52012PC0284

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), piemērošanu spēkā esošā antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūrā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes vīnskābes importu.

· Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 130/2006[2] ĶTR izcelsmes vīnskābes importam noteica galīgo antidempinga maksājumu. Šis maksājums tika grozīts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 332/2012[3], un tā piemērošanas termiņš tika pagarināts par pieciem gadiem Padomes Īstenošanas regulu (ES) 349/2012[4].

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija, 2011. gada 29. jūlijā publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par ĶTR izcelsmes vīnskābes importam noteiktā spēkā esošā antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanu. Izsludināšana notika pēc pārskatīšanas pieprasījuma, kas attiecās tikai uz dempingu un diviem vīnskābes ražotājiem ĶTR, proti, Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai un Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd., Changzhou.

Izmeklēšanā konstatēja, ka dempings joprojām pastāv.

Tāpēc, lai grozītu spēkā esošos pasākumus, Padomei ir ierosināts pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, kas ne vēlāk kā 2012. gada 28. jūlijā ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

· Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta pamatregulā un neparedz valstu lēmumu.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ:

pamatregulā nav paredzētas alternatīvas iespējas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2012/0148 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 349/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[5] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.        PROCEDŪRA

1.           Spēkā esošie pasākumi

(1)       Padome 2006. gadā ar Regulu (EK) Nr. 130/2006[6] noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie antidempinga pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes vīnskābes importam. Šī regula tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 150/2008[7]. 2012. gadā Padome pasākumus grozīja ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 332/2012[8], un spēkā esošo pasākumu piemērošanas termiņu pagarināja par pieciem gadiem ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012[9].

2.           Starpposma pārskatīšanas sākšana

(2)       Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza šādi Savienības ražotāji: Distillerie Bonollo SpA, Industria Chimica Valenzana SpA, Distillerie Mazzari SpA, Caviro Distillerie Srl un Comercial Quimica Sarasa s.l. (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(3)       Pārskatīšanas pieprasījums bija tikai par dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar divus Ķīnas ražotājus eksportētājus, proti, Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzhou un Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai. Pieprasījumā tika apgalvots — lai dempingu novērstu, pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī, kas bija balstīts uz iepriekš noteikta dempinga līmeņa, šķiet, vairs nebūs pietiekama, ņemot vērā to, ka abiem uzņēmumiem tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) nebūtu jāpiešķir.

(4)       Komisija, noteikusi, ka ir pietiekoši prima facie pierādījumi starpposma pārskatīšanas sākšanai, un apspriedusies ar padomdevēju komiteju, ar 2011. gada 29. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[10] publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par tādas starpposma pārskatīšanas sākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, kura attiecas tikai uz dempingu.

3.           Izmeklēšana

3.1.        Izmeklēšanas periods

(5)       Dempinga izmeklēšana notika par periodu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

3.2.        Šajā izmeklēšanā iesaistītās personas

(6)       Par starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja abus ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī un attiecīgās valsts iestādes.

(7)       Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

3.3.        Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes

(8)       Komisija nosūtīja aptaujas anketas abiem pārskatīšanas pieprasījumā norādītiem ražotājiem eksportētājiem un ražotājiem analogajā valstī (Argentīnā).

(9)       Aptaujas anketas tika saņemtas no abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kā arī no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās.

(10)     Lai abi atlasītie ražotāji eksportētāji Ķīnā varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piemērošanu, ja tie to vēlētos, Komisija tiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. TER piemērošanas pieprasījumus vai IR pieprasījumus (ja izmeklēšanā konstatētu, ka šie ražotāji eksportētāji neatbilst TER nosacījumiem) saņēma no abiem ražotājiem eksportētājiem.

(11)     Komisija savāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(a) ĶTR ražotāji eksportētāji

– Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai,

– Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd., Changzhou;

(b) Ražotāji eksportētāji analogā valstī

– TARCOL S.A., Buenos Aires.

B.        ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.           Attiecīgais ražojums

(12)     Šī pārskatīšana, tāpat kā sākotnējā izmeklēšana, attiecas uz tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābi, izņemot D-(-)-vīnskābi ar negatīvu optisko rotāciju, kas ir vismaz 12,0 grādu, izdarot mērījumu ūdens šķīdumā pēc Eiropas farmakopejā aprakstītās metodes, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2918 12 00 (“attiecīgais ražojums”).

(13)     Attiecīgo ražojumu izmanto vīnā, dzērienu un pārtikas piedevās, kā nedegošu vielu ģipsī un daudzos citos izstrādājumos. To var iegūt vai nu no vīna ražošanas blakusproduktiem, kā to dara Savienības ražotāji, vai ķīmiskās sintēzes ceļā — no petroķīmiskiem savienojumiem, kā to dara ĶTR ražotāji eksportētāji. Tikai L(+)-vīnskābe ir ražota no vīna ražošanas blakusproduktiem. Ražošana sintēzes ceļā ļauj iegūt gan L(+)-vīnskābi, gan DL-vīnskābi. Abi ražojuma veidi ir attiecīgais ražojums, un to lietojums pārklājas.

2.           Līdzīgais ražojums

(14)     Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, uzskatīja, ka vīnskābei, ko ražo ĶTR un eksportē uz ES, vīnskābei, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū analogajā valstī Argentīnā, un vīnskābei, ko ražo un ES tirgū pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi pamatlietojuma veidi. Tāpēc tos uzskatīja par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.        DEMPINGS

1.           Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(15)     Abi pārskatīšanas pieprasījumā minētie uzņēmumi pieprasīja tiem piemērot tirgus ekonomikas režīmu (TER). Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(16)     Informācijai turpmāk īss TER kritēriju kopsavilkums:

(1) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās;

(2) grāmatvedības dokumentiem tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tos izmanto visām vajadzībām;

(3) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;

(4) tiesisko noteiktību un stabilitāti nodrošina bankrota un īpašuma tiesību akti;

(5) valūtas maiņa tiek veikta pēc tirgus kursa.       

(17)     Abi ĶTR ražotāji eksportētāji ir pieprasījuši piešķirt TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Katru TER pieteikumu izvērtēja un veica pārbaudes šo uzņēmumu, kas sadarbojās, telpās.

(18)     Abu uzņēmumu TER pieprasījumu noraidīja saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritēriju, balstoties uz pierādījumiem par to, ka pamatizejvielas, benzola, cena bija izkropļota. Salīdzinot Ķīnas iekšzemes cenas, kā avotu izmantojot viena ražotāja, kas sadarbojās, pirkšanas cenas, ar cenām citās tirgus ekonomikas valstīs, tika atklāta 19 %–51 % liela cenu atšķirība izmeklēšanas periodā. ĶTR benzolam ir noteikusi importa tarifu 40 % apmērā (kaut arī tas PIP laikā nebija spēkā), un tā nekompensē 17 % PVN, ar ko aplikts tās eksports. Konstatēts, ka bija izkropļotas arī cenas starpizejvielai, maleīnanhidrīdam, ko iepirka cits ražotājs, kurš sadarbojās, tā pirkumus izmantojot kā avotu.

(19)     Viena uzņēmuma TER pieprasījums tika noraidīts arī saskaņā ar 2. un 3. kritēriju, jo bija pierādījumi par samazinātām zemes izmantošanas tiesību cenām un uzņēmuma aktīvu pārvērtēšanu ar mērķi garantēt aizdevumu no valsts īpašumā esošas bankas.

(20)     Abi uzņēmumi apstrīdēja Komisijas konstatējumus, kad tie uzņēmumiem tika atklāti. Tomēr neviens no tiem nevarēja izskaidrot benzola zemo cenu Ķīnas tirgū. Nolūkā apstrīdēt konstatējumus par zemes izmantošanas tiesību cenām un uzņēmumu aktīvu vērtības noteikšanu 19. apsvērumā minētais uzņēmums iesniedzas atsevišķus dokumentus. Tomēr tā kā minētie dokumenti tika pieprasīti pārbaudes laikā, taču iesniegti netika, tika nolemts, ka šo informāciju pārbaudīt nevarēja vai tā nebija ticama.

(21)     Tādēļ abu uzņēmumu TER pieprasījums tika noraidīts.

(22)     Tomēr abi uzņēmumi atbilda pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām un tādēļ, izmantojot abu uzņēmumu eksporta cenas, tiem var noteikt individuālo antidempinga maksājumu.

2.           Analogā valsts

(23)     Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstošā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu analogā valsts pārdod preces citām valstīm, tostarp Savienībai, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu samērīgu pamatu, ieskaitot Eiropas Savienībā par līdzīgu ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

(24)     Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā arī paziņojumā par procedūras sākšanu Argentīna tika ierosināta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas tika atrasts viens uzņēmums Indijā un viens uzņēmums Austrālijā kā alternatīvie iespējamie ražotāji tirgus ekonomikas trešajā valstī. Tomēr neviens no abiem uzņēmumiem neatbildēja uz tiem nosūtītajām anketām.

