6.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 227/1

—

ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 8. un 9. decembra sanāksmes secinājumus,

—

ņemot vērā euro zonas valstu vai valdību vadītāju 2011. gada 9. decembrī pieņemto paziņojumu,

—

ņemot vērā ekonomikas un fiskālās uzraudzības noteikumu kopumu jeb t. s. sešpaku un divus Komisijas priekšlikumus par fiskālās disciplīnas turpmāku stiprināšanu (1),

—

ņemot vērā stāvokli sarunās par projektu starptautiskam nolīgumam par pastiprinātu ekonomikas savienību,

—

ņemot vērā Parlamenta pārstāvju priekšlikumu, ko viņi iesnieguši ad hoc darba grupā,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

1.

pauž šaubas par šāda starpvaldību nolīguma nepieciešamību, kura svarīgākos mērķus var labāk un efektīvāk sasniegt ar ES tiesību aktos noteiktiem pasākumiem, lai nodrošinātu stingru, steidzamu un ilgstošu atbildes reakciju uz pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi un sociālo krīzi daudzās ES dalībvalstīs; tomēr pauž gatavību strādāt, lai rastu konstruktīvu risinājumu;

2.

apstiprina atbalstu priekšlikumam, ko ad hoc darba grupai iesniedza Priekšsēdētāju konferences ieceltie Parlamenta pārstāvji; pauž nožēlu par to, ka līdz šim 2012. gada 10. janvāra starptautiskā nolīguma projekts neatspoguļo Eiropas Parlamenta priekšlikumus; norāda uz daudzu dalībvalstu atbalstu dažiem 2012. gada 12. janvāra sanāksmē izteiktajiem priekšlikumiem; apsvērs savu nostāju pēc galīgā projekta saņemšanas, kas gaidāms 2012. gada 18. janvārī;

3.

pauž stingru pārliecību, ka, tikai izmantojot Komisijas metodi, Monetārā savienība var pārvērsties par patiesu ekonomikas un fiskālo savienību; atgādina, ka ES ir politisks projekts, kas pamatojas uz kopīgām vērtībām, stiprām kopīgām institūcijām un kopīgo noteikumu ievērošanu;

4.

it īpaši uzstāj uz to, ka:

5.

atkārto prasību, lai minētā savienība aptvertu gan stabilitāti, gan ilgtspējīgu izaugsmi; uzskata, ka fiskālā disciplīna kā tāda — lai gan tā ir ilgtspējīgas izaugsmes pamats — nenodrošinās ekonomikas atveseļošanos un ka ar šo nolīgumu būtu jādod skaidra ziņa, ka Eiropas vadītāji rīkosies vienādi enerģiski abās jomās; uzstāj, ka nolīgumā jāiekļauj līgumslēdzēju pušu saistības veikt pasākumus, kuri veicina ciešāku konverģenci un spēcīgāku konkurētspēju, kā arī priekšlikumus attiecībā uz izpirkšanas fondu, projektu obligācijām un finanšu darījumu nodokli ES tiesību aktu ietvaros, vienlaikus nodrošinot fiskālo disciplīnu, ceļvedi stabilitātes obligācijām;

6.

uzsver, ka šie paši institucionālie, juridiskie un politiskie aspekti tiek ņemti vērā arī saistībā ar citiem daudzpusējiem nolīgumiem, kuru temats ir finanšu krīze, piemēram, Eiropas stabilitātes mehānismā; tādēļ prasa, lai Parlaments līdzīgā veidā piedalītos arī šajās sarunās;

7.

patur tiesības izmantot visus tā rīcībā esošos juridiskos instrumentus, lai aizstāvētu ES tiesību aktus un ES institūciju lomu, it īpaši tad, ja galīgā līguma atsevišķi elementi neatbildīs ES tiesību aktiem;

8.

atgādina Komisijai, ka tai ir institucionāls pienākums pilnībā uzraudzīt ES līgumu īstenošanu;

9.

aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju valstu un valdību vadītājiem, Eiropadomes priekšsēdētājam, Euro grupas priekšsēdētājam, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.