15.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 332/49

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju Nr. 2046 (2012) par Sudānu un Dienvidsudānu,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumu, kurā pausta atzinība par ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju Nr. 2046 (2012),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 31. janvāra secinājumus par Sudānu un Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu (1),

—

ņemot vērā Sudānas un Dienvidsudānas 2012. gada 10. februārī parakstīto Saprašanās memorandu par neuzbrukšanu un sadarbību,

—

ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton pārstāvja 2012. gada 28. marta un 2012. gada 11. aprīļa paziņojumus par bruņotiem robežincidentiem starp Sudānu un Dienvidsudānu,

—

ņemot vērā Āfrikas Savienības 2012. gada 17. aprīļa paziņojumu, kurā tā aicina Sudānu un Dienvidsudānu rīkoties atbildīgi un pievērst uzmanību Āfrikas Savienības un starptautiskās sabiedrības aicinājumiem nekavējoties pārtraukt pašreizējo konfliktu starp abām valstīm,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra pārstāvja 2012. gada 16. aprīļa paziņojumu par stāvokli Sudānā un Dienvidsudānā, kurā paustas dziļas bažas par karadarbības turpināšanos starp abām valstīm, tostarp par tās ietekmi uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon2012. gada 19. aprīļa paziņojumu, kurā viņš aicina Sudānu un Dienvidsudānu pārtraukt karadarbību, neļaujot atsākties konfliktam, kurā pēdējās divās desmitgadēs jau ir gājuši bojā miljoniem cilvēku,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. aprīļa secinājumus par Sudānu un Dienvidsudānu (pieņemti Ārlietu padomes 3159. sanāksmē), kuros ES pauž dziļas bažas par Sudānas un Dienvidsudānas konflikta saasināšanos,

—

ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto plānu, kas noteikts Āfrikas Savienības Miera un Drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa komunikē, kuru ES pilnībā atbalsta,

—

ņemot vērā 2005. gadā noslēgto Sudānas Vispārējo miera nolīgumu (VMN);

—

ņemot vērā ANO misiju Sudānā (UNMIS) un ANO Pārejas posma drošības spēkus Abjejā (UNISFA),

—

ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju deklarāciju par Sudānu un Dienvidsudānu, ko Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2012. gada 30. maijā;

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā atkārtoti pārrobežu vardarbības gadījumi, tostarp karaspēka pārvietošanās, Higligas ieņemšana un okupācija, atbalsts sabiedroto spēkiem, atbalsts pretējās puses nemierniekiem un cīņas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un Sudānas Tautas atbrīvošanas armiju ir veicinājuši Sudānas un Dienvidsudānas konflikta pāraugšanu plašā konfrontācijā;

B.

tā kā cīņas starp Sudānu un Dienvidsudānu un vēl aizvien notiekošās kaujas Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas pavalstīs Sudānā ir izraisījušas humanitārā stāvokļa pasliktināšanos;

C.

tā kā abas valstis nav spējušas panākt vienošanos par pārejas pasākumiem ekonomikas jomā, tostarp par naftas izmantošanu, un tāpēc Sudānas iestādes ir sākušas konfiscēt Dienvidsudānā iegūto naftu, savukārt Dienvidsudāna ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt naftas ieguvi, tāpēc pašreizējā krīze ir vēl vairāk saasinājusies;

D.

tā kā 2011. gada 29. jūnijā starp Sudānas valdību un Dienvidsudānas valdību tika noslēgts nolīgums par robežu drošību un kopīgu politikas un drošības mehānismu, tostarp paužot apņēmību izveidot drošu demilitarizētu robežzonu, un tā kā 2011. gada 30. jūlijā starp Sudānas valdību un Dienvidsudānas valdību tika noslēgts nolīgums par robežu uzraudzības atbalsta misiju;

E.

tā kā Dienvidsudāna ir paziņojusi par savu bruņoto spēku tūlītēju izvešanu no Abjejas apgabala atbilstoši 2011. gada 20. jūnija nolīgumam starp Sudānu un Dienvidsudānu;

F.

tā kā lēmumu projekti saskaņā ar kopīgo politikas un drošības mehānismu, ko 2012. gada 4. aprīlī pusēm piedāvāja Āfrikas Savienības augsta līmeņa darba grupa, rada stabilu pamatu, lai izveidotu abpusēju drošību ap Sudānas un Dienvidsudānas kopējo robežu;

G.