(25)     Viens vīnskābes ražotājs Argentīnā izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnas vīnskābes tirgus ir konkurences tirgus, kurā ir divi vietējie konkurējošie ražotāji un trešo valstu imports. Ražošanas apjomu Argentīnā veido vairāk nekā 20 % no Ķīnas attiecīgā ražojuma eksporta apjoma uz ES. Tāpēc Argentīnas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

(26)     Tādējādi tiek secināts, ka, tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Argentīna ir uzskatāma par atbilstīgu analogo valsti.

3.           Normālā vērtība

(27)     Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz to informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās. Lai gan analogās valsts ražotājs bija pārdevis attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū, Argentīnas un ĶTR atšķirīgās ražošanas metodes dēļ, kura ievērojami ietekmēja cenas un izmaksas, tika nolemts normālo vērtību aprēķināt, nevis izmantot minētās pārdošanas cenas iekšzemes tirgū. Argentīnā izejvielas izmaksas tika aizstātas ar benzola vidējo tirgus cenu un tika izdarītas pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu korekcijas Argentīnā, lai labāk atspoguļotu situāciju Ķīnas iekšējā tirgū.

(28)     Normālo vērtību L(+)–vīnskābei, ko ražojis Argentīnas ražotājs, tādējādi aprēķināja, izmantojot L(+)–vīnskābes ražošanas izmaksas Argentīnā, ņemot vērā ražošanas metodes atšķirības starp Argentīnu un ĶTR.

(29)     Argentīnas ražotājs DL–vīnskābi neražoja, tāpēc arī normālo vērtību aprēķināja, izmantojot cenas atšķirību, kas konstatēta starp diviem ražojuma veidiem.

4.           Eksporta cena

(30)     Eksporta cenas noteica, balstoties uz cenu, ko neatkarīgs pircējs Savienībā faktiski samaksājis vai kas maksājama abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

5.           Salīdzinājums

(31)     Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas attiecībā uz konkrētām transporta, apdrošināšanas un netiešo nodokļu atšķirībām, ja bija pierādīts, ka tās ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

6.           Dempinga starpības

(32)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzināja abu uzņēmumu vidējo svērto normālo vērtību katram ražojumam ar vidējo svērto eksporta cenu tam pašam ražojuma veidam.

(33)     Uz šā pamata vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums || Dempinga starpība

Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzhou || 13,1 %

Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai || 8,3 %

7.           Jauno apstākļu ilglaicīgums

(34)     Pārskatīšanas pieprasījumā tika apgalvots, ka abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem TER vairs nebūtu piešķirams un ka jaunie apstākļi esot ilglaicīgi. Ņemot vērā TER noraidījuma iemeslus, var uzskatīt, ka šīs pārskatīšanas secinājumi drīzumā nemainīsies. Saskaņā ar pierādījumiem Ķīnā benzola cenas bija izkropļotas jau pirms PIP, un nekas neparāda, ka Ķīnas valdība šādus izkropļojumus ir novērsusi vai novērsīs.

(35)     19. apsvērumā izklāstīto uzņēmumam raksturīgo iemeslu dēļ šie izkropļojumi arī ir ilglaicīgi, jo tie ietekmē uzņēmuma izmaksas un lēmumus par ievērojamu laika periodu. Tās nebija epizodes, kas būtu ietekmējušas sākotnējo izmeklēšanu, kurā minētajam uzņēmumam tika piešķirts TER.

D.        SPĒKĀ ESOŠO ANTIDEMPINGA PASĀKUMU GROZĪŠANA

(36)     Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka pašreizējā antidempinga pasākumu pārskatīšanā būtu jāgroza to spēkā esošo pasākumu līmenis, kas noteikti vīnskābes importam no Ķīnas Tautas Republikas.

(37)     Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu grozīšanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc šīs informācijas atklāšanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(38)     Viens Ķīnas uzņēmums pēc informācijas atklāšanas atbildēja, atkal apstrīdot konstatējumus attiecībā uz atteikumu piešķirt tirgus ekonomikas režīmu sakarā ar to, ka galvenās izejvielas cenas bija izkropļotas. Lai savus pieņēmumus pamatotu, tie jaunus pierādījumus tomēr neiesniedza, tāpēc to apgalvojumi tika noraidīti. Tie turklāt pieprasīja sīkākas ziņas par 27. apsvērumā minētajām korekcijām; šis pieprasījums bija jānoraida, jo sniegt sīkākas ziņas nebija iespējams, neatklājot informāciju par vienīgā ražotāja Argentīnā ražošanas metodēm un izmaksām.

