbilst prasībām(1) Nepietiekams riepas pārklājums || X || X ||

7.          CITS APRĪKOJUMS

7.1.       Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1.    Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība || a)                Stiprinājuma punkts ir ļoti izdilis Ietekmēta stabilitāte || || X || X

b)                Vaļīgi stiprinājumi || || || X

7.1.2.    Drošības jostu/sprādžu stāvoklis || a)                Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst || || X ||

b)                Drošības josta ir bojāta Iegriezumi vai pārstiepšanas pazīmes || X || X ||

c)                Drošības josta neatbilst prasībām(1) || || X ||

d)                Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi || || X ||

e)                Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi || || X ||

7.1.3. Drošības jostas slodzes ierobežotājs || Slodzes ierobežotāja nav vai tas nav piemērots transportlīdzeklim || || X ||

7.1.4. Drošības jostu nospriegotāji || Nospriegotāju nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim || || X ||

7.1.5. Gaisa spilvens || a)                Gaisa spilvenu nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim || || X ||

b)                Gaisa spilvens acīmredzami nedarbojas || || X ||

7.1.6. Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS) || SRS MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi || || X ||

7.2.   Ugunsdzēsības aparāts (X)(2) || a)                Nav || || X ||

b)                Neatbilst prasībām(1) Ja nepieciešams (piemēram, taksometriem, autobusiem u. c.) || X || X ||

7.3.   Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce || a)                Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu || X || ||

b)                Ierīce bojāta netīši aizslēdzas vai bloķējas || || X || X

7.4.   Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams)(X)(2) || a)                Tā nav, vai tas ir nepilnīgs || X || ||

b)                Neatbilst prasībām(1) || X || ||

7.5.   Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams)(X)(2) || Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām(1) || X || ||

7.6.   Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X)(2) || To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī Nepietiekama stabilitāte vai izmēri || X || X ||

7.7.   Skaņas signālierīce || a)                Nedarbojas pareizi Nedarbojas vispār. || X || X ||

b)                Nedroša vadība || X || ||

c)                Neatbilst prasībām(1) Radītās skaņas iespējams sajaukt ar oficiālo sirēnu signāliem || X || X ||

7.8.   Spidometrs || a)                Nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1) Nav (ja nepieciešams) || X || X ||

b)                darbības traucējumi Nedarbojas vispār || X || X ||

c)                Nevar pietiekami izgaismot Vispār nevar izgaismot || X || X ||

7.9.   Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams) || a)                Nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1) || || X ||

b)                Nedarbojas. || || X ||

c)                Bojātas plombas, vai to trūkst || || X ||

d)                Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš || || X ||

e)                Redzami bojājumi vai manipulācijas || || X ||

f)                Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem || || X ||

7.10.     Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama) || a)                Nav uzstādīta atbilstoši prasībām(1) || || X ||

b)                Redzams, ka nedarbojas || || X ||

c)                Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts) || || X ||

d)                Bojātas plombas, vai to trūkst || || X ||

e)                Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš || || X ||

f)                Riepu izmērs neatbilst kalibrēšanas parametriem || || X ||

7.11      Odometrs, ja pieejams || a)                Redzams, ka veiktas manipulācijas (krāpšana) || || X ||

b)                Redzams, ka nedarbojas || || X ||

7.12      Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama || a)                Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti || || X ||

b)                Bojāta elektroinstalācija || || X ||

c)                Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas || || X ||

d)                Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi || || X ||

e)                ESC MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi || || X ||

8.          TRAUCĒJUMI

8.1.       Troksnis

8.1.1     Trokšņa slāpēšanas sistēma || a)                Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni(1) || || X ||

b)                Kāda šīs trokšņa slāpēšanas sistēmas daļa ir vaļīga, bojāta, nepareizi uzstādīta, trūkstoša vai uzskatāmi pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus Tā ir nedroša || || X || X

8.2.       Izplūdes gāzu emisijas

8.2.1     Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1     Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums || a)                Ražotāja uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots || || X ||

b)                Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus || || X ||

8.2.1.2  Gāzveida   emisijas || a)                Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus || || X ||

b)                vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija i)          transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas – 4,5 % vai – 3,5 % saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1). ii)          transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu – tukšgaitā – 0,5 % – pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,3 % vai – tukšgaitā – 0,3%[13] – pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,2% saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1) || || X ||

c)                Lambda ārpus diapazona 1± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem || || X ||

d)                OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību || || X ||

8.2.2        Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1. Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums || a)                Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts || || X ||

b)                Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus || || X ||

8.2.2.2  Dūmainība Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra. || a)                Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās(1), dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni || || X ||

b)                Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības(1) neļauj izmantot atsauces vērtības, motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1 , motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1 , vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma – 1,5 m[14] || || X ||

8.3        Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

Radiotraucējumi(X)(2) || Kādas prasībās paredzētās prasības(1) nav ievērotas || X || ||

8.4        Citi ar vidi saistīti aspekti

8.4.1. Šķidrumu noplūdes || Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes, kas var bojāt vidi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai Veidojas pilieni || || X || X

9. PAPILDU PĀRBAUDES PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM M2, M3

9.1.    Durvis

9.1.1     Ieejas un izejas durvis || a)                Traucēta darbība || || X ||

b)                Nolietotas Var būt cēlonis ievainojumiem || X || X ||

c)                Bojātas avārijas vadības ierīces || || X ||

d)                Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība || || X ||

e)                Neatbilst prasībām(1) Nepietiekams durvju platums || X || X ||

9.1.2. Avārijas izejas || a)                Traucēta darbība || || X ||

b)                Avārijas izeju zīmes nesalasāmas Avārijas izeju zīmju nav || X || X ||

c)                Nav āmura stikla izsišanai || || X ||

d)                Neatbilst prasībām(1) Nepietiekams platums vai piekļuve aizšķērsota || X || X ||

9.2.                Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X)(2) || a)                Nedarbojas pareizi Ietekmē transportlīdzekļa darbības drošību || X || X ||

b)                Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību || || X || X

c)                Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta) || || X ||

9.3.          Ventilācijas un apsildes sistēma (X)(2) || a)                Traucēta darbība Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību || X || X ||

b)                Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību || || X || X

9.4.      Sēdekļi

9.4.1  Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam) || a)                Sēdekļi ir bojāti Sēdekļi ir nedroši || X || X ||

b)                Salokāmie sēdekļi (ja atļauti) nedarbojas automātiski aizšķērso avārijas izeju || X || X ||

c)                Neatbilst prasībām(1) Sēdvietu skaits ir lielāks par atļauto skaitu || X || X ||

9.4.2. Vadītāja sēdeklis (papildu prasības) || a)                Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājums vai saules aizsargs Mazāks redzes lauks || X || X ||

b)                Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām(1) Var būt cēlonis ievainojumiem || X || X ||

9.5. Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X)(2) || Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām(1) Nedarbojas vispār || X || X ||

9.6.     Ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem || a)                Nedroša grīda Ietekmēta stabilitāte || || X || X

b)                Bojātas margas vai rokturi Nedroši vai nelietojami || X || X ||

c)                Neatbilst prasībām(1) Nepietiekams platums vai telpa || X || X ||

9.7.     Kāpnes un pakāpieni || a)                Nolietotas bojātas ietekmēta stabilitāte || X || X || X

b)                Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi. || || X ||

c)                Neatbilst prasībām(1). Nepietiekams platums vai pārāk liels augstums || X || X ||

9.8.     Skaļruņu sistēma (X)(2) || Bojāta sistēma Nedarbojas vispār || X || X ||

9.9.    Paziņojumi (X)(2) || a)                Paziņojumu trūkst, tie ir kļūdaini vai nesalasāmi || X || ||

b)                Neatbilst prasībām(1) Kļūdaina informācija || X || X ||

9.10.   Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X)(2)

9.10.1   Durvis || Durvju aizsardzība neatbilst prasībām(1) attiecībā uz šo transporta veidu || || X ||

9.10.2                Signalizēšanas un speciāls aprīkojums || Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām(1) || X || X ||

9.11.        Prasības attiecībā uz invalīdu pārvadāšanu (X)(2)

9.11.1   Durvis, rampas un lifti || a)                Traucēta darbība Ietekmēta darbības drošība || X || X ||

b)                Nolietots stāvoklis Ietekmēta stabilitāte; var būt cēlonis ievainojumiem || X || X ||

c)                Bojāta(-s) vadīkla(-s) Ietekmēta darbības drošība || X || X ||

d)                Bojāta brīdinājuma ierīce(-s) Nedarbojas vispār || X || X ||

e)                Neatbilst prasībām(1) || || X ||

9.11.2   Ratiņkrēslu stiprinājumi || a)                Traucēta darbība Ietekmēta darbības drošība || X || X ||

b)                Nolietots stāvoklis Ietekmēta stabilitāte var būt cēlonis ievainojumiem || X || X ||

c)                Bojāta(-s) vadīkla(-s) Ietekmēta darbības drošība || X || X ||

d)                Neatbilst prasībām(1) || || X ||

9.11.3                Signalizēšanas un speciāls aprīkojums || Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām(1) || || X ||

9.12.   Cits speciālais aprīkojums (X)(2)

9.12.1. Iekārtas ēdiena gatavošanai || a)                Iekārta neatbilst prasībām(1) || || X ||

b)                Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot || || X ||

9.12.2. Sanitārā iekārta || Iekārta neatbilst prasībām(1) var būt cēlonis ievainojumiem || X || X ||

9.12.3. Citas ierīces (piem., audiovizuālās sistēmas) || Neatbilst prasībām(1) Ietekmēta transportlīdzekļa darbības drošība. Ietekmēta transportlīdzekļa darbības drošība || X || X ||

PIEZĪMES

(1) “Prasības” noteiktas tipa apstiprinājuma prasībās apstiprinājuma, pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas pienākumos vai reģistrācijas valsts tiesību aktos.

(X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai satiksmē, bet nav uzskatāmas par būtiskām tehniskās apskates laikā.

IV PIELIKUMS

TEHNISKĀS PASES SATURA MINIMUMS

Pēc tehniskās apskates izdotajā tehniskajā pasē ir atspoguļoti vismaz turpmākie elementi:

1)           transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN numurs),

2)           transportlīdzekļa numura zīme un reģistrācijas valsts simbols,

3)           apskates vieta un datums,

4)           odometra rādījumi apskates laikā, ja pieejams,

5)           transportlīdzekļa kategorija, ja pieejama,

6)           konstatētie trūkumi un to kategorija,

7)           mērījumu rezultāti:

– bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra vai ūdens saturs,

– bremzēšanas spēki katram ritenim, ieplūdes gaisa spiediens pneimatisko bremžu sistēmu gadījumā, kā arī bremžu efektivitātes aprēķina rezultāti;

– gāzu emisiju koncentrācija, un aprēķinātā λ vērtība benzīna motoriem vai dūmainības vērtības — dīzeļmotoriem;

8)           transportlīdzekļa vispārīgs novērtējums;

9)           nākamās periodiskās tehniskās apskates datums (ja šī informācija nav sniegta citādā veidā),

10)         tehniskās apskates organizācijas nosaukums un par apskati atbildīgā inspektora paraksts vai identifikācija.

V PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS ATTIECĪBĀ UZ TEHNISKāS APSKATES IEKĀRTĀM UN DIAGNOSTIKAS APRĪKOJUMU

I – Iekārtas un aprīkojums

Tehniskās apskates veic, izmantojot iekārtas un aprīkojumu, kas atbilst vismaz turpmāk norādītajam prasību minimumam:

1)           transportlīdzekļu novērtēšanai piemērotas telpas, kur tiek ievērotas prasības attiecībā uz personāla veselību un drošību;

2)           testa līnija ir pietiekami plaša katras attiecīgās pārbaudes veikšanai, bedre un celtnis aprīkots ar iekārtu transportlīdzekļa pacelšanai uz ass, tam ir piemērots apgaismojums un attiecīgā gadījumā atbilstoša ventilācija;

3)           ruļļu bremžu pārbaudes stends, ar ko var izmērīt, uzrādīt un reģistrēt bremzēšanas spēkus, pedālim pielikto spēku un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā saskaņā ar A pielikumu ISO standartā 21069-1, kurā noteiktas tehniskās prasības ruļļu bremžu pārbaudes stendiem;

4)           ruļļu bremžu pārbaudes stends atbilstīgi 3. punktam, kuram nav iespējas reģistrēt un uzrādīt bremzēšanas spēkus, pedālim pielikto spēku un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā;

5)           plākšņu bremžu stends, kas atbilst ruļļu bremžu pārbaudes stendam, kas aprakstīts 3. punktā, kuram nav iespējas reģistrēt un uzrādīt bremzēšanas spēku, pedālim pielikto spēku un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā;

6)           palēninājuma reģistrācijas ierīce, kamēr pārtraukto mērījumu instrumentiem jāreģistrē/jāuzglabā mērījumi vismaz 10 reizes sekundē;

7)           pneimatisko bremžu sistēmu testēšanas iekārtas;

8)           iekārta slodzes uz asi noteikšanai (iekārta slodzes mērīšanai uz diviem riteņiem — fakultatīva);

9)           iekārtai riteņa–ass piekares testēšanai (stūres brīvgājiena detektors), asis nepaceļot, jāatbilst šādām prasībām:

a)      iekārtai jābūt aprīkotai ar vismaz divām plāksnēm ar mehānisko piedziņu, kas var kustēties pretējos virzienos gan gareniski, gan šķērseniski;

b)      plākšņu kustību no sava posteņa kontrolē operators;

c)      plāksnēm jāatbilst šādām konkrētām prasībām:

i) transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas:

– minimālā slodze uz asi — 2000 kg;

– minimālā plāksnes slodze — 1000 kg,

– minimālais horizontālais spēks uz plāksni — 7000 N,

– gareniskā vai šķērseniskā kustība — vismaz 40 mm,

– celšanas ātrums — no 5 cm/s līdz 10 cm/s;

ii) transportlīdzekļiem, kuru masa pārsniedz 3,5 tonnas:

– minimālā slodze uz asi — 15 000 kg;

– minimālā plāksnes slodze — 9000 kg,

– minimālais horizontālais spēks uz plāksni — 30 000 N,

– gareniskā vai šķērseniskā kustība — vismaz 100 mm,

– celšanas ātrums — no 5 cm/s līdz 10 cm/s;

10)         aprīkojums amortizatoru efektivitātes pārbaudei;

11)         1. klases skaņas līmeņa mērītājs;

12)         4 gāzu analizators, kā noteikts Direktīvā 2004/22/EK par mērinstrumentiem[15];

13)         iekārta pietiekami precīziem absorbcijas koeficienta mērījumiem;

14)         viena priekšējo lukturu orientēšanas ierīce, kas ļauj testēt priekšējās gaismas noregulējumu atbilstīgi noteikumiem par apgaismes ierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Direktīva 76/756/EEK); gaismas/tumsas robežai jābūt viegli saredzamai dienas laikā (apstākļos, kad nav tiešas saules gaismas);

15)         ierīce riepu protektora dziļuma mērīšanai;

16)         ierīce bremžu šķidruma daudzuma pārbaudīšanai saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)      ir atļauts lietots bremžu šķidruma pārbaudes ierīci ūdens satura pārbaudīšanai ar šādiem nosacījumiem:

– var uzrādīt vismaz 1,0 % līdz 2,5 % ūdens saturu,

– mērāmais lielums jāuzrāda gradācijā, kas nav lielāka par 0,5 %,

– ierīcei jābūt kalibrētai, ir atļautas tikai tādas analogas displeja iekārtas, kam var veikt nulles uzstādi,

b) ir atļauts lietots bremžu šķidruma pārbaudes ierīci vārīšanās punkta mērīšanai ar šādiem nosacījumiem:

– rādījumu diapazons ir vismaz no 120 ° C līdz 210 ° C;

– mērāmais lielums jāuzrāda gradācijā, kas nav lielāka par 30 °,

– ierīcei jābūt kalibrētai, ir atļautas tikai tādas analogas displeja iekārtas, kam var veikt nulles uzstādi.

17)         OBD analīzes rīks.

12) un 13) punktā minētās ierīces var apvienot vienā ierīcē.

II – Mērījumos izmantotā aprīkojuma kalibrēšana

Ja vien attiecīgajos Eiropas savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi, intervāls starp divām secīgām kalibrēšanām nedrīkst pārsniegt:

i) 24 mēnešus attiecībā uz masas, spiediena un skaņas līmeņa mērījumiem;

ii) 12 mēnešus — spēku mērījumiem;

iii) 6 mēnešus — gāzu emisiju mērījumiem.

Tehniskās apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums

Transportlīdzekļi || Kategorija || Aprīkojums, kas nepieciešams saistībā ar katru no I punkta minētajām pozīcijām

|| Maksimālā masa || || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6 || 7 || 8 || 9 || 10 || 11 || 12 || 13 || 14 || 15 || 16 || 17

1. motocikli || || || 1 || || || || || 2 || || || || || || || || || || || ||

|| || L1e || B || x || || || || || || || || || || X || x || || x || x || x || x

|| || L3e,L4e || B || x || || || || || || || || || || X || x || || x || x || x || x

|| || L3e,L4e || D || x || || || || || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| || L2e || B || x || x || || || || || || || || || X || || || x || x || x || x

|| || L2e || D || x || x || || || || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| || L5e || B || x || x || || || || || || || || x || X || x || || x || x || x || x

|| || L5e || D || x || x || || || || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| || L6e || B || x || x || || || || || || || || || X || || || x || x || x || x

|| || L6e || D || x || x || || || || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| || L7e || B || x || x || || || || || || || || x || X || x || || x || x || x || x

|| || L7e || D || x || x || || || || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

2. transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai || Līdz 2800 kg || M1,M2 || B || x || x || || x || x || || || || || x || X || x || || x || x || x || x

|| Līdz 2800 kg || M1,M2 || D || x || x || || x || x || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| › 2800 līdz 3500 kg || M1,M2 || B || x || x || || x || x || || || || x || x || X || x || || x || x || x || x

|| › 2800 līdz 3500 kg || M1,M2 || D || x || x || || x || x || || || || x || || X || || x || x || x || x || x

|| › 3500 kg || M2,M3 || B || x || x || x || || || x || x || x || x || || X || x || || x || x || x || x

|| › 3500 kg || M2,M3 || D || x || x || x || || || x || x || x || x || || X || || x || x || x || x || x

transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai || Līdz 2800 kg || N1 || B || x || x || || x || x || || || || || x || X || x || || x || x || x || x

|| Līdz 2800 kg || N1 || D || x || x || || x || x || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| › 2800 līdz 3500 kg || N1 || B || x || x || || x || x || || || || x || x || X || x || || x || x || x || x

|| › 2800 līdz 3500 kg || N1 || D || x || x || || x || x || || || || x || || X || || x || x || x || x || x

|| › 3500 kg || N2,N3 || B || x || x || x || || || x || x || x || x || || X || x || || x || x || x || x

|| › 3500 kg || N2,N3 || D || x || x || x || || || x || x || x || x || || X || || x || x || x || x || x

Speciāli transportlīdzekļi, kas atvasināti N kategorijas transportlīdzekļiem, T5 || Līdz 2800 kg || N1 || B || x || x || || x || x || || || || || x || X || x || || x || x || x || x

|| Līdz 2800 kg || N1 || D || x || x || || x || x || || || || || || X || || x || x || x || x || x

|| › 2800 līdz 3500 kg || N1 || B || x || x || || x || x || || || || x || x || X || x || || x || x || x || x

|| › 2800 līdz 3500 kg || N1 || D || x || x || || x || x || || || || x || || X || || x || x || x || x || x

|| › 3500 kg || N2,N3,T5 || B || x || x || x || || || x || x || x || x || || X || x || || x || x || x || x

|| › 3500 kg || N2,N3,T5 || D || x || x || x || || || x || x || x || x || || X || || x3 || x || x || x || x

3. Piekabe || Līdz 750 kg || O1 || || x || || || || || || || || || || || || || || x || ||

|| › 750 līdz 3500 kg || O2 || || x || x || || x || || || || || || || || || || || x || ||

|| › 3500 kg || O3,O4, R3,R4 || || x || x || x || || || x || x || x || x || || || || || || x || ||

|| Līdz 3500 kg || R1,R2 || || x || x || || x || || || || || || || || || || || x || ||

4. Lauksaimniecības traktori un transportlīdzekļi līdz 40 km/h || Līdz 3500 kg || T1,T2,T3, T4, C1,C2, C3,C4, C5 || B || x || x || || || || x || || || || || || || || x || x || x || x

|| Līdz 3500 kg || T1,T2,T3 T4, C1,C2, C3,C4,C5 || D || x || x || || || || x || || || || || || || || x || x || x || x

|| › 3500 kg || T1,T2,T3, T4, C1,C2, C3,C4,C5 || B || x || x || || || || x || x || || || x || || || || x || x || x || x

|| › 3500 kg || T1,T2, T3 T4, C1, C2, C3,C4,C5 || D || x || x || || || || x || x || || || || || || || x || x || x || x

1) B…benzīns; D…dīzelis

VI PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ INSPEKTORU KOMPETENCI, APMĀCĪBU UN SERTIFIKĀCIJU

1.         Kompetence

Pirms inspektora amata kandidātam atļauj veikt tehniskās apskates, dalībvalstis pārliecinās par to, vai attiecīgajai personai ir:

a)           attiecīga kvalifikācija, kas apliecina zināšanas un izpratni par autobūvi šādās jomās:

– mehānika,

– dinamika,

– transportlīdzekļu dinamiskās īpašības,

– iekšdedzes dzinēji,

– materiāli un materiālu pārveide,

– elektronika,

– elektroautomātika,

– elektroniskie transportlīdzekļu komponenti,

– IT lietojumi;

b)           vismaz trīs gadu dokumentēta pieredze autobūves inženierijas, remonta vai tehniskās apskates jomā.

2.         Sākotnējā apmācība un kvalifikācijas celšanas mācības

Dalībvalstis gādā par to, lai inspektori, pirms tiem izsniedz atļauju tehnisko apskašu veikšanai, būtu apmeklējuši attiecīgu sākotnējo apmācību un kvalifikācijas celšanas mācības, kurām ir gan teorētiskā, gan praktiskā daļa.

Sākotnējās apmācības un kvalifikācijas celšanas mācību satura minimums aptver turpmākos tematus.

a)           Sākotnējā apmācība

Sākotnējā apmācībā, ko nodrošina dalībvalsts vai dalībvalsts apstiprināts mācību centrs, ietilps vismaz šādi temati.

i)       Transportlīdzekļu tehnoloģijas:

– bremžu sistēmas,

– stūres sistēmas,

– redzamības lauki,

– gaismas aprīkojums, apgaismes ierīces un elektroniskie komponenti,

– asis, riteņi un riepas,

– šasija un virsbūve,

– traucējumi un emisijas,

– specializētu transportlīdzekļu papildaprīkojums;

ii)       pārbaudes metodes;

iii)      trūkumu novērtējums;

iv)      valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī piemērojamās tiesiskās prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli to apstiprināšanai;

v)      valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī piemērojamās tiesiskās prasības attiecībā uz tehnisko apskati;

vi)      administratīvie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprināšanu, reģistrāciju un tehniskajām apskatēm;

vii)     ar pārbaudēm un administrēšanu saistītie IT lietojumi.

b)           Kvalifikācijas celšanas mācības

Dalībvalstis gādā par to, lai inspektori ik gadus apmeklētu kvalifikācijas celšanas mācības, ko nodrošina dalībvalsts vai dalībvalsts apstiprināts mācību centrs.

Dalībvalstis gādā par to, lai kvalifikācijas celšanas mācību saturs ļautu uzturēt un atjaunināt inspektoriem nepieciešamās zināšanas un iemaņas jautājumos, kas minēti iepriekš a) punkta i)–vii) apakšpunktam.

3.         Kvalifikācijas sertifikāts

Sertifikātā, ko izsniedz inspektoram, kam tiek ļauts veikt tehniskās apskates, ietver vismaz turpmāk norādīto informāciju, to vajadzības gadījumā atjaunojot:

– inspektora identifikācija (vārds, uzvārds, dzimšanas datums),

– tās transportlīdzekļu kategorijas, kam inspektors drīkst veikt tehnisko apskati;

– nākamo kvalifikācijas celšanas mācību datums,

– izdevējas iestādes nosaukums,

– izsniegšanas datums.

VII PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

Noteikumi un procedūras par uzraudzības struktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis saskaņā ar 13. pantu, aptver vismaz šādu prasību minimumu.

1.           Uzraudzības struktūras uzdevumi un darbība

Uzraudzība struktūras veic vismaz šādus uzdevumus:

a)           Atļauju izsniegšana tehniskās apskates stacijām:

– pārbauda atbilstību prasību minimumam attiecībā uz telpām un diagnostikas aprīkojumu;

– pārbauda atbilstību pilnvarotās iestādes noteiktajām obligātajām prasībām;

– pārbauda tehniskās apskates stacijas vadītāja un inspektoru reputāciju.

b)           Inspektoru apmācība un eksaminēšana:

– pārbauda inspektoru sākotnējo apmācību;

– pārbauda inspektoru periodiskās kvalifikācijas celšanas mācības;

– nodrošina tehniskās apskates staciju direktoru apmācību;

– nodrošina periodiskās kvalifikācijas celšanas mācības uzraudzības struktūras eksaminētājiem;

– veic eksamināciju vai pārrauga tās norisi.

c)           Audits:

– tehniskās apskates stacijas iepriekšējs audits pirms tā apstiprināšanas;

– periodisks atkārtots tehniskās apskates stacijas audits;

– īpašs audits neatbilstību gadījumā;

– mācību/eksaminācijas centra audits.

d)           Pārraudzība, izmantojot vismaz piecus no šādiem pasākumiem:

– atkārtota pārbaude, ko veic statistiski derīgai jau pārbaudītu transportlīdzekļu daļai;

– pārbaudes uz ceļiem statistiski derīgai transportlīdzekļu parka daļai;

– pārbaudes, izmantojot tā sauktos „slepenos klientus” (var izmantot transportlīdzekli, kam ir defekti);

– tehnisko apskašu rezultātu analīze (statistikas metodes);

– tādu gadījumu izskatīšana, kad apskates rezultāti tiek apstrīdēti;

– sūdzību izmeklēšana.

e)           Tehniskajās apskatēs veikto mērījumu validācija.

f)            Tehniskās apskates centru apstiprinājuma un/vai inspektoru apliecību atsaukšana vai apturēšana gadījumos, kad:

– netiek ievērota būtiska apstiprinājuma piešķiršanas prasība;

– konstatētas nozīmīgas neatbilstības;

– vairākkārtēja audita rezultāti ir negatīvi;

– ir zaudēta labā reputācija.

2.           Prasības uzraudzības struktūrai

(a)          Atbilstība ISO/IEC 17020. standartam „Par vispārējiem dažādu tipu pārbaudes struktūru darbības kritērijiem” (A tips).

(b)          Prasības, ko piemēro uzraudzības struktūras darbiniekiem, attiecas uz šādām jomām:

– tehniskās zināšanas;

– objektivitāte;

– kvalifikācijas un apmācības standarti.

3.           Noteikumu un procedūru saturs

Visas kompetentās iestādes izveido noteikumus un procedūras, ko piemēro uzraudzības iestādēm. Šie noteikumi un procedūras aptver turpmākos aspektus:

a)           Prasības attiecībā uz tehniskās apskates staciju apstiprināšanu un uzraudzību:

– pieteikums tehniskās apskates stacijas izveidei;

– tehniskās apskates stacijas pienākumi;

– apmeklējums pirms apstiprinājuma piešķiršanas, vai apmeklējumi, lai pārliecinātos par atbilstību prasībām;

– tehniskās apskates stacijas apstiprināšana;

– periodiskas atkārtotas tehniskās apskates staciju pārbaudes un audits;

– periodiskas tehniskās apskates staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to nepārtrauktu atbilstību piemērojamajām prasībām;

– tehniskās apskates staciju pārbaudes un audits, par ko iepriekš nav ziņots un kas tiek veikti, pamatojoties uz faktoloģiskiem apsvērumiem;

– pārbaužu datu analīze neatbilstību pamatošanai;

– tehniskās apskates stacijām piešķirto apstiprinājumu atsaukšana vai apturēšana.

(b)          Tehniskās apskates staciju inspektori:

– prasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par inspektoru:

– sākotnējā apmācība, kvalifikācijas celšanas mācības un eksaminācija;

– inspektora apliecības atsaukšana vai apturēšana.

c)           Iekārtas un telpas:

– diagnostikas aprīkojumam noteiktās prasības,

– prasības attiecībā uz tehniskās apskates staciju telpām;

– prasības attiecībā uz norādēm;

– prasības attiecībā uz diagnostikas aprīkojuma uzturēšanu un kalibrēšanu;

– prasības datorizētām sistēmām.

d)           Uzraudzības struktūras:

– uzraudzības struktūru pilnvaras;

– prasības uzraudzības struktūru personālam;

– apstrīdēšana un sūdzības.

[1]               Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija ir remonts vai modifikācija, kas apdraud transportlīdzekļa satiksmes drošību vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

[2]               48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

[3]               45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

[4]               43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts prasībās, atkarībā no tā, kas iestājas pēdējais.

[5]               N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem — 2,2 m/s2.

[6]               Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4 iedaļas A vai B rindā Direktīvā 70/220/EEK, vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

[7]                      Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4 iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EK; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Direktīvā 88/77/EEK, vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

[8]               Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija ir remonts vai modifikācija, kas apdraud transportlīdzekļa satiksmes drošību vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

[9]               48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

[10]             45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

[11]             43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts prasībās, atkarībā no tā, kas iestājas pēdējais.

[12]             N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem — 2,2 m/s2.

[13]             Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4 iedaļas A vai B rindā Direktīvā 70/220/EEK, vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

[14]                    Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4 iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/69/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Direktīvā 88/77/EEK, vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

[15]             OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.