tā kā ar 2012. gada 2. maijā vienbalsīgi pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju ir apstiprināts plāns Sudānai un Dienvidsudānai, lai tās turpmāko trīs mēnešu laikā varētu pārtraukt karadarbību un vienoties par jautājumiem, kuri palikuši neatrisināti pēc abu valstu atdalīšanās;

H.

tā kā gan Sudāna, gan Dienvidsudāna atzinīgi novērtēja šo plānu un apstiprināja apņemšanos nekavējoties pārtraukt karadarbību; tā kā šo valstu savstarpējās attiecības tomēr joprojām ir ļoti saspringtas;

I.

tā kā 2012. gada 4. jūnijā Sudāna un Dienvidsudāna sāka pirmās augsta līmeņa sarunas par robežas drošību, jo virkne sadursmju uz šo valstu robežas radīja draudus, ka agrākais pilsoņu karš varētu pārvērsties pilna apjoma konfliktā;

J.

tā kā ES piešķir īpašu nozīmi tam, lai nekavējoties sāktu darboties kopīgais robežas pārbaudes un pārraudzības mehānisms, izvietojot starptautiskos novērotājus un citu personālu darbam pie robežas, lai veiktu notiekošā pārraudzību un palīdzētu nodrošināt atbilstību;

K.

tā kā Sudānu un Dienvidsudānu smagi ietekmē ārkārtīgs sausums un cilvēki dodas pārtikas meklējumos, un tā kā atbilstoši ANO amatpersonu sniegtajai informācijai aptuveni vienam miljonam cilvēku varētu draudēt bads, ja nākamo mēnešu laikā viņiem netiks sniegta pārtikas palīdzība,

1.

atzinīgi vērtē to, ka gan Sudāna, gan Dienvidsudāna ir piekritušas ar ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju Nr. 2046 (2012) apstiprinātajam plānam un paudušas apņemšanos nekavējoties pārtraukt karadarbību; atzinīgi vērtē gan to, ka atsākušās tiešās sarunas Adisabebā, gan arī Āfrikas Savienības lomu un vidutāja Thabo Mbeki centienus šajā procesā;

2.

mudina Sudānu un Dienvidsudānu politiski un praktiski pierādīt vēlmi virzīties uz mieru, pievēršoties abu pušu drošības problēmu risināšanai nopietnās sarunās atbilstoši kopīgam politikas un drošības mehānismam, un vispirms — saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem nolīgumiem, tostarp 2011. gada 30. jūlija nolīgumam par robežu uzraudzības atbalsta misiju, — radīt drošu, demilitarizētu robežzonu un bez jebkādiem nosacījumiem atsaukt abu pušu bruņotos spēkus un izvietot tos katru savā robežas pusē;

3.

prasa, lai nekavējoties sāktu darboties kopīgais robežas pārbaudes un pārraudzības mehānisms, izvietojot starptautiskos novērotājus un citu personālu darbam pie robežas, lai veiktu notiekošā pārraudzību un palīdzētu nodrošināt atbilstību;

4.

aicina Sudānu un Dienvidsudānu izpildīt 2011. gada 20. jūnija nolīguma par pagaidu drošības un administratīvajiem pasākumiem Abjejas apgabalam vēl neizpildītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz visu Sudānas un Dienvidsudānas bruņoto spēku izvešanu no Abjejas apgabala; atzinīgi vērtē Dienvidsudānas bruņoto spēku izvešanu no Higligas un aicina Sudānas valdību darīt to pašu; prasa nekavējoties pārtraukt gaisa uzlidojumus, kurus Sudānas bruņotie spēki veic pret Dienvidsudānu;

5.

aicina Sudānu un Dienvidsudānu turpmāk neļaut savā teritorijā uzturēties nemiernieku grupām, kuras cīnās pret otru valsti, un pārtraukt tās atbalstīt;

6.

mudina visus iesaistītos jo īpaši ievērot Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa lēmuma 7. un 16. pantu, kuros uzsvērts, ka valstu teritoriālās robežas netiek grozītas ar spēku un jebkādus teritoriālus strīdus risina tikai un vienīgi savstarpēji vienojoties, ar miermīlīgiem un politiskiem līdzekļiem, un ka nevar būt nekāda militāra risinājumam konfliktam Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs;

7.

aicina ES arī turpmāk cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Āfrikas Savienību un ANO, lai nodrošinātu, ka Sudāna un Dienvidsudāna īsteno ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju par plānu Sudānai un Dienvidsudānai;