(39)     Savienības ražošanas nozare pēc informācijas atklāšanas atbildēja, apstrīdot to, ka tika izmantotas nevis iekšzemes pārdošanas cenas analogā valstī, bet gan saliktā normālā vērtība, un apstrīdot iepriekš minētās saliktās normālās vērtības korekcijas, kas tika izdarītas, lai ņemtu vērā izejvielu un ražošanas procesa atšķirības starp Argentīnu un Ķīnu.

(40)     Tas, ka izmanto salikto normālo vērtību, nevis Argentīnas cenas, atbilstīgi pamatregulas 11. panta 9. punktam nenozīmē, kas tiek izmantotas citas metodes. Sākotnējā izmeklēšanā abiem Ķīnas uzņēmumiem piešķīra TER, tāpēc normālo vērtību ieguva, izmantojot to cenas iekšzemes tirgū. Tagad, kad TER ir atteikts abiem uzņēmumiem, tās pašas metodes izmantot nevar.

(41)     Savienības ražošanas nozare turklāt apgalvoja, ka, lai aprēķinātu individuālo starpību abiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, Komisijai būtu bijis jāizmanto sākotnējā izmeklēšanā noteiktā metodika, ar ko aprēķina atlikušo maksājumu attiecībā uz Ķīnu. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo atlikušais maksājums bija aprēķināts uzņēmumiem, kuri sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ tas nav salīdzināms ar individuālā maksājuma aprēķināšanu eksportētājam, kas sadarbojās un kam atteica tirgus ekonomikas režīmu.

(42)     Attiecībā uz izdarītajām normālās vērtības korekcijām, kas minētas iepriekš, tās bija vajadzīgas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp sintēzes ceļā ražotas vīnskābes eksporta cenu un normālo vērtību, kura balstīta uz dabisku ražošanas procesu. Ja tos pašus aprēķinus izdarītu, izmantojot pārdošanas cenas Argentīnas iekšzemes tirgū, un tad atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam koriģētu normālo vērtību un/vai eksporta cenu, taisnīgs salīdzinājums nebūtu nodrošināts. Tāpēc minētos apgalvojumus noraidīja.

E.         CENU LABOJUMI

(43)     Viens ražotājs eksportētājs ĶTR piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Eksporta cenas svārstību dēļ attiecīgais ražojums nav piemērots tam, lai uzņemtos saistības nodrošināt nemainīgu cenu. Lai šo problēmu novērstu, ražotājs eksportētājs piedāvāja iekļaut punktu par indeksāciju, taču neprecizējot, kā šādu indeksāciju aprēķinātu. Viņš arī piedāvāja indeksāciju, balstoties uz izkropļoto benzola cenu Ķīnas iekšzemes tirgū, kas nebija pieņemami.

(44)     Turklāt šis ražotājs eksportētājs ražo dažādus citus ķīmiskos produktus un var pārdot minētos ražojumus tiem pašiem patērētājiem Eiropas Savienībā ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Tādējādi rastos nopietns šķērskompensācijas risks, un tas ārkārtīgi sarežģītu efektīvu uzraudzību.

(45)     Bez tam ir vairāki attiecīgā ražojuma veidi, kurus atšķirt nav viegli, un to cenas ievērojami atšķiras. Atšķirīgās minimālās cenas, ko ierosināja ražotājs eksportētājs, tādējādi padarītu uzraudzību neiespējamu. Balstoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka saistību piedāvājumus nevar pieņemt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Article 1

Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 349/2012 1. panta 2. punkta tabulu groza šādi:

Uzņēmums || Antidempinga maksājums || TARIC papildu kods

Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzhou || 13,1 % || A688

Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai || 8,3 % || A689

Visi pārējie uzņēmumi (izņemot Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co. Ltd, Hangzhou – TARIC papildu kods A687). || 34,9 % || A999

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 23, 27.1.2006., 1. lpp.

[3]               OV L 108, 20.4.2012., 1. lpp.

[4]               OV L 110, 24.4.2012., 3. lpp.

[5]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[6]               OV L 23, 27.1.2006., 1. lpp.

[7]               OV L 48, 22.2.2008., 1. lpp.

[8]               OV L 108, 20.4.2012., 1. lpp.

[9]               OV L 110, 24.4.2012., 3. lpp.

[10]             OV C 223, 29.7.2011., 16. lpp.