52012DC0749

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte: devītais gada pārskats (Pārskata gads – 2010.)

Kopsavilkums

Direktīvā 98/70/EK[1], pamatojoties uz veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, ir noteiktas minimālās tehniskās specifikācijas degvielām, ko izmanto transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinēju un transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes dzinēju. Degvielas kvalitāte ir svarīga no vides viedokļa, jo tā ietekmē piesārņotājvielu emisijas no dzinējiem un tādējādi arī gaisa kvalitāti. Tāpat no tās atkarīgs, cik sarežģīti un dārgi autoražotājiem ir ievērot noteiktos piesārņotājvielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus.

Specifikācijām neatbilstīgas degvielas var palielināt emisijas (piemēram, pārlieku liels skābekļa savienojumu saturs var palielināt NOx emisijas) un bojāt dzinēju un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas (piemēram, pārmērīgs sēra daudzums bojā katalizatorus), kas savukārt palielina gaisa piesārņojumu. Lai nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem obligātajiem degvielas kvalitātes standartiem, dalībvalstīm ir jāievieš degvielas kvalitātes kontroles sistēmas.

Direktīvas 98/70/EK 8. pantā paredzēts, ka Komisijai jāpublicē gada pārskats par degvielas kvalitāti dalībvalstīs. Šajā devītajā Komisijas pārskatā ir apkopoti dalībvalstu iesniegtie dati par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, kā arī par pārdošanas apjomiem 2010. gadā. Visas dalībvalstis ir iesniegušas pilnīgus pārskatus par 2010. gadu. Dažas dalībvalstis to izdarīja pēc termiņa – vēlāk nekā 30. jūnijā.

Pārskatu iesniegšanas termiņš tika pārkāpts nedaudz vairāk kā 2009. gadā: 17 dalībvalstis savus 2010. gada pārskatus iesniedza pirms ikgadējā termiņa, un no atlikušajiem 10 pārskatiem 5 tika saņemti 3 mēnešus pēc termiņa vai vēlāk.

2010. gadā veiktās degvielas kvalitātes kontroles dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, lai gan tika konstatēti daži to pārkāpumi. Tika konstatēts, ka pārsniegti šādi benzīnam noteiktie galvenie parametri: pētnieciskais/motora oktānskaitlis (POS/MOS)[2], tvaika spiediens vasaras periodā[3], destilācija/iztvaikošana 100/150°C temperatūrā[4] un maksimālais sēra saturs. Attiecībā uz dīzeļdegvielu bija pārsniegti šādi galvenie parametri – sēra saturs, 95 % destilācijas punkts un cetānskaitlis.

Tā kā pārkāpumi ir relatīvi reti un vairums dalībvalstu veic pasākumus, lai no tirdzniecības izņemtu prasībām neatbilstīgu degvielu, Komisijai nav informācijas par to, ka minētā robežvērtību pārsniegšana būtu nelabvēlīgi ietekmējusi transportlīdzekļu emisijas vai dzinēju darbību. Tomēr Komisija mudina dalībvalstis arī turpmāk veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām un tādējādi nepieļautu šādas problēmas nākotnē.

Zems sēra saturs palīdz samazināt gaisa piesārņojumu un ieviest jaunas dzinēju tehnoloģijas. No 2009. gada 1. janvāra spēkā stājās jauna specifikācija automobiļu degvielai, paredzot, ka Eiropas Savienībā automobiļu degvielas sēra satura robežvērtība ir 10 ppm (sēru nesaturoša degviela). Šis ir otrais pārskata gads, kopš minētā prasība stājusies spēkā, un vidējais sēra saturs arī 2010. gadā nepārsniedza noteikto līmeni, kā redzams 1.tabulā.

1. tabula. Benzīna un dīzeļdegvielas vidējā sēra satura izmaiņas gadu griezumā

ES || Vidējais sēra saturs, ppm*

Degviela/gads || 2002 || 2003* || 2004* || 2005* || 2006** || 2007*** || 2008*** || 2009*** || 2010

Benzīns || 51 || 37 || 38 || 19 || 18 || 18 || 14 || 6 || 6

Dīzeļdegviela || 169 || 125 || 113 || 25 || 22 || 23 || 18 || 8 || 7.5

*Izņemot Franciju, kas neiesniedza pārskatus no 2003. līdz 2005. gadam. **Izņemot Maltu, kas neiesniedza pārskatu 2006. gadā.

***Izņemot Luksemburgu, kas neiesniedza pārskatu 2007. un 2008. gadā, bet 2009. gadā iesniedza nepilnīgu pārskatu.

Valstu degvielas kvalitātes kontroles sistēmas joprojām ievērojami atšķiras. Tomēr paredzams, ka direktīvas prasību izpilde veicinās viendabīgumu un uzlabos pārskatu kvalitāti.

2.         Ievads

Specifikācijas Eiropas Savienībā pārdotajam benzīnam un dīzeļdegvielai ir noteiktas Direktīvā 98/70/EK. Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis sniedz kopsavilkuma pārskatus par to teritorijā pārdotās degvielas kvalitāti. Sākot no 2004. gada, dalībvalstīm ir jāziņo par tajās veikto kontroli atbilstīgi Eiropas standartam EN 14274[5] vai sistēmām ar līdzvērtīgu uzticamību. Saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 8. pantu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2003/17/EK 1. panta 5. punktu, Komisijai katru gadu jāpublicē dalībvalstu degvielas kvalitātes pārskatu rezultāti. Atbilstīgi minētajai prasībai šajā devītajā Komisijas pārskatā ir apkopota informācija par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, kā arī par pārdošanas apjomiem ES 2010. gadā. Iepriekšējo gadu pārskati ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē[6].

3.           Valsts kontroles sistēmas

Ar Komisijas Lēmumu 2002/159/EK un Eiropas standartu EN 14274 ir uzlabota informācijas lietderība un veicināta ES tendenču analīze degvielas jomā. Kontroles sistēmu izveides kvalitāte, atbilstība robežvērtībām un iesniegtajos pārskatos ietvertā informācija turpina uzlaboties. Tomēr vēl pastāv dažas svarīgas uzlabojamas jomas, kuras apkopotas turpmāk.

Dalībvalstis ir aicinātas arī turpmāk uzlabot pārskatu iesniegšanu paredzētajos termiņos. Vairākas dalībvalstis neizpilda prasību attiecībā uz pietiekamu paraugu skaitu visām degvielām vai pietiekamā daudzumā neņem paraugus degvielas uzpildes stacijās (pretstatā noliktavai/naftas pārstrādes rūpnīcai), lai izpildītu EN 14274 prasības[7], sk. 4. attēlu. Ja dalībvalsts izmanto savu valsts kontroles sistēmu, tām jāiesniedz šādas sistēmas pilnīgs raksturojums, lai varētu izvērtēt tās atbilstību Eiropas standartam. Šādā sistēmas raksturojumā jāparāda kontroles sistēmas līdzvērtība standartam EN 14274 attiecībā uz statistisko ticamību. Dalībvalstu pārskati tiek vērtēti pēc attiecīgajiem sezonālajiem periodiem, lai nodrošinātu ES valstu pārskatu salīdzināmību. Ja dalībvalsts ir izvēlējusies izmantot no norādītā atšķirīgu sezonālo periodu, valsts degvielas kvalitātes kontroles pārskata pielikumā par to ir jāsniedz attiecīga informācija.

4.           2010. gada pārskats

4.1. Degvielas kvalitāte un daudzumi

Pretstatā iepriekšējiem gadiem sēra satura jaunā robežvērtība (ieviesta 2009. gadā) – ne vairāk kā 10 ppm visu veidu automobiļu degvielai – ir strauji sekmējusi pāreju no POS 95 (<50 mg/kg) uz POS 95 (<10 mg/kg) benzīnu. Runājot par oktānskaitli, lielākā daļa 2010. gadā pārdotā benzīna (67 %) bija ar POS 95. Attiecībā uz pārējo pārdoto daudzumu 27 % bija 95=<POS<98, POS 98 veidoja ap 5 %, un POS 91 – 1 % no kopējā pārdotā apjoma.

1. attēls. ES pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas veida 2010. gadā (%)*.

Miljoni litru

|| || || POS=91 || || || POS = 95 || || || POS 95=<POS<98 || || || POS 98 || || || Dīzeļdegviela

2. tabula. Apkopojums pa degvielas veidiem, 2010. g.

Degvielas marka || Miljoni litru || ES tirgus daļa

Bezsvina min. POS=91 || 1,618 || 1%

Bezsvina min. POS=95 || 80,308 || 67%

Bezsvina 95≤POS<98 || 32,898 || 27%

Bezsvina POS≥98 || 6,409 || 5%

Benzīns kopā || 121,233 || 100.0%

Dīzeļdegviela (<10 ppm S) || 246,841 || 100.0%

Dīzeļdegviela kopā || 246,841 || 100.0%

|| ||

ES degvielas pārdošanas tendences laika griezumā

2. attēlā redzama ES degvielas patēriņa dinamika pēdējos 10 gados. Acīmredzama tendence ir dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums salīdzinājumā ar benzīnu.

2. attēls. Degvielas patēriņa dinamika ES.

Miljoni litru

||

2003.–2005. gada periodā nav Francijas datu, jo tā nesniedza pārskatus; 2007.–2009. gada periodā nav Luksemburgas datu, un 2006. un 2009. gadā nav Maltas datu neiesniegto pārskatu dēļ.

Degvielas pārdošana ES-27 sadalījumā pa degvielas veidiem

3. tabulā redzams degvielas patēriņš 2010. gadā sadalījumā pa degvielas veidiem un dalībvalstīm.

3. tabula. Degvielas patēriņš sadalījumā pa degvielas veidiem un dalībvalstīm.

Degvielas veids || Benzīna pārdošanas apjoms (miljoni litru) || Dīzeļdegvielas pārdošanas apjoms (miljoni litru)

Dalībvalsts || min. POS=91 || min. POS=95 || 95≤ POS <98 || POS ≥98 || Benzīns kopā || Dīzeļdegviela kopā

Austrija || 150 || - || 2,251 || 64 || 2,465 || 7,437

Beļģija || - || 1,251 || - || 363 || 1,614 || 7,733

Bulgārija || - || 847 || - || - || 847 || 2,168

Kipra || - || 479 || - || 47 || 526 || 428

Čehija || 5 || - || 2,459 || 49 || 2,513 || 4,637

Dānija || 517 || 1,570 || - || 3 || 2,090 || 3,101

Igaunija || - || - || 338 || 33 || 371 || 572

Somija || - || 2,075 || 162 || - || 2,237 || 2,790

Francija || - || 8,677 || - || 2,202 || 10,879 || 39,749

Vācija || 943 || - || 24,901 || 740 || 26,584 || 38,356

Grieķija || - || 4,634 || 220 || 153 || 5,007 || 2,977

Ungārija || - || 1,743 || - || 47 || 1,790 || 3,274

Īrija || - || 1,974 || - || - || 1,974 || 2,672

Itālija || - || 11,678 || - || - || 11,678 || 30,238

Latvija || - || - || 347 || 29 || 376 || 801

Lietuva || - || 385 || - || 9 || 394 || 1,190

Luksemburga || 1 || 373 || - || 92 || 466 || 1,894

Malta || - || - || 91 || 10 || 101 || 120

Nīderlande || - || 5,496 || - || 75 || 5,571 || 7,634

Polija || - || 5,138 || - || 513 || 5,651 || 13,896

Portugāle || - || - || 1,703 || 187 || 1,890 || 5,898

Rumānija || - || - || 1,274 || 793 || 2,067 || 4,997

Slovākija || - || 781 || - || 19 || 800 || 1,281

Slovēnija || - || - || 660 || 79 || 739 || 1,419

Spānija || - || 6,908 || - || 766 || 7,674 || 31,540

Zviedrija || - || 4,394 || - || 138 || 4,532 || 5,164

Apvienotā Karaliste || - || 19,444 || 953 || - || 20,397 || 24,875

3. tabulā redzams degvielas veidu pārdošanas apjoms dalībvalstīs. Var minēt dažas vispārējas tendences.

· Dīzeļdegviela dominē visu dalībvalstu tirgū, izņemot divas dalībvalstis.

· Lielākā atkarība no dīzeļdegvielas ir Beļģijā. Tur dīzeļdegviela pārliecinoši dominē degvielas pārdošanas apjomos ­– 82,7 % tirgus daļa ir lielākā no visām dalībvalstīm.

· Visvairāk degvielas 2010. gadā tika pārdots Vācijā: 17,6 % no kopējā ES pārdotā degvielas apjoma, attiecīgi 21,9 % benzīnam un 15,5 % dīzeļdegvielai. Otrs lielākais tirgus ir Francija. Tās īpatsvars ir 13,8 % no ES pārdotās degvielas, proti, 9,0 % no pārdotā benzīna un 16,1 % dīzeļdegvielas. Apvienotās Karalistes pārdošanas apjoms ir 12,3 % no kopējās pārdotās degvielas: 16,8 % benzīnam un 10,1 % dīzeļdegvielai.

Līdzīgi kā 2001.–2009. gadā vislielākais degvielas pārdošanas apjoms 2010. gadā bija Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē.

Kā izriet no ziņojumiem, kopš 2001. gada ievērojami vienādojies Eiropas Savienībā pieejamo degvielas marku skaits. Atšķirības starp benzīna markām galvenokārt nosaka atšķirīgs oktāna līmenis (POS kategorija). Tikai sešas dalībvalstis 2010. gadā ziņoja par trīs benzīna marku pieejamību, savukārt pārējās dalībvalstīs bija pieejamas divas benzīna markas (neviena dalībvalsts neziņoja, ka ir pieejama tikai viena benzīna marka).

Līdz 2009. gadam izmantošanai sauszemes transportlīdzekļos bija pieejamas divas dīzeļdegvielas markas: ar zemu sēra saturu un sēru nesaturoša degviela (tas ir, sēra saturs mazāks par 10 ppm). Kā bija gaidāms un kā apstiprina 2010. gada dati, visas dalībvalstis ir 100 % pārgājušas uz sēru nesaturošu dīzeļdegvielu atbilstīgi obligātajam sēra satura ierobežojumam, tāpēc dīzeļdegvielai ir palikusi tikai viena marka.

5. Paraugu ņemšana un ziņošana

EN 14274 paredz sīkas prasības par to, cik un no kurienes jāņem paraugi, par kuriem ziņo dalībvalstu degvielas kvalitātes pārskatos. EN 14274 uzskaita vairākus faktorus, kas jāņem vērā, vērtējot paraugu ņemšanas sistēmu, piemēram, tas, cik naftas pārstrādes rūpnīcu apgādā tirgu, cik degvielas marku ir pieejamas un cik dažādu degvielas marku un no cik avotiem tiek importētas. Standarts nosaka minimālo paraugu skaitu katrai degvielas markai ziemas un vasaras periodos. Agrāk dalībvalstīs valdīja zināma neskaidrība par paraugu ņemšanas prasībām, taču pēdējos gados paraugu skaits un ziņoto datu sadalījums ziemas un vasaras periodā ir uzlabojies.

4. tabulā redzami dati par paraugu ņemšanu un ziņošanu 2010. gadā atsevišķi pa dalībvalstīm. Ir aprēķināts kopējais minimālais vajadzīgo paraugu skaits, ja dalībvalsts izmantojusi statistisko modeli, kā izklāstīts EN 14274, jo katram modelim ir zināmās minimālās paraugu prasības[8]. Tabulā redzams arī kopējā paraugu skaita sīkāks sadalījums un paraugu ņemšana uzpildes stacijās. Ne visas dalībvalstis iesniedza šos datus par 2010. gadu (to nedarīja Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Spānija, Vācija un Latvija). EN 14274 nosaka, ka minimālais paraugu skaits jāņem degvielas izplatīšanas objektos, proti, mazumtirdzniecības vietās vai pie lielajiem patērētājiem, kur degvielu uzpilda autotransportlīdzekļos izmantošanai dzinējiekārtās. Tāpēc, aprēķinot minimālo paraugu ņemšanas prasību izpildi, paraugus degvielas sadales termināļos vai naftas pārstrādes rūpnīcās skaita papildus degvielas uzpildes stacijās ņemtajiem paraugiem.

Ja dalībvalstis ir ziņojušas par valsts kontroles sistēmu[9] izmantošanu, ekvivalentu minimālā paraugu skaita prasību novērtējums veikts, pamatojoties uz valsts lielumu un citiem norādītajiem datiem. Ja ir zināma paraugu ņemšanas vieta, var noteikt, vai paraugu skaits atbilst EN 14274.

Septiņas dalībvalstis (kas izmanto sistēmu, kuras pamatā ir EN 14274, vai valsts kontroles sistēmas) nav pilnībā ievērojušas standartā noteiktās prasības. Neatbilstības ir saistītas ar standartu ņemšanas vietu un paņemto paraugu skaitu, taču šīs problēmas neskar Komisijai paziņoto datu lietojamību un uzticamību.

Komisija patlaban strādā kopā ar dalībvalstīm, cenšoties noskaidrot, kāpēc radušās novirzes, un nodrošināt, lai nākotnē situācija uzlabotos.

4. tabulā norādīts minimālais paraugu skaits, kas dalībvalstīm jāņem no degvielas uzpildes stacijām, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai.

4. tabula. Dalībvalstu paraugu ņemšanas un ziņošanas kopsavilkums attiecībā uz Direktīvas 98/70/EK un Eiropas standarta EN 14274 prasībām

Dalībvalsts || FQMS modelis (1) || Lielums(2) || Atsevišķi vasara/ziema (3) || Paraugu skaits katrai markai katrā periodā (4) || Kopējais vajadzīgais paraugu skaits (5) || Paņemtie paraugi (6) || DUS ņemtie paraugi (7)

Benzīns || Dīzeļd. || Benzīns || Dīzeļd. || Benzīns || Dīzeļd.

Austrija || AT || C || M || ü || 50 || 102 || 100 || 203 || 100 || 203 || 100

Beļģija || BE || V || M || ü || 100 || 400 || 200 || 2133 || 4985 || 2133 || 4958

Bulgārija || BG || B || M || ü || 100 || 200 || 200 || 427 || 468 || 418 || 456

Kipra || CY || C || M || ü || 50 || 100 || 100 || 293 || 167 || 149 || 167

Čehija || CZ || C || M || ü || 50 || 101 || 100 || 747 || 877 || 747 || 877

Dānija || DK || V || M || ü || 50 || 201 || 100 || 42 || 22 || 42 || 22

Igaunija || EE || C || M || ü || 50 || 103 || 100 || 350 || 200 || 350 || 200

Somija || FI || A || M || ü || 50 || 103 || 100 || 185 || 162 || 140 || 117

Francija || FR || B || L || ü || 200 || 416 || 400 || 827 || 395 || 827 || 395

Vācija || DE || V || L || ü || 200 || 405 || 400 || 417 || 305 || - || -

Grieķija || EL || A || M || ü || 50 || 105 || 100 || 250 || 120 || 29 || 17

Ungārija || HU || C || M || ü || 50 || 101 || 100 || 120 || 120 || 120 || 120

Īrija || IE || C || M || ü || 50 || 100 || 100 || 144 || 126 || 92 || 92

Itālija || IT || A || L || ü || 100 || 200 || 200 || 200 || 200 || 100 || 100

Latvija || LV || V || M || ü || 100 || 400 || 200 || 438 || 674 || - || -

Lietuva || LT || C || M || ü || 50 || 101 || 100 || 101 || 100 || 97 || 95

Luksemburga || LU || C || M || ü || 50 || 104 || 100 || 47 || 75 || 43 || 71

Malta || MT || V || M || ü || 100 || 209 || 200 || 49 || 43 || 39 || 30

Nīderlande || NL || A || M || ü || 50 || 100 || 100 || 100 || 100 || 100 || 100

Polija || PL || B || L || ü || 200 || 408 || 400 || 291 || 229 || 291 || 229

Portugāle || PT || V || M || ü || 100 || 209 || 200 || 236 || 118 || 200 || 100

Rumānija || RO || B || M || ü || 100 || 400 || 200 || 360 || 210 || 360 || 210

Slovākija || SK || C || M || ü || 50 || 101 || 100 || 168 || 137 || 168 || 137

Slovēnija || SI || C || M || ü || 50 || 103 || 100 || 149 || 181 || 145 || 115

Spānija || ES || V || L || ü || 200 || 409 || 400 || 520 || 264 || - || -

Zviedrija || SE || V || M || ü || 100 || 203 || 200 || 553 || 620 || - || -

Apvienotā Karaliste || UK || V || L || ü || 200 || 404 || 400 || 2195 || 2428 || - || -

6. Atbilstība Direktīvas 98/70/EK prasībām 2010. gadā

6.1. Benzīns

Lielākā daļa dalībvalstu 2010. gadā sniedza pilnīgu informāciju par benzīna paraugu atbilstību. Lai noteiktu atbilstību, jāzina, kāda testēšanas metode izmantota noteiktu parametru testēšanā (jo reproducējamība un pielaide atšķiras atkarībā no testēšanas metodes). Ir paredzēts, ka dalībvalstis šo informāciju sniedz pārskatu veidnēs. Lai gan tā nav obligāta ziņošanas daļa, tomēr būtiska, lai varētu noteikt atbilstību. 2010. gadā ir paņemti 11 531 benzīna paraugi un 13 391 dīzeļdegvielas paraugi.

2010. gadā Savienībā specifikācijai visbiežāk neatbilda šādi parametri.

· Tvaika spiediens vasaras periodā 2010. gadā tika pārsniegts 215 gadījumos jeb 1,85 % no kopējā paraugu skaita. Visticamāk, daudzi no pārniegšanas gadījumiem rodas degvielas pārejas rezultātā, kad piegādātāji veic vasaras specifikācijas degvielas nomaiņu ar ziemas specifikācijas degvielu un otrādi.

· 2010. gadā POS/MOS paraugu skaits, kas neatbilda specifikācijai, bija 59 jeb 0,5 % no kopējā paraugu skaita.

· 34 paraugos jeb 0,29 % no kopējā paraugu skaita bija pārsniegts minimālais sēra saturs – 10 ppm. Lielākā konstatētā vērtība bija 45,9 mg/kg. Tomēr vidējais sēra saturs visās dalībvalstīs joprojām ir zem obligātās robežvērtības (10 ppm) – 5,8 ppm.

Nīderlande nav iesniegusi pilnīgas ziņas par paraugiem, kuros konstatēta neatbilstība pielaides robežvērtībām, un Vācija nav spējusi iesniegt sīkākas ziņas par dažiem POS 91 benzīna neatbilstības gadījumiem.

6.2. Dīzeļdegviela

2010. gadā tikai divas dalībvalstis nav iesniegušas ziņas par paraugiem, kuros konstatēta neatbilstība dīzeļdegvielas specifikācijai (Latvija un Nīderlande – kur vismaz viens no katrā dalīvalstī testētajiem degvielas paraugiem pārsniedza pielaides robežvērtības). No pieciem parametriem, kas dīzeļdegvielai tika testēti 2010. gadā, šādi parametri neatbilda specifikācijām.

· Lai gan vidējais sēra saturs ES joprojām ir zem obligātās robežvērtības (10 ppm) – 6,5 ppm –, 169 paraugos jeb 1,26 % no kopējā paraugu skaita konstatēta neatbilstība. Maksimālās vērtības bija šādas.

– Maksimālā vērtība 500 mg/kg Bulgārijā (neatbilstīgā degvielas parauga dēļ piegādātājam tika uzlikts sods).

– Neatbilstība tika konstatēta vienā vai vairākos paraugos Polijā. Maksimālā konstatētā sēra satura vērtība – 455 mg/kg. Polijā degviela ar ārkārtīgi augsto sēra saturu tika izņemta no tirgus, Polijas iestādes par neatbilstīgo degvielu paziņoja arī fiskālās kontroles birojam, muitas pārvaldei un vides aizsardzības reģionālajam inspektorātam.

– 294 mg/kg Rumānijā (netika sniegtas ziņas par turpmākiem pasākumiem).

– 94,2 mg/kg Kiprā. Konstatēts, ka piesārņojums degvielas uzpildes stacijā radies, sajaucoties autotransporta dīzeļdegvielai ar siltumapgādē izmantojamo kurināmo. Pret degvielas uzpildes staciju sāktas soda uzlikšanas procedūras.

· Kopā 2010. gadā 38 paraugi pārsniedza destilācijas robežvērtības.

· 4 no testētajiem paraugiem konstatēts specifikācijai neatbilstošs cetānskaitlis.

6.3. Kopsavilkums

Dokumenta 5. tabulā atspoguļots, kā dalībvalstis 2010. gadā ievērojušas Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz paraugu analīžu rezultātu atbilstību pielaides robežvērtībām un ziņojumu formu un saturu. Grozot Direktīvu 98/70/EK (ar Direktīvu 2003/17/EK), tika iekļauta šāda daļa: “Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem."

Dažas dalībvalstis izklāstīja, kādas korektīvas darbības un sankcijas valsts iestādes piemēroja gadījumos, kad tika konstatēta paraugu neatbilstība specifikācijām.

Kopumā no 11 531 benzīna paraugiem, kas testēti 2010. gadā, 411 gadījumos konstatēta neatbilstība specifikācijām ar pielaides robežām attiecībā uz vienu vai vairākiem parametriem – tas nozīmē, ka neatbilstības īpatsvars bija 3,6 %. No 13 391 dīzeļdegvielas paraugiem, kuri 2010. gadā tika testēti attiecībā uz 5 obligātajiem parametriem, 211 paraugi neatbilda noteiktajām robežvērtībām. Tas veido 1,6 % no pārskatos iekļautajiem paraugiem.

Neatbilstīgo paraugu skaita īpatsvars ir atkarīgs no ņemto paraugu skaita – kam savukārt vajadzētu būt atkarīgam no pārdotās degvielas apjoma un piegādes avotiem katrā dalībvalstī. Tomēr, ņemot vērā to, ka dalībvalstis izmanto valsts kontroles sistēmas, kas ne vienmēr atbilst EN 14274, jāapskata arī neatbilstību īpatsvars Savienībā, ar svērumu atkarībā no apjoma un paraugu skaita. 3. attēlā redzams neatbilstību īpatsvars, svērts atkarībā no pārdošanas apjoma un paraugu skaita. Tendence līdz 2010. gadam ir augoša.

3. attēls. Benzīna un dīzeļdegvielas robežvērtību kopējais neievērošanas gadījumu skaits laika griezumā

Neatbilstības, %, svērtas pēc degvielas pārdošanas apjoma ||  

|| Gads

|| || Dīzeļdegviela || || Benzīns

* 2003.–2005. gada periodā nav Francijas datu, jo tā nesniedza pārskatus. 2007.–2009. gada periodā nav Luksemburgas datu, un 2006. un 2009. gadā nav Maltas datu neiesniegto pārskatu dēļ.

5. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstu atbilstību Direktīvas 98/70/EK prasībām 2010. pārskata gadā.

|| Dalībvalsts || Neatbilstība robežvērtībām prasībām neatbilstīgie paraugi (NC) / kopējais paraugu skaits || Nepilnīgs ziņojums nemērīti parametri (NM) / kopā || Ziņošanas termiņš nokavēts ||

|| || (1) || (2) || (3) ||

|| || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela || ||

|| || NC || Kopā || NC || Kopā || NM || Kopā || NM || Kopā || (mēneši) ||

|| AT || 6 || 203 || 3 || 100 || 0 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| BE || 103 || 2133 || 79 || 4985 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| BG || 39 || 427 || 56 || 468 || 3 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| CY || 41 || 293 || 1 || 167 || 0 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| CZ || >61 || 747 || 29 || 877 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| DK || 0 || 42 || 0 || 22 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| EE || 17 || 350 || 3 || 200 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| FI || 0 || 185 || 1 || 162 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| FR || 56 || 827 || 10 || 395 || 0 || 18 || 1 || 5 || Termiņā ||

|| DE || >7 || 417 || 1 || 305 || 0 || 18 || 0 || 5 || <4 ||

|| EL || 0 || 250 || 0 || 120 || 0 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| HU || 0 || 120 || 0 || 120 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| IE || 15 || 144 || 1 || 126 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| IT || 2 || 200 || 0 || 200 || 1 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| LV || 0 || 438 || 0 || 674 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| LT || 0 || 101 || >1 || 100 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| LU || 7 || 47 || 0 || 75 || 1 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| MT || 2 || 49 || 3 || 43 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| NL || >2 || 100 || >1 || 100 || 0 || 18 || 0 || 5 || <5 ||

|| PL || 15 || 291 || 3 || 229 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| PT || 29 || 236 || 8 || 118 || 0 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| RO || >5 || 360 || 11 || 210 || 0 || 18 || 0 || 5 || <1 ||

|| SK || 0 || 168 || 7 || 137 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| SI || 0 || 149 || 0 || 181 || 0 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| ES || 6 || 520 || 0 || 264 || 0 || 18 || 0 || 5 || <2 ||

|| SE || 0 || 553 || 0 || 620 || 6 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| UK || 5 || 2195 || 0 || 2428 || 2 || 18 || 0 || 5 || Termiņā ||

|| Valstu skaits || 18 || 18 || 5 || 1 || 10 ||

|| ||

# || Sleja || Paskaidrojošās piezīmes

(1) Neatbilstība robežvērtībām (95 % ticamības robeža) || Ja iesniegto ziņojumu dati ir nepilnīgi, nav iespējams pārliecināties, vai visi paraugi ir atbilduši robežvērtībām. Gadījumos, kad no iesniegtajiem datiem nav bijis iespējams noteikt robežvērtības pārsniegušo paraugu skaitu, simbols „>” nozīmē to, ka norādīts ir minimālais robežvērtības pārsniegušo paraugu skaits, kas var būt arī lielāks.

(2) Nepilnīgs ziņojums || Daži parametri var būt testēti mazākam paraugu skaitam, taču, lai pareizi novērtētu degvielas kvalitāti, paraugi jāņem visiem parametriem. Dalībvalstīm skaidri jānorāda, ja iegūti paraugu paraugu rezultāti, un jāsniedz šie rezultāti.

(3) Ziņošanas termiņš nokavēts || Direktīvā 98/70/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz kontroles ziņojumi ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā.

7.           Secinājumi

Degvielas kvalitāte ir cieši saistīta gan ar CO2 emisijām, gan ar gaisa kvalitāti, turklāt no tās ir atkarīgs, cik sarežģīti un dārgi autoražotājiem ir ievērot vēlamos piesārņotājvielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus.

Degvielas kvalitātes kontroles 2010. gada dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, un ir konstatēti tikai nedaudzi pārkāpumi. Dalībvalstīm pakāpeniski pieņemot standartu EN 14274, tiek nodrošināta lielāka to datu saskaņotība, kas pieejami dažādu degvielas kvalitātes parametru novērtēšanai, turklāt dalībvalstis ir centušās uzlabot izpratni par pārskatu iesniegšanas prasībām.

Tā kā pārkāpumi ir relatīvi reti un vairums dalībvalstu veic pasākumus, lai no tirdzniecības izņemtu prasībām neatbilstīgu degvielu, Komisijai nav informācijas par to, ka minētā robežvērtību pārsniegšana būtu nelabvēlīgi ietekmējusi transportlīdzekļu emisijas vai dzinēju darbību. Tomēr Komisija mudina dalībvalstis arī turpmāk veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām un tādējādi nepieļautu šādas problēmas nākotnē, kā arī panākt, lai pārskats Komisijai tiktu iesniegts noteiktajos termiņos.

[1]               Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK, OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[2]               Pētnieciskais oktānskaitlis (POS) ir kvantitatīvs rādītājs maksimālajai kompresijas pakāpei, līdz kurai dzinējā nenotiek degmaisījuma pašaizdegšanās. Pašaizdegšanās dēļ paaugstinās degvielas patēriņš un palielinās gaistošo organisko savienojumu un oglekļa monoksīda emisijas.

[3]               Tvaika spiediens raksturo degvielas iztvaikošanas spēju. Vasarā šis parametrs tiek reglamentēts, jo šajā gadalaikā karstuma dēļ var rasties lielas gaistošo organisko savienojumu emisijas, kas ir piezemes ozona prekursors. Pārsniedzot tvaika spiediena rādītāju, palielināsies gaistošo organisko savienojumu emisijas.

[4]               Destilācijas rādītājs ir tādas degvielas masas daļa, kas iztvaiko 100˚C un 150˚C temperatūrā. Šis rādītājs ierobežo vieglāku frakciju pievienošanu benzīnam. Pārsniedzot šo parametru, var rasties tvaika kabatas un braucamības problēmas.

[5]               EN 14274:2003 – Automobiļu degvielas – Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana – Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS).

[6]               https://circabc.europa.eu/w/browse/5e89b837-2bec-4284-b9fe-c156271268f7

[7]               Sīkāku informāciju sk. 5. iedaļā.

[8]               EN 14274 nosaka visu veidu degvielas paraugu minimālo skaitu (atkarībā no izmantotā statistiskā modeļa un pārdotās degvielas sadalījuma). Standartā ir precizēts katras degvielas markas paraugu minimālais skaits:

|| Paraugu skaits sadalījumā pa markām ziemas un vasaras periodā*

Modelis || Maza valsts || Liela valsts

EN 14274 Statistiskais modelis A || 50 || 100

EN 14274 Statistiskais modelis B || 100 || 200

EN 14274 Statistiskais modelis C || 50 || -

Valsts sistēma || - || -

* Tāpēc minimālais paraugu skaits ir tabulā norādītā vērtība, reizināta ar divi.

[9]               Direktīva ļauj izmantot valsts kontroles sistēmas, ja to rezultāti nodrošina EN 14274 līdzvērtīgu uzticamību.