8.

pauž nopietnas bažas par humanitāro situāciju, ko radījušas sadursmes starp Sudānu un Dienvidsudānu un nerimstošā kaujas darbība Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs Sudānā; asi nosoda jebkādu vardarbību pret civiliedzīvotājiem, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

9.

aicina visus iesaistītos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tostarp sieviešu un pie mazāk aizsargātām grupām piederošu personu cilvēktiesības, lai izpildītu starptautiskajos tiesību aktos, tostarp starptautiskajos tiesību aktos humanitāro tiesību un cilvēktiesību jomā, noteiktos pienākumus, un prasa saukt pie atbildības tās personas, kuras ir atbildīgas par nopietniem šo tiesību pārkāpumiem, piemēram, seksuālu vardarbību;

10.

neatlaidīgi mudina Sudānu un Dienvidsudānu atļaut humānās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem konflikta zonās, jo īpaši Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu humānās palīdzības organizāciju personāla drošu, netraucētu un tūlītēju piekļuvi, kā arī ļaut piegādāt materiālus un aprīkojumu, lai šis personāls varētu efektīvi veikt savu uzdevumu — palīdzēt konfliktu skartajiem civiliedzīvotājiem;

11.

mudina abas puses pārtraukt naidīgo retoriku un propagandu, kas noved pie savstarpējām apsūdzībām, ksenofobijas un vardarbības draudiem; aicina abu valstu valdības uzņemties pilnu atbildību par otras puses valstspiederīgo aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem principiem un atbilstoši Pamatnolīgumam par otras valsts valstspiederīgo statusu un saistītajiem jautājumiem, kas parafēts 2012. gada martā;

12.

atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes lēmumu pagarināt UNMIS pilnvaras un nosūtīt uz Sudānu papildu miera uzturēšanas spēkus; uzskata, ka ANO klātbūtne arī turpmāk ir ļoti svarīga, lai abas valstis varētu pastāvēt un miermīlīgi attīstīties; aicina gan Sudānu, gan Dienvidsudānu pozitīvi vērtēt ANO klātbūtni un garantēt tās drošību;

13.

stingri mudina Sudānu un Dienvidsudānu panākt vienošanos par tiem pārejas pasākumiem ekonomikas jomā, par kuriem abām valstīm nav vienprātības, tostarp par naftas izmantošanu; atgādina, ka priekšnoteikums miera un stabilitātes nodrošināšanai šajā reģionā ir atrisināt ar robežu demarkāciju saistītos jautājumus;

14.

aicina Sudānu un Dienvidsudānu izmantot Āfrikas Savienības Robežu programmas pakalpojumus, kas var palīdzēt abām pusēm risināt jautājumus par apstrīdēto teritoriju iezīmēšanu, demarkāciju un sadalīšanu, pamatojoties uz Āfrikas valstu labāko praksi un starptautiskajiem principiem;

15.

pauž pārliecību, ka ilgtermiņa stabilitātei reģionā ir nepieciešama jauna vienota, visaptveroša starptautiska stratēģija, kurā ES būtu jāiesaistās līdzās citiem pasaules un reģionāliem dalībniekiem, un kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta ne tikai ziemeļu–dienvidu attiecībām un stāvoklim Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas pavalstīs, bet arī novēlotajam reformu procesam Sudānā un demokrātisko reformu padziļināšanai Dienvidsudānā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju būt gataviem piedāvāt nepieciešamo palīdzību, ja valdošā Sudānas Nacionālā kongresa partija piekritīs brīvam un netraucētam valsts mēroga dialogam ar mērķi izveidot iekļaujošu un visiem pieņemamu konstitucionālu kārtību un veiks reālas darbības, lai izbeigtu nesodāmību Darfūrā un Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas pavalstīs;

16.

aicina Komisiju, ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pildīt savas finansiālās saistības attiecībā uz reģionu un jo īpaši risināt nopietnās problēmas, kas saistās ar pārtikas, ārkārtas patvēruma un aizsardzības trūkumu; prasa pievērst īpašu uzmanību situācijai attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un pasākumiem, kas būtu jāīsteno gadījumā, ja situācija pasliktinās;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, ES īpašajai pārstāvei Dienvidsudānā, Sudānas valdībai, Dienvidsudānas valdībai, Āfrikas Savienības iestādēm, Āfrikas Savienības augsta līmeņa darba grupas Sudānas jautājumos priekšsēdētājam un ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